Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Valsts apbalvojumu likums

Valsts apbalvojumu likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums nosaka valsts apbalvojumu dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.

1.

Juridiskais birojs

1.pantā aizstāt vārdus “valsts apbalvojumu” ar vārdiem “Latvijas valsts apbalvojumu (turpmāk - valsts apbalvojumu)”.

Atbalstīt

1.pants. Šis likums nosaka Latvijas valsts apbalvojumu (turpmāk - valsts apbalvojumi) dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.

2.pants. (1) Latvijā pastāv ar šo likumu un likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” nodibinātie valsts apbalvojumi.

(2) Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas var dibināt savus apbalvojumus. Kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi, nosaka Ministru kabinets.

2.pants. (1) Latvijā pastāv ar šo likumu un likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” nodibinātie valsts apbalvojumi.

(2) Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas var dibināt savus apbalvojumus. Kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi, nosaka Ministru kabinets.

3.pants. Latvijas valsts apbalvojumi ir šajā likumā noteiktie ordeņi un to goda zīmes, kā arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (turpmāk arī - piemiņas zīme).

2.

Juridiskais birojs

Izslēgt 3.pantā vārdu “Latvijas”.

Atbalstīt

3.pants. Valsts apbalvojumi ir šajā likumā noteiktie ordeņi un to goda zīmes, kā arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (turpmāk arī - piemiņas zīme).

4.pants. (1) Ordenis ir augstākais valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas labā. Ordenim ir vairākas šķiras.

(2) Ordeņa goda zīme ir valsts apbalvojums, ko piešķir par nozīmīgu ieguldījumu valsts, pašvaldības, sabiedriskajā vai saimnieciskajā darbā. Goda zīmei ir vairākas pakāpes.

(3) Piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus.

(4) Piemiņas zīmes piešķiršanas kārtību nosaka likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”.

3.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 4.panta trešo un ceturto daļu, un ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi saistītos jautājumus ietvert atsevišķā - jaunā V nodaļā.

Atbalstīt

(skat.21. priekšl).

4.pants. (1) Ordenis ir augstākais valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas labā. Ordenim ir vairākas šķiras.

(2) Ordeņa goda zīme ir valsts apbalvojums, ko piešķir par nozīmīgu ieguldījumu valsts, pašvaldības, sabiedriskajā vai saimnieciskajā darbā. Goda zīmei ir vairākas pakāpes.

5.pants. Latvijā valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir:

1) Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme;

2) Viestura ordenis un tā goda zīme;

3) Atzinības krusts un tā goda zīme;

4) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

4.

5.

Juridiskais birojs

Izslēgt 5.pantā vārdu – “Latvijā”.

Papildināt 5.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

(2) I šķiras ordeņu ieguvējiem tiek piešķirts goda nosaukums – lielkrusta komandieris, II šķiras ieguvējiem – lielvirsnieks, III šķiras – komandieris, IV šķiras – virsnieks, V šķiras – kavalieris.

Atbalstīt

Neatbalstīt

5.pants. Valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir:

1) Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme;

2) Viestura ordenis un tā goda zīme;

3) Atzinības krusts un tā goda zīme;

4) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

6.pants. Ordeņa vai tā goda zīmes, kā arī piemiņas zīmes piešķiršana nerada apbalvotajiem nekādas priekšrocības.

6.pants. Ordeņa vai tā goda zīmes, kā arī piemiņas zīmes piešķiršana nerada apbalvotajiem nekādas priekšrocības.

7.pants. Latvijā aizliegts nodibināt vai piešķirt apbalvojumus, kas redzami neatšķiras no valsts apbalvojumiem.

6.

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Latvijā aizliegts nodibināt vai piešķirt apbalvojumu, kura nodibināšanas mērķis, devīze, apraksts vai tā vizuālais izskats būtiski neatšķiras no valsts apbalvojumiem, vai kurš pēc savas būtības aizskar citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.”

Atbalstīt

7.pants. Latvijā aizliegts nodibināt vai piešķirt apbalvojumu, kura mērķis, devīze, apraksts vai vizuālais izskats būtiski neatšķiras no valsts apbalvojumiem vai kurš pēc savas būtības aizskar citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

8.pants. (1) Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumus, ordeņu statūtu zīmējumus, ordeņu un to goda zīmju zīmogu zīmējumus izvērtē Valsts heraldikas komisija un apstiprina Valsts prezidents un Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs.

(2) Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumus izvērtē un apstiprina Valsts heraldikas komisija.

(3) Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumi, ordeņu statūtu zīmējumi, ordeņu un to goda zīmju zīmogu zīmējumi, kā arī ordeņu zīmju izgatavošanai paredzētās sagataves ir autora darbs, un uz šiem zīmējumiem un sagatavēm to autoram ir izņēmuma tiesības.

7.

Juridiskais birojs

Izslēgt 8.pantā vārdus “Valsts prezidents un”.

Atbalstīt

8.pants. (1) Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumus, ordeņu statūtu zīmējumus, ordeņu un to goda zīmju zīmogu zīmējumus izvērtē Valsts heraldikas komisija un apstiprina tās priekšsēdētājs.

(2) Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumus izvērtē un apstiprina Valsts heraldikas komisija.

(3) Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumi, ordeņu statūtu zīmējumi, ordeņu un to goda zīmju zīmogu zīmējumi, kā arī ordeņu zīmju izgatavošanai paredzētās sagataves ir autora darbs, un uz šiem zīmējumiem un sagatavēm to autoram ir izņēmuma tiesības.

9.pants. Ordeņu un to goda zīmju, piemiņas zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, diplomu, apliecību un statūtu izgatavošanas izdevumus sedz valsts, izņemot šā likuma 61.panta otrajā daļā minēto gadījumu.

8.

Juridiskais birojs

Ierosinām 9.pantā aiz vārdiem “to goda zīmju” izslēgt vārdus “piemiņas zīmju” un papildināt aiz vārdiem “miniatūro goda zīmju” ar vārdiem “piemiņas zīmes un tās mazās nozīmītes”.

Atbalstīt

9.pants. Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, piemiņas zīmes un tās mazās nozīmītes, diplomu, apliecību un statūtu izgatavošanas izdevumus sedz valsts, izņemot šā likuma 61.panta otrajā daļā minēto gadījumu.

II nodaļa. Triju Zvaigžņu ordeņa un tā goda zīmes statūti

II nodaļa. Triju Zvaigžņu ordeņa un tā goda zīmes statūti

10.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gada 25.oktobrī.

(2) Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir “Per aspera ad astra” (“Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”).

9.

10.

Papildināt 10.panta pirmo daļu ar ordeņa nodibināšanas datumu, izsakot šādā redakcijā:

“(1) Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gada 25.martā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gada 25.oktobrī.”

Izslēgt 10.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu “25.oktobrī”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

10.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gadā.

(2) Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir “Per aspera ad astra” (“Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”).

11.pants. (1) Ar Triju Zvaigžņu ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī – ordenis) apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā.

(2) Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

(3) Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas.

(4) Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas valsts vizīšu laikā atbilstoši valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.

11.pants. (1) Ar Triju Zvaigžņu ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī – ordenis) apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā.

(2) Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

(3) Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas.

(4) Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas valsts vizīšu laikā atbilstoši valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.

12.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

(3) Ar pirmās šķiras ordeni apbalvotajam kā augstāko pagodinājumu var piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

11.

Izslēgt 12.panta otro daļu.

Neatbalstīt

12.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

(3) Ar pirmās šķiras ordeni apbalvotajam kā augstāko pagodinājumu var piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

13.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar devīzi “PER ASPERA AD ASTRA” un ierakstu “LATVIJAS REPUBLIKA — 1918.g.18.NOVEMBRIS/1994”.

(2) Ordeņa krusta izmēri ir 54 mm x 54 mm pirmās šķiras, 49 mm x 49 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(3) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī piecstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū - trīs zelta zvaigznes, uz aplokojuma uzraksts — “PAR TĒVIJU”. Attālums no pirmās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem ir 44 mm, attālums no otrās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem — 41 mm.

(4) Triju Zvaigžņu ordeņa lente ir gaišzila, abpusīgi ielokota ar zeltītām svītrām. Ordeņa zīmi un lenti savieno ozollapu vainags.

12.

Izslēgt 13.panta pirmajā daļā skaitli “1994”.

Neatbalstīt

13.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar devīzi “PER ASPERA AD ASTRA” un ierakstu “LATVIJAS REPUBLIKA — 1918.g.18.NOVEMBRIS/1994”.

(2) Ordeņa krusta izmēri ir 54 mm x 54 mm pirmās šķiras, 49 mm x 49 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(3) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī piecstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes, uz aplokojuma uzraksts “PAR TĒVIJU”. Attālums no pirmās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem ir 44 mm, attālums no otrās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem — 41 mm.

(4) Triju Zvaigžņu ordeņa lente ir gaišzila, abpusīgi ielokota ar zeltītām svītrām. Ordeņa zīmi un lenti savieno ozollapu vainags.

14.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.

14.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.

15.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — uzraksts “PAR TĒVIJU” un zem tā liesmojoša sirds. Medaļa aplokota ar ozollapu vainagu.

(2) Pirmās pakāpes ordeņa goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

15.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — uzraksts “PAR TĒVIJU” un zem tā liesmojoša sirds. Medaļa aplokota ar ozollapu vainagu.

(2) Pirmās pakāpes ordeņa goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

16.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri – 9 mm x 32 mm.

16.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri – 9 mm x 32 mm.

17.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 8 mm.

17.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 8 mm.

18.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

18.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

19.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

19.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

III nodaļa. Viestura ordeņa un tā goda zīmes statūti

III nodaļa. Viestura ordeņa un tā goda zīmes statūti

20.pants. (1) Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar šo likumu.

(2) Ordeņa devīze ir “Confortamini et pugnate” (“Esiet stipri un cīnieties”).

20.pants. (1) Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar šo likumu.

(2) Ordeņa devīze ir “Confortamini et pugnate” (“Esiet stipri un cīnieties”).

21.pants. (1) Ar Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī – ordenis) apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.

(2) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.

(3) Ārvalstu militārpersonas apbalvo par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā.

(4) Ar Viestura ordeni kā protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

13.

21.panta trešajā daļā aizstāt vārdus “Ārvalstu militārpersonas apbalvo” ar vārdiem “Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi var apbalvot ārvalstu militārpersonas”.

Atbalstīt

21.pants. (1) Ar Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī – ordenis) apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.

(2) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.

(3) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi var apbalvot ārvalstu militārpersonas par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā.

(4) Ar Viestura ordeni kā protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

22.pants. (1) Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

14.

Izslēgt 22.panta otro daļu.

Neatbalstīt

22.pants. (1) Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

23.pants. (1) Viestura ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta zaru galā — sarkanas emaljas aplis ar zeltītu apmali un zeltīta lodīte, abpus sarkanas emaljas aplim simetriski pa vienam mazākam sarkanas emaljas aplītim ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā — baltas emaljas medaljons ar reljefu zeltītu apmali, medaljona centrā — sarkanas emaljas burti “VR” ar zeltītu apmali. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “CONFORTAMINI ET PUGNATE”. Tā vidū — gadskaitlis “1219”.

(2) Militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali.

(3) Krusta izmēri ir 58 mm x 58 mm pirmās šķiras, 52 mm x 52 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(4) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī četrstaru sudraba zvaigzne, kuras centrā ir ordeņa zīme. Pirmās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 87 mm x 87 mm, otrās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 80 mm x 80 mm.

(5) Ordeņa lente ir purpursarkana. Krustu un lenti savieno ažūrs lielais valsts ģerbonis heraldiskajās krāsās.

23.pants. (1) Viestura ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta zaru galā — sarkanas emaljas aplis ar zeltītu apmali un zeltīta lodīte, abpus sarka nas emaljas aplim simetriski pa vienam mazākam sarkanas emaljas aplītim ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā — baltas emaljas medaljons ar reljefu zeltītu apmali, medaljona centrā — sarkanas emaljas burti “VR” ar zeltītu apmali. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “CONFORTAMINI ET PUGNATE”. Tā vidū — gadskaitlis “1219”.

(2) Militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali.

(3) Krusta izmēri ir 58 mm x 58 mm pirmās šķiras, 52 mm x 52 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(4) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī četrstaru sudraba zvaigzne, kuras centrā ir ordeņa zīme. Pirmās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 87 mm x 87 mm, otrās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 80 mm x 80 mm.

(5) Ordeņa lente ir purpursarkana. Krustu un lenti savieno ažūrs lielais valsts ģerbonis heraldiskajās krāsās.

24.pants. (1) Viestura ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — ordeņa devīze “CONFORTAMINI /ET /PUGNATE” un zem tās sakrustoti ozolzari.

(2) Pirmās pakāpes ordeņa goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

24.pants. (1) Viestura ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — ordeņa devīze “CONFORTAMINI /ET /PUGNATE” un zem tās sakrustoti ozolzari.

(2) Pirmās pakāpes ordeņa goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

25.pants. (1) Viestura ordeņa miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, uz tā - sakrustoti zeltīti šķēpi, lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, šķēpu garums — 18 mm.

25.pants. (1) Viestura ordeņa miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, uz tā sakrustoti zeltīti šķēpi, lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, šķēpu garums — 18 mm.

26.pants. Viestura ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 4 mm.

26.pants. Viestura ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 4 mm.

27.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

27.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

28.pants. Viestura ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

28.pants. Viestura ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

IV nodaļa. Atzinības krusta un tā goda zīmes statūti

IV nodaļa. Atzinības krusta un tā goda zīmes statūti

29.pants. (1) Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), kas dibināts 1710.gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938.gada 26.jūlijā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar šo likumu.

(2) Atzinības krusta devīze ir “Pour les honnźtes gens” (“Godaprāta ļaudīm”).

15.

Juridiskais birojs

29.panta pirmajā daļā aizstāt vārdus “1938.gada 26.jūlijā” ar vārdiem “1938. gadā”.

Atbalstīt

29.pants. (1) Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), kas dibināts 1710.gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938.gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar šo likumu.

(2) Atzinības krusta devīze ir “Pour les honnźtes gens” (“Godaprāta ļaudīm”).

30.pants. (1) Ar Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

(2) Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot arī ārvalstu fiziskās personas.

(3) Ar Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

16.

17.

Izteikt 30.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ar Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā, valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā.”

Juridiskais birojs

30.panta otro daļu papildināt aiz vārdiem “var apbalvot“ ar vārdiem “fiziskās personas”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

30.pants. (1) Ar Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

(2) Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī ārvalstu fiziskās personas.

(3) Ar Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

31.pants. Atzinības krustam ir piecas šķiras, lielā un mazā sevišķās pakāpes goda zīme un triju pakāpju goda zīmes.

31.pants. Atzinības krustam ir piecas šķiras, lielā un mazā sevišķās pakāpes goda zīme un triju pakāpju goda zīmes.

32.pants. Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

18.

Izslēgt 32.pantu.

Neatbalstīt

32.pants. Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

33.pants. (1) Atzinības krusta zīme ir baltas emaljas, galos šķelts krusts ar zeltītu apmali. Katrs stūris noslēdzas ar lodīti, bet saduras apvieno astoņi gredzeni. Krusta aversa medaljonā ir valsts lielais ģerbonis un gadskaitlis “1938”. Reversā — hercogistes ģerbonis un gadskaitlis “1710”. Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Devīze iegravēta gar krusta zaru malām šādā dalījumā: Pour – les – honn-źtes – gens.

(2) Pirmās un otrās šķiras (lielā) krusta izmēri ir 84 mm x 84 mm, pirmās un trešās šķiras (vidējā) krusta izmēri — 49 mm x 49 mm, ceturtās un piektās šķiras (mazā) krusta izmēri — 40 mm x 40 mm.

(3) Ceturtās un piektās šķiras ordeņa zīmi ar lenti savieno astoņi ažūri zeltīti riņķīši.

(4) Ordeņa lente ir sarkana ar sudraba iemalu.

19.

Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Atzinības krusta zīme ir baltas emaljas Maltas tipa krusts ar zeltītu apmali. Katrs stūris noslēdzas ar lodīti, bet saduras apvieno astoņi gredzeni. Krusta aversa medaljonā ir valsts lielais ģerbonis un gadskaitlis “1938”. Reversā — hercogistes ģerbonis un gadskaitlis “1710”. Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Devīze iegravēta trīs krusta zaru galos uz jostas šādā dalījumā: pour/les – honn/źtes – ge/ns.”

Atbalstīt

33.pants. (1) Atzinības krusta zīme ir baltas emaljas Maltas tipa krusts ar zeltītu apmali. Katrs stūris noslēdzas ar lodīti, bet saduras apvieno astoņi gredzeni. Krusta aversa medaljonā ir valsts lielais ģerbonis un gadskaitlis “1938”. Reversā — hercogistes ģerbonis un gadskaitlis “1710”. Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Devīze iegravēta trīs krusta zaru galos uz jostas šādā dalījumā: pour/les – honn/źtes – ge/ns.

(2) Pirmās un otrās šķiras (lielā) krusta izmēri ir 84 mm x 84 mm, pirmās un trešās šķiras (vidējā) krusta izmēri — 49 mm x 49 mm, ceturtās un piektās šķiras (mazā) krusta izmēri — 40 mm x 40 mm.

(3) Ceturtās un piektās šķiras ordeņa zīmi ar lenti savieno astoņi ažūri zeltīti riņķīši.

(4) Ordeņa lente ir sarkana ar sudraba iemalu.

34.pants. (1) Atzinības krusta goda zīme ir apaļa medaļa, kuras aversā reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, bet reversā emblēma — vanadziņš ar gredzenu un uzrakstu “DOMAS – UN – DARBUS – LATVIJAI”. Goda zīmes diametrs — 36 mm. Pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

(2) Atzinības krusta sevišķās pakāpes goda zīme ir zeltīta ar ažūru ozola vītni augšējā malā. Lielās goda zīmes diametrs ir 46 mm, mazās — 30 mm.

20.

Juridiskais birojs

34.panta pirmās daļas otro un trešo teikumu izteikt kā panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Atzinības krusta pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes – sudraba, trešās pakāpes – bronzas. Goda zīmes diametrs ir 36 mm.”

Atbalstīt

34.pants. (1) Atzinības krusta goda zīme ir apaļa medaļa, kuras aversā reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, bet reversā emblēma — vanadziņš ar gredzenu un uzrakstu “DOMAS – UN – DARBUS – LATVIJAI”.

(2) Atzinības krusta sevišķās pakāpes goda zīme ir zeltīta ar ažūru ozola vītni augšējā malā. Lielās goda zīmes diametrs ir 46 mm, mazās — 30 mm.

(3) Atzinības krusta pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes – sudraba, trešās pakāpes – bronzas. Goda zīmes diametrs ir 36 mm.

35.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā vidējo krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo krustu krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā lielo krustu krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā vidējo krustu 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

21.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 35.pantu izteikt kā 37.pantu, attiecīgi pašreizējo 36. un 37.pantu kā 35. un 36.pantu.

Atbalstīt

35.pants. (1) Atzinības krusta miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri — 9 mm x 32 mm.

36.pants. (1) Atzinības krusta miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri — 9 mm x 32 mm.

36.pants. Atzinības krusta miniatūrās goda zīmes ir:

1) sevišķās goda zīmes — goda zīmes lentītes taisnstūrveida atgriezums ar miniatūru sevišķo goda zīmi. Miniatūrās sevišķās goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes izmēri — 15 mm x 13 mm;

2) pārējās goda zīmes — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm.

37.pants. Atzinības krusta miniatūrās goda zīmes ir:

1) sevišķās goda zīmes — goda zīmes lentītes taisnstūrveida atgriezums ar miniatūru sevišķo goda zīmi. Miniatūrās sevišķās goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes izmēri — 15 mm x 13 mm;

2) pārējās goda zīmes — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm.

37.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā vidējo krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo krustu krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā lielo krustu krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā vidējo krustu 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

38.pants. Atzinības krusta pirmās, otrās un trešās pakāpes goda zīmes nēsā lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē, bet sevišķās pakāpes goda zīmes — 32 mm platā lentē ap kaklu.

38.pants. Atzinības krusta pirmās, otrās un trešās pakāpes goda zīmes nēsā lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē, bet sevišķās pakāpes goda zīmes — 32 mm platā lentē ap kaklu.

22.

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu V nodaļu šādā redakcijā:

“V nodaļa. 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

39.pants. 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme nodibināta 1999.gadā, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus – barikāžu dalībniekus.

40.pants. (1) Piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus.

(2) Ar piemiņas zīmi apbalvo likumā “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” noteiktajā kārtībā.”;

ierosinām izteikt pašreizējo V, VI un VII nodaļu attiecīgi kā VI,VII un VIII nodaļu.

Atbalstīt

39.pants. 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme nodibināta 1999.gadā, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus – barikāžu dalībniekus.

40.pants. (1) Piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus.

(2) Ar piemiņas zīmi apbalvo likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” noteiktajā kārtībā.

V nodaļa. Ordeņu kapituls

VI nodaļa. Ordeņu kapituls

39.pants. (1) Valsts apbalvojumu lietas pārzina Ordeņu kapituls.

(2) Ordeņu kapituls izskata iesniegtos ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem. Ordeņu kapituls pieņem lēmumus par valsts apbalvojumu piešķiršanu un lēmumus par valsts apbalvojumu atņemšanu.

(3) Ordeņu kapituls koordinē apbalvošanas jautājumus Latvijā, kā arī izlemj jautājumus, kas saistīti ar valsts apbalvojumiem.

23.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 39.pantu kā 41.pantu un izteikt šo pantu šādā redakcijā:

“(1) Ordeņu kapituls pārzina valsts apbalvojumu lietas.

(2) Ordeņu kapituls izskata iesniegtos ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem, un izskata citus ar valsts apbalvojumiem saistītus jautājumus.

(3) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu un lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu. Ordeņu kapitula pieņemtos lēmumus paraksta Valsts prezidents.

(4) Ordeņu kapitula lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu, kā arī lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” bez maksas.

Atbalstīt

41.pants. (1) Ordeņu kapituls pārzina valsts apbalvojumu lietas.

(2) Ordeņu kapituls izskata iesniegtos ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem un citus ar valsts apbalvojumiem saistītus jautājumus.

(3) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu un lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu. Ordeņu kapitula pieņemtos lēmumus paraksta Valsts prezidents.

(4) Ordeņu kapitula lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu, kā arī lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” bez maksas.

40.pants. (1) Ordeņu kapitula sastāvā ir Ordeņu kapitula kanclers un seši Ordeņu kapitula locekļi: divi no apbalvotajiem ar Triju Zvaigžņu ordeni, divi no apbalvotajiem ar Viestura ordeni un divi no apbalvotajiem ar Atzinības krustu.

(2) Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ieceļ Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku.

(3) Ordeņu kapitula priekšgalā ir Valsts prezidents.

24.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 40.pantu kā 42.pantu un izslēgt šā panta trešo daļu.

Atbalstīt

42.pants. (1) Ordeņu kapitula sastāvā ir Ordeņu kapitula kanclers un seši Ordeņu kapitula locekļi: divi no apbalvotajiem ar Triju Zvaigžņu ordeni, divi no apbalvotajiem ar Viestura ordeni un divi no apbalvotajiem ar Atzinības krustu.

(2) Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ieceļ Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku.

41.pants. Ordeņu kapitula kanclers un locekļi ir Latvijas pilsoņi.

25.

26.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 41. - 45. pantu kā 43. - 47. pantu.

Juridiskais birojs

Ierosinām pašreizējo 41.pantu izteikt šādā redakcijā:

“Par Ordeņu kapitula kancleru un tā locekļiem var būt tikai Latvijas pilsoņi.”

Atbalstīt

Atbalstīt

43.pants. Par Ordeņu kapitula kancleru un tā locekļiem var būt tikai Latvijas pilsoņi.

42.pants. Ordeņu kapitula kancleru un locekļus no viņu pienākumiem pirms šā likuma 40.pantā noteiktā termiņa var atbrīvot Valsts prezidents pēc savas ierosmes vai pēc attiecīgā kapitula locekļa personiska lūguma.

27.

Juridiskais birojs

Ierosinām pašreizējo 42.pantu papildināt ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Ordeņu kapitula kanclera un locekļu pilnvaras izbeidzas viņu nāves gadījumā.”

Atbalstīt

44.pants. Ordeņu kapitula kancleru un locekļus no viņu pienākumiem pirms šā likuma 42.pantā noteiktā termiņa var atbrīvot Valsts prezidents pēc savas ierosmes vai pēc attiecīgā kapitula locekļa personiska lūguma. Ordeņu kapitula kanclera un locekļu pilnvaras izbeidzas viņu nāves gadījumā.

43.pants. (1) Ordeņu kapitula sēdes sasauc kapitula kanclers.

(2) Ordeņu kapitula sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās Valsts prezidents vai kapitula kanclers un vismaz četri kapitula locekļi.

(3) Ordeņu kapitula sēdēs var piedalīties arī Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents.

(4) Ordeņu kapitula sēdi vada kapitula kanclers.

28.

Juridiskais birojs

Ierosinām pašreizējā 43.panta trešajā daļā aizstāt vārdu “piedalīties” ar vārdiem “būt klāt”.

Atbalstīt

45.pants. (1) Ordeņu kapitula sēdes sasauc kapitula kanclers.

(2) Ordeņu kapitula sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās Valsts prezidents vai kapitula kanclers un vismaz četri kapitula locekļi.

(3) Ordeņu kapitula sēdēs var būt klāt arī Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents.

(4) Ordeņu kapitula sēdi vada kapitula kanclers.

44.pants. (1) Ordeņu kapituls lēmumus pieņem balsojot. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts prezidenta balss.

(2) Ja, Valsts prezidenta prombūtnē balsojot, balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Ordeņu kapitula kanclera balss.

(3) Balsošana ir atklāta, izņemot gadījumu, kad kāds no klātesošajiem pieprasa aizklātu balsošanu.

29.

Juridiskais birojs

Ierosinām pašreizējā 44.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

“(1) Ordeņu kapitula lēmums ir pieņemts, ja vairākums no klātesošajiem balstiesīgajiem balsojuši “par”. Balstiesīgi Ordeņu kapitulā ir Valsts prezidents, Ordeņu kapitula kanclers un kapitula locekļi. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts prezidenta balss.”

Atbalstīt

46.pants. (1) Ordeņu kapitula lēmums ir pieņemts, ja vairākums no klātesošajiem balsstiesīgajiem balsojuši “par”. Balsstiesīgi Ordeņu kapitula sēdēs ir Valsts prezidents, Ordeņu kapitula kanclers un kapitula locekļi. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts prezidenta balss.

(2) Ja, Valsts prezidenta prombūtnē balsojot, balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Ordeņu kapitula kanclera balss.

(3) Balsošana ir atklāta, izņemot gadījumu, kad kāds no klātesošajiem pieprasa aizklātu balsošanu.

45.pants. Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas, un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams.

47.pants. Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas, un tajās notikušo debašu saturs nav izpaucams.

46.pants. Katram ordenim un katrai tā goda zīmei ir savs zīmogs. Katra ordeņa un tā goda zīmes zīmogs tiek uzspiests uz attiecīgā apbalvojuma diploma un apliecības.

30.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt pašreizējo 46.pantu kā 57.panta otro daļu, attiecīgi pašreizējo 57.panta otro, trešo un ceturto daļu izteikt kā trešo, ceturto un piekto daļu.

Atbalstīt

47.pants. (1) Ordeņu kapitula lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents paziņo laik rakstā “Latvijas Vēstnesis” bez maksas.

(2) Ordeņu kapituls katram valsts apbalvojumam kārto matrikulu (reģistru) ar atsevišķu numerāciju. Ar matrikulā reģistrēto numuru atzīmēts arī katrs ordeņa diploms un ordeņa zīme.

31.

Juridiskais birojs

Ierosinām 47.panta pirmo daļu izslēgt, bet otro daļu ietvert 49.pantā kā ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ordeņu kapituls katram valsts apbalvojumam ved atsevišķu matrikulu (reģistru). Ar matrikulā reģistrēto numuru atzīmēts arī attiecīgā ordeņa diploms un pati ordeņa zīme.”

Atbalstīt

48.pants. (1) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja apbalvotais:

1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā;

2) atteicies no tam piešķirtā valsts apbalvojuma un nodevis to kopā ar dokumentiem Ordeņu kapitulam;

3) pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniedzis Ordeņu kapitulam rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma;

4) ir izdarījis necienīgas darbības, kuras nebija zināmas Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kuras kļuva zināmas pēc apbalvojuma piešķiršanas un pasniegšanas.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minētajos gadījumos ordeņa vai tā goda zīmes, kā arī ar to saistīto dokumentu, miniatūrzīmes vai miniatūrās goda zīmes atsavināšanu izdara Valsts policija.

(3) Ordeņu kapitula lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu Valsts prezidents Ordeņu kapitula vārdā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” bez maksas.

32.

33.

34.

35.

36.

Izslēgt 48.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu;

uzskatīt līdzšinējo 4.punktu par 2.punktu.

Papildināt 48.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma anulēšanu, ja apbalvotais:

1) atteicies no tam piešķirtā valsts apbalvojuma un nodevis to kopā ar dokumentiem Ordeņu kapitulam;

2) pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniedzis Ordeņu kapitulam rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu un trešo daļu par ceturto daļu.

Izteikt 48.panta jauno trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos ordeņa vai tā goda zīmes, kā arī ar to saistīto dokumentu, miniatūrzīmes vai miniatūrās goda zīmes atsavināšanu izdara Valsts policija.

Izteikt 48.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Ordeņu kapitula lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu vai anulēšanu Valsts prezidents Ordeņu kapitula vārdā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” bez maksas.”

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“48.pants. (1) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona:

1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tīšā noziedzīgā nodarījumā;

2) ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu;

3) atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas un atdevusi to kopā ar dokumentiem Ordeņu kapitulam;

4) pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniegusi Ordeņu kapitulam rakstveida iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā apbalvojuma.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajos gadījumos ordeņa vai goda zīmes, kā arī ar to saistīto dokumentu, miniatūrzīmes vai miniatūrās goda zīmes atsavināšanu veic Valsts policija.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

48.pants. (1) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona:

1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tīšā noziedzīgā nodarījumā;

2) ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu;

3) atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas un atdevusi to kopā ar dokumentiem Ordeņu kapitulam;

4) pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniegusi Ordeņu kapitulam rakstveida iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā apbalvojuma.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajos gadījumos ordeņa vai goda zīmes, kā arī ar to saistīto dokumentu, miniatūrzīmes vai miniatūrās goda zīmes atsavināšanu veic Valsts policija.

49.pants. (1) Ordeņu kapituls ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām juridiskajām personām bezmaksas informāciju par apbalvošanai ieteiktajām personām.

(2) Ordeņu kapitula lietvedību kārto Valsts prezidenta kanceleja.

(3) Ordeņu kapituls, ja nepieciešams, pieaicina konsultantus.

37.

38.

Izteikt 49.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ordeņu kapituls ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām juridiskajām personām bezmaksas informāciju par apbalvošanai ieteiktajām personām un to darbību un ieņemtajiem amatiem Latvijas okupācijas periodā.”

Juridiskais birojs

Ierosinām 49.panta trešo daļu papildināt aiz vārdiem “ja nepieciešams” ar vārdiem “jautājuma izlemšanai”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

49.pants. (1) Ordeņu kapituls ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām juridiskajām personām bezmaksas informāciju par apbalvošanai ieteiktajām personām.

(2) Ordeņu kapitula lietvedību kārto Valsts prezidenta kanceleja.

(3) Ordeņu kapituls, ja tas nepieciešams jautājuma izlemšanai, pieaicina konsultantus.

(4) Ordeņu kapituls katram valsts apbalvojumam ved atsevišķu matrikulu (reģistru). Matrikulā reģistrētais numurs tiek piešķirts arī attiecīgā ordeņa diplomam un pašai ordeņa zīmei.

50.pants. Ordeņu kapituls izstrādā Ordeņu kapitula nolikumu, ko apstiprina Valsts prezidents.

50.pants. Ordeņu kapituls izstrādā Ordeņu kapitula nolikumu, ko apstiprina Valsts prezidents.

VI nodaļa. Valsts apbalvojumu piešķiršana un pasniegšana

VII nodaļa. Valsts apbalvojumu piešķiršana un pasniegšana

51.pants. Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Šos apbalvojumus Valsts prezidentam pasniedz Saeimas priekšsēdētājs.

51.pants. Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Šos apbalvojumus Valsts prezidentam pasniedz Saeimas priekšsēdētājs.

52.pants. (1) Ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem Ordeņu kapitulam var iesniegt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu.

(3) Personu apbalvo ar valsts apbalvojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu.

39.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 52.panta pirmo daļu, attiecīgi otro un trešo daļu uzskatīt par pirmo un otro daļu.

Atbalstīt

52.pants. (1) Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu.

(2) Personu apbalvo ar valsts apbalvojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu.

53.pants. (1) Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai ar valsts apbalvojumu citu personu, vēršoties ar ierosinājumu pie Valsts prezidenta vai Ordeņu kapitulā.

(2) Valsts prezidentam iesniegto personas ierosinājumu par apbalvošanu izskatīšanai Ordeņu kapitulā Valsts prezidenta vārdā virza Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

(3) Valsts prezidents ir tiesīgs pats ieteikt apbalvošanai jebkuru personu un virzīt attiecīgu ierosinājumu izskatīšanai Ordeņu kapitulā.

(4) Ar Latvijas valsts apbalvojumu var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas augstas amatpersonas valsts vizīšu laikā vai saistībā ar diplomātisko dienestu Latvijā atbilstoši valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.

40.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

“53.pants. (1) Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai ar valsts apbalvojumu citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā.

(2) Valsts prezidents ir tiesīgs ieteikt apbalvošanai jebkuru personu un virzīt attiecīgu ierosinājumu izskatīšanai Ordeņu kapitulā.”

Atbalstīt

53.pants. (1) Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai ar valsts apbalvojumu citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā.

(2) Valsts prezidents ir tiesīgs ieteikt apbalvošanai jebkuru personu un virzīt attiecīgu ierosinājumu izskatīšanai Ordeņu kapitulā.

54.pants. (1) Personas ierosinājumā par apbalvošanu ar valsts apbalvojumu norāda:

1) ieteiktā apbalvojamā vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, ieņemamo amatu vai nodarbošanos;

2) personas kodu;

3) dzīves aprakstu (valsts amatpersonai pievieno dienesta gaitu aprakstu);

4) vispusīgu to nopelnu aprakstu, par kuriem ierosina apbalvot ar valsts apbalvojumu;

5) iesniedzēja priekšlikumu;

6) iesniedzēja — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un dzīvesvietu, iesniedzēja — juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2) Ierosinājumam par apbalvošanu pievienojams atzinums šādos gadījumos:

1) par militārpersonu apbalvošanu – Nacionālo bruņoto spēku komandiera atzinums. Ordeņu kapituls par šādu ierosinājumu informē aizsardzības ministru;

2) par fiziskās personas, izņemot militārpersonas, apbalvošanu saistībā ar militāriem nopelniem – aizsardzības ministra atzinums.

3) par jebkuras ārvalstu fiziskās personas apbalvošanu – ārlietu ministra atzinums.

(3) Ierosinājumam par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu vēlams pievienot citu personu atsauksmes par apbalvošanai ieteikto personu.

(4) Attiecībā uz Latvijas valsts apbalvojumu piešķiršanu ārvalstu fiziskajām personām ierosinājumā par apbalvošanu pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

54.pants. (1) Personas ierosinājumā par apbalvošanu ar valsts apbalvojumu norāda:

1) ieteiktā apbalvojamā vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, ieņemamo amatu vai nodarbošanos;

2) personas kodu;

3) dzīves aprakstu (valsts amatpersonai pievieno dienesta gaitu aprakstu);

4) vispusīgu to nopelnu aprakstu, par kuriem ierosina apbalvot ar valsts apbalvojumu;

5) iesniedzēja priekšlikumu;

6) iesniedzēja — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un dzīvesvietu, iesniedzēja — juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2) Ierosinājumam par apbalvošanu pievienojams atzinums šādos gadījumos:

1) par militārpersonu apbalvošanu – Nacionālo bruņoto spēku komandiera atzinums. Ordeņu kapituls par šādu ierosinājumu informē aizsardzības ministru;

2) par fiziskās personas, izņemot militārpersonas, apbalvošanu saistībā ar militāriem nopelniem – aizsardzības ministra atzinums;

3) par jebkuras ārvalstu fiziskās personas apbalvošanu – ārlietu ministra atzinums.

(3) Ierosinājumam par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu vēlams pievienot citu personu atsauksmes par apbalvošanai ieteikto personu.

(4) Attiecībā uz valsts apbalvojumu piešķiršanu ārvalstu fiziskajām personām ierosinājumā par apbalvošanu pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

55.pants. (1) Ordeņa šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojamam nosaka, izvērtējot viņa darbību un nopelnus, bet šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām amatpersonām — arī ieņemamo amatu.

(2) Apbalvojot Saeimas deputātus, Ministru kabineta locekļus, vēstniekus, Latvijas Bankas prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes tiesas priekšsēdētāju, valsts kontrolieri, ģenerālprokuroru par sevišķiem nopelniem, pildot amata pienākumus, piešķir tikai ordeņus.

(3) Attiecībā uz bruņoto spēku sastāvu ievēro šādus nosacījumus:

1) apbalvojamiem no kareivja (Jūras spēkos — matroža) līdz kaprāļa dienesta pakāpei piešķir trešās pakāpes goda zīmi;

2) apbalvojamiem no seržanta līdz vecākā virsseržanta (Jūras spēkos – vecākā bocmaņa) dienesta pakāpei piešķir otrās pakāpes goda zīmi;

3) apbalvojamiem virsnieku vietniekiem un vecākajiem virsnieku vietniekiem piešķir pirmās pakāpes goda zīmi;

4) apbalvojamiem no leitnanta līdz kapteiņa (Jūras spēkos — līdz kapteiņleitnanta) dienesta pakāpei piešķir piektās šķiras ordeni;

5) apbalvojamiem no majora (Jūras spēkos — komandleitnanta) līdz pulkvežleitnanta (Jūras spēkos — komandkapteiņa) dienesta pakāpei piešķir ceturtās šķiras ordeni;

6) apbalvojamiem pulkvežiem (Jūras spēkos — jūras kapteiņiem) piešķir trešās šķiras ordeni;

7) apbalvojamiem brigādes ģenerāļiem, ģenerālmajoriem, ģenerālleitnantiem (Jūras spēkos — flotiles admirāļiem, kontradmirāļiem, viceadmirāļiem) piešķir otrās vai pirmās šķiras ordeni atkarībā no ieņemamā amata.

55.pants. (1) Ordeņa šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojamam nosaka, izvērtējot viņa darbību un nopelnus, bet šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām amatpersonām — arī ieņemamo amatu.

(2) Apbalvojot Saeimas deputātus, Ministru kabineta locekļus, vēstniekus, Latvijas Bankas prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes tiesas priekšsēdētāju, valsts kontrolieri, ģenerālprokuroru par sevišķiem nopelniem, pildot amata pienākumus, piešķir tikai ordeņus.

(3) Attiecībā uz bruņoto spēku sastāvu ievēro šādus nosacījumus:

1) apbalvojamiem no kareivja (Jūras spēkos — matroža) līdz kaprāļa dienesta pakāpei piešķir trešās pakāpes goda zīmi;

2) apbalvojamiem no seržanta līdz vecākā virsseržanta (Jūras spēkos – vecākā bocmaņa) dienesta pakāpei piešķir otrās pakāpes goda zīmi;

3) apbalvojamiem virsnieku vietniekiem un vecākajiem virsnieku vietniekiem piešķir pirmās pakāpes goda zīmi;

4) apbalvojamiem no leitnanta līdz kapteiņa (Jūras spēkos — kapteiņleitnanta) dienesta pakāpei piešķir piektās šķiras ordeni;

5) apbalvojamiem no majora (Jūras spēkos — komandleitnanta) līdz pulkvežleitnanta (Jūras spēkos — komandkapteiņa) dienesta pakāpei piešķir ceturtās šķiras ordeni;

6) apbalvojamiem pulkvežiem (Jūras spēkos — jūras kapteiņiem) piešķir trešās šķiras ordeni;

7) apbalvojamiem brigādes ģenerāļiem, ģenerālmajoriem, ģenerālleitnantiem (Jūras spēkos — flotiles admirāļiem, kontradmirāļiem, viceadmirāļiem) piešķir otrās vai pirmās šķiras ordeni atkarībā no ieņemamā amata.

56.pants. (1) Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem:

1) Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu — 4.maijā;

2) Lāčplēša dienu — 11.novembrī;

3) Latvijas Republikas proklamēšanas dienu — 18.novembrī.

(2) Pasniedzot valsts apbalvojumus saskaņā ar šā likuma 53.panta ceturtās daļas noteikumiem, pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem.

(3) Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona viņa uzdevumā.

41.

Juridiskais birojs

Ierosinām 56.panta otrajā daļā aizstāt vārdus “53.panta ceturtās daļas” ar vārdiem “11.panta ceturtās daļas, 21.panta ceturtās daļas un 30.panta trešās daļas”.

Atbalstīt

56.pants. (1) Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem:

1) Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu — 4.maijā;

2) Lāčplēša dienu — 11.novembrī;

3) Latvijas Republikas proklamēšanas dienu — 18.novembrī.

(2) Pasniedzot valsts apbalvojumus saskaņā ar šā likuma 11.panta ceturtās daļas, 21.panta ceturtās daļas un 30.panta trešās daļas noteikumiem, pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem.

(3) Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona viņa uzdevumā.

57.pants. (1) Ar ordeni apbalvotajiem pasniedz arī diplomus, bet ar ordeņa goda zīmi apbalvotajiem — apliecības, ko paraksta Valsts prezidents un Ordeņu kapitula kanclers.

(2) Personām, kurām piešķirts valsts apbalvojums, pasniedz attiecīgā apbalvojuma miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi un attiecīgā valsts apbalvojuma statūtus.

(3) Ja persona, kurai piešķirts valsts apbalvojums, mirusi starplaikā no apbalvošanas lēmuma pieņemšanas līdz apbalvojuma pasniegšanas dienai, ordeni vai goda zīmi saņem glabāšanā apbalvotā tuvākie piederīgie.

(4) Ordeņus un to goda zīmes pēc nāves nepiešķir.

57.pants. (1) Ar ordeni apbalvotajiem pasniedz arī diplomus, bet ar ordeņa goda zīmi apbalvotajiem — apliecības, ko paraksta Valsts prezidents un Ordeņu kapitula kanclers.

(2) Katram ordenim un katrai ordeņa goda zīmei ir savs zīmogs. Katra ordeņa un katras ordeņa goda zīmes zīmogs tiek uzspiests uz attiecīgā apbalvojuma diploma un apliecības.

(3) Personām, kurām piešķirts valsts apbalvojums, pasniedz attiecīgā apbalvojuma miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi un attiecīgā valsts apbalvojuma statūtus.

(4) Ja persona, kurai piešķirts valsts apbalvojums, mirusi starplaikā no apbalvošanas lēmuma pieņemšanas līdz apbalvojuma pasniegšanas dienai, ordeni vai goda zīmi saņem glabāšanā apbalvotā tuvākie piederīgie.

(5) Ordeņus un to goda zīmes pēc nāves nepiešķir.

58.pants. (1) Ar valsts apbalvojumiem apbalvoto personu skaits nav ierobežots ne pēc atsevišķajām ordeņu šķirām, ne goda zīmju pakāpēm, ne arī kopumā.

(2) To pašu, bet augstākas šķiras vai pakāpes valsts apbalvojumu par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.

58.pants. (1) Ar valsts apbalvojumiem apbalvoto personu skaits nav ierobežots ne pēc atsevišķajām ordeņu šķirām, ne goda zīmju pakāpēm, ne arī kopumā.

(2) To pašu, bet augstākas šķiras vai pakāpes valsts apbalvojumu par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.

59.pants. Par amatpersonas apbalvošanu tiek izdarīta attiecīga atzīme tās dienesta gaitu aprakstā.

59.pants. Par amatpersonas apbalvošanu tiek izdarīta attiecīga atzīme tās dienesta gaitu aprakstā.

60.pants. (1) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas, ja tā saņemto apbalvojumu un ar to saistītos dokumentus, kā arī miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi kopā ar rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma nodevusi Ordeņu kapitulam.

(2) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pirms tā pasniegšanas, ja tā iesniegusi Ordeņu kapitulam attiecīgu rakstveida paziņojumu līdz apbalvojuma pasniegšanai.

(3) Par atteikšanos no valsts apbalvojuma tiek izdarīts ieraksts attiecīgā ordeņa matrikulā (reģistrā) atbilstoši Ordeņu kapitula pieņemtajam lēmumam.

60.pants. (1) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas, ja tā saņemto apbalvojumu un ar to saistītos dokumentus, kā arī miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi kopā ar rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma nodevusi Ordeņu kapitulam.

(2) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pirms tā pasniegšanas, ja tā iesniegusi Ordeņu kapitulam attiecīgu rakstveida paziņojumu līdz apbalvojuma pasniegšanai.

(3) Par atteikšanos no valsts apbalvojuma tiek izdarīts ieraksts attiecīgā ordeņa matrikulā (reģistrā) atbilstoši Ordeņu kapitula pieņemtajam lēmumam.

61.pants. (1) Dažādu iemeslu dēļ nepasniegtos valsts apbalvojumus, kā arī pēc pasniegšanas atpakaļ saņemtos valsts apbalvojumus glabā Ordeņu kapituls.

(2) Valsts apbalvojuma zīmes, diploma vai apliecības nozaudēšanas gadījumā apbalvotajam ir pienākums par to ziņot Ordeņu kapitulam. Apbalvotajai personai ir iespējams atjaunot nozaudēto apbalvojumu. Ar apbalvojuma atjaunošanu saistītos izdevumus sedz apbalvotā persona no saviem līdzekļiem.

61.pants. (1) Dažādu iemeslu dēļ nepasniegtos valsts apbalvojumus, kā arī pēc pasniegšanas atpakaļ saņemtos valsts apbalvojumus glabā Ordeņu kapituls.

(2) Valsts apbalvojuma zīmes, diploma vai apliecības nozaudēšanas gadījumā apbalvotajam ir pienākums par to ziņot Ordeņu kapitulam. Apbalvotajai personai ir iespējams atjaunot nozaudēto apbalvojumu. Ar apbalvojuma atjaunošanu saistītos izdevumus sedz apbalvotā persona no saviem līdzekļiem.

VII nodaļa. Valsts apbalvojumu nēsāšana

VIII nodaļa. Valsts apbalvojumu nēsāšana

62.pants. (1) Latvijas valsts apbalvojumus ikdienā nenēsā. Ikdienā nēsājamas ordeņu miniatūrzīmes un miniatūrās goda zīmes, kā arī piemiņas zīmes mazā nozīmīte. Latvijas valsts apbalvojumus nēsā tikai valsts svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa.

(2) Militārpersonas ordeņu zīmes un goda zīmes nēsā oficiālos pasākumos pie parādes un svinību tērpiem.

42.

43.

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt 62.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārvalstu apbalvojumu miniatūrzīmi un miniatūro goda zīmi nēsā tikai ar attiecīgo valsti saistītajos pasākumos.”

Papildināt 62.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārvalstu apbalvojumus ikdienā nenēsā. Ikdienā var nēsāt ārvalstu apbalvojumu miniatūrzīmes un miniatūrās goda zīmes. Ārvalstu apbalvojumus var nēsāt valsts svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa.”

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts Juridiskās komisijas priekšl.nr.43)

Atbalstīt

62.pants. (1) Valsts apbalvojumus ikdienā nenēsā. Ikdienā nēsājamas ordeņu miniatūrzīmes un miniatūrās goda zīmes, kā arī piemiņas zīmes mazā nozīmīte. Valsts apbalvojumus nēsā tikai valsts svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa.

(2) Militārpersonas ordeņu zīmes un ordeņu goda zīmes nēsā oficiālos pasākumos pie parādes un svinību tērpiem.

(3) Ārvalstu apbalvojumus ikdienā nenēsā. Ikdienā var nēsāt ārvalstu apbalvojumu miniatūrzīmes un miniatūrās goda zīmes. Ārvalstu apbalvojumus var nēsāt valsts svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa.

63.pants. (1) Personas, kurām piešķirti ārvalstu apbalvojumi, var tos pieņemt, bet nēsāt —vienīgi ar Valsts prezidenta atļauju.

(2) Persona, kura saņēmusi ārvalsts apbalvojumu, par to paziņo Ordeņu kapitulam triju mēnešu laikā no apbalvojuma pasniegšanas dienas. Apbalvotā persona paziņojumā norāda piešķirtā apbalvojuma nosaukumu, valsti, kura apbalvojumu piešķīrusi, apbalvojuma piešķiršanas datumu un paziņojumam pievieno apbalvojuma diploma kopiju.

(3) Valsts prezidents publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par ārvalsts apbalvojuma piešķiršanu un atļauju to nēsāt.

(4) Ārvalstu apbalvojumus, par kuru piešķiršanu apbalvotā persona nav paziņojusi šajā pantā noteiktajā kārtībā, kopā ar Latvijas valsts apbalvojumiem nenēsā.

44.

45.

46.

47.

Juridiskais birojs

Ierosinām 63.panta pirmajā daļā aizstāt vārdu “nēsāt” ar vārdiem “publiski nēsāt”.

Juridiskais birojs

Ierosinām 63.panta otro daļu papildināt aiz vārdiem “ārvalsts apbalvojumu” ar vārdiem “un vēlas to publiski nēsāt”.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 63.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Paziņojumu par ārvalsts apbalvojuma piešķiršanu un atļauju to publiski nēsāt publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

Izslēgt 63.panta ceturto daļu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

63.pants. (1) Personas, kurām piešķirti ārvalstu apbalvojumi, var tos pieņemt, bet publiski nēsāt —vienīgi ar Valsts prezidenta atļauju.

(2) Persona, kura saņēmusi ārvalsts apbalvojumu un vēlas to publiski nēsāt, par to paziņo Ordeņu kapitulam triju mēnešu laikā no apbalvojuma pasniegšanas dienas. Apbalvotā persona paziņojumā norāda piešķirtā apbalvojuma nosaukumu, valsti, kura apbalvojumu piešķīrusi, apbalvojuma piešķiršanas datumu un paziņojumam pievieno apbalvojuma diploma kopiju.

(3) Paziņojumu par ārvalsts apbalvojuma piešķiršanu un atļauju to publiski nēsāt publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

64.pants. Pēc apbalvošanas ar augstākās šķiras (pakāpes) ordeni vai tā goda zīmi, tā paša apbalvojuma zemākas šķiras (pakāpes) ordeni vai tā goda zīmi vairs nenēsā. Arī pēc apbalvošanas ar ordeni šā ordeņa goda zīmi vairs nenēsā.

64.pants. Pēc apbalvošanas ar augstākās šķiras (pakāpes) ordeni vai tā goda zīmi, tā paša apbalvojuma zemākas šķiras (pakāpes) ordeni vai tā goda zīmi vairs nenēsā. Arī pēc apbalvošanas ar ordeni šā ordeņa goda zīmi vairs nenēsā.

65.pants. (1) Ordeņa zvaigzni nēsā krūšu kreisajā vai labajā pusē pret vidu saskaņā ar attiecīgā ordeņa statūtiem.

(2) Ja persona apbalvota ar vairākiem ordeņiem, augstāko ordeņa zvaigzni liek kā pirmo, bet pārējās — zem tās ieslīpā līnijā uz iekšu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un to goda zīmju nēsāšanas secību.

(3) Ordeņu zīmes nēsā krūšu kreisajā pusē, lai ordeņu zīmju rindas vidējā ordeņa zīme vai goda zīme atrastos pret krūšu kreisās puses vidu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secību.

(4) Ordeņu zīmes, ko nevar salikt vienā rindā blakus, var novietot pamīšus, tā ka nozīmīguma ziņā augstākā ordeņa zīme nedaudz pārsedz zemāko, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secību.

48.

Ierosinām 65.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā aizstāt vārdus “ordeņu un goda zīmju” ar vārdiem “valsts apbalvojumu”.

Atbalstīt

65.pants. (1) Ordeņa zvaigzni nēsā krūšu kreisajā vai labajā pusē pret vidu saskaņā ar attiecīgā ordeņa statūtiem.

(2) Ja persona apbalvota ar vairākiem ordeņiem, augstāko ordeņa zvaigzni liek kā pirmo, bet pārējās — zem tās ieslīpā līnijā uz iekšu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto valsts apbalvojumu nēsāšanas secību.

(3) Ordeņu zīmes nēsā krūšu kreisajā pusē, lai ordeņu zīmju rindas vidējā ordeņa zīme vai goda zīme atrastos pret krūšu kreisās puses vidu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto valsts apbalvojumu nēsāšanas secību.

(4) Ordeņu zīmes, ko nevar salikt vienā rindā blakus, var novietot pamīšus, tā ka nozīmīguma ziņā augstākā ordeņa zīme nedaudz pārsedz zemāko, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto valsts apbalvojumu nēsāšanas secību.

66.pants. Pirmās šķiras ordeņa lenti nēsā pār labo plecu, militārpersonas — pār labo plecu zem uzpleča un ieroču jostas vai auduma jostas. Pār plecu nēsā augstāko ordeņa lenti.

66.pants. Pirmās šķiras ordeņa lenti nēsā pār labo plecu, militārpersonas — pār labo plecu zem uzpleča un ieroču jostas vai auduma jostas. Pār plecu nēsā augstāko ordeņa lenti.

67.pants. Kaklā nēsā tikai nozīmīguma ziņā augstāko no kaklā nēsājamām ordeņa zīmēm, bet pārējās nēsā attiecīgā ordeņa statūtos un šā likuma 65.pantā noteiktajā kārtībā.

67.pants. Kaklā nēsā tikai nozīmīguma ziņā augstāko no kaklā nēsājamām ordeņa zīmēm, bet pārējās nēsā attiecīgā ordeņa statūtos un šā likuma 65.pantā noteiktajā kārtībā.

68.pants. Ordeņu lenšu atgriezumus un goda zīmju lenšu atgriezumus nēsā krūšu kreisajā pusē tāpat kā ordeņu zīmes vai ordeņu goda zīmes. Lenšu atgriezumus var sakārtot vairākās rindās. Ordeņus un to goda zīmes kopā ar lenšu atgriezumiem var nēsāt tikai militārpersonas.

68.pants. Ordeņu lenšu atgriezumus un goda zīmju lenšu atgriezumus nēsā krūšu kreisajā pusē tāpat kā ordeņu zīmes vai ordeņu goda zīmes. Lenšu atgriezumus var sakārtot vairākās rindās. Ordeņus un to goda zīmes kopā ar lenšu atgriezumiem var nēsāt tikai militārpersonas.

69.pants. Ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secība:

1) Triju Zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības krusts;

4) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības krusta goda zīme;

7) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme;

8) citu valstu apbalvojumi.

49.

Ierosinām 69.pantā aizstāt vārdus “ordeņu un goda zīmju” ar vārdiem “valsts apbalvojumu”.

Atbalstīt

69.pants. Valsts apbalvojumu nēsāšanas secība ir šāda:

1) Triju Zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības krusts;

4) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības krusta goda zīme;

7) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme;

8) citu valstu apbalvojumi.

70.pants. Apbalvotās personas var attēlot valsts apbalvojuma zīmi uz saviem personiskajiem zīmogiem, vērtslietām, dokumentiem, veidlapām, kā arī lietot to citādā veidā, garantējot pienācīgu cieņu pret apbalvojumu.

70.pants. Apbalvotās personas var attēlot valsts apbalvojuma zīmi uz saviem personiskajiem zīmogiem, vērtslietām, dokumentiem, veidlapām, kā arī lietot to citādā veidā, garantējot pienācīgu cieņu pret apbalvojumu.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Triju Zvaigžņu ordeni” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1999, 15.nr.).

2. Vienlaikus ar šo likumu ir spēkā likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 12.nr.; 2002, 23.nr.). Ierosinājumus par apbalvošanu ar piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2007.gada 31.decembrim.

3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķirtos Latvijas valsts apbalvojumus apbalvotās personas var nēsāt arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.

4. Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 40.panta noteikumiem izveidojams triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Līdz Ordeņu kapitula izveidošanai tādā sastāvā, kāds noteikts šā likuma 40.pantā:

1) lēmumu par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni atbilstoši šā likuma noteikumiem pieņem Ordeņa dome;

2) lēmumu par apbalvošanu ar Viestura ordeni un Atzinības krustu pieņem Valsts prezidenta izveidota komisija, kuras sastāvā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents un trīs Valsts prezidenta uzaicinātas personas;

3) pārējās šajā likumā noteiktās Ordeņu kapitula funkcijas pilda Ordeņa dome.

6. Šā likuma 63.panta noteikumi attiecināmi arī uz personām, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Paziņojums par piešķirto apbalvojumu iesniedzams Ordeņa domei triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

50.

51.

52.

53.

Juridiskais birojs

Izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Ierosinājumus par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2007.gada 31.decembrim likumā “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” noteiktajā kārtībā.”

Izteikt pārejas noteikumu 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Līdz brīdim, kad tiek izveidots Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 42.panta noteikumiem, Ordeņu kapitula sastāvā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents un sešas Valsts prezidenta uzaicinātas personas. Valsts prezidents no uzaicināto personu vidus ieceļ Ordeņu kapitula kancleru. Balsstiesīgi Ordeņu kapitulā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents, Ordeņu kapitula kanclers un kapitula locekļi.”

Aizstāt pārejas noteikumu 6.punktā vārdus “Ordeņa domei” ar vārdiem “Ordeņa kapitulam”.

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma V un VI nodaļas noteikumi neattiecas uz apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu piemiņas zīmi.

8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Triju Zvaigžņu ordeni” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1999, 15.nr.).

2. Ierosinājumus par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2007.gada 31.decembrim likumā “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” noteiktajā kārtībā.

3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķirtos Latvijas valsts apbalvojumus apbalvotās personas var nēsāt arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.

4. Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 42.panta noteikumiem izveidojams triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Līdz brīdim, kad tiek izveidots Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 42.panta noteikumiem, Ordeņu kapitula sastāvā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents un sešas Valsts prezidenta uzaicinātas personas. Valsts prezidents no uzaicināto personu vidus ieceļ Ordeņu kapitula kancleru. Balsstiesīgi Ordeņu kapitulā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents, Ordeņu kapitula kanclers un kapitula locekļi.

6. Šā likuma 63.panta noteikumi attiecināmi arī uz personām, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Paziņojums par piešķirto apbalvojumu iesniedzams Ordeņa kapitulam triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

7. Šā likuma VI un VII nodaļas noteikumi neattiecas uz apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi.