Spēkā esošā likuma pantu redakcijas

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts (dok nr. 1779)

 Nr.

Tešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts

Izdarīt Personu apliecinošu dokumentu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Personu apliecinošu dokumentu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

(1) Personu apliecinošs dokuments ir likumā pilnvarotas valsts institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti.

(2) Personu apliecinoša dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts personu apliecinošs dokuments.

(3) Ir šādi personu un to tiesisko statusu apliecinoši dokumenti:

1) personas apliecība;

2) pase.

(4) Personas apliecības un pases ir Latvijas Republikas īpašums, un par to izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Valsts nodeva nav maksājama par nerezidentu personas apliecību, diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanu.

1. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Personas apliecība vai pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu."

1. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Personas apliecība vai pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu."

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas personas apliecības:

1) pilsoņa personas apliecība;

2) nepilsoņa personas apliecība;

3) ārvalstnieka, bezvalstnieka, bēgļa vai personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās atļauja;

4) nerezidenta, tas ir Latvijā akreditētas ārvalsts vai starptautiskas organizācijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības personāla locekļa, personas apliecība.

(2) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu, kā arī personai, kura ir Latvijā akreditētas ārvalsts vai starptautiskas organizācijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības personāla loceklis.

(3) Uzturēšanās atļauja ir obligāts personu apliecinošs dokuments ārvalstniekam, bezvalstniekam, bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi atļauju uzturēties Latvijā.

(4) Pilsoņa un nepilsoņa personas apliecība ir izmantojama kā ceļošanas dokuments, dodoties uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos.

2. 3.pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) personas apliecība personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss;”;

papildināt pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) personas apliecība personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus "Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu, kā arī";

izslēgt trešo daļu.

2. 3.pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) personas apliecība personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss;”;

papildināt pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) personas apliecība personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus "Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu, kā arī";

izslēgt trešo daļu.

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas pases:

1) pilsoņa pase;

2) nepilsoņa pase;

3) diplomātiskā pase;

4) dienesta pase;

5) bezvalstnieka ceļošanas dokuments;

6) bēgļa ceļošanas dokuments.

(2) Ceļošanas dokuments ir likumā pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm.

(3) Pilsoņa un nepilsoņa pase, bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments ir ceļošanas dokuments, kas tiek izsniegts pēc personas vai nepilngadīgas personas vecāku vēlēšanās.

Izteikt 4.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Pilsoņa un nepilsoņa pase, bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments ir ceļošanas dokuments, ko izsniedz saskaņā ar likumu pilnvarota valsts pārvaldes iestāde. Saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem ceļošanas dokuments tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un ir paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm.

(3) Ceļošanas dokuments personai līdz 15 gadu vecumam tiek izsniegts pēc šīs personas vecāku vēlēšanās.”

Atbalstīt

papildināt likumpro -jektu ar jaunu pantu, mainīt turpmāko pantu numerāciju

3. Izteikt 4.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Pilsoņa un nepilsoņa pase, bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments ir ceļošanas dokuments, ko izsniedz saskaņā ar likumu pilnvarota valsts pārvaldes iestāde. Saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem ceļošanas dokuments tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un ir paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm.

(3) Ceļošanas dokuments personai līdz 15 gadu vecumam tiek izsniegts pēc šīs personas vecāku vēlēšanās.”

II nodaļa. Personas apliecību un pasu saturs un forma

(1) Personas apliecības un pases tiek izsniegtas, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem, un tajās ir iekļauta šāda informācija:

1) par dokumenta turētāju:

a) vārds (vārdi),

b) uzvārds,

c) personas kods,

d) pilsonība vai cits personas tiesiskais statuss Latvijas Republikā,

e) dzimums,

f) dzimšanas datums,

g) dzimšanas vieta,

h) fotogrāfija,

i) paraksts;

2) par dokumentu:

a) valsts kods,

b) tips,

c) numurs,

d) izdevējiestādes nosaukums,

e) izsniegšanas datums,

f) derīguma termiņš.

(2) Personas apliecībās un pasēs iekļauj dokumenta mašīnlasāmo zonu.

(3) Personas apliecībā, izņemot nerezidenta personas apliecību, ir iekļauta informācija par apliecības turētāja dzīvesvietu.

(4) Pēc personas apliecības un pilsoņa vai nepilsoņa pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām personas apliecībā un pilsoņa vai nepilsoņa pasē ieraksta ziņas par šā dokumenta turētāja tautību.

(5) Pēc pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasē ieraksta personas vai personas dzimtas uzvārda vēsturisko formu vai personas vārda vai uzvārda (vārda un uzvārda) citas valodas orģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā.

(6) Pasē ir paredzētas lapas ārvalstu kompetento institūciju atzīmēm par ieceļošanas un uzturēšanās atļaujām ārvalstīs un robežšķērsošanas atzīmēm.

(7) Pēc pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasē, izņemot diplomātisko pasi un dienesta pasi, ieraksta ziņas par dokumenta turētāja bērnu (bērniem) līdz 18 gadu vecumam.

(8) Ministru kabinets nosaka personas apliecībās un pasēs papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu to drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu.

(9) Nerezidentu personas apliecībās netiek izmantoti Iedzīvotāju reģistra dati, un tajās netiek ierakstīts personas kods.

3. 5.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punkta “h” un “i” apakšpunktu šādā redakcijā:

“h) fotoattēls,

i) paraksta attēls;”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecības turētāja vēlēšanās viņa personas apliecībā ir iekļauta informācija par apliecības turētāja reģistrēto dzīvesvietu.

(4) Pēc pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecības vai pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecībā vai pasē ieraksta ziņas par šā dokumenta turētāja tautību.”;

papildināt devīto daļu pēc vārdiem “Nerezidentu personas apliecībās” ar vārdiem “un personas apliecībās personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība”.

2.

Izteikt 5.panta devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Nerezidentu personas apliecībās, personas apliecībās personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība un bezvalstnieku ceļošanas dokumentos, kas izsniegti bezvalstniekiem, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā un nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas tajā, netiek izmantoti Iedzīvotāju reģistra dati, un tajos netiek ierakstīts personas kods.”

Atbalstīt

4. 5.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punkta “h” un “i” apakšpunktu šādā redakcijā:

“h) fotoattēls,

i) paraksta attēls;”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecības turētāja vēlēšanās viņa personas apliecībā ir iekļauta informācija par apliecības turētāja reģistrēto dzīvesvietu.

(4) Pēc pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecības vai pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecībā vai pasē ieraksta ziņas par šā dokumenta turētāja tautību.”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Nerezidentu personas apliecībās, personas apliecībās personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, un bezvalstnieku ceļošanas dokumentos, kas izsniegti bezvalstniekiem, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā un nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas tajā, netiek izmantoti Iedzīvotāju reģistra dati, un tajos netiek ierakstīts personas kods.”

(1) Personas apliecības ir kartes tipa dokumenti.

(2) Pases ir grāmatiņas tipa dokumenti.

(3) Personas apliecību un pasu paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību, kā arī derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.

4. Izteikt 6. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pilsoņu, nepilsoņu un nerezidentu personas apliecības ir kartes tipa dokumenti.

(2)Pases, kā arī personas apliecības personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, ir grāmatiņas tipa dokumenti.”

4.

Izteikt 6.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“6.pants. Personas apliecību un pasu paraugi, to izsniegšanas un nodošanas kārtība, derīguma termiņi, kā arī apmaiņas kārtība Latvijas teritorijā un Latvijas pārstāvniecībā ārzemēs”

6.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pilsoņa personas apliecības un nepilsoņa personas apliecības var apmainīt Latvijas teritorijā un Latvijas pārstāvniecībās ārzemēs. Personas apliecību un pasu paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību, derīguma termiņu, kā arī apmaiņas kārtību Latvijas teritorijā un Latvijas pārstāvniecībās ārzemēs nosaka Ministru kabinets.”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

5. Izteikt 6. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pilsoņu, nepilsoņu un nerezidentu personas apliecības ir kartes tipa dokumenti.

(2) Pases, kā arī personas apliecības personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, ir grāmatiņas tipa dokumenti.”

III nodaļa. Personas apliecību un pasu izsniegšana

5. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III nodaļa. Personas apliecību, pasu un atgriešanās apliecību izsniegšana”.

6. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III nodaļa. Personas apliecību, pasu un atgriešanās apliecību izsniegšana”.

(1) Personas apliecības, pilsoņu un nepilsoņu pases, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentus Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(2) Nerezidentu personas apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.

(3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

6. Izslēgt 7. panta pirmajā daļā vārdus “Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām”.

7. Izslēgt 7. panta pirmajā daļā vārdus “Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām”.

IV nodaļa. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības turētāja tiesības un pienākumi

(1) Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu, ir pienākums saņemt personas apliecību, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības.

(2) Ārvalstniekam, bezvalstniekam, bēglim (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) vai viņa vecākiem (ja persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu) ir pienākums saņemt personas apliecību, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības.

(3) Persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību saņem personiski.

(4) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību saņem šīs personas vecāki.

7. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu, ir pienākums saņemt personas apliecību vai pasi, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības vai pases.”;

izslēgt otro daļu.

8. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu, ir pienākums saņemt personas apliecību vai pasi, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības vai pases.”;

izslēgt otro daļu.

(1) Personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība ir lietošanai nederīga, ja:

1) beidzies tās derīguma termiņš;

2) tajā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

3) mainījies personas vārds vai uzvārds (vārds un uzvārds);

4) mainījies personas tiesiskais statuss;

5) mainījušās citas šā likuma 5.panta pirmajā daļā norādītās ziņas par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētāju vai konstatētas neprecizitātes ierakstos;

6) tās vietā izsniegta jauna personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība;

7) tajā ir mehāniski vai citi bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju;

8) tā neatbilst noteiktajam paraugam;

9) personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs rakstveidā ziņojis par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības zudumu Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādei, dokumenta izdevējiestādei vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai;

10) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai atzīšanu par nederīgu.

(2) Ministru kabinets nosaka nederīgo personu apliecinošu dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kas iekļaujami nederīgo dokumentu reģistrā, kā arī šo dokumentu un veidlapu uzskaites kārtību.

8. 16.pantā:

izslēgt pirmās daļas 10.punktu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka nederīgo personu apliecinošu dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kas iekļaujami nederīgo dokumentu reģistrā, šo dokumentu un veidlapu uzskaites kārtību, kā arī nederīgo dokumentu reģistra izmantošanas kārtību.”

9. 16.pantā:

izslēgt pirmās daļas 10.punktu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka nederīgo personu apliecinošu dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kas iekļaujami nederīgo dokumentu reģistrā, šo dokumentu un veidlapu uzskaites kārtību, kā arī nederīgo dokumentu reģistra izmantošanas kārtību.”

1.Šā likuma 3.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 3.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

3. Līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanai pilsoņu pasēs tiek izdarītas atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.

9. Pārejas noteikumos:

aizstāt 1. punktā skaitli “2005.” ar skaitli “2007.”;

izslēgt 2. punktu;

aizstāt 3.punktā vārdu “elektroniskas” ar vārdu “jaunas”;

papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Šā likuma 2. panta piektā daļa stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.”

10. Pārejas noteikumos:

aizstāt 1. punktā skaitli “2005.” ar skaitli “2007.”;

izslēgt 2. punktu;

aizstāt 3.punktā vārdu “elektroniskas” ar vārdu “jaunas”;

papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Šā likuma 2. panta piektā daļa stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.”

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.