Spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

nr.

Iesniegtie priekšlikumi uz trešo lasījumu

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija trešajam lasījumam

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt, attiecīgo personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus.

Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, ja tā nav sodīta, ja pret to pēdējo piecu gadu laikā krimināllieta nav izbeigta, pamatojoties uz šo pantu, un ja šādu izbeigšanu sankcionē virsprokurors.

Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un rakstveidā izteiktu piekrišanu.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam;

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā;

4) atturēties no noteiktas rīcības un nodarbošanās veidiem;

5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai citas atkarības.

Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nedrīkst atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

1. Izteikt 5.4 panta sestās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības.”

1.

2.

1. Izslēgt likumprojekta 1.pantu.

Izteikt 5.4 panta sestās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

‘’5) ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības’’.

netab.

Prokurors kriminālprocesā uzrauga izziņas iestāžu darbību, organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu, kā arī uztur valsts apsūdzību tiesā.

Realizējot uzraudzību, prokurors ierosina vai atsaka ierosināt krimināllietu, uzdod izziņas iestādēm ierosināt krimināllietu, atceļ nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru lēmumus par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt krimināllietu, kā arī atceļ citus nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru lēmumus krimināllietās, piedalās izmeklēšanas darbību veikšanā, dod norādījumus par izmeklēšanas virzību un konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu, pārbauda sūdzības par izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru darbību un lēmumiem, kā arī pieteikumus par izziņas izdarītāja un amatā zemāku prokuroru noraidījumu, nodod krimināllietas papildizmeklēšanai.

Prokurors ierosina kriminālvajāšanu, pieņem lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, uzrāda to apsūdzētajam, nopratina viņu un personiski veic izmeklēšanas darbības vai uzdod tās veikt izziņas iestādei, sastāda apsūdzības rakstu un virza lietu izskatīšanai tiesā, likumā noteiktajos gadījumos var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu, kā arī izbeidz vai aptur izmeklēšanu lietā, uztur valsts apsūdzību pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā, iesniedz protestu par nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu un tiesnešu nolēmumiem, piedalās lietu izskatīšanā kasācijas instances tiesā, ierosina tiesvedību krimināllietā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī realizē citas šajā kodeksā viņam noteiktās pilnvaras.

Lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā prokurors piedalās pierādījumu pārbaudē, dod savu atzinumu par lietas izskatīšanas laikā konstatētiem apstākļiem, izsaka savu viedokli par krimināllikuma un soda veida piemērošanu, kā arī par noziedzīga nodarījuma civiltiesiskajām sekām.

Ja, izskatot lietu tiesā, prokurors atzīst, ka celtā apsūdzība tiesas izmeklēšanā nav apstiprinājusies, viņa pienākums ir atteikties no apsūdzības, motivējot savu atteikšanos.

2. Papildināt 41.panta trešo daļu pēc vārdiem “vai uzdod tās veikt izziņas iestādei” ar tekstu: “iepazīstina apsūdzēto ar tiesībām vienoties par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā, sagatavo vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgā noregulēšanā un iesniedz to tiesai, iepazīstina tiesu ar noslēgto vienošanos”.

1. Papildināt 41.panta trešo daļu pēc vārdiem “vai uzdod tās veikt izziņas iestādei” ar vārdiem “iepazīstina apsūdzēto ar tiesībām vienoties par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā, sagatavo vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgā noregulēšanā un iesniedz to tiesai, iepazīstina tiesu ar noslēgto vienošanos”.

Ja ir pietiekams pamats varbūtībai, ka apsūdzētais vai tiesājamais, būdams brīvībā, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu krimināllietā, arī apdraudot vai ietekmējot krimināllietās liecinošās personas, vai izdarīs noziedzīgu darbību, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildīšanu, izziņas izdarītājam, prokuroram un tiesai (tiesnesim) ir tiesības piemērot apsūdzētajam vai tiesājamam vienu no šajā kodeksā paredzētajiem drošības līdzekļiem.

3.

Papildināt 68.pantu aiz vārdiem “vienu no šajā kodeksā paredzētajiem drošības līdzekļiem” ar vārdiem “, izņemot šā kodeksa 69.panta trešajā daļā minētos gadījumos”

atb.

2. Papildināt 68.pantu pēc vārdiem “vienu no šajā kodeksā paredzētajiem drošības līdzekļiem” ar vārdiem “ izņemot šā kodeksa 69.panta trešajā daļā minētos gadījumus”

Drošības līdzekļi ir:

1) paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu;

2) personisks galvojums;

3) drošības nauda;

4) nodošana policijas uzraudzībā;

5) mājas arests;

6) apcietinājums;

7) karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā;

8) nepilngadīgā nodošana vecāku, aizbildņu vai aizgādņu pārraudzībā.

Personai, kurai piemērots šā panta pirmās daļas 1. — 5.punktā minētais drošības līdzeklis, bez procesa virzītāja atļaujas aizliegts izbraukt no valsts.

3. 69.pantā:

papildināt pantu ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9) noteiktas nodarbošanās aizliegums.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

’’Personai, kurai piemērots šā panta pirmās daļas 1.-5.punktā un 9.punktā minētais drošības līdzeklis, bez procesa virzītāja atļaujas aizliegts izbraukt no valsts.’’

4.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt kodeksa 69.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 9.punktā minēto drošības līdzekli var piemērot arī papildus jau kādam citam drošības līdzeklim.”

atb.

3. 69.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9) noteiktas nodarbošanās aizliegums.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

’’Personai, kurai piemērots šā panta pirmās daļas 1.-5.punktā un 9.punktā minētais drošības līdzeklis, bez procesa virzītāja atļaujas aizliegts izbraukt no valsts.’’;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 9.punktā minēto drošības līdzekli var piemērot arī papildus jau kādam citam drošības līdzeklim.”

4. Papildināt kodeksu ar 81.2 pantu šādā redakcijā:

“81.2pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums

Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu, ka aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku aizliegta noteikta nodarbošanās (darbība) vai konkrēta amata pienākumu pildīšana, ja ir pietiekams pamats domāt, ka tas traucēs kriminālprocesa uzdevumu sasniegšanai vai persona turpinās noziedzīgo darbību.”

5.

Aizstāt 81. 2 pantā vārdus “vai apsūdzētajam” ar vārdiem “apsūdzētajam vai tiesājamam”.

atb.

4. Papildināt kodeksu ar 81.2 pantu šādā redakcijā:

“81.2pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums

Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu, ka aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam uz laiku tiek aizliegta noteikta nodarbošanās (darbība) vai konkrēta amata pienākumu pildīšana, ja ir pietiekams pamats domāt, ka tas traucēs kriminālprocesa uzdevumu sasniegšanu vai persona turpinās noziedzīgu darbību.”

Apsūdzētais ir persona, par kuru šā kodeksa noteiktā kārtībā pieņemts lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības.

Apsūdzēto, kas nodots tiesai, sauc par tiesājamo; apsūdzēto, par kuru spriedums stājies likumīgā spēkā - par notiesāto vai attaisnoto.

Apsūdzētajam ir tiesības: zināt, par ko viņš apsūdzēts, un sniegt paskaidrojumus sakarā ar viņam uzrādīto apsūdzību; iesniegt pierādījumus; pieteikt lūgumus; iepazīties ar visiem lietas materiāliem no pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas brīža un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus; pieņemt aizstāvi; piedalīties lietas iztiesāšanā pirmās instances tiesā; pieteikt noraidījumus; iesniegt sūdzības par izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas darbībām un lēmumiem; pieprasīt drošības garantēšanu, kā arī ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par lietas nosūtīšanu tiesai pieprasīt krimināllietas par smagu noziegumu koleģiālu izskatīšanu, pieprasīt aizstāvi iztiesāšanā un pieteikt lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā.

Tiesājamam ir tiesība uz pēdējo vārdu.

5. Papildināt 95.panta trešo daļu ar vārdiem: “vienoties ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, apliecināt vienošanās brīvprātīgo un apzināto raksturu tiesā”.

5. Papildināt 95.panta trešo daļu ar vārdiem “vienoties ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, apliecināt vienošanās brīvprātīgo un apzināto raksturu tiesā”.

Ikvienai personai kriminālprocesā ir tiesības juridiskās palīdzības saņemšanai aicināt advokātu. Advokāta darba samaksu nodrošina pati persona, izņemot šajā kodeksā noteiktos gadījumus.

Advokātam, kurš sniedz palīdzību personai kriminālprocesā, ir tiesības no procesa virzītāja saņemt informāciju par krimināllietas būtību un tās virzību, kā arī kopā ar personu piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras notiek ar šīs personas līdzdalību, sniegt tai juridisko palīdzību, paskaidrojumus, pieteikt lūgumus un iesniegt pierādījumus.

6.

7.

8.

Papildināt 95.1 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā likuma 96.panta otrās daļas 3. punktā minētajām personām ir šajā kodeksā noteiktās advokāta tiesības un pienākumi.

Tieslietu zinātņu doktoru juridiskās palīdzības sniegšanai kriminālprocesā pielaiž attiecīgi procesa virzītājs vai tiesa.”

Papildināt 95. 1 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā kodeksa 96.panta otrās daļas 3.punktā minētās personas juridiskās palīdzības sniegšanai kriminālprocesā pielaiž attiecīgais procesa virzītājs, un tām ir šajā kodeksā noteiktās advokāta tiesības un pienākumi.”

Izteikt 95.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:

‘’Šā likuma 96. panta otrās daļas 3. punktā minētajām personām ir šajā kodeksā noteiktās advokāta tiesības un pienākumi.

Tieslietu zinātņu doktoru vai personu, kas ieguvusi darba pieredzi, strādājot tiesneša amatā vai vismaz 3 gadus prokurora amatā, juridiskās palīdzības sniegšanai kriminālprocesā pielaiž attiecīgi procesa virzītājs vai tiesa’’.

Aizstāvim ir tiesības piedalīties lietā no brīža, kad persona likumā noteiktajā kārtībā tiek atzīta par aizdomās turēto.

Par aizstāvi krimināllietā var būt tikai Latvijas Republikas advokāts. Ārvalsts advokāts var būt aizstāvis krimināllietā tikai starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Viens advokāts nevar būt par divu vai vairāku aizdomās turēto, apsūdzēto vai tiesājamo aizstāvi, ja viņu aizstāvības intereses nesakrīt.

Tajos gadījumos, kad aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā izraudzītais aizstāvis šajā kodeksā noteiktajā laikā nevar piedalīties lietā, izziņas izdarītājam, prokuroram un tiesai ir tiesības ieteikt aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam uzaicināt citu aizstāvi vai nodrošināt aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam aizstāvi likumā noteiktajā kārtībā.

Izziņas iestādei, prokuroram un tiesai, kuras lietvedībā ir lieta, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomei Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo pilnīgi vai daļēji atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību.

Ja izziņas iestāde, prokurors vai tiesa atbrīvojusi personu no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Advokāta darba samaksas izdevumus Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts līdzekļiem sedz arī gadījumā, kad advokāts piedalījies pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā pēc norīkojuma. Izdevumu atlīdzināšanu pēc tam var uzlikt notiesātajam, ievērojot šā kodeksa 94. panta noteikumus.

9.

10.

11.

Izteikt 96.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Par aizstāvi krimināllietā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) tieslietu zinātņu doktors;

4) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ārvalstu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu, advokāti Latvijā var praktizēt saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem par juridisko palīdzību.”

Izteikt 96. panta otro daļu šādā redakcijā:

‘’Par aizstāvi krimināllietā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) tieslietu zinātņu doktors vai persona, kas ieguvusi darba pieredzi, strādājot tiesneša amatā vai vismaz 3. gadus prokurora amatā;

4) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ārvalstu, izņemot Eiropas savienības dalībvalstu, advokāti Latvijā var praktizēt saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskiem līgumiem par juridisko palīdzību’’.

Izteikt 96.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Par aizstāvi krimināllietā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) ārvalsts advokāts (izņemot šās daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikas starptautisku līgumu par juridisko palīdzību.”

atb.

6. Izteikt 96.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Par aizstāvi krimināllietā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) ārvalsts advokāts (izņemot šās daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.”

Saucot personu pie kriminālatbildības kā apsūdzēto, prokuroram jāizšķir jautājums par apsūdzētā atstatīšanu no amata pa izmeklēšanas laiku. Ja apsūdzētais ir jāatstata no amata, prokurors par to pieņem lēmumu, kuru nosūta izpildīšanai apsūdzētā darbavietai.

Prokurors atceļ savu lēmumu, kad izbeidzas atstatīšanas turpmākā vajadzība.

6. Izslēgt 155. pantu.

7. Izslēgt 155. pantu.

7. Papildināt kodeksu ar 175.1pantu šādā redakcijā:

“175.1pants. Aresta uzlikšana finanšu līdzekļiem vai citai mantai sakarā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja ir pietiekams pamats apšaubīt finanšu līdzekļu un citas mantas izcelsmes likumību, pēc procesa virzītāja lūguma tiesnesis ar savu lēmumu uz laiku līdz 30 dienām uzliek arestu finanšu līdzekļiem vai citai mantai, kuru kustība iepriekš apturēta ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rīkojumu.

Pēc procesa virzītāja lūguma tiesnesis var pagarināt aresta termiņu līdz finanšu līdzekļu un citas mantas izcelsmes likumības noskaidrošanai, ja lēmumā noteiktajā laikā īpašnieks vai valdītājs tiesnesim nav iesniedzis pietiekami pamatotas ziņas un tās apstiprinošus dokumentus par finanšu līdzekļu un citas mantas likumīgo izcelsmi.”

12.

13.

14.

15.

Izslēgt 175.1 pantu

Izteikt kodeksa 175.1 panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Finanšu līdzekļu vai citas mantas arests sakarā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”

Kodeksa 175.1panta pirmajā daļā aizstāt vārdu “lūguma” ar vārdu “ ierosinājuma” un vārdu “uzliek” ar vārdiem “var uzlikt”.

Papildināt kodeksa 175.1 pantu ar ja unu trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja izmeklēšanas laikā tiek noskaidrota finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes likumība, procesa virzītājs atceļ lēmumu par aresta uzlikšanu finanšu līdzekļiem vai citai mantai un par to rakstiski informē likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” 2.panta otrajā daļā minētās personas un to klients.”

16.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Papildināt kodeksu ar jaunu 175.2 pantu šādā redakcijā:

Ja gada laikā kopš aresta uzlikšanas finanšu līdzekļiem vai citai mantai sakarā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju īpašnieks vai valdītājs procesa virzītājam krimināllietā nav iesnieguši ticamus pierādījumus par to likumīgo izcelsmi vai ja nav noskaidroti šo finanšu līdzekļu vai citas mantas īpašnieki, procesa virzītājs var iesniegt tiesai pieteikumu par finanšu līdzekļu vai citas mantas konfiskāciju un atzīšanu par piekritīgu valstij.

Tiesa, izskatot iesniegtos materiālus un uzklausot pieteikuma iesniedzēju, finanšu līdzekļu un citas mantas īpašnieku vai valdītāju, ja tie noskaidroti, kā arī citas uz tiesas sēdi uzaicinātās personas, pieņem lēmumu par finanšu līdzekļu vai citas mantas konfiskāciju un nodošanu valsts īpašumā vai ar motivētu lēmumu noraida lūgumu par mantas konfiskāciju.”

8. Papildināt kodeksu ar deviņpadsmito A nodaļu šādā redakcijā:

Prokurors pēc savas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma, mazāk smaga vai smaga nozieguma izdarīšanā, ir noskaidroti krimināllietā pierādāmie apstākļi un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai un vienošanās procesa piemērošanai.

Vienošanās procesu nevar piemērot, ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie un vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar piemērot visiem krimināllietā apsūdzētajiem.

Ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu attiecīgā procesā slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, viņš veic šādas darbības:

1) izskaidro apsūdzētajam un nepilngadīga apsūdzētā likumiskajam pārstāvim iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības, slēdzot vienošanos, kā arī apsūdzētā tiesības, vienošanās procesā un vienošanās sekas;

2) informē cietušo, civilprasītāju, civilatbildētāju par tiesībām izteikt savu viedokli par iespējamo vienošanās procesa piemērošanu.

Saņēmis apsūdzētā un nepilngadīga apsūdzētā likumiskā pārstāvja piekrišanu slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, prokurors sagatavo vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīga apsūdzētā likumisko pārstāvi par vienošanās elementiem.

Ja apsūdzētais un nepilngadīga apsūdzētā likumiskais pārstāvis piekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai un nodarīto kaitējumu novērtējumam, sākas pārrunas par soda veidu un mēru, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā .

Apsūdzētajam vienošanās procesā ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

3) iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem;

4) zināt, par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kāda soda veida un mēra piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

Cietušajam, civilprasītajam un civilatbildētājam vienošanās procesā ir tiesības izteikt savu viedokli par iespējamo vienošanās procesa piemērošanu.

Prokurors vienošanās protokolā norāda:

1) apsūdzētā, viņa aizstāvja (ja tāds piedalās), nepilngadīga apsūdzētā likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un, ja nepieciešams, arī adresi un citus personas datus;

2) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

3) noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;

4) ziņas par kaitējuma apmēru;

5) sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, prokurors norāda, kādu sodu prasīs par katru noziedzīgo nodarījumu un galīgo sodu. Šis noteikums jāievēro arī gadījumos, kad apsūdzētajam sods tiek noteikts pēc vairākiem spriedumiem.

Vienošanās protokolu paraksta apsūdzētais, aizstāvis, nepilngadīga apsūdzētā likumiskais pārstāvis un prokurors.

Vienošanās protokola kopiju izsniedz apsūdzētajam un viņa likumiskajam pārstāvim.

Prokurors pēc vienošanās noslēgšanas krimināllietu kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tai apstiprināt noslēgto vienošanos un sodu.

Ierosinājumā tiesai prokurors:

1) informē par noslēgto vienošanos;

2) informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;

3) uzskaita pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;

4) norāda ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par kaitējuma atlīdzināšanu;

5) norāda tiesas izdevumus;

6) norāda lietiskos pierādījumus, to atrašanās vietu un līdzekļus, kas lietoti civilprasības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai;

7) aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.

Prokurors informē apsūdzēto, cietušo, cilvilprasītāju un civilatbildētāju vai viņu pārstāvjus par to, kurai tiesai lieta nosūtīta.

Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lietā sūtāmi tieši tiesai.’’

17.

18.

Izteikt kodeksa 214.5 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Prokurors vienošanās protokolā norāda:

1. darbības norises vietu un datumu;
2. procesuālās darbības izdarītāja amatu un uzvārdu;
3. apsūdzētā, viņa aizstāvja, nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personās kodu, bet ja tāda nav – dzimšanas gadu un datumu;
4. nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;
5. noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;
6. ziņas par kaitējuma apmēru;
7. atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus;
8. ziņas par apsūdzētā personu;
9. sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.”

Aizstāt 214.6 panta pirmajā daļā vārdus “un sodu” ar vārdiem “un piespriest sodu”.

8. Papildināt kodeksu ar deviņpadsmito A nodaļu šādā redakcijā:

Prokurors pēc savas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma, mazāk smaga vai smaga nozieguma izdarīšanā, ir noskaidroti krimināllietā pierādāmie apstākļi un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai un vienošanās procesa piemērošanai.

Vienošanās procesu nevar piemērot, ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie un vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar piemērot visiem krimināllietā apsūdzētajiem.

Ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu attiecīgā procesā slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, viņš veic šādas darbības:

1) izskaidro apsūdzētajam un nepilngadīga apsūdzētā likumiskajam pārstāvim iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības, slēdzot vienošanos, kā arī apsūdzētā tiesības vienošanās procesā un vienošanās sekas;

2) informē cietušo, civilprasītāju un civilatbildētāju par tiesībām izteikt savu viedokli par iespējamo vienošanās procesa piemērošanu.

Saņēmis apsūdzētā un nepilngadīga apsūdzētā likumiskā pārstāvja piekrišanu slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, prokurors sagatavo vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīga apsūdzētā likumisko pārstāvi par vienošanās elementiem.

Ja apsūdzētais un nepilngadīga apsūdzētā likumiskais pārstāvis piekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un nodarīto kaitējumu novērtējumam, sākas pārrunas par soda veidu un mēru, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

Apsūdzētajam vienošanās procesā ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

3) iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem;

4) zināt, par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kāda soda veida un mēra piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

Cietušajam, civilprasītajam un civilatbildētājam vienošanās procesā ir tiesības izteikt savu viedokli par iespējamo vienošanās procesa piemērošanu.

“Prokurors vienošanās protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) procesuālās darbības izdarītāja amatu, vārdu un uzvārdu;

3) apsūdzētā, viņa aizstāvja, nepilngadīga apsūdzētā likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet, ja tāda nav, – dzimšanas gadu un datumu;

4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;

5) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

6)ziņas par kaitējuma apmēru;

7)atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus;

8) ziņas par apsūdzētā personu;

9)sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgu nodarījumus, prokurors norāda, kādu sodu prasīs par katru noziedzīgo nodarījumu un galīgo sodu. Šis noteikums jāievēro arī gadījumos, kad apsūdzētajam sods tiek noteikts pēc vairākiem spriedumiem.

Vienošanās protokolu paraksta apsūdzētais, aizstāvis, nepilngadīga apsūdzētā likumiskais pārstāvis un prokurors.

Vienošanās protokola kopiju izsniedz apsūdzētajam un viņa likumiskajam pārstāvim.

Prokurors pēc vienošanās noslēgšanas krimināllietu kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tai apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest sodu.

Ierosinājumā tiesai prokurors:

1) informē par noslēgto vienošanos;

2) informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;

3) uzskaita pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;

4) norāda ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par kaitējuma atlīdzināšanu;

5) norāda tiesas izdevumus;

6) norāda lietiskos pierādījumus, to atrašanās vietu un līdzekļus, kas lietoti civilprasības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai;

7) aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.

Prokurors informē apsūdzēto, cietušo, cilvilprasītāju un civilatbildētāju vai viņu pārstāvjus par to, kurai tiesai lieta nosūtīta.

Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lietā sūtāmi tieši tiesai.’’

Tiesneša lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma vai mājas aresta - piemērošanu, tā piemērošanas termiņa pagarināšanu, par ievietošanu ārstniecības iestādē vai citu piespiedu līdzekļu piemērošanu var pārsūdzēt tiesai aizdomās turētais, apsūdzētais, viņu pārstāvis vai aizstāvis un citas personas, kurām piemēroti šajā kodeksā noteiktie piespiedu līdzekļi, kā arī izziņas izdarītājs, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, vai prokurors - iesniedzot blakus protestu.

Persona var iesniegt šādu sūdzību septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuvis zināms par šā panta pirmajā daļā minēto drošības līdzekļu piemērošanu, to piemērošanas termiņa pagarināšanu, par ievietošanu ārstniecības iestādē vai cita piespiedu līdzekļa piemērošanu.

Šādu sūdzību vai blakus protestu izskata un lēmumu par tiesneša lēmuma atstāšanu bez grozīšanas vai par tā atcelšanu pieņem augstākas instances tiesa. Lēmumu pieņem ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no sūdzības vai blakus protesta saņemšanas dienas, piedaloties sūdzības vai blakus protesta iesniedzējam un prokuroram. Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

9. Papildināt 222.1pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Lēmumus , kas pieņemti krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un paredz aresta uzlikšanu finanšu līdzekļiem vai citai mantai, aresta termiņa pagarināšanu, kā arī finanšu līdzekļu vai citas mantas konfiskāciju, var pārsūdzēt procesa virzītājs un šīs mantas īpašnieks vai valdītājs septiņu dienu laikā no brīža, kad attiecīgai personai kļuvis zināms par lēmuma pieņemšanu, bet prokurors par mantas konfiskācijas lēmumu šajā termiņā var iesniegt blakus protestu. Lēmumu par aresta uzlikšanu finanšu līdzekļiem vai citai mantai un par aresta termiņa pagarināšanu pārsūdzība neaptur to izpildi. Sūdzību vai blakus protestu izskata šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.”

19.

Izslēgt likumprojekta 9. pantu.

atb.

Piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesa izlemj, kādi pienākumi nosacīti notiesātajam uzliekami un kam uzlikt nosacīti notiesātā pārraudzību un audzināšanu.

Piemērojot nosacītu notiesāšanu personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi uz alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas pamata, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas, uzdodot attiecīgai policijas iestādei un medicīnas iestādei kontrolēt viņa rīcību.

10. Izteikt 305.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Piemērojot nosacītu notiesāšanu personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi uz alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības pamata, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības, uzdodot attiecīgai policijas iestādei un medicīnas iestādei kontrolēt viņa rīcību.”

20.

21.

Izslēgt likumprojekta 10.pantu.

Izteikt 305. panta otro daļu šādā redakcijā:

‘’Nosacīti notiesājot personu, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, uzdodot attiecīgajai policijas iestādei un ārstniecības iestādei kontrolēt šī pienākuma izpildi’’.

neatb.

Pieteikumu par sprieduma vai lēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās personas, attaisnotās personas interesēs vai tās personas interesēs, pret kuru ar tiesas lēmumu krimināllieta izbeigta, var iesniegt zvērināts advokāts.

Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas.

Ģenerālprokurors var iesniegt protestu gadījumos, kas norādīti šā kodeksa 393.1 panta otrajā daļā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki var iesniegt protestu šā kodeksa 393.1 panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos.

Pieteikuma vai protesta iesniedzējam ir tiesības to atsaukt līdz lietas izskatīšanas sākumam. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu var atsaukt arī ģenerālprokurors.

22.

Svītrot 393.2panta pirmajā daļā vārdu “zvērināts”.

atb.

9. Izslēgt 393.2panta pirmajā daļā vārdu “zvērināts”.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatori var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma vai prokurora protesta izskatīšanu.

Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par protesta iesniegšanu.

Šā kodeksa 393.2 panta pirmajā daļā minētajām personām un to intereses pārstāvošajam zvērinātam advokātam vai zvērināta advokāta palīgam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.

23.

Izteikt 393.6panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā kodeksa 393.2 panta pirmajā daļā minētajām personām un to intereses pārstāvošajam advokātam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.”

atb.

10. Izteikt 393.6panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā kodeksa 393.2 panta pirmajā daļā minētajām personām un to intereses pārstāvošajam advokātam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.”

11. Papildināt kodeksu ar devīto A sadaļu šādā redakcijā:

Tiesai, saņemot krimināllietu, kurā pirmstiesas izmeklēšanā ir noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, piecu dienu laikā jāizlemj jautājums par apsūdzētā nodošanu tiesai.

Tiesa, izlemjot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

Ja tiesa (tiesnesis) atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tā nosaka :

Prokuroram, apsūdzētajam (tiesājamam), viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem pēc apsūdzētā nodošanas tiesai ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un izrakstīt no tiem vajadzīgās ziņas.

Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas griežas tiesā, tiesnesim jānodrošina tām iespēja iepazīties ar visiem lietas materiāliem.

Krimināllietu vienošanās procesā jāsāk izskatīt ne ātrāk par desmit dienām un ne vēlāk par divdesmit dienām no brīža, kad apsūdzētais nodots tiesai.

Krimināllietu vienošanās procesā tiesnesis izskata vienpersoniski.

Tiesnesis atklāj tiesas sēdi, paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta, un noskaidro tiesas sēdē klātesošo procesa dalībnieku identitāti.

Ja tiesas sēdē piedalās tulks, tiesnesis tulkam izskaidro viņa pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos no tulkošanas un apzināti nepareizu tulkojumu.

Tiesnesis paziņo savu, tiesas sekretāra un tulka uzvārdu un izskaidro procesa dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus tiesnesim, tiesas sekretāram, prokuroram un tulkam. Pieteikto noraidījumu izlemj saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Tiesnesis izskaidro tiesājamam viņa tiesības, izskatot lietu vienošanās procesā tiesā.

Tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib iesniegt, pirms uzsākta lietas izskatīšanas. Lūgumus izskata šā kodeksa 275.pantā noteiktajā kārtībā.

Tiesnesis paziņo, ka uzsāk krimināllietas izskatīšanu, un tā sākas ar to, ka prokurors nolasa noslēgto vienošanos.

Pēc tam tiesnesis jautā tiesājamam, vai viņš saprot apsūdzību, atzīst sevi par vainīgu un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās.

Tiesnesis piedāvā tiesājamam un nepilngadīga tiesājamā likumiskajam pārstāvim sniegt paskaidrojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem un noskaidro, vai tiesājamais savu vainu atzīst un vienošanos parakstījis apzināti un brīvprātīgi, apzinoties tās sekas.

Aizstāvim un prokuroram jautā par viņu attieksmi pret vienošanos un nodomu to ievērot turpmākajā procesā.

Tiesa var uzklausīt arī citus procesa dalībniekus.

Pabeidzot lietas izskatīšanu, tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib pieteikt, pirms tiesa dodas uz apspriežu istabu taisīt spriedumu. Par lūgumu apmierināšanu vai noraidīšanu tiesa pieņem attiecīgu lēmumu.

416.6.pants Tiesas aiziešana apspriežu istabā

Kad lietas izskatīšana ir pabeigta, tiesa dodas uz apspriežu istabu pieņemt nolēmumu, par to paziņojot tiesas sēdē klātesošajiem.

416 7.pants Tiesas nolēmumi vienošanās procesā izskatāmajās lietās

Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

4168.pants.Tiesas spriedums.

Ja tiesai nav šaubu par tiesājamā vainu, tiesa taisa notiesājošu spriedumu, kura motīvu daļā izklāsta noslēgtās vienošanās būtību, ko apsūdzība, tiesājamais un viņa aizstāvība apliecinājuši tiesas sēdē, un novērtē noslēgtās vienošanās pamatotību. Sprieduma rezolutīvajā daļā norāda šā kodeksa 314. un 316. pantā paredzētos tiesas spriedumā izlemjamos jautājumus.

Ja tiesai rodas šaubas par tiesājamā vainu, tiesa var noraidīt pirmstiesas izmeklēšanā noslēgto vienošanos un nodot lietu prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā.

Spriedumu pasludina un izsniedz procesa dalībniekam vispārējā kārtībā.

Ja tiesa ir apstiprinājusi vienošanos un taisījusi notiesājošu spriedumu, to var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.’’

24.

25.

26.

27.

28.

29.

Izteikt 416.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai tiesnesis izlemj vienpersoniski rīcības sēdē ne vēlāk kā piecu dienu laikā no brīža, kad tiesā saņemta lieta, kurā pirmstiesas izmeklēšanā ir noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.”

Aizstāt 416.1 panta otrajā daļā vārdu “Tiesa” ar vārdu “Tiesnesis”.

Aizstāt 416.1 panta trešajā daļā vārdus “tiesa (tiesnesis)” ar vārdu “tiesnesis” un vārdu “tā” ar vārdu “viņš”.

Aizstāt 416.5 panta nosaukumā vārdus “Tiesas sēde” ar vārdiem “Lietas izskatīšana”.

Papildināt kodeksu ar jaunu 416.5 pantu šādā redakcijā :

“416.5 pants. Tiesājamā tiesības vienošanās procesā.

Tiesājamām vienošanās procesā ir tiesības:

1. iepazīties ar visiem lietas materiāliem;
2. piekrist vai nepiekrist noslēgtajam vienošanās protokolam;
3. sniegt paskaidrojumus par vienošanās protokola noslēgšanas gaitu;
4. atteikties no noslēgtās vienošanās līdz brīdim, kad tiesa dodas uz apspriežu istabu nolēmuma pieņemšanai
5. iepazīties ar tiesas sēdes protokolu;
6. saņemt tiesas spriedumu;
7. pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā.”

Līdzšinējos kodeksa 416.5, 416.6, 416.7, 416.8 un 416.9 pantus attiecīgi uzskatīt par 416.6, 416.7, 416.8, 416.9 un 416.10 pantiem.

Papildināt kodeksa 416.9.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Spriedumu var pārsūdzēt tiesājamais, viņa aizstāvis un likumiskais pārstāvis kā arī prokurors.”

11. Papildināt kodeksu ar devīto A sadaļu šādā redakcijā:

Jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai tiesnesis izlemj vienpersoniski rīcības sēdē ne vēlāk kā piecu dienu laikā no brīža, kad tiesā saņemta lieta, kurā pirmstiesas izmeklēšanā ir noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu

Tiesnesis, izlemjot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

Ja tiesnesis atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, viņš nosaka :

Prokuroram, apsūdzētajam (tiesājamam), viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem pēc apsūdzētā nodošanas tiesai ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un izrakstīt no tiem vajadzīgās ziņas.

Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas griežas tiesā, tiesnesim jānodrošina tām iespēja iepazīties ar visiem lietas materiāliem.

Krimināllietu vienošanās procesā jāsāk izskatīt ne agrāk par desmit dienām un ne vēlāk par divdesmit dienām no brīža, kad apsūdzētais nodots tiesai.

Krimināllietu vienošanās procesā tiesnesis izskata vienpersoniski.

Tiesnesis atklāj tiesas sēdi, paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta, un noskaidro tiesas sēdē klātesošo procesa dalībnieku identitāti.

Ja tiesas sēdē piedalās tulks, tiesnesis tulkam izskaidro viņa pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos no tulkošanas un apzināti nepareizu tulkojumu.

Tiesnesis paziņo savu, tiesas sekretāra un tulka vārdu un uzvārdu un izskaidro procesa dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus tiesnesim, tiesas sekretāram, prokuroram un tulkam. Pieteikto noraidījumu izlemj saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Tiesnesis izskaidro tiesājamam viņa tiesības, izskatot lietu vienošanās procesā tiesā.

Tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib iesniegt, pirms uzsākta lietas izskatīšana. Lūgumus izskata šā kodeksa 275.pantā noteiktajā kārtībā.

Tiesājamam vienošanās proces ā ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem lietas materiāliem;

2) piekrist vai nepiekrist noslēgtajam vienošanās protokolam;

3) sniegt paskaidrojumus par vienošanās protokola noslēgšanas gaitu;

4) atteikties no noslēgtās vienošanās līdz brīdim, kad tiesa dodas uz apspriežu istabu, lai pieņemtu nolēmumu;

5) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu;

6) saņemt tiesas spriedumu;

7) pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā.

Tiesnesis paziņo, ka uzsāk krimināllietas izskatīšanu, un izskatīšana sākas ar to, ka prokurors nolasa noslēgto vienošanos.

Pēc tam tiesnesis jautā tiesājamam, vai viņš saprot apsūdzību, atzīst sevi par vainīgu un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās.

Tiesnesis piedāvā tiesājamam un nepilngadīga tiesājamā likumiskajam pārstāvim sniegt paskaidrojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem un noskaidro, vai tiesājamais savu vainu atzīst un vienošanos parakstījis apzināti un brīvprātīgi, apzinoties tās sekas.

Aizstāvim un prokuroram tiesnesis jautā par viņu attieksmi pret vienošanos un nodomu to ievērot turpmākajā procesā.

Tiesa var uzklausīt arī citus procesa dalībniekus.

Pabeidzot lietas izskatīšanu, tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib pieteikt, pirms tiesa dodas uz apspriežu istabu pieņemt nolēmumu. Par lūgumu apmierināšanu vai noraidīšanu tiesa pieņem attiecīgu lēmumu.

416.7 pants. Tiesas aiziešana uz apspriežu istabu

Kad lietas izskatīšana ir pabeigta, tiesa dodas uz apspriežu istabu pieņemt nolēmumu, par to paziņojot tiesas sēdē klātesošajiem.

416.8 pants. Tiesas nolēmums vienošanās procesā izskatāmajā lietā

Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

Ja tiesai nav šaubu par tiesājamā vainu, tiesa taisa notiesājošu spriedumu, kura motīvu daļā izklāsta noslēgtās vienošanās būtību, ko apsūdzība, tiesājamais un viņa aizstāvība apliecinājuši tiesas sēdē, un novērtē noslēgtās vienošanās pamatotību. Sprieduma rezolutīvajā daļā norāda šā kodeksa 314. un 316. pantā paredzētos tiesas spriedumā izlemjamos jautājumus.

Ja tiesai rodas šaubas par tiesājamā vainu, tā var noraidīt pirmstiesas izmeklēšanā noslēgto vienošanos un nodot lietu prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā.

Spriedumu pasludina un izsniedz procesa dalībniekam vispārējā kārtībā.

Ja tiesa ir apstiprinājusi vienošanos un taisījusi notiesājošu spriedumu, to var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.

Spriedumu var pārsūdzēt tiesājamais, viņa aizstāvis un likumiskais pārstāvis kā arī prokurors.’’

Ģenerālprokuratūra, saņēmusi ārvalsts lūgumu par personas izdošanu, uzsāk tā pārbaudi. Prokurors noskaidro, vai pastāv šā kodeksa 489.pantā noteiktais personas izdošanas pamats un vai nepastāv 490.pantā noteiktie personas izdošanas atteikuma iemesli.

Ja lūgumā nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieprasa ārvalstij nepieciešamo papildu informāciju, kā arī var noteikt informācijas iesniegšanas termiņus.

Pārbaude jāpabeidz 20 dienu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas dienas. Ja pārbaudei nepieciešama papildu informācija, termiņu skaita no tās saņemšanas dienas. Pārbaudes termiņu var pagarināt ģenerālprokurors.

Prokurors iepazīstina izdodamo personu ar izdošanas lūgumu 48 stundu laikā no tā saņemšanas brīža un dod tai iespēju sniegt paskaidrojumus.

Pārbaudes laikā prokurors var veikt visas kriminālprocesā paredzētās izmeklēšanas darbības.

12. Papildināt 497.panta ceturto daļu ar teikumu sekojošā redakcijā :

“Gadījumos, kad izdodamā persona nav apcietināta un 48 stundu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas prokurors konstatējis šā kodeksa 490.panta otrajā daļā minētos apstākļus, izdošanas lūgumu izdodamajai personai var uzrādīt 20 dienu laikā.”

12. Papildināt 497. panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Gadījumos, kad izdodamā persona nav apcietināta un 48 stundu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas brīža prokurors konstatējis šā kodeksa 490.panta otrajā daļā minētos apstākļus, izdošanas lūgumu izdodamajai personai var uzrādīt 20 dienu laikā.”

Saņemot ārvalsts piekrišanu nodot notiesāto personu soda izciešanai Latvijā, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai, saskaņojot ar ārvalsti, pārņemt un ievietot personu soda izpildes iestādē.

Ja par soda turpināšanu nav izlemts pirms notiesātās personas nogādāšanas Latvijā, to pēc pārņemšanas ievieto izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu.

13. Aizstāt 541. pantā vārdus “Iekšlietu ministrijai” ar vārdiem “Tieslietu ministrijai”.

13. Aizstāt 541. pantā vārdus “Iekšlietu ministrijai” ar vārdiem “Tieslietu ministrijai”.

Ja Latvija ir piekritusi nodot notiesāto personu vai ārvalsts ir piekritusi to pārņemt, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti personas nodošanu un nodot to attiecīgajai ārvalstij.

30.

Aizstāt 559. pantā vārdus “Iekšlietu ministrijai” ar vārdiem “Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju”.

atb.

14. Aizstāt 559. pantā vārdus “Iekšlietu ministrijai” ar vārdiem “Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju”.

31.

32.

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“Papildināt kodeksu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Līdz 2004. gada 30.aprīlim kodeksa 96.panta otrās daļas 4.punktā minētās personas par aizstāvi krimināllietā var būt tikai saskaņā ar Latvijas Republikas starptautisku līgumu par juridisko palīdzību.””

Papildināt kodeksu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

‘’Līdz ar kodeksa 155. panta izslēgšanu, prokuroriem, no grozījumu spēkā stāšanās brīža jāatceļ savi lēmumi par apsūdzēto atstatīšanu no amata pa izmeklēšanas laiku’’.

atb.

Papildināt kodeksu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

1. Līdz 2004. gada 30.aprīlim kodeksa 96.panta otrās daļas 4.punktā minētās personas par aizstāvi krimināllietā var būt tikai saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.

2. Sakarā ar kodeksa 155. panta izslēgšanu prokuroriem no šo grozījumu spēkā stāšanās brīža jāatceļ savi lēmumi par apsūdzēto atstatīšanu no amata uz lietas izmeklēšanas laiku.’’

33.

Likums stājas spēkā 2004. gada 1. martā.

atb.

Likums stājas spēkā 2004. gada 1. martā.