Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr. nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 19.nr.; 2000, 9., 19.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 19.nr.; 2000, 9., 19.nr.) šādus grozījumus:

(1) Šā likuma subjekti - nepilsoņi ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) 1992.gada 1.jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā;

2) viņi nav Latvijas pilsoņi;

3) viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi.

(2) To personu tiesisko statusu, kuras ir ieceļojušas Latvijas Republikā pēc 1992.gada 1.jūlija, nosaka likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

(3) Šis likums neattiecas uz:

1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta funkcionēšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, kā arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām;

2) personām, kuras pēc 1992.gada 28.janvāra atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi nedzīvoja Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;

3) šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā norādīto personu laulātajiem un kopā ar viņiem dzīvojošajiem ģimenes locekļiem - bērniem un citiem apgādājamajiem, ja šīs personas ieradušās Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu neatkarīgi no tā, kad tās ieradušās Latvijā;

4) personām, kuras saņēmušas atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes;

5) personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas (pierakstītas) dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstīs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.97. likumu, 27.08.98. likumu un 30.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

1.  1.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “dzīvoja” ar vārdiem “un joprojām dzīvo Latvijas teritorijā;”;

aizstāt otrajā daļā vārdus "likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" ar vārdiem "Imigrācijas likums";

izteikt trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija bija vai ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas (pierakstītas) dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstī vai kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstī.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nepieciešamos dokumentus un kārtību, kādā personu atzīst par Latvijas nepilsoni, nosaka Ministru kabinets.”

1.

2.

3.

4.

Ierosinām izslēgt likumprojektā paredzētā 1.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto grozījumu.

Izslēgt no 1.panta pirmās daļas 1.punkta vārdus “un joprojām dzīvo Latvijas teritorijā;”

Izteikt 1.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) personām, kuras ieguvušas ārvalsts izsniegtus personu apliecinošus dokumentus vai ārvalsts izsniegtus ceļošanas dokumentus.”

Ierosinām likumprojektā paredzētā 1.panta ceturtajā daļā izslēgt vārdu “Latvijas”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

1.  1.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" ar vārdiem "Imigrācijas likums";

izteikt trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija bija vai ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas (pierakstītas) dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstī vai kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstī.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nepieciešamos dokumentus un kārtību, kādā personu atzīst par nepilsoni, nosaka Ministru kabinets.”

(1) Nepilsonim ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi.

(2) Līdztekus Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām tiesībām nepilsonim ir tiesības:

1) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem;

2) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama.

(2000.gada 30.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

5.

6.

7.

Izteikt 2.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izmantot tiesības vai baudīt brīvības, kas izriet no Eiropas Padomes “Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību” principiem, izņemot konvencijas 11.panta trešo daļu;”

Izteikt 2.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, Latvijā dzimušu personu izraidīšana, kā arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama.”

Izteikt 2.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, ja izraidāmajam nepilsonim tiek garantēta uzņēmējvalsts pilsonība (pavalstniecība).”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Nepilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase. Līdz nepilsoņa pases saņemšanai Ministru kabineta noteiktajā termiņā nepilsoņa statusu apliecina bijušās PSRS pilsoņa pase ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai cits Latvijas Republikas izdots personas dokuments ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu.

(2) Nepilsoņa pases paraugu apstiprina un tās izsniegšanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets. Nepilsoņa pasē tiek fiksēts Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kods.

(3) (Izslēgta ar 30.03.2000. likumu).

(4) Nepilsoņa pasi saņem 16 gadu vecumu sasniegušas personas. Ja uz ārzemēm bez vecāku pavadības izbrauc nepilsonis, kas vēl nav sasniedzis 16 gadu vecumu, nepilsoņa pasi viņam var izsniegt arī agrāk.

(5) Ziņas par nepilngadīgajiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, tiek fiksētas viņu vecāku vai citu likumīgo aizbildņu nepilsoņa pasē.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

(1) Nepilsoņa pasi saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā, uzrādot PSRS pilsoņa pasi ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai citu Latvijas Republikas izdotu personas dokumentu ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu un ar savu parakstu apliecinot, ka nepilsoņa pases saņēmējam nav nevienas valsts pilsonības.

(2) (Izslēgta ar 30.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 07.04.2000.).

(3) Ja persona, kura saņēmusi nepilsoņa pasi, iegūst kādas valsts pilsonību, tai viena mēneša laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāpaziņo par to un jānodod sava nepilsoņa pase.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

2. Izslēgt 3. un 4.pantu.

2. Izslēgt 3. un 4.pantu.

Nepilsoņa statusa zaudēšanas iemesls var būt:

1) atteikšanās no nepilsoņa statusa;

2) nepilsoņa statusa atņemšana.

(2000.gada 30.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

8.

Ierosinām papildināt likuma 5.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas pilsonības iegūšana Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

3. Papildināt 5.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas pilsonības iegūšana Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.”

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Nepilngadīgas personas vārdā iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniedz šīs personas vecāki (adoptētāji). Ja nepilngadīgā persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tad, lai atteiktos no nepilsoņa statusa, ir nepieciešama tās rakstveida piekrišana.

(3) Lēmumu par atteikšanās iesnieguma noraidījumu var pārsūdzēt tiesā.

(2000.gada 30.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

3. Izteikt 6.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienai personai, kura ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), ir pienākums atteikties no nepilsoņa statusa 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas.

(2) Ikvienai personai, kurai tiek garantēta kādas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai ir izsniegts kādas ārvalsts ceļošanas dokuments, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa.

(3) Persona atsakās no nepilsoņa statusa, iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa, vai šādu iesniegumu nosūtot pa pastu, ja iesniedzēja paraksts ir notariāli apliecināts.

(4) Nepilngadīgas personas vārdā iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniedz šīs personas vecāki vai viņu likumīgie pārstāvji. Ja nepilngadīgā persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tad, lai atteiktos no nepilsoņa statusa, ir nepieciešama tās rakstveida piekrišana.

(5) Personas iesniegumu izskata un lēmumu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) priekšnieka pilnvarota amatpersona.

(6) Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”

4. Izteikt 6.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienai personai, kura ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), ir pienākums atteikties no nepilsoņa statusa 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas.

(2) Ikvienai personai, kurai tiek garantēta kādas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai ir izsniegts kādas ārvalsts ceļošanas dokuments, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa.

(3) Persona atsakās no nepilsoņa statusa, iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa vai šādu iesniegumu nosūtot pa pastu, ja iesniedzēja paraksts ir notariāli apliecināts.

(4) Nepilngadīgas personas vārdā iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniedz šīs personas vecāki vai viņu likumīgie pārstāvji. Ja nepilngadīgā persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tad, lai atteiktos no nepilsoņa statusa, ir nepieciešama tās rakstveida piekrišana.

(5) Personas iesniegumu izskata un lēmumu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) priekšnieka pilnvarota amatpersona.

(6) Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”

(1) Personai atņem nepilsoņa statusu, ja tā:

1) neatbilst kādam no šā likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) pieder pie kādas no šā likuma 1.panta trešajā daļā minētajām personu kategorijām;

3) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa;

4) bez Ministru kabineta atļaujas dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

5) apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

(2) Kārtību, kādā personai tiek atņemts nepilsoņa statuss, nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu var pārsūdzēt tiesā.

(2000.gada 14.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.10.2000.)

4. 7.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “statusa” ar skaitli un vārdiem “30 dienu laikā pēc šādas pilsonības iegūšanas”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieņem Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā."

9.

10.

11.

12.

Ierosinām aizstāt likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “trešajā daļā” ar vārdiem “trešās daļas 1. – 4. punktā”.

Izteikt 7.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pieder pie kādas no šā likuma 1.panta trešajā daļā 1., 2. un 4.punkta minētajām personu kategorijām;”

Izteikt 7.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu pēc Pārvaldes priekšnieka ierosinājuma pieņem Administratīvā rajona tiesa.

(3) Nepilsoņa statusu personai nevar atņemt, ja nepilsoņa statusa atņemšanas rezultātā persona kļūst par bezvalstnieku un zaudē ceļošanas dokumentu.”

Izslēgt 7.panta ceturto un piekto daļu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

5. 7.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “statusa” ar skaitli un vārdiem “30 dienu laikā pēc šādas pilsonības iegūšanas”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieņem Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā."

(1) Šā likuma 2. - 7.pants attiecas arī uz bezvalstniekiem un viņu pēcnācējiem, kuriem nav un nav bijis nevienas valsts pilsonības un kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi (bez termiņa ierobežojuma) pierakstīti Latvijas teritorijā.

(2) Šā likuma 2.pants attiecas arī uz citu valstu pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija bez termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa, pierakstīti Latvijas teritorijā un kuri nav Latvijas pilsoņi, izņemot šā likuma 1. panta trešajā daļā minētās personas.

(3) Termiņuzturēšanās atļaujas tiek anulētas personām, kuras nav Krievijas Federācijas atvaļinātās militārpersonas un viņu ģimenes locekļi un kuras pastāvīgi dzīvoja Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku bijušo dzīvokļu ekspluatācijas daļu dzīvojamās telpās, un ziņas par šīm personām saskaņā ar likumu "Par Iedzīvotāju reģistru" tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

5. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Šā likuma subjekti ir arī šā likuma 1.panta pirmajā daļā minēto nepilsoņu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms. Uz šīm personām attiecas šā likuma 2., 5., 6. un 7. pants.”

13.

14.

15.

Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma subjekti ir arī šā likuma 1.panta pirmajā daļā minēto nepilsoņu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms. Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs ārvalstnieks, vecāki, savstarpēji vienojoties, var izvēlēties bērnam Latvijas nepilsoņa statusu. Uz šiem nepilsoņu bērniem attiecas šā likuma 2., 5., 6. un 7. pants.”

Ierosinām likumprojektā paredzētajā 8.panta otrajā daļā aizstāt vārdus “minēto nepilsoņu” ar vārdiem “minēto personu”.

Papildināt 8.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā likuma 2.pants attiecas arī uz citu valstu pilsoņiem, kuri atbilst likuma 1.panta pirmās daļas 1.punkta prasībām, izņemot šā likuma 1.panta trešajā daļā minētās personas, un viņu pēcnācējiem.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

6. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma subjekti ir arī šā likuma 1.panta pirmajā daļā minēto personu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms. Uz šīm personām attiecas šā likuma 2., 5., 6. un 7. pants.”

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par Iedzīvotāju reģistru" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2.nr.) un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19. nr.).

2. Līdz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās brīdim šā likuma 7.pantā minētā lēmuma par nepilsoņa statusa atņemšanu izpilde tiek atlikta no tā spēkā stāšanās brīža līdz brīdim, kad beidzas termiņš lēmuma pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts.

(2000.gada 14.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.10.2000.)

6. Izslēgt pārejas noteikuma 2.punktu.

16.

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

“2.Grozījumi likuma 1.pantā tiek attiecināti uz nepilsoņiem, kuri attiecīgos personu apliecinošus dokumentus vai ceļošanas dokumentus saņēmuši pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.”

Neatbalstīt

7. Izslēgt pārejas noteikuma 2.punktu.