Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija Likuma otrreizējā caurlūkošana

Likuma “Grozījumi Meža likumā” otrreizējā caurlūkošana

( reģ. nr.641)

Spēkā esošā likuma redakcija	Saeimas plenārsēdē 2005. gada 22. decembrī pieņemtā likuma redakcija	Pr. nr.	Likuma otrreizējai caurlūkošanai iesniegtie priekšlikumi	Komisijas slēdziens	Redakcija, kādā komisija ierosina pieņemt likumu otrreizējā caurlūkošanā
1	6	3	4	5	6
	Grozījumi Meža likumā				Grozījumi Meža likumā
	Izdarīt Meža likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 8.nr.; 2003, 8.nr.,2005,10.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Meža likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 8.nr.; 2003, 8.nr.,2005,10.nr.) šādus grozījumus:
1.pants.Likumā ir lietoti šādi termini:
15) meža monitorings - pastāvīgu novērojumu sistēma mežā augošo koku veselības stāvokļa, vides stāvokļa un vides piesārņojuma ietekmes novērtēšanai;	1.Izteikt 1. panta 15. punktu šādā redakcijā: “15) meža monitorings – pastāvīga novērojumu sistēma meža un vides mijiedarbības novērtēšanai;”.				1.Izteikt 1. panta 15. punktu šādā redakcijā: “15) meža monitorings – pastāvīga novērojumu sistēma meža un vides mijiedarbības novērtēšanai;”.
2.pants (1) Šā likuma mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantējot vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus.
(2) Aizsargājamo mežu, saudzējamo mežu, aizsargjoslu un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu apsaimniekošanā papildu ierobežojumus nosaka citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.	2.Izteikt 2. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, aizsargjoslu un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu apsaimniekošanā papildu ierobežojumus nosaka citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.”				2.Izteikt 2. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, aizsargjoslu un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu apsaimniekošanā papildu ierobežojumus nosaka citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.”
3.pants
(1) Šā likuma objekts ir mežs un meža zeme:
1) mežs ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības;
2) meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.
(2) Par mežu neuzskata:
1) atsevišķi no mežiem esošas platības, kuras apaugušas ar kokiem un kuru lielums nepārsniedz 0,1 hektāru;	3.pantā: izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā: “1) atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst šā panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem un ir mazāka par 0,1 hektāru;”;				3.pantā: izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā: “1) atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst šā panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem un ir mazāka par 0,1 hektāru;”;
2) mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas, kuru platums ir mazāks par 20 metriem;
3) augļu dārzus, parkus, kapsētas un meža koku sēklu ieguves plantācijas.	izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā: “3) augļu dārzus, parkus, kapsētas un kokaudzētavas.”;				izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā: “3) augļu dārzus, parkus, kapsētas un kokaudzētavas.”;
	papildināt pantu ar trešo ,ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: “(3) Par meža zemi neuzskata:				papildināt pantu ar trešo ,ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: “(3) Par meža zemi neuzskata:
	1) valsts, pašvaldību, uzņēmumu un māju esošā ceļa un dzelzceļa zemes nodalījuma joslu normatīvajos aktos noteiktajā platumā, ja ceļš vai dzelzceļš šķērso meža teritoriju;				1) valsts, pašvaldību, uzņēmumu un māju esošā ceļa un dzelzceļa zemes nodalījuma joslu normatīvajos aktos noteiktajā platumā, ja ceļš vai dzelzceļš šķērso meža teritoriju;
	2)esošas elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trases normatīvajos aktos noteiktajā platumā, ja trase šķērso meža teritoriju.				2)esošas elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trases normatīvajos aktos noteiktajā platumā, ja trase šķērso meža teritoriju.
	(4)Šā panta trešās daļas 1. punkta nosacījumi neattiecas uz mežsaimniecības ceļu.				(4)Šā panta trešās daļas 1. punkta nosacījumi neattiecas uz mežsaimniecības ceļu.
	(5) Parks ir sabiedriskas nozīmes dabas objekts, kas var atbilst šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem, kam ir īpaši izveidota infrastruktūra un kam nepieciešama regulāra kopšana un atjaunošana, saglabājot vai uzlabojot teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību.Parka izveidošanas kārtību un apsaimniekošanas pamatprincipus nosaka Ministru kabinets. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par konkrētā parka apsaimniekošanu un aizsardzību.”				(5) Parks ir sabiedriskas nozīmes dabas objekts, kas var atbilst šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem, kam ir īpaši izveidota infrastruktūra un kam nepieciešama regulāra kopšana un atjaunošana, saglabājot vai uzlabojot teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību.Parka izveidošanas kārtību un apsaimniekošanas pamatprincipus nosaka Ministru kabinets. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par konkrētā parka apsaimniekošanu un aizsardzību.”
4.pants
(1) Šis likums attiecas uz:
1) personu, kurai meža zeme ir īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;
2) personu, kurai šis likums un citi meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka tiesības un uzliek pienākumus.
(2) Valsts mežā šajā likumā noteiktās meža īpašnieka funkcijas meža apsaimniekošanā un aizsardzībā veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.	4.Izteikt 4. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt un tās īpašumā nevar būt meža zeme, kas reģistrēta uz valsts akciju sabiedrības”Latvijas valsts meži”vārda.. Uz valsts vārda Vides ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstāmo valsts meža platību apsaimniekošanu un aizsardzību veic attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija.”	1 2	Dep. A.Seile, Dz.Zaķis,M.Lasmanis Izteikt 4. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”un šīs akciju sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.”; Juridiskais birojs Izteikt 4. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. “ < p class=MsoNormal style='text-indent:35.45pt'>	Atbalstīt ,iekļauts 2. priekšlik. Atbalstīt	4. 4. pantā: izteikt panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. (turpinājums nākamajā lappusē)
		3 4	Dep. A.Seile, Dz.Zaķis,M.Lasmanis papildināt 4. panta otro daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā: “Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”pērk vai atsavina meža zemi tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu.; Juridiskais birojs Izteikt 4. panta otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: “ Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumā esošo meža zemi var atsavināt tikai ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu.”	Neatbalstīt Atbalstīt daļēji, iekļauts 5. priekšlik.
		5	Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Izteikt 4. panta otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: “ Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumā esošo meža zemi var atsavināt tikai ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu.”	Atbalstīt	Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumā esošo meža zemi var atsavināt tikai ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu. (turpinājums nākamajā lappusē)
		6	Dep. A.Seile, Dz.Zaķis,M.Lasmanis papildināt 4. panta otro daļu ar jaunu ceturto teikumu šādā redakcijā: “Uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”īpašumā esošajām meža zemēm ir attiecināmi visi šā likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošajām vai piederošajām meža zemēm.”.	Atbalstīt daļēji, iekļauts 7. priekšlik.
		7	Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija papildināt 4. panta otro daļu ar jaunu ceturto teikumu šādā redakcijā: “Uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi šā likuma 5. panta pirmās daļas nosacījumi. “	Atbalstīt	Uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi šā likuma 5. panta pirmās daļas nosacījumi.”
		8	Dep. M. Lasmanis Papildināt likumprojekta 4. panta otro daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā” “Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”īpašumā esošo meža zemi nevar izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.”	Neatbalstīt
		9	Dep. A.Seile, Dz.Zaķis,M.Lasmanis Izteikt 4. panta otrās daļas trešo teikumu kā 4. panta otro prim daļu: “(2^1) Uz valsts vārda Vides ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstāmo valsts meža platību apsaimniekošanu un aizsardzību veic attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija.”	Atbalstīt	papildināt pantu ar otro prim daļu šādā redakcijā: “(2^1)) Uz valsts vārda Vides ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstāmo valsts meža platību apsaimniekošanu un aizsardzību veic attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija.”
(3) Personas saimniecisko pa tstāvību var ierobežot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
5.pants
(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Transportlīdzekļus drīkst lietot, tikai pārvietojoties pa meža ceļiem, izņemot gadījumus, kad drīkst pārvietoties arī mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības nolūkos.
(2) Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos citā mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
(3) Pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.
(4) Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.
(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā.	5.Izteikt 5. panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, un meža inventarizācijas un meža monitoringa veicējiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā, nepieciešamības gadījumā uzrādot dienesta vai darba apliecību vai meža inventarizācijas veicēja reģistrācijas dokumentu.				5.Izteikt 5. panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, un meža inventarizācijas un meža monitoringa veicējiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā, nepieciešamības gadījumā uzrādot dienesta vai darba apliecību vai meža inventarizācijas veicēja reģistrācijas dokumentu.
(6) Ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai tad, ja izpildīta šā panta ceturtajā daļā noteiktā prasība.
7. pants
(1) Kokus mežā atļauts cirst:
1) galvenajā cirtē - koksnes galvenās ražas ievākšanai mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas;
2) kopšanas cirtē - mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai;
3) sanitārajā cirtē - meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, sausos, vēja gāztos un lauztos kokus;
4) rekonstruktīvajā cirtē - neproduktīvas mežaudzes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
5) citā cirtē - meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, ainavu veidošanai, kā arī pēc meža zemes transformācijas.	6.Izteikt 7. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā: “5) citā cirtē – meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, ainavu veidošanai, meža zemes transformācijai, bīstamu koku novākšanai, kā arī dabas vērtību saglabāšanai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.”				6.Izteikt 7. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā: “5) citā cirtē – meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, ainavu veidošanai, meža zemes transformācijai, bīstamu koku novākšanai, kā arī dabas vērtību saglabāšanai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.”
(2) Koku ciršana mežā atļauta tikai saskaņā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
8. pants. Kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabinets.	7.Izteikt 8. panta tekstu šādā redakcijā: “(1)Kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabinets. (2)Vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža zemes pilsētas administratīvajā teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā.”				7.Izteikt 8. panta tekstu šādā redakcijā: “(1)Kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabinets. (2)Vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža zemes pilsētas administratīvajā teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā.”
9.pants
(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:
1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:(skat. tabulu likumā)
2) mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru;
3) saņemts šā likuma 11.pantā noteiktais Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Šādos gadījumos nepiemēro šā panta otrās daļas 1.un 2.punkta noteikumus.
(2) Galvenā cirte ir aizliegta:
1) ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kvalitātē nav atjaunojis mežu vismaz 80% apmērā no kopējās atjaunojamās platības savā valdījumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā;
2) ja vienā apsaimniekošanas objektā esošajos mežos galvenajai cirtei piegulošajās platībās mežaudze 1,0 hektāra un lielākā platībā nav atzīta par atjaunotu un mežaudze nav sasniegusi vismaz triju gadu vecumu;	8.9. panta otrajā daļā: izteikt 2. punktu šādā redakcijā: “2) ja vienā apsaimniekošanas objektā esošajos mežos galvenajai cirtei piegulošajās platībās mežaudze 1,0 hektāra un lielākā platībā nav atzīta par atjaunotu un mežaudze nav sasniegusi vismaz triju gadu vecumu, izņemot gadījumus, kad par atjaunotu atzītā mežaudze ir izkopta un meža augšanas apstākļiem piemērotās koku sugas kociņu vidējais augstums sasniedzis vismaz divus metrus lapu kokiem un vismaz vienu metru skuju kokiem;”;				8.9. panta otrajā daļā: izteikt 2. punktu šādā redakcijā: “2) ja vienā apsaimniekošanas objektā esošajos mežos galvenajai cirtei piegulošajās platībās mežaudze 1,0 hektāra un lielākā platībā nav atzīta par atjaunotu un mežaudze nav sasniegusi vismaz triju gadu vecumu, izņemot gadījumus, kad par atjaunotu atzītā mežaudze ir izkopta un meža augšanas apstākļiem piemērotās koku sugas kociņu vidējais augstums sasniedzis vismaz divus metrus lapu kokiem un vismaz vienu metru skuju kokiem;”;
3) dabas rezervātos un nacionālo parku dabas rezervātu zonās, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā 300 metru platumā, īpaši aizsargājamos meža iecirkņos (mikroliegumos).	izslēgt 3. punktu.				izslēgt 3. punktu.
(3) Ja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esoša meža zeme tiesiska darījuma rezultātā tiek sadalīta divās vai vairākās daļās, tad septiņu gadu laikā no šīs zemes sadalīšanas katrā sadales rezultātā izveidotajā meža zemes daļā piemērojami šajā pantā noteiktie galvenās cirtes aizliegumi un 13.pantā minētie noteikumi kā uz meža zemi pirms tās sadalīšanas.
12.pants (1) Lai uzsāktu koku ciršanu meža zemē, nepieciešams apliecinājums, izņemot gadījumus, kad mežaudžu kopšanai tiek cirsti koki, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem, kā arī sausie un vēja gāztie koki. Bez apliecinājuma izcirstais sauso un vēja gāzto koku apjoms attiecīgās mežniecības teritorijā esošajā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nedrīkst pārsniegt 10 kubikmetrus gadā.
(2) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtas situācijās (snieglauze, vējlauze, vējgāze, kas traucē infrastruktūras darbību, meža ugunsgrēku ierobežošana un citi normatīvajos aktos noteiktie gadījumi), koku ciršanu var uzsākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam. Apliecinājumu izsniedz pēc ciršanas vietas pārbaudes dabā.	9.Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtas situācijās (snieglauze, vējlauze, vējgāze, kas traucē infrastruktūras darbību, meža ugunsgrēku ierobežošana un citi normatīvajos aktos noteiktie gadījumi), koku ciršanu var uzsākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam vai šā likuma 39. panta otrajā daļā minēto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijai . Apliecinājumu izsniedz pēc ciršanas vietas pārbaudes dabā.”				9.Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtas situācijās (snieglauze, vējlauze, vējgāze, kas traucē infrastruktūras darbību, meža ugunsgrēku ierobežošana un citi normatīvajos aktos noteiktie gadījumi), koku ciršanu var uzsākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam vai šā likuma 39. panta otrajā daļā minēto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijai . Apliecinājumu izsniedz pēc ciršanas vietas pārbaudes dabā.”
(3) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežā nav veikta meža inventarizācija, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus vai gadījumus, kad kokus cērt vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai.
(4) Aizliegts nocirst kokus, kuri sasnieguši Ministru kabineta noteikto īpaši aizsargājamo koku - dižkoku - izmērus.
20.pants Meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistrācijas noteikumus, tā kvalitātes un sertificēšanas prasības, meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
	10.Papildināt likumu ar 20.^1 pantu šādā redakcijā: “20.^1 pants Uz meža koku sēklu ieguves plantācijām neattiecas meža atjaunošanas un koku ciršanas noteikumi.”				10.Papildināt likumu ar 20.^1 pantu šādā redakcijā: “20.^1 pants Uz meža koku sēklu ieguves plantācijām neattiecas meža atjaunošanas un koku ciršanas noteikumi.”
21.pants
Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir:
1) atjaunot mežaudzi ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc cirtes veikšanas (ieskaitot ciršanas gadu) vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu. Ministru kabinets atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem var noteikt atšķirīgus meža atjaunošanas termiņus;	11.Izteikt 21. panta 1. punktu šādā redakcijā: “1) atjaunot mežaudzi triju gadu laikā pēc cirtes veikšanas (neieskaitot ciršanas gadu) vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu. Ministru kabinets atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem var noteikt atšķirīgus meža atjaunošanas termiņus;”				11.Izteikt 21. panta 1. punktu šādā redakcijā: “1) atjaunot mežaudzi triju gadu laikā pēc cirtes veikšanas (neieskaitot ciršanas gadu) vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu. Ministru kabinets atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem var noteikt atšķirīgus meža atjaunošanas termiņus;”
2) nodrošināt atjaunotās mežaudzes kopšanu.
38.pants
(1) Meža veselības stāvokļa un vides stāvokļa uzraudzībai mežā visā valsts teritorijā veicams meža monitorings. Meža monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.	12.Izteikt 38. panta tekstu šādā redakcijā: “(1) Meža un vides mijiedarbības novērtēšanai visā valsts teritorijā veicams meža monitorings saskaņā ar meža monitoringa valsts programmu.				12.Izteikt 38. panta tekstu šādā redakcijā: “(1) Meža un vides mijiedarbības novērtēšanai visā valsts teritorijā veicams meža monitorings saskaņā ar meža monitoringa valsts programmu.
	(2) Meža monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem.				(2) Meža monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem.
(2) Meža monitoringa veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.	(3) Meža monitoringa veikšanas kārtību un meža monitoringa valsts programmu nosaka Ministru kabinets.”				(3) Meža monitoringa veikšanas kārtību un meža monitoringa valsts programmu nosaka Ministru kabinets.”
40.pants
(1) Apliecinājumu neizsniedz, ja:
1) plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām;
2) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pieteikumā nav uzrādījis šā likuma 39.panta sestajā daļā noteikto informāciju vai nav iesniedzis 29.pantā noteikto informāciju;
3) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav iesniedzis meža inventarizācijas materiālus.
	13. Papildināt 40. panta pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: “4) uz tiesiska darījuma pamata iegūtās īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, izņemot šā likuma 12. panta otrajā daļā noteikto gadījumu, kā arī tad , ja fiziskajai personai, kurai zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, saskaņā ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem nav tiesību iegūt šo zemi īpašumā.				13. Papildināt 40. panta pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: “4) uz tiesiska darījuma pamata iegūtās īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, izņemot šā likuma 12. panta otrajā daļā noteikto gadījumu, kā arī tad , ja fiziskajai personai, kurai zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, saskaņā ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem nav tiesību iegūt šo zemi īpašumā.
(2) Apliecinājuma neizsniegšanas gadījumā mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas sniedzams motivēts rakstveida atteikums.
(3) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punkta noteikumi netiek piemēroti, ja kokus cērt šā likuma 12.panta otrajā daļā minētajos gadījumos vai vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai.
43. pants(1) Meža nozarē valsts pārvaldes funkcijas veic:
1) Zemkopības ministrija, kas izstrādā meža politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus un nodrošina visu ieinteresēto grupu informētību;
2) Valsts meža dienests, kas uzrauga visos Latvijas mežos to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu;
3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas kontrolē dabas aizsardzības normu ievērošanu visos Latvijas mežos un apstiprina meža apsaimniekošanas plānus aizsargājamās dabas teritorijās.	14.Izteikt 43. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: “3) Vides ministrija, kas kontrolē dabas aizsardzības normu ievērošanu visos Latvijas mežos un apstiprina meža apsaimniekošanas plānus Gaujas, Slīteres , Ķemeru nacionālajā parkā, kā arī Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas dabas rezervātā.”				14.Izteikt 43. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: “3) Vides ministrija, kas kontrolē dabas aizsardzības normu ievērošanu visos Latvijas mežos un apstiprina meža apsaimniekošanas plānus Gaujas, Slīteres , Ķemeru nacionālajā parkā, kā arī Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas dabas rezervātā.”
(2) Valsts ar tās institūcijām un ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu vai līdzfinansējumu atbalsta meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un meža nozares attīstību.
(3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek izveidots Meža attīstības fonds meža nozares atbalsta un attīstības programmu finansēšanai, meža zinātniskajai izpētei, meža īpašnieku izglītošanai un apmācībai.
44. pants (1) Valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij.
(2) Valsts meža zeme ir valsts īpašums, kas zemesgrāmatā ierakstāms uz valsts vārda likumā noteiktajā kārtībā.	15.Izteikt 44. panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: “(2) Valsts meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda likumā noteiktajā kārtībā.;				15.Izteikt 44. panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: “(2) Valsts meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda likumā noteiktajā kārtībā.;
(3) Valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta, izņemot gadījumus, kad, saskaņojot ar zemkopības ministru, tā piešķirama bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem kā līdzvērtīga īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijās neatgūtās zemes vietā.
	“(3) Valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus.				“(3) Valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus.
(4) Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes pārdošana vai citāda veida atsavināšana atļauta ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos:	(4)Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos:				(4)Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos:
1) privatizējot zemi zem dzīvojamām ēkām un tām piekritīgajām saimniecības ēkām un būvēm;	1) veicot zemes maiņu likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” noteiktajos gadījumos un kārtībā;				1) veicot zemes maiņu likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” noteiktajos gadījumos un kārtībā;
2) precizējot vai optimizējot valsts mežā zemes nogabalu ārējās robežas;	2) ja valsts meža zeme nepieciešama likumā “Par pašvaldībām”noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai : a) ceļu būvniecība; b) kapsētu izveidošana vai paplašināšana; c) parku ierīkošana un uzturēšana;;				2) ja valsts meža zeme nepieciešama likumā “Par pašvaldībām”noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai : a) ceļu būvniecība; b) kapsētu izveidošana vai paplašināšana; c) parku ierīkošana un uzturēšana;;
3) transformējot meža zemi, ja tās turpmākā izmantošana nav saistīta ar meža apsaimniekošanu	3) privatizējot, kā arī atsavinot zemi ēku ( būvju )īpašniekiem:a) lauku apvidos – zemi, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā ; b) pilsētās – zemi, ko aizņem ēkas ( būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku ( būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei) līdz 0,12 hektāru platībā;.				3) privatizējot, kā arī atsavinot zemi ēku ( būvju )īpašniekiem: a) lauku apvidos – zemi, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā ; b) pilsētās – zemi, ko aizņem ēkas ( būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku ( būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei) līdz 0,12 hektāru platībā;.
(5) Pārējos gadījumos valsts meža zeme atsavināma tikai ar ikreizēju Saeimas lēmumu.	(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Šī zeme nav tālāk atsavināma citām personām vai nododama privatizācijai, kā arī nav apgrūtināma ar lietu tiesībām.Šā panta ceturtās daļas 3. punktā minētā zeme privatizējama vai atsavināma Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.”				(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Šī zeme nav tālāk atsavināma citām personām vai nododama privatizācijai, kā arī nav apgrūtināma ar lietu tiesībām.Šā panta ceturtās daļas 3. punktā minētā zeme privatizējama vai atsavināma Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.”
	16. Papildināt likumu ar 44.^1 pantu šādā redakcijā: 44.^1 pants (1) Pašvaldībai piederošā vai piekrītošā meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda likumā noteiktajā kārtībā.				16. Papildināt likumu ar 44.^1 pantu šādā redakcijā: 44.^1 pants (1) Pašvaldībai piederošā vai piekrītošā meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda likumā noteiktajā kārtībā.
	(2) Pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai vai atsavināšanai tai piekrītošo vai piederošo meža zemi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumos, kad meža zeme nepieciešama rekreācijas vajadzībām”.				(2) Pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai vai atsavināšanai tai piekrītošo vai piederošo meža zemi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumos, kad meža zeme nepieciešama rekreācijas vajadzībām”.
	17. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10. ,11.un 12. punktu šādā redakcijā: “9. Līdz 2006. gada 31. decembrim valsts akciju sabiedrības”Latvijas valsts mežiµīpašumā esošā meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda.	10	LR zemkopības ministrs M.Roze; Dep. A.Seile, Dz. Zaķis, M.Lasmanis; Juridiskais birojs Izslēgt pārejas noteikumu 9. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.	Atbalstīt	17. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10..un 11. punktu šādā redakcijā:
	10. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006. gada 30. jūnijam izdod noteikumus, kuros reglamentē šā likuma 44. panta piektajā daļā minēto valsts meža zemes atsavināšanas kārtību.				“9. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006. gada 30. jūnijam izdod noteikumus, kuros reglamentē šā likuma 44. panta piektajā daļā minēto valsts meža zemes atsavināšanas kārtību.
	11. Šā likuma 44. panta ceturtās daļas 1. punkts stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.				10. Šā likuma 44. panta ceturtās daļas 1. punkts stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.
	12. Šā likuma 3. panta piektajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006. gada 30. jūnijam. “				11. Šā likuma 3. panta piektajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006. gada 30. jūnijam. “