Otrajā lasījumā nobalsotā redakcija

Nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

Komisijas lēmums

Komisijas atbalstītā redakcija trešajam lasījumam

1) baleta mākslinieks (baleta solists, baletdejotājs, dejotājs) ––persona, kuras darba pienākums ir izpildīt solo dejas, dejas divatā ar partneri, ansamblī vai deju grupā uzvedumos, koncertos;

1) baleta mākslinieks (baleta solists, baletdejotājs, dejotājs) –– persona, kuras darba pienākums ir izpildīt solodejas, dejas divatā ar partneri, ansamblī vai deju grupā uzvedumos, koncertos;

2) cirka mākslinieks (cirka akrobāts, cirka izrādes vadītājs, klauns, iluzionists, burvju mākslinieks, žonglieris, vingrotājs, dresētājs, ekvilibrists, atlēts, faķīrs) –– persona, kuras darba pienākums ir sniegt publisku priekšnesumu cirkā;

2) cirka mākslinieks [cirka akrobāts, cirka izrādes vadītājs, klauns, iluzionists (burvju mākslinieks), žonglieris, vingrotājs, dresētājs, ekvilibrists, atlēts, faķīrs] –– persona, kuras darba pienākums ir sniegt publisku priekšnesumu cirkā;

3) kora mākslinieks (kora dziedātājs, vokālists) –– persona, kuras darba pienākums ir dziedāt ansamblī, korī, atskaņojot mūzikas darbus;

4) leļļu teātra aktieris (aktieris) –– persona, kuras darba pienākums ir izpildīt lomas, vadot lelles (trostu lelli, partera lelli, marioneti), dramatiskajos uzvedumos teātrī;

3) kora mākslinieks (kora dziedātājs, vokālists) –– persona, kuras darba pienākums ir dziedāt ansamblī, korī, atskaņojot mūzikas darbus;

4) leļļu teātra aktieris (aktieris) –– persona, kuras darba pienākums ir izpildīt lomas, vadot lelles (trostu lelli, partera lelli, marioneti), dramatiskajos uzvedumos teātrī;

5) orķestra mākslinieks (orķestra mūziķis, instrumentu mūziķis, pūšaminstrumentu mūziķis, sitaminstrumentu mūziķis, stīgu instrumentu mūziķis) –– persona, kuras pienākums ir spēlēt vienu vai vairākus mūzikas instrumentus orķestrī, atskaņojot mūzikas darbus;

Atbalstīt.

5) orķestra mākslinieks (orķestra mūziķis, instrumentu mūziķis, pūšaminstrumentu mūziķis, sitaminstrumentu mūziķis, stīgu instrumentu mūziķis) –– persona, kuras darba pienākums ir spēlēt vienu vai vairākus mūzikas instrumentus orķestrī, atskaņojot mūzikas darbus;

6) solists vokālists (dziedātājs) –– persona, kuras darba pienākums ir dziedāt solo partijas vai lomas, dziedāt ansamblī, atskaņojot mūzikas darbus uzvedumos, koncertos;

6) solists vokālists (dziedātājs) –– persona, kuras darba pienākums ir dziedāt solopartijas vai lomas, dziedāt ansamblī, atskaņojot mūzikas darbus uzvedumos, koncertos;

7) teātra aktieris (aktieris) –– persona, kuras darba pienākums ir izpildīt lomas dramatiskajos uzvedumos teātrī.

8) valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieks –– baleta, cirka, kora vai orķestra mākslinieks, teātra vai leļļu teātra aktieris , solists vokālists.

Redakc. preciz.

7) teātra aktieris (aktieris, aktrise travestija) –– persona, kuras darba pienākums ir izpildīt lomas dramatiskajos uzvedumos teātrī;

8) valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieks –– baleta, cirka, kora vai orķestra mākslinieks, teātra vai leļļu teātra aktieris, solists vokālists.

Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts vai pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru, cirka mākslinieku (turpmāk –– persona) tiesības uz izdienas pensiju un noteikt tās piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību."

Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts vai pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku (turpmāk — persona) tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar to, ka šajās profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas un noteikt izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību."

Atbalstīt.

Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts vai pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku (turpmāk — persona) tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar to, ka šajās profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas un noteikt izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

1) baleta māksliniekiem –– pēc nostrādātiem 18 gadiem;

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir:

2) solistiem vokālistiem un cirka māksliniekiem- pēc nostrādātiem 20 gadiem;

2) solistiem vokālistiem un cirka māksliniekiem — pēc nostrādātiem 20 gadiem;

6) teātru aktieriem –– pēc nostrādātiem 30 gadiem.

6) teātru aktieriem –– pēc nostrādātiem 30 gadiem.

Izteikt 3.panta otrās daļas sākuma tekstu šādā redakcijā:

Atbalstīt.

4) koru mākslinieki –– 50 gadi;

6) teātru aktieri –– 55 gadi.

(3) Uz izdienas pensiju nav tiesību personai, kura atbrīvota no darba pirms 2005.gada 1.janvāra.

Izteikt 3.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras atbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam un kuras atbrīvotas no darba pēc šā likuma spēkā stāšanās, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētās personas."

Atbalstīt.

Papildināt 3.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Tiesības uz izdienas pensiju ir baleta māksliniekiem, cirka māksliniekiem, kora māksliniekiem, leļļu teātra aktieriem, orķestra māksliniekiem (pūšaminstrumentu mūziķiem), aktrisēm travestijām, solistiem vokālistiem, kuri atbrīvoti no darba laikā no 1999.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.janvārim un kuri atbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam."

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(5) Uz izdienas pensiju nav tiesību personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, izņemot šā likuma 7.panta sestajā daļā noteikto.

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita valsts un pašvaldības profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī vai cirkā nostrādāto laiku.

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita valsts un pašvaldības profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī vai cirkā nostrādāto laiku.

(3) Personām, kas strādājušas šā likuma 3.pantā minētājās profesijās, izdienas stāžu aprēķina, summējot katrā no profesijām nostrādāto laiku. Izdienas pensijas aprēķināšanai nepieciešamo nostrādāto gadu skaitu nosaka pēc pēdējās profesijas, kurā nostrādāti ne mazāk kā trīs gadi.

(1) Izdienas pensiju aprēķina no vidējās mēneša darba samaksas (turpmāk –– darba samaksa) attiecīgajā profesijā pēdējos trijos gados pirms personas atbrīvošanas no darba.

Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1)Izdienas pensiju aprēķina no mēneša vidējās izpeļņas par pēdējiem 36 attiecīgajā profesijā nostrādātajiem mēnešiem. Ja pēdējo 36 mēnešu laikā ir bijis darba tiesisko attiecību pārtraukums attiecīgajā profesijā, tad aprēķinā ietver tos 36 mēnešus, kuri iegūti, summējot laika periodu pirms un pēc pārtraukuma."

Atbalstīt.

(2) Darba samaksā ietilpst darba alga un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas.

Atbalstīt.

Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma pēc personas atbrīvošanas no darba konkrētajā profesijā.

“Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma personai, kura atbrīvota no darba profesijā, kas dod tiesības uz šādu pensiju, ievērojot šā likuma 3.pantā noteikto.”

Atbalstīt.

Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma personai, kura atbrīvota no darba profesijā, kas dod tiesības uz šādu pensiju, ievērojot šā likuma 3.pantā noteikto.

(1) Izdienas pensiju 55 procentu apmērā no personas darba samaksas piešķir atbilstoši šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajam darba stāžam.

Izteikt likumprojekta 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

" Izdienas pensiju 55 procentu apmērā no personas darba samaksas piešķir atbilstoši šā likuma 3.panta pirmajā daļā nostrādātajiem gadiem attiecīgajā profesijā."

Atbalstīt.

Izteikt likumprojekta 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Izdienas pensiju 45 procentu apmērā no personas darba samaksas piešķir atbilstoši šā likuma 3.panta otrajā daļā noteiktajam vecumam un nostrādātajiem gadiem attiecīgajā profesijā."

Atbalstīt.

(5) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri piešķirti saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

(6) Izdienas pensijas saņēmējam vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”. No likumā “Par valsts pensijām” noteiktā vecuma sasniegšanas līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas atjauno izdienas pensijas izmaksu, samazinot to par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

Izteikt 7.panta sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Izdienas pensijas saņēmējam vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”. Kad izdienas pensijas saņēmējs sasniedz likumā “Par valsts pensijām” noteikto vecumu, viņam tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, samazinot to par piešķirtās vecuma pensijas apmēru."

Atbalstīt.

(1) Izdienas pensijas apmērs pārskatāms katru gadu, ņemot vērā valstī noteiktā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas.

(1) Izdienas pensijas apmērs pārskatāms katru gadu, ņemot vērā valstī noteiktā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas.

(2) Izdienas pensijas apmēru pārskata tādā pašā kārtībā, kādā nosaka indeksāciju valsts pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā persona iesniedz Kultūras ministrijai.

(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā persona iesniedz Kultūras ministrijai.

(2) Kultūras ministrija izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas un par pieņemto lēmumu paziņo izdienas pensijas pieprasītājam.

Aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdus “pēc to saņemšanas” ar vārdiem “no to iesniegšanas dienas”.

Atbalstīt.

(3) Izdienas pensiju piešķir Kultūras ministrija.

(3) Izdienas pensiju piešķir Kultūras ministrija.

(4) Personām, kurām ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc attiecīgās personas izvēles.

7) Strīdus par šajā likumā paredzēto tiesību nodrošināšanu izskata tiesa.

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza šajā likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza šajā likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:

2) izdienas pensijas saņēmējs no jauna stājas darba attiecībās profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī, cirkā tajā profesijā, kura dod tiesības uz izdienas pensiju.

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, kuras pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai piedzītu tās pensijas summas, kas pensijas saņēmējam pārmaksātas tādēļ, ka viņš nav ievērojis šā likuma 10.panta nosacījumus. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas summas līdz brīdim, kad pārmaksātā summa ir dzēsta.

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai piedzītu tās pensijas summas, kuras pensijas saņēmējam pārmaksātas tādēļ, ka viņš nav ievērojis šā likuma 10.panta noteikumus. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas summas līdz brīdim, kad pārmaksātā summa ir dzēsta.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda summu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda summu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem.

(1) Līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei izmaksai aprēķinātās, bet neizmaksātās izdienas pensijas summas ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā.

(3) Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, saskaņā ar šo likumu piešķirtās izdienas pensijas izmaksa turpināma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Tiesības uz izdienas pensiju ir baleta māksliniekiem; profesionālo kolektīvu dejotājiem un profesionālajiem deju izpildītājiem; aktrisēm travestēm; cirka un koncertu organizāciju māksliniekiem, profesionālo koru kolektīvu māksliniekiem; māksliniekiem, kuri spēlē pūšamos instrumentus profesionālos teātros un kolektīvos, kā arī individuāliem izpildītājiem (solistiem); leļļu teātru aktieriem, kuri atbrīvoti no darba pirms 2005. gada 1.janvāra un kuru nostrādātie gadi atbilst likuma 2.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam.

Izslēgt pārejas noteikumu (izteikts kā 3.panta ceturtā daļa).

Atbalstīt.

Izslēgts.

Likums stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.

Likums stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.