Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15.nr.) šādus grozījumus:

(2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī likums "Par muitas nodokli" un Muitas likums.

1

Izteikt 2.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti.”

Atbalstīt

1. Izteikt 2.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti.”

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

5) akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli", "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokli alum";

2

3

Svītrot 8.panta 5.punktā vārdus “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”, “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”, “Par akcīzes nodokli alum”.

Izteikt 8.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli",”.

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(3)

Atbalstīt

2. 8.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli",”;

6) muitas nodoklis - "Par muitas nodokli";

4

Aizstāt 8.panta 6.punktā vārdus “Par muitas nodokli” ar vārdiem “Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti”.

Atbalstīt

aizstāt 6.punktā vārdus “Par muitas nodokli” ar vārdiem “Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti”;

5

papildināt ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis - “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”.”

Atbalstīt

papildināt ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis - “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”.”

(2) Valsts nodevas ir maksājamas par valsts sniegto nodrošinājumu, šādiem juridiskajiem pakalpojumiem un likumos paredzētajiem speciāliem mērķiem:

5) par uzņēmējdarbības reģistrēšanu, kā arī par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā un dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanu;

6

Izteikt likuma 11.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) par uzņēmējdarbības reģistrēšanu par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā un dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanu, kā arī ierakstu izdarīšanu Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā;”

Atbalstīt

3. 11.pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) par uzņēmējdarbības reģistrēšanu par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā un dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanu, kā arī ierakstu izdarīšanu Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā;”;

8) par sabiedrisko organizāciju un to apvienību, reliģisko organizāciju un to iestāžu, kā arī arodbiedrību reģistrāciju;

7

Izteikt 11.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) par sabiedrisko organizāciju un to apvienību, reliģisko organizāciju un to iestāžu, arodbiedrību reģistrāciju, kā arī ierakstu izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā”.

Atbalstīt

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) par sabiedrisko organizāciju un to apvienību, reliģisko organizāciju un to iestāžu, arodbiedrību reģistrāciju, kā arī ierakstu izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā;”;

32) par dārgmetālu izstrādājumu provēšanu un zīmogošanu;

33) par dārgakmeņu provēšanu un kvalitātes apliecības izsniegšanu;

34) par dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāja personiskā zīmoga reģistrāciju;

8

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Reģ.nr.687) (stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.)

11.pantā:

izteikt otrās daļas 32.punktu šādā redakcijā:

"32) par valsts proves uzraudzības īstenošanu;";

izslēgt otrās daļas 33. un 34.punktu.

Atbalstīt

izteikt otrās daļas 32.punktu šādā redakcijā:

"32) par valsts proves uzraudzības īstenošanu;";

izslēgt otrās daļas 33. un 34.punktu.

(6) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja tā ir izveidota un reģistrēta vai tā bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, visu nodokļu likumu piemērošanai tiks uzskatīta par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Par nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību tiks uzskatīta tāda pārstāvniecība, kas atbilst kādam (vismaz vienam) no šādiem nosacījumiem:

1) izmanto noteiktu vietu, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību;

2) izmanto būvlaukumus, celtniecības, montāžas vai komplektēšanas objektus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, arī urbšanas platformas un speciālos kuģus, vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

4) sniedz pakalpojumus, arī konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot ārvalstu uzņēmuma darbiniekus vai piesaistīto personālu;

5) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību ārvalstu uzņēmuma labā, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.

(7) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

9

14.pantā:

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, visu nodokļu likumu piemērošanai ir jāuzskata par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Ja šī panta septītās un astotās daļas izpratnē nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tai ir jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā šī likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā.

(7) Tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus izpildās visi turpmāk minētie noteikumi:

1) nerezidents Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;

2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir tikusi izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;

3) darbības vieta tiek izmantota uzņēmējdarbības (komercdarbības) veikšanai.”

Atbalstīt

4. 14.pantā:

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, visu nodokļu likumu piemērošanai ir jāuzskata par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Ja šī panta septītās un astotās daļas izpratnē nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tai ir jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā šī likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā.

(7) Tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus izpildās visi turpmāk minētie noteikumi:

1) nerezidents Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;

2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir tikusi izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;

3) darbības vieta tiek izmantota uzņēmējdarbības (komercdarbības) veikšanai.”;

10

Papildināt 14.pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Papildus septītajā daļā minētajam tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

1) izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību;

2) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus, vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, tai skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu;

4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas uzņēmējdarbības (komercdarbības) vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.

(9) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.”

Atbalstīt

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

(8) Papildus septītajā daļā minētajam tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

1) izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību;

2) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus, vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, tai skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu;

4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas uzņēmējdarbības (komercdarbības) vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.

(9) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.”.

15) nodrošināt publiski pieejamu informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, par kuru izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra nodokļu administrācija ir iesniegusi priekšlikumu saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmo daļu.

11

aizstāt 15.punktā vārdu “priekšlikumu” ar vārdu “pieteikumu”.

Atbalstīt

aizstāt 15.punktā vārdu “priekšlikumu” ar vārdu “pieteikumu”.

12

Papildināt ar jaunu 18.1pantu šādā redakcijā:

“18.1pants. Nodokļu administrācijas pienākumi attiecībā uz nodokļiem, nodevām un citiem obligātajiem maksājumiem, kas tiek uzlikti saskaņā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem

(1) Nodokļu administrācijai ir šādi pienākumi:

1) saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem koordinēt un veikt informācijas apmaiņu, sniedzot un saņemot savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

2) veikt nodokļu prasījumu izpildi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts labā pēc šīs valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma un savas valsts vārdā;

3) iekasēt un piedzīt nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kā arī ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas Eiropas Savienības budžetam.

(2) Attiecībā uz nodokļu prasījumu izpildi citu Eiropas Savienības dalībvalstu labā ir piemērojami šī likuma nosacījumi. Nodokļu prasījums ir prasījums attiecībā uz nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu pamatparāda summas, kā arī ar to saistītās pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas piedziņu.”

Atbalstīt

5. Papildināt ar jaunu 18.1pantu šādā redakcijā:

“18.1pants. Nodokļu administrācijas pienākumi attiecībā uz nodokļiem, nodevām un citiem obligātajiem maksājumiem, kas tiek uzlikti saskaņā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem

(1) Nodokļu administrācijai ir šādi pienākumi:

1) saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem koordinēt un veikt informācijas apmaiņu, sniedzot un saņemot savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

2) veikt nodokļu prasījumu izpildi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts labā pēc šīs valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma un savas valsts vārdā;

3) iekasēt un piedzīt nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kā arī ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas Eiropas Savienības budžetam.

(2) Attiecībā uz nodokļu prasījumu izpildi citu Eiropas Savienības dalībvalstu labā ir piemērojami šī likuma nosacījumi. Nodokļu prasījums ir prasījums attiecībā uz nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu pamatparāda summas, kā arī ar to saistītās pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas piedziņu.”

22.pants. Konfidencialitāte

(1) Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas viņam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, ja šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi. Par informācijas izpaušanu vainīgais ierēdnis (darbinieks) tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.

(2) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas drīkst informēt:

71) Centrālo statistikas pārvaldi — jautājumos, kas attiecas uz statistiskās informācijas valsts programmas izpildi;

72) Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes — saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

1. 22.pantā:

aizstāt otrās daļas punktu numerācijā skaitļus ‘’71’’ un ‘’72’’ attiecīgi ar skaitļiem ‘’8’’ un ‘’9’’;

papildināt otro daļu ar 10. un 11 punktu šādā redakcijā:

"10) valsts aģentūru "Maksātnespējas administrācija" – jautājumos, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, un jautājumos, kas saistīti ar nodokļu maksātājiem, par kuriem ir ierosināta maksātnespējas lieta;

11) Valsts civildienesta pārvaldi – jautājumos, kas saistīti ar nodokļu administrācijas ierēdņu disciplinārlietu ierosināšanu un izmeklēšanu;"

6. 22.pantā:

aizstāt otrās daļas punktu numerācijā skaitļus ‘’71’’ un ‘’72’’ attiecīgi ar skaitļiem ‘’8’’ un ‘’9’’;

papildināt otro daļu ar 10. un 11 punktu šādā redakcijā:

"10) valsts aģentūru "Maksātnespējas administrācija" – jautājumos, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, un jautājumos, kas saistīti ar nodokļu maksātājiem, par kuriem ir ierosināta maksātnespējas lieta;

11) Valsts civildienesta pārvaldi – jautājumos, kas saistīti ar nodokļu administrācijas ierēdņu disciplinārlietu ierosināšanu un izmeklēšanu;"

8) citas personas — saskaņā ar šā likuma 18. panta 8.,12., 13., 14. un 15.punktu, 23.panta trīspadsmito daļu, 24.panta otro daļu un 25.panta pirmo daļu.

otrās daļas 8. punkta numerācijā aizstāt skaitli ‘’8’’ ar skaitli ‘’12’’.

otrās daļas 8. punkta numerācijā aizstāt skaitli ‘’8’’ ar skaitli ‘’12’’.

(13) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi valsts pamatbudžetā speciāli šim mērķim norādītā kontā. Minētie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek sadalīti pašvaldībām un valsts speciālajam budžetam.

13

Svītrot 24.panta trīspadsmitajā daļā vārdu “speciālajam”.

Atbalstīt

7. Izslēgt 24.panta trīspadsmitajā daļā vārdu “speciālajam”.

(1) Nodokļu administrācijai, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu par šā likuma un konkrēto nodokļu likumu pārkāpumiem, ir tiesības samazināt kontroles (pārbaužu, revīziju) rezultātā uzlikto soda naudu, bet ne vairāk kā 70 procentu apmērā un ne biežāk kā vienu reizi trijos gados.

14

15

Izteikt 33.1panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodokļu administrācijai, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, izdarīšanas reizi, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, ir tiesības samazināt kontroles (pārbaužu, revīziju) rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70% un ne biežāk kā vienu reizi gadā.”

Izteikt 33.1panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodokļu administrācijai, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, izdarīšanas reizi, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, ir tiesības samazināt kontroles [nodokļu revīzijas (audits) un pārbaudes] rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70% un ne biežāk kā vienu reizi gadā.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(15)

Atbalstīt

Izteikt 33.1panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodokļu administrācijai, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, izdarīšanas reizi, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, ir tiesības samazināt kontroles [nodokļu revīzijas (audits) un pārbaudes] rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70% un ne biežāk kā vienu reizi gadā.”

(1) Ja nodokļu maksātājs sistemātiski neiesniedz nodokļu administrācijai nodokļu likumos noteiktos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus un tai nav informācijas par šā maksātāja darbību vai ja tas ļaunprātīgi izvairās no nodokļu un nodevu maksāšanas, pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma konkrētais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) vai organizācija tiek izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.

(2) Visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pieļāvis pārkāpumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), kurš tos atklājis, ir pienākums 10 dienu laikā iesniegt par tiem ziņojumu un materiālus attiecīgajai valsts institūcijai krimināllietas ierosināšanai.

16

Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

(1) Pēc nodokļu administrācijas pieteikuma uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) piemēro vienkāršotās likvidācijas procesu, ja nodokļu maksātājs:

1) gada laikā pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nav uzsācis uzņēmējdarbību;

2) sistemātiski neiesniedz nodokļu administrācijai nodokļu likumos noteiktās deklarācijas, kā arī nav paziņojis par savas darbības pārtraukšanu un nav informācijas par šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību;

3) nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētā adrese faktiski nepastāv.

(2) Visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pieļāvis pārkāpumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), kurš tos atklājis, ir pienākums 10 dienu laikā iesniegt par tiem ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai krimināllietas ierosināšanai. Konkrētu materiālu iesniegšanas nepieciešamību izvērtē un papildus pieprasa attiecīgā valsts institūcija.”

Atbalstīt

9. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

(1) Pēc nodokļu administrācijas pieteikuma uzņēmumam (uzņēmējsabiedrība i) piemēro vienkāršotās likvidācijas procesu, ja nodokļu maksātājs:

1) gada laikā pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nav uzsācis uzņēmējdarbību;

2) sistemātiski neiesniedz nodokļu administrācijai nodokļu likumos noteiktās deklarācijas, kā arī nav paziņojis par savas darbības pārtraukšanu un nav informācijas par šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību;

3) nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētā adrese faktiski nepastāv.

(2) Visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pieļāvis pārkāpumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), kurš tos atklājis, ir pienākums 10 dienu laikā iesniegt par tiem ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai krimināllietas ierosināšanai. Konkrētu materiālu iesniegšanas nepieciešamību izvērtē un papildus pieprasa attiecīgā valsts institūcija.”

(4) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt apstrīdēto lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

17

Izteikt 37.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) atcelt apstrīdēto lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā;”

Atbalstīt

10. Izteikt 37.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) atcelt apstrīdēto lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā;”

(2) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam taksācijas periodā pirms pārbaudes uzsākšanas nebija nodokļu parādu un ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) izskatot nodokļa maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji;

2) ir apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmums, un, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji;

3) nodokļu maksātājs iesniedzis sūdzību tiesā, bet lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

18

Izteikt 41.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam uz iesnieguma par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu iesniegšanas dienu nav kārtējo nodokļu parādu un ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:”.

Atbalstīt

11. Izteikt 41.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam uz iesnieguma par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu iesniegšanas dienu nav kārtējo nodokļu parādu un ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:”.

Pārejas noteikumi

12. Pārejas noteikumos:

35. Privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) finanšu ministrs dzēš ar valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādiem, kas izveidojušies līdz 1997.gada 1.janvārim, saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas, ja:

1) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus un tam nav nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies pēc 2000.gada 1.janvāra;

2) ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

3) pieņemts Valsts atbalsta uzraudzības komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma, citu normatīvo aktu un Eiropas līguma noteikumiem, kā arī saistībām, kas izriet no Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

4) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas summas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa un ar to saistītajiem obligātiem maksājumiem.

19

Izteikt Pārejas noteikumu 35. punkta 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

„3) pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Eiropas Kopienas tiesību normām;”.

Atbalstīt

izteikt 35. punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Eiropas Kopienas tiesību normām;”;

51. Pamatojoties uz finanšu ministra līdz 2003.gada 31.decembrim pieņemto lēmumu, Finanšu ministrija ir tiesīga:

1) dzēst nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu tiem nodokļu maksātājiem, kuri 90 dienu laikā no finanšu ministra lēmuma pieņemšanas dienas samaksā visu nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu, kas izveidojies līdz 2001.gada 31.decembrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu;

2) dzēst nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu atbilstoši saistību izpildes procentam, ja šā punkta 1.apakšpunktā noteiktajā termiņā nodokļu maksātājs samaksā vairāk par 50 procentiem no nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda, kas izveidojies līdz 2001.gada 31.decembrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu;

3) dzēst ar pamatparādu saistīto pamatparāda palielinājuma naudu, ja nokavētā valsts budžetā ieskaitāmā nodokļa maksājuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma pamatparāda samaksa veikta pilnā apmērā 30 dienu laikā no finanšu ministra lēmuma pieņemšanas dienas;

4) piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādam šā punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētos nosacījumus, ja ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no nodokļa maksājumiem.

20

51.punktā:

aizstāt ievaddaļā skaitli “2003.” ar skaitli “2004.”;

aizstāt 1. un 2.apakšpunktā skaitli “2001.” ar skaitli “2002.”;

Atbalstīt

51.punktā:

aizstāt ievaddaļā skaitli “2003.” ar skaitli “2004.”;

aizstāt 1. un 2.apakšpunktā skaitli “2001.” ar skaitli “2002.”;

55. Finanšu ministrs pārejas noteikumu 51.punktā minēto lēmumu pieņem, ja līdz 2003.gada 15.decembrim Finanšu ministrijai ir iesniegti šādi dokumenti:

1) nodokļu maksātāja iesniegums, kurā dots nodokļu maksātāja raksturojums un norādīti parāda rašanās iemesli un pasākumi, kas veikti nodokļu parāda nomaksai;

2) nodokļu administrācijas izsniegtā izziņa par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kas nodokļu maksātājam izveidojušies līdz 2001.gada 31.decembrim, norādot atsevišķi šo maksājumu pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā;

3) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums, kas apstiprina, ka attiecīgā pašvaldība piekrīt piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādam pārejas noteikumu 51.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētos nosacījumus.

21

55.punktā:

aizstāt ievaddaļā skaitli “2003.” ar skaitli “2004.”;

aizstāt 2.apakšpunktā skaitli “2001.” ar skaitli “2002.”.

Atbalstīt

55.punktā:

aizstāt ievaddaļā skaitli “2003.” ar skaitli “2004.”;

aizstāt 2.apakšpunktā skaitli “2001.” ar skaitli “2002.”.

64. Likuma 22.panta otrās daļas 7.2 punkts stājas spēkā ar īpašu likumu.

2. Aizstāt pārejas noteikumu 64. punktā skaitli ‘’72’’ ar skaitli ‘’9’’.

22

Izteikt pārejas noteikumu 64.punktu šādā redakcijā:

“64. Likuma 22.panta otrās daļas 9. punkts stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.”

Atbalstīt

izteikt 64.punktu šādā redakcijā:

“64. Likuma 22.panta otrās daļas 9. punkts stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.”

23

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 65.punktu šādā redakcijā:

“65. Likuma 11.panta otrās daļas 8.punkts stājās spēkā 2004.gada 1.aprīlī.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(25)

24

Papildināt likumu ar atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 76/308/EEC, 2001/44/EK, 77/799/EEC, 79/1070/EEC, 2003/93/EC”.

Atbalstīt

12. Papildināt likumu ar atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 76/308/EEC, 2001/44/EK, 77/799/EEC, 79/1070/EEC, 2003/93/EC”.

25

Papildināt likumprojektu ar normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājās spēkā 2004.gada 1.maijā, izņemot grozījumus likuma 11.panta otrās daļas 8.punktā, kuri stājās spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.”

Atbalstīt

Likums stājās spēkā 2004.gada 1.maijā, izņemot grozījumus likuma 11.panta otrās daļas 8.punktā, kuri stājās spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.