Likums

Likumprojekts

Likumprojekts

“Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt 5.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) tiesas iecelts likvidators (likvidatori) – likvidāciju.”

2. 8.pantā:

papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Labošanas un pāraudzināšanas līdzekļus piemēro tikai notiesātām fiziskām personām.”

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

3. Izteikt 139.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Izpildrakstu kopā ar tiesas sprieduma norakstu nosūta izpildīšanai tiesu izpildītāju kantorim pēc notiesātā dzīvesvietas vai viņa mantas atrašanās vietas, vai juridiskās personas juridiskās adreses.”

4. Izteikt 140.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja notiesātais noteiktajā 10 dienu termiņā naudas sodu nesamaksā, kā arī nav iesniedzis lūgumu tiesai sadalīt sprieduma izpildīšanu termiņos vai atlikt naudas soda izpildi, tiesu izpildītājs rakstveidā ierosina tiesai, kas piespriedusi naudas sodu, izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu Krimināllikumā noteiktajā kārtībā, bet juridiskai personai – par naudas soda piedzīšanu piespiedu kārtā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.”

5. Papildināt 144.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Juridiskajām personām nav konfiscējama manta, kas nepieciešama saistību izpildei pret darbiniekiem, valsti un kreditoriem.”

6. Papildināt 148.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pēc juridiskās personas juridiskās adreses.”

7. Izteikt 149.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Saņēmis tiesas izpildrakstu un tiesas sprieduma norakstu par notiesātā tiesību ierobežošanu, tiesu izpildītājs noskaidro, kurai institūcijai jāveic konkrētās darbības, lai izpildītu spriedumu, un kopā ar attiecīgu priekšlikumu par sprieduma izpildi nekavējoties nosūta izpildrakstu un sprieduma norakstu attiecīgajai institūcijai spriedumā noteikto ierobežojumu realizēšanai. Juridisko personu sodīšanas gadījumā tiesas sprieduma norakstu tiesu izpildītājs nosūta arī tai iestādei, kura attiecīgo juridisko personu ir reģistrējusi kā subjektu, kas apveltīts ar tiesībspēju un rīcībspēju.”

8. Papildināt ar jaunu divdesmit astoto1 nodaļu šādā redakcijā:

“Divdesmit astotā1 nodaļa

Likvidācijas izpildes kārtība

149.1pants. Sprieduma par likvidāciju nodošana izpildei

Tiesa, kas juridiskai personai piespriedusi likvidāciju, ieceļ likvidatoru (likvidatorus) un pēc sprieduma spēkā stāšanās izdod tiesas izpildrakstu par juridiskās personas, tās filiāles, pārstāvniecības vai struktūrvienības likvidāciju.

149.2pants. Likvidācijas izpildes kārtība

Likvidators (likvidatori), izpildot juridiskās personas likvidāciju, rīkojas attiecīgajā juridiskās personas darbību regulējošajā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā.

Pēc saistību nokārtošanas pret darbiniekiem, kreditoriem, valsti un likvidācijas izdevumu segšanas visa atlikusī juridiskās personas manta ir atsavināma valsts īpašumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Likvidatora (likvidatoru) darbs tiek apmaksāts no likvidējamās juridiskās personas līdzekļiem.”

Likums stājas spēkā vienlaicīgi ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos.

Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Aksenoks

G.Kūtris

I.Nikuļceva

I.Brazauska

I.Gratkovska

26.02.2004 12:15

I.Gratkovska, 7036768

Indra.Gratkovska@tm.gov.lv

Likumprojekta

“Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Krimināllikuma 12.pants nosaka, ka par noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas lietā atbild tā fiziskā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi kā attiecīgās juridiskās personas pārstāve vai tās uzdevumā, vai būdama juridiskās personas dienestā, kā arī šādas juridiskās personas līdzdalībnieks. Pastāvot šādai kārtībai, netiek pilnībā nodrošināts taisnīgums, jo, ja noziedzīgais nodarījums ir izdarīts juridiskās personas interesēs, saucot pie kriminālatbildības un sodot vienīgi faktisko noziedzīgā nodarījuma izdarītāju, pati juridiskā persona paliek nesodīta un tā turpina savu darbību (kā legālo, tā arī noziedzīgo), jo sodu reāli ir saņēmusi tikai kāda fiziskā persona. Ar ministru prezidenta 2002.gada 2.aprīļa rīkojumu nr.94 “Par darba grupu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izstrādei” tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums tika noteikts izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, paredzot tajā juridiskās personas kriminālatbildību. Šis likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” ir izstrādāts, un tā realizācija, tāpat kā attiecībā uz fizisko personu kriminālatbildības jautājumu, ir saistīta ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa darbību. Latvijas Sodu izpildes kodekss reglamentē Krimināllikumā paredzēto kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kurā ir ietverta norma, kas nosaka, ka juridiskās personas kriminālatbildības nosacījumi neattiecas uz valsti, pašvaldībām un citām publisko tiesību juridiskām personām. Privātie uzņēmumi, sabiedriskās organizācijas “strādā” savu īpašnieku, vadītāju, biedru interesēs, savukārt minētās publisko tiesību juridiskās personas darbojas visas sabiedrības interesēs, līdz ar ko nebūtu pareizi tās uzskatīt par noziedzīgā nodarījuma subjektu, jo, sodot šīs publisko tiesību juridiskās personas, valsts sodītu pati sevi. Līdz ar to jaunā redakcijā ir izteikts Krimināllikuma 12.pants, attiecinot tā piemērošanas iespējas tikai uz tām juridisko personu lietām (to pārstāvjiem), kurās juridiskās personas ir publisko tiesību juridiskās personas (piemēram, pašvaldības). Likumprojekts reglamentē juridiskai personai piemērojamā kriminālsoda – likvidācija – izpildes kārtību, kā arī nosaka institūciju, kas izpildīs šo piemēroto kriminālsodu, proti, tiesas iecelts likvidators. Papildus jānorāda, ka likumprojekts paredz papildināt kodeksa 144.pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka juridiskajām personām nav konfiscējama manta, kas nepieciešama saistību izpildei pret darbiniekiem, valsti un kreditoriem. Šāda norma ir nepieciešama, lai par juridiskās personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem neciestu tās darbinieku, valsts vai kreditoru mantiskās intereses. Turklāt, lai savstarpēji saskaņotu Latvijas Sodu izpildes kodeksa normas ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, likumprojekts paredz izteikt 149.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja juridiskai personai tiek piemērots kriminālsods – tiesību ierobežošana, tiesas sprieduma norakstu tiesu izpildītājs nosūta arī tai iestādei, kura attiecīgo juridisko personu ir reģistrējusi kā subjektu, kas apveltīts ar tiesībspēju un rīcībspēju.
3. Cita informācija	-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz juridiskās personas kriminālatbildību, nodrošinot to juridisko personu saukšanu pie kriminālatbildības un sodīšanu, kuras būs izveidotas vai izmantotas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, tādējādi netieši nodrošinot labākus apstākļus uzņēmējdarbības videi.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	nav iespējams paredzēt, cik bieži un kādus sodus tiesas piemēros juridiskām personām, tādējādi nevar aprēķināt kaut vai tikai aptuveni, kādi varētu būt ieņēmumi budžetā.	nav iespējams paredzēt, cik bieži un kādus sodus tiesas piemēros juridiskām personām, tādējādi nevar aprēķināt kaut vai tikai aptuveni, kādi varētu būt ieņēmumi budžetā.	nav iespējams paredzēt, cik bieži un kādus sodus tiesas piemēros juridiskām personām, tādējādi nevar aprēķināt kaut vai tikai aptuveni, kādi varētu būt ieņēmumi budžetā.	nav iespējams paredzēt, cik bieži un kādus sodus tiesas piemēros juridiskām personām, tādējādi nevar aprēķināt kaut vai tikai aptuveni, kādi varētu būt ieņēmumi budžetā.	nav iespējams paredzēt, cik bieži un kādus sodus tiesas piemēros juridiskām personām, tādējādi nevar aprēķināt kaut vai tikai aptuveni, kādi varētu būt ieņēmumi budžetā.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.	Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.
6. Cita informācija	-	-	-	-	-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts ir izstrādāts saistībā ar likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” izstrādi, kas paredz ieviest juridiskās personas kriminālatbildību Latvijā.

Papildus ir nepieciešams izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumos Nr.80 „Ziņu iesniegšanas Sodu reģistram un Sodu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas noteikumi”. Noteikumu projektu paredzēts izstrādāt sešu mēnešu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā. Noteikumi tiks izstrādāti, lai saskaņotu to normas ar likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”, kā arī ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumos Nr.188 “Noteikumi par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju”, papildinot tos ar normām, kas noteikts kārtību, kādā pēc saistību nokārtošanas visa atlikusī juridiskās personas manta tiks atsavināta valsts īpašumā. Noteikumu projektu paredzēts izstrādāt sešu mēnešu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	-
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	-
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	-

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		-
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komen-tāri
-	-		-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav notikušas
5. Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt kriminālprocesa likumā un administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija	-

Tieslietu ministrs A.Aksenoks