Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Augstskolu likumā

(reģ.nr.586; Ministru kabineta noteikumi Nr. 1, izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā)

 

Likuma redakcija līdz Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem

Nr. 1

Otrā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā trešā lasījuma redakcija

(ar redakcionāliem precizējumiem)
           

Augstskolu likums

Grozījumi Augstskolu likumā

      

Grozījumi Augstskolu likumā
 

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.) šādus grozījumus:

      

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.) šādus grozījumus:
           

8.pants. Augstskolu dibināšana, reģistrācija un darbības uzsākšana

(1) Augstskolas var dibināt valsts, pašvaldības, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

  

1

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolas var dibināt valsts, pašvaldības, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas. Augstskolu dibina uz akreditētā augstākās izglītības iestādē īstenotu divu vai vairāku akreditētu studiju programmu bāzes, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus. “

Neatbalstīt

  

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

          

(3) Pašvaldību augstskolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ministriju, dibina pašvaldības.

          

(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk šajā pantā — filiāle) un pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā — pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

          

(5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.

          

(6) Ikviena augstskola un filiāle mēneša laikā no tās dibināšanas vai atvēršanas dienas reģistrējama Izglītības iestāžu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

 

1. 8.pantā:

izteikt sesto daļu kā sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Augstskolas dibinātāja pilnvarota persona mēneša laikā no augstskolas dibināšanas dienas iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegumu par augstskolas reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Iesniegumā iekļaujamas šādas ziņas:

1) augstskolas nosaukums un juridiskā adrese;

2) augstskolas dibinātājs, tā juridiskā adrese, augstskolas juridiskais statuss;

3) lēmums par augstskolas dibināšanu;

4) augstskolas telpu platība un tehniskais aprīkojums;

5) augstskolas finansējuma avoti un kārtība;

6) pilnvarotās personas adrese, tālruņa, telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese.

 

 

 

(7) Iesniegumam par augstskolas reģistrāciju pievieno augstskolas pieņemtu augstskolas satversmi, dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas, kā arī dokumentus, kas apliecina augstskolā paredzēto studiju programmu īstenošanai nepieciešamā akadēmiskā personāla, finanšu resursu, materiāltehniskās un informatīvās bāzes atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem augstskolu un to filiāļu darbības uzsākšanai.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Aizstāt likumprojekta 1. pantā vārdus “augstskolas pieņemtu augstskolas satversmi” ar vārdiem “augstskolas

dibinātāja apstiprinātu augstskolas satversmes projektu”.

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta 1. pantu (paredzēto likuma 8. panta septīto daļu) ar teikumu šādā redakcijā:

“Lai augstskolu reģistrētu, tai jābūt vismaz:

1) vismaz 15 personām ar zinātņu doktora grādu, no kurām vismaz divām jābūt zinātņu doktoriem tieši tajā zinātņu nozarē, kur tiks īstenotas studiju programmas;

2) dibinātāja īpašumā vai nomā ir telpas augstākās izglītības darbības nodrošināšanai, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas vai telpu nomas līgums uz vismaz astoņiem gadiem;

3) finanšu līdzekļiem dibinātāja rīcībā, kas ir ne mazāki par 250 000 latu un paredzēti, lai segtu studējošo prasījumus, ja studiju programmas tiek slēgtas. Līdzekļu esību apliecina bankas izsniegts dokuments.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

iekļauts atbildīgās komisijas

redakcijā

16. priekšlikumā

(skat. 8. panta sesto daļu)

 

  

(7) Filiāles reģistrāciju nodrošina augstskola, kura to atvērusi. Iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju iesniedz augstskolas pilnvarota persona. Iesniegumam pievienojams augstskolas apstiprināts filiāles darbības nolikums. Iesniegumā par filiāles reģistrāciju norādāmas šādas ziņas:

1) filiāles nosaukums, tās juridiskā adrese;

2) tās augstskolas nosaukums un juridiskā adrese, kura atvērusi filiāli;

3) augstskolas lēmums par filiāles atvēršanu;

4) dokuments, kas apliecina augstskolas akreditāciju ārvalstī (filiālei, kuru atvērusi ārvalstī akreditēta augstskola);

5) filiāles telpu platība, tehniskais aprīkojums;

6) filiāles finansējuma avoti un kārtība.

 

izteikt septīto daļu kā astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(8) Filiāles reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā nodrošina augstskola, kura to atvērusi. Augstskolas pilnvarota persona mēneša laikā no lēmuma par filiāles atvēršanu pieņemšanas dienas iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Iesniegumā iekļaujamas šādas ziņas:

1) filiāles nosaukums un juridiskā adrese;

2) tās augstskolas nosaukums un juridiskā adrese, kura atvērusi

filiāli;

3) augstskolas lēmums par filiāles atvēršanu;

4) dokuments, kas apliecina augstskolas akreditāciju;

5) filiāles telpu platība un tehniskais aprīkojums;

6) filiāles finansējuma avoti un kārtība;

7) pilnvarotās personas adrese, tālruņa, telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese.

(9) Iesniegumam par filiāles reģistrāciju pievieno augstskolas satversmē noteiktās institūcijas apstiprinātu filiāles darbības nolikumu, dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas, kā arī dokumentus, kas apliecina filiālē paredzēto studiju programmu īstenošanai nepieciešamā akadēmiskā personāla, finanšu resursu, materiāltehniskās un informatīvās bāzes atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem augstskolu un to filiāļu darbības uzsākšanai.

(10) Divu mçneðu laikâ no visu ðâ panta sestajâ un septîtajâ vai astotajâ un devîtajâ daïâ minçto dokumentu iesniegðanas dienas augstskolu vai tâs filiâli iekïauj Izglîtîbas iestâþu reìistrâ un izsniedz tai reìistrâcijas apliecîbu vai atsaka reìistrâciju.”;

        

(8) Augstskola, kā arī filiāle uzsāk savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.

(8) Divu mēnešu laikā no šā panta sestajā un septītajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas augstskolu vai tās filiāli iekļauj Izglītības iestāžu reģistrā un tai izsniedz reģistrācijas apliecību vai pieņem lēmumu atteikt reģistrāciju.";

4

Deputāts K.Šadurskis

Izteikt likumprojektā paredzēto likuma 8. panta astoto daļu kā vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Augstskolu vai tās filiāli reģistrē un svītro no reģistra Izglītības un zinātnes ministrijas reģistra atbildīgā amatpersona, kura ir atbildīga par reģistra izveidošanu un uzturēšanu.”

 

Daļēji atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas

redakcijā

18. priekšlikumā

(skat. 8.1panta pirmo daļu)

  
   

5

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta paredzēto likuma 8. pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Izglītības un zinātnes ministra apstiprināta augstākās izglītības iestāžu izvērtēšanas komisija izvērtē augstskolas vai filiāles atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem augstskolu un to filiāļu darbības uzsākšanai un sniedz atzinumu. Komisija atsevišķu kritēriju izvērtēšanai var pieaicināt ekspertus. Komisijas atzinumu var pamatot arī ar ekspertu atzinumu. Komisija mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas izvērtē faktisko apstākļu atbilstību augstskolai vai filiālei nepieciešamajiem kritērijiem un sniedz atzinumu atbildīgajai amatpersonai.”

Neatbalstīt

  
   

6

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta paredzēto likuma 8. pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Reģistra atbildīgā amatpersona bez komisijas atzinuma pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt augstskolu vai filiāli, ja:

1) iesniegums un tam pievienotie dokumenti iesniegti vēlāk nekā mēnesi pēc augstskolas dibināšanas (lēmuma par filiāles atvēršanu pieņemšanas);

2) konstatēts, ka iesniegums, iesniegtie dokumenti un ziņas kopumā vai atsevišķi neatbilst normatīvo aktu prasībām;

3) pastāv iemesli, kuru dēļ nav atļauts iesniegt reģistrācijas iesniegumu;

4) satversme (nolikums) normatīvo aktu prasībām.”

Neatbalstīt

  
   

7

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta paredzēto likuma 8. pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(14) Reģistra atbildīgā amatpersona pēc komisijas atzinuma izvērtēšanas pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt augstskolu vai filiāli, ja:

1) komisijas atzinums ir negatīvs (augstskola vai filiāle neatbilst kaut vai vienam kritērijam);

2) konstatēts, ka sniegtās ziņas neatbilst īstenībai;

3) komisijai likti šķēršļi kritēriju faktiskai pārbaudei;

4) Izglītības valsts inspekcija vai Izglītības un zinātnes ministrija atbilstoši kompetencei ir konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus.”

Neatbalstīt

  
   

8

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta paredzēto likuma 8. pantu ar piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(15) Atkārtoti iesniegumu par augstskolas vai filiāles reģistrāciju var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc lēmuma par atteikumu reģistrēt augstskolu vai filiāli spēkā stāšanās.”

Atbalstīts,

iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 18. priekšlikumā

(skat. 8.4 panta astoto daļu)

  
   

9

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta paredzēto likuma 8. pantu ar sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(16) Reģistrā par katru augstskolu un filiāli norāda šādas ziņas:

1) augstskolas (filiāles) nosaukums;

2) augstskolas (filiāles) juridiskā adrese;

3) augstskolas (filiāles) dibinātājs un tās vadītājs;

4) augstskolas (filiāles) juridiskais statuss;

5) lēmums par augstskolas (filiāles) dibināšanu un tā pieņemšanas datums;

6) augstskolas (filiāles) telpu platība un tehniskais nodrošinājums;

7) augstskolas (filiāles) finansējuma avoti un kārtība;

8) augstskolas (filiāles) reģistrācijas datums;

9) augstskolas (filiāles) reģistrācijas numurs;

10) augstskolas (filiāles) tālruņa un faksa numurs;

11) augstskolas (filiāles) elektroniskā pasta adrese;

12) augstskolas (filiāles) studiju programmas un to vadītāji;

13) ziņas par augstskolas (filiāles) akreditāciju.”

Atbalstīts,

iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 18. priekšlikumā

(skat. 8.2 pantu)

  
   

10

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta paredzēto likuma 8. pantu ar septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(17) Augstskolu vai filiāli no reģistra svītro šādos gadījumos:

1) dibinātājs ir iesniedzis iesniegumu par augstskolas likvidēšanu;

2) visām augstskolai (filiālei) izsniegtajām studiju programmu licencēm ir beidzies derīguma termiņš vai tās ir anulētas;

3) gada laikā pēc augstskolas (filiāles) reģistrēšanas nav saņemta licence studiju programmas īstenošanai;

4) uzsākta izglītības programmu īstenošana bez licences vai ir izziņota izglītojamo uzņemšana un uzņemti izglītojamie, vai veikta cita veida izglītojoša darbība līdz studiju programmas licences saņemšanai;

5) gada laikā pēc licences saņemšanas nav uzsākta atbilstošās studiju programmas īstenošana;

6) konstatēts, ka reģistrācijas procesā dibinātāja rīcības dēļ ir pārkāpti izglītības jomu reglamentējošie normatīvie akti;

7) visi dibinātāji ir juridiskas personas, un tās atrodas likvidēšanas stadijā vai ir likvidētas;

8) ja svītrota ir augstskola, svītro arī filiāli.”

Daļēji atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas redakcijā

18. priekšlikumā

(skat. 8.6 pantu)

  
   

11

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta paredzēto likuma 8. pantu ar astoņpadsmito daļu šādā redakcijā:

‘’(18) Augstskolu ar Ministru kabineta lēmumu var svītrot no reģistra šādos gadījumos:

1) augstskolā vai filiālē ir konstatēta valsts atzītu diplomu (ar valsts ģerboņa attēlu) izsniegšana personām, kuras pilnībā nav apguvušas valsts

akreditētu studiju programmu;

2) Izglītības valsts inspekcija, Izglītības un zinātnes ministrija, Augstākās izglītības padome vai cita institūcija atbilstoši kompetencei atkārtoti konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus augstskolas vai filiāles darbībā;

3) divu mēnešu laikā dibinātājs vai augstskola (filiāle) pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai Izglītības valsts inspekcijas atkārtota rakstveida pieprasījuma nav snieguši reģistram nepieciešamo informāciju;

4) reģistrā iekļautās ziņas ir mainījušās un augstskola vai filiāle triju mēnešu laikā par to nav informējusi Izglītības un zinātnes ministriju.”

Neatbalstīt

  
   

12

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta paredzēto likuma 8. pantu ar deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(19) Fiziskai vai juridiskai personai, kuras dibinātā augstskola svītrota no reģistra, nav atļauts piedalīties izglītības iestāžu dibināšanā un gada laikā no svītrošanas dienas iesniegt izglītības iestādes reģistrācijas iesniegumu, izņemot gadījumu, ja augstskola svītrota pēc dibinātāja iesnieguma par augstskolas likvidēšanu. Šis noteikums attiecas arī uz rektoriem, kuru vadītā augstskola vai filiāle svītrota no reģistra rektora pieļautu normatīvo aktu

pārkāpumu dēļ.”

Daļēji atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas redakcijā

18. priekšlikumā

(skat. 8.6 panta trešo daļu)

  
   

13

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta paredzēto likuma 8. pantu ar divdesmito daļu šādā redakcijā:

“(20) Augstskola, kā arī filiāle var uzsākt savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.”

Atbalstīts,

iekļauts

atbildīgās komisijas

precizētā redakcijā

16. priekšlikumā

(skat. 8.panta astoto daļu)

  
   

14

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta paredzēto likuma 8. pantu ar divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

“(21) Ministru kabinets nosaka augstskolu un to filiāļu reģistrācijas, reģistrācijas atlikšanas vai atteikšanas kārtību un kārtību, kādā augstākās izglītības iestādi svītro no Izglītības iestāžu reģistra.”

Neatbalstīt

  
           
 

papildināt pantu ar 8.1 daļu šādā redakcijā:

"(81) Ministru kabinets nosaka kritērijus augstākās izglītības iestāžu darbības uzsākšanai, kā arī augstākās izglītības iestāžu reģistrācijas, reģistrācijas atlikšanas vai atteikšanas kārtību un kārtību, kādā augstākās izglītības iestādi svītro no Izglītības iestāžu reģistra.";

        

(9) Izglītības un zinātnes ministrija izslēdz augstskolu no Izglītības iestāžu reģistra, pamatojoties uz pieteikumu par augstskolas darbības izbeigšanu.

izslēgt devīto un desmito daļu.

        

(10) Augstskolas filiāli var izslēgt no Izglītības iestāžu reģistra:

1) pamatojoties uz augstskolas pieteikumu par filiāles slēgšanu;

2) ja augstskola, kura atvērusi filiāli, tiek izslēgta no Izglītības iestāžu reģistra.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          
   

15

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā:

“1. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

“8. pants. Augstskolu un to filiāļu dibināšana, darbības uzsākšana, kā arī to reģistrācija Izglītības iestāžu reģistrā

(1) Augstskolas var dibināt valsts,

pašvaldības, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

(3) Pašvaldību augstskolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ministriju, dibina pašvaldības.

(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk šajā pantā — filiāle) un pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā — pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.

(6) Augstskolas dibinātāja pilnvarota persona mēneša laikā no augstskolas dibināšanas dienas iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegumu par augstskolas reģistrāciju Izglītības iestāžu

reģistrā. Iesniegumā iekļaujamas šādas ziņas:

1) augstskolas nosaukums un juridiskā adrese;

2) augstskolas dibinātājs, tā juridiskā adrese, augstskolas juridiskais statuss;

3) lēmums par augstskolas dibināšanu;

4) augstskolas telpu platība un tehniskais aprīkojums;

5) augstskolas finansējuma avoti un kārtība;

6) pilnvarotās personas adrese, tālruņa, telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese.

(7) Iesniegumam par augstskolas reģistrāciju pievieno augstskolas pieņemtu augstskolas satversmi, dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas, kā arī dokumentus, kas apliecina augstskolā paredzēto studiju programmu īstenošanai nepieciešamā akadēmiskā personāla, finanšu resursu, materiāltehniskās un informatīvās bāzes atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem augstskolu un to filiāļu darbības uzsākšanai.

(8) Filiāles reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā nodrošina augstskola, kura to atvērusi. Augstskolas pilnvarota persona mēneša laikā no lēmuma par filiāles atvēršanu pieņemšanas dienas

iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Iesniegumā iekļaujamas šādas ziņas:

1) filiāles nosaukums un juridiskā adrese;

2) tās augstskolas nosaukums un juridiskā adrese, kura atvērusi

filiāli;

3) augstskolas lēmums par filiāles atvēršanu;

4) dokuments, kas apliecina augstskolas akreditāciju;

5) filiāles telpu platība un tehniskais aprīkojums;

6) filiāles finansējuma avoti un kārtība;

7) pilnvarotās personas adrese, tālruņa, telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese.

(9) Iesniegumam par filiāles reģistrāciju pievieno augstskolas satversmē noteiktās institūcijas apstiprinātu filiāles darbības nolikumu, dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas, kā arī dokumentus, kas apliecina filiālē paredzēto studiju programmu īstenošanai nepieciešamā akadēmiskā personāla, finanšu resursu, materiāltehniskās un informatīvās bāzes atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem augstskolu un to filiāļu darbības uzsākšanai.

(10) Divu mēnešu laikā no visu šā panta sestajā un septītajā vai astotajā un devītajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas augstskolu vai tās filiāli iekļauj Izglītības iestāžu reģistrā un izsniedz tai reģistrācijas apliecību vai atsaka reģistrāciju.

(11) Augstskola, kā arī filiāle uzsāk savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.

(12) Izglītības un zinātnes ministrija izslēdz augstskolu no Izglītības iestāžu reģistra, pamatojoties uz pieteikumu par augstskolas darbības izbeigšanu.

(13) Augstskolas filiāli var izslēgt no Izglītības iestāžu reģistra:

1) pamatojoties uz augstskolas pieteikumu par filiāles slēgšanu;

2) ja augstskola, kura atvērusi filiāli tiek izslēgta no Izglītības iestāžu reģistra.

(14) Ministru kabinets nosaka kritērijus augstskolu un filiāļu darbības uzsākšanai, kā arī augstskolu un filiāļu reģistrācijas, reģistrācijas atteikšanas kārtību un kārtību, kādā augstskolu vai filiāli izslēdz no Izglītības iestāžu reģistra."

 

Daļēji atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas

redakcijā

16. un 18. priekšlikumā

  
           
   

16

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā:

“1. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Augstskolas dibināšana un augstskolas filiāles atvēršana

(1) Augstskolas var dibināt valsts, pašvaldības, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

(3) Pašvaldību augstskolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ministriju, dibina pašvaldības.

(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk arī — filiāle) un augstskolas pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā — pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.

(6) Augstskolu dibinot, jāievēro šādi noteikumi:

1) augstskola īstenos vismaz divas studiju programmas, un to īstenošanā iesaistīsies vismaz 15 personas ar zinātņu doktora grādu, no kurām vismaz divas ir zinātņu doktori tieši tajā zinātņu nozarē, kurā tiks īstenota studiju programma;

2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas studiju programmu īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība;

3) augstskolas telpu kopējā platība un plānojums nodrošina iespēju studiju programmu īstenošanā piedalīties vismaz 500 studējošiem. Telpu platība vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā ir ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas;

4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās studiju programmās studējošajiem vismaz 250 000 latu apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija;

5) augstskolai nošķirtās kustamās un nekustamās mantas vērtība ir ne mazāka par 750 000 latu, šī manta nav ieķīlāta vai citādi apgrūtināta ar lietu tiesībām, tai nav uzlikts aizliegums, un to pamato attiecīgi dokumenti, tajā skaitā attiecīgās zemesgrāmatu nodaļas un Uzņēmumu reģistra izsniegtas izziņas;

6) nevienam no augstskolas dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no augstskolas dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī ir uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;

7) augstskolas telpas, kurās tiek īstenotas studiju programmas, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; augstskolas materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;  augstskolai ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; augstskolā ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem.

(7) Augstskolas filiāli atverot, jāievēro šādi noteikumi:

1) vienas studiju programmas īstenošanā tiks iesaistītas ne mazāk kā sešas personas ar zinātņu doktora grādu;

2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas filiāles studiju programmas īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība;

3) filiāles telpu kopējā platība un plānojums nodrošina iespēju studiju programmas īstenošanā piedalīties vismaz 100 augstskolas filiālē studējošiem. Telpu platība vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā ir ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas;

4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās filiāles studiju programmā studējošajiem vismaz 125 000 latu apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija;

5) nevienam no dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;

6) filiāles telpas, kurās tiek īstenota studiju programma, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; filiāles materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; filiālei ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; filiālē ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem.

(8) Augstskola, kā arī filiāle uzsāk savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Augstskolu reģistrā.”

Atbalstīt

1. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Augstskolas dibināšana un augstskolas filiāles atvēršana

(1) Augstskolas var dibināt valsts, pašvaldības, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

(3) Pašvaldību augstskolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ministriju, dibina pašvaldības.

(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk arī — filiāle) un augstskolas pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā — pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.

(6) Augstskolu dibinot, jāievēro šādi noteikumi:

1) augstskola īstenos vismaz divas studiju programmas, un to īstenošanā iesaistīsies vismaz 15 personas ar zinātņu doktora grādu, no kurām vismaz divas ir zinātņu doktori tieši tajā zinātņu nozarē, kurā tiks īstenota studiju programma;

2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas studiju programmu īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība;

3) augstskolas telpu kopējā platība un plānojums nodrošina iespēju studiju programmu īstenošanā piedalīties vismaz 500 studējošiem. Telpu platība vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā ir ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas;

4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās studiju programmās studējošajiem vismaz 250 000 latu apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija;

5) augstskolai nošķirtās kustamās un nekustamās mantas vērtība ir ne mazāka par 750 000 latu, šī manta nav ieķīlāta vai citādi apgrūtināta ar lietu tiesībām, tai nav uzlikts aizliegums, un to pamato attiecīgi dokumenti, tajā skaitā attiecīgās zemesgrāmatu nodaļas un Uzņēmumu reģistra izsniegtas izziņas;

6) nevienam no augstskolas dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no augstskolas dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī ir uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;

7) augstskolas telpas, kurās tiek īstenotas studiju programmas, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; augstskolas materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;  augstskolai ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; augstskolā ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem.

(7) Augstskolas filiāli atverot, jāievēro šādi noteikumi:

1) vienas studiju programmas īstenošanā tiks iesaistītas ne mazāk kā sešas personas ar zinātņu doktora grādu;

2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas filiāles studiju programmas īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība;

3) filiāles telpu kopējā platība un plānojums nodrošina iespēju studiju programmas īstenošanā piedalīties vismaz 100 augstskolas filiālē studējošiem. Telpu platība vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā ir ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas;

4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās filiāles studiju programmā studējošajiem vismaz 125 000 latu apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija;

5) nevienam no dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;

6) filiāles telpas, kurās tiek īstenota studiju programma, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; filiāles materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; filiālei ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; filiālē ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem.

(8) Augstskola, kā arī filiāle uzsāk savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Augstskolu reģistrā.”
           
   

17

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta 1. pantu:

“Papildināt likumu ar jaunu 8.1 pantu šādā redakcijā:

“8.1 pants Augstskolu reģistra atklātums

”(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistrācijai iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Ikvienam vēršoties ar atbilstošu iesniegumu ir tiesības saņemt izziņu no reģistra ierakstiem, kā arī reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas datumu. Pēc rakstveida pieprasījuma reģistra atbildīgā amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts reģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

(3) Augstskolu reģistru un reģistra atbildīgas amatpersonas lēmumus Izglītības un zinātnes ministrija publicē internetā savā mājas lapā.

(4) Augstskolu reģistrā izdarītās izmaiņas reģistra atbildīgā amatpersona publicē internetā triju dienu laikā kopš to veikšanas. Visus reģistra atbildīgās amatpersonas lēmumus un augstskolām izsniegto reģistrācijas apliecību kopijas publicē internetā piecu dienu laikā kopš šo lēmumu pieņemšanas vai apliecības izsniegšanas brīža. “

Daļēji atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas

redakcijā

18. priekšlikumā

(skat.8.1pantu un 8.4panta sesto daļu)

  
           
   

18

Atbildīgā komisija

2. Papildināt likumu ar 8.1, 8.2, 8.3, 8.4, 8.5 un 8.6 pantu šādā redakcijā:

“8.1pants. Augstskolu reģistrs un reģistra atklātums

(1) Augstskolu reģistrs (turpmāk arī — reģistrs) ir Izglītības iestāžu reģistra daļa, kurā ieraksta ziņas par augstskolām un augstskolu filiālēm. Augstskolu reģistru ved tam pilnvarota Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersona (turpmāk –– reģistra amatpersona).

(2) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistram iesniegtajiem dokumentiem.

(3) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas ir tiesības saņemt izziņu no reģistra ierakstiem, kā arī reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar reģistra amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas datumu.

(4) Pēc saņēmēja pieprasījuma reģistra amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts reģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

8.2 pants. Reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) augstskolas vai filiāles nosaukumu;

2) augstskolas vai filiāles juridisko adresi;

3) augstskolas vai filiāles dibinātājus un augstskolas rektoru vai filiāles vadītāju;

4) datumu, kad pieņemts lēmums par augstskolas dibināšanu vai filiāles atvēršanu;

5) augstskolas juridisko statusu;

6) augstskolas satversmes vai filiāles nolikuma apstiprināšanas datumu;

7) augstskolas vai filiāles īstenoto studiju programmu nosaukumus un atbildīgos par attiecīgās programmas īstenošanu (studiju programmu direktorus);

8) ziņas par augstskolā vai filiālē īstenoto studiju programmu akreditāciju;

9) ziņas par augstskolas vai filiāles akreditāciju;

10) ziņas par augstskolas vai filiāles telpu nodrošinājumu, telpu tiesisko statusu;

11) augstskolas vai filiāles finansējuma avotus un finansēšanas kārtību;

12) ziņas par augstskolas satversmes apturēšanu, ziņas par augstskolas vai filiāles darbības izbeigšanu, augstskolas maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

13) ziņas par likvidatora vai administratora iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu, tālruni;

14) augstskolas vai filiāles tālruņa vai faksa numuru, elektroniskā pasta adresi;

15) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(2) Ierakstot reģistrā augstskolu vai filiāli, tai piešķir reģistrācijas numuru.

(3) Katram ierakstam tiek pievienots tā izdarīšanas datums.

8.3 pants. Reģistram iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Reģistram iesniedzami dokumenti, kas pamato ierakstu izdarīšanu reģistrā vai to grozījumus , kā arī citi likumā noteiktie dokumenti. Reģistram iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(2) Augstskolas dibinātāja pilnvarota persona divu mēnešu laikā no augstskolas dibināšanas dienas iesniedz reģistram iesniegumu par augstskolas reģistrāciju. Iesniegumam par augstskolas reģistrāciju pievieno augstskolas satversmes projektu. Iesniegumu par augstskolas ierakstīšanu reģistrā paraksta visi dibinātāji.

(3) Filiāles reģistrāciju reģistrā nodrošina augstskola, kura to atvērusi. Augstskolas pilnvarota persona divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par filiāles atvēršanu, iesniedz reģistram iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju. Iesniegumam par filiāles reģistrāciju pievieno augstskolas satversmē noteiktās institūcijas apstiprinātu filiāles nolikumu.

(4) Dokumenti, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti vai grozījumi reģistrā, iesniedzami reģistram 10 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Reģistram iesniedzamie dokumenti, uz kuru pamata izdarīti ieraksti reģistrā vai to grozījumi, ir derīgi, ja tie izsniegti ne agrāk kā mēnesi pirms to iesniegšanas reģistram. Šis noteikums neattiecas uz tiesas nolēmumiem.

(6) Izglītības valsts inspekcijai ir tiesības pārbaudīt reģistram sniegto ziņu atbilstību īstenībai.

(7) Reģistram iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgās augstskolas vai filiāles reģistrācijas lietā, ja uz to pamata ir izdarīts ieraksts reģistrā.

8.4 pants. Ieraksta izdarīšana reģistrā

(1) Ieraksts reģistrā tiek izdarīts uz iesnieguma vai tiesas nolēmuma pamata. Iesniegumu veidlapu paraugus apstiprina Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā vai atteikumu izdarīt ierakstu reģistra amatpersona pieņem divu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra amatpersona pieņem septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā reģistra amatpersona izdara ierakstu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra amatpersona pieņem, ja:

1) izvēloties augstskolas vai filiāles nosaukumu vai apstiprinot filiāles nolikumu, nav ievērotas normatīvo aktu prasības;

2) augstskolas satversmes projekts vai filiāles nolikums, vai citi iesniegtie dokumenti neatbilst normatīvo aktu prasībām;

3) nav iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti.

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu reģistra amatpersona pieņem, ja:

1) augstskolas satversmē vai filiāles nolikumā noteiktais augstskolas vai filiāles darbības mērķis ir pretrunā ar likumu;

2) nav ievēroti normatīvajos aktos noteiktie augstskolas dibināšanas vai filiāles atvēršanas noteikumi;

3) pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, lēmumā noteiktajā termiņā nav novērsti iepriekš norādītie trūkumi;

4) iesniegums un tam pievienotie dokumenti iesniegti vēlāk nekā divus mēnešus pēc augstskolas dibināšanas vai lēmuma pieņemšanas par filiāles atvēršanu;

5) pastāv šā likuma 8.6 panta trešajā daļā norādītie iemesli, kuru dēļ augstskolu vai filiāli reģistrēt nav atļauts;

6) Izglītības valsts inspekcijai likti šķēršļi reģistram sniegto ziņu faktiskai pārbaudei;

7) iesniedzējs sniedzis nepatiesas ziņas.

(5) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu jābūt motivētam, tajā jānorāda, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai.

(6) Reģistra amatpersona šā panta otrajā daļā minēto lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Augstskolu reģistra datus publicē internetā Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā; grozījumus reģistrā, kā arī reģistra amatpersonas pieņemtos lēmumus tajā publicē triju dienu laikā.

(7) Reģistra amatpersonas pieņemto lēmumu ir tiesības apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāram 30 dienu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(8) Atkārtoti iesniegumu par augstskolas vai filiāles reģistrāciju var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par atteikumu reģistrēt augstskolu vai filiāli.

(9) Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

8.5 pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc augstskolas vai filiāles ierakstīšanas reģistrā tai izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina reģistra amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda augstskolas vai filiāles:

1) nosaukumu;

2) reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas datumu.

8.6 pants. Augstskolas un filiāles izslēgšana no reģistra

(1) Augstskolu vai filiāli izslēdz no reģistra:

1) ja dibinātājs ir iesniedzis iesniegumu par augstskolas likvidēšanu vai filiāles slēgšanu;

2) ja augstskola, kura atvērusi filiāli, tiek izslēgta no reģistra;

3) ja gada laikā pēc augstskolas vai filiāles reģistrēšanas nav saņemta licence studiju programmas īstenošanai;

4) ja gada laikā pēc licences saņemšanas nav uzsākta paredzēto studiju programmu īstenošana;

5) ja visām augstskolai vai filiālei izsniegtajām studiju programmu licencēm ir beidzies derīguma termiņš, tās ir atņemtas vai anulētas;

6) pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

(2) Augstskolu vai filiāli var izslēgt no reģistra, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:

1) nesaņemot licenci studiju programmas īstenošanai, izziņota studējošo uzņemšana, uzņemti studējošie, uzsākta studiju programmu īstenošana vai veikta cita veida izglītojoša darbība;

2) augstskolas vai filiāles reģistrācijas procesā ir sniegtas nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu augstskolas vai filiāles reģistrācijai;

3) augstskolā vai filiālē ir konstatēta valsts atzītu diplomu izsniegšana, kaut gan atbilstoši šā likuma noteikumiem tai nebija tiesību tādus izsniegt (persona nav pilnībā apguvusi studiju programmu, studiju programma nav akreditēta u.tml.);

4) Izglītības valsts inspekcija, Izglītības un zinātnes ministrija, Augstākās izglītības padome vai cita institūcija atbilstoši savai kompetencei atkārtoti konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus augstskolas vai filiāles darbībā.

(3) Personai, kuras dibinātā augstskola izslēgta no reģistra, nav atļauts piedalīties citas augstskolas dibināšanā un iesniegt tās reģistrācijas iesniegumu gada laikā no dienas, kad augstskola izslēgta no reģistra, izņemot gadījumu, kad augstskola izslēgta no reģistra, pamatojoties uz šā likuma 8.6 panta pirmās daļas 1.punktu.”

Atbalstīt

2. Papildināt likumu ar 8.1, 8.2, 8.3, 8.4, 8.5 un 8.6 pantu šādā redakcijā:

“8.1pants. Augstskolu reģistrs un reģistra atklātums

(1) Augstskolu reģistrs (turpmāk arī — reģistrs) ir Izglītības iestāžu reģistra daļa, kurā ieraksta ziņas par augstskolām un augstskolu filiālēm. Augstskolu reģistru ved tam pilnvarota Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersona (turpmāk –– reģistra amatpersona).

(2) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistram iesniegtajiem dokumentiem.

(3) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas ir tiesības saņemt izziņu no reģistra ierakstiem, kā arī reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar reģistra amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas datumu.

(4) Pēc saņēmēja pieprasījuma reģistra amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts reģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

8.2 pants. Reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) augstskolas vai filiāles nosaukumu;

2) augstskolas vai filiāles juridisko adresi;

3) augstskolas vai filiāles dibinātājus un augstskolas rektoru vai filiāles vadītāju;

4) datumu, kad pieņemts lēmums par augstskolas dibināšanu vai filiāles atvēršanu;

5) augstskolas juridisko statusu;

6) augstskolas satversmes vai filiāles nolikuma apstiprināšanas datumu;

7) augstskolas vai filiāles īstenoto studiju programmu nosaukumus un atbildīgos par attiecīgās programmas īstenošanu (studiju programmu direktorus);

8) ziņas par augstskolā vai filiālē īstenoto studiju programmu akreditāciju;

9) ziņas par augstskolas vai filiāles akreditāciju;

10) ziņas par augstskolas vai filiāles telpu nodrošinājumu, telpu tiesisko statusu;

11) augstskolas vai filiāles finansējuma avotus un finansēšanas kārtību;

12) ziņas par augstskolas satversmes apturēšanu, ziņas par augstskolas vai filiāles darbības izbeigšanu, augstskolas maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

13) ziņas par likvidatora vai administratora iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu, tālruni;

14) augstskolas vai filiāles tālruņa vai faksa numuru, elektroniskā pasta adresi;

15) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(2) Ierakstot reģistrā augstskolu vai filiāli, tai piešķir reģistrācijas numuru.

(3) Katram ierakstam tiek pievienots tā izdarīšanas datums.

8.3 pants. Reģistram iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Reģistram iesniedzami dokumenti, kas pamato ierakstu izdarīšanu reģistrā vai to grozījumus, kā arī citi likumā noteiktie dokumenti. Reģistram iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(2) Augstskolas dibinātāja pilnvarota persona divu mēnešu laikā no augstskolas dibināšanas dienas iesniedz reģistram iesniegumu par augstskolas reģistrāciju. Iesniegumam par augstskolas reģistrāciju pievieno augstskolas satversmes projektu. Iesniegumu par augstskolas ierakstīšanu reģistrā paraksta visi dibinātāji.

(3) Filiāles reģistrāciju reģistrā nodrošina augstskola, kura to atvērusi. Augstskolas pilnvarota persona divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par filiāles atvēršanu, iesniedz reģistram iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju. Iesniegumam par filiāles reģistrāciju pievieno augstskolas satversmē noteiktās institūcijas apstiprinātu filiāles nolikumu.

(4) Dokumenti, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti vai grozījumi reģistrā, iesniedzami reģistram 10 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Reģistram iesniedzamie dokumenti, uz kuru pamata izdarīti ieraksti reģistrā vai to grozījumi, ir derīgi, ja tie izsniegti ne agrāk kā mēnesi pirms to iesniegšanas reģistram. Šis noteikums neattiecas uz tiesas nolēmumiem.

(6) Izglītības valsts inspekcijai ir tiesības pārbaudīt reģistram sniegto ziņu atbilstību īstenībai.

(7) Reģistram iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgās augstskolas vai filiāles reģistrācijas lietā, ja uz to pamata ir izdarīts ieraksts reģistrā.

8.4 pants. Ieraksta izdarīšana reģistrā

(1) Ieraksts reģistrā tiek izdarīts uz iesnieguma vai tiesas nolēmuma pamata. Iesniegumu veidlapu paraugus apstiprina Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā vai atteikumu izdarīt ierakstu reģistra amatpersona pieņem divu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra amatpersona pieņem septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā reģistra amatpersona izdara ierakstu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra amatpersona pieņem, ja:

1) izvēloties augstskolas vai filiāles nosaukumu vai apstiprinot filiāles nolikumu, nav ievērotas normatīvo aktu prasības;

2) augstskolas satversmes projekts vai filiāles nolikums, vai citi iesniegtie dokumenti neatbilst normatīvo aktu prasībām;

3) nav iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti.

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu reģistra amatpersona pieņem, ja:

1) augstskolas satversmē vai filiāles nolikumā noteiktais augstskolas vai filiāles darbības mērķis ir pretrunā ar likumu;

2) nav ievēroti normatīvajos aktos noteiktie augstskolas dibināšanas vai filiāles atvēršanas noteikumi;

3) pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, lēmumā noteiktajā termiņā nav novērsti iepriekš norādītie trūkumi;

4) iesniegums un tam pievienotie dokumenti iesniegti vēlāk nekā divus mēnešus pēc augstskolas dibināšanas vai lēmuma pieņemšanas par filiāles atvēršanu;

5) pastāv šā likuma 8.6 panta trešajā daļā norādītie iemesli, kuru dēļ augstskolu vai filiāli reģistrēt nav atļauts;

6) Izglītības valsts inspekcijai likti šķēršļi reģistram sniegto ziņu faktiskai pārbaudei;

7) iesniedzējs sniedzis nepatiesas ziņas.

(5) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu jābūt motivētam, tajā jānorāda, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai.

(6) Reģistra amatpersona šā panta otrajā daļā minēto lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Augstskolu reģistra datus publicē internetā Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā; grozījumus reģistrā, kā arī reģistra amatpersonas pieņemtos lēmumus tajā publicē triju dienu laikā.

(7) Reģistra amatpersonas pieņemto lēmumu ir tiesības apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāram 30 dienu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(8) Atkārtoti iesniegumu par augstskolas vai filiāles reģistrāciju var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par atteikumu reģistrēt augstskolu vai filiāli.

(9) Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

 

8.5 pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc augstskolas vai filiāles ierakstīšanas reģistrā tai izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina reģistra amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda augstskolas vai filiāles:

1) nosaukumu;

2) reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas datumu.

8.6 pants. Augstskolas un filiāles izslēgšana no reģistra

(1) Augstskolu vai filiāli izslēdz no reģistra:

1) ja dibinātājs ir iesniedzis iesniegumu par augstskolas likvidēšanu vai filiāles slēgšanu;

2) ja augstskola, kura atvērusi filiāli, tiek izslēgta no reģistra;

3) ja gada laikā pēc augstskolas vai filiāles reģistrēšanas nav saņemta licence studiju programmas īstenošanai;

4) ja gada laikā pēc licences saņemšanas nav uzsākta paredzēto studiju programmu īstenošana;

5) ja visām augstskolai vai filiālei izsniegtajām studiju programmu licencēm ir beidzies derīguma termiņš, tās ir atņemtas vai anulētas;

6) pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

(2) Augstskolu vai filiāli var izslēgt no reģistra, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:

1) nesaņemot licenci studiju programmas īstenošanai, izziņota studējošo uzņemšana, uzņemti studējošie, uzsākta studiju programmu īstenošana vai veikta cita veida izglītojoša darbība;

2) augstskolas vai filiāles reģistrācijas procesā ir sniegtas nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu augstskolas vai filiāles reģistrācijai;

3) augstskolā vai filiālē ir konstatēta valsts atzītu diplomu izsniegšana, kaut gan atbilstoši šā likuma noteikumiem tai nebija tiesību tādus izsniegt (persona nav pilnībā apguvusi studiju programmu, studiju programma nav akreditēta u.tml.);

4) Izglītības valsts inspekcija, Izglītības un zinātnes ministrija, Augstākās izglītības padome vai cita institūcija atbilstoši savai kompetencei atkārtoti konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus augstskolas vai filiāles darbībā.

(3) Personai, kuras dibinātā augstskola izslēgta no reģistra, nav atļauts piedalīties citas augstskolas dibināšanā un iesniegt tās reģistrācijas iesniegumu gada laikā no dienas, kad augstskola izslēgta no reģistra, izņemot gadījumu, kad augstskola izslēgta no reģistra, pamatojoties uz šā likuma 8.6 panta pirmās daļas 1.punktu.”
           

13.pants. Satversmes sapulce

(1) Satversmes sapulce ir augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no:

1) profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla;

2) studējošajiem;

3) citām darbinieku grupām.

    

 

 

    

(2) Pārstāvju ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka augstskolas satversme.

          

(3) Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars - ne mazāks par 15 procentiem.

  

19

 

 

 

 

20

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Aizstât 13.panta treðajâ daïâ skaitli “15” ar skaitli “20”.

 

Deputāts Dz.Ābiķis

Aizstāt 13.panta trešajā daļā skaitli “15” ar skaitli “20”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

3. Aizstāt 13.panta trešajā daļā skaitli “15” ar skaitli “20”.

 

(4) Saskaņā ar augstskolas tradīcijām satversmes sapulces nosaukuma vietā var lietot tādus nosaukumus kā konvents, akadēmiskā sapulce u.c.

          

(5) Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku (vietniekus) un sekretāru.

          

(6) Sasaukt satversmes sapulci var rektors vai senāts. Jaundibinātā augstskolā satversmes sapulci sasauc rektora vietas izpildītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 26.12.2000).

          
           

15.pants. Senāts

(1) Senāts ir augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības u.c.).

          

(2) Senatorus augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus.

          

(3) Augstskolas senāta sastāvā 75 procentiem jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju.

          

(4) Universitātes tipa augstskolas senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50 procentiem profesoru un asociēto profesoru. Studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 15 procentiem. Studējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.

  

21

 

 

 

 

22

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Aizstāt 15.panta ceturtajā daļā skaitli “15” ar skaitli “20”.

 

Deputāts Dz.Ābiķis

Aizstāt 15.panta ceturtajā daļā skaitli “15” ar skaitli “20”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

4. Aizstāt 15.panta ceturtajā daļā skaitli “15” ar skaitli “20”.

(5) Senāta darbību un kompetenci reglamentē satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

          

(6) Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai augstskolas senāts var izveidot padomes un komisijas. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka senāta apstiprināti nolikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 26.12.2000).

          
           

19.pants. Šķīrējtiesa

(1) Šķīrējtiesa izskata:

1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

2) strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

          

(2) Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina senāts, izpilda administrācija.

 

 

          

(3) Šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.

  

23

 

 

 

 

 

 

 

 

24

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Izteikt 19.panta 3.daļu šādā redakcijā:

“(3) Šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.“

Deputāts Dz.Ābiķis

Izteikt 19.panta 3.daļu šādā redakcijā:

“(3) Šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.“

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

5. Izteikt 19.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.”

(4) Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar satversmes sapulces piekriðanu.

  

25

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Izteikt 19.panta 4.daļu šādā redakcijā:

“(4) Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar satversmes sapulces piekrišanu. Studējošo pārstāvi šķīrējtiesā var eksmatrikulēt tikai ar studējošo pašpārvaldes piekrišanu.“

 

 

 

Neatbalstīt

  
           

46.pants. Uzņemšana un imatrikulācija

(1) Augstskola ir tiesīga uzņemt studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.

2. 46. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“46.pants. Uzņemšana un ierakstīšana studējošo sarakstā (imatrikulācija)”;

 		 

 

 

  

6. 46. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“46.pants. Uzņemšana un ierakstīšana studējošo sarakstā (imatrikulācija)”;

(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi, kurus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un augstskolas, ievērojot šā likuma un Vispārējās izglītības likuma noteikumus.

 

  

26

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28

 

Deputāts Dz.Ābiķis

Izteikt 46. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi, kurus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un augstskolas, ievērojot šā likuma un Vispārējās izglītības likuma noteikumus. Studējošais ar augstskolu slēdz rakstisku studiju līgumu. Studiju līguma paraugu apstiprina Ministru kabinets.”

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

46. panta otro daļu papildināt ar šādu teikumu:

“Studējošais slēdz ar augstskolu rakstisku studiju līgumu. Studiju līguma paraugu apstiprina Ministru kabinets.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt 46. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Studējošais ar augstskolu rakstveidā slēdz studiju līgumu. Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets.”;

Daļēji atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas

redakcijā

28. priekšlikumā

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas

redakcijā

28. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Studējošais ar augstskolu rakstveidā slēdz studiju līgumu. Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets.”;

(3) Uzņemšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, un apstiprina Ministru kabinets.

          

(4) Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.

          

(5) Par to, kādas vidējās izglītības programmas atbilst konkrētās studiju programmas profilam, kādi centralizētie eksāmeni vidējās izglītības apjomā jākārto, kā arī to, kādas ir papildu prasības, lai iestātos konkrētā studiju programmā, augstskolas paziņo trīs gadus pirms uzņemšanas uzsākšanas, bet attiecībā uz studiju programmām, kurās uzņemšana notiek pirmo reizi, — piecus mēnešus pirms uzņemšanas uzsākšanas.

 

          

(6) Reflektantu reģistrācija un uzņemšana studiju programmās uzsākama ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tam, kad vidējās izglītības iestādēs beidzies mācību gads, un precīzu uzņemšanas sākuma termiņu katru gadu nosaka izglītības un zinātnes ministrs.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

izslēgt sesto daļu.

29

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta 2. pantu (likumā paredzēto 46. pantu) ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Reflektantu uzņemšanas sākuma un beigu termiņu katru gadu nosaka Ministru kabinets. Pirms uzņemšanas sākuma termiņa augstskolai nav tiesību slēgt ar studijām saistītus līgumus ar iespējamiem reflektantiem.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 46. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Pirms uzņemšanas sākuma termiņa augstskolai nav tiesību slēgt ar studijām saistītus līgumus ar iespējamiem reflektantiem.”;

Daļēji atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas

redakcijā

30. priekšlikumā

 

 

 

 

Atbalstīt

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Pirms uzņemšanas sākuma termiņa augstskolai nav tiesību slēgt ar studijām saistītus līgumus ar iespējamiem reflektantiem.”;
           
 

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Augstskola katram studējošajam izveido personas lietu. Personas lietā iekļauj vismaz šādus dokumentus:

1) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

2) ar attiecīgo studiju programmu saistīto iepriekš iegūto augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

3) personu apliecinoða dokumenta kopiju;

4) studiju programmas apguves laikā noslēgtos studējošā līgumus ar augstskolu par studijām izvēlētajā studiju programmā;

5) studējošā studiju gaitu apliecinošus dokumentus;

6) augstskolas izsniegto izglītības dokumentu kopijas vai norakstus un izsniegto akadēmisko izziņu kopijas vai norakstus no studējošo saraksta izslēgtajām (eksmatrikulētajām) personām;

7) ar studiju kredīta un studējošā kredīta piešķiršanu saistītu dokumentu kopijas;

8) pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā kopiju.

31

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32

 

 

 

 

 

 

33

 

 

 

 

 

 

34

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Izteikt likumprojekta 2. panta paredzēto 46. panta septītās daļas apakšpunktus šādā redakcijā:

“1) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta kopija;

2) iepriekš iegūtu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

3) personu apliecinoða dokumenta kopija;

4) visus studējošā līgumus ar augstskolu, filiāli vai tās dibinātāju;

5) dokumentu par studējošā imatrikulāciju, eksmatrikulāciju, kā arī par studiju pārtraukšanu un atsākšanu kopijas;

6) studējošā studiju gaitu apliecinošus dokumentus;

7) dokumentus, kas apliecina studējošā studiju gaitu un rezultātus citās augstskolās vai koledžās, un apgūto studiju programmu vai tās daļu, ja uz šo dokumentu pamata studiju programmā

ieskaitīti citā augstskolā iegūti kredītpunkti;

8) augstskolas izsniegto izglītības dokumentu kopijas vai norakstus un izsniegto akadēmisko izziņu kopijas;

9) pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā kopiju, ja studējošajam nepieciešama šāda atļauja.”

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 46. panta septītajā daļā:

3. punktā aizstāt vārdus “personu apliecinoša dokumenta” ar vārdiem “pases vai personas apliecības”;

 

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 46. panta septītajā daļā:

4. punktā aizstāt vārdus “noslēgtos studējošā līgumus” ar vārdiem “noslēgto studējošā līgumu”;

Atbildīgā komisija

Izteikt paredzētās likuma 46. panta septītās daļas apakšpunktus šādā redakcijā:

1) vidējo izglītību apliecinoða dokumenta kopiju;

2) iepriekš iegūtu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

3) pases vai personas apliecības kopiju;

4) studiju līgumu ar augstskolu par studijām izraudzītajā studiju programmā;

5) dokumentus, kas apliecina studējošā studiju gaitu un rezultātus citās augstskolās vai koledžās, kā arī studiju programmas vai tās daļas apguvi, ja uz šo dokumentu pamata studiju programmā ieskaitīti citā augstskolā iegūti kredītpunkti;

6) studējošā dokumentus par studiju gaitu (studiju karte);

7) augstskolas izsniegto izglītības dokumentu kopijas vai norakstus un izsniegto akadēmisko izziņu kopijas;

8) uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā kopiju, ja studējošajam šāda atļauja nepieciešama.

Daļēji atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas

redakcijā

34. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

iekļauts

atbildīgās komisijas redakcijā

34. priekðlik.

 

Daļēji

atbalstīts,

izteikts

atbildīgās komisijas redakcijā

34. priekðlik.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Augstskola katram studējošajam noformē personas lietu. Personas lietā iekļauj vismaz šādus dokumentus:

1) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

2) iepriekš iegūtu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

3) pases vai personas apliecības kopiju;

4) studiju līgumu ar augstskolu par studijām izraudzītajā studiju programmā;

5) dokumentus, kas apliecina studējošā studiju gaitu un rezultātus citās augstskolās vai koledžās, kā arī studiju programmas vai tās daļas apguvi, ja uz šo dokumentu pamata studiju programmā ieskaitīti citā augstskolā iegūti kredītpunkti;

6) studējošā dokumentus par studiju gaitu (studiju karte);

7) augstskolas izsniegto izglītības dokumentu kopijas vai norakstus un izsniegto akadēmisko izziņu kopijas;

8) uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā kopiju, ja studējošajam šāda atļauja nepieciešama.

(8) Studējošā personas lietas noformēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

35

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36

Deputāts K.Ðadurskis

Izteikt likumprojekta 2. panta paredzēto 46. panta astoto daļu šādā redakcijā:

“Studējošā personas lietas noformēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja tas nepieciešams augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai vai normatīvo aktu izpildes kontroles nodrošināšanai Ministru kabinets var noteikt papildus dokumentus, kas iekļaujami studējošā personas lietā papildus šā panta septītajā daļā minētajiem dokumentiem.”

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 46. panta astotajā daļā aizstāt vārdus “noformēšanas kārtību” ar vārdiem “noformēšanas un aktualizēšanas kārtību”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

(8) Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
           

47.pants. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos

(1) Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie pārbaudījumi citā augstskolā vai tos attiecīgajā augstskolā nokārto papildus. Ja šie nosacījumi ir izpildīti un augstskolai ir attiecīgas iespējas, tā nedrīkst atteikt pretendentu uz ņemšanu vēlākos studiju posmos.

          

(2) Studijas par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot tikai vienu reizi.

 

 

 

 

 

        
 

3. Papildināt 47.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos, nosaka Ministru kabinets.”

      

7. Papildināt 47.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos, nosaka Ministru kabinets.”

49.pants. Personas izslēgšana no studējošo saraksta

4. Izteikt 49.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“49.pants. Izslēgšana no studējošo saraksta (eksmatrikulācija)”.

      

8. Izteikt 49.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“49.pants. Izslēgšana no studējošo saraksta (eksmatrikulācija)”.

(1) Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:

1) tā pati to vēlas;

2) noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

3) tā augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

4) tā ir pārkāpusi augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.

(2) Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors vai dekāns. Apelācijas izskata senāts vai fakultātes dome.

(3) Izslēdzot no studējošo saraksta pilna laika studējošo, augstskola vienlaikus par to informē Obligātā valsts dienesta pārvaldi.

 

        
           

50.pants. Studējošo tiesības

(1) Studējošajiem ir tiesības:

1) iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo izglītību;

2) noteiktā kārtībā izmantot augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.;

3) noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

4) saskaņā ar šā likuma 6. pantu realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju, pētniecības darba, mākslinieciskās jaunrades brīvību;

5) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

6) augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

7) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

8) noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

9) dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37

 

 

 

 

 

 

 

 

38

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Papildināt 50.panta pirmo daļu ar jaunu desmito punktu šādā redakcijā:

“10) saņemt vienotu, Latvijas Studējošo padomes izsniegtu, studējošā apliecību. Vienotas studējošo apliecības izdošanas noteikumus nosaka Ministru Kabinets.”

 

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt 50.panta pirmo daļu ar desmito punktu šādā redakcijā:

“10) saņemt vienotu, Latvijas Studējošo padomes izsniegtu, studējošā apliecību.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

  

(2) Augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

          
           

53.pants. Studējošo pašpārvalde

(1) Augstskolas studentiem, maģistrantiem, rezidentiem medicīnā un doktorandiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

  

39

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Izteikt 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolas studējošajiem rezidentiem medicīnā un doktorandiem ir sava pašpārvalde – vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.”

Deputāts Dz.Ābiķis

Izteikt 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolas studentiem, maģistrantiem, rezidentiem medicīnā un doktorandiem ir sava pašpārvalde – vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

  

(2) Studējošo pašpārvaldei var būt juridiskās personas tiesības, ja tā tiek reģistrēta kā sabiedriskā organizācija vai kā bezpeļņas organizācija. Likvidējoties juridiski patstāvīgai studējošo pašpārvaldei, tās īpašums tiek nodots augstskolai.

         

(3) Studējošo pašpārvalde:

1) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās;

2) reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

3) nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas koleģiālajās institūcijās.

 

 

          

(4) Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

  

41

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

42

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Izteikt 53.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas gada budžeta.”

Deputāts Dz.Ābiķis

Izteikt 53. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par divām simtdaļām no augstskolas gada budžeta.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

  
           

54.pants. Studējošo pašpārvaldes tiesības

(1) Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no augstskolas jebkuras struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.

          

(2) Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem augstskolas senātā, fakultātes domē un satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

          

(3) Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties augstskolas lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, ja to paredz augstskolas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti.

          

(4) Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas augstskolas senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

    

 

 

    
   

43

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Papildināt 54.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Studējošo pārstāvis ir noteiktā kārtībā studējošo pašpārvaldē ievēlēts pārstāvis, kurš pilda studējošo pašpārvaldes nolikumā noteiktos pienākumus. Augstskolas akadēmiskam un vispārējam personālam nav tiesības kavēt studējošā pārstāvja darbību, kurus viņš veic, pildot savus pienākumus. Studējošo pārstāvi no augstskolas var eksmatrikulēt tikai ar studējošo pašpārvaldes piekrišanu.”

 

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt 54.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Studējošo pārstāvis ir noteiktā kārtībā studējošo pašpārvaldē ievēlēts pārstāvis, kurš pilda studējošo pašpārvaldes nolikumā noteiktos pienākumus. Augstskolas akadēmiskam un vispārējam personālam nav tiesības kavēt studējošā pārstāvja darbību, kurus viņš veic, pildot savus pienākumus.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

  
           

55.pants. Studiju programmas

(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments — studiju satura un realizācijas apraksts, kas:

1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;

4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;

5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;

6) ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;

7) novērtē programmas izmaksas.

          

(2) Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas), kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums.

          

(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai.

          

(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.

 

 

 

          

(5) Ar senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu, kā arī noteikts šīs programmas finansu un tehniskais nodrošinājums.

  

45

Atbildīgā komisija

Papildināt 55. panta piekto daļu pēc vārdiem “atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu” ar vārdiem “(studiju programmas direktors)”.

Atbalstīt

9. Papildināt 55. panta piekto daļu pēc vārdiem “atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu” ar vārdiem “(studiju programmas direktors)”.

(6) Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā.

          

(7) Studiju programmas akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados. Viena mēneša laikā pēc akreditācijas Izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par programmas akreditāciju.

          

(8) Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          
           

56.pants. Studiju reglamentācija

(1) Studijas augstskolā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.

          

(2) Šis likums nereglamentē studiju atšķirības (studiju saturu, formu, apjomu, pārbaudījumos izvirzāmās prasības un citas atšķirības), kas saistītas ar katras konkrētās augstskolas specifisko darbības jomu (medicīnas, sporta, mākslas, policijas, aizsardzības un citas speciālās augstskolas). Īpašas prasības studijām tiek izstrādātas atbilstoši attiecīgo valsts institūciju vajadzībām, un šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversmes noteiktajā kārtībā.

          

(3) Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē nosaka Izglītības likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

  

46

Deputāti J.Pliners, V.Buzajevs

Papildināt 56. panta 3. daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts finansētajās augstskolās pedagoģiskā personāla sagatavošanai tām izglītības iestādēm, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, var izmantot attiecīgo mazākumtautības valodu.”

Neatbalstīt

  
           

VIII nodaļa
Augstskolu sadarbība ar valsts un
sabiedriskajām institūcijām

64.pants. Rektoru padome

(1) Sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai augstskolas izveido augstskolu koleģiālu institūciju - Rektoru padomi, kurā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori.

(2) Rektoru padome:

1) izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par augstākās izglītības attīstību;

2) lemj par kopēju studiju programmu izveidošanu, akadēmiskā personāla un materiālās bāzes izmantošanu;

3) dod savu atzinumu par likumprojektiem un citiem normatīvajiem aktiem augstākās izglītības jomā;

4) iesaka ekspertus augstskolu un konkrētu studiju programmu akreditācijai;

5) uz ekspertīzes rezultātu pamata izstrādā priekšlikumus par augstskolu akreditāciju;

6) sagatavo priekšlikumus par valsts budžeta līdzekļu sadali augstskolām;

7) reprezentē Latvijas Republikas augstskolas ārvalstīs;

8) savas kompetences ietvaros risina citus ar augstskolu darbību saistītus jautājumus.

(3) Rektoru padomes sastāvu, tās darbības kārtību un kompetenci nosaka Rektoru padomes nolikums, kuru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

          
           
   

47

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

48

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Papildināt likumu ar 64.1pantu šādā redakcijā:

“64.1pants. Latvijas Studējošo padome

(1) Studējošo pārstāvībai un viedokļa paušanai, augstskolu studējošo pašpārvaldes izveido Latvijas Studējošo padomi. Latvijas Studējošo padome ir studējošo pašpārvalžu koleģiāla institūcija, kurā ietilpst visu akreditēto augstskolu studējošo pašpārvalžu pārstāvji.

(2) Latvijas Studējošo padome:

1) sniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kas skar studējoðo intereses;

2) izvirza studējošo pārstāvjus Augstākās izglītības padomē un citās institūcijās, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) izvirza studējošo pārstāvjus dalībai augstskolu darbības likumības vai lietderības pārbaudēs;

4) nodrošina Latvijas studējošo pašpārvalžu pārstāvību ārvalstīs;

5) savos ietvaros izveido atsevišķas doktorantūras un rezidentūras studējošo pārstāvības institūcijas;

6) izsniedz studējošo apliecības;

7) savas kompetences ietvaros risina citus ar studējošo interešu pārstāvību saistītus jautājumus.

(3) Latvijas Studējošo padomei ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un piedalīties darbā, kas skar studijas, studējošo tiesības vai intereses.

(4) Latvijas Studējošo padomes sastāvu, tās darbības kārtību un kompetenci nosaka Latvijas Studējošo padomes nolikums, kuru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.”

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt likumu ar 64.1pantu šādā redakcijā:

“64.1pants. Latvijas Studējošo padome

(1) Studējošo pārstāvībai un viedokļa paušanai, augstskolu studējošo pašpārvaldes izveido Latvijas Studējošo padomi. Latvijas Studējošo padome ir studējošo pašpārvalžu koleģiāla institūcija, kurā ietilpst visu akreditēto augstskolu studējošo pašpārvalžu pārstāvji.

(2) Latvijas Studējošo padome:

1) sniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kas skar studējošo intereses;

2) izvirza studējošo pārstāvjus Augstākās izglītības padomē un citās institūcijās, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) izvirza studējošo pārstāvjus dalībai augstskolu darbības likumības vai lietderības pārbaudēs;

4) nodrošina Latvijas studējošo pašpārvalžu pārstāvību ārvalstīs;

5) savos ietvaros izveido atsevišķas doktorantūras un rezidentūras studējošo pārstāvības institūcijas;

6) savas kompetences ietvaros risina citus ar studējošo interešu pārstāvību saistītus jautājumus.

(3) Latvijas Studējošo padomei ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un piedalīties darbā, kas skar studijas, studējošo tiesības vai intereses.

(4) Latvijas Studējošo padomes sastāvu, tās darbības kārtību un kompetenci nosaka Latvijas Studējošo padomes nolikums, kuru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

  
           

66.pants. Augstākās izglītības padomes izveidošanas kārtība

(1) Augstākās izglītības padomi 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Koledţu direktoru padomes, Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētās studējošo pašpārvaldes pārstāvis, kā arī pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs. Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības un citu profesionālo organizāciju pārstāvji Augstākās izglītības padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar šo organizāciju kompetencē esošos jautājumus.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

49

 

 

 

 

 

 

50

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Aizstāt 66.panta pirmajā daļā vārdus “Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētās studējošo pašpārvaldes pārstāvis” ar vārdiem “Latvijas Studējošo padomes pārstāvis”.

Deputāts Dz.Ābiķis

Aizstāt 66.panta pirmajā daļā vārdus “Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētās studējošo pašpārvaldes pārstāvis” ar vārdiem “Latvijas Studējošo padomes pārstāvis”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

  

(2) Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras Saeima var noraidīt, iesniedzot deputātu (frakciju) motivētus iebildumus.

          

(3) Atsaukt Augstākās izglītības padomes locekli var šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, iesniedzot Saeimai motivētu atsaukuma rakstu.

          

(4) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās.

          

(5) Kā pastāvīgs padomdevējs Augstākās izglītības padomes sēdēs piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          
           

82.pants. Studijas ārvalstīs

(1) Latvijas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var iestāties un studēt augstskolās ārpus Latvijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ārvalstīs studējošajiem var piešķirt kredītus un stipendijas, kuras nosaka Ministru kabinets.

          

(2) Uz Latvijas Republikas obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām, kas studē augstskolās ārpus Latvijas, šā likuma 48.panta pirmās un otrās daļas nosacījumus var attiecināt pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija noteiktā kārtībā ir pārbaudījusi, ka studijas notiek augstskolā, kas attiecīgajā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta). Kārtību, kādā ārpus Latvijas studējoša persona tiek iekļauta šā likuma 48.panta ceturtajā daļā minētajā sarakstā, regulē izglītības un zinātnes ministra apstiprināta instrukcija.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre G.Sprinovska

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt 82. panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus “regulē izglītības un zinātnes ministra apstiprināta instrukcija” ar vārdiem “nosaka Ministru kabinets”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Aizstāt 82. panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus “regulē izglītības un zinātnes ministra apstiprināta instrukcija” ar vārdiem “nosaka Ministru kabinets”.
           

Pārejas noteikumi

          

1. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar Augstskolu likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2001.gada 1.oktobrim. Šā noteikuma neizpildes gadījumā tiek piemērotas Augstskolu likuma 10.panta ceturtās daļas vai 11.panta normas.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          

2. Augstskolas triju mēnešu laikā no augstskolas satversmes apstiprināšanas Saeimā vai Ministru kabinetā saskaņo visus savus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām satversmēm un šo likumu.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          

3. Visu vēlēto amatu un institūciju pilnvaru laiks netiek mainīts, ja tas nepārsniedz sešus gadus no ievēlēšanas dienas.

          

4. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim, ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          

 

          

5. Augstākās izglītības padome gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un Zinātņu akadēmiju izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par profesoru štata vietu sarakstu augstskolās un konkursa izsludināšanas grafiku.

          

6. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi likuma 66.panta pirmajā daļā (par Augstākās izglītības padomes 12 locekļu sastāva ierosināšanu apstiprināšanai Saeimā), izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai Augstākās izglītības padomes personālsastāva kandidatūras.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          

7. Augstākās izglītības padome triju mēnešu laikā izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai universitāšu reformu programmu, paredzot tajā secīgu augstākās izglītības un zinātnes integrāciju (zinātniskās pētniecības institūtu izveidi vai esošo institūtu iekļaušanos galvenajos studiju un pētījumu virzienos), akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu, jaunās zinātnieku paaudzes piesaistīšanu, jaunu finansēšanas un darba samaksas kārtību.

          

8. Ministru kabinets paredz ikgadējus papildu finansu līdzekļus universitāšu reformas īstenoðanai.

          

9. Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem šā likuma prasībām atbilstošus augstskolu licencēšanas un akreditācijas noteikumus.

          

10.Licencētām augstskolām jāatjauno licence sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

          

11. Attiecībā uz Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmiju Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šīs augstskolas autonomijas (4.pants), augstskolas pārstāvības un studējošo pašpārvaldes (12., 53.pants), rektora apstiprināšanas (17.pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes militārā specifika.

(1996.gada 27.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 24.01.97.)

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

    

12. Uzņemšanu studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (46.panta trešā daļa), uzsāk 2004.gadā.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          

13. Līdz 2001.gada 1.aprīlim augstskolas paziņo uzņemšanas noteikumus tajās studiju programmās, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas un kurās uzņemšana paredzēta arī laikā līdz 2004.gadam.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          

14. Likuma 55.panta otrā daļa par pilna laika studējošo skaitu akadēmiskās izglītības studiju programmās neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas, — līdz brīdim, kad attiecīgā studiju programma akreditējama atbilstoši šā likuma prasībām.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          

15. Likuma 55.panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          

16. Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās nozares doktora tiesības.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

          
   

52

 

 

 

 

 

 

 

 

 

53

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

Papildināt Pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Līdz 2004.gada 1.oktobrim Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.”

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“17. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.novembrim nosaka studiju līgumā ietveramos obligātos noteikumus (46.panta otrā daļa), studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību (46.panta astotā daļa), kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos (47.panta trešā daļa) un ārpus Latvijas studējošo personu uzskaites kārtību (82.panta otrā daļa).

18. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar šā likuma 13.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas prasībām par studējošo īpatsvara izmaiņām augstskolas satversmes sapulcē un senātā un iesniedz tās apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2005.gada 10.jūnijam. Augstskolu satversmes sapulces un senāti, kas ievēlēti līdz 2004.gada 10.jūnijam, līdz attiecīgās satversmes sapulces v ai senāta pilnvaru termiņa beigām turpina darboties, saglabājot augstskolas satversmē noteikto studējošo īpatsvaru.”

Daļēji atbalstīts,

izteikts atbildīgās komisijas

redakcijā

53. priekšlikumā

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“17. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.novembrim nosaka studiju līgumā ietveramos obligātos noteikumus (46.panta otrā daļa), studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību (46.panta astotā daļa), kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos (47.panta trešā daļa) un ārpus Latvijas studējošo personu uzskaites kārtību (82.panta otrā daļa).

18. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar šā likuma 13.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas prasībām par studējošo īpatsvara izmaiņām augstskolas satversmes sapulcē un senātā un iesniedz tās apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2005.gada 10.jūnijam. Augstskolu satversmes sapulces un senāti, kas ievēlēti līdz 2004.gada 10.jūnijam, līdz attiecīgās satversmes sapulces vai senāta pilnvaru termiņa beigām turpina darboties, saglabājot augstskolas satversmē noteikto studējošo īpatsvaru.”

 
   

54

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

Papildināt Pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.novembrim, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumi Nr.66 “Augstākās izglītības iestāžu reģistrācijas un reģistrācijas atlikšanas vai atteikšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā augstākās izglītības iestādi svītro no Izglītības iestāžu reģistra”;

2) Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumi Nr.67 “Noteikumi par kritērijiem augstākās izglītības iestāžu darbības uzsākšanai”.”

Neatbalstīt

  
   

55

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums”

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.1 “Grozījumi Augstskolu likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 5.nr.).”

 

Atbalstīt

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.1 “Grozījumi Augstskolu likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 5.nr.).
   

56

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2004. gada 11. jūnijā.”

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2004. gada 11. jūnijā.