Pirmā lasījuma redakcija

(reģ. nr.598; dok. nr.1875)

pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā redakcija

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) lauksaimniecība – tautsaimniecības nozare, kura nodrošina lauksaimniecības produktu ražošanu un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanu;

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) lauksaimniecība – tautsaimniecības nozare, kura nodrošina lauksaimniecības produktu ražošanu un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanu;

2) lauku attīstība – nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana;

2) lauku attīstība – nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana;

3) lauksaimniecības produkti – zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī to pirmās pakāpes pārstrādes produkti. Lauksaimniecības produktu sarakstu atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 1.pielikumam apstiprina Ministru kabinets;

3) lauksaimniecības produkti – zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī to pirmās pakāpes pārstrādes produkti. Lauksaimniecības produktu sarakstu atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 1.pielikumam apstiprina Ministru kabinets;

4) bioloģiskā lauksaimniecība – lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas saistīts ar minerālmēslu, pesticīdu un augšanas stimulatoru lietošanas un citiem ierobežojumiem atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, kura atbilstību novērtē un bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu izdod sertifikācijas institūcija;

1

Izteikt 1. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) bioloģiskā lauksaimniecība – lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu.”

Atbalstīt

4) bioloģiskā lauksaimniecība – lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu.

5) lauku teritorija – visa Latvijas teritorija, izņemot republikas nozīmes pilsētas un rajonu centrus;

5) lauku teritorija – visa Latvijas teritorija, izņemot republikas nozīmes pilsētas un rajonu centrus;

6) lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija – lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veida maiņa;

6) lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija – lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veida maiņa;

7) kvotas – konkrētā lauksaimniecības produkta ražošanas kvantitatīvs ierobežojums;

7) kvotas – konkrētā lauksaimniecības produkta ražošanas kvantitatīvs ierobežojums;

8) tirgus intervence – lauksaimniecības produktu tirgus cenu atbalsta mehānisms, lai nodrošinātu noteiktu cenas līmeni iekšējā tirgū.

Redakcionāli precizēts

8) tirgus intervence – lauksaimniecības produktu tirgus cenu atbalsta mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt noteiktu cenas līmeni iekšējā tirgū.

2

Papildināt 1. pantu ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9) zemes tiesiskais valdītājs – a) persona, kurai atbilstoši likumam pēc noteiktās institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme piešķirta īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta ( iemērīta) dabā;

b) persona, kura zemes valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata.”

Neatbalstīt

Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu lauksaimniecības attīstībai un noteikt ilglaicīgu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku.

Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu lauksaimniecības attīstībai un noteikt ilglaicīgu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku.

Šis likums nosaka lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, lai sekmētu lauksaimniecības un lauku attīstības politikas ilglaicīgu attīstību.

Redakcionāli precizēts

Šis likums nosaka lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, lai sekmētu šīs politikas ilglaicīgu attīstību.

(1) Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipi ir šādi:

1) reģionu un nozaru īpatnību ievērošana;

(1) Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipi ir šādi:

1) reģionu un nozaru īpatnību ievērošana;

2) valsts un ārvalstu, kā arī fizisko un juridisko personu investīciju un līdzekļu ieguldīšana lauksaimniecības ražošanas racionālā attīstībā, ražošanas faktoru optimālā izmantošanā un lauku vides saglabāšanā, nodrošinot lauksaimniecības produktu ražotājiem ienākumu un tirgus cenu atbalstu un veicinot lauku atbalsta un strukturālo pasākumu attīstību

3

4

Precizēt 4. panta pirmās daļas 2. punktā lietoto terminu “līdzekļi”.

Aizstāt 4. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus “investīciju un līdzekļu ieguldīšana” ar vārdu “ieguldījumi

Atbalstīt .

Iestrādāts atbildīgās komisijas 4. priekšlik.

Atbalstīt

Redakcionāli precizēts

2) valsts un ārvalstu, kā arī fizisko un juridisko personu ieguldījumi , kas veicina lauksaimnieciskās ražošanas racionālu attīstību, ražošanas faktoru optimālu izmantošanu un lauku vides saglabāšanu, nodrošina lauksaimniecības produktu ražotājiem ienākumu un tirgus cenu atbalstu un sekmē lauku atbalsta un strukturālo pasākumu attīstību

(2) Lauksaimniecības un lauku attīstības politiku īsteno šādos veidos:

1) valsts un Eiropas Savienības atbalsts;

5

Izteikt 4. panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas veidi ir:”.

Atbalstīt

(2)Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas veidi ir:

1) valsts un Eiropas Savienības atbalsts;

2) kredītu un nodokļu politika;

2) kredītu un nodokļu politika;

3) tirgus intervence;

3) tirgus intervence;

4) kvotas;

6

Izteikt 4. panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā: 4) kvotu piemērošana;

Atbalstīt

4) kvotu piemērošana;

5) importa un eksporta režīms;

7

8

Ierosinām saskaņot 4. panta 5. punktā lietoto terminoloģiju “importa un eksporta režīms”ar 9. panta nosaukumā un tekstā lietoto terminoloģiju “ārējās tirdzniecības režīms”.

Izteikt 4. panta otrās daļas5. punktu šādā redakcijā:

“5) ārējās tirdzniecības režīma ieviešana;”

Atbalstīt

Iestrādāts atbildīgās. komisijas 8. priekšlikumā

Atbalstīt

5) ārējās tirdzniecības režīma ieviešana;

9

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Papildināt 4. panta otro daļu ar jaunu 6. punktu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:

6) ražotāju grupu atbalstīšana;

Atbalstīt

6) racotāju grupu atbalstīšana;

6) citas metodes, ievērojot noslēgtās starptautiskās saistības.

10

Izteikt 4. panta 6. punktu šādā redakcijā:

“6) citi veidi, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām.”

Atbalstīt

7) citi veidi, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām

(1) Valsts atbalsts un Eiropas Savienības atbalsts tiek piešķirts, lai sekmētu lauksaimniecības un lauku attīstību, kā arī paaugstinātu dzīves līmeni lauku teritorijā. Valsts atbalsts nedrīkst ierobežot konkurenci, dodot priekšroku atsevišķu lauksaimniecības produktu ražošanā un lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanā.

11

Zaļo un zemnieku savienības frakcija Izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts atbalstu, Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda līdzfinansējumu, Eiropas Savienības normatīvajos aktos un Pievienošanās Eiropas savienībai līgumā paredzētos maksājumus garantē valsts, nodrošinot priekšnoteikumus līdzvērtīgai konkurencei starp Latvijas un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem.

Atbalstīt daļēji

Iestrādāts atbildīgās komisijas 14. priekšlikumā

12

Izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts un Eiropas Savienības atbalsts tiek piešķirts, lai sekmētu lauksaimniecības un lauku attīstību, kā arī paaugstinātu dzīves līmeni lauku teritorijā.”

Atbalstīt

“(1) Valsts un Eiropas Savienības atbalsts tiek piešķirts, lai sekmētu lauksaimniecības un lauku attīstību, kā arī paaugstinātu dzīves līmeni lauku teritorijā.

13

Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais finansējums no valsts nedrīkst būt mazāks par 6 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kuri tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem.

Atbalstīt daļēji

Iestrādāts atbildīgās komisijas 15. priekšlikumā

14

Papildināt 5. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“( 2)Valsts atbalstu, Eiropas Savienības lauksaimniecības virzības un garantiju fonda līdzfinansējumu, Eiropas Savienības normatīvajos aktos un Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai paredzētos maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai nodrošina valsts, radot Latvijas un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotāju līdzvērtīgas konkurences priekšnoteikumus.”

Atbalstīt

( 2)Valsts atbalstu, Eiropas Savienības lauksaimniecības virzības un garantiju fonda līdzfinansējumu, Eiropas Savienības normatīvajos aktos un Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai paredzētos maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai nodrošina valsts, radot Latvijas un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotāju līdzvērtīgas konkurences priekšnoteikumus.

15

Papildināt 5. pantu ar jaunu trešo daļu šādā reakcijā:

“(3) Valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 2,5 procentiem no gada pmatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā.”

Atbalstīt

“(3) Valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā.

(2) Kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, nosaka Ministru kabinets.

16

17

18

Zaļo un zemnieku savienības frakcija Izteikt 5. panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, nosaka zemkopības ministrs.

Papildināt 5. panta otro daļu pēc vārda “lauksaimniecībai” ar vārdiem “un lauku attīstībai”.

Izteikt likumprojekta 5. panta otro daļu kā ceturto daļušādā redakcijā:

“(4) Kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai, nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīt

Atbalstīt, iestrādāts atbildīgās komisijas 18. priekšlikumā

Atbalstīt

(4) Kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai, nosaka Ministru kabinets.

(3) Lauksaimniecības produktu ražotājiem atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajās valsts programmās noteiktajam var piešķirt ilgtermiņa kredītus ar atvieglotiem noteikumiem un kredītprocentu subsīdijas.

19

20

Precizēt 5. panta trešajā daļā, kādas valsts programmas Ministru kabinets apstiprina.

Izteikt likumprojekta 5. panta trešo daļu kā piekto daļu.

Neatbalstīt

Atbalstīt

(5) Lauksaimniecības produktu ražotājiem atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajās valsts programmās noteiktajam var piešķirt ilgtermiņa kredītus ar atvieglotiem noteikumiem un kredītprocentu subsīdijas.

(4) Ministru kabinets mēneša laikā pēc kārtējā gada valsts budžeta likuma spēkā stāšanās katrai atbalstāmajai lauksaimniecības programmai nosaka ikgadējo valsts atbalsta apmēru un saņemšanas kārtību.

21

22

Aizstāt 5. panta 4. daļā vārdus “kārtējā gada” ar vārdu “gadskārtējā”.

Izteikt 5. panta sesto daļu šādā redakcijā:

(6) Zemkopības ministrs mēneša laikā pēc kārtējā gada valsts budžeta likuma stāšanās spēkā katrai atbalstāmajai lauksaimniecības programmai nosaka ikgadējo valsts atbalsta apmēru un saņemšanas kārtību.

Atbalstīt

Atbalstīt,

redakcionāli precizēts.

(6) Zemkopības ministrs mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā attiecībā uz katru atbalstāmo lauksaimniecības programmu nosaka , kādā apmērā piešķirams ikgadējais valsts atbalsts lauksaimniecībai ,un kārtību., kādā tas ir saņemams.

(5) Kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, nosaka Ministru kabinets.

23

24

Papildināt 5. panta piekto daļu pēc vārda “lauksaimniecībai”ar vārdiem “un lauku attīstībai”.

Izteikt likumprojekta 5. panta piekto daļu kā septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai, nosaka Ministru kabinets.

Atbalstīt, iestrādāts atbildīgās komisijas 24. priekšlikumā

Atbalstīt

7) Kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai, nosaka Ministru kabinets.

25

Papildināt likumprojekta 5. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Vispārējo finansēšanas kārtību Eiropas Savienības Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļā paredzētajiem pasākumiem nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

Redakcionāli precizēts

“(8) Vispārējo finansēšanas kārtību attiecībā uz Eiropas Savienības lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantiju daļā paredzētajiem pasākumiem nosaka Ministru kabinets.

26

Papildināt 5. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“ Lauksaimniecības attīstību valsts atbalsta subsīdiju veidā. Šīs subsīdijas nedrīkst būt mazākas par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā, izdevumus Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam un pirmsfinansējumam un ar 2004. gadu valsts pamatbudžetā iekļauto speciālo budžetu ( atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2003. gadam”) izdevumus saskaņā ar attiecīgā gada valsts budžetā noteikto.”

Atbalstīt daļēji

Iestrādāts atbildīgās komisijas15. priekšlikumā

(1) Tirgus intervenci īsteno, lai stabilizētu tirgus cenas, izmantojot intervences iepirkuma vai privātās uzglabāšanas mehānismu.

(1) Tirgus intervenci īsteno, lai stabilizētu tirgus cenas, izmantojot intervences iepirkuma vai privātās uzglabāšanas mehānismu.

(2) Kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības, lopkopības, zvejas un akvakultūras produktu tirgū, nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības, lopkopības, zvejas un akvakultūras produktu tirgū, nosaka Ministru kabinets.

(1) Kvotas īsteno, lai mazinātu neatbilstību lauksaimniecības produktu piedāvājumā un pieprasījumā un uzlabotu tirgus līdzsvaru.

Redakcionāli precizēts

(1) Kvotas piemēro, lai mazinātu lauksaimniecības produktu piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību un uzlabotu tirgus līdzsvaru.

(2) Kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena ražošanas kvotām, kā arī šo kvotu administrēšanas, kontroles, soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena ražošanas kvotām, kā arī šo kvotu administrēšanas, kontroles, soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Kartupeļu cietes ražošanas kvotu piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

27

Zaļo un zemnieku savienības frakcija Izteikt 7. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kartupeļu cietes ražošanas kvotas piešķiršanu un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

“(3) Kartupeļu cietes ražošanas kvotas piešķiršanu un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Ražotāju grupas veido, lai nodrošinātu kvantitāti un kvalitāti, ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, veicinātu piedāvājuma koncentrēšanu un biedru saražotās produkcijas realizāciju, samazinātu ražošanas izmaksas, stabilizētu ražotāju cenas un veicinātu videi draudzīgu ražošanas atkritumu pārstrādi, kā arī ainavas saglabāšanu un vides bioloģisko daudzveidību.

28

Ierosinām 8. panta pirmo daļu papildināt pēc vārda “nodr ošinātu” ar vārdiem “lauksaimniecības produktu”.

Vienlaikus ierosinām šo pantu pārcelt pēc 9. panta, attiecīgi mainot pantu numerāciju.

Atbalstīt

Iestrādāts atbildīgās komisijas 29. un 32. priekšlikumā

29

Izteikt 8. pantu kā 9. pantu . Attiecīgi izteikt 8. panta pirmo daļu kā 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ražotāju grupas veido, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu kvantitāti un kvalitāti, ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, veicinātu piedāvājuma koncentrēšanu un biedru saražotās produkcijas realizāciju, samazinātu ražošanas izmaksas, sniegtu pakalpojumus, stabilizētu ražotāju cenas un veicinātu videi draudzīgu ražošanas atkritumu pārstrādi, kā arī ainavas saglabāšanu un vides bioloģisko daudzveidību.

Atbalstīt

(2) Ražotāju grupu atzīšanas kritērijus un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumus un darbības kontroli nosaka Ministru kabinets.

(1) Ārējās tirdzniecības režīms tiek piemērots, lai ieviestu vienotus noteikumus lauksaimniecības produktu un to pārstrādes produktu ievešanai (importam) un izvešanai (eksportam), nosakot minēto procedūru uzraudzības un administrēšanas kārtību.

30

31

32

Izteikt 9. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Importa un eksporta režīms “

Ierosinām saskaņot 4. panta 5. punktā lietoto terminoloģiju “importa un eksporta režīms”ar 9. panta nosaukumā un tekstā lietoto terminoloģiju “ārējās tirdzniecības režīms”.

Izteikt 9. pantu kā 8. pantu.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Skat. 8. priekšlikumu.Redakcionāli precizēts

Atbalstīt

(1) Ārējās tirdzniecības režīmu piemēro, lai ieviestu vienotus noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu un to pārstrādes produktu ievešanu (importu) un izvešanu (eksportu) un reglamentētu šo procedūru uzraudzības un administrēšanas kārtību.

(2) Kārtību, kādā tiek administrēts ārējās tirdzniecības režīms, nosaka Ministru kabinets.

(2) Ārējās tirdzniecības režīma administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Ražotāju grupas veido, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu kvantitāti un kvalitāti, ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, veicinātu piedāvājuma koncentrēšanu un minēto grupu biedru saražotās produkcijas realizāciju, sniegtu pakalpojumus, samazinātu ražošanas izmaksas, stabilizētu ražotāju cenas un veicinātu videi draudzīgu ražošanas atkritumu pārstrādi, kā arī ainavas saglabāšanu un vides bioloģisko daudzveidību.

(2) Ražotāju grupu atzīšanas kritērijus un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumus un darbības kontroli nosaka Ministru kabinets.

(1) Kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā tiek iegūta un apkopota informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, nosaka Ministru kabinets.

Redakcionāli precizēts

(2) Kārtību, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, nosaka Ministru kabinets.

33

Papildināt 10. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam un lietotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes robežu plānā iezīmētajiem un nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem zemes izmantošanas mērķiem;

Atbalstīt daļēji

Iestrādāts atbildīgās komisijas 34. priekšlikumā

2) veikt pasākumus, lai nepieļautu augsnes auglīgās kārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos.

34

Papildināt 10. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Uz personām, kuru īpašumā vai pastāvīgajā lietošanā ir zeme, attiecas šādi pienākumi:

1. nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes robežu plānā iezīmētajiem lietošanas veidiem un nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem zemes izmantošanas mērķiem;
2. veikt pasākumus, lai nepieļautu augsnes auglīgās kārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos.

Atbalstīt

(3) Uz personām, kuru īpašumā vai pastāvīgajā lietošanā ir zeme, attiecas šādi pienākumi:

1)nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes robežu plānā iezīmētajiem lietošanas veidiem un nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem zemes izmantošanas mērķiem;

2) veikt pasākumus, lai nepieļautu augsnes auglīgās kārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos.

35

Papildināt 10. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“” (4) Šā panta trešajā daļā noteiktos pienākumus pilda zemes nomnieks, ja to paredz zemes nomas līgums.”

Atbalstīt

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktos pienākumus pilda zemes nomnieks, ja to paredz zemes nomas līgums.

(1) Bioloģiskās lauksaimniecības produktu apriti uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

36

Zaļo un zemnieku savienības frakcija Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

“Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību novērtē Ministru kabineta pilnvarotas sertifikācijas institūcijas.

(1) Izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, Zemkopības ministrija par jautājumiem, kas minēti šā likuma 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 13.pantā, konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, kura pārstāv vairākumu Latvijā reģistrēto lauksaimniecības nevalstisko organizāciju, un Zivsaimniecības konsultatīvo padomi.

37

38

Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, Zemkopības ministrija konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, kura pārstāv Latvijā reģistrētās lauksaimniecības sabiedriskās organizācijas, un Zivsaimniecības konsultatīvo padomi.”

Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zemkopības ministrija, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, bet par zivsaimniecības nozares attīstības politiku – ar Zivsaimniecības konsultatīvo padomi.”

Atbalstīt daļēji

Iestrādāts 38. priekšlikumā.

Atbalstīt

Redakcionāli precizēts

“(1) Zemkopības ministrija, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, bet attiecībā uz zivsaimniecības attīstības politiku – ar Zivsaimniecības konsultatīvo padomi.

(2) Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir konsultatīva institūcija. Tā apstiprina nolikumu, kurā nosaka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes mērķus un galvenos uzdevumus.

(2) Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir konsultatīva institūcija. Tā pati apstiprina savu nolikumu, kurā ir noteikti Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes mērķi un galvenie uzdevumi.

(3) Zivsaimniecības konsultatīvā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veidot līdzsvarotu zivsaimniecības nozares attīstības politiku un saskaņot valsts un nevalstisko organizāciju viedokļus zivsaimniecības politikas īstenošanā. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sastāvā ir valsts un zivsaimniecības organizāciju pārstāvji. Padomes nolikumu apstiprina zemkopības ministrs.

(3) Zivsaimniecības konsultatīvā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veidot līdzsvarotu zivsaimniecības attīstības politiku un saskaņot valsts un nevalstisko organizāciju viedokļus par zivsaimniecības politikas īstenošanu. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sastāvā ir valsts un zivsaimniecības organizāciju pārstāvji. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina zemkopības ministrs.

(1) Kārtību, kādā vāc un apkopo informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā, nosaka Ministru kabinets.

Redakcionāli precizēts

(1) Kārtību, kādā vācama un apkopojama informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā, nosaka Ministru kabinets.

(2) Zemkopības ministrija katru gadu nodrošina informācijas apkopošanu par lauksaimniecības produktu ražotāju ieņēmumiem, izmaksām, saimnieciskās darbības rezultātiem un saimniecību strukturālajiem un ražošanas rādītājiem, kā arī nodrošina minētās informācijas iekļaušanu lauku saimniecību uzskaites datu tīklā. Saimniecības klasificē pēc to ekonomiskā lieluma un specializācijas.

39

Aizstāt 13. panta otrajā daļā vārdu “tīklā”ar vārdu “reģistrā”.

Neatbalstīt

(2) Zemkopības ministrija katru gadu nodrošina informācijas apkopošanu par lauksaimniecības produktu ražotāju ieņēmumiem, izmaksām, saimnieciskās darbības rezultātiem un saimniecību strukturālajiem un ražošanas rādītājiem, kā arī nodrošina minētās informācijas iekļaušanu lauku saimniecību uzskaites datu tīklā. Saimniecības klasificē pēc to ekonomiskā lieluma un specializācijas.

(3) Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

40

Aizstāt 13. panta trešajā daļā vārdu “tīkla”ar vārdu “reģistra”.

Neatbalstīt

(3) Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu Lauksaimniecības likumu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.; 2001, 7.nr.; 2002, 2., 24.nr.).

Redakcionāli precizēts

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Lauksaimniecības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.; 2001, 7.nr.; 2002, 2., 24.nr.).

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.maijam, piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

41

Izteikt pārejas noteikumu 2. punkta 1. rindkopu šādā redakcijā:

“2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.maijam, piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:”

Atbalstīt

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.maijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2002.gada 30.septembra noteikumi Nr.330 "Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība";

1) 2002.gada 30.septembra noteikumi nr.330 "Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība";

2) 2002.gada 30.septembra noteikumi Nr.331 "Par graudu iepirkšanu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Riga Bestsprit" piegādātājiem 2002.gadā";

2) 2002.gada 30.septembra noteikumi nr.331 "Par graudu iepirkšanu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Riga Bestsprit" piegādātājiem 2002.gadā";

3) 2003.gada 10.jūnija noteikumi Nr.246 "Noteikumi par intervenci labības tirgū";

3) 2003.gada 10.jūnija noteikumi nr.246 "Noteikumi par intervenci labības tirgū";

4) 2001.gada 27.decembra noteikumi Nr.540 "Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai";

4) 2001.gada 27.decembra noteikumi nr.540 "Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai";

5) 2002.gada 26.novembra noteikumi Nr.514 "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība";

5) 2002.gada 26.novembra noteikumi nr.514 "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība";

6) 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.232 "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu reģistrācijas kārtība un bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites valsts uzraudzības un kontroles kārtība";

6) 2003.gada 29.aprīļa noteikumi nr.232 "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu reģistrācijas kārtība un bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites valsts uzraudzības un kontroles kārtība";

7) 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.7 "Noteikumi par lauksaimniecības produktu sarakstu".

7) 2002.gada 3.janvāra noteikumi nr.7 "Noteikumi par lauksaimniecības produktu sarakstu".

42

Papildināt pārejas noteikumu 2. punktu ar 8. apakšpunktu šādā redakcijā:

“8) 2003. gada 1. jūlija noteikumi nr. 363 “Kārtība, kādā tiek sniegta, vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.”

Atbalstīt

8) 2003. gada 1. jūlija noteikumi nr. 363 “Kārtība, kādā tiek sniegta, vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam, piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 1.septembra noteikumi Nr.385 "Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

43

44

Pārejas noteikumu 3. punktā aizstāt vārdu “jūnijam”ar vārdu “oktobrim”.

Izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz2004.gada 1.jūnijam, piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 1.septembra noteikumi Nr.385 "Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu

Neatbalstīt

Atbalstīt

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam, piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 1.septembra noteikumi Nr.385 "Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.martam izdod šā likuma 5.panta otrajā un piektajā daļā paredzētos noteikumus.

45

Pārejas noteikumu 4. punktā aizstāt skaitli nu vārdu “1. martam” ar skaitli un vārdu “15. aprīlim”; aizstāt vārdus “otrajā un piektajā”ar vārdu “sestajā”.

Atbalstīt daļēji

Iestrādāts atbildīgās komisijas 46. priekšlikumā

46

Pārejas noteikumu 4. punktā aizstāt skaitli nu vārdu “1. martam” ar skaitli un vārdu “15. aprīlim”; aizstāt vārdus “otrajā un piektajā” ar vārdiem “ceturtajā un septītajā”.

Atbalstīt

4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 15. aprīlim izdod šā likuma 5.panta ceturtajā un septītajā daļā paredzētos noteikumus.

5. Likuma 1.panta 3., 4., 7. un 8.punkts zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.

47

Izteikt Pārejas noteikumu 5. punktu šādā redakcijā:

“Likuma 1.panta 3., 4., 7. un 8.punkts ir spēkā līdz 2004.gada 1.maijam.”

Atbalstīt

5. Likuma 1.panta 3., 4., 7. un 8.punkts ir spēkā līdz 2004.gada 1.maijam.

6. Likuma 5.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.novembrī.

48

Pārejas noteikumu 6. punktā aizstāt vārdu “ceturtā” ar vārdu “piektā”; aizstāt skaitļus un vārdus “2004. gada 1. novembrī” ar vārdiem “mēneša laikā pēc kārtējā gada likuma par valsts budžetu stāšanās spēkā”.

Atbalstīt daļēji

Iestrādāts atbildīgās komisijas 49. priekšlikumā

49

Pārejas noteikumu 6. punktā aizstāt vārdu “ceturtā” ar vārdu “sestā”; aizstāt skaitļus un vārdus “2004. gada 1. novembrī” ar vārdiem “mēneša laikā pēc kārtējā gada valsts budžeta likuma stāšanās spēkā”.

Atbalstīt

Redakcionāli precizēts

6. Šā likuma 5.panta sestā daļa stājas spēkā mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā

50

Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7. Ministru kabinets līdz 2004. gada 1. septembrim izdod likuma 10. panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.”

Atbalstīt

7. Ministru kabinets līdz 2004. gada 1. septembrim izdod šā likuma 10. panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

51

Papildināt pārejas noteikumus ar 8. punktu šādā redakcijā:

“8. Līdz 2004. gada 31. decembrim ir spēkā zemkopības ministra 2004. gada 14. janvāra instrukcija nr. 1 “Lauksaimniecības subsīdiju piešķiršanas un izmaksu kārtība 2004. gadā.”

Atbalstīt

8. Līdz 2004. gada 31. decembrim ir spēkā zemkopības ministra 2004. gada 14. janvāra instrukcija nr. 1 “Lauksaimniecības subsīdiju piešķiršanas un izmaksu kārtība 2004. gadā.

52

Papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā:

“Līdz 2004. gada 1. oktobrim ir derīgi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 26. novembra noteikumiem nr. 514 “Bioloģiskās lauksaikmniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība.”

Atbalstīt

9. Līdz 2004. gada 1. oktobrim ir derīgi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 26. novembra noteikumiem nr. 514 “Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.februārī.

53

Normu par likuma stāšanos spēkā izteikt šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā ar tā publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

Atbalstīt

daļēji

Iestrādāts atbildīgās komisijas 54. priekšlikumā

54

Normu par likuma stāšanos spēkā izteikt šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīt

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.