21.01.2004. 8/2 10/1
LR 8. Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā.
Pielikumā:
Projekts
GROZĪJUMS MINISTRU KABINETA IEKĀRTAS LIKUMĀ
Izteikt likuma 5. pantu šādā redakcijā:
5. Ministru kabinets stājas pie amata pienākumu pildīšanas pēc tam, kad Saeima, noklausījusies Ministru prezidenta ziņojumu par Ministru kabineta sastādīšanu,. norādot arī valsts ministrus un deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, izteikusi tam savu uzticību.
Ministru prezidents par katru Ministru kabineta darbības kalendāra gadu sniedz Saeimai ziņojumu par deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto pasākumu izpildi aizvadītajā gadā un par plānoto valsts attīstību īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvā.
Likumprojekta
Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā
ANOTĀCIJA
I. Kādēļ likumprojekts vajadzīgs?
Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu Ministru kabinets, uzsākot darbu, iesniedz Saeimai deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību visās valsts attīstības jomās.
Tomēr minētās deklarācijas izpildi pēc savas iniciatīvas faktiski kontrolē vienīgi masu informācijas līdzekļu žurnālisti, jo likums neprasa Ministru kabinetam atskaitīties ne par deklarācijas izpildi, ne par deklarācijas korekcijām, ne par valsts attīstības iecerēm kopumā.
Rezultātā valdībai aizraujoties ar atsevišķu deklarācijas sadaļu (piemēram, korupcijas apkarošana) izpildi, novārtā paliek kompleksas un vienmērīgas valsts attīstības problēmas.
Uz šiem valdības darbības trūkumiem norāda arī Valsts prezidente, minot, ka būtu jāformulē un jārealizē valsts attīstības mērķi un to sasniegšanas termiņi visās valsts attīstības jomās.
Likumprojekts paredz labāk organizēt Ministru kabineta darbu, nosakot, ka katru gadu Ministru kabinetam jāatskaitās Saeimai gan par valdības padarīto deklarācijas par iecerēto darbību izpildē aizvadītajā gadā, gan jāsniedz savs redzējums par valsts kompleksas attīstības perspektīvām īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodā.
Šāda valdības ziņojumu sniegšana parlamentiem ir paredzēta daudzu demokrātisku valstu likumos.
II. Kāda varētu būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs gan makroekonomisko vidi, gan uzņēmējdarbības vidi, gan arī uzlabos sociālo situāciju valstī, jo valdība gūs iespēju darboties kompleksāk, neatstājot bez ievērības daudzus svarīgus valsts attīstības jautājumus.
III. Kāda varētu būt likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts tieši neietekmēs ne šo budžetu ieņēmumus, ne izdevumus, bet valdība un pašvaldības gūs papildus iespēju uzlabot savu budžetu sastādīšanu, iekļaujot tajos visas valsts attīstības prioritātes.
IV. Kāda varētu būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Papildus normatīvo aktu izdošana nav nepieciešama.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Valdība ir solījusi Eiropas Savienības institūcijām uzlabot valsts attīstības plānu sastādīšanu un izpildi dažādās jomās.
VI. Kādas konsultācijas ir notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas nav bijušas, bet valdības deklarāciju izpilde un valsts attīstības perspektīvas vienmēr ir bijušas sabiedrības un nevalstisko organizāciju uzmanības lokā.
VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Nebūs nepieciešams radīt jaunas institūcijas, jo nepieciešamā informācija Saeimai var tikt sagatavota, izmantojot esošos ministriju resursus.
Sabiedrība par likuma izpildi tiks informēta, izmantojot valdības ziņojumu un Saeimas debašu publikācijas Latvijas Vēstnesī.
Likumprojekts paplašina, nevis ierobežo indivīda tiesības zināt par savas valsts attīstību.