Likumprojekts
Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti
1.pants. 1995.gada 26.jūlija Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija) (turpmāk Konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokols par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, (turpmāk Protokols I) un 1997.gada 19.jūnija Protokols par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti (turpmāk Protokols II) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.
2.pants. Saskaņā ar Konvencijas 2.panta ceturto daļu kompetentās iestādes ir:
Valsts policija;
Drošības policija;
Valsts robežsardze;
Valsts ieņēmumu dienests;
Ģenerālprokuratūra;
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests.
3.pants. Saskaņā ar Konvencijas 4.panta pirmo daļu par nacionālo vienību, kas pilda Konvencijā noteiktos uzdevumus, tiek noteikts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes Eiropola nacionālais birojs.
4.pants. Saskaņā ar Konvencijas 23.panta pirmo daļu par valsts uzraudzības iestādi, kuras uzdevums ir uzraudzīt, vai ir pieļaujama personas datu ievadīšana, iegūšana un nosūtīšana un vai netiek pārkāptas datu subjekta tiesības, tiek noteikta Datu valsts inspekcija.
5.pants. Saskaņā ar Konvencijas 24.panta pirmo daļu pārstāvjus Apvienotajā uzraudzības iestādē izvirza Datu valsts inspekcija.
6.pants. Saskaņā ar Konvencijas 28.panta otro daļu pārstāvi Vadības padomei izvirza Iekšlietu ministrija.
7.pants. Saskaņā ar Konvencijas 35.panta astoto daļu budžeta pārstāvi Finanšu komitejai izvirza Iekšlietu ministrija.
8.pants. Saskaņā ar Protokola I 2.panta otrās daļas a) apakšpunktu jebkura Latvijas tiesa, kuras nolēmumi saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem nav pārsūdzami, ir tiesīga lūgt Eiropas Kopienu Tiesai sniegt iepriekšējo nolēmumu par kādu jautājumu, kas radies iztiesājamā lietā un attiecas uz Eiropola konvencijas interpretāciju.
9.pants. Sakaru virsnieku Eiropas Policijas birojā statusu un nosūtīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
10.pants. Kārtību par kandidātu atlasi darbam Eiropas Policijas birojā nosaka Ministru kabinets.
11.pants. Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija, Protokols I un Protokols II angļu valodā un to tulkojumi latviešu valodā.
12.pants. Konvencija stājas spēkā tās 46.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
13.pants. Protokols I stājas spēkā tā 5.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
14.pants. Protokols II stājas spēkā tā 16.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Iekšlietu ministrs |
Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
M.Gulbis |
K.Trautmanis |
M.Rāzna |
T.Stragova |
A.Zamozdika |
27.02.2004. 10:30
vārdu skaits: 456
A.Zamozdika 7219003
e-pasts: aija.zamozdika@iem.gov.lv
Convention Based on Article K.3 of the Treaty on European Union, on the Establishment of a European Police Office (Europol Convention)
THE HIGH CONTRACTING PARTIES to the present Convention, Member States of the European Union,
REFERRING to the Council act of the twenty-sixth day of July in the year one thousand nine hundred and ninety-five;
AWARE of the urgent problems arising from terrorism, unlawful drug trafficking and other serious forms of international crime;
WHEREAS there is a need for progress in solidarity and co-operation between the Member States of the European Union, particularly through an improvement in police cooperation between the Member States;
WHEREAS such progress should enable the protection of security and public order to be further improved;
WHEREAS the establishment of a European Police Office (Europol) was agreed in the Treaty on European Union of 7 February 1992;
IN VIEW of the decision of the European Council of 29 October 1993 that Europol should be established in the Netherlands and have its seat in The Hague;
MINDFUL of the common objective of improving police cooperation in the field of terrorism, unlawful drug trafficking and other serious forms of international crime through a constant, confidential and intensive exchange of information between Europol and Member States' national units;
ON THE UNDERSTANDING that the forms of cooperation laid down in this Convention should not affect other forms of bilateral or multilateral cooperation;
CONVINCED that in the field of police co-operation, particular attention must be paid to the protection of the rights of individuals, and in particular to the protection of their personal data;
WHEREAS the activities of Europol under this Convention are without prejudice to the powers of the European Communities; whereas Europol and the Communities have a mutual interest, in the framework of the European Union, in establishing types of cooperation enabling each of them to perform their respective tasks as effectively as possible,
HAVE AGREED as follows:
Title I: Establishment and Tasks
Within two years at the latest following the entry into force of this Convention, Europol shall also deal with crimes committed or likely to be committed in the course of terrorist activities against life, limb, personal freedom or property. The Council, acting unanimously in accordance with the procedure laid down in Title VI of the Treaty on European Union, may decide to instruct Europol to deal with such terrorist activities before that period has expired.
The Council, acting unanimously in accordance with the procedure laid down in Title VI of the Treaty on European Union, may decide to instruct Europol to deal with other forms of crime listed in the Annex to this Convention or specific manifestations thereof. Before acting, the Council shall instruct the Management Board to prepare its decision and in particular to set out the budgetary and staffing implications for Europol.
1) illegal money-laundering activities in connection with these forms of crime or specific manifestations thereof;
2) related criminal offences.
The following shall be regarded as related and shall be taken into account in accordance with the procedures set out in Articles 8 and 10:
Article 6: Computerized System of Collected Information
Article 7: Establishment of the Information System
Direct access by the national units to the information system in respect of the persons referred to in Article 8(1), point 2 shall be restricted solely to the details of identity listed in Article 8(2). If needed for a specific enquiry, the full range of data shall be accessible to them via the liaison officers.
Article 8: Content of the Information System
These data may also be input when they do not yet contain any references to persons. Where Europol inputs the data itself, as well as giving its filing reference it shall also indicate whether the data were provided by a third party or are the result of its own analyses.
Where the additional information concerns one or more related criminal offences as defined in the second subparagraph of Article 2(3), the data stored in the information system shall be marked accordingly to enable national units and Europol to exchange information on the related criminal offences.
Article 9: Right of Access to the Information System
Title III: Work Files for the Purposes of Analysis
Article 10: Collection, Processing and Utilization of Personal Data
The collection, storage and processing of the data listed in the first sentence of Article 6 of the Council of Europe Convention of 28 January 1981 with regard to Automatic Processing of Personal Data shall not be permitted unless strictly necessary for the purposes of the file concerned and unless such data supplement other personal data already entered in that file. It shall be prohibited to select a particular group of persons solely on the basis of the data listed in the first sentence of Article 6 of the Council of Europe Convention of 28 January 1981 in breach of the aforementioned rules with regard to purpose.
The Council, acting unanimously, in accordance with the procedure laid down in Title VI of the Treaty on European Union, shall adopt implementing rules for data files prepared by the Management Board containing additional details, in particular with regard to the categories of personal data referred to in this Article and the provisions concerning the security of the data concerned and the internal supervision of their use.
Depending on their degree of sensitivity, data from national units may be routed directly and by whatever means may be appropriate to the analysis groups, whether via the liaison officers concerned or not.
forward the relevant information to it by whatever means may be appropriate. It may also, under the same conditions and by the same means, accept information provided by those various bodies on their own initiative. The Council, acting unanimously in accordance with the procedure laid down in Title VI of the Treaty on European Union and after consulting the Management Board, shall draw up the rules to be observed by Europol in this respect.
If the analysis bears on specific cases not concerning all Member States and has a direct operational aim, representatives of the following Member States shall participate therein:
A liaison officer shall claim the need to be informed as defined in paragraph 6 by means of a written reasoned statement approved by the authority to which he is subordinate in his Member State and forwarded to all the participants in the analysis. He shall then be automatically associated in the analysis in progress.
If an objection is raised in the analysis group, automatic association shall be deferred until completion of a conciliation procedure, which may comprise three stages as follows:
Access by liaison officers shall be defined in such a way that it is possible to determine whether or not an item of information is stored, but that it is not possible to establish connections or further conclusions regarding the content of the files.
Article 12: Order Opening a Data File
The joint supervisory body provided for in Article 24 shall immediately be advised by the Director of Europol of the plan to order the opening of such a data file and shall receive the dossier so that it may address any comments it deems necessary to the Management Board.
Title IV: Common Provisions on Information Processing
Europol shall promptly notify the national units and also their liaison officers if the national units so request, of any information concerning their Member State and of connections identified between criminal offences for which Europol is competent under Article 2. Information and intelligence concerning other serious criminal offences, of which Europol becomes aware in the course of its duties, may also be communicated.
Article 14: Standard of Data Protection
Europol shall also observe these principles in respect of non-automated data held in the form of data files, i.e. any structured set of personal data accessible in accordance with specific criteria.
Article 15: Responsibility in Data Protection Matters
Article 16: Provisions on the Drawing Up of Reports
On average, Europol shall draw up reports for at least one in ten retrievals of personal data - and for each retrieval made within the information system referred to in Article 7 - in order to check whether they are permissible under law. The data contained in the reports shall only be used for that purpose by Europol and the supervisory bodies referred to in Articles 23 and 24 and shall be deleted after six months, unless the data are further required for ongoing control. The details shall be decided upon by the Management Board following consultation with the joint supervisory body.
Article 17: Rules on the Use of Data
The data referred to in the first paragraph shall be utilized in compliance with the law of the Member State responsible for the authorities which utilized the data.
Europol may utilize the data referred to in paragraph 1 only for the performance of its tasks as referred to in Article 3.
Article 18: Communication of Data to Third States and Third Bodies
If the data have not been communicated by a Member State, Europol shall satisfy itself that communication of those data is not liable to:
Where the law of the Member State applied to provides for a communication concerning data, such communication shall be refused if such refusal is necessary to:
considerations which it follows cannot be overridden by the interests of the person concerned by the communication of the information.
Should one or more Member State or Europol have objected to a communication concerning data, Europol shall notify the person concerned that it has carried out the checks, without giving any information which might reveal to him whether or not he is known.
Where the national law applicable makes no provision for a communication concerning data or in the case of a simple request for a check, Europol, in close cooperation with the national authorities concerned, shall carry out the checks and notify the enquirer that it has done so without giving any information which might reveal to him whether or not he is known.
Where the appeal relates to a communication concerning data entered by a Member State in the information system, the joint supervisory body shall take its decision in accordance with the national law of the Member State in which the application was made. The joint supervisory body shall first consult the national supervisory body or the competent judicial body in the Member State which was the source of the data. Either national body shall make the necessary checks, in particular to establish whether the decision to refuse was taken in accordance with paragraphs 3 and 4(1) of this Article. On confirmation of that, the decision, which may extend to a refusal to communicate any information, shall be taken by the joint supervisory body in close cooperation with the national supervisory body or competent judicial body.
Where the appeal relates to a communication concerning data entered by Europol in the information system or data stored in the work files for the purposes of analysis, the joint supervisory body, in the event of persistent objections from Europol or a Member State, may not overrule such objections unless by a majority of two-thirds of its members after having heard Europol or the Member State concerned. If there is no such majority, the joint supervisory body shall notify the enquirer that it has carried out the checks, without giving any information which might reveal to him whether or not he is known.
Where the appeal concerns the checking of data entered by a Member State in the information system, the joint supervisory body shall ensure that the necessary checks have been carried out correctly in close cooperation with the national supervisory body of the Member State which entered the data. The joint supervisory body shall notify the enquirer that it has carried out the checks, without giving any information which might reveal to him whether or not he is known.
Where the appeal concerns the checking of data entered by Europol in the information system or of data stored in the work files for the purposes of analysis, the joint supervisory body shall ensure that the necessary checks have been carried out by Europol. The joint supervisory body shall notify the enquirer that it has carried out the checks, without giving any information which might reveal to him whether or not he is known.
Article 20: Correction and Deletion of Data
Europol shall inform the enquirer that data concerning him have been corrected or deleted. If the enquirer is not satisfied with Europol's reply or if he has received no reply within three months, he may refer the matter to the joint supervisory body.
Article 21: Time Limits for the Storage and Deletion of Data Files
Article 22: Correction and Storage of Data in Paper Files
Destruction may not take place if there are grounds for assuming that the legitimate interests of the data subject would otherwise be prejudiced. In such cases, the paper file must bear the same note prohibiting all use.
Article 23: National Supervisory Body
For their supervisory purposes, national supervisory bodies shall have access to the offices and documents of their respective liaison officers at Europol.
In addition, in accordance with the relevant national procedures, the national supervisory bodies shall supervise the activities of national units under Article 4(4) and the activities of liaison officers under Article 5(3), points 1 and 3 and Article 5(4) and (5), insofar as such activities are of relevance to the protection of personal data.
This right shall be exercised in accordance with the national law of the Member State to the national supervisory body of which the request is made.
Article 24: Joint Supervisory Body
The joint supervisory body shall appoint a chairman from among its members.
In the performance of their duties, the members of the joint supervisory body shall not receive instructions from any other body.
The joint supervisory body shall decide whether or not to publish its activity report, and, if it decides to do so, determine how it should be published.
Title V: Legal Status, Organization and Financial Provisions
The organs of Europol shall be:
These reports shall be submitted to the Council in accordance with the procedure laid down in Title VI of the Treaty on European Union.
Article 32: Obligation of Discretion and Confidentiality
The Director or Management Board, depending on the case, shall approach the judicial body or any other competent body with a view to taking the necessary measures under the national law applicable to the body approached; such measures may either be to adjust the procedures for giving evidence in order to ensure the confidentiality of the information, or, provided that the national law concerned so permits, to refuse to make any communication concerning data insofar as is vital for the protection of the interests of Europol or of a Member State.
Where a Member State's legislation provides for the right to refuse to give evidence, persons asked to give evidence must obtain permission to do so. Permission shall be granted by the Director and, as regards evidence to be given by the Director, by the Management Board. Where a liaison officer is asked to give evidence concerning information he receives from Europol, such permission shall be given after the agreement of the Member State responsible for the officer concerned has been obtained.
Furthermore, if the possibility exists that the evidence may extend to information and knowledge which a Member State has communicated to Europol or which clearly involve a Member State, the position of that Member State concerning the evidence must be sought before permission is given.
Permission to give evidence may be refused only insofar as this is necessary to protect overriding interests of Europol or of a Member State or States that need protection.
This obligation shall apply even after leaving office or employment or after termination of activities.
Where appropriate, each Member State shall introduce, no later than the date of entry into force of this Convention, the rules under national law or the provisions required to proceed against breaches of the obligations of discretion or confidentiality referred to in paragraphs 2 and 3. It shall ensure that the rules and provisions concerned apply also to its own employees who have contact with Europol in the course of their work.
Article 34: Informing the European Parliament
The income and expenditure shown in the budget shall be in balance.
A five-year financing plan shall be drawn up together with the budget.
in the initial composition of the joint audit committee after Europol has begun to operate.
Any costs arising from the audit shall be charged to the budget provided for in Article 35.
Article 37: Headquarters Agreement
The necessary arrangements concerning the accommodation to be provided for Europol in the headquarters State and the facilities to be made available by that State as well as the particular rules applicable in the Europol headquarters State to members of Europol's organs, its Deputy Directors, employees and members of their families shall be laid down in a headquarters agreement between Europol and the Kingdom of the Netherlands to be concluded after obtaining the unanimous approval of the Management Board.
Title VI: Liability and Legal Protection
Article 38: Liability for Unauthorized or Incorrect Data Processing
Article 40: Settlement of Disputes
Article 41: Privileges and Immunities
Article 42: Relations with Third States and Third Bodies
Article 43: Amendment of the Convention
Reservations shall not be permissible in respect of this Convention.
Article 45: Entry into Force of the Convention
Article 46: Accession by New Member States
IN WITNESS WHEREOF the undersigned Plenipotentiaries have signed this Convention.
DONE at Brussels, this twenty-sixth day of July in the year one thousand nine hundred and ninety-five, in a single original in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Irish, Italian, Portuguese, Spanish and Swedish languages, each text being equally authentic; it shall be deposited with the Secretary-General of the Council of the European Union, which shall transmit a certified copy to each of the Member States.
Annex Referred to in Article 2
List of other serious forms of international crime which Europol could deal with in addition to those already provided for in Article 2(2) in compliance with Europol's objective as set out in Article 2(1).
Against life, limb or personal freedom:
Against property or public goods including fraud:
Illegal trading and harm to the environment:
In addition, in accordance with Article 2(2), the act of instructing Europol to deal with one of the forms of crime listed above implies that it is also competent to deal with the related money-laundering activities and the related criminal offences.
With regard to the forms of crime listed in Article 2(2) for the purposes of this Convention:
The forms of crime referred to in Article 2 and in this Annex shall be assessed by the competent national authorities in accordance with the national law of the Member States to which they belong.
Iekšlietu ministrs |
Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
M.Gulbis |
K.Trautmanis |
M.Rāzna |
T.Stragova |
A.Zamozdika |
27.02.2004. 10:55
vārdu skaits: 14 589
A.Zamozdika 7219003
e-pasts: aija.zamozdika@iem.gov.lv
PROTOCOL drawn up on the basis of Article K.3 of the Treaty on European Union, on the interpretation, by way of preliminary rulings, by the Court of Justice of the European Communities of the Convention on the establishment of a European Police Office
THE HIGH CONTRACTING PARTIES,
HAVE AGREED on the following provisions, which shall be annexed to the Convention:
Article 1
The Court of Justice of the European Communities shall have jurisdiction, under the conditions laid down in this Protocol, to give preliminary rulings on the interpretation of the Convention on the establishment of a European Police Office, hereinafter referred to as 'the Europol Convention`.
Article 2
1. By a declaration made at the time of the signing of this Protocol or at any time thereafter, any Member State shall be able to accept the jurisdiction of the Court of Justice of the European Communities to give preliminary rulings on the interpretation of the Europol Convention under the conditions specified in either paragraph 2 (a) or (b).
2. A Member State making a declaration under paragraph 1 may specify that either:
(a) any court or tribunal of that State against whose decisions there is no judicial remedy under national law may request the Court of Justice of the European Communities to give a preliminary ruling on a question raised in a case pending before it and concerning the interpretation of the Europol Convention if that court or tribunal considers that a decision on the question is necessary to enable it to give judgment;
or
(b) any court or tribunal of that State may request the Court of Justice of the European Communities to give a preliminary ruling on a question raised in a case pending before it and concerning the interpretation of the Europol Convention if that court or tribunal considers that a decision on the question is necessary to enable it to give judgment.
Article 3
1. The Protocol on the Statute of the Court of Justice of the European Communities and the Rules of Procedure of that Court of Justice shall apply.
2. In accordance with the Statute of the Court of Justice of the European Communities, any Member State, whether or not it has made a declaration pursuant to Article 2, shall be entitled to submit statements of case or written observations to the Court of Justice of the European Communities in cases which arise under Article 1.
Article 4
1. This Protocol shall be subject to adoption by the Member States in accordance with their respective constitutional requirements.
2. Member States shall notify the depositary of the completion of their respective constitutional requirements for adopting this Protocol and communicate to him any declaration made pursuant to Article 2.
3. This Protocol shall enter into force 90 days after the notification, referred to in paragraph 2, by the Member State which, being a member of the European Union on the date of adoption by the Council of the act drawing up this Protocol, is the last to fulfil that formality. However, it shall at the earliest enter into force at the same time as the Europol Convention.
Article 5
1. This Protocol shall be open to accession by any State that becomes a member of the European Union.
2. Instruments of accession shall be deposited with the depositary.
3. The text of this Protocol in the language of the acceding State, drawn up by the Council of the European Union, shall be authentic.
4. This Protocol shall enter into force with respect to any State that accedes to it 90 days after the date of deposit of its instrument of accession, or on the date of the entry into force of this Protocol if the latter has not yet come into force when the said period of 90 days expires.
Article 6
Any State that becomes a member of the European Union and accedes to the Europol Convention in accordance with Article 46 thereof shall accept the provisions of this Protocol.
Article 7
1. Amendments to this Protocol may be proposed by any Member State, being a High Contracting Party. Any proposal for an amendment shall be sent to the depositary, who shall forward it to the Council.
2. Amendments shall be established by the Council, which shall recommend that they be adopted by the Member States in accordance with their respective constitutional requirements.
3. Amendments thus established shall enter into force in accordance with the provisions of Article 4.
Article 8
1. The Secretary-General of the Council of the European Union shall act as depositary of this Protocol.
2. The depositary shall publish in the Official Journal of the European Communities the notifications, instruments or communications concerning this Protocol.
Done in a single original in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Irish, Italian, Portuguese, Spanish and Swedish languages, each text being equally authentic.
Iekšlietu ministrs |
Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
M.Gulbis |
K.Trautmanis |
M.Rāzna |
T.Stragova |
A.Zamozdika |
27.02.2004. 11:17
vārdu skaits: 839
A.Zamozdika 7219003
e-pasts: aija.zamozdika@iem.gov.lv
PROTOCOL drawn up, on the basis of Article K.3 of the Treaty on European Union and Article 41 (3) of the Europol Convention, on the privileges and immunities of Europol, the members of its organs, the deputy directors and employees of Europol
THE HIGH CONTRACTING PARTIES to the present Protocol, Member States of the European Union,
REFERRING to the Council Act of 19 June 1997,
CONSIDERING that pursuant to Article 41 (1) of the Convention based on Article K.3 of the Treaty on European Union, on the establishment of a European Police Office (Europol Convention), Europol, the members of its organs, the Deputy Directors and employees of Europol shall enjoy the privileges and immunities necessary for the performance of their tasks in accordance with a Protocol setting out the rules to be applied in all Member States,
HAVE AGREED AS FOLLOWS:
Article 1
Definitions
For the purposes of this Protocol:
(a) 'Convention` means the Convention based on Article K.3 of the Treaty on European Union, on the establishment of a European Police Office (Europol Convention);
(b) 'Europol` means the European Police Office;
(c) 'Organs of Europol` means the Management Board as referred to in Article 28 of the Convention, the Financial Controller as referred to in Article 35 (7) of the Convention, and the Financial Committee as referred to in Article 35 (8) of the Convention;
(d) 'Board` means the Management Board as referred to in Article 28 of the Convention;
(e) 'Director` means the Director of Europol as referred to in Article 29 of the Convention;
(f) 'Staff` means the Director, Deputy Directors and the employees of Europol as referred to in Article 30 of the Convention with the exception of the local staff as referred to in Article 3 of the Staff Regulations;
(g) 'Archives of Europol` means all records, correspondence, documents, manuscripts, computer and media data, photographs, films, video and sound recordings belonging to or held by Europol or any of its staff members, and any other similar material which in the unanimous opinion of the Board and Director forms part of the archives of Europol.
Article 2
Immunity from legal process and immunity from search, seizure, requisition, confiscation and any other form of interference
1. Europol shall have immunity from legal process for the liability referred to in Article 38 (1) of the Convention in respect of unauthorized or incorrect data processing.
2. The property, funds and assets of Europol, wherever located on the territories of the Member States and by whomsoever held, shall be immune from search, seizure, requisition, confiscation and any other form of interference.
Article 3
Inviolability of archives
The archives of Europol wherever located on the territories of the Member States and by whomsoever held shall be inviolable.
Article 4
Exemption from taxes and duties
1. Within the scope of its official activities, Europol, its assets, income and other property shall be exempt from all direct taxes.
2. Europol shall be exempt from indirect taxes and duties included in the price of movable and immovable property and services, acquired for its official use and involving considerable expenditure. The exemption may be granted by way of a refund.
3. Goods purchased under this Article with exemption from value-added tax or excise duties shall not be sold or otherwise disposed of, except in accordance with the conditions agreed upon with the Member State that has granted the exemption.
4. No exemption will be granted from taxes and duties which represent charges for specific serviced rendered.
Article 5
Freedom of financial assets from restrictions
Without being subject to any financial controls, regulations, notification requirements in respect of financial transactions, or moratoria of any kind, Europol may freely:
(a) purchase any currencies through authorized channels and hold and dispose of them;
(b) operate accounts in any currency.
Article 6
Facilities and immunities in respect of communication
1. Member States shall permit Europol to communicate freely and without a need for special permission, for all official purposes, and shall pr otect the right of Europol to do so. Europol shall have the right to use codes and to dispatch and receive official correspondence and other official communications by courier or in sealed bags which shall be subject to the same privileges and immunities as diplomatic couriers and bags.
2. Europol shall, as far as may be compatible with the International Telecommunications convention of 6 November 1982, for its official communications enjoy treatment not less favourable than that accorded by member States to any international organization or government, including diplomatic missions of such government, in the matter of priorities for communication by mail, cable, telegraph, telex, radio, television, telephone, fax, satellite, or other means.
Article 7
Entry, stay and departure
Member States shall facilitate, if necessary, the entry, stay and departure of the persons listed in Article 8 for purposes of official business. This shall not prevent the requirement of reasonable evidence to establish that persons claiming the treatment provided for under this Article come within the classes described in Article 8.
Article 8
Privileges and immunities of members of the organs of Europol and staff members of Europol
1. Members of the organs of Europol and staff members of Europol shall enjoy the following immunities:
(a) Without prejudice to Article 32 and, so far as applicable, Article 40 (3) of the Convention, immunity from legal process of any kind in respect of words spoken or written, and of acts performed by them, in the exercise of their official functions, such immunity to continue notwithstanding that the persons concerned may have ceased to be members of an organ of Europol or staff members of Europol;
(b) inviolability of all their official papers and documents and other official materials.
2. Staff members of Europol, whose salaries and emoluments are subject to a tax for the benefit of Europol as mentioned in Article 10, shall enjoy exemption from income tax with respect to salaries and emoluments paid by Europol. However, such salaries and emoluments may be taken into account when assessing the amount of tax payable on income from other sources. This paragraph does not apply to pensions and annuities paid to former staff members of Europol and their dependants.
3. The provisions of Article 14 of the Protocol on the privileges and immunities of the European Communities shall apply to the staff members of Europol.
Article 9
Exemptions to immunities
The immunity granted to persons mentioned in Article 8 shall not extend to civil action by a third party for damages, including personal injury or death, arising from a traffic accident caused by any such person.
Article 10
Taxes
1. Subject to the conditions and following the procedures laid down by Europol and agreed by the Board, the staff members of Europol engaged for a minimum period of one year shall be subject to a tax for the benefit of Europol on salaries and emoluments paid by Europol.
2. Each year, Member States shall be notified of the names and addresses of the staff members of Europol mentioned in this Article as well as of any other personnel contracted to work at Europol. Europol shall deliver to each of them a yearly certificate bearing the total gross and net amount of remuneration of any kind paid by Europol for the year in question, including the details and nature of payments and the amounts of withholdings at source.
3. This Article does not apply to pensions and annuities paid to former staff members of Europol and their dependants.
Article 11
Protection of personnel
Member States shall, if so requested by the Director, take all reasonable steps in accordance with their national laws to ensure the necessary safety and protection of the persons mentioned in this Protocol whose security is endangered due to their services to Europol.
Article 12
Waiver of immunities
1. The privileges and immunities granted under the provisions of this Protocol are conferred in the interests of Europol and not for the personal benefit of the individuals themselves. It is the duty of Europol and all persons enjoying such privileges and immunities to observe in all other respects the laws and regulations of Member States.
2. The Director shall be required to waive the immunity of Europol and any staff member of Europol, in cases where the immunity would impede the course of justice and can be waived without prejudice to the interests of Europol. In respect of the Director, the Financial Controller and the members of the Financial Committee, the Board has a similar obligation. In respect of Members of the Board, the waiving of the immunities shall be within the competence of the respective Member States.
3. When the immunity of Europol as mentioned in Article 2 (2) has been waived, searches and seizures ordered by the judicial authorities of the Member States shall be effected in the presence of the Director or a person delegated by him, in compliance with the rules of confidentiality laid down in or by virtue of the Convention.
4. Europol shall cooperate at all times with the appropriate authorities of Member States to facilitate the proper administration of justice and shall prevent any abuse of the privileges and immunities granted under the provisions of this Protocol.
5. Should a competent authority or judicial body of a Member State consider that an abuse of a privilege or immunity conferred by this Protocol has occurred, the body responsible for waiving immunity pursuant to paragraph 2 shall, upon request, consult with the appropriate authorities to determine whether any such abuse has occurred. If such consultations fail to achieve a result satisfactory for both sides, the matter shall be settled in accordance with the procedure set out in Article 13.
Article 13
Settlement of disputes
1. Disputes on a refusal to waive an immunity of Europol or of a person who, by reason of his official position, enjoys immunity as mentioned in Article 8 (1), shall be discussed by the Council in accordance with the procedure set out in Title VI of the Treaty on European Union with the aim of finding a settlement.
2. When such disputes are not settled, the Council shall unanimously decide on the modalities according to which they shall be settled.
Article 14
Reservations
Reservations shall not be permissible in respect of this Protocol.
Article 15
Entry into force
1. This Protocol shall be subject to adoption by the Member States in accordance with their respective constitutional requirements.
2. Member States shall notify the depositary of the completion of their respective constitutional requirements for adopting this Protocol.
3. This Protocol shall enter into force on the first day of the second month following the notification, referred to in paragraph 2, by the Member State which, being a member of the European Union on the date of adoption by the Council of the Act drawing up this Protocol, is the last to fulfil that formality.
Article 16
Accession
1. This Protocol shall be open to accession by any State that becomes a member of the European Union.
2. Instruments of accession shall be deposited with the depository.
3. The text of this Protocol in the language of the acceding State, drawn up by the Council of the European Union, shall be authentic.
4. This Protocol shall enter into force with respect to any State that accedes to it, ninety days after the date of deposit of its instrument of accession, or on the date of the entry into force of this Protocol if the latter has not yet come into force when the said period of ninety days expires.
Article 17
Evaluation
1. Within two years after the entry into force of this Protocol, it will be evaluated under the supervision of the Management Board.
2. Immunity pursuant to Article (8) (1) (a) shall be granted only in respect of official acts which require to be undertaken in fulfilment of the tasks set out in Article 3 of the Convention in the version signed on 26 July 1995. Prior to each amendment or extension of the tasks in Article 3 of the Convention there shall be a review in accordance with the first paragraph, in particular with regard to Article 8 (1) (a) and 13.
Article 18
Amendments
1. Amendments to this Protocol may be proposed by any member State, being a High Contracting Party. Any proposal for an amendment shall be sent to the depository, who shall forward it to the Council.
2. Amendments shall be established unanimously by the Council, which shall recommend that they be adopted by the Member States in accordance with their respective constitutional requirements.
3. Amendments thus established shall enter into force in accordance with the provisions of Article 15.
4. The Secretary-General of the Council of the European Union shall notify all Member States of the date of entry into force of the amendments.
Article 19
Depositary
1. The Secretary-General of the Council of the European Union shall act as depositary of this Protocol.
2. The depositary shall publish in the Official Journal of the European Communities the notifications, instruments or communications concerning this Protocol.
IN WITNESS WHEREOF, the undersigned Plenipotentiaries have signed this Protocol.
Done at Brussels, this nineteenth day of June in the year one thousand nine hundred and ninety-seven, in a single original, in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Irish, Italian, Portuguese, Spanish and Swedish languages, each text being equally authentic, such original remaining deposited in the archives of the General Secretariat of the Council of the European Union.
Iekšlietu ministrs |
Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
M.Gulbis |
K.Trautmanis |
M.Rāzna |
T.Stragova |
A.Zamozdika |
27.02.2004. 11:30
vārdu skaits: 2280
A.Zamozdika 7219003
e-pasts: aija.zamozdika@iem.gov.lv
Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. Pants
(Eiropola konvencija)
Šīs Konvencijas AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,
atsaucoties uz Padomes 1995.gada 26.jūlija aktu;
apzinoties neatliekamās problēmas, ko rada terorisms, nelegāla narkotisko vielu aprite un citi smagi starptautiskās noziedzības veidi;
tā kā ir nepieciešams attīstīt Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritāti un sadarbību, jo īpaši, uzlabojot dalībvalstu policiju sadarbību;
tā kā šādai attīstībai būtu jāļauj turpmāk uzlabot drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzību;
tā kā Eiropas Policijas biroja (Eiropols) izveide tika apstiprināta 1992.gada 7.februāra Līgumā par Eiropas Savienību;
ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 1993.gada 29.oktobra lēmumu, ka Eiropols ir jāizveido Nīderlandē un tam ir jāatrodas Hāgā;
apzinoties kopējo mērķi uzlabot policijas sadarbību terorisma, nelegālas narkotisko vielu aprites un citu smagu starptautiskās noziedzības veidu jomā, pastāvīgi, konfidenciāli un intensīvi veicot informācijas apmaiņu starp Eiropolu un dalībvalstu nacionālajām vienībām;
saprotot, ka šajā Konvencijā paredzētajiem sadarbības veidiem nevajadzētu ietekmēt citus divpusējās vai daudzpusējās sadarbības veidus;
pārliecībā, ka policijas sadarbības jomā īpaša uzmanība ir jāveltī personu tiesību aizsardzībai un jo īpaši personas datu aizsardzībai;
tā kā Eiropola darbība saskaņā ar šo Konvenciju neierobežo Eiropas Kopienu pilnvaras; tā kā Eiropolam un Kopienām ir kopējas intereses Eiropas Savienības ietvaros izveidot sadarbības veidus, kas ļautu tiem veikt attiecīgo uzdevumu pēc iespējas efektīvāk,
ir vienojušās par SEKOJOŠO:
I SADAĻA
IZVEIDE UN UZDEVUMI
1. pants
Izveide
1. Eiropas Savienības dalībvalstis, turpmāk dalībvalstis, ar šo izveido Eiropas Policijas biroju, turpmāk Eiropols.
2. Eiropols uztur sakarus ar vienu nacionālo vienību katrā dalībvalstī, kas jāizveido vai jānozīmē saskaņā ar 4.pantu.
2. pants
Mērķis
1. Eiropola mērķis ir, sadarbojoties ar dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību K1.panta 9.punktu, ar šajā Konvencijā minētajiem līdzekļiem uzlabot dalībvalstu kompetento iestāžu efektivitāti un sadarbību, novēršot un apkarojot terorismu, nelegālu narkotisko vielu apriti un citus smagus starptautiskās noziedzības veidus, ja ir faktiskas norādes, ka ir iesaistīta kāda organizētās noziedzības struktūra un minētais noziedzīgais nodarījums ietekmē divas vai vairākas dalībvalstis, un attiecīgo noziedzīgo nodarījumu lielums, nozīmīgums un sekas prasa dalībvalstu kopīgu rīcību.
2. Lai pakāpeniski sasniegtu 1.punktā minēto mērķi, Eiropols sākotnēji rīkojas, lai novērstu un apkarotu nelegālu narkotisko vielu apriti, kodolmateriālu un radioaktīvo vielu apriti, nelegālu imigrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un noziedzīgos nodarījumus, kas ir saistīti ar transportlīdzekļiem.
Vēlākais divus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Eiropols nodarbojas arī ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti vai ko varētu izdarīt teroristisku darbību laikā pret dzīvību, veselību, personas brīvību vai īpašumu. Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru var pieņemt lēmumu dot Eiropolam norādījumus izmeklēt šādas teroristiskas darbības pirms minētā termiņa beigām.
Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru var pieņemt lēmumu dot Eiropolam norādījumus izmeklēt citus noziedzīgos nodarījumus, kas ir uzskaitīti šīs Konvencijas pielikumā vai īpašos paziņojumos. Pirms lēmuma pieņemšanas Padome dod norādījumus Vadības padomei sagatavot lēmumu un, jo īpaši, noteikt Eiropola budžetu un darbinieku skaitu.
3. Eiropola kompetencē attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu veidu vai īpašām tā izpausmēm tāpēc ir:
1) gan nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšana saistībā ar šiem noziedzīgo nodarījumu veidiem vai īpašām to izpausmēm;
2) gan saistīti noziedzīgi nodarījumi.
Turpmāk minēto uzskata par saistītu un ņem vērā saskaņā ar 8. un 10.pantā paredzēto procedūru:
- noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai sagādātu līdzekļus tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, kas ietilpst Eiropola kompetencē,
- noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti Eiropola kompetencē ietilpstošu noziedzīgu nodarījumu veicināšanai vai izdarīšanai,
- noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai nodrošinātu Eiropola kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu nesodāmību.
4. Šīs Konvencijas mērķiem kompetentas iestādes ir visas dalībvalstīs pastāvošās valsts iestādes, kas saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu.
5. 1. un 2.punkta mērķiem nelegāla narkotisko vielu aprite ir noziedzīgi nodarījumi, kas uzskaitīti Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988.gada 20.decembra Konvencijas pret nelegālu narkotisko vielu un psihotropo vielu apriti 3.panta 1.punktā, kā arī noteikumos, ar kuriem šī konvencija ir grozīta vai aizstāta.
3. pants
Uzdevumi
1. Eiropolam, atbilstoši tā mērķim saskaņā ar 2.panta 1.punktu, ir šādi galvenie uzdevumi:
1) veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm;
2) iegūt, salīdzināt un analizēt informāciju un izlūkošanas datus;
3) nekavējoties sniegt dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar 4.pantā minēto nacionālo vienību starpniecību tās skarošu informāciju par visām atklātajām saiknēm starp noziedzīgajiem nodarījumiem;
4) palīdzēt izmeklēšanā dalībvalstīs, nosūtot visu būtisko informāciju nacionālajām vienībām;
5) uzturēt datorizētu savāktās informācijas sistēmu saskaņā ar 8., 10. un 11.pantu.
2. Lai ar nacionālo vienību palīdzību uzlabotu dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību un efektivitāti, nolūkā izpildīt 2.panta 1.punktā noteikto mērķi, Eiropolam turklāt ir šādi papildu uzdevumi:
1) attīstīt dalībvalstu kompetento iestāžu speciālistu zināšanas par izmeklēšanas procedūrām un sniegt konsultācijas par izmeklēšanu;
2) sniegt stratēģiskos izlūkošanas datus, lai palīdzētu un veicinātu nacionālajā līmenī pieejamo resursu efektīvu izmantošanu operatīvām darbībām;
3) sagatavot ziņojumus par vispārējo stāvokli.
3. Saistībā ar 2.panta 1.punktā minēto mērķi Eiropols turklāt var saskaņā ar savā rīcībā esošo personālu un budžeta līdzekļiem un Vadības padomes noteiktajās robežās palīdzēt dalībvalstīm ar konsultācijām un pētniecību šādās jomās:
1) kompetento iestāžu darbinieku apmācība;
2) šo iestāžu organizācija un aprīkojums;
3) noziedzības novēršanas metodes;
4) tehniskas un kriminālistiskas policijas darba metodes un izmeklēšanas procedūras.
4. pants
Nacionālās vienības
1. Katra dalībvalsts izveido vai nozīmē nacionālo vienību, kas pilda šajā pantā uzskaitītos uzdevumus.
2. Nacionālā vienība ir vienīgā sadarbību koordinējošā organizācija starp Eiropolu un valstu kompetentajām iestādēm. Nacionālās vienības un kompetento iestāžu attiecības regulē valstu normatīvie akti, un, jo īpaši, atbilstošās valsts konstitucionālās prasības.
3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nacionālās vienības spēj pildīt savus uzdevumus un, jo īpaši, ka tām ir pieeja atbilstošajiem datiem valstī.
4. Nacionālo vienību uzdevums ir:
1) pēc savas iniciatīvas nosūtīt Eiropolam informāciju un izlūkošanas datus, kas nepieciešami tā pienākumu veikšanai;
2) atbildēt uz Eiropola pieprasījumiem par informāciju, izlūkošanas datiem un konsultācijām;
3) atjaunot informāciju un izlūkošanas datus;
4) novērtēt informāciju un izlūkošanas datus saskaņā ar valstu normatīvajiem aktiem kompetento iestāžu vajadzībām un nosūtīt tām šos materiālus;
5) izdarīt pieprasījumus Eiropolam par konsultācijām, informāciju, izlūkošanas datiem un analīzi;
6) piegādāt Eiropolam informāciju glabāšanai datorizētajā sistēmā;
7) nodrošināt atbilstību normatīvajiem aktiem attiecībā uz visu informācijas apmaiņu starp šīm vienībām un Eiropolu.
5. Neierobežojot dalībvalstīm uzticēto pienākumu pildīšanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību K2.panta 2.punktā, nacionālās vienības pienākums nav sniegt 4.punkta 1., 2. un 6.apakšpunktā, kā arī 7. un 10.pantā paredzēto informāciju un izlūkošanas datus, ja tas nozīmētu, ka:
1) tiek kaitēts būtiskām valsts drošības interesēm; vai
2) tiek apdraudēts izmeklēšanas iznākums vai personu drošība;
3) ir iesaistīta informācija, kas attiecas uz organizācijām vai īpašām izlūkošanas darbībām valsts drošības jomā.
6. Nacionālo vienību izdevumus saziņai ar Eiropolu sedz dalībvalstis un, izņemot savienojuma izmaksas, neiekasē tos no Eiropola.
7. Nacionālo vienību vadītāji nepieciešamības gadījumā tiekas, lai palīdzētu Eiropolam, sniedzot konsultācijas.
5. pants
Sakaru virsnieki
1. Katra nacionālā vienība nosūta uz Eiropolu vismaz vienu sakaru virsnieku. Sakaru virsnieku skaitu, ko dalībvalstis var nosūtīt uz Eiropolu, nosaka ar Vadības padomes vienbalsīgu lēmumu; lēmumu var mainīt jebkurā laikā ar Vadības padomes vienbalsīgu lēmumu. Ja vien šīs Konvencijas īpašajos noteikumos nav paredzēts citādi, uz sakaru virsniekiem attiecas tās dalībvalsts normatīvie akti, kura tos nosūtījusi.
2. Nacionālās vienības dod norādījumus sakaru virsniekiem pārstāvēt to intereses Eiropolā saskaņā ar tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kura tos nosūtījusi, un atbilstoši noteikumiem, kurus piemēro Eiropola administrēšanai.
3. Neierobežojot 4.panta 4. un 5.punktu, sakaru virsnieki saskaņā ar 2.panta 1.punktā paredzēto mērķi palīdz informācijas apmaiņā starp nacionālajām vienībām, kuras tos ir nosūtījušas, un Eiropolu, jo īpaši:
1) sniedzot Eiropolam informāciju no nacionālās vienības, kas tos nosūtījusi;
2) nosūtot informāciju no Eiropola nacionālajai vienībai, kura tos nosūtījusi; un
3) sadarbojoties ar Eiropola amatpersonām, sniedzot informāciju un konsultācijas attiecībā uz informācijas analīzi par dalībvalsti, kura tos nosūtījusi.
4. Tajā pašā laikā sakaru virsnieki palīdz informācijas apmaiņā no to nacionālajām vienībām, kā arī koordinē iegūtos rezultātus saskaņā ar attiecīgajiem valsts normatīvajiem aktiem un atbilstoši 2.panta 1.punktā paredzētajam mērķim.
5. Ciktāl tas ir nepieciešams 3.punktā paredzēto uzdevumu izpildei, sakaru virsniekiem ir tiesības iepazīties ar dažādām lietām saskaņā ar attiecīgajos pantos paredzētajiem noteikumiem.
6. 25.pantu mutatis mutandis piemēro sakaru virsnieku darbībai.
7. Neierobežojot citus šīs Konvencijas noteikumus, sakaru virsnieku tiesības un pienākumus saistībā ar Eiropolu vienbalsīgi nosaka Vadības padome.
8. Sakaru virsnieki bauda privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešama uzdevumu veikšanai saskaņā ar 41.panta 2.punktu.
9. Eiropols bez maksas nodrošina dalībvalstīm telpas Eiropola mītnē šo valstu sakaru virsnieku darbībai.
Visus izdevumus, kas rodas, nosūtot sakaru virsniekus, sedz dalībvalsts, kura nosūta tos; tas attiecas arī uz izdevumiem par sakaru virsnieku aprīkojumu, ja vien Vadības padome konkrētā gadījumā vienbalsīgi neiesaka citu risinājumu, sastādot Eiropola budžetu.
6. pants
Datorizēta savāktās informācijas sistēma
1. Eiropols uztur datorizētu savāktās informācijas sistēmu, kurā ir šādas sastāvdaļas:
1) 7.pantā minētā informācijas sistēma ar ierobežotu un precīzi noteiktu saturu, kas ļauj ātri saņemt dalībvalstīm un Eiropolam pieejamo informāciju;
2) 10.pantā minētie darba faili, kas izveidoti dažādiem laikposmiem analīzes mērķiem un ietver vispārēju informāciju; un
3) indeksa sistēma, kurā ir sīkas ziņas par 2.apakšpunktā minētajiem analīzes failiem saskaņā ar 11.pantā paredzētajiem noteikumiem.
2. Eiropola datorizēto savāktās informācijas sistēmu nekādos apstākļos nedrīkst savienot ar citu automatizētu datu apstrādes sistēmu, izņemot ar nacionālo vienību automatizētām datu apstrādes sistēmām.
II SADAĻA
INFORMĀCIJAS SISTĒMA
7. pants
Informācijas sistēmas izveide
1. Lai pildītu savus uzdevumus, Eiropols izveido un uztur datorizētu informācijas sistēmu. Informācijas sistēma, kurā dalībvalstis, ko pārstāv nacionālās vienības un sakaru virsnieki, var tieši ievadīt datus saskaņā ar šo valstu procedūrām, un kurā Eiropols var tieši ievadīt trešo valstu un iestāžu sniegtos datus, kā arī analīzes datus, ir tieši pieejama darbam nacionālām vienībām, sakaru virsniekiem, direktoram, direktora vietniekiem un attiecīgi pilnvarotām Eiropola amatpersonām.
Nacionālām vienībām tieša pieeja informācijas sistēmai attiecībā uz 8.panta 1.punkta 2.apakšpunktā minētajām personām ir atļauta tikai attiecībā uz ziņām par personām, kas uzskaitītas 8.panta 2.punktā. Īpašas izmeklēšanas vajadzībām pilns datu klāsts tām ir pieejams ar sakaru virsnieku starpniecību.
2. Eiropols:
1) nodrošina atbilstību noteikumiem, kas regulē sadarbību un informācijas sistēmas darbību, un
2) atbild par informācijas sistēmas pareizu tehnisku un funkcionālu darbību. Eiropols, jo īpaši, veic visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 21. un 25.pantā minētie pasākumi attiecībā uz informācijas sistēmu tiek pareizi izpildīti.
3. Nacionālās vienības katrā dalībvalstī ir atbildīgas par sazināšanos ar informācijas sistēmu. Tās, jo īpaši, ir atbildīgas par 25.pantā minētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz datu apstrādes aprīkojumu, ko izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, par pārbaudēm saskaņā ar 21.pantu un, ciktāl attiecīgās dalībvalsts likumi, noteikumi un administratīvie akti un procedūras prasa, par pareizu šīs Konvencijas izpildi attiecībā uz pārējiem aspektiem.
8. pants
Informācijas sistēmas saturs
1. Informācijas sistēmu var izmantot tikai, lai glabātu, grozītu un izmantotu datus, kas ir nepieciešami Eiropola uzdevumu veikšanai, izņemot datus par 2.panta 3.punkta otrajā apakšpunktā minētajiem saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Ievadītie dati attiecas uz:
1) personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanau vai līdzdalību tajā, kas saskaņā ar 2.pantu ietilpst Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu;
2) personām, par kurām pastāv pamatotas bažas saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kas saskaņā ar 2.pantu ietilpst Eiropola kompetencē.
2. 1.pantā minētie personas dati var ietvert tikai šādas ziņas:
1) uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un jebkurus citus vai pieņemtus vārdus;
2) dzimšanas datumu un vietu;
3) pilsonību;
4) dzimumu; un
5) nepieciešamības gadījumā, citas pazīmes, kas varētu palīdzēt veikt identifikāciju, ieskaitot visas īpašās fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas.
3. Papildus 2.punktā minētajiem datiem un datiem par Eiropolu vai nacionālo vienību, kas datus ievada, informācijas sistēmu var izmantot arī, lai glabātu, grozītu un izmantotu šādas ziņas attiecībā uz 1.punktā minētajām personām:
1) par noziedzīgiem nodarījumiem, noziegumiem, par kuru izdarīšanu ir aizdomas, un to izdarīšanas laiku un vietu;
2) par līdzekļiem, kas tika izmantoti, vai ko iespējams izmantot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai;
3) par iestādēm, kas izskata lietu, un norādes par dokumentāciju;
4) par iespējamo piederību noziedzīgai organizācijai;
5) par sodāmībām, ja tās ir saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņā ar 2.pantu ir Eiropola kompetencē.
Šos datus arī var ievadīt, ja tajos vēl nav konkrētas norādes uz personām. Ja Eiropols pats ievada datus, kā arī sniedz norādes par dokumentāciju, tas arī norāda, vai dati tika iegūti no kādas trešās puses vai pašu analīzes rezultātā.
4. Papildus informāciju, ko Eiropols vai nacionālās vienības glabā par 1.punktā minētajām personu grupām, var paziņot jebkurai nacionālajai vienībai vai Eiropolam, ja tie to lūdz. Nacionālās vienības šādi rīkojas atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem.
Ja papildus informācija attiecas uz vienu vai vairākiem 2.panta 3.punkta 2.apakšpunktā minētajiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, informācijas sistēmā glabātos datus attiecīgi iezīmē, lai nacionālās vienības un Eiropols varētu apmainīties ar informāciju par saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
5. Ja tiesvedību pret attiecīgo personu pārtrauc vai šo personu attaisno, ar abiem lēmumiem saistītos datus svītro.
9. pants
Tiesības piekļūt informācijas sistēmai
1. Tikai nacionālām vienībām, sakaru virsniekiem, direktoram, direktora vietniekiem vai atbilstoši pilnvarotām Eiropola amatpersonām ir tiesības ievadīt datus tieši informācijas sistēmā un iegūt datus no tās. Datus var iegūt, ja tas konkrētajā gadījumā ir nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai; iegūšanu veic saskaņā ar iegūstošās vienības likumiem, noteikumiem, administratīvajiem aktiem un procedūrām, atbilstoši visiem šajā Konvencijā ietvertajiem papildus noteikumiem.
2. Tikai vienība, kas datus ievadījusi, var grozīt, labot vai dzēst šādus datus. Ja kādai vienībai ir pamats uzskatīt, ka 8.panta 2.punktā minētie dati ir nepareizi vai tā vēlas šos datus papildināt, tā nekavējoties par to ziņo vienībai, kas datus ievadīja; pēdējā nekavējoties pārbauda šādu paziņojumu un nepieciešamības gadījumā tūlīt groza, papildina, labo vai dzēš datus. Ja sistēmā ir 8.panta 3.punktā minētie dati par kādu personu, jebkura vienība var ievadīt papildus 8.panta 3.punktā minētos datus. Ja pastāv acīmredzamas pretrunas starp ievadītajiem datiem, attiecīgās vienības apspriežas un vienojas savā starpā. Ja kāda vienība paredz dzēst 8.panta 2.punktā minētos datus, kas ir ievadīti par kādu personu, un ja par to pašu personu tiek glabāti 8.panta 3.punktā minētie dati, bet tos ievadījušas citas vienības, atbildību par datu aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu saskaņā ar 15.panta 1.punktu un tiesības grozīt, papildināt, labot un dzēst šādus datus saskaņā ar 8.panta 2.punktu nodod nākošajai vienībai, kas par šo personu ievadījusi 8.panta 3.punktā minētos datus. Vienība, kas plāno dzēst datus, par saviem plāniem informē vienību, kurai ir nodota atbildība par datu aizsardzību.
3. Atbildība par datu iegūšanas pieļaujamību, ievadīšanu un grozījumiem informācijas sistēmā gulstas uz vienību, kas iegūst, ievada vai groza datus; šo vienību ir jāspēj identificēt. Informācijas paziņošanu starp nacionālajām vienībām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm regulē valstu normatīvie akti.
III SADAĻA
DARBA FAILI ANALĪZES MĒRĶIEM
10. pants
Personas datu iegūšana, apstrāde un izmantošana
1. 2.panta 1.punktā noteikto mērķu sasniegšanai Eiropols papildus datiem, kas nav saistīti ar personām, citos failos var glabāt, grozīt un izmantot datus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņā ar 2.panta 2.punktu ietilpst Eiropola kompetencē, ieskaitot datus par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2.panta 3.punkta 2.apakšpunktā un ir paredzēti īpašām pārbaudēm, un attiecas uz:
1) 8.panta 1.punktā minētajām personām;
2) personām, kuras var aicināt liecināt izmeklēšanā saistībā ar attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai turpmāko kriminālprocesu;
3) personām, kuras ir attiecīgā noziedzīgā nodarījuma upuri vai arī attiecībā uz tām daži fakti ļauj uzskatīt, ka tās varētu būt šādu nodarījumu upuri;
4) kontaktpersonām un sabiedrotajām personām, un
5) personām, kuras var sniegt informāciju par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku datu apstrādi 6.panta pirmajā teikumā uzskaitīto datu iegūšana, glabāšana un apstrāde nav atļauta, ja vien tas nav nepieciešams attiecīgā faila mērķiem un ja vien šādi dati nepapildina citus personas datus, kas jau ir ievadīti šajā failā. Ir aizliegts izvēlēties konkrētu personu grupu, pamatojoties tikai uz datiem, kas uzskaitīti Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijas 6.panta pirmajā teikumā, pārkāpjot iepriekšminētos noteikumus attiecībā uz mērķi.
Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā noteikto procedūru pieņem izpildes noteikumus datu failiem, ko sagatavojusi Vadības padome un kurā ir papildus ziņas, jo īpaši attiecībā uz šajā pantā minēto personas datu kategorijām, un noteikumi par attiecīgo datu drošību un to izmantošanas iekšēju pārraudzību.
2. Šādus failus izveido analīzes nolūkos, ar ko ir jāsaprot datu apkopošana, apstrāde vai izmantošana ar mērķi palīdzēt kriminālizmeklēšanā. Katrs analīzes projekts ietver analīzes grupas izveidi, kurā cieši iesaistītas šādas personas saskaņā ar 3.panta 1. un 2.punktā un 5.panta 3.punktā noteiktajiem uzdevumiem:
1) analītiķi un citas Eiropola amatpersonas, ko nozīmējis Eiropola direktorāts: tikai analītiķi ir pilnvaroti ievadīt datus attiecīgajā failā un iegūt datus no tā;
2) dalībvalstu sakaru virsnieki un/vai eksperti, kas piegādā informāciju vai kurus skar analīze 6.punkta nozīmē.
3. Pēc Eiropola pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas nacionālās vienības saskaņā ar 4.panta 5.punktu paziņo Eiropolam visu informāciju, kas tam var būt nepieciešama, lai veiktu 3.panta 1.punkta 2.apakšpunktā minētos uzdevumus. Dalībvalstis paziņo šādus datus tikai tad, ja to apstrāde ar mērķi novērst, analizēt vai apkarot noziedzīgus nodarījumus ir atļauta šo valstu normatīvajos aktos.
Atkarībā no datu sensitivitātes pakāpes, tos no nacionālām vienībām var sūtīt tieši un ar tādiem līdzekļiem, kas varētu būt piemēroti analīzes grupām, ar vai bez sakaru virsnieku starpniecības.
4. Ja papildus 3.punktā minētajiem datiem Eiropols uzskata par pamatotu nepieciešamību iegūt citu informāciju 3 panta 1.punkta 2.apakšpunktā minēto uzdevumu veikšanai, Eiropols var lūgt, lai:
1) Eiropas Kopienas un publisko tiesību subjekti, kas ir izveidoti saskaņā ar Līgumiem par šo Kopienu izveidi;
2) citi publisko tiesību subjekti, kas izveidoti Eiropas Savienībā;
3) subjekti, kas izveidoti ar divu vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos;
4) trešās valstis;
5) starptautiskās organizācijas un tām pakļautie publisko tiesību subjekti;
6) citi publisko tiesību subjekti, kas ir izveidoti ar divu vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos; un
7) Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija
nosūta tam atbilstošu informāciju ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem. Eiropols, atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem un ar tādiem pašiem līdzekļiem, var pieņemt informāciju, ko dažādās organizācijas sniedz pēc savas iniciatīvas. Padome ar vienbalsīgu lēmumu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru un apspriedusies ar Vadības padomi, izstrādā noteikumus, kas Eiropolam jāievēro šajā sakarā.
5. Ciktāl Eiropols saskaņā ar citām konvencijām ir pilnvarots gūt datorizētu pieeju datiem no citām informācijas sistēmām, Eiropols var iegūt personas datus ar šādiem līdzekļiem, ja tas nepieciešams 3.panta 1.punkta 2.apakšpunktā minēto pienākumu veikšanai.
6. Ja analīze ir vispārīga un stratēģiska, visas dalībvalstis ar sakaru virsnieku un/vai ekspertu starpniecību ir pilnībā saistītas ar iegūtajiem datiem, jo īpaši, ar Eiropola sastādīto ziņojumu nosūtīšanu.
Ja analīzi veic īpašos gadījumos, kas neattiecas uz visām dalībvalstīm un tai ir tiešs darbības mērķis, tajā piedalās šādu dalībvalstu pārstāvji:
1) Dalībvalstis, kuras bija informācijas avots, kas lika pieņemt lēmumu par analīzes faila izveidi, vai arī dalībvalstis, uz kurām šī informācija tieši attiecas, kā arī dalībvalstis, ko analīzes grupa vēlāk uzaicina piedalīties pārbaudē, jo šī informācija attiecas arī uz tām;
2) Dalībvalstis, kuras pēc indeksa sistēmas izmantošanas uzzina, ka tās ir jāinformē un pamato šo vajadzību saskaņā ar 7. punktā noteiktajiem nosacījumiem.
7. Pilnvaroti sakaru virsnieki var pieprasīt, lai viņus informē. Katra dalībvalsts ieceļ un pilnvaro ierobežotu skaitu šādu sakaru virsnieku. Šo sakaru virsnieku sarakstu tā nosūta Vadības padomei.
Sakaru virsnieks pieprasa, lai to informē, kā paredzēts 6.punktā, ar pamatotu rakstisku paziņojumu, ko apstiprinājusi iestāde, kurai viņš ir pakļauts attiecīgajā dalībvalstī, un kura nosūtīta visām analīzē iesaistītajām pusēm. Pēc tam viņu automātiski iesaista notiekošajā analīzē.
Ja analīzes grupa izvirza iebildumus, automātisko iesaistīšanu atliek līdz vienošanās procedūras beigām, kas var notikt šādos trīs posmos:
1) analīzē iesaistītās puses cenšas panākt vienošanos ar sakaru virsnieku, kurš pieprasa, lai to informē; šim mērķim tām ir ne vairāk kā astoņas dienas;
2) ja netiek panākta vienošanās, attiecīgo nacionālo vienību vadītāji un Eiropola direktorāts tiekas trīs dienu laikā;
3) ja domstarpības turpinās, attiecīgo pušu pārstāvji Vadības padomē tiekas astoņu dienu laikā. Ja attiecīgā dalībvalsts neatsakās no vajadzības saņemt informāciju, par šīs dalībvalsts automātisku iesaistīšanu pieņem vienbalsīgu lēmumu.
8. Dalībvalsts, kas Eiropolam nosūta datus, vienīgā var novērtēt to svarīguma pakāpi un grozījumus. Par jebkādu analīzes datu izplatīšanu vai operatīvu izmantošanu lēmumu pieņem, apspriežoties ar analīzē iesaistītajām pusēm. Dalībvalsts, kas pievienojas jau notiekošai analīzei, nevar izplatīt vai izmantot datus bez iepriekšējas vienošanās ar sākotnēji iesaistītajām dalībvalstīm.
11. pants
Indeksu sistēma
1. Eiropols izveido indeksu sistēmu datiem, ko glabā 10.panta 1.punktā minētajos failos.
2. Direktoram, direktora vietniekiem un pienācīgi pilnvarotām Eiropola amatpersonām un sakaru virsniekiem ir tiesības izmantot indeksa sistēmu. Indeksa sistēmai ir jābūt tādai, lai sakaru virsnieks, kurš to izmanto, no izmantotajiem datiem saprot, ka 6.panta 1.punkta 2.apakšpunktā un 10.panta 1.punktā minētajos failos ir dati par dalībvalsti, kura to nosūtījusi.
Sakaru virsniekiem nosaka tādas pieejas tiesības, lai būtu iespējams noteikt, vai informācija tiek vai netiek glabāta, taču nav iespējams konstatēt sakarības vai izdarīt turpmākus secinājumus par failu saturu.
3. Sīki izstrādātas procedūras indeksa sistēmas izveidei nosaka Vadības padome ar vienbalsīgu lēmumu.
12. pants
Pavēle par datu failu atvēršanu
1. Katram datorizētam datu failam, kas satur personas datus, ko Eiropols izmanto 10.pantā minēto uzdevumu veikšanai, Eiropols pavēlē par datu faila atvēršanu, ko apstiprina Vadības padome, sīkāk norāda:
1) faila nosaukumu;
2) faila mērķi;
3) personu grupas, par kurām tiek glabāti dati;
4) glabāto datu būtību un visus datus, kas uzskaitīti Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra konvencijas 6.panta pirmajā teikumā un kas noteikti ir nepieciešami;
5) izmantoto personas datu veidu, kas izmantots faila izveidē;
6) uzglabājamo datu piegādi vai ievadīšanu;
7) nosacījumus, ar kādiem failā glabātos personas datus var darīt zināmus, kādiem saņēmējiem un kādā veidā;
8) pārbaudes un glabāšanas termiņus;
9) revīzijas faila izveides metodi.
Eiropola direktors nekavējoties informē 24.pantā paredzēto Apvienotās uzraudzības iestādi par plānu izveidot šādu datu failu, un tā saņem dosjē, lai Vadības padomei varētu nosūtīt jebkādus kmentārus, ko tā uzskata par nepieciešamiem.
2. Ja jautājuma steidzamība neļauj saņemt Vadības padomes apstiprinājumu, kā noteikts 1.punktā, direktors pēc paša iniciatīvas vai pēc attiecīgo dalībvalstu lūguma ar pamatotu lēmumu var pieprasīt datu faila izveidošanu. Vienlaikus viņš informē Vadības padomes locekļus par savu lēmumu. Tad nekavējoties tiek sākta 1.punktā minētā procedūra un pabeigta pēc iespējas ātrāk.
VI SADAĻA
INFORMĀCIJAS APSTRĀDES VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
13. pants
Pienākums ziņot
Eiropols nekavējoties informē nacionālās vienības, kā arī to sakaru virsniekus, ja nacionālās vienības to pieprasa, par visu ar attiecīgo dalībvalsti saistīto informāciju un atklātajām sakarībām starp noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri saskaņā ar 2.pantu ir Eiropola kompetencē. Var sniegt arī informāciju un izlūkošanas datus par citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko Eiropols uzzina, pildot savus pienākumus.
14. pants
Datu aizsardzības standarts
1. Vēlākais šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīdī katra dalībvalsts saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem veic pasākumus saistībā ar personas datu apstrādi datu failos šīs Konvencijas ietvaros, lai nodrošinātu datu aizsardzības standartu, kas atbilst vismaz Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra konvencijas piemērošanas rezultātā radītajam standartam un, šādi rīkojoties, ņem vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987.gada 17.septembra ieteikumu Nr. R (87) 15 par personas datu izmantošanu policijas sektorā.
2. Šajā Konvencijā noteiktā personas datu nosūtīšana nedrīkst sākties līdz dienai, kad katras šādā nosūtīšanā iesaistītās dalībvalsts teritorijā stājas spēkā 1.punktā noteiktie aizsardzības noteikumi.
3. Eiropols, iegūstot, apstrādājot un izmantojot personas datus, ņem vērā Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijas principus un Eiropas Padomes Ministru padomes 1987.gada 17.septembra ieteikuma Nr. R (87) 15 principus.
Eiropols ievēro šos principus arī attiecībā uz neautomatizētajiem datiem, kas glabājas datu failos, tas ir, visiem strukturētiem personas datiem, kas ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem.
15. pants
Atbildība par datu aizsardzību
1. Saskaņā ar citiem šīs Konvencijas noteikumiem atbildība par Eiropolā glabātajiem datiem, jo īpaši attiecībā uz datu iegūšanas likumību, nosūtīšanu Eiropolam un ievadīšanu, kā arī uz to precizitāti, atjaunošanu un glabāšanas termiņu pārbaudi, gulstas uz:
1) dalībvalsti, kura ievada vai nosūtīja datus;
2) Eiropolu attiecībā uz datiem, ko Eiropolam nosūta trešās puses vai ko iegūst pēc Eiropola veiktajām analīzēm.
2. Turklāt saskaņā ar citiem šīs Konvencijas noteikumiem Eiropols ir atbildīgs par visiem tā saņemtajiem un apstrādātajiem datiem neatkarīgi no tā, vai šādi dati atrodas 8.pantā minētajā informācijas sistēmā, datu failos, kas izveidoti 10.pantā minētās analīzes nolūkos, 11.pantā minētajā indeksa sistēmā vai 14.panta 3.punktā minētajos failos.
3. Eiropols glabā datus tā, lai varētu konstatēt, kura dalībvalsts vai trešā puse tos nosūtījusi, vai arī konstatēt, ka tie iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā.
16. pants
Noteikumi par ziņojumu sastādīšanu
Vidēji Eiropols sastāda ziņojumu par vismaz vienu no desmit personas datu iegūšanas gadījumiem, kā arī par katru datu iegūšanu, kas veikta 7.pantā minētajā informācijas sistēmā, lai pārbaudītu, vai datu iegūšana ir atļauta saskaņā ar likumu. Ziņojumos ietvertos datus izmanto tikai Eiropola mērķiem, kā arī 23. un 24.pantā minētajās uzraudzības iestādēs, un tos dzēš pēc sešiem mēnešiem, ja vien šie dati nav nepieciešami turpmākai kontrolei. Par ziņojuma detaļām lēmumu pieņem Vadības padome pēc apspriedēm ar Apvienoto uzraudzības iestādi.
17. pants
Noteikumi par datu izmantošanu
1. No informācijas sistēmas, indeksa sistēmas un analīzes mērķiem izveidotajiem datu failiem iegūtos personas datus, kā arī citos veidos nosūtītos datus var pārsūtīt vai izmantot tikai dalībvalstu kompetentās iestādes, lai novērstu un apkarotu noziedzīgos nodarījumus, kas ir Eiropola kompetencē, kā arī, lai apkarotu citus smagus noziegumus.
Pirmajā punktā minētos datus izmanto atbilstoši tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kas ir atbildīga par iestādēm, kuras datus izmanto.
Eiropols var izmantot 1.punktā minētos datus tikai, lai izpildītu 3.pantā minētos uzdevumus.
2. Ja noteiktu datu gadījumā dalībvalsts vai 10.panta 4.punktā minētā trešā valsts vai trešā iestāde, kas nosūta datus, nosaka īpašus izmantošanas ierobežojumus, kas uz šādiem datiem attiecas dalībvalstī vai uz trešajām pusēm, šādus ierobežojumus ievēro arī datu lietotāji, izņemot īpašus gadījumus, kad valstu normatīvie akti nosaka, ka izmantošanas ierobežojums ir atcelts tiesu iestādēm, likumdevējam vai citām saskaņā ar normatīviem aktiem izveidotām neatkarīgām iestādēm, kam ir uzlikts pienākums pārraudzīt valstu kompetentās iestādes 2.panta 4.punkta nozīmē. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai pēc iepriekšējas konsultēšanās ar dalībvalsti, kura tos nosūtījusi un kuras intereses un atzinumi ir cik vien iespējams jāņem vērā.
3. Datus var izmantot citiem mērķiem vai tos var izmantot citas iestādes, kas nav minētas šīs Konvencijas 2.pantā, tikai pēc iepriekšējas konsultēšanās ar dalībvalsti, kas šos datus nosūtīja, ciktāl to atļauj attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti.
18. pants
Datu nosūtīšana trešajām valstīm un iestādēm
1. Eiropols saskaņā ar 4.punktā noteiktajiem nosacījumiem tā rīcībā esošos personas datus var nosūtīt trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta nozīmē, ja:
1) tas atsevišķos gadījumos ir nepieciešams, lai novērstu vai apkarotu noziedzīgus nodarījumus, kas saskaņā ar 2.pantu ir Eiropola kompetencē;
2) attiecīgajā valstī vai iestādē tiek nodrošināts atbilstošs datu aizsardzības līmenis; un
3) tas ir pieļaujams atbilstoši vispārējiem noteikumiem 2.punkta nozīmē.
2. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru un ņemot vērā 3.punktā minētos apstākļus, Padome ar vienbalsīgu lēmumu nosaka vispārējos noteikumus par to, kā Eiropols nosūta personas datus trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta nozīmē. Vadības padome sagatavo Padomes lēmumu un apspriežas ar 24.pantā minēto Apvienoto uzraudzības iestādi.
3. Datu aizsardzības līmeņa piemērotību trešajās valstīs un iestādēs 10.panta 4.punkta nozīmē vērtē, ņemot vērā visus apstākļus, kas ir būtiski, nosūtot personas datus; jo īpaši, ņem vērā šādus apstākļus:
1) datu būtību;
2) mērķi, kādam dati ir paredzēti;
3) paredzētās apstrādes ilgumu; un
4) vispārējus vai īpašus noteikumus, ko piemēro trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta nozīmē.
4. Ja minētos datus Eiropolam nosūta kāda dalībvalsts, Eiropols var tos nosūtīt trešajām valstīm un iestādēm tikai ar šīs dalībvalsts piekrišanu. Dalībvalsts var dot iepriekšēju vispārēju piekrišanu vai piekrišanu ar nosacījumiem šādai nosūtīšanai; šādu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā.
Ja datus nav nosūtījusi dalībvalsts, Eiropols pats pārliecinās, ka šādu datu nosūtīšana:
1) neierobežo pareizu to pienākumu veikšanu, kas ietilpst dalībvalsts kompetencē;
2) neapdraud dalībvalsts drošību un sabiedrisko kārtību vai citādi netraucē tās labklājībai.
5. Eiropols ir atbildīgs par nosūtīšanas atļaujas likumību. Eiropols reģistrē datu nosūtīšanas gadījumus, kā arī šādas nosūtīšanas pamatojumu. Datu nosūtīšanu atļauj tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tādiem mērķiem, kādiem tie tika nosūtīti. Tas neattiecas uz tādu personas datu nosūtīšanu, kas nepieciešami Eiropolam izmeklēšanai.
6. Ja 1.punktā paredzētā nosūtīšana attiecas uz informāciju, uz kuru attiecas konfidencialitātes prasības, tā ir pieļaujama tikai, ciktāl pastāv vienošanās par konfidencialitāti starp Eiropolu un saņēmēju.
19. pants
Piekļuves tiesības
1. Katra persona, kura vēlas izmantot piekļuves tiesības datiem, kas attiecas uz šo personu un kas glabājas Eiropolā, vai arī vēlas pārbaudīt šādus datus, var bez maksas iesniegt pieprasījumu valsts kompetentajai iestādei jebkurā dalībvalstī pēc šīs personas izvēles, un šī iestāde tūlīt paziņo Eiropolam un informē pieprasījuma iesniedzēju, ka atbildi viņš saņems tieši no Eiropola.
2. Pieteikums Eiropolam ir pilnībā jāizskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tas saņemts attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē.
3. Personas piekļuves tiesības datiem, kas attiecas uz šo personu, vai tiesības pārbaudīt šādus datus izmanto saskaņā ar tās dalībvalsts normatīviem aktiem, kurā šīs tiesības pieprasa, ņemot vērā šādus noteikumus:
Ja attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti paredz šādu datu nosūtīšanu, to neveic, ja atteikums ir nepieciešams, lai:
1) ļautu Eiropolam pareizi veikt savus pienākumus;
2) aizsargātu dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību vai novērstu noziedzīgos nodarījumus;
3) aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības;
šos apsvērumus nedrīkst neievērot to personu interesēs, uz ko attiecas informācijas nosūtīšana.
4. Tiesības nosūtīt informāciju saskaņā ar 3.punktu izmanto saskaņā ar šādām procedūrām:
1) attiecībā uz datiem, kas ievadīti 8.pantā minētajā informācijas sistēmā, nevar pieņemt lēmumu nosūtīt šādus datus, ja vien dalībvalstij, kura datus ievadīja, un dalībvalstij, uz kuru tieši attiecas šādu datu nosūtīšana, vispirms nav bijusi iespēja paust savu nostāju, kas var ietvert arī atteikumu nosūtīt šos datus. Datus, ko drīkst nosūtīt, kā arī šādu datu nosūtīšanas noteikumus norāda dalībvalsts, kura datus ievadījusi;
2) attiecībā uz datiem, ko informācijas sistēmā ievadījis Eiropols, dalībvalstīm, uz kurām tieši attiecas šādu datu nosūtīšana, vispirms ir jābūt iespējai paust savu nostāju, kas var ietvert atteikumu nosūtīt šos datus;
3) attiecībā uz datiem, kas ievadīti 10.pantā minētajos darba failos analīzes mērķiem, šādus datus nosūta tikai, ja Eiropols un analīzē iesaistītās dalībvalstis pieņem vienprātīgu lēmumu 10.panta 2.punkta nozīmē un ja dalībvalstis, kuras tieši skar šādu datu nosūtīšana, pieņem vienbalsīgu lēmumu.
Ja viena vai vairākas dalībvalstis vai Eiropols ir iebildušas pret attiecīgo datu nosūtīšanu, Eiropols attiecīgajai personai paziņo, ka ir veiktas pārbaudes, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai šī persona ir vai nav zināma.
5. Tiesības pārbaudīt informāciju izmanto saskaņā ar šādām procedūrām:
Ja piemērojamie valstu normatīvie akti neparedz noteikumus par datu nosūtīšanu vai vienkārša pārbaudes pieprasījuma gadījumā, Eiropols ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valstu iestādēm veic pārbaudes un paziņo pieprasījuma iesniedzējam par to, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai šī persona ir vai nav zināma.
6. Atbildot uz pieprasījumu pārbaudīt vai piekļūt datiem, Eiropols informē pieprasījuma iesniedzēju, ka viņš var pārsūdzēt lēmumu Apvienotajā uzraudzības iestādē, ja tas viņu neapmierina. Pieprasījuma iesniedzējs var arī nodot jautājumu izskatīšanai Apvienotajai uzraudzības iestādei, ja uz viņa pieprasījumu nav saņemta atbilde šajā pantā noteiktajos termiņos.
7. Ja pieprasījuma iesniedzējs iesniedz pārsūdzību 24.pantā minētajai Apvienotajai uzraudzības iestādei, tā pārbauda šo pārsūdzību.
Ja pārsūdzība attiecas uz tādu datu nosūtīšanu, kurus kāda dalībvalsts ir ievadījusi informācijas sistēmā, Apvienotā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu saskaņā ar tās dalībvalsts normatīviem aktiem, kurā pieprasījums tika iesniegts. Apvienotā uzraudzības iestāde vispirms apspriežas ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetentu tiesu iestādi dalībvalstī, kura sniedza datus. Jebkura valsts iestāde veic nepieciešamās pārbaudes, jo īpaši, lai konstatētu, vai lēmums dot atteikumu tika pieņemts saskaņā ar šī panta 3.punktu un 4.punkta 1.apakšpunktu. Ja tas apstiprinās, lēmumu, kas var ietvert atteikumu sniegt informāciju, pieņem Apvienotā uzraudzības iestāde ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetentu tiesu iestādi.
Ja pārsūdzība attiecas uz tādu datu nosūtīšanu, ko Eiropols ievadījis informācijas sistēmā vai glabā darba failos analīzes nolūkos, Apvienotā uzraudzības iestāde Eiropola vai dalībvalsts neatlaidīgu iebildumu gadījumā nedrīkst neievērot šādus iebildumus, ja vien lēmumu nepieņem ar divu trešdaļu tās biedru balsu vairākumu pēc Eiropola vai attiecīgās dalībvalsts uzklausīšanas. Ja šāda balsu vairākuma nav, Apvienotā uzraudzības iestāde paziņo pieprasījuma iesniedzējam, ka tā ir veikusi pārbaudi, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai viņš ir vai nav zināms.
Ja pārsūdzība attiecas uz tādu datu pārbaudi, ko informācijas sistēmā ir ievadījusi kāda dalībvalsts, Apvienotā uzraudzības iestāde nodrošina, ka nepieciešamās pārbaudes ir veiktas precīzi un ciešā sadarbībā ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kura datus ievadījusi. Apvienotā uzraudzības iestāde paziņo pieprasījuma iesniedzējam, ka tā ir veikusi pārbaudi, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai viņš ir vai nav zināms.
Ja pārsūdzība attiecas uz tādu datu pārbaudi, ko Eiropols ir ievadījis informācijas sistēmā vai glabā darba failos analīzes nolūkos, Apvienotā uzraudzības iestāde nodrošina, ka nepieciešamās pārbaudes ir veicis Eiropols. Apvienotā uzraudzības iestāde paziņo pieprasījuma iesniedzējam, ka tā ir veikusi pārbaudi, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai viņš ir vai nav zināms.
8. Iepriekšminētie noteikumi mutatis mutandis attiecas uz neautomatizētajiem datiem, ko Eiropols glabā datu failos, tas ir, visiem strukturētiem personas datiem, kas ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem.
20. pants
Datu labošana un dzēšana
1. Ja atklājas, ka Eiropola glabātie dati, ko tam nosūtījušas trešās valstis vai iestādes, vai kas iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā, ir kļūdaini, vai to ievadīšana vai glabāšana ir pretrunā ar šo Konvenciju, Eiropols šādus datus labo vai dzēš.
2. Ja datus, kas ir kļūdaini vai ir pretrunā šai Konvencijai, Eiropolam tieši nosūtījušas dalībvalstis, to pienākums ir šos datus labot vai dzēst sadarbībā ar Eiropolu. Ja kļūdaini dati tiek nosūtīti ar citiem piemērotiem līdzekļiem vai dalībvalstu nosūtītajos datos esošo kļūdu cēlonis ir nepareiza nosūtīšana vai arī dati ir nosūtīti, pārkāpjot šīs Konvencijas noteikumus vai arī kļūdas ir radušās, Eiropolam tos nepareizi ievadot, saņemot vai glabājot, vai pārkāpjot šīs Konvencijas noteikumus, Eiropola pienākums ir tos labot vai dzēst sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.
3. 1. un 2.punktā minētajos gadījumos dalībvalstīs, kuras ir datu saņēmējas, par to nekavējoties informē. Saņēmējas dalībvalstis arī labo vai dzēš šos datus.
4. Jebkurai personai ir tiesības lūgt Eiropolu labot vai dzēst neprecīzus datus par šīm personām.
Eiropols informē pieprasījuma iesniedzēju, ka dati pa viņu ir izlaboti vai izdzēsti. Ja pieprasījuma iesniedzējs nav apmierināts ar Eiropola atbildi vai arī viņš nesaņem atbildi trīs mēnešu laikā, viņš drīkst vērsties ar šo jautājumu pie Apvienotās uzraudzības iestādes.
21. pants
Datu failu glabāšanas un dzēšanas termiņi
1. Eiropols glabā datus datu failos tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai. Nepieciešamību turpināt glabāt datus pārskata ne vēlāk kā trīs gadus pēc datu ievadīšanas. Informācijas sistēmā glabāto datu pārskatīšanu un to dzēšanu veic vienība, kas tos ievadījusi. Citos Eiropola datu failos glabāto datu pārskatīšanu un dzēšanu veic Eiropols. Eiropols trīs mēnešus iepriekš automātiski informē dalībvalstis par glabāto datu pārskatīšanas termiņa beigām.
2. Pārskatīšanas laikā 1.punkta trešajā un ceturtajā teikumā minētās vienības var pieņemt lēmumu turpināt glabāt datus līdz nākamajai pārskatīšanai, ja tas joprojām ir nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai. Ja netiek pieņemts lēmums turpināt glabāt datus, tos automātiski dzēš.
3. Personas datu, kas attiecas uz 10.panta 1.punkta 1.apakšpunkta 1.daļā minētajām personām, glabāšana nedrīkst pārsniegt trīs gadus. Katrs termiņš sākas no jauna dienā, kad rodas gadījums, kas liek glabāt datus par konkrēto personu. Nepieciešamību turpināt glabāšanu pārskata katru gadu un šo pārskatu dokumentē.
4. Ja kāda dalībvalsts no saviem datu failiem dzēš datus, kas ir nosūtīti Eiropolam un glabājas citos Eiropola datu failos, tā attiecīgi informē Eiropolu. Šādos gadījumos Eiropols datus dzēš, ja vien tam par šiem datiem nav turpmāka interese, pamatojoties uz izlūkošamas datiem, kas ir plašāki, nekā nosūtītājas dalībvalsts rīcībā esošie. Eiropols informē attiecīgo dalībvalsti par datu glabāšanas turpināšanu.
5. Dzēšanu neveic, ja tā kaitētu tāda datu subjekta interesēm, kuram vajadzīga aizsardzība. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai ar datu subjekta piekrišanu.
22. pants
Datu labošana un glabāšana dokumentu failos
1. Ja atklājas, ka Eiropola glabātie dokumentu faili vai tajos iekļautie dati vairs nav nepieciešami Eiropola uzdevumu veikšanai vai attiecīgā informācija kopumā ir pretrunā ar šo Konvenciju, dokumentu failus vai attiecīgos datus iznīcina. Dokumentu failus vai attiecīgos datus iezīmē kā neizmantojamus līdz to faktiskajai iznīcināšanai.
Iznīcināšanu nedrīkst veikt, ja ir pamats uzskatīt, ka citādi tiktu nodarīts kaitējums datu subjekta likumīgajām interesēm. Šādos gadījumos dokumentu failos ir jābūt tādai pašai atzīmei, kas aizliedz visu to izmantošanu.
2. Ja atklājas, ka Eiropola dokumentu failos esošie dati ir kļūdaini, Eiropola pienākums ir tos izlabot.
3. Jebkura persona, uz kuru attiecas Eiropola dokumentu faili, var izmantot tiesības pieprasīt Eiropolam labot vai iznīcināt dokumentu failus vai pievienot atzīmi. Piemēro 20.panta 4.punktu un 24.panta 2. un 7.punktu.
23. pants
Valsts uzraudzības iestāde
1. Katra dalībvalsts ieceļ valsts uzraudzības iestādi, kuras uzdevums ir saskaņā ar attiecīgajiem valsts normatīvajiem aktiem neatkarīgi uzraudzīt, vai ir pieļaujama attiecīgās dalībvalsts veiktā personas datu ievadīšana, iegūšana un nosūtīšana Eiropolam, kā arī pārbaudīt, vai tādējādi netiek pārkāptas datu subjekta tiesības. Šajos nolūkos uzraudzības iestādei ir pieeja nacionālās vienības vai sakaru virsnieka telpās datiem, ko dalībvalsts ievadījusi informācijas sistēmā un indeksu sistēmā saskaņā ar attiecīgās valsts procedūrām.
Uzraudzības mērķiem valsts uzraudzības iestādēm ir pieeja to sakaru virsnieku, kas atrodas Eiropolā, birojiem un dokumentiem.
Turklāt saskaņā ar attiecīgajām valstu procedūrām valsts uzraudzības iestādes uzrauga nacionālo vienību darbības saskaņā ar 4.panta 4.punktu, kā arī sakaru virsnieku darbības saskaņā ar 5.panta 3.punkta 1. un 3.apakšpunktu un 5.panta 4. un 5.punktu, ciktāl šādas darbības ir būtiskas personas datu aizsardzībai.
2. Katrai personai ir tiesības lūgt valsts uzraudzības iestādei nodrošināt, ka ar viņu saistītu datu visa veida ievadīšana vai nosūtīšana Eiropolam un attiecīgās dalībvalsts iepazīšanās ar datiem ir likumīga.
Šīs tiesības var izmantot saskaņā ar tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kuras valsts uzraudzības iestādei pieprasījums ir iesniegts.
24. pants
Apvienotā uzraudzības iestāde
1. Tiek izveidota neatkarīga Apvienotā uzraudzības iestāde, kuras uzdevums ir saskaņā ar šo Konvenciju pārskatīt Eiropola darbības, lai nodrošinātu, ka personu tiesības netiek pārkāptas, glabājot, apstrādājot un izmantojot Eiropola rīcībā esošos datus. Turklāt Apvienotā uzraudzības iestāde uzrauga to datu pārsūtīšanas pieļaujamību, kuru izcelsme ir Eiropolā. Apvienoto uzraudzības iest ādi veido ne vairāk kā divi locekļi vai pārstāvji (kuriem vajadzības gadījumā palīdz vietnieki) no katras valsts uzraudzības iestādes, par kuriem ir garantēts, ka tie ir neatkarīgi un ar vajadzīgajām iemaņām, un kurus dalībvalsts iecēlusi uz pieciem gadiem. Katrai delegācijai ir viena balss.
Apvienotā uzraudzības iestāde ieceļ priekšsēdētāju no savu locekļu vidus.
Veicot savus pienākumus, Apvienotās uzraudzības iestādes locekļi nesaņem norādes no citām iestādēm.
2. Eiropolam jāpalīdz Apvienotajai uzraudzības iestādei veikt tās pienākumus. To darot, Eiropols, jo īpaši:
1) nosūta tās pieprasīto informāciju, dod pieeju visiem dokumentiem un dokumentu failiem, kā arī pieeju sistēmā glabātajiem datiem; un
2) jebkurā laikā ļauj tai brīvu pieeju savām telpām;
3) izpilda Apvienotās uzraudzības iestādes lēmumus par pārsūdzībām saskaņā ar 19.panta 7.punkta un 20.panta 4.punkta noteikumiem.
3. Apvienotā uzraudzības iestāde ir kompetenta pārbaudīt jautājumus par tādu Eiropola darbību izpildi un interpretāciju, kas attiecas uz personas datu apstrādi un izmantošanu, pārbaudīt jautājumus par pārbaudēm, ko neatkarīgi veikušas dalībvalstu uzraudzības iestādes, vai par tiesībām uz informāciju, kā arī sastādīt saskaņotus ierosinājumus esošo problēmu kopīgai risināšanai.
4. Katrai personai ir tiesības lūgt Apvienoto uzraudzības iestādi nodrošināt, ka Eiropols vāc, glabā, apstrādā un izmanto personas datus likumīgi un precīzi.
5. Ja Apvienotā uzraudzības iestāde pamana šīs Konvencijas noteikumu pārkāpumus, glabājot, apstrādājot vai izmantojot personas datus, tā iesniedz visas sūdzības, ko tā uzskata par nepieciešamām, Eiropola direktoram un lūdz viņu sniegt atbildi tās noteiktajā termiņā.
Direktors informē Vadības padomi par visu procedūru. Ja rodas sarežģījumi, Apvienotā uzraudzības iestāde iesniedz šo jautājumu izskatīšanai Vadības padomei.
6. Apvienotā uzraudzības iestāde regulāri sastāda darbības pārskatus. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru tos nosūta Padomei; Vadības padomei vispirms ir iespēja sniegt atzinumu, ko pievieno pārskatiem.
Apvienotā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu publicēt vai nepublicēt darbības pārskatu un, ja tā pieņem lēmumu publicēt, nosaka, kā tas ir jāpublicē.
7. Apvienotā uzraudzības iestāde ar vienbalsīgu lēmumu apstiprina savu reglamentu, ko iesniedz Padomei vienbalsīgai apstiprināšanai. Tā izveido komiteju, kuras sastāvā ir viens kvalificēts pārstāvis no katras dalībvalsts ar tiesībām balsot. Komitejas uzdevums ir pārbaudīt 19.panta 7.punktā un 20.panta 4.punktā minētās pārsūdzības ar visiem attiecīgajiem līdzekļiem. Ja puses to lūdz, komiteja tās uzklausa, palīdzot pušu padomdevējiem, ja tās to vēlas. Šajā sakarā pieņemtie lēmumi ir galīgi attiecībā uz visām attiecīgajām pusēm.
8. Apvienotā uzraudzības iestāde var izveidot arī vienu vai vairākas citas komitejas.
9. Ar Apvienoto uzraudzības iestādi konsultējas par tās budžetu. Tās atzinumu pievieno attiecīgajam budžeta projektam.
10. Uzraudzības iestādei palīdz sekretariāts, kura pienākumus nosaka reglaments.
25. pants
Datu drošība
1. Eiropols veic nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šīs Konvencijas izpildi. Pasākumi tiek veikti tikai tad, ja ar tiem saistītās pūles ir proporcionālas mērķim, kuru sasniegšanai tie ir paredzēti saistībā ar aizsardzību.
2. Attiecībā uz automātisko datu apstrādi Eiropolā katra dalībvalsts un Eiropols veic pasākumus, kas paredzēti, lai:
1) liegtu nepilnvarotām personām pieeju datu apstrādes aprīkojumam, ko izmanto personas datu apstrādei (aprīkojuma pieejamības kontrole);
2) novērstu neatļautu datu nesēju lasīšanu, kopēšanu, mainīšanu vai dzēšanu (datu nesēju kontrole);
3) novērstu neatļautu datu ievadīšanu un neatļautu noglabāto personas datu pārbaudi, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);
4) novērstu automatizēto datu apstrādes sistēmu izmantošanu nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikāciju iekārtas (lietotāju kontrole);
5) nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot automatizēto datu apstrādes sistēmu, ir pieeja tikai tiem datiem, uz ko attiecas viņu pieejamības pilnvara (datu pieejamības kontrole);
6) nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un konstatēt, kurām iestādēm personas datus var nosūtīt, izmantojot datu komunikāciju iekārtas (komunikācijas kontrole);
7) nodrošinātu, ka pēc tam ir iespējams pārbaudīt un konstatēt, kuri personas dati ir ievadīti automātiskajā datu apstrādes sistēmā, kā arī ievadīšanas laiku un ievadītāju (ievadīšanas kontrole);
8) novērstu neatļautu personas datu lasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu to nosūtīšanas laikā vai datu nesēja pārvietošanas laikā (pārvietošanas kontrole);
9) nodrošinātu, ka uzstādītās sistēmas traucējumu gadījumā var nekavējoties atjaunot (atjaunošana);
10) nodrošinātu, ka sistēma funkcionē bez kļūdām, ka par kļūdu parādīšanos darbībās tiek nekavējoties ziņots (drošums) un glabātos datus nevar bojāt sistēmas disfunkcija (integritāte).
V SADAĻA
TIESISKAIS STATUSS, ORGANIZĀCIJA UN FINANŠU NOTEIKUMI
26. pants
Juridiskā rīcībspēja
1. Eiropols ir juridiska persona.
2. Eiropolam katrā dalībvalstī ir visplašākā juridiskā un līgumiskā rīcībspēja, kas ir pieejama juridiskajām personām saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.
Eiropols, jo īpaši, var pirkt un pārdot kustamu vai nekustamu īpašumu un piedalīties tiesvedībā.
3. Eiropols ir pilnvarots slēgt mītnes līgumu ar Nīderlandes Karalisti un slēgt ar trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta nozīmē nepieciešamās konfidencialitātes vienošanās saskaņā ar 18.panta 6.punktu, kā arī slēgt citas vienošanās saskaņā ar noteikumiem, ko Padome ar vienbalsīgu lēmumu ir noteikusi, pamatojoties uz šo Konvenciju un Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu.
27. pants
Eiropola struktūras
Eiropola struktūras ir:
1) Vadības padome;
2) direktors;
3) finanšu kontrolieris;
4) finanšu komiteja.
28. pants
Vadības padome
1. Eiropolam ir Vadības padome. Vadības padome:
1) piedalās Eiropola mērķu paplašināšanā (2.panta 2.punkts);
2) ar vienbalsīgu lēmumu nosaka sakaru virsnieku tiesības un pienākumus attiecībā pret Eiropolu (5.pants);
3) pieņem vienbalsīgu lēmumu par sakaru virsnieku skaitu, ko dalībvalstis var sūtīt uz Eiropolu (5.pants);
4) sagatavo īstenošanas noteikumus par datu failiem (10.pants);
5) piedalās noteikumu pieņemšanā par Eiropola attiecībām ar trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta nozīmē (10., 18. un 42.pants);
6) pieņem vienbalsīgu lēmumu par indeksu sistēmas uzbūvi (11.pants);
7) ar divu trešdaļu balsu vairākumu apstiprina pavēles par datu failu izveidi (12.pants);
8) var sniegt atzinumu par Apvienotās uzraudzības iestādes atsauksmēm un ziņojumiem (24.pants);
9) izvērtē problēmas, par kurām norāda Apvienotā uzraudzības iestāde (24.panta 5.punkts);
10) pieņem lēmumu par detalizētu procedūru, lai pārbaudītu datu ieguves likumību no informācijas sistēmas (16.pants);
11) piedalās direktora un direktora vietnieku iecelšanā un atlaišanā (29.pants);
12) uzrauga pareizu direktora pienākumu veikšanu (7. un 29.pants);
13) piedalās personāla nolikuma apstiprināšanā (30.pants);
14) piedalās konfidencialitātes vienošanos sagatavošanā un noteikumu apstiprināšanā par konfidencialitātes aizsardzību (18. un 31.pants);
15) piedalās budžeta sastādīšanā, ieskaitot štatu plānu, revīziju un norēķinu, kas jāiesniedz direktoram (35. un 36.pants);
16) ar vienbalsīgu lēmumu apstiprina piecu gadu finansu plānu (35.pants);
17) ar vienbalsīgu lēmumu ieceļ finansu kontrolieri un pārskata tā pienākumu pildīšanu (35.pants);
18) piedalās finansu noteikumu apstiprināšanā (35.pants);
19) ar vienbalsīgu lēmumu apstiprina mītnes nolīguma noslēgšanu (37. pants);
20) ar vienbalsīgu lēmumu apstiprina noteikumus par Eiropola amatpersonu drošības atļaujām;
21) pieņem lēmumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu strīdos starp kādu dalībvalsti un Eiropolu vai starp dalībvalstīm attiecībā uz kompensācijām, ko maksā saskaņā ar atbildību par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi (38.pants);
22) piedalās visos šīs Konvencijas grozījumos (43.pants);
23) ir atbildīga par citiem uzdevumiem, ko tai uzticējusi Padome, īpaši noteikumos par šīs Konvencijas izpildi.
2. Vadības padomē ietilpst pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts. Katram Vadības padomes loceklim ir viena balss.
3. Katru Vadības padomes locekli var pārstāvēt vietnieks; pilntiesīga locekļa prombūtnē vietnieks var īstenot tiesības balsot.
4. Eiropas Kopienu Komisiju aicina apmeklēt Vadības padomes sanāksmes bez tiesībām balsot. Tomēr Vadības padome var pieņemt lēmumu sanākt bez Komisijas pārstāvja.
5. Attiecīgo dalībvalstu ekspertiem ir tiesības pavadīt Vadības padomes locekļus vai vietniekus un sniegt viņiem padomus tās sanāksmēs.
6. Vadības padomes priekšsēdētājs ir tās dalībvalsts pārstāvis, kura ir Padomes prezidējošā valsts.
7. Vadības padome ar vienbalsīgu lēmumu pieņem savu reglamentu.
8. Atturēšanās nekavē Vadības padomi pieņemt lēmumus, kas jāpieņem vienbalsīgi.
9. Vadības padome sanāk vismaz divas reizes gadā.
10. Vadības padome katru gadu vienbalsīgi pieņem:
1) vispārējo ziņojumu par Eiropola darbību iepriekšējā gadā;
2) ziņojumu par Eiropola turpmākām darbībām, ņemot vērā dalībvalstu prasības un Eiropola budžeta un personāla saistības.
Šos ziņojumus iesniedz Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru.
29. pants
Direktors
1. Eiropolu vada direktors, kuru uz četriem gadiem ar iespēju šo termiņu vienreiz pagarināt ieceļ Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru pēc atzinuma saņemšanas no Vadības padomes.
2. Direktoram palīdz vairāki direktora vietnieki, kā to nosaka Padome un kurus ieceļ uz četriem gadiem ar iespēju šo termiņu vienreiz pagarināt saskaņā ar 1.punktā paredzēto procedūru. Viņu pienākumus sīkāk nosaka direktors.
3. Direktors ir atbildīgs par:
1) Eiropolam uzticēto uzdevumu veikšanu;
2) ikdienas vadību;
3) personāla vadību;
4) Vadības padomes lēmumu pareizu sagatavošanu un izpildi;
5) budžeta projekta, štatu plāna projekta un piecu gadu finansu plāna projekta sagatavošanu un Eiropola budceta izpildi;
6) citiem pienākumiem, ko viņam uztic šī Konvencija vai Vadības padome.
4. Direktors atskaitās Vadības padomei par savu pienākumu veikšanu. Viņš apmeklē Vadības padomes sanāksmes.
5. Direktors ir Eiropola likumīgais pārstāvis.
6. Direktoru un direktora vietniekus var atlaist ar Padomes lēmumu, ko pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru un ar divu trešdaļu dalībvalstu balsu vairākumu pēc tam, kad saņemts Vadības padomes atzinums.
7. Neskatoties uz 1. un 2.punktu, pirmais amata pilnvaru laiks pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā ir pieci gadi direktoram, četri gadi viņa pirmajam vietniekam un trīs gadi otrajam direktora vietniekam.
30. pants
Personāls
1. Direktors, direktora vietnieki un Eiropola darbinieki savā darbībā ievēro Eiropola mērķus un uzdevumus un nepilda vai nemeklē rīkojumus no valdībām, iestādēm, organizācijām vai personām, kas neietilpst Eiropolā, ja vien šajā Konvencijā nav noteikts citādi un neskarot Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu.
2. Direktors ir atbildīgs par direktora vietniekiem un Eiropola darbiniekiem. Viņš pieņem darbā un atlaiž darbiniekus. Izvēloties darbiniekus, papildus personas piemērotībai un profesionālajai kvalifikācijai viņš ņem vērā nepieciešamību nodrošināt atblistošu visu dalībvalstu pilsoņu un visu Eiropas Savienības oficiālo valodu pārstāvību.
3. Detalizētus noteikumus nosaka personāla nolikumā, ko Padome pēc Vadības padomes atzinuma saņemšanas ar vienbalsīgu lēmumu pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru.
31. pants
Konfidencialitāte
1. Eiropols un dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu informāciju, uz ko attiecas konfidencialitātes prasības un ko Eiropols ir ieguvis vai nosūtījis, pamatojoties uz šo Konvenciju. Šajā nolūkā Padome ar vienbalsīgu lēmumu pieņem attiecīgus noteikumus par konfidencialitāti, ko sagatavojusi Vadības padome un iesniegusi Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru.
2. Ja Eiropols ir uzticējis personām sensitīvu darbību, dalībvalstis pēc Eiropola direktora pieprasījuma apņemas sarīkot savu pilsoņu drošības pārbaudi, ko veic saskaņā ar attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, un sniegt šajā sakarā cita citai savstarpēju palīdzību. Attiecīgā iestāde atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem informē Eiropolu tikai par drošības pārbaudes rezultātiem, kas Eiropolam ir saistoši.
3. Katra dalībvalsts un Eiropols var uzticēt datu apstrādi Eiropolā tikai tām personām, kuras ir īpaši apmācītas un izgājušas drošības pārbaudi.
32. pants
Pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti
1. Eiropola struktūras, to locekļi, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sakaru virsnieki neveic darbības un nepauž viedokļus, kas varētu kaitēt Eiropolam vai traucēt tā darbībām.
2. Eiropola struktūrām, to locekļiem, direktora vietniekiem, Eiropola darbiniekiem un sakaru virsniekiem, kā arī visām citām personām, uz kurām attiecas pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti, ir pienākums neatklāt faktus vai informāciju, ko tās uzzinājušas, pildot dienesta pienākumus vai veicot to darbības, nepilnvarotām personām vai sabiedrībai. Tas neattiecas uz faktiem vai informāciju, kas ir pārāk nebūtiski, lai vajadzētu ievērot konfidencialitāti. Pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti piemēro pat pēc atcelšanas no amata, atbrīvošanas no darba vai pēc darbību izbeigšanas. Par konkrētajiem pirmajā teikumā noteiktajiem pienākumiem informē Eiropols un brīdina par visu pārkāpumu juridiskajām sekām; šādu paziņojumu reģistrē rakstiski.
3. Eiropola struktūras, to locekļi, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sakaru virsnieki, kā arī personas, uz kurām attiecas 2.punktā noteiktais pienākums, nedrīkst sniegt liecības tiesā vai ārpus tiesas vai izdarīt paziņojumus par jebkādiem faktiem vai informāciju, ko tās uzzina, pildot pienākumus vai veicot to darbības, iepriekš neinformējot direktoru vai, ja liecība jāsniedz pašam direktoram, Vadības padomi.
Direktors vai Vadības padome, atkarībā no gadījuma, uzsāk sarunas ar tiesu iestādi vai kādu citu kompetentu iestādi, lai veiktu nepieciešamos pasākumus atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem, ko piemēro iestādei, ar kuru uzsāk sarunas; šādus pasākumus var veikt, lai precizētu liecināšanas procedūras, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, vai, ar noteikumu, ka attiecīgās valsts normatīvie akti to atļauj, lai atteiktos izdarīt paziņojumus par datiem, ciktāl tas ir svarīgi Eiropola vai kādas dalībvalsts interešu aizsardzībai.
Ja kādas dalībvalsts normatīvie akti paredz tiesības atteikties liecināt, personām, kuras ir lūgtas sniegt liecību, ir jāsaņem tam atļauja. Atļauju piešķir direktors, bet attiecībā uz liecību, ko jāsniedz direktoram, Vadības padome. Ja sakaru virsniekam lūdz sniegt liecību par informāciju, ko viņš saņem no Eiropola, šādu atļauju sniedz pēc tam, kad ir panākta vienošanās ar dalībvalsti, kura ir atbildīga par attiecīgo sakaru virsnieku.
Turklāt, ja pastāv iespēja, ka pierādījumi skar informāciju un zināšanas, ko kāda dalībvalsts ir nosūtījusi Eiropolam vai kas skaidri ir saistīta ar kādu dalībvalsti, pirms atļaujas došanas ir jāuzzina šīs dalībvalsts nostāja attiecībā uz liecību.
Atļauju sniegt liecību var atteikt tikai, ciktāl tas ir nepieciešams, lai aizsargātu primārās Eiropola vai dalībvalsts vai dalībvalstu intereses, kuras ir jāaizsargā.
Šo pienākumu piemēro pat pēc atcelšanas no amata, atbrīvošanas no darba vai darbību izbeigšanas.
4. Katra dalībvalsts visus pārkāpumus attiecībā uz pienākumu ievērot diskrētumu vai konfidencialitāti, kas noteikts 2. un 3. punktā, uzskata par tāda pienākuma pārkāpumu, ko uzliek tās normatīvie akti par dienesta vai profesionālajiem noslēpumiem vai noteikumi par konfidenciālu materiālu aizsardzību.
Vajadzības gadījumā katra dalībvalsts vēlākais šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienā ievieš normatīvos aktus vai noteikumus, kas ir nepieciešami, lai ierosinātu lietu par 2. un 3.punktā minētajiem pienākuma ievērot diskrētumu vai konfidencialitāti pārkāpumiem. Tā nodrošina, ka attiecīgie normatīvie akti un noteikumi attiecas arī uz attiecīgās valsts darbiniekiem, kas sazinās ar Eiropolu, veicot savu darbu.
33. pants
Valodas
1. Vadības padomei iesniegtos ziņojumus, kā arī citus dokumentus iesniedz visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās; Vadības padomes darba valodas ir Eiropas Savienības oficiālās valodas.
2. Eiropola darbā nepieciešamos tulkojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu tulkošanas centrs.
34. pants
Informācijas sniegšana Eiropas Parlamentam
1. Padomes prezidējošā valsts katru gadu nosūta īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam par Eiropola darbu. Ar Eiropas Parlamentu apspriecas, ja o Konvenciju groza.
2. Padomes prezidējošā valsts vai tās iecelts pārstāvis attiecībā uz Eiropas Parlamentu ņem vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.
3. Šajā pantā noteiktie pienākumi neierobežo valstu parlamentu tiesības, Līguma par Eiropas Savienību K6. pantu un vispārējos principus, ko piemēro attiecībās ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu.
35. pants
Budcets
1. Tiek sastādītas visu Eiropola ienākumu un izdevumu tāmes, ieskaitot Apvienotās uzraudzības iestādes un saskaņā ar 22.pantu izveidotā sekretariāta izmaksas katram finansu gadam un šīs pozīcijas tiek iekļautas budžetā; tatu sarakstu pievieno budcetam. Finanšu gads sākas 1.janvārī un beidzas 31.decembrī.
Budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.
Kopā ar budžetu sastāda piecu gadu finansu plānu.
2. Budžetu finansē no dalībvalstu iemaksām un citiem ieņēmumiem. Katras dalībvalsts finansiālās iemaksas nosaka saskaņā ar iekšzemes kopprodukta attiecību pret dalībvalstu iekšzemes kopproduktu kopsummu par gadu pirms tā, par kuru sastāda budžetu. Šajā punktā iekšzemes kopprodukts ir iekšzemes kopprodukts, ko nosaka saskaņā ar Padomes 1989.gada 13.februāra Direktīvu 89/130/EEC, Euratom, par to, kā saskaņojama iekšzemes kopprodukta apkopošana tirgus cenās.
3. Vēlākais līdz katra gada 31.martam direktors sastāda budžeta projektu un štatu plāna projektu nākamajam finansu gadam un pēc pārbaudes Finansu komitejā iesniedz tos Vadības padomei kopā ar piecu gadu finansu plāna projektu.
4. Vadības padome pieņem lēmumu par piecu gadu finansu plānu. Lēmumu pieņem vienbalsīgi.
5. Pēc Vadības padomes atzinuma saņemšanas Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru apstiprina Eiropola budžetu vēlākais līdz tā gada 30.jūnijam, kas ir pirms attiecīgā finansu gada. Lēmumu pieņem vienbalsīgi. Padomes apstiprinātais budžets uzliek pienākumu katrai dalībvalstij nekavējoties izdarīt tās attiecīgās iemaksas.
6. Direktors izpilda budžetu saskaņā ar 9.punktā paredzētajiem finansu noteikumiem.
7. Saistību pārraudzību, izdevumu izmaksāšanu un ienākumu konstatēšanu un iekasēšanu veic kādas dalībvalsts oficiālas revīzijas iestādes finansu kontrolieris, kuru ieceļ Vadības padome ar vienbalsīgu lēmumu un kurai tam ir jāatskaitās. Finansu noteikumos var paredzēt paveiktā pārraudzību, ko veic finansu kontrolieris dažu ienākumu vai izdevumu pozīciju gadījumā.
8. Finansu komiteju veido viens budžeta pārstāvis no katras dalībvalsts. Tās uzdevums ir sagatavot apspriedes par budžeta un finanšu jautājumiem.
9. Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru ar vienbalsīgu lēmumu pieņem finansu noteikumus, jo īpaši, norādot detalizētas normas par budžeta sastādīšanu, grozīšanu un izpildi un tā izpildes pārraudzību, kā arī par dalībvalstu iemaksu izdarīšanas veidu.
36. pants
Revīzija
1. Uz pārskatiem par visiem ienākumiem un izdevumiem, kas iekļauti budžetā kopā ar bilanci, kurā norādīti Eiropola aktīvi un pasīvi, attiecas ikgadēja revīzija saskaņā ar finansu noteikumiem. Šajā nolūkā direktors iesniedz ziņojumu par gada pārskatu vēlākais līdz nākamā gada līdz 31.maijam.
2. Revīziju veic apvienotā revīzijas komiteja, kas sastāv no trīs locekļiem, kurus ieceļ Eiropas Kopienu Revīzijas palāta pēc tās priekšsēdētāja ieteikuma. Komitejas locekļu amata pilnvaru laiks ir trīs gadi; komitejas locekļi mainās tā, lai katru gadu nomainītu vienu komitejas locekli, kurš revīzijas komitejā bijis trīs gadus. Neatkarīgi no otrā teikuma noteikumiem amata pilnvaru laiks tam komitejas loceklim, kurš pēc lozēšanas:
- ir pirmais, ir divi gadi,
- ir otrais, ir trīs gadi,
- ir trešais, ir četri gadi
sākotnējā apvienotās revīzijas komisijas sastāvā pēc Eiropola darbības sākuma.
Visus revīzijas radītos izdevumus iekasē no budžeta, kas noteikts 35.pantā.
3. Apvienotā revīzijas komiteja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru iesniedz Padomei revīzijas ziņojumu par gada pārskatu; pirms tam direktoram un finansu kontrolierim ir iespēja paust atzinumu par revīzijas ziņojumu un ziņojumu apspriež Vadības padomē.
4. Eiropola direktors sniedz apvienotās revīzijas komitejas locekļiem visu informāciju un palīdzību, kas tiem ir nepieciešama to pienākumu veikšanai.
5. Lēmumu par direktoram izsniedzamo norēķinu attiecībā uz budžeta izpildi attiecīgajā finansu gadā pieņem Padome pēc ziņojuma par gada pārskatiem pārbaudes.
6. Detalizētas normas revīzijas veikšanai nosaka finansu noteikumos.
37. pants
Mītnes līgums
Nepieciešamos noteikumus par Eiropolam piešķiramajām telpām mītnes valstī, iekārtām, kas attiecīgajai valstij jādara pieejamas, kā arī konkrētos noteikumus, kas piemērojami Eiropola mītnes valstī Eiropola struktūru locekļiem, direktora vietniekiem, darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp Eiropolu un Nīderlandes Karalisti, ko noslēdz pēc vienbalsīga Vadības padomes apstiprinājuma saņemšanas.
VI SADAĻA
ATBILDĪBA UN TIESISKĀ AIZSARDZĪBA
38. pants
Atbildība par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi
1. Katra dalībvalsts ir atbildīga, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, par visiem zaudējumiem, kas nodarīti personai juridisku vai faktisku kļūdu dēļ datos, ko glabā vai apstrādā Eiropolā. Tikai tai dalībvalstij, kurā notika zaudējumus izraisījušais gadījums, ir jākompensē cietušajai pusei, kura griežas attiecīgajā tiesā, kurai saskaņā ar iesaistītās dalībvalsts normatīvajiem aktiem ir jurisdikcija. Dalībvalsts nevar aizbildināties, ka cita dalībvalsts ir nosūtījusi neprecīzus datus, lai izvairītos no atbildības saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vis-a-vis cietušo pusi.
2. Ja šīs juridiskās vai faktiskās kļūdas notiek nepareizi nosūtītu datu dēļ vai tāpēc, ka nav ievēroti šajā Konvencijā noteiktie pienākumi no vienas vai vairāku dalībvalstu puses, vai arī Eiropolam veicot neatļautu vai nepareizu datu glabāšanu vai apstrādi, Eiropolam vai konkrētajai dalībvalstij ir pienākums pēc pieprasījuma atmaksāt summu, kas samaksāta kā kompensācija, ja vien datus nav izmantojusi dalībvalsts, kuras teritorijā tika nodarīti zaudējumi, pārkāpjot šo Konvenciju.
3. Ar visiem strīdiem starp attiecīgo dalībvalsti un Eiropolu vai citu dalībvalsti par principiem vai maksājuma summu griežas Vadības padomē, kas izšķir jautājumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
39. pants
Cita atbildība
1. Eiropola atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē likumi, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.
2. Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Eiropolam ir pienākums, neatkarīgi no saistībām saskaņā ar 38. pantu, atlīdzināt visus zaudējumus, kas radušies tā struktūrām, direktora vietniekiem vai darbiniekiem kļūdoties to pienākumu izpildes gaitā, ciktāl viņus var vainot zaudējumu radīšanā un neatkarīgi no atšķirīgajām dalībvalstu normatīvajos aktos paredzētajām zaudējumu atlīdzības pieprasījuma procedūrām.
3. Cietušajai pusei ir tiesības pieprasīt, lai Eiropols atturas veikt kādas darbības vai pārtrauc tās.
4. Tās dalībvalstu tiesas, kas ir kompetentas izskatīt strīdus par šajā pantā minēto Eiropola atbildību, nosaka saskaņā ar atbilstošajiem noteikumiem 1968.gada 27.septembra Briseles konvencijā par jurisdikciju un tiesu spriedumu izpildi civilajos un tirdzniecības jautājumos, kurā vēlāk izdarīti grozījumi ar Pievienošanās līgumiem.
40. pants
Strīdu izšķiršana
1. Strīdus starp dalībvalstīm par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu vispirms apspriež Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredēto kārtību nolūkā panākt risinājumu.
2. Ja šādus strīdus neizšķir sešu mēnešu laikā, dalībvalstis, kuras ir strīdā iesaistītās puses, ar savstarpēju vienošanos pieņem lēmumu par noteikumiem, saskaņā ar kuriem tos izšķir.
3. Noteikumi par pārsūdzībām, kas minēti noteikumos par nodarbinātības nosacījumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu pagaidu darbiniekiem un palīgdarbiniekiem mutatis mutandis attiecas uz Eiropola darbiniekiem.
41. pants
Privilēģijas un imunitāte
1. Eiropolam, tā struktūru locekļiem, direktora vietniekiem un Eiropola darbiniekiem ir visas privilēģijas un imunitāte, kas ir nepieciešama to pienākumu veikšanai saskaņā ar protokolu, kas nosaka visām dalībvalstīm piemērojamos noteikumus.
2. Nīderlandes Karaliste un citas dalībvalstis vienojas par tādiem pašiem nosacījumiem, ka no citām dalībvalstīm nosūtītajiem sakaru virsniekiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem ir visas privilēģijas un imunitāte, kas ir nepieciešama pareizai Eiropola sakaru virsnieka pienākumu veikšanai.
3. 1.punktā minēto protokolu apstiprina Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru, un dalībvalstis saskaņā ar to atbilstošajām konstitucionālajām prasībām.
VII SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
42. pants
Attiecības ar trešajām valstīm un iestādēm
1. Ciktāl tas ir būtiski 3.pantā minēto pienākumu veikšanai, Eiropols izveido un uztur sadarbības attiecības ar trešajām iestādēm 10.panta 4.punkta 1. līdz 3.apakšpunkta nozīmē. Vadības padome ar vienbalsīgu lēmumu izstrādā noteikumus, kas regulē šādas attiecības. is noteikums neierobeco 10.panta 4. un 5.punktu un 18.panta 2.punktu; personas datu apmaiņa notiek tikai saskaņā ar šīs Konvencijas II līdz IV sadaļas noteikumiem.
2. Ciktāl tas nepieciešams 3.pantā minēto pienākumu veikšanai, Eiropols var arī izveidot un uzturēt attiecības ar trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta 4.,5., 6. un 7.apakšpunktu nozīmē. Padome, saņēmusi Vadības padomes atzinumu, ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru izstrādā noteikumus, kas regulē pirmajā teikumā minētās attiecības. 1.punkta trešo teikumu piemēro mutatis mutandis.
43. pants
Konvencijas grozījumi
1. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru Padome, pēc kādas dalībvalsts priekšlikuma un apspriedusies ar Vadības padomi, pieņem vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību K1.panta 9.punktu par visiem šīs Konvencijas grozījumiem, ko tā iesaka dalībvalstīm apstiprināšanai saskaņā ar to atbilstošajām konstitucionālajām prasībām.
2. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šīs Konvencijas 45.panta 2.punktu.
3. Tomēr Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru pēc kādas dalībvalsts ierosmes un pēc tam, kad Vadības padome jautājumu ir apspriedusi, var nolemt grozīt vai papildināt pielikumā esošās noziedzīgo nodarījumu veidu definīcijas. Turklāt tā var ieviest jaunas definīcijas pielikumā uzskaitītajiem noziedzīgo nodarījumu veidiem.
4. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs paziņo visām dalībvalstīm grozījumu spēkā stāšanās datumu.
44. pants
Atrunas
Attiecībā uz šo Konvenciju atrunas nav pieļaujamas.
45. pants
Konvencijas stāšanās spēkā
1. Šo Konvenciju pieņem dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.
2. Dalībvalstis paziņo depozitārijam par konstitucionālo prasību izpildi šīs Konvencijas pieņemšanai.
3. Šī Konvencija stājas spēkā pirmajā nākamā mēneša dienā trīs mēnešus pēc 2.punktā minētā tās dalībvalsts paziņojuma, kas, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts dienā, kad Padome apstiprināja aktu par šīs Konvencijas pieņemšanu, pēdējā izpilda šo formalitāti.
4. Neierobežojot 2.punktu, Eiropols neuzsāk darbības saskaņā ar šo Konvenciju, kamēr nestājas spēkā pēdējie akti, kas paredzēti 5.panta 7.punktā, 10.panta 1.punktā, 24.panta 7.punktā, 30.panta 3.punktā, 31.panta 1.punktā, 35.panta 9.punktā un 41.panta 1. un 2.punktā.
5. Kad Eiropols uzsāk savu darbību, beidzas Eiropola narkotiku vienības darbība atbilstoši 1995.gada 10.marta kopīgai rīcībai attiecībā uz Eiropola narkotiku vienību. Tajā pašā laikā viss no Eiropola narkotiku vienības kopīgā budžeta finansētais aprīkojums, ko izveidojusi vai ražojusi Eiropola narkotiku vienība, vai ko mītnes valsts bez maksas nodevusi Eiropola narkotiku vienības rīcībā pastāvīgai lietošanai kopā ar vienības visiem arhīviem un neatkarīgi vadītiem datu failiem, kļūst par Eiropola īpašumu.
6. Kad Padome ir apstiprinājusi aktu par šīs Konvencijas pieņemšanu, dalībvalstis atsevišķi vai kopā saskaņā ar attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem veic visus sagatavošanās pasākumus, kas ir nepieciešami Eiropola darbības uzsākšanai.
46. pants
J aunu dalībvalstu pievienošanās
1. Šai Konvencijai var brīvi pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības locekli.
2. Šīs Konvencijas teksts, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Padome, pievienojošās valsts valodā ir autentisks.
3. Pievienošanās dokumenti glabājas depozitārijā.
4. Šī Konvencija attiecībā uz visām valstīm, kuras tai pievienojas, stājas spēkā pirmajā nākamā mēneša dienā trīs mēnešus pēc tās pievienošanās dokumenta deponēšanas dienas vai Konvencijas spēkā stāšanās dienā, ja tā vēl nav stājusies spēkā minētā termiņa beigās.
47. pants
Depozitārijs
1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā šīs Konvencijas depozitārijs.
2. Depozitārijs publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Izdevumā ziņojumus, dokumentus vai paziņojumus attiecībā uz šo Konvenciju.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.
Parakstīta Briselē, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit piektā gada divdesmit sestajā jūlijā, vienā eksemplārā dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski, oriģināls glabājas Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāra arhīvos, kurš nosūta apliecinātu kopiju katrai dalībvalstij.
PIELIKUMS
Saskaņā ar 2.pantu
Citu tādu smagu starptautisku noziegumu saraksts, ar kuriem Eiropols varētu nodarboties papildus 2.panta 2.punktā jau minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saskaņā ar 2.panta 1.punktā minētajiem Eiropola mērķiem.
Noziegumi pret dzīvību, veselību vai personas brīvību:
- slepkavība, smagi miesas bojājumi
- cilvēku orgānu un audu nelegāla tirdzniecība
- personas nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana
Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu vai sabiedrisko īpašumu, ieskaitot krāpšanu:
- organizēta laupīšana
- kultūras priekšmetu, ieskaitot senlietu un mākslas darbu, nelegāla aprite
- krāpšana
- bandītisms un izspiešana
- viltošana un pirātiska ražošana
- administratīvu dokumentu viltošana un to aprite
- naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana
- datornoziegumi
- korupcija
Nelegāla tirdzniecība un kaitējums videi:
- ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelegāla aprite
- apdraudēto dzīvnieku sugu nelegāla aprite
- apdraudēto augu sugu un pasugu nelegāla aprite
- noziedzīgi nodarījumi pret vidi
- hormonu un citu augšanas veicinātāju nelegāla aprite
Turklāt, saskaņā ar 2.panta 2.punktu, akts, ar kuru Eiropolam uztic nodarboties ar kādu no iepriekšminētajiem noziedzīgo nodarījumu veidiem, norāda, ka Eiropola kompetencē ir arī ar to saistītā nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšana un saistītie noziedzīgie nodarījumi.
Attiecībā uz 2.panta 2.punktā minētajiem noziedzīgo nodarījumu veidiem šīs Konvencijas nolūkos:
- ar kodolmateriāliem un radioaktīvajām vielām saistīts noziegums ir noziedzīgs nodarījums, kas ir minēts Konvencijas par kodolmateriālu fizisko aizsardzību 7.panta 1.punktā, kas parakstīta Vīnē un Ņujorkā 1980.gada 3.martā un attiecas uz kodolmateriāliem un/vai radioaktīvajām vielām, kas noteiktas Eiratoma dibināšanas līguma 197. pantā un 1980.gada 15.jūlija Direktīvā 80/836, Euratom;
- nelegāla imigrantu kontrabanda ir darbības, kas ir ar nolūku paredzētas, lai finansiāla ieguvuma dēļ veicinātu iebraukšanu, uzturēšanos vai nodarbinātību Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, pārkāpjot dalībvalstīs piemērotos noteikumus un nosacījumus,
- cilvēku tirdzniecība ir personas pakļaušanu reālai un nelegālai citu personu varai, izmantojot vardarbību vai draudus vai ļaunprātīgi izmantojot savu stāvokli vai atkarību, lai izmantotu prostitūcijā, seksuāli izmantotu nepilngadīgos vai veiktu seksuālu vardarbību pret nepilngadīgajiem vai tirgotos ar pamestiem bērniem,
- ar transportlīdzekļiem saistīti noziegumi ir transportlīdzekļu, kravas automobiļu, puspiekabju, kravas automobiļu vai puspiekabju kravu, autobusu, motociklu, dzīvojamo piekabju un lauksaimniecības mašīnu, celtniecības mašīnu un šādu transportlīdzekļu detaļu zādzības vai piesavināšanās, kā arī šādu priekšmetu saņemšana un slēpšana,
- nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšana ir noziedzīgi nodarījumi, kas uzskaitīti Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 6.panta 1. līdz 3.punktā, kas parakstīta 1990.gada 8.novembrī Strasbūrā;
2.pantā un šajā pielikumā minētos noziedzīgo nodarījumu veidus novērtē kompetentas valsts iestādes saskaņā ar to dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kurās tās darbojas.
Iekšlietu ministrs |
Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
M.Gulbis |
K.Trautmanis |
M.Rāzna |
T.Stragova |
A.Zamozdika |
27.02.2004. 10:49
vārdu skaits: 10 458
A.Zamozdika 7219003
e-pasts: aija.zamozdika@iem.gov.lv
PROTOKOLS par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants
AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES
IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, kuri tiek pievienoti Konvencijai:
1. pants
Saskaņā ar šī Protokola noteikumiem Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā ir sniegt iepriekšējus nolēmumus par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi, turpmāk tekstā Eiropola Konvencija, interpretāciju.
2. pants
1. Iesniedzot deklarāciju šī Protokola parakstīšanas laikā vai jebkurā laikā pēc tam, katra Dalībvalsts var atzīt Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikciju sniegt iepriekšējos nolēmumus par Eiropola Konvencijas interpretāciju saskaņā ar 2.punkta a) apakšpunktā vai b) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem.
2. Dalībvalsts, kura iesniedz deklarāciju saskaņā ar 1.punktu, var noteikt, ka:
a) katra šīs valsts tiesa vai tribunāls, kura nolēmumi saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem nav pārsūdzami, ir tiesīgs lūgt Eiropas Kopienu Tiesai sniegt iepriekšējo nolēmumu par kādu jautājumu, kas radies kādā šai tiesai vai tribunālam iztiesājamajā lietā un attiecas uz Eiropola Konvencijas interpretāciju, ja šī tiesa vai tribunāls uzskata, ka nepieciešams pieņemt lēmumu par šo jautājumu, lai būtu iespējams taisīt spriedumu;
vai arī
b) katra šīs valsts tiesa vai tribunāls ir tiesīgs lūgt Eiropas Kopienu Tiesai sniegt iepriekšējo nolēmumu par kādu jautājumu, kas radies kādā šai tiesai vai tribunālam iztiesājamajā lietā un attiecas uz Eiropola Konvencijas interpretāciju, ja šī tiesa vai tribunāls uzskata, ka nepieciešams pieņemt lēmumu par šo jautājumu, lai būtu iespējams taisīt spriedumu.
3. pants
1. Tiesai tiek piemērots Protokols par Eiropas Kopienu Tiesas nolikumu un tās Procedūras noteikumi.
2. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas nolikumu katra Dalībvalsts neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav iesniegusi deklarāciju saskaņā ar 2.pantu, ir tiesīga iesniegt Eiropas Kopienu Tiesai savus paziņojumus sakarā ar lietu vai rakstiskus atzinumus lietās, kas radušās saskaņā ar 1.pantu.
4. pants
1. Šis Protokols dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.
2. Dalībvalstis paziņo depozitārijam par šī Protokola pieņemšanu atbilstoši attiecīgajām konstitucionālajām prasībām un nosūta tam jebkādu deklarāciju atbilstoši 2.pantam.
3. Šis Protokols stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad 2.punktā paredzēto paziņojumu ir iesniegusi pēdējā Dalībvalsts, kura, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts datumā, kad Padome pieņēmusi Aktu par šī Protokola pieņemšanu, ir izpildījusi šo formalitāti. Tomēr šis Protokols var stāties spēkā ne ātrāk kā vienlaicīgi ar Eiropola Konvencijas stāšanos spēkā.
5. pants
1. Šim Protokolam var pievienoties katra valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.
2. Pievienošanās dokumenti tiek nodoti depozitārijam.
3. Šī Protokola teksts pievienojošās valsts valodā, ko sastādījusi Eiropas Savienības Padome, ir autentisks.
4. Šis Protokols katrā valstī, kura tam pievienojas, stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad ir iesniegti pievienošanās dokumenti, vai tajā datumā, kad stājas spēkā šis Protokols, ja tas nav stājies spēkā pēc minētā 90 dienu termiņa beigām.
6. pants
Katra valsts, kura kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti un pievienojas Eiropola Konvencijai, saskaņā ar šīs Konvencijas 46.pantu akceptē šī Protokola noteikumus.
7. pants
1. Katra dalībvalsts, būdama Augstā Līgumslēdzēja Puse, ir tiesīga ierosināt šī Protokola grozījumus. Visi priekšlikumi par grozījumiem tiek nosūtīti depozitārijam, kas tos nosūta Padomei.
2. Grozījumus izstrādā Padome, kas iesaka tos Dalībvalstīm pieņemšanai saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.
3. Šādā veidā izstrādātie grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 4.panta noteikumiem.
8. pants
1. Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretārs darbojas kā šī Protokola depozitārijs.
2. Depozitārijs publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī pieteikumus, dokumentus vai paziņojumus attiecībā uz šo Protokolu.
Parakstīts vienā eksemplārā dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodās, visiem tekstiem esot vienlīdzīgi autentiskiem.
Iekšlietu ministrs |
Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
M.Gulbis |
K.Trautmanis |
M.Rāzna |
T.Stragova |
A.Zamozdika |
27.02.2004. 11:14
vārdu skaits: 597
A.Zamozdika 7219003
e-pasts: aija.zamozdika@iem.gov.lv
PROTOKOLS par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants un Eiropola Konvencijas 41.panta 3.punkts
Šī Protokola AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,
PAMATODAMĀS uz 1997.gada 19.jūnija Padomes Aktu,
UZSKATĪDAMAS, ka saskaņā ar Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola Konvencija), 41.panta 1.punktu, Eiropolam, tā institūciju dalībniekiem, Eiropola direktora vietniekiem un darbiniekiem jābauda to uzdevumu veikšanai nepieciešamās privilēģijas un imunitāte, kas paredzēta Protokolā, kurā tiek definēti noteikumi, kas tiek ievēroti visās dalībvalstīs,
IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:
1. pants
Definīcijas
Šī Protokola mērķiem:
(a) 'Konvencija` nozīmē Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola Konvencija);
(b) 'Eiropols` nozīmē Eiropas Policijas biroju;
(c) 'Eiropola institūcijas` nozīmē Konvencijas 28.pantā minēto Vadības padomi, Konvencijas 35.panta 7.punktā minēto Finanšu kontrolieri un Konvencijas 35.panta 8.punktā minēto Finanšu komiteju;
(d) Padome` nozīmē Konvencijas 28.pantā minēto Vadības padomi;
(e) 'Direktors` nozīmē Konvencijas 29.pantā minēto Eiropola direktoru;
(f) 'Personāls` nozīmē Konvencijas 30.pantā minēto Eiropola direktoru, direktora vietniekus un tā darbiniekus, izņemot vietējo personālu, kā minēts Personāla Nolikuma 3.pantā;
(g) 'Eiropola arhīvi` nozīmē visus ierakstus, korespondenci, dokumentus, rokrakstus, datorizētos datus un starpnieku datus, fotogrāfijas, filmas, videoierakstus un skaņu ierakstus, kas pieder Eiropolam vai jebkuram tā personāla loceklim vai atrodas to valdījumā, un jebkuri citi līdzīgi materiāli, kas saskaņā ar vienbalsīgu Padomes un Direktora viedokli ir Eiropola arhīva sastāvdaļa.
2. pants
Imunitāte pret tiesas procesu, kratīšanu, izņemšanu, rekvizīciju, konfiskāciju un jebkādu citu iejaukšanās formu
1. Eiropolam ir imunitāte pret tiesas procesu par Konvencijas 38.panta 1.punktā minēto atbildību par nesankcionētu vai kļūdainu datu apstrādi.
2. Eiropola īpašumam, fondiem un līdzekļiem, neatkarīgi no tā, kuras Dalībvalsts teritorijā tie atrodas un kā valdījumā tie atrodas, ir imunitāte pret kratīšanu, izņemšanu, rekvizīciju, konfiskāciju un jebkādām citām iejaukšanās formām.
3. pants
Arhīvu neaizskaramība
Eiropola arhīvi, neatkarīgi no tā, kuras Dalībvalsts teritorijā tie atrodas un kā valdījumā tie atrodas, ir neaizskarami.
4. pants
Atbrīvojums no nodokļiem un nodevām
1. Savu dienesta darbību ietvaros Eiropols, tā līdzekļi, ienākumi un cits īpašums ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.
2. Eiropols tiek atbrīvots no netiešajiem nodokļiem un nodevām, kas iekļautas tāda kustamā un nekustamā īpašuma un pakalpojumu cenā, kurus Eiropols iegādājas savu dienesta pienākumu pildīšanai un kas saistīti ar būtiskiem izdevumiem. Minētais atbrīvojums var tikt realizēts ar līdzekļu atmaksāšanas palīdzību.
3. Eiropols nav tiesīgs pārdot vai kādā citā veidā atbrīvoties no precēm, kuras tas saskaņā ar šo pantu iegādājies ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa vai akcīzes nodokļa, izņemot gadījumus, kad tas notiek saskaņā ar noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās ar to dalībvalsti, kura piešķīrusi minēto atbrīvojumu.
4. Atbrīvojums no nodokļiem un nodevām neattiecas uz īpašu pakalpojumu saņemšanu.
5. pants
Finanšu līdzekļu neatkarība no ierobežojumiem
Nebūdams pakļauts finansiālai kontrolei, noteikumiem, paziņošanas prasībām par finansiāliem darījumiem vai jebkāda veida moratorijam, Eiropols ir tiesīgs pēc saviem ieskatiem:
(a) pa sankcionētiem kanāliem pirkt jebkuru valūtu, turēt to valdījumā un izlietot to;
(b) operēt ar kontiem visās valūtās.
6. pants
Iespējas un imunitāte attiecībā uz komunikāciju
1. Dalībvalstis ļauj Eiropolam dienesta pienākumu pildīšanas nolūkos brīvi veikt komunikāciju bez speciālas atļaujas un aizsargā Eiropola tiesības uz brīvu komunikāciju. Eiropols ir tiesīgs izmantot kodus un nosūtīt un saņemt oficiālo korespondenci un citus oficiālos sūtījumus ar kurjeru vai aizzīmogotās pakās, kurām ir tādas pašas privilēģijas un imunitāte kā diplomātiskiem kurjeriem un pakām.
2. Ciktāl tas ir savienojams ar 1982.gada 6.novembra Starptautisko elektrosakaru konvenciju, Eiropols ir tiesīgs tā oficiālās komunikācijas nolūkos baudīt tādu pašu attieksmi, kādu dalībvalstis izrāda jebkurai starptautiskai organizācijai vai valdībai, ieskaitot šo valstu diplomātiskās pārstāvniecības, attiecībā uz pasta sūtījumu, kablogrammu, telegrāfa, teleksa, radio, televīzijas, tālruņa, faksa, satelītsakaru vai citu sakaru veidu izmantošanas prioritātēm.
7. pants
Iebraukšana, uzturēšanās un izbraukšana
Nepieciešamības gadījumā dalībvalstis atvieglo 8.pantā minēto personu iebraukšanu, uzturēšanos un izbraukšanu amata pienākumu pildīšanas nolūkos. Tas neliedz prasīt sniegt pamatotus pierādījumus tam, ka personas, kuras pieprasa šajā pantā paredzēto noteikumu īstenošanu, ietilpst 8.pantā minētajās kategorijās.
8. pants
Eiropola institūciju dalībnieku un personāla privilēģijas un imunitāte
1. Eiropola institūciju dalībnieki un personāls bauda šādu imunitāti:
(a) nekaitējot Konvencijas 32.pantam un 40.panta 3.punktam, ciktāl tas ir piemērojams, imunitāti pret jebkura veida tiesas procesu par šo personu izteikumiem mutiskiem vai rakstiskiem un veiktajām darbībām, kas saistītas ar šo personu amata pienākumu pildīšanu, un šī imunitāte saglabājas arī tajā gadījumā, ja minētās personas vairs nav kādas Eiropola institūcijas dalībnieki vai personāla locekļi;
(b) visu šo personu oficiālo ziņojumu, dokumentu un citu oficiālo materiālu neaizskaramību.
2. Eiropola personāls, kura darba alga un atalgojums tiek aplikti ar nodokli par labu Eiropolam, kā noteikts 10. pantā, tiek atbrīvots no ienākumu nodokļa attiecībā uz Eiropola izmaksāto darba algu un atalgojumu. Tomēr šāda darba alga un atalgojums var tikt ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu no citiem avotiem. Šis punkts nav piemērojams pensijām un ikgadējiem pabalstiem, kas tiek izmaksāti bijušajiem Eiropola personāla locekļiem un viņu apgādājamajiem.
3. Eiropola personālam tiek piemēroti Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti 14.panta noteikumi.
9. pants
Izņēmumi attiecībā uz imunitāti
8. pantā minētajām personām piešķirtā imunitāte neattiecas uz trešās puses civilprasību par zaudējumu atlīdzību, tajā skaitā atlīdzību sakarā ar sakropļojumu vai nāves gadījumu, kura iemesls ir ceļu satiksmes negadījums, kuru izraisījusi 8.pantā minētā persona.
10. pants
Nodokļi
1. Saskaņā ar Eiropola noteiktajiem un ar Padomi saskaņotajiem noteikumiem un Eiropola noteiktajā un ar Pārvaldi saskaņotajā kārtībā to Eiropola personāla locekļu no Eiropola saņemtā darba alga un atalgojums, kuri tiek pieņemti darbā uz laiku, kas nav īsāks par vienu gadu, tiek aplikta ar nodokli par labu Eiropolam.
2. Katru gadu dalībvalstis saņem informāciju par šajā pantā minēto Eiropola personāla locekļu, kā arī citu to personu vārdiem un adresēm, kuri noslēguši darba līgumus ar Eiropolu. Eiropols katru gadu nosūta katram personāla loceklim apliecību, kurā minēta kopējā pārskata gadā Eiropola izmaksātās atlīdzības bruto un neto summa, ieskaitot datus par izmaksām un to raksturu un uz vietas ieturētās summas.
3. Šis punkts nav piemērojams attiecībā uz pensijām un ikgadējiem pabalstiem, kuri tiek izmaksāti bijušajiem Eiropola personāla locekļiem un viņu apgādājamajiem.
11. pants
Personāla aizsardzība
Ja to pieprasa Eiropola direktors, dalībvalstis saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo šajā Protokolā minēto personu drošību un aizsardzību, ja šo personu drošība ir apdraudēta sakarā ar viņu darbību Eiropolā.
12. pants
Imunitātes atcelšana
1. Privilēģijas un imunitātes, kas tiek piešķirtas saskaņā ar šī Protokola noteikumiem, tiek noteiktas Eiropola interesēs, nevis minēto personu personīgā labuma gūšanai. Eiropola un to personu pienākums, kuras bauda šīs privilēģijas un imunitāti, ir ievērot dalībvalstu likumus un noteikumus.
2. Direktoram ir pienākums atcelt Eiropola un jebkura Eiropola personāla locekļa imunitāti gadījumos, kad tā varētu traucēt spriest tiesu un kad to var atcelt, nekaitējot Eiropola interesēm. Attiecībā uz direktoru, finanšu kontrolieri un Finanšu komitejas dalībniekiem šāds imunitātes atcelšanas pienākums ir Padomei. Padomes locekļu imunitātes atcelšanas tiesības ir attiecīgo dalībvalstu kompetencē.
3. Ja tiek atcelta 2.panta 2.punktā minētā Eiropola imunitāte, dalībvalstu tiesu amatpersonu pieprasītā kratīšana un izņemšana notiek direktora vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē un atbilstoši Konvencijā paredzētajiem konfidencialitātes noteikumiem vai pamatojoties uz Konvenciju.
4. Eiropols visos gadījumos sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstu institūcijām, lai veicinātu atbilstošu tiesas spriešanu, un nepieļauj ļaunprātīgu šajā Protokolā minēto privilēģiju un imunitātes izmantošanu.
5. Ja kādas dalībvalsts kompetenta institūcija vai tiesu iestāde uzskata, ka notikusi ļaunprātīga šajā Protokolā minēto privilēģiju vai imunitātes izmantošana, institūcija, kas saskaņā ar 2.punktu ir atbildīga par imunitātes atcelšanu, pēc pieprasījuma konsultējas ar attiecīgajām institūcijām, lai noteiktu, vai šādas ļaunprātīgas izmantošanas gadījums ir noticis. Ja šādu konsultāciju gaitā nav izdevies panākt abām pusēm pieņemamu rezultātu, jautājums tiek risināts saskaņā ar 13.pantā paredzēto kārtību.
13. pants
Strīdu atrisināšana
1. Strīdus, kas radušies sakarā ar atteikumu atcelt Eiropola vai tādas personas imunitāti, kura to bauda saskaņā ar 8.panta 1.punktu, skata Eiropas Savienības Padome saskaņā ar kārtību, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā, ar mērķi atrisināt šādu strīdu.
2. Ja šāds strīds netiek atrisināts, Eiropas Savienības Padome pieņem vienbalsīgu lēmumu par veidiem, kādos šie strīdi atrisināmi.
14. pants
Atrunas
Attiecībā uz šo Protokolu nav pieļaujamas atrunas.
15. pants
Stāšanās spēkā
1. Šis Protokols dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar to atbilstošajām konstitucionālajām prasībām.
2. Dalībvalstis paziņo depozitārijam par šī Protokola pieņemšanai nepieciešamo konstitucionālo procedūru izpildi.
3. Šis Protokols stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad 2.punktā minēto paziņojumu ir iesniegusi pēdējā dalībvalsts, kura, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts datumā, kad Eiropas Savienības Padome pieņēmusi Aktu par šī Protokola pieņemšanu, ir izpildījusi šo formalitāti.
16. pants
Pievienošanās
1. Šim protokolam var pievienoties katra valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.
2. Dokumenti par pievienošanos tiek iesniegti depozitārijam.
3. Šī Protokola teksts pievienojošās valsts valodā, ko sastādījusi Eiropas Savienības Padome, ir autentisks.
4. Šis Protokols katrā valstī, kura tam pievienojas, stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad ir iesniegti pievienošanās dokumenti, vai tajā datumā, kad stājas spēkā šis Protokols, ja tas nav stājies spēkā pēc minētā deviņdesmit dienu termiņa beigām.
17. pants
Novērtēšana
1. Divu gadu laikā pēc šī Protokola stāšanās spēkā tas tiek novērtēts, ko veic Vadības padomes uzraudzībā.
2. Imunitāte saskaņā ar 8. panta 1.punkta a) apakšpunktu tiek piešķirta tikai par dienesta darbībām, kuru veikšana nepieciešama sakarā ar 1995.gada 26.jūlijā parakstītās Konvencijas versijas 3.pantu. Pirms grozījumu izdarīšanas Konvencijas 3.pantā minēto uzdevumu sarakstā vai pirms to paplašināšanas tiek veikta pārbaude saskaņā ar 1.punktu īpaši par 8.panta 1.punkta a) apakšpunktu un 13.pantu..
18. pants
Grozījumi
1. Katra dalībvalsts, būdama Augstā Līgumslēdzēja Puse, ir tiesīga ierosināt šī Protokola grozījumus. Visi priekšlikumi par grozījumiem tiek nosūtīti depozitārijam, kas tos nosūta Eiropas Savienības Padomei.
2. Grozījumus izstrādā Eiropas Savienības Padome, kas iesaka tos dalībvalstīm pieņemšanai saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.
3. Šādā veidā izstrādātie grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 15.panta noteikumiem.
4. Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretārs paziņo visām dalībvalstīm datumu, ar kuru grozījumi stājas spēkā.
19. pants
Depozitārijs
1. Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretārs darbojas kā šī Protokola depozitārijs.
2. Depozitārijs publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī pieteikumus, dokumentus vai paziņojumus attiecībā uz šo Protokolu.
TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies pārstāvji parakstījuši šo Protokolu.
Parakstīts Briselē viens tūkstotis deviņi simti deviņdesmit septītā gada deviņpadsmitajā jūnijā vienā eksemplārā dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodās. Visi teksti ir vienlīdzīgi autentiski, un katrs šāds oriģināls tiek nodots glabāšanai Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāra arhīvos.
Iekšlietu ministrs |
Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
M.Gulbis |
K.Trautmanis |
M.Rāzna |
T.Stragova |
A.Zamozdika |
27.02.2004. 11:25
vārdu skaits: 1704
A.Zamozdika 7219003
e-pasts: aija.zamozdika@iem.gov.lv
Anotācija likumprojektam Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti
I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs? |
||||||||||||
1. Pašreizējās situācijas raksturojums. |
Kļūšana par Eiropas Policijas biroja kā Eiropas Savienības (ES) tiesību aizsardzības mehānisma dalībvalsti ir viena no Latvijas iekšlietu prioritātēm. Eiropas Policijas birojs (Eiropols) ir Eiropas tiesību aizsardzības organizācija, kuras mērķis ir uzlabot dalībvalstu kompetento institūciju darbības efektivitāti un sadarbības mehānismu cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu apriti un citām starptautiskās organizētās noziedzības formām saskaņā ar Eiropola mandātu, kas iekļauts Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības K3.pants (Eiropola konvencija). Eiropols savas darbības pilnā apjomā uzsāka 1999.gadā. Latvijai Eiropola konvencija var kļūt saistoša tikai pēc iestāšanās ES. Tā kā Latvija un arī citas valstis, kas vēl nav Eiropola dalībvalstis, ir ieinteresētas sadarbības attīstīšanā ar šajā organizācijā ietilpstošajām dalībvalstīm, Eiropols ar šādām valstīm slēdz sadarbības līgumus, kuros ir atrunāti noteikumi sadarbībai dažādās organizētās noziedzības apkarošanas jomās, personas datu aizsardzībai utml. 2000.gada 27.martā ES Padome pilnvaroja Eiropola direktoru uzsākt sarunas ar 23 trešajām valstīm un organizācijām par sadarbības līguma noslēgšanu, tajā skaitā arī ar Latviju. Uz šo brīdi Eiropols šāda veida līgumus ir parakstījis ar tādām valstīm kā Igaunija, Lietuva, Amerikas Savienotās Valstis, Norvēģija, Islande, Polija, Čehija, Ungārija, Slovēnija, kā arī ar Interpolu. Eiropols ir parakstījis arī stratēģiskos līgumus ar vairākām organizācijām. Latvija sadarbības līgumu ar Eiropolu parakstīja 2003.gada 31.oktobrī (spēkā stājās 2004.gada 20.janvārī). 1998.gada 29.maijā ES un asociēto valstu tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē tika pieņemta politiskā vienošanās par kopīgu sadarbību Pirmsiestāšanās pakta cīņai ar organizēto noziedzību ietvaros, kas paredz kandidātvalstu sadarbību ar Eiropolu pirms divpusējo līgumu parakstīšanas. Šajā sanāksmē Latviju pārstāvēja toreizējais iekšlietu ministrs A.Krastiņš. Pirmsiestāšanās pakta cīņai ar organizēto noziedzību mērķis ir nodrošināt valstu praktisko sadarbību, kā arī atbalstīt asociētās valstis nepieciešamo ES standartu ieviešanā cīņai pret organizēto noziedzību. 1998.gada oktobrī Latvijas stratēģijas integrācijai ES 6.2.punktā tika apliecināta Latvijas gatavība izveidot un attīstīt sadarbību starp Latvijas policiju un attiecīgajām struktūrvienībām ES dalībvalstīs un Eiropolu. Zināma sadarbība ar Eiropolu sākās jau 2000.gadā, kad šo organizāciju apmeklēja toreizējais ministru prezidents A.Bērziņš. Nedaudz vēlāk Eiropolu apmeklēja arī V.Pumpurs, kas tajā laikā atradās Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatā. Ar šīm vizītēm tika likti pamati sadarbībai ar Eiropola organizāciju, kas galvenokārt izpaudās kā Latvijas pārstāvju dalība dažādos Eiropola organizētajos pasākumos, piemēram, tikšanās par Austrumeiropas organizēto noziedzību, transporta līdzekļu zādzībām, bērnu pornogrāfiju, nelegālu narkotisko vielu apriti, VICTOR (par 1996.-1998.gadā nozagtiem transportlīdzekļiem), CAARINA (par 1998.gadā nozagtiem transportlīdzekļiem), High Impact Operation (cīņai ar nelegālu migrāciju) projektiem utml. Vienlaicīgi Latvija ir sniegusi visu tai pieejamo informāciju par organizētās noziedzības stāvokli valstī, par narkotisko vielu izņemšanas gadījumiem utml. 2002.gada 8.martā tika nozīmēts Valsts policijas specializētais atašejs Latvijas Republikas vēstniecībā Nīderlandē, kas sekmētu ātrāku līguma noslēgšanu ar Eiropolu un kurš pēc sadarbības līguma ar Eiropolu parakstīšanas kļuva par sakaru virsnieku Eiropolā, koordinējot informācijas apriti starp Eiropolu un nacionālo vienību Latvijā (Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes Eiropola nacionālais birojs). |
|||||||||||
2. Normatīvā akta projekta būtība. |
Eiropola konvencija paredz tā izveidošanu, nosakot tā mērķi uzlabot dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību terorisma, narkotisko vielu nelegālas aprites un citu smagu starptautiskās noziedzības veidu novēršanā un apkarošanā, kā arī tā uzdevumus veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, analizēt iegūto informāciju un izlūkošanas datus, sniegt informāciju, stratēģiskos datus valstu nacionālajām vienībām, uzturēt datorizētu savāktās informācijas sistēmu u.c. Katras Eiropola konvencijas dalībvalsts uzdevums ir izveidot nacionālo vienību un noteikt sakaru virsniekus, kas veicina informācijas apmaiņas kārtību starp dalībvalsti un tās kompetentajām iestādēm un Eiropolu. Eiropola konvencijā ir paredzēts, ka informāciju Eiropols var nosūtīt tikai caur nacionālo vienību, tādējādi nodrošinot personas datu, kā arī klasificētās informācijas aizsardzības atbilstošu līmeni. Valstu kompetentajām iestādēm informāciju Eiropols pa tiešo var nosūtīt tikai izņēmuma gadījumos, vienlaicīgi informējot par to arī nacionālo vienību. Eiropola konvencija paredz pienākumu Eiropolam uzturēt datorizētu savāktās informācijas sistēmu, nosakot detalizētus noteikumus informācijas uzglabāšanas kārtībai, kā arī darba failu izveidošanas kārtību analīzes mērķiem. Ņemot vērā, ka Eiropola konvencijas ietvaros paredzēts apmainīties arī ar informāciju, kas satur personas datus, šī konvencija satur noteikumus par personas datu aizsardzību un atbildību par neatbilstošu personas datu glabāšanu un apstrādi. Dalībvalstīm ir pienākums ievērot Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987.gada 17.septembra ieteikumu Nr. R (87) 15 par personas datu izmantošanu policijas sektorā (abi dokumenti Latvijā tiek ievēroti). Īpaši noteikumi ir paredzēti personas datu nosūtīšanai trešajām valstīm un organizācijām. Uzraudzības nolūkos, lai pārbaudītu, vai personas dati tiek atbilstoši apstrādāti, katra valsts izveido valsts uzraudzības iestādi, kuras uzdevums ir atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem neatkarīgi uzraudzīt, vai pieļaujama valsts veiktā personas datu ievadīšana Eiropola datu bāzēs, nosūtīšana Eiropolam, kā arī pārbaudīt, vai tādējādi netiek pārkāptas datu subjekta tiesības. Latvijā šāda institūcija būs Datu valsts inspekcija. Eiropolā personas datu aizsardzības un uzraudzības funkcijas veic Apvienotā Uzraudzības iestāde. Eiropola konvencija nosauc savas struktūras Vadības padome, direktors, finanšu kontrolieris un Finanšu komiteja. Katrai dalībvalstij jānozīmē savs pārstāvis Vadības padomei un Finanšu komitejai. Eiropola konvencijā ir izdarīti grozījumi, tomēr grozījumu protokoli vēl nav stājušies spēkā, tādējādi katrai jaunajai dalībvalstij tie jāpieņem atsevišķi:
Papildus Eiropola konvencijai, katrai valstij, kas vēlas kļūt par Eiropola dalībvalsti, vienlaicīgi ir jāpieņem arī vairāki protokoli, kas jau ir stājušies spēkā:
|
|||||||||||
3. Cita informācija. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? |
||||||||||||
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi. |
Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar. Eiropola konvencijas un tās protokolu mērķis ir uzlabot dalībvalstu sadarbību cīņā pret terorismu, narkotisko vielu nelegālu apriti un citiem starptautiskās organizētās noziedzības veidiem, tādējādi ir iespējams, ka valstī uzlabosies kriminogēnā situācija, kas varētu veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību, kas savukārt varētu radīt jaunas darba vietas. |
|||||||||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu. |
Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar. Eiropola konvencijas un tās protokolu mērķis ir uzlabot dalībvalstu sadarbību cīņā pret terorismu, narkotisko vielu nelegālu apriti un citiem starptautiskās organizētās noziedzības veidiem, tādējādi ir iespējams, ka valstī uzlabosies kriminogēnā situācija, kas varētu veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību. |
|||||||||||
3. Sociālo seku izvērtējums. |
Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar. Eiropola konvencijas īstenošanai atsevišķās kompetentajās iestādēs ir plānots radīt jaunas štata vietas. Pēc Eiropola konvencijas un tās protokolu spēkā stāšanās tiesību aizsardzības iestāžu, kā arī citu institūciju darbiniekiem būs tiesības pieteikties uz brīvajām vakancēm Eiropolā. Šīm personām būs jāatbilst noteiktām Eiropola prasībām vairāku valodu zināšanas, pielaide dokumentiem, kas satur valsts noslēpumu u.c. (tiesību aizsardzības iestāžu kandidātiem ir īpašas prasības). |
|||||||||||
4. Ietekme uz vidi. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
5. Cita informācija. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? |
||||||||||||
(tūkst. latu) |
||||||||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads 2004 |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|||||||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos. |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos. |
287,5 |
230,4 |
230,4 |
230,4 |
230,4 |
|||||||
3. Finansiālā ietekme. |
- 287,5 |
- 230,4 |
- 230,4 |
- 230,4 |
- 230,4 |
|||||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai. |
- |
- |
- |
- |
- |
|||||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Pavisam kopā: 2004.gada II.pusgadā: Ls 287 484, 2005.gadā un turpmāk ik gadus: Ls 230 383, tai skaitā, Valsts ieņēmumu dienests Papildu izdevumi 2004.gada II.pusgadā Ls 56 412. 2005.gadā un turpmāk ik gadus Ls 47 568. 2 štata vienību izveidošana VID Finanšu policijas pārvaldē 2004.gada II pusgadā (2 vecākie izziņas inspektori - alga Ls 235 x 2 un 80% piemaksa par darbu paaugstinātas atbildības apstākļos, 6 mēneši) 2004.gada II pusgadā Ls 5076, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 10 152 Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) 2004.gada II pusgadā Ls 1223, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 2446 Sociālās garantijas atvaļinājuma pabalsts (iekļaujot VSAOI 24,09%) 2004.gada II pusgadā Ls 583, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 583 Darbinieku uzturēšanas izdevumi 2004.gada II pusgadā 2 darbiniekiem, (telpu nomai, komunālie pakalpojumi, apsaimniekošanas izdevumi, ofisa tehnikas apkope un izejmateriāli, kancelejas preces, sakaru pakalpojumi u.c.) vid. Ls 104 x 2 darbinieki. x 6 mēn. 2004.gada II pusgadā Ls 1248, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 2496 Darba vietu iekārtošana 2004.gadā 2 darbiniekiem (vid. Ls 520 vienai darba vietai, t.sk.mēbelēm Ls 400, galda lampai Ls 12, telefona aparātam Ls 30, kalkulatoram Ls 12, kancelejas piederumu komplektam Ls 12, žalūzijām, spogulim, pulkstenim u.c. Ls 54) 2004.gada II pusgadā Ls 1040 Darba vietu atjaunošana (mēbelēm 1/10 daļa no vērtības (Ls 400/10 = Ls 40), pārējam inventāram 1/3 daļa no vērtības (Ls 120/3 = Ls 40); 2 darbiniekiem 2005.gadā, turpmāk ik gadu 2 darbiniekiem 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 160 Tehniskais aprīkojums datortehnikas iegāde 2004.gadā 2 darbiniekiem (2 datori vid. Ls 700; 2 lokālie printeri vid. cena Ls 350 x 2; 2 standarta programmatūras Ls 1 887 x 2, 2 datortīkla pieslēguma izveidošana Ls 150 x 2;1 kopētājs vid. Ls 1500; 1 fakss vid. Ls 150; 1 dokumentu smalcinātājs vid. Ls 330) 2004.gadā Ls 8154 Tehniskā aprīkojuma uzturēšana: 2004.gadā 2 darbiniekiem (2 lokālo printeru uzturēšana 6 mēnešos Ls 80 x 2; 2 standarta programmatūru uzturēšana 6 mēnešos Ls 110 x 2) 2004.gada II pusgadā Ls 380, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 760 Ārvalstu komandējumi 2004.gada II pusgadā 4 komandējumi x Ls 738 x 2 darbinieki, 2005.gadā 8 komandējumi x Ls 738 x 2 darbinieki 2004.gada II pusgadā Ls 5904, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 11 808 Operatīvā transportlīdzekļa iegāde 1 automašīnas iegāde Ls 9000 2004.gada II pusgadā Ls 9000 Operatīvā transportlīdzekļa uzturēšana degvielas iegāde, tehniskās apskates, apdrošināšana, remontizdevumi u.c. Ls 160 x 6 mēneši 2004.gada II pusgadā Ls 960, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 1920 Civiltiesiskā obligātā apdrošināšana Ls 60, CASCO apdrošināšana Ls 500 2004.gada II pusgadā Ls 560, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 560 1 štata vienības izveidošana VID Muitas kriminālpārvaldē 2004.gada II pusgadā (1 vecākais izziņas inspektors - alga Ls 235 x 1 un 80% piemaksa par darbu paaugstinātas atbildības apstākļos, 6 mēneši) 2004.gada II pusgadā Ls 2538, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 5076 Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) 2004.gada II pusgadā Ls 611, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 1223 Sociālās garantijas atvaļinājuma pabalsts (iekļaujot VSAOI 24,09%) 2004.gada II pusgadā Ls 292, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 292 Darbinieka uzturēšanas izdevumi 2004.gada II pusgadā (telpu nomai, komunālie pakalpojumi, apsaimniekošanas izdevumi, ofisa tehnikas apkope un izejmateriāli, kancelejas preces, sakaru pakalpojumi u.c.) vid. Ls 104 x 1 darbinieks x 6 mēn. 2004.gada II pusgadā Ls 624, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 1248 Darba vietu iekārtošana 2004.gadā 1 darbiniekam (vid. Ls 520 vienai darba vietai, t.sk.mēbelēm Ls 400, galda lampai Ls 12, telefona aparātam Ls 30, kalkulatoram Ls 12, kancelejas piederumu komplektam Ls 12, žalūzijām, spogulim, pulkstenim u.c. Ls 54) 2004.gada II pusgadā Ls 520 Darba vietu atjaunošana (mēbelēm 1/10 daļa no vērtības (Ls 400/10 = Ls 40), pārējam inventāram 1/3 daļa no vērtības (Ls 120/3 = Ls 40); 1 darbiniekam 2005.gadā, turpmāk ik gadu 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 80 Tehniskais aprīkojums datortehnikas iegāde 2004.gadā 1 darbiniekam (1 dators vid. Ls 700; 1 lokālais printeris vid. cena Ls 350 x 1; 1 standarta programmatūra Ls 1 887 x 1, 1 datortīkla pieslēguma izveidošana Ls 150 x 1;1 kopētājs vid. Ls 750; 1 fakss vid. Ls 150; 1 dokumentu smalcinātājs vid. Ls 330) 2004.gadā Ls 4317 Tehniskā aprīkojuma uzturēšana: 2004.gadā 1 darbiniekam (1 lokālā printera uzturēšana 6 mēnešos Ls 80 x 1; 1 standarta programmatūras uzturēšana 6 mēnešos Ls 110 x 1) 2004.gada II pusgadā Ls 190, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 380 Ārvalstu komandējumi 2004.gada II pusgadā 4 komandējumi x Ls 738 x 1 darbinieks, 2005.gadā 8 komandējumi x Ls 738 x 1 darbinieks 2004.gada II pusgadā Ls 2952, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 5904 Operatīvā transportlīdzekļa iegāde 1 automašīnas iegāde Ls 9000 2004.gada II pusgadā Ls 9000 Operatīvā transportlīdzekļa uzturēšana degvielas iegāde, tehniskās apskates, apdrošināšana, remontizdevumi u.c. Ls 160 x 6 mēneši 2004.gada II pusgadā Ls 960, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 1920 Civiltiesiskā obligātā apdrošināšana Ls 60, CASCO apdrošināšana Ls 500 2004.gada II pusgadā Ls 560, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 560 Datu valsts inspekcija Papildu izdevumi 2004.gada II.pusgadā Ls 20 106. 2005.gadā un turpmāk ik gadus Ls 20 032. 2 štata vienību izveidošana Datu valsts inspekcijā 2004.gadā (eksperts jurists (vecākais inspektors ar darba algu Ls 209, 40% piemaksu Ls 83,60, atvaļinājumu pabalstu Ls 209); eksperts IT drošības jomā (vecākais referents ar darba algu Ls 209, 40% piemaksu Ls 83,60, atvaļinājumu pabalstu Ls 209)) 2004.gada II pusgadā Ls 3929, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 7440 Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09 %) 2004.gada II pusgadā Ls 947, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 1792 Ārvalstu komandējumi 2004.gada II pusgadā 4 komandējumi x Ls 750 x 1 darbinieks, 2005.gadā 6 komandējumi x Ls 750 x 1 darbinieks 2004.gada II pusgadā Ls 3000, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 4500 Kapitālie izdevumi infrastruktūras un darba vietu izveidošanai 2 darbiniekiem vid.cena (2 datori un programmatūra - Ls 3600, 2 lokālie printeri Ls 400, datortīkla pieslēgums, aizsardzības loģiskie un fiziskie līdzekļi Ls 2500, 2 telefona aparāti Ls 200, faksa aparāts Ls 160, dokumentu iznīcinātājs Ls 400, mēbeles un darba vietu aprīkojums Ls 990, dokumentu seifs Ls 830) 2004.gada II pusgadā Ls 9080 Pakalpojumi un uzturēšanas izdevumi 2004.gadā 2 darbiniekiem (energoresursi, ūdens un citi komunālie pakalpojumi, telpu noma, apsaimniekošanas izdevumi, tehnikas apkope un izejmateriāli, kancelejas preces, sakaru pakalpojumi u.c.) vid. Ls 215 x 6 mēn. (2005.gadā 12 mēneši) 2004.gada II pusgadā Ls 1290, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 2580 Autotransporta noma Ls 200 x 12 mēneši 2004.gada II pusgadā Ls 1200, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 2400 Autotransporta uzturēšana (degvielas iegāde, apdrošināšana u.c. Ls 110 x 12 mēneši) 2004.gada II pusgadā Ls 660, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 1320 Valsts policija Papildu izdevumi 2004.gada II.pusgadā Ls 176 270. 2005.gadā un turpmāk ik gadus Ls 112 965. 4 štata vienību izveidošana Eiropola nacionālajā birojā: 2 galvenie inspektori (amatalga Ls 316 + piemaksa par pakāpi Ls 30 , piemaksa par izdienu Ls 8, piemaksa par organizētās noziedzības apkarošanu 60) x 2 x 6 mēn. = Ls 4968 . 1 galvenais speciālists (amatalga Ls 227 + piemaksa par pakāpi Ls 25 , piemaksa par izdienu Ls 8, piemaksa par organizētās noziedzības apkarošanu 50) x 1 x 12 mēn. = Ls 3720 1 inspektors (amatalga Ls 227 + piemaksa par pakāpi Ls 18 , piemaksa par izdienu Ls 6, piemaksa par organizētās noziedzības apkarošanu 40) x 1 x 12 mēn. = Ls 3492. 2004.gada II pusgadā Ls 4968, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 17 148. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) 2004.gada II pusgadā Ls 1197, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 4131. Uzturdevas kompensācija naudā 35 Ls x 2 cilvēks x 6 mēn. = Ls 420. 2004.gada II pusgadā Ls 420, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 1680. Kompensācija par formas tērpu Ls 85x 2 cilv = Ls 170. 2004.gada II pusgadā Ls 170, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 340. Eiropola nacionāla biroja personālsastāva apmācība (svešvalodu kursi 4 personām) 2004.gada II pusgadā Ls 2400, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 4200 Eiropola nacionāla biroja telpu fiziskās drošības nodrošināšana atbilstoši Eiropola Security manual (fiziskās piekļuves kontroles sistēma Ls 3000, telpu videonovērošanas sistēma Ls 900, apsardzes signalizācijas sistēma Ls 1300, seifu iegāde un uzstādīšana Ls 650 x 4 = Ls 2600, klimatkontrole servera telpā Ls 7000, ugunsdrošības un ugunsdzēšanas sistēma Ls 11 500) 2004.gada II pusgadā Ls 26 300 Darba kabinetu, servera telpu, dežūrdaļas un atpūtas telpas izveidošana, remonts Ls 170 x 500 m2 = Ls 85 000 2004.gada II pusgadā Ls 85 000 Datortehnikas iegāde (datori, programmatūra, printeri, kopētājs, fakss u.c.) Ls 1500 x 12 cilvēki = Ls 18 000 2004.gada II pusgadā Ls 7500, 2005.gadā Ls 10 500 Darba vietu iekārtošana ar mēbelēm u.c. piederumiem Ls 470 x 12 cilvēki = Ls 3760 2004.gada II pusgadā Ls 2350, 2005.gadā Ls 3290 Dežūrdaļas telpu aprīkošana (dīvāns, televizors, mikroviļņu krāsns u.c.) Ls 1800 2004.gada II pusgadā Ls 1800 Informācijas tīkla izveide serveris ar lietvedības programmatūru ienākošās un izejošās informācijas uzskaitei ar kontroles mehānismu: serveris Ls 5500; programmatūras izstrāde Ls 16 500 2004.gada II pusgadā Ls 22 000 Tehniskā aprīkojuma uzturēšana (2004.gadā 5 cilvēkiem, 2005.gadā un turpmākajos gados 12 cilvēkiem) 2004.gada II pusgadā Ls 1900, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 4560 Transportlīdzekļa iegāde - 2004.gada II pusgadā Ls 9000, 2005.gadā Ls 9000 Transportlīdzekļa uzturēšana 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 1416 Ārvalstu komandējumi (dalībai kopējās izmeklēšanas grupās, darba grupu sanāksmēs, finanšu kontrolieru sanāksmēs) 2004.gada II pusgadā Ls 11 265, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 22 530 Latvijas iemaksas Eiropola budžetā 2005.gadā un turpmākajos gados EUR 51 000 x 0.67 = Ls 34 170 Drošības policija Papildu izdevumi 2004.gada II.pusgadā Ls 21 845. 2005.gadā un turpmāk ik gadus Ls 23 989. 2 štata vienību izveidošana Drošības policijā 2004.gada II pusgadā (2 sevišķi svarīgu lietu inspektori Ls 360 (amatalga Ls 241, piemaksa par pakāpi Ls 21, piemaksa par izdienu Ls 8, piemaksa par organizētās noziedzības apkarošanu Ls 90) x 2, 6 mēneši) 2004.gada II pusgadā Ls 4320, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 8640 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) 2004.gada II pusgadā Ls 1041, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 2081 Kompensācija par formas tērpu Ls 85x 2 cilv = Ls 170. 2004.gada II pusgadā Ls 170, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 170. Uzturdevas kompensācija naudā 35 Ls x 2 cilvēki x 6 mēn. = Ls 420. 2004.gada II pusgadā Ls 420, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 840. Datortehnikas iegāde (datori, monitori, printeri, UPS, programmatūra) 2004.gada II pusgadā Ls 4500 Datortehnikas uzturēšana 2004.gada II pusgadā Ls 225, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 450 Telpu remonts (ietverot fiziskās drošības parametrus, tajā skaitā seifus) 2004.gada II pusgadā Ls 4190 Darba vietu iekārtošana 2 darbiniekiem 2004.gada II pusgadā Ls 1075 Ārvalstu komandējumi (apmācības, dalība apvienotajās izmeklēšanas grupās) 2004.gada II pusgadam 4 komandējumi x Ls 738 x 2 darbinieki, 2005.gadā 8 komandējumi x Ls 738 x 2 darbinieki 2004.gada II pusgadā Ls 5904, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 11 808 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) Papildu izdevumi 2004.gada II.pusgadā Ls 1 476. 2005.gadā un turpmāk ik gadus Ls 13 035. 1 štata vienības izveidošana Kontroles dienestā 2005.gadā (1 darījumu operāciju analītiķis - alga Ls 300, piemaksa 40% Ls 120, sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) Ls 1670,88, sociālās garantijas Ls 1860, ārštata fonds Ls 36) 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 8607 Ārvalstu komandējumi (apmācības, dalība apvienotajās izmeklēšanas grupās) 2004.gada II pusgadā 2 komandējumi x Ls 738 x 1 cilvēks, 2005.gadā 6 komandējumi x Ls 738 x 1 cilvēks 2004.gada II pusgadā Ls 1476, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 4428 Ģenerālprokuratūra Papildu izdevumi 2004.gada II.pusgadā Ls 1 476. 2005.gadā un turpmāk ik gadus Ls 4 428. Ārvalstu komandējumi (apmācības, dalība kopējās izmeklēšanas grupās 2004.gada II pusgadā 2 komandējumi x Ls 738 x 1 darbinieks, 2005.gadā 6 komandējumi x Ls 738 x 1 darbinieks) 2004.gada II pusgadā Ls 1476, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 4428 Valsts robežsardze Papildu izdevumi 2004.gada II.pusgadā Ls 9 905 2005.gadā un turpmāk ik gadus Ls 8 359. 1 štata vienības izveidošana VRS Galvenās pārvaldes Informācijas pārvaldē 2004.gada II pusgadā (1 vecākais izziņas inspektors - alga Ls 255, piemaksa par izdienu Ls 8, piemaksa par pakāpi Ls 21, piemaksa izziņas dienesta darbiniekam Ls 17, 6 mēneši) 2004.gada II pusgadā Ls 1806, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 3612. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) 2004.gada II pusgadā Ls 435, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 870 Formas tērpa iegāde vienam darbiniekam Ls 224 2004.gadā, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 109 par daļēju formas tērpa atjaunošanu 2004.gada II pusgadā Ls 224, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 109 Uzturdevas kompensācija naudā 35 Ls x 1 cilvēks x 6 mēn. = Ls 210. 2004.gada II pusgadā Ls 210, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 420. Darbinieku uzturēšanas izdevumi 2004.gada II pusgadā 1 darbiniekam, (ofisa tehnikas apkope un izejmateriāli, kancelejas preces, sakaru pakalpojumi u.c.) vid. Ls 123 x 1 darbinieks. x 6 mēn. 2004.gada II pusgadā Ls 738, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 1476 Darba vietu iekārtošana 2004.gadā 1 darbiniekam (vid. Ls 520 vienai darba vietai, t.sk.mēbelēm Ls 400, galda lampai Ls 12, telefona aparātam Ls 30, kalkulatoram Ls 12, kancelejas piederumu komplektam Ls 12, žalūzijām, spogulim, pulkstenim u.c. Ls 54) 2004.gada II pusgadā Ls 520 Darba vietu atjaunošana (mēbelēm 1/10 daļa no vērtības (Ls 400/10 = Ls 40), pārējam inventāram 1/3 daļa no vērtības (Ls 120/3 = Ls 40); 1 darbiniekam 2005.gadā, turpmāk ik gadu 1 darbiniekam 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 80 Tehniskais aprīkojums datortehnikas iegāde 2004.gadā 1 darbiniekam (1 dators vid. Ls 700; 1 lokālais printeris vid.cena Ls 350; 1 standarta programmatūra Ls 1 887, datortīkla pieslēguma izveidošana Ls 150;1 kopētājs vid. Ls 150 0; 1 fakss vid. Ls 150; 1 dokumentu smalcinātājs vid. Ls 330) 2004.gada II pusgadā Ls 5076 Tehniskā aprīkojuma uzturēšana: 2004.gadā 1 darbiniekam (1 lokālā printera uzturēšana 6 mēnešos Ls 80; standarta programmatūras uzturēšana 6 mēnešos Ls 110) 2004.gada II pusgadā Ls 190, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 380 Ārvalstu komandējumi 2004.gada II pusgadā 2 komandējumi x Ls 353 x 1 darbinieks, 2005.gadā 4 komandējumi x Ls 353 x 1 darbinieks 2004.gada II pusgadā Ls 706, 2005.gadā un turpmākajos gados Ls 1412 |
287,5 |
230,4 |
230,4 |
230,4 |
230,4 |
|||||||
6. Cita informācija |
Likumprojekta realizēšanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2004.gadā ir jāizskata kopā ar priekšlikumiem grozījumiem valsts budžeta likumā. Likumprojekta realizēšanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2005.gadā un turpmākajos gados ir jāizskata kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem. |
|||||||||||
IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu? |
||||||||||||
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Vienlaicīgi ar šo likumprojektu izskatīšanai tiek iesniegti šādi likumprojekti:
|
|||||||||||
2. Cita informācija. |
Eiropola konvencijas pielikumā ir uzskaitīti vairāki noziedzīgi nodarījumi, kuru novēršana un apkarošana ir Eiropola kompetencē. Dalībvalstīm nav pienākums kriminalizēt savos normatīvajos aktos minētos nodarījumus, tomēr katrai valstij ir jāizvērtē, vai konkrētais nodarījums nerada tādas sekas, ka būtu nepieciešams šo nodarījumu kriminalizēt. Attiecībā uz hormonu un augšanas veicinātāju nelegālu apriti tika rīkota sanāksme, kuras laikā pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas un Sporta medicīnas centra vienojās, ka ir nepieciešams paredzēt Krimināllikumā normu par humāno hormonu un augšanas stimulatoru nelegālu apriti. Tika panākta vienošanās, ka Veselības ministrija izveidos darba grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt attiecīgu likumprojektu par šīm vielām, uz kura pamata tiks izstrādāti grozījumi Krimināllikumā. |
|||||||||||
V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts? |
||||||||||||
1. Saistības pret Eiropas Savienību. |
Eiropols ir ES tiesību aizsardzības institūcija. Eiropola konvencijas 46.pants paredz, ka šai konvencijai var pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par ES dalībvalsti (attiecīgi Protokola I 5.pants, Protokola II 16.pants un Lēmuma 5.pants). 2003.gada 31.oktobrī tika parakstīts un 2004.gada 20.janvārī spēkā stājās Latvijas Republikas un Eiropas Policijas biroja līgums par sadarbību, kura 20.pants paredz, ka šis sadarbības līgums paliks spēkā līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropola dalībvalsti. 2001.gada 30.oktobrī tika saņemts Eiropola direktora novērtējums par pirmssarunu stadijas sagatavošanu ar Eiropolu, uz kā pamata tika izstrādāti grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā. 1998.gada oktobrī Latvijas stratēģijas integrācijai ES 6.2.punktā tika apliecināta Latvijas gatavība izveidot un attīstīt sadarbību starp Latvijas policiju un attiecīgajām struktūrvienībām ES dalībvalstīs un Eiropolu. 2000.gada jūlijā Latvijas Nacionālās programmas integrācijai ES 7.3.punktā A.sadaļā kā vidēja termiņa prioritāte tiek paredzēts mērķis pastiprināt policijas sadarbības mehānismus ar Eiropolu cīņā pret organizēto noziedzību. 2000.gada septembrī ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 5.sēdes 19.punktā Latvijas institūcijas tika mudinātas turpināt pastiprināt sadarbību ar Eiropolu. |
|||||||||||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. |
2003.gada 31.oktobrī tika parakstīts un 2004.gada 20.janvārī spēkā stājās Latvijas Republikas un Eiropas Policijas biroja līgums par sadarbību, kura 20.pants paredz, ka šis sadarbības līgums paliks spēkā līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropola dalībvalsti. |
|||||||||||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||||||||||||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
2.tabula |
||||||||||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
|||||||||
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
5. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu? |
||||||||||||
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas? |
Tā kā Eiropola konvencijā minētā sadarbība, kas galvenokārt izpaužas kā informācijas apmaiņa, tiek ierobežota tikai līdz likumprojektā minētajām kompetentajām institūcijām, kas nav tiesīgas nodot tālāk saņemto informāciju, konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas. Ar 2003.gada 25.jūlija Ministru prezidenta rīkojumu Nr. 346 tika izveidota darba grupa tiesību aktu projektu izstrādei, kas nepieciešami, lai pievienotos Eiropola konvencijai un tās protokoliem, kurā tika iekļauti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas un tās dienestiem, Valsts ieņēmumu dienesta, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta), Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas. Notika konsultācijas arī ar Ārlietu ministriju un Satversmes aizsardzības biroju. |
|||||||||||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)? |
Konsultācijas nav notikušas. |
|||||||||||
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis? |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. |
|||||||||||
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem. |
Eiropolā ar 2003.gada 1.septembri ir uzsākts Eiropola paplašināšanās projekts, kura ietvaros tiek rīkoti vairāki semināri, lai palīdzētu jaunajām dalībvalstīm apzināt visas jomas, kurās nepieciešams veikt grozījumus, lai būtu iespējams pilnā apjomā īstenot Eiropola konvenciju. Šajā projektā no Eiropola puses un katras attiecīgās valsts puses ir nozīmēti eksperti, kas atbild par konkrētu jomu (juridiskie jautājumi, finanses, drošība, informācijas tehnoloģijas un citi). |
|||||||||||
5. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde? |
||||||||||||
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas? |
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrā ir izveidota jauna struktūrvienība (Starptautiskās sadarbības pārvalde), kas, cita starpā, darbosies arī kā valsts kontaktpunkts sadarbībai ar Eiropolu. Šī biroja pakļautībā atradīsies tādas nodaļas kā Interpola Nacionālais centrālais birojs, SIRENE Latvijas birojs, Eiropola Latvijas birojs un Sakaru virsnieku nodaļa. Ņemot vērā Eiropola mandātu, Valsts policijas Eiropola nacionālajā birojā, Drošības policijā, Valsts ieņēmumu dienestā, Kontroles dienestā un Datu valsts inspekcijā ir plānots izveidot jaunas štata vietas. |
|||||||||||
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu? |
Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis, NAIS un informācija par to tiks ievietota Iekšlietu ministrijas mājas lapā. |
|||||||||||
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo? |
Saskaņā ar Eiropola konvenciju indivīdam ir tiesības uzzināt noteikta satura informāciju par saviem personas datiem, kas tiek glabāti Eiropola datu bāzēs, līdz ar to indivīds var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. |
|||||||||||
4. Cita informācija. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Iekšlietu ministrs M.Gulbis
Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
K.Trautmanis |
M.Rāzna |
T.Stragova |
A.Zamozdika |
27.02.2004. 10:45
vārdu skaits: 4764
A.Zamozdika 7219003
e-pasts: aija.zamozdika@iem.gov.lv