Sakarā ar to, ka likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 74. panta piektā daļa tās 2004. gada 7. aprīļa redakcijā tika atzīta par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes pienākums bija atcelt visus šo pašvaldību lēmumus par izīrēto dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijai, kuri bija pieņemti, pamatojoties uz šo spēku zaudējušo likuma normu.

Diemžēl no Liepājas un Ventspils iedzīvotājiem tika saņemta informācija par to, ka Liepājas un Ventspils domes amatpersonas atsakās atcelt šos prettiesiskos lēmumus un visādi cenšas novilcināt vai pat sabotēt Satversmes tiesas sprieduma izpildi.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 94.¹ pantu kontrole pār tiesas spriedumu izpildi pašvaldībās ir uzdota reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram, POA “Saskaņas Centrs” frakcija š. g. 18. jūlijā un 24. jūlijā nosūtīja vēstules reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram M. Kučinskim, kurās aprakstīja situāciju Liepājā un Ventspilī un lūdza izmantot viņam likumā “Par pašvaldībām” noteiktās tiesības un Ventspils un Liepājas iedzīvotāju labā atjaunot likumību Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes rīcībā, pieprasot atcelt tos Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes lēmumus par dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijai, kuri pamatojas uz spēku zaudējušo Privatizācijas likuma normu, kā arī pieprasīt nenovilcināt izīrēto pašvaldības dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai (vēstuļu kopijas pielikumā).

2006. gada 22. augustā no reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra M. Kučinska saņemta atbilde ar situācijas Liepājā vērtējumu, kurā teikts, ka Liepājas pilsētas domei no ministrijas puses esot lūgts atcelt visus tos lēmumus par izīrēto dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijai, kuri pamatojas uz spēku zaudējušo likuma normu. Pārkāpumus izīrēto dzīvojamo māju, kuras atrodas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, privatizācijas novilcināšanā, ilgstoši (vairāk kā 4 mēnešus) lēmumus “saskaņojot” ar Liepājas SEZ valdi, ministrs nesaskata.

Atbildi ar situācijas vērtējumu par Satversmes tiesas sprieduma izpildi Ventspils pašvaldībā Saeimas frakcija pēc būtības līdz pat 2006. gada 20. septembrim no ministra M. Kučinska nav saņēmusi.

No Ventspils un Liepājas iedzīvotāju sniegtajām ziņām ir redzams, ka līdz pat šim laikam neviens Liepājas pilsētas domes un Ventspils pilsētas domes lēmums par izīrēto dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijai nav atcelts, un neviena izīrētā dzīvojamā māja vai izīrētais dzīvoklis sakarā ar Satversmes tiesas 2006. gada 6. jūnija spriedumu Liepājā un Ventspilī privatizācijai nav nodoti.

Tādējādi Ventspils un Liepājas pašvaldību amatpersonas apzināti izvairās pildīt Satversmes tiesas spriedumu, acīmredzami cerot, ka izīrēto dzīvokļu īrnieki ar laiku paši atteiksies no plāniem par savu dzīvokļu privatizāciju. Uz iedzīvotājiem šo pilsētu masu medijos tiek izdarīts attiecīgs spiediens.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M. Kučinskis, faktiski atsakoties kontrolēt Satversmes tiesas sprieduma izpildi, kas viņam noteikts likuma “Par pašvaldībām” 94.¹ pantā, pārkāpjot iedzīvotāju likumīgās tiesības un intereses, ar savu bezdarbību piesedz šo Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes amatpersonu nelikumīgo rīcību.

Tādēļ mēs lūdzam Jūs, Ministru prezidenta kungs, izmantot savas Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktās tiesības: nodrošināt likumības ieviešanu Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes amatpersonu rīcībā attiecībā uz izīrēto dzīvojamo māju un izīrēto dzīvokļu nodošanu privatizācijai un saukt pie atbildības reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

18.07.2006.

Nr. 8/2 – 4 – n/___

Satversmes tiesa 2006. gada 6. jūnijā lietā Nr. 2005-25-01 pasludināja spriedumu, ar kuru noteica, ka pašvaldībām nav tiesību saglabāt pašvaldību īpašumā izīrētās dzīvojamās mājas un dzīvokļus ar nolūku nodrošināt pašvaldību funkciju realizēšanu, un šīs izīrētās dzīvojamās mājas un izīrētie dzīvokļi nododami privatizācijai vispārējā kārtībā.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka likumdevējs par Privatizācijas likuma (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”) pamatmērķi ir noteicis īrnieka tiesības privatizēt savu īrēto dzīvokli. Pašvaldībām tas nav devis tiesības rīkoties ar to īpašumā esošo un iedzīvotājiem izīrēto dzīvojamo fondu, bet gan uzlicis pienākumu likumā noteiktajā kārtībā nodrošināt privatizācijas procesa īstenošanu.

Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdēto un par spēkā neesošu atzīto likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” normu – likuma 74. panta piekto daļu – lai nenodotu dzīvojamās mājas privatizācijai, praksē izmantojušas tikai divas Latvijas pašvaldības – Ventspils pilsētas dome un Liepājas pilsētas dome.

Saskaņā ar to, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma likuma norma, kas atļāva pašvaldībām saglabāt savā īpašumā izīrētās dzīvojamās mājas un izīrētos dzīvokļus, ir zaudējusi spēku no tās pieņemšanas brīža, arī Ventspils un Liepājas pašvaldībām attiecīgi bija jāatceļ savi lēmumi par dzīvojamo māju neprivatizēšanu, jo tie pieņemti, pamatojoties uz šo spēku zaudējušo normu (likuma 74. panta piektā daļa).

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas Liepājas un Ventspils pašvaldības šo lēmumu atcelšanu novilcina, kā arī mēģina novilcināt izīrēto dzīvojamo māju un dzīvokļu nodošanu privatizācijai pēc atkārtotiem iesniegumiem ar nolūku faktiski sabotēt Satversmes tiesas spriedumu.

Tā Liepājas pilsētas dome namu īrniekiem, kuri pēc Satversmes tiesas sprieduma atkārtoti pieteikuši savu izīrēto dzīvokļu privatizēšanu, izsūta tipveida atbildes (dažus tekstus pievienojam), kuru būtība ir tā, ka pieteikto dzīvokļu nodošana privatizēšanai tiek atlikta uz 4 mēnešiem, lai it kā iegūtu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes saskaņojumu (strīdus dzīvokļi Liepājā vairumā atrodas šīs zonas teritorijā).

Neatbildēts paliek jautājums, kas notiks, ja valsts un pašvaldības izveidotā atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona – Liepājas SEZ valde – izlems izīrēto dzīvojamo namu, kas atrodas SEZ teritorijā – nodošanu privatizācijai “nesaskaņot”, lai gan SEZ komercdarbībai šie nami nekādi nav izmantojami? Kā zināms, SEZ valdē bez trim ministriju pārstāvjiem ir arī trīs Liepājas domes deleģēti pārstāvji (absolūts vairākums), kas nodrošina pozitīvu un likumam atbilstošu lēmumu pieņemšanu jebkurā brīdī. Kāpēc “saskaņošanai” ir nepieciešami 4 mēneši?

Minētie izīrētie dzīvojamie nami nav SEZ, bet gan vienīgi un tikai Liepājas pašvaldības īpašums, kuri pilnībā pakļauti privatizācijai saskaņā ar Privatizācijas likumu.

24.07.2006.

Nr. 8/2 – 4 – n/___

Satversmes tiesa 2006. gada 6. jūnijā lietā Nr. 2005-25-01 pasludināja spriedumu, ar kuru noteica, ka pašvaldībām nav tiesību saglabāt pašvaldību īpašumā izīrētās dzīvojamās mājas un dzīvokļus ar nolūku nodrošināt pašvaldību funkciju realizēšanu, un šīs izīrētās dzīvojamās mājas un izīrētie dzīvokļi nododami privatizācijai vispārējā kārtībā.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka likumdevējs par Privatizācijas likuma (likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”) pamatmērķi ir noteicis īrnieka tiesības privatizēt savu īrēto dzīvokli. Pašvaldībām tas nav devis tiesības rīkoties ar to īpašumā esošo un iedzīvotājiem izīrēto dzīvojamo fondu, bet gan uzlicis pienākumu likumā noteiktajā kārtībā nodrošināt privatizācijas procesa īstenošanu.

Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdēto un par spēkā neesošu atzīto likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” normu – likuma 74. panta piekto daļu – lai nenodotu dzīvojamās mājas privatizācijai, praksē izmantojušas tikai divas Latvijas pašvaldības – Ventspils pilsētas dome un Liepājas pilsētas dome.

Diemžēl Ventspils iedzīvotāju iesniegumi un Ventspils domes amatpersonu atbildes uz tiem (skat. pielikumā) liecina, ka Ventspils pašvaldības amatpersonas kārtējo reizi atšķirīgi no citām pašvaldībām traktē Latvijas likumus un Satversmes tiesas spriedumu, kas noved pie iedzīvotāju tiesību neievērošanas.

Pirmkārt, Ventspils pilsētas dome uzskata, ka tai nav jāatceļ vai jāatzīst par spēku zaudējušiem tie domes lēmumi par 93 dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijai, kuri pamatoti ar spēku zaudējušo likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 74. panta piektās daļas redakciju, kura bija spēkā no 2004. gada 7. aprīļa, jo šie neidentificētie lēmumi pēc Satversmes tiesas sprieduma spēku zaudējot automātiski, “jo izbeidzies to juridiskais pamatojums”.

Neatceļot iepriekšējo lēmumu par neprivatizēšanu, Ventspils pilsētas dome nebūt nesteidzas pieņemt lēmumu par strīdus dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai, uzskatot, ka vispirms “jāsagatavo nepieciešamā dokumentācija” (strīdus mājas jau ir reģistrētas Zemesgrāmatā). Dokumentācijas sagatavošanai būšot nepieciešami “aptuveni vēl divi gadi”.

Jāatzīmē, ka savulaik Ventspils pilsētas dome pretēji citām pašvaldībām neizmantoja t.s. paātrināto dzīvokļu privatizāciju, apgalvojot, ka Ventspilī būšot vienīgi plānveida privatizācija, kas esot izdevīgāka iedzīvotājiem. Izrādās, ka plānveida privatizācijai Ventspils arī nav gatava ...

Tajā pašā laikā, neskatoties uz to, ka “plānveida” privatizācijas sagatavošanai vēl būšot nepieciešami 2 gadi, arī šobrīd “paātrinātā” dzīvokļu privatizācija strīdus namos iedzīvotājiem Ventspilī tiek atteikta, jo šīs mājas jau esot ierakstītas Zemesgrāmatā un tādēļ paātrinātā privatizācija saskaņā ar likumu neesot iespējama (šāda aizlieguma paātrinātai privatizācijai likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” protams nav – skat. XV ¹ nodaļu- un tā ir kārtējā Ventspils pilsētas domes atruna, lai nepildītu likumu).

Tādējādi ir acīmredzami, ka Ventspils pilsētas dome cenšas novilcināt arī Satversmes tiesas sprieduma nepildi, izdomājot atrunas māju nodošanai privatizācijai, kuras nav pamatotas ar likumu.

Ventspils iedzīvotājie,m tiek piedāvāts vēl divus gadus mocīties neziņā par to, vai Ventspils pilsētas dome šoreiz pildīs likumu un Satversmes tiesas spriedumu vai kārtējo reizi tomēr nē.

Cita tiesiskā situācija ir izveidojusies ar 58 izīrētām pašvaldības daudzdzīvokļu mājām, kuras uz pašvaldības zemes atrodas Ventspils Brīvostas teritorijā. Šīs mājas Ventspils pilsētas dome pat neplāno nodot privatizācijai (skat. I. Taurēnas interviju laikrakstā “Ventspils Balss” pielikumā).

Ventspils pilsētas dome uzskata, ka šo māju privatizācijas uzsākšanai esot nepieciešama Ventspils Brīvostas valdes piekrišana (pamats – likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 16. punkts).

Ja arī pieņemam, ka uz Ventspils Brīvostas teritoriju ir attiecināms likuma pārejas noteikumu 16. punkts par privatizācijas uzsākšanas saskaņošanu (ne piekrišanas saņemšanu) arī brīvās ekonomiskās zonas – Ventspils Brīvostas valdi, tad rodas jautājums, vai pēc Satversmes tiesas sprieduma šī saskaņošanas procedūra nav jāatjauno? Īpaši ņemot vērā, ka šī “nesaskaņošana” būtiski ierobežo 58 daudzdzīvokļu māju īrnieku tiesības privatizēt savus dzīvokļus.

Šīs 58 izīrētās daudzdzīvokļu mājas nekādi nav izmantojamas Ventspils Brīvostas uzņēmējdarbībā un ja arī kādu no tām perspektīvā plānots nojaukt, tad šādos gadījumos piemērojama atsavināšanas procedūra.

Liela izīrēto daudzdzīvokļu māju skaita iekļaušana Ventspils Brīvostas teritorijā rada šaubas par to, cik pamatoti ir noteiktas Ventspils Brīvostas teritorijas robežas, kas saskan ar Ventspils ostas robežām ar visai specifisku ostas režīma regulējumu un īpašu zemes īpašumtiesību reglamentāciju (skat. Ventspils Brīvostas likuma 3. panta pirmo daļu, 4. pantu, 13. pantu u.c.).

Mūsuprāt, šajā situācijā ir iespējami divi risinājumi. Pirmkārt, ar Ministru kabineta lēmumu jāsamazina Ventspils Brīvostas teritorija, izslēdzot no tās pašvaldības zemes, uz kurām atrodas pašvaldībai piederošas izīrētās daudzdzīvokļu mājas. Šāds lēmums noņemtu nepamatotus šķēršļus (saskaņošana ar brīvostas valdi) šo māju privatizācijai, kuras tāpat nav izmantojamas ostas uzņēmējdarbībā.

Cits risinājums, kuru, starp citu, attiecībā uz atsevišķām dzīvojamām mājām Brīvostas teritorijā jau bija apsvērusi Ventspils pilsētas dome, ir šo 58 māju nodošana privatizācijai, zemi zem tām un ap tām saglabājot pašvaldības īpašumā. Šāda pieeja ļautu ievērot Ventspils Brīvostas likumā noteikto specifisko zemes atsavināšanas kārtību (skat. likuma 4. pantu).

Saskaņā ar Likumu par ostām Ventspils Brīvostu pārvalda Ventspils ostas valde, kurā ir četri pašvaldības pārstāvji un četri Ministru kabineta iecelti pārstāvji. Mūsuprāt, pēc Satversmes tiesas sprieduma ar Ventspils ostas teritorijā esošo daudzdzīvokļu māju privatizāciju izveidojusies situācija pēc Ministru kabineta iniciatīvas ir jāizskata Ventspils ostas valdē un jāpieņem lēmums, kas atbilstu Ventspils iedzīvotāju likumīgajām tiesībām un interesēm.