Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(reģ. nr. 1460)

Nr. p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 2.lasījumā

1

2

3

4

5

6

Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"

“Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6., 14.nr.; 1996, 23.nr.; 1997, 15.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 8., 24.nr.; 2002, 5.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6., 14.nr.; 1996, 23.nr.; 1997, 15.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 8., 24.nr.; 2002, 5.nr.) šādus grozījumus:

II daļa. Vispārīgie noteikumi

2.pants. Privatizācijas mērķis un metodes

1. Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji.

1. Papildināt 2.panta pirmo daļu ar vārdiem "vienlaikus nodrošinot iespējami lielus naudas ieņēmumus no privatizācijas".

1.

Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs, sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji, un vienlaikus nodrošināt iespējami lielus naudas ieņēmumus no privatizācijas.”

Atbalstīt.

1. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs, sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji, un vienlaikus nodrošināt iespējami lielus naudas ieņēmumus no privatizācijas.”

2. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā tiek izmantotas šādas privatizācijas metodes:

1) valsts vai pašvaldības īpašuma objekta (arī kapitāla daļas) pārdošana privatizācijas subjektiem. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par pārdošanas metodi;

2) valsts vai pašvaldības īpašuma objekta ieguldīšana mantiskā ieguldījuma veidā uzņēmējsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par ieguldīšanas metodi;

3) valsts vai pašvaldības statūtsabiedrības pamatkapitāla palielināšana, piesaistot privāto kapitālu. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par privātā kapitāla piesaistīšanas metodi;

4) valsts vai pašvaldības uzņēmumu vai statūtsabiedrību kreditoru parādu aizstāšana ar akcijām vai kapitāla daļām. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par parādu kapitalizācijas metodi;

5) statūtsabiedrības ar privātu kapitālu pievienošana valsts vai pašvaldības statūtsabiedrībai, valsts vai pašvaldības statūtsabiedrības apvienošana ar statūtsabiedrību ar privātu kapitālu, valsts vai pašvaldības statūtsabiedrības pievienošana statūtsabiedrībai ar privātu kapitālu. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par reorganizācijas metodi;

6) statūtsabiedrības kapitāla daļu pārdošana šīs sabiedrības izpildinstitūcijas locekļiem, ja izpildinstitūcijas darbības rezultātā statūtsabiedrībai privatizācijas noteikumu (privatizācijas projekta) apstiprināšanas brīdī nav valsts vai pašvaldības noteikto nodokļu un nodevu parādu, statūtsabiedrības darbiniekiem izmaksājamās darba algas parādu, kā arī ja statūtsabiedrības manta nav apgrūtināta ar parādiem un citām saistībām vairāk par 10 procentiem no sabiedrības pašas kapitāla un statūtsabiedrība nodarbojas ar tiem uzņēmējdarbības veidiem, kuri ir minēti tās statūtos. Kapitāla daļu pārdošanas apjoms nedrīkst pārsniegt 25 procentus no statūtsabiedrības pamatkapitāla. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par vadības privatizācijas metodi. Šo metodi var piemērot arī, pārveidojot uzņēmumu par statūtsabiedrību un vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas.

3. Ar ieguldīšanas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

4. Ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

5. Ar parādu kapitalizācijas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

6. Ar reorganizācijas metodi veicamā privatizācija notiek Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 27.panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā.

7. Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu var privatizēt:

1) kopumā;

2) sadalot to daļās un privatizējot katru daļu atsevišķi;

3) nodalot no tā atsevišķas daļas un privatizējot katru daļu atsevišķi;

4) apvienojot vairākus privatizējamos objektus vai to daļas vienā objektā.

8. Vienu un to pašu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu var privatizēt, izmantojot vienu vai vairākas šajā pantā norādītās privatizācijas metodes.

9. Ja valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizē, izmantojot šā panta otrās daļas 6.punktā minēto metodi, šā punkta tekstā ar vārdiem "parādi un citas saistības" ir jāsaprot tādi parādi un saistības, kuriem ir iestājies izpildes termiņš un kuri nav izpildīti.

6.pants. Maksāšanas līdzekļi un to izmantošana

1. Maksājumi par īpašuma objektiem izdarāmi:

1) latos;

2) privatizācijas sertifikātos.

2. 6.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Maksājumi par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem izdarāmi latos un privatizācijas sertifikātos. Privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli privatizējamā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta iegādei pieņem šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktajā kārtībā un apjomā.";

2.

Izteikt 6.panta 1.daļas 2.teikumu (likumprojekta 2.pants, ar kuru izdarīti grozījumi 6.panta 1.daļā) šādā redakcijā:

"Privatizācijas sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijā izmantojami šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktajā kārtībā un apjomā.";

Atbalstīt, redakc. preciz.

2. 6.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Maksājumi par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem izdarāmi latos un privatizācijas sertifikātos. Privatizācijas sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijā izmantojami šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzētajā kārtībā un apjomā.”;

2. Ar privatizācijas sertifikātiem var norēķināties par jebkuru privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu. Privatizācijas sertifikātu izmantošanas apmēru nosaka Privatizācijas aģentūra vai attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome. Ja tiek izmantotas šā likuma 17.panta pirmās daļas 1.punktā vai 35.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētās pirmpirkuma tiesības, privatizācijas subjektam ir tiesības izvēlēties vienu vai abus no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem maksāšanas līdzekļiem. Ja, privatizējot valsts vai pašvaldības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, tiek izmantots šā likuma 3.panta trešās daļas 8.punktā minētais privatizācijas paņēmiens un attiecīgais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu, par maksāšanas līdzekli nedrīkst izmantot privatizācijas sertifikātus.

3. Ienākumi no valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas pēc privatizācijas un citu Ministru kabineta noteikto izdevumu atskaitīšanas, kā arī pēc likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" paredzēto ieskaitījumu izdarīšanas rezerves fondā ieskaitāmi valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" noteiktajā kārtībā, bet ieņēmumi, kas gūti, kapitalizējot valsts budžeta maksājumu pamatparādus, ieskaitāmi attiecīgajā budžetā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

4. Darījumus, kurus veic Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība, vai - to vārdā - pilnvarotas personas, arī līgumus, kurus tās slēdz ar privatizācijas subjektiem, un citas darbības, kas ir saistītas ar valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju un objekta īpašuma tiesību nodošanu jaunajam īpašniekam, atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.

5. Privatizējot specializētos valsts lauksaimniecības uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), uz kuriem attiecas Ministru kabineta 1995. gada 22. augusta noteikumi nr.259 "Noteikumi par valsts vajadzībām paturētās kapitāla daļas kompensāciju specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)", Privatizācijas aģentūra ienākumus, kas gūti no šo valsts īpašuma objektu privatizācijas, var izlietot minētajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā, izmaksājot aprēķināto kompensāciju par sākotnēji apvienoto mantu.

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"6. Privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli izmanto, ja tas ir paredzēts privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) un pirkuma līgums noslēgts vai privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzētie maksājumi veikti noteiktā kārtībā un termiņā pirms līguma slēgšanas. Privatizācijas sertifikātu izmantošanas tiesību izbeigšanās termiņu reģistrē tāpat kā privatizācijas ierosinājumu."

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“6. Privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli izmanto, ja tas paredzēts privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) un pirkuma līgums noslēgts vai privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzētie maksājumi veikti noteiktā kārtībā un termiņā pirms līguma slēgšanas. Privatizācijas sertifikātu izmantošanas tiesību izbeigšanās termiņu reģistrē tāpat kā privatizācijas ierosinājumu.”

8.pants. Privatizācijas aģentūras funkcijas, tiesības un pienākumi

1. Privatizācijas aģentūra likumā noteiktajā kārtībā un ievērojot šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumus veic šādas funkcijas:

1) apkopo ierosinājumus un sagatavo Ministru kabineta rīkojumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai;

2) pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar šā likuma 13.panta kārtībā tai nodotajiem valsts īpašuma objektiem līdz pilnīgai to privatizācijas pabeigšanai;

3) sagatavo valsts īpašuma objektus privatizācijai;

4) organizē un veic privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu, arī gadījumos, kad valsts īpašums tiek ieguldīts uzņēmējsabiedrībā, un veic visu citu valsts īpašuma objektu novērtēšanu;

3. Svītrot 8.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus "un veic visu citu valsts īpašuma objektu novērtēšanu".

3.

4.

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “ieguldīts uzņēmējsabiedrībā, un veic visu citu valsts īpašuma objektu novērtēšanu” ar vārdiem “ieguldīts uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā, un veic citu valsts īpašuma objektu novērtēšanu”.

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 8.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) organizē un veic privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu, arī gadījumos, kad valsts īpašums tiek ieguldīts uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā, un veic citu valsts īpašuma objektu novērtēšanu;” “

Atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas pr-lik.

Atbalstīt.

3. Izteikt 8.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) organizē un veic privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu, arī gadījumos, kad valsts īpašums tiek ieguldīts uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā, un veic citu valsts īpašuma objektu novērtēšanu;”.

5) saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" sagatavo un iesniedz priekšlikumus Ekonomikas ministrijai lēmuma pieņemšanai par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem uz īpašuma objektiem, kuri atrodas Privatizācijas aģentūras valdījumā, vai to daļām, kā arī veic citas darbības saskaņā ar minēto likumu;

6) nosaka jaunajam īpašniekam nododamo privatizējamā valsts īpašuma objekta tiesību un saistību kopumu;

7) izstrādā un apstiprina valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus, kā arī izdara grozījumus apstiprinātajos privatizācijas noteikumos pēc objekta pirkuma līguma noslēgšanas;

8) organizē privatizējamo valsts īpašuma objektu piedāvājumus, valsts īpašuma objektu pārdošanu, ieguldīšanu un privātā kapitāla piesaistīšanu, kā arī reorganizē vai likvidē valsts uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības to privatizācijas gaitā un kapitalizē privatizēto un privatizējamo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus;

9) izvērtē potenciālo valsts īpašuma objektu pircēju piedāvājumus, ved pārrunas ar viņiem un pieņem lēmumu par to, ka objektu privatizē noteikts pretendents vai pretendentu grupa;

10) valsts vārdā slēdz līgumus par Privatizācijas aģentūrai nodoto valsts īpašuma objektu pārdošanu un citus ar valsts īpašuma objektu privatizāciju saistītos juridiskos aktus;

11) kontrolē noslēgto (arī pirms Privatizācijas aģentūras izveidošanas noslēgto) līgumu izpildi, veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var lauzt līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus;

12) nodrošina valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu saņemšanu un attiecīgu norēķinu veikšanu ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem;

13) organizē kontroli pār maksājumiem ar privatizācijas sertifikātiem valsts īpašuma privatizācijā un iegūto privatizācijas sertifikātu uzskaiti;

14) kontrolē valsts īpašuma objektu privatizācijas projektu, privatizācijas konkursa noteikumu, pirkuma līgumu un citu ar tiem saistīto dokumentu izpildi un pieņem lēmumus par konkrētu valsts īpašuma objektu privatizācijas pabeigšanu;

15) izdara grozījumus valsts īpašuma objektu privatizācijas projektos, privatizācijas konkursa noteikumos, pirkuma līgumos un citos ar tiem saistītajos dokumentos saskaņā ar Privatizācijas aģentūras statūtos noteiktajā kārtībā apstiprinātiem noteikumiem;

16) veic zemesgabalu privatizāciju un citas ar to saistītas darbības saskaņā ar šā likuma VII daļā paredzētajiem noteikumiem;

17) pilda citas funkcijas, kas tai uzticētas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta lēmumiem.

2. Pildot savas funkcijas, Privatizācijas aģentūra veic šādas darbības:

1) organizē valsts īpašuma objektu izsoles un objektu piedāvājumu konkursus;

2) pārveido valsts uzņēmumus statūtsabiedrībās, vienlaikus pārdodot to kapitāla daļas;

3) veic to valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību likvidāciju, attiecībā uz kurām ir pieņemts lēmums par likvidāciju;

4) veic valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību administratora pienākumus likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" noteiktajā kārtībā;

5) veic citas ar valsts īpašuma privatizāciju saistītās darbības;

6) nodrošina šķīrējtiesas darbībai nepieciešamos apstākļus: darba telpas, materiāltehnisko nodrošinājumu u.c.

3. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto darbību veikšanu Privatizācijas aģentūra var nodot citām personām Privatizācijas aģentūras statūtos noteiktajā kārtībā.

4. Privatizācijas aģentūrai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt bez maksas jebkuru tai nepieciešamo ar īpašuma privatizāciju saistīto informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām, valsts kapitāla daļu turētājiem, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts nekustamā īpašuma aģentūras, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un valsts uzņēmumiem un statūtsabiedrībām;

2) dot privatizējamo valsts īpašuma objektu pārvaldes institūcijām obligāti izpildāmus uzdevumus attiecībā uz valsts īpašuma objektu privatizāciju;

3) lauzt ar privatizējamo valsts uzņēmumu direktoriem noslēgtos darba līgumus darba likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā;

4) lauzt jebkurus privatizējamā valsts īpašuma objekta nomas līgumus, ja tie nav noslēgti un reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā;

5) slēgt līgumus ar ekspertiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām par valsts īpašuma objektu novērtēšanu un citu ar privatizāciju saistītu darbību veikšanu;

6) pārņemt un nodot vai pārdot privatizējamo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību debitoru un kreditoru parādus vai kapitalizēt kreditoru parādus;

7) valsts vārdā dibināt statūtsabiedrības, ieguldot to dibināšanas pamatkapitālā privatizācijai nodoto valsts mantu. Dibinot statūtsabiedrības, jāievēro likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" otrās nodaļas noteikumi.

5. Privatizācijas aģentūrai ir arī citas likumos paredzētās tiesības.

6. Privatizācijas aģentūras pienākums ir:

1) nodrošināt privatizācijas procesa un savas darbības atklātumu un publiskumu;

2) nodrošināt privatizācijas subjekta iesniegto dokumentu konfidencialitāti likumā noteiktajā apjomā;

3) savlaicīgi veikt tās rīcībā esošo privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem";

4) piedāvāt privatizācijas subjektiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu.

7. Attiecībā uz dokumentiem, kurus saskaņā ar šo likumu un valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem valsts īpašuma objekta privatizācijas procesa laikā iesniedz Privatizācijas aģentūrā, netiek piemērotas likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" normas.

12.pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosināšana un lēmuma pieņemšana par īpašuma objekta nodošanu privatizācijai

1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga ierosināt jebkura tāda valsts īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums.

2. Ierosinājumi par valsts īpašuma objektu privatizāciju iesniedzami Privatizācijas aģentūrai.

4. 12.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Privatizācijas ierosinājumu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.";

5.

Izteikt 12.panta 2.daļas 2.teikumu šādā redakcijā:

“Privatizācijas aģentūra saņemtos valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumus reģistrē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”.

Atbalstīt.

4. 12.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Privatizācijas aģentūra saņemtos valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumus reģistrē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

3. Vienīgi Privatizācijas aģentūra apkopo ierosinājumus un sagatavo Ministru kabineta rīkojumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai.

4. Lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets var noteikt atsevišķām īpašuma objektu grupām kopīgus privatizācijas principus, kā arī noteikt atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizācijas nosacījumus.

papildināt ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets ir tiesīgs nodot privatizācijai arī valsts īpašuma objektu, par kuru nav saņemts privatizācijas ierosinājums."

papildināt ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets ir tiesīgs nodot privatizācijai arī valsts īpašuma objektu, par kuru nav saņemts privatizācijas ierosinājums.”

5. Tautsaimniecībai svarīgu infrastruktūras objektu - dabīgo monopolu vai valsts kapitāla daļu - privatizācijas nosacījumos formulējamas šo nosacījumu prasības.

6. Ministru kabinets valsts īpašuma objekta privatizācijas nosacījumus var noteikt vai mainīt, kamēr nav apstiprināti konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi.

7. Ja Ministru kabineta noteiktās valsts īpašuma objekta privatizācijas nosacījumu prasības nav izpildāmas, Privatizācijas aģentūra sagatavo un ministrs, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju, iesniedz Ministru kabinetam tiesību akta projektu par privatizācijas nosacījumu prasību grozīšanu.

1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai valsts institūcija, kuras pārziņā ir privatizējamais valsts īpašuma objekts, nodod un Privatizācijas aģentūra pārņem to savā valdījumā līdz objekta privatizācijas pabeigšanai. Ja Privatizācijas aģentūra piekrīt, objekta pārņemšanas termiņu var pagarināt.

5. Papildināt 13.panta pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Par valsts īpašuma objekta nodošanu Privatizācijas aģentūrai ir atbildīgs tās valsts institūcijas vadītājs, kuras pārziņā ir privatizējamais valsts īpašuma objekts."

5. Papildināt 13.panta pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Par valsts īpašuma objekta nodošanu Privatizācijas aģentūrai ir atbildīgs tās valsts institūcijas vadītājs, kuras pārziņā ir privatizējamais valsts īpašuma objekts.”

2. Valsts īpašuma objekta nodošana un pieņemšana tiek veikta saskaņā ar nodošanas un pieņemšanas aktu, kurā jāiekļauj:

1) objekta noslēgta iepriekšējā gada un kārtējā gada iepriekšējā ceturkšņa bilance;

2) objekta mantas inventarizācijas saraksts;

3) objekta saistību un apgrūtinājumu saraksts;

4) ziņas par lietojumā esošās zemes platību un zemes lietošanas tiesību dokumenti;

5) citas ziņas un dokumenti, ko pieprasa Privatizācijas aģentūra.

31.pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosināšana un lēmuma pieņemšana par objekta nodošanu privatizācijai

1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga ierosināt jebkura tāda pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums.

2. Ierosinājumi par pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju iesniedzami attiecīgajai pašvaldībai.

6. Papildināt 31.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Privatizācijas ierosinājumu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets."

6.

Izteikt 31.panta 2.daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome saņemtos pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumus reģistrē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”.

Atbalstīt.

6. Papildināt 31.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome saņemtos pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumus reģistrē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

3. Pašvaldība apkopo ierosinājumus un pieņem lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai. Lēmumu pieņem attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome. Minētajā lēmumā var noteikt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pamatprincipus.

-----------------------------------------------

1. Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība, apstiprinot objekta privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu), var noteikt citus nosacījumus, kuri jāpilda privatizētā objekta jaunajam īpašniekam.

2. Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība gadījumā, ja privatizācijas subjekts ir samaksājis vairāk par pusi no privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktās objekta pirkuma maksas vai ir veicis visus privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzētos ieguldījumus, vai pusotru reizi ir palielinājis uzņēmumā strādājošo skaitu salīdzinājumā ar privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzēto skaitu, ir tiesīga noteikt, ka atlikušajai pirkuma maksas daļai kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantoti privatizācijas sertifikāti vai ka privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktais samaksas termiņš tiek pagarināts (ja tam savu piekrišanu devis privatizācijas subjekts).

7. Papildināt 52.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Šā panta otrā daļa nav piemērojama, ja:

1) pircējs valsts vai pašvaldības īpašuma objektu iegādājies, izmantojot pirmpirkuma tiesības;

2) pirkuma objekts ir nekustamais īpašums."

7.

8.

9.

10.

Aizstāt likumprojekta 7.pantā likuma 52.panta trešās daļas 1.punktā vārdu “pircējs” ar vārdiem “privatizācijas subjekts” un vārdu “iegādājies” ar vārdu “ieguvis”.

Izslēgt 52.panta 3.daļas 2.punktu.

Aizstāt likumprojekta 7.pantā likuma 52.panta trešās daļas 2.punktā vārdus “pirkuma objekts” ar vārdiem “privatizētais valsts vai pašvaldības īpašuma objekts”.

Papildināt likuma 52.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Šā panta otrā daļa nav piemērojama, ja:

1) privatizācijas subjekts valsts vai pašvaldības īpašuma objektu ieguvis, izmantojot pirmpirkuma tiesības;

2) privatizētais valsts vai pašvaldības īpašuma objekts ir nekustamais īpašums."

Atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 10.pr-lik.

Neatbals-tīt.

Atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 10.pr-lik.

Atbalstīt.

7. Papildināt 52.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“3. Šā panta otrā daļa nav piemērojama, ja:

1) privatizācijas subjekts valsts vai pašvaldības īpašuma objektu ieguvis, izmantojot pirmpirkuma tiesības;

2) privatizētais valsts vai pašvaldības īpašuma objekts ir nekustamais īpašums.”

1. Ja valsts īpašuma objekta privatizācijas gaitā atsevišķs tā nekustamais īpašums tiek saglabāts valsts īpašumā, tā pārvaldītājs ir Valsts īpašuma fonds, izņemot šā likuma 55.pantā minētos gadījumus.

2. Ja pēc valsts īpašuma objekta pārveidošanas statūtsabiedrībā tā sastāvā palikusi valsts kapitāla daļa, tās turētājs ir Privatizācijas aģentūra vai citas attiecīgas valsts institūcijas. To valsts kapitāla daļu turētājs, kuras paredzēts privatizēt saskaņā ar valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem, ir Privatizācijas aģentūra likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" noteiktajā kārtībā.

8. Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdus "likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" ar vārdiem "likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"".

8. Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdus “likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”” ar vārdiem “likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

65.pants. Zemesgabala privatizācijas ierosināšana

1. Tā apbūvētā zemesgabala privatizāciju, kuru saskaņā ar šā likuma 59.pantu veic Privatizācijas aģentūra, var ierosināt šā īpašuma objekta īpašnieks vai Privatizācijas aģentūra, bet tā apbūvētā zemesgabala privatizāciju, kuru saskaņā ar šā likuma 59.pantu veic pašvaldība, var ierosināt šā īpašuma objekta īpašnieks vai pašvaldība.

9. 65.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "ņemot vērā šā panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas nosacījumus";

11.

12.

Izteikt likumprojekta 9.pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt 65.panta pirmajā daļā vārdus “Tā apbūvētā” ar vārdiem “Ievērojot šā panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas noteikumus, apbūvēta” un aizstāt vārdus “bet tā apbūvētā” ar vārdiem “bet apbūvēta”.

Izteikt 65.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Ievērojot šā panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas noteikumus, apbūvēta zemesgabala privatizāciju, kuru saskaņā ar šā likuma 59.pantu veic Privatizācijas aģentūra, var ierosināt šā īpašuma objekta īpašnieks vai Privatizācijas aģentūra, bet apbūvēta zemesgabala privatizāciju, kuru saskaņā ar šā likuma 59.pantu veic pašvaldība, var ierosināt šā īpašuma objekta īpašnieks vai pašvaldība.”

Atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas pr-lik.

Atbalstīt.

9. 65.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Ievērojot šā panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas noteikumus, apbūvēta zemesgabala privatizāciju, kuru saskaņā ar šā likuma 59.pantu veic Privatizācijas aģentūra, var ierosināt šā īpašuma objekta īpašnieks vai Privatizācijas aģentūra, bet apbūvēta zemesgabala privatizāciju, kuru saskaņā ar šā likuma 59.pantu veic pašvaldība, var ierosināt šā īpašuma objekta īpašnieks vai pašvaldība.”;

2. Valstij piederoša neapbūvēta zemesgabala privatizāciju ierosina šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā, bet pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala privatizāciju ierosina šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā.

3. Ierosinājumi par tā zemesgabala privatizāciju, kura privatizāciju veic Privatizācijas aģentūra, iesniedzami Privatizācijas aģentūrai, bet ierosinājumi par tā zemesgabala privatizāciju, kura privatizāciju veic pašvaldība, iesniedzami attiecīgajai pašvaldībai.

4. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektā par zemesgabala nodošanu privatizācijai ir iekļauts valstij piekrītošs pašvaldības valdījumā esošs zemesgabals, privatizāciju veicošā institūcija, iesniedzot rīkojuma projektu Valsts kancelejai, par to informē attiecīgo paš valdību.

5. Ja pašvaldības lēmuma projektā par zemesgabala nodošanu privatizācijai ir iekļauts pašvaldībai piekrītošs valsts institūcijas valdījumā esošs zemesgabals, pašvaldība par to ne vēlāk kā divas nedēļas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas informē attiecīgo valsts institūciju.

papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"6. Ja pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētajā institūcijā saņemts apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums, mainās uz zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašnieks, zemesgabals tiek privatizēts tikai tādā gadījumā, ja arī no objekta jaunā īpašnieka tiek saņemts šā zemesgabala privatizācijas ierosinājums.

13.

Aizstāt likumprojekta 65.panta sestās daļas redakcijā vārdus “ja arī no objekta jaunā īpašnieka tiek saņemts šā zemesgabala privatizācijas ierosinājums” ar vārdiem “ja objekta jaunais īpašnieks iesniedz šā zemesgabala privatizācijas ierosinājumu”.

Atbalstīt.

papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“6. Ja pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētajā institūcijā saņemts apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums, mainās uz zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašnieks, zemesgabals tiek privatizēts tikai tādā gadījumā, ja objekta jaunais īpašnieks iesniedz šā zemesgabala privatizācijas ierosinājumu.

7. Ja pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētajā institūcijā saņemts apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums, uz zemesgabala esošais īpašuma objekts tiek sadalīts (to sadalot vai no tā nodalot), tad sadala arī zemesgabalu. Jaunizveidotais zemesgabals tiek privatizēts tikai tādā gadījumā, ja arī no sadalīšanas rezultātā izveidotā objekta īpašnieka tiek saņemts lūgums sadalīt zemesgabalu un privatizācijas ierosinājums attiecībā uz to zemesgabalu, uz kuru viņam ir pirmpirkuma tiesības. Zemesgabala sadalīšanas izdevumus proporcionāli sadalītā zemesgabala lielumam sedz personas, kuras lūdz sadalīt zemesgabalu.

7. Ja pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētajā institūcijā saņemts apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums, uz zemesgabala esošais īpašuma objekts tiek sadalīts (to sadalot vai no tā nodalot), tad sadala arī zemesgabalu. Jaunizveidotais zemesgabals tiek privatizēts tikai tādā gadījumā, ja arī no sadalīšanas rezultātā izveidotā objekta īpašnieka tiek saņemts lūgums sadalīt zemesgabalu un privatizācijas ierosinājums attiecībā uz to zemesgabalu, uz kuru viņam ir pirmpirkuma tiesības. Zemesgabala sadalīšanas izdevumus proporcionāli sadalītā zemesgabala lielumam sedz personas, kuras lūdz sadalīt zemesgabalu.

8. Ja pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētajā institūcijā saņemts apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums, uz zemesgabala esošais īpašuma objekts kļūst par kopīpašumu, zemesgabals tiek privatizēts tikai tādā gadījumā, ja arī no kopīpašnieka tiek saņemts privatizācijas ierosinājums attiecībā uz tam piekrītošo zemesgabala domājamo daļu, uz kuru attiecīgajam kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības.

8. Ja pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētajā institūcijā saņemts apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums, uz zemesgabala esošais īpašuma objekts kļūst par kopīpašumu, zemesgabals tiek privatizēts tikai tādā gadījumā, ja arī no kopīpašnieka tiek saņemts privatizācijas ierosinājums attiecībā uz tam piekrītošo zemesgabala domājamo daļu, uz kuru attiecīgajam kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības.

9. Lēmumu par šajā pantā minēto zemesgabala sadalīšanu un par attiecīgā zemesgabala vai zemesgabala domājamo daļu privatizācijas uzsākšanu pieņem institūcija, kas veic privatizāciju. Lēmumu par jauno zemesgabalu privatizācijas uzsākšanu, ja zemesgabals tiek sadalīts, institūcija, kas veic privatizāciju, pieņem pēc tam, kad ir samaksāti zemesgabala sadalīšanas izdevumi."

9. Lēmumu par šajā pantā minēto zemesgabala sadalīšanu un par attiecīgā zemesgabala vai zemesgabala domājamo daļu privatizācijas uzsākšanu pieņem institūcija, kas veic privatizāciju. Lēmumu par jauno zemesgabalu privatizācijas uzsākšanu, ja zemesgabals tiek sadalīts, institūcija, kas veic privatizāciju, pieņem pēc tam, kad ir samaksāti zemesgabala sadalīšanas izdevumi.”

66.pants. Zemesgabala nodošana privatizācijai

1. Lai varētu privatizēt valstij piederošu vai piekrītošu zemesgabalu, Ministru kabinets par to izdod rīkojumu, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus. Ministru kabineta rīkojums nav jāizdod, ja konkrētais zemesgabals zemesgrāmatā nostiprināts uz valsts vārda, bet šis zemesgabals piekrīt pašvaldībai.

2. Lai varētu privatizēt pašvaldībai piederošu vai piekrītošu zemesgabalu, attiecīgā pašvaldība par to pieņem lēmumu. Pašvaldības lēmums nav nepieciešams, ja konkrētais zemesgabals zemesgrāmatā nostiprināts uz pašvaldības vārda, bet šis zemesgabals piekrīt valstij.

3. Valstij piederošu vai piekrītošu zemesgabalu, ja tas atrodas pilsētā, var privatizēt bez atsevišķa Ministru kabineta rīkojuma vai norādes par zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja valsts īpašuma objekts ir nodots privatizācijai pēc 1997.gada 17.janvāra.

10. Svītrot 66.panta trešo un ceturto daļu.

Redakc. preciz.

10. Izslēgt 66.panta trešo un ceturto daļu.

4. Valstij piederošu vai piekrītošu zemesgabalu, ja tas atrodas lauku apvidū, var privatizēt bez atsevišķa Ministru kabineta rīkojuma vai norādes par zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja valsts īpašuma objekts ir nodots privatizācijai pēc 1997.gada 1.jūlija.

5. Pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu privatizēt pašvaldībai piekrītošu valsts institūcijas valdījumā vai pārziņā esošu zemesgabalu, šo lēmumu nosūta valsts institūcijai, kuras valdījumā vai pārziņā ir šis zemesgabals.

71.pants. Zemesgabala cena

1. Zemesgabalu pilsētas teritorijā privatizē par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību.

11. 71.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Zemesgabalu privatizē par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību, kuru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes kadastrālo vērtēšanu, kā arī ņemot vērā šā panta piektajā daļā noteikto.";

14.

15.

Papildināt 71.panta 1.daļu pēc vārda “Zemesgabalu” ar vārdiem “pilsētas teritorijā”.

Izslēgt likumprojekta 11.pantā piedāvātajā likuma 71.panta 1.daļas tekstā teikuma daļu “kā arī ņemot vērā šā panta piektajā daļā noteikto".

Neatbals-tīt.

Neatbals-tīt.

11. 71.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Zemesgabalu privatizē par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību, kuru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes kadastrālo vērtēšanu, kā arī ņemot vērā šā panta piektajā daļā noteikto.”;

2. Konkrētā zemesgabala cenu, par kādu tas tiek privatizēts, nosaka privatizāciju veicošā institūcija.

3. Pārdodot valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, kura vērtībā ietilpst arī valsts vai pašvaldību zemes vērtība, minētā objekta pārdošanas cenā atsevišķi jānorāda zemes cena un maksāšanas līdzekļi par zemi (izņemot gadījumus, kad zemes cena ietilpst objekta kapitāla daļas cenā).

4. Pēc šā likuma 68.panta piektajā daļā minētā termiņa izbeigšanās savus prasījumus nepieteikušās personas nevar prasīt, lai tiktu grozīti zemesgabala privatizācijas noteikumi un jaunajam zemesgabala īpašniekam nododamo saistību kopums.

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"5. Atsevišķu apbūvētu zemesgabalu Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijā un zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu privatizē par cenu, kas nav mazāka par vērtību, kura noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem."

16.

Izslēgt likumprojekta 11.pantā piedāvāto likuma 71.panta papildinājumu ar 5.daļu.

Neatbals-tīt.

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“5. Atsevišķu apbūvētu zemesgabalu Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijā un zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu privatizē par cenu, kas nav mazāka par vērtību, kura noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem.”

----------------------------------------------

85.pants. Pirmpirkuma tiesību realizācija

1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc atsevišķa apbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumu apstiprināšanas Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība piedāvā tā īpašuma objekta īpašniekam, kurš atrodas uz šā zemesgabala, noslēgt privatizējamā zemesgabala pirkuma līgumu saskaņā ar apstiprinātajiem zemesgabala privatizācijas noteikumiem, ierakstītā vēstulē nosūtot minētajai personai šos noteikumus vai nododot tos šai personai vai tās pilnvarotam pārstāvim pret parakstu.

2. Šā panta pirmajā daļā minētajam īpašuma objekta īpašniekam jādod atbilde mēneša laikā pēc zemesgabala privatizācijas noteikumu saņemšanas, iesniedzot Privatizācijas aģentūrai vai pašvaldībai zemesgabala privatizācijas noteikumos pieprasītos dokumentus un ziņas.

3. Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus un uz šo personu neattiecas likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 21.pantā vai likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā minētie ierobežojumi, Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība slēdz ar to privatizējamā zemesgabala pirkuma līgumu.

4. Ja persona, kurai ir šā panta pirmajā daļā minētās pirmpirkuma tiesības, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.

5. Ja persona, kurai ir šā panta pirmajā daļā minētās pirmpirkuma tiesības, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir jāslēdz ar privatizāciju veicošo institūciju zemes nomas līgums saskaņā ar likumu un normatīvo aktu prasībām.

12. Papildināt 85.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"6. Ja persona, kurai ir šā panta pirmajā daļā minētās valstij vai pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības, sešu mēnešu laikā no minētā zemesgabala privatizācijas noteikumu apstiprināšanas dienas nenoslēdz zemesgabala pirkuma līgumu, šā valstij vai pašvaldībai piederošā zemesgabala privatizācijas noteikumi zaudē spēku."

12. Papildināt 85.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“6. Ja persona, kurai ir šā panta pirmajā daļā minētās valstij vai pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības, sešu mēnešu laikā no minētā zemesgabala privatizācijas noteikumu apstiprināšanas dienas nenoslēdz zemesgabala pirkuma līgumu, šā valstij vai pašvaldībai piederošā zemesgabala privatizācijas noteikumi zaudē spēku.”

1. Līdz 1996.gada 18.aprīlim saskaņā ar likumu "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", likumu "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" un likumu "Par maizes ražošanas valsts (pašvaldību) uzņēmumu privatizāciju" izveidotās valsts īpašuma privatizācijas komisijas darbojas tik ilgi, līdz tiek likvidētas ar Zemkopības ministrijas rīkojumu un to privatizējamie valsts īpašuma objekti tiek privatizēti vai nodoti Privatizācijas aģentūrai. Valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības pārraudzību veic un darba līgumus ar privatizācijas komisijas locekļiem slēdz Privatizācijas aģentūra.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem ar 1997.gada 1.janvāri šādus likumus:

1) "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju";

2) "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju";

3) "Par maizes ražošanas valsts (pašvaldību) uzņēmumu privatizāciju".

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie:

1) Ministru kabineta noteikumi nr.7 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 4. nr.);

2) Ministru kabineta noteikumi nr.135 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 11.nr.);

3) Ministru kabineta noteikumi nr.298 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.).

4. Termina “valsts vai pašvaldības īpašuma objekts” jaunā redakcija, kā arī grozījumi likuma 3.panta septītajā daļā un 4.panta ceturtajā daļā (par nekustamā īpašuma privatizāciju) neattiecas uz tādu valsts nekustamo īpašumu privatizāciju, kurus Ministru kabinets nodevis privatizācijai līdz dienai, kad tas izdevis rīkojumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju.

13. Svītrot pārejas noteikumu 4.punktu.

Redakc. preciz.

13. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4.punktu;

5. Šajā likumā noteiktās Privatizācijas aģentūras funkcijas Ministru kabinets ir tiesīgs nodot citām institūcijām.

6. Ministru kabinets rīkojumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju var izdot tikai pēc šā likuma pārejas noteikumu 5.punktā paredzētās Privatizācijas aģentūras funkciju nodošanas citām institūcijām.

14. Izteikt pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Ministru kabinets rīkojumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju var izdot tikai:

1) pēc šā likuma pārejas noteikumu 5.punktā paredzētās Privatizācijas aģentūras funkciju nodošanas citām institūcijām;

2) pēc tam, kad Privatizācijas aģentūra ir pabeigusi visu privatizācijai nodoto valsts īpašuma objektu privatizāciju."

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets rīkojumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju var izdot tikai:

1) pēc šā likuma pārejas noteikumu 5.punktā paredzētās Privatizācijas aģentūras funkciju nodošanas citām institūcijām;

2) pēc tam, kad Privatizācijas aģentūra ir pabeigusi visu privatizācijai nodoto valsts īpašuma objektu privatizāciju.”;

7. Šajā likumā noteikto Privatizācijas aģentūras funkciju nodošana citām institūcijām noformējama ar Privatizācijas aģentūras un attiecīgās institūcijas parakstītu lietu pieņemšanas un nodošanas aktu.

8. Ministru kabinets pieņem nepieciešamos grozījumus Privatizācijas aģentūras statūtos.

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

"9. Pēc šajā likumā noteiktā privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas termiņa beigām privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli privatizācijas ierosinājumā minētā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijā ir tiesīga izmantot persona, kas minētajā termiņā iesniegusi privatizācijas ierosinājumu un likumā noteiktajos gadījumos nav zaudējusi tiesības izmantot privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli ierosinājumā minētā objekta privatizācijā.

papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“9. Pēc šajā likumā noteiktā privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas termiņa beigām privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli privatizācijas ierosinājumā minētā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijā ir tiesīga izmantot persona, kas minētajā termiņā iesniegusi privatizācijas ierosinājumu un likumā noteiktajos gadījumos nav zaudējusi tiesības izmantot privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli ierosinājumā minētā objekta privatizācijā.

10. Privatizācijas aģentūra valsts īpašuma objektu privatizācijas ierosinājumus saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo daļu pieņem līdz 2003.gada 31.decembrim.

17.

Aizstāt likumprojekta 15.pantā piedāvātajos likuma pārejas noteikumu papildinājumos 10.punktā datumu “2003.gada 31.decembris” ar datumu “2004.gada 31.decembris” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt.

10. Privatizācijas aģentūra valsts īpašuma objektu privatizācijas ierosinājumus saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo daļu pieņem līdz 2004.gada 31.decembrim.

18.

19.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 11.pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“11. Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma 12.panta ceturto daļu ir tiesīgs nodot privatizācijai valsts īpašuma objektus līdz 2004.gada 31.decembrim.”.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 11.pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“11. Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma 12.panta ceturto daļu ir tiesīgs nodot privatizācijai valsts īpašuma objektus līdz 2005.gada 30.jūnijam.”.

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas pr-lik.

Atbalstīt.

11. Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma 12.panta ceturto daļu ir tiesīgs nodot privatizācijai valsts īpašuma objektus līdz 2005.gada 30.jūnijam.

11. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pēc 2003.gada 31.decembra šā likuma pārejas noteikumu 10.punktā minēto valsts mantu, uz kuru nav attiecināms šā likuma pārejas noteikumu 13.punkts, atsavina saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu.

20.

21.

Aizstāt likumprojekta 15.pantā piedāvātajos likuma pārejas noteikumu papildinājumos 11.punktā datumu “2003.gada 31.decembris” ar datumu “2004.gada 31.decembris” (attiecīgajā locījumā).

Izteikt pārejas noteikumu 11.punktu kā 12.punktu šādā redakcijā:

“12. Valsts manta, par kuru līdz pārejas noteikumu 10.punktam nav saņemts privatizācijas ierosinājums, vai kuru Ministru kabinets līdz pārejas noteikumu 11.punktā noteiktajam termiņam nav nodevis privatizācijai, atsavināma saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu vai likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

Daļēji atbalstīt. Ietverts 21.pr-lik.

Atbalstīt, redakc. preciz..

12. Valsts manta, par kuru līdz šo pārejas noteikumu 10.punktā noteiktajam termiņam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai kuru Ministru kabinets līdz šo pārejas noteikumu 11.punktā noteiktajam termiņam nav nodevis privatizācijai, atsavināma saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu vai likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

12. Pašvaldība pašvaldības īpašuma privatizācijas ierosinājumus saskaņā ar šā likuma 31.pantu pieņem līdz 2004.gada 31.decembrim.

22.

Izteikt pārejas noteikumu 12.punktu kā 13.punktu un aizstāt vārdu “Pašvaldība” ar vārdiem “Pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome”.

Atbalstīt.

13. Pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome pašvaldības īpašuma privatizācijas ierosinājumus saskaņā ar šā likuma 31.pantu pieņem līdz 2004.gada 31.decembrim.

13. Līdz 2003.gada 31.decembrim saņemtos valsts īpašuma objektu privatizācijas ierosinājumus un līdz 2002.gada 5.martam saņemtos privatizācijas ierosinājumus attiecībā uz pašvaldību nekustamajiem īpašumiem, kas nav pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas sastāvā, kā arī līdz 2004.gada 31.decembrim saņemtos cita pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumus izskata un attiecīgo lēmumu pieņem saskaņā ar šo likumu un tam atbilstošajiem normatīvajiem aktiem.

23.

24.

25.

Aizstāt likumprojekta 15.pantā piedāvātajos likuma pārejas noteikumu papildinājumos 13.punktā datumu “2003.gada 31.decembris” ar datumu “2004.gada 31.decembris” (attiecīgajā locījumā).

Izteikt pārejas noteikumu 13.punktu kā 14.punktu un izslēgt vārdus “un līdz 2002.gada 5.martam saņemtos privatizācijas ierosinājumus attiecībā uz pašvaldību nekustamajiem īpašumiem, kas nav pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas sastāvā”, kā arī izslēgt vārdu “cita”.

Izteikt pārejas noteikumu 13.punktu kā 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Līdz 2004.gada 31.decembrim saņemtos valsts īpašuma objektu privatizācijas ierosinājumus, kā arī līdz 2004.gada 31.decembrim saņemtos pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumus izskata un attiecīgo lēmumu pieņem saskaņā ar šo likumu un tam atbilstošajiem normatīvajiem aktiem.”

Atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 25.pr-lik.

Atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 25.pr-lik.

Atbalstīt.

14. Līdz 2004.gada 31.decembrim saņemtos valsts īpašuma objektu privatizācijas ierosinājumus, kā arī līdz 2004.gada 31.decembrim saņemtos pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumus izskata un attiecīgo lēmumu pieņem saskaņā ar šo likumu un tam atbilstošajiem normatīvajiem aktiem.

14. Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu, to privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā.

26.

Izteikt pārejas noteikumu 14.-16.punktu attiecīgi kā pārejas noteikumu 15.-17.punktu.

Daļēji atbalstīt (skat. 29.pr-lik.).

15. Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu, to privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā.

15. Ja privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) nav noteikts pirkuma līguma noslēgšanas termiņš, šā likuma 6.panta sestās daļas pirmajā teikumā minētais termiņš beidzas 2004.gada 31.decembrī.

16. Ja privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) nav noteikts pirkuma līguma noslēgšanas termiņš, šā likuma 6.panta sestās daļas pirmajā teikumā minētais termiņš beidzas 2004.gada 31.decembrī.”

16. Šā likuma 52.panta otrajā daļā noteiktās maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņas nosacījumus piemēro, ja valsts vai pašvaldības īpašuma objekta pircējs šā likuma 52.panta otrajā daļā minētos nosacījumus ir izpildījis un iesniegumu par maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņu iesniedzis līdz 2003.gada 31.decembrim.

27.

28.

29.

Izslēgt pārejas noteikumu 16.punktā vārdus “un iesniegumu par maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņu iesniedzis”.

Aizstāt likumprojekta 15.pantā piedāvātajos likuma pārejas noteikumu papildinājumos 16.punktā datumu “2003.gada 31.decembris” ar datumu “2004.gada 31.decembris” (attiecīgajā locījumā).

Izslēgt 1.lasījuma redakcijas pārejas noteikumu 16.punktu.

Neatbals-tīt.

Neatbals-tīt.

Atbalstīt.

17. Pašvaldības zemesgabala cenas noteikšanai šā likuma 71.panta piekto daļu piemēro, ja konkrētā zemesgabala privatizācijas ierosinājums iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts pēc 2003.gada 31.decembra."

30.

31.

Izslēgt likumprojekta 15.pantā piedāvāto likuma pārejas noteikumu papildinājumu ar 17.punktu.

Izslēgt pārejas noteikumu 17.punktā vārdu “Pašvaldības”.

Atbalstīt.

Neatbals-tīt.