Latvijas Republikas

Latvijas Republikas

8. Saeimas Prezidijam

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu iesniedzam likumprojektu

“Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” 

 

 

Pielikumā:

 

 

  1. Likumprojekts (uz vienas lapas).
  2. Anotācija (uz trim lapām).

 

 

 

Likumprojekts

“Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” 

 

 

1. Izslēgt 5. panta piekto un sesto punktu.

2. Aizstāt 11. panta trešajā punktā ciparu “6” ar ciparu “4”.

3. Izslēgt 11. panta ceturtā punkta “h” apakšpunktu.

4. Izslēgt 13. panta 3. daļas piekto un sesto punktu.

 

 

 

 

 

 

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Daļa no Latvijas pilsoņiem nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās, jo mūsu valstī ir spēkā ierobežojumi, kas saistīti ar “lustrāciju” (ierobežojumi iepriekšējā režīma atbalstītājiem). Ir divas pilsoņu kategorijas, kurām ir liegtas pasīvās vēlēšanu tiesības. Pirmajā kategorijā ietilpst personas, kuras ir bijušas PSRS drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki. Otrajā kategorijā ir personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Projekts paredz izbeigt lustrācijas principa darbību attiecībā uz Saeimas vēlēšanām.

3. Cita informācija

Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur spēkā esošie politiskie ierobežojumi tiek attiecināti uz deputātu kandidātiem. Pašlaik Eiropas Cilvēktiesību tiesā dažādos posmos atrodas divas lietas, kuru ietvaros lustrācijas saglabāšana tiek apstrīdēta. Pastāv liela varbūtība, ka spriedumi pasludinās spēkā esošos politiskos ierobežojumus par neatbilstošiem sabiedrības interesēm un Latvijas starptautiskajām saistībām. Tas nozīmē, ka Latvijas Republikai būs ne tikai jāgroza virkni likumu, atceļot politiskos ierobežojumus, bet arī kārtējo reizi vajadzēs maksāt kompensācijas par zaudētām tiesas prāvām. .

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

nav ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neietekmē

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts pieņemšanas gadījumā sekmēs izlīguma panākšanu Latvijas sabiedrībā.

4. Ietekme uz vidi

Vide netiek ietekmēta.

5. Cita informācija

nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

nav nepieciešams

6. Cita informācija

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

nav nepieciešams

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā Latvijas vēlēšanu sistēma tiek pilnīgi saskaņotā ar ES Kopenhāgenas kritērijiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts atbilst ANO un Eiropas Padomes vispārējiem cilvēktiesību principiem.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts atļauj novērst Latvijas normatīvās sistēmas neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 25.pantam

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Cilvēka tiesību komitēja

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta likumprojektu

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Eiropas Cilvēka tiesību tiesas advokāti

5. Cita informācija

Saeima ir saņēmusī Valsts Cilvēktiesību biroja direktora Olafa Brūvera vēstuli, kurā viņš ierosina atcelt politiskos ierobežojumus vēlēšanās.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

-