N.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas attieksme

1

Aizstāt visā projektā vārdus “Eiropas Savienības teritorija, Eiropas Savienības dalībvalsts; Eiropas Savienības valsts, ārējā Eiropas Savienības robeža, Eiropas Savienībā;” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “Eiropas ekonomiskās zonas teritorija, Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalsts, ārējā Eiropas ekonomiskās zonas robeža, Eiropas ekonomiskajā zonā,” attiecīgajā locījumā.

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mos (nr.19; 55; 79; 87; 93; 94; 97; 101; 102; 103; 104)

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas atlīdzība –– naudas summa, ko izmaksā zaudējumu atlīdzināšanai;

2

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

papildināt projekta 1.panta 1. punktu ar sekojošu frāzi “vai pakalpojums, ko sniedz”, un izteikt šādā redakcijā:

“1) apdrošināšanas atlīdzība - naudas summa, ko izmaksā vai pakalpojums, ko sniedz zaudējumu atlīdzināšanai;”

Atbalstīt

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas atlīdzība –– naudas summa, ko izmaksā vai pakalpojums, ko sniedz zaudējumu atlīdzināšanai;

2) apdrošināšanas gadījums –– ceļu satiksmes negadījums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa saskaņā ar šo likumu;

3

Likuma 1.pantā izslēgt 2. punktā vārdus “saskaņā ar šo likumu”;

Atbalstīt

2) apdrošināšanas gadījums –– ceļu satiksmes negadījums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa;

3) apdrošināšanas līgums –– rakstveida vienošanās, saskaņā ar kuru transportlīdzekļa īpašnieks uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju noteiktajā termiņā un apmērā, kā arī izpildīt citas noteiktās saistības, bet apdrošinātājs uzņemas saistības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

3) apdrošināšanas līgums –– rakstveida vienošanās, saskaņā ar kuru transportlīdzekļa īpašnieks uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju noteiktajā termiņā un apmērā, kā arī izpildīt citas noteiktās saistības, bet apdrošinātājs uzņemas saistības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

4) apdrošināšanas polise –– apdrošinātāja izsniegts noteikta parauga dokuments, kas apliecina, ka transportlīdzekļa īpašnieks un apdrošinātājs ir noslēguši apdrošināšanas līgumu;

5) apdrošināšanas prēmija –– apdrošināšanas līgumā noteiktais maksājums par sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

4) apdrošināšanas polise –– apdrošinātāja izsniegts noteikta parauga dokuments, kas apliecina, ka transportlīdzekļa īpašnieks un apdrošinātājs ir noslēguši apdrošināšanas līgumu;

5) apdrošināšanas prēmija –– apdrošināšanas līgumā noteiktais maksājums par sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

6) apdrošinātājs –– persona, kurai ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā un kura ir sabiedriskās organizācijas “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (turpmāk –– Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) biedrs;

4

5

Likuma 1.pantā izslēgt 6. punktā vārdu “sauszemes” un izslēgt vārdus “šajā likumā noteiktajā kārtībā”;

Izteikt likuma 1. panta 6. punktā vārdus iekavās šādā redakcijā:

“(turpmāk – arī Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs)”

Atbalstīt

Atbalstīt

6) apdrošinātājs –– persona, kurai ir tiesības veikt transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un kura ir sabiedriskās organizācijas “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (turpmāk –– arī Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) biedrs;

7) apdrošinātāja atbildības limits –– maksimālais izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs;

8) cietusī persona –– fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums;

7) apdrošinātāja atbildības limits –– maksimālais izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs;

8) cietusī persona –– fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums;

9) Latvijas Republikā dzīvojoša persona –– Latvijas pilsonis, nepilsonis, ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kuram piešķirts personas kods un kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

6

Likuma 1.pantā izslēgt 9. punktu;

Atbalstīt

10) līzings –– šā likuma izpratnē: transportlīdzekļa noma ar izpirkumu vai nomaksas pirkums, kad transportlīdzekļa īpašnieks, kurš ir juridiskā persona, saskaņā ar īpašu līgumu nodod citai personai transportlīdzekļa lietojuma tiesības, bet pēc visu līgumā paredzēto saistību izpildes un maksājumu veikšanas –– arī transportlīdzekļa īpašuma tiesības;

7

Likuma 1.pantā izslēgt 10. punktā vārdus “šā likuma izpratnē” un aizstāt vārdus “lietojuma tiesības, bet pēc visu līgumā paredzēto saistību izpildes” ar vārdiem “lietošanas tiesības, bet pēc visu līzinga līgumā noteikto saistību izpildes”;

Atbalstīt

9) līzings –– transportlīdzekļa noma ar izpirkumu vai nomaksas pirkums, kad transportlīdzekļa īpašnieks, kurš ir juridiskā persona, saskaņā ar īpašu līgumu nodod citai personai transportlīdzekļa lietošanas tiesības, bet pēc visu līzinga līgumā noteikto saistību izpildes un maksājumu veikšanas –– arī transportlīdzekļa īpašuma tiesības;

11) saskaņotais paziņojums –– paziņojums, ko ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstu apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu;

8

Likuma 1.pantā aizstāt 11. punktā vārdus “paziņojums, ko” ar vārdiem “veidlapa, kuru”;

Atbalstīt

10) saskaņotais paziņojums –– veidlapa, kuru ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstu apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu;

12) teritorija, kur transportlīdzeklis parasti atrodas ––

a) tās valsts teritorija, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, vai,

b) ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama reģistrācija, bet tam ir reģistrācijas numura zīmei analoga atšķirības zīme, –– tās valsts teritorija, kurā izsniegta atšķirības zīme, vai,

c) ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama ne reģistrācijas numura zīme, ne atšķirības zīme, –– tās valsts teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs;

9

Likuma 1.pantā izslēgt 12. punkta a un b apakšpunktos vārdu “vai”;

Atbalstīt

11) teritorija, kur transportlīdzeklis parasti atrodas ––

a) tās valsts teritorija, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts,

b) ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama reģistrācija, bet tam ir reģistrācijas numura zīmei analoga atšķirības zīme, –– tās valsts teritorija, kurā izsniegta atšķirības zīme,

c) ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama ne reģistrācijas numura zīme, ne atšķirības zīme, –– tās valsts teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs;

13) transportlīdzeklis –– šā likuma izpratnē:

a) jebkurš sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis, piekabe vai puspiekabe, kas piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā un ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā,

b) trolejbuss un tramvajs,

c) ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis, ja tas piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā;

10

Likuma 1.pantā izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

“13) transportlīdzeklis –

a) jebkurš sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis, piekabe (puspiekabe), kas piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā un ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā vai ir reģistrēts ārvalstīs,

b) trolejbuss un tramvajs.”;

Atbalstīt

12) transportlīdzeklis –

a) jebkurš sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis, piekabe (puspiekabe), kas piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā un ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā vai ir reģistrēts ārvalstīs,

b) trolejbuss un tramvajs.

14) transportlīdzekļa īpašnieks –– šā likuma izpratnē: fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis vai uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis;

11

Likuma 1.pantā izslēgt 14. punktā vārdus “šā likuma izpratnē”;

Atbalstīt

13) transportlīdzekļa īpašnieks –– fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis vai uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis;

15) transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs –– fiziskā vai juridiskā persona, kura nav transportlīdzekļa īpašnieks, bet uz pilnvaras, īres līguma vai cita tiesiska pamata lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē;

14) transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs –– fiziskā vai juridiskā persona, kura nav transportlīdzekļa īpašnieks, bet uz pilnvaras, īres līguma vai cita tiesiska pamata lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē;

16) trešā persona –– jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti zaudējumi un pienākas apdrošināšanas atlīdzība. Šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos par trešo personu uzskatāms ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs.

15) trešā persona –– jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti zaudējumi un pienākas apdrošināšanas atlīdzība. Šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos par trešo personu uzskatāms ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs.

12

Papildināt 1.pantu. Likumā lietotie termini ar septiņpadsmito punktu šādā redakcijā:

“16) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir sabiedriskā organizācija, kurā apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijas Republikā.”

Neatbalstīt

Likuma mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp sauszemes transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

13

Izslēgt likuma 2.pantā vārdu “sauszemes”.

Atbalstīt

Likuma mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

II nodaļa. Apdrošināšanas objekts un līguma veidi

14

Aizstāt II nodaļas nosaukumā vārdu “līguma” ar vārdiem “apdrošināšanas līguma”.

Atbalstīt

II nodaļa. Apdrošināšanas objekts un apdrošināšanas līguma veidi

(1) Obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka un tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība (turpmāk –– īpašnieka civiltiesiskā atbildība) par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai.

(2) Īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru Latvijas Republikas teritorijā ceļu satiksmē izmantojamo transportlīdzekli apdrošina katrs transportlīdzekļa īpašnieks. Ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par kuru nav noslēgts transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums vai kura lietošanas laikā ir beidzies iepriekšējā apdrošināšanas līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Apdrošināšanas pienākuma nav personai, kura transportlīdzekli lieto uz darba tiesisko vai dienesta attiecību pamata.

15

16

Izteikt 3. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība (turpmāk - īpašnieka civiltiesiskā atbildība) par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai.

(2) Īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru Latvijas Republikas teritorijā ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli apdrošina katrs transportlīdzekļa īpašnieks noslēdzot attiecīgu apdrošināšanas līgumu. Ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par kuru nav noslēgts apdrošināšanas līgums vai transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies apdrošināšanas līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Apdrošināšanas pienākuma nav tiesīgajam lietotājam, kurš juridiskajai personai piederošu transportlīdzekli lieto esot darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 3. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība (turpmāk - īpašnieka civiltiesiskā atbildība) par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai.

(2) Īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli apdrošina katrs transportlīdzekļa īpašnieks noslēdzot attiecīgu apdrošināšanas līgumu. Ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par kuru nav noslēgts apdrošināšanas līgums vai transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies apdrošināšanas līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Apdrošināšanas pienākuma nav tiesīgajam lietotājam, esot darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās.”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.16)

Atbalstīt

3.pants. Obligātās apdrošināšanas objekts

(1) Obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība (turpmāk - īpašnieka civiltiesiskā atbildība) par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai.

(2) Īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli apdrošina katrs transportlīdzekļa īpašnieks noslēdzot attiecīgu apdrošināšanas līgumu. Ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par kuru nav noslēgts apdrošināšanas līgums vai transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies apdrošināšanas līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Apdrošināšanas pienākuma nav tiesīgajam lietotājam, esot darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma veidi ir šādi: standartlīgums, robežapdrošināšanas līgums un starptautiskais transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums (turpmāk –– Zaļā karte).

17

Izteikt 4. panta tekstu šādā redakcijā:

“Ir šādi apdrošināšanas līgumu veidi:

1) standartlīgums;

2) robežapdrošināšanas līgums;

3) starptautiskais apdrošināšanas līgums (turpmāk - arī Zaļā karte).”

Atbalstīt

Ir šādi apdrošināšanas līgumu veidi:

1) standartlīgums;

2) robežapdrošināšanas līgums;

3) starptautiskais apdrošināšanas līgums (turpmāk - arī Zaļā karte).

(1) Standartlīgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu transportlīdzekli;

2) Latvijas Republikā iegādātu jaunu, agrāk nereģistrētu transportlīdzekli vai attiecīgajā ārvalsts reģistrā no uzskaites noņemtu transportlīdzekli;

3) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijā izsniegtām tirdzniecības numura zīmēm, ir paredzēts pārdošanai un tiek pārvietots uz tirdzniecības vai glabāšanas vietu vai piedalās ceļu satiksmē klienta izmēģinājuma braucienā, klātesot tirdzniecības uzņēmuma (komersanta) pārstāvim;

4) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijā izsniegtām tranzīta numura zīmēm un paredzēts izvešanai no Latvijas Republikas.

18

Aizstāt likuma 5. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus “tirdzniecības uzņēmuma (komersanta)” ar vārdiem “pārdevējam vai tā”.

Atbalstīt

(1) Standartlīgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu transportlīdzekli;

2) Latvijas Republikā iegādātu jaunu, agrāk nereģistrētu transportlīdzekli vai attiecīgajā ārvalsts reģistrā no uzskaites noņemtu transportlīdzekli;

3) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijā izsniegtām tirdzniecības numura zīmēm, ir paredzēts pārdošanai un tiek pārvietots uz tirdzniecības vai glabāšanas vietu vai piedalās ceļu satiksmē klienta izmēģinājuma braucienā, klātesot pārdevējam vai tā pārstāvim;

4) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijā izsniegtām tranzīta numura zīmēm un paredzēts izvešanai no Latvijas Republikas.

(2) Standartlīgums ir spēkā Eiropas Savienības teritorijā.

19

Aizstāt 5.panta 2.daļā vārdus “Eiropas Savienības teritorijā” ar vārdiem “Eiropas ekonomikas zonas teritorijā”.

Atbalstīt

(2) Standartlīgums ir spēkā Eiropas ekonomikas zonas teritorijā.

(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) transportlīdzekli, kurš nav reģistrēts Eiropas Savienībā un šķērso Latvijas Republikas robežu, kas vienlaicīgi ir ārējā Eiropas Savienības robeža, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu;

2) transportlīdzekli, kurš reģistrēts ārpus Eiropas Savienības un piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā, ja tam beidzies Latvijas Republikas teritorijā spēkā esoša transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma termiņš.

(2) Robežapdrošināšanas līgums ir spēkā Eiropas Savienības teritorijā.

20

21

22

Likuma 6. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus “reģistrēts Eiropas Savienībā” ar vārdiem “reģistrēts nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm”;

aizstāt 2. punktā vārdus “ārpus Eiropas Savienības” ar vārdiem “valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts”.

Izteikt 6.pantu šādā redakcijā

(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas ekonomikas zonas valsts un šķērso Latvijas Republikas robežu, kas vienlaicīgi ir ārējā Eiropas ekonomikas zonas robeža, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu;

2) transportlīdzekli, kurš reģistrēts ārpus Latvijas Republikas un piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā, ja tam beidzies Latvijas Republikas teritorijā spēkā esoša transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma termiņš.

(2) Robežapdrošināšanas līgums ir spēkā Eiropas ekonomikas zonas teritorijā.”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.22)

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-m ā (nr.22)

Atbalstīt

(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas ekonomikas zonas valsts un šķērso Latvijas Republikas robežu, kas vienlaicīgi ir ārējā Eiropas ekonomikas zonas robeža, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu;

2) transportlīdzekli, kurš reģistrēts ārpus Latvijas Republikas un piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā, ja tam beidzies Latvijas Republikas teritorijā spēkā esoša transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma termiņš.

(2) Robežapdrošināšanas līgums ir spēkā Eiropas ekonomikas zonas teritorijā.

7.pants. Zaļā karte

23

Likuma 7. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“7. pants. Starptautiskais apdrošināšanas līgums (Zaļā karte)”;

Atbalstīt

7.pants. Starptautiskais apdrošināšanas līgums (Zaļā karte)

(1) Zaļā karte ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš piedalās ceļu satiksmē vismaz vienā valstī, kura ir Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts.

24

25

Likuma 7. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Zaļā karte ir” ar vārdiem “Starptautiskais apdrošināšanas līgums (Zaļā karte) ir”

izslēgt pirmajā daļā vārdus “vismaz vienā”;

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Starptautiskais apdrošināšanas līgums (Zaļā karte) ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš piedalās ceļu satiksmē valstī, kura ir Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts.

(2) Zaļā karte ir spēkā apdrošināšanas polisē norādītajās valstīs.

(2) Zaļā karte ir spēkā apdrošināšanas polisē norādītajās valstīs.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieks Zaļo karti var noslēgt tikai ar apdrošinātāju, kas ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrs.

26

Likuma 7. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “Zaļo karti” ar vārdiem “starptautisko apdrošināšanas līgumu”.

Atbalstīt

(3) Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieks starptautisko apdrošināšanas līgumu var noslēgt tikai ar apdrošinātāju, kas ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrs.

Ja apdrošināšanas polise ir nozagta, nozaudēta, gājusi bojā vai sabojāta, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, rakstveida iesniegumu ar lūgumu izsniegt polises dublikātu. Apdrošinātājs divu darbadienu laikā izsniedz apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājam par apdrošināšanas polises dublikāta izsniegšanu ir tiesības iekasēt maksu, bet tā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no apdrošināšanas prēmijas, kas noteikta apdrošināšanas līgumā.

27

28

29

30

31

Likuma 8. pantā:

aizstāt panta tekstā vārdu “polise” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “apdrošināšanas polise” (attiecīgā locījumā);

Juridiskais birojs

izslēgt 1. teikumā vārdu “sauszemes”;

Juridiskais birojs

aizstāt vārdus “divu darbadienu” ar vārdiem “divu dienu”.

8.pantā, uzskatām, ka maksai par polises dublikāta izsniegšanu nav jābūt vispār vai arī tai ir jābūt minimālai (nepārsniedzot 2%), jo saskaņā ar likumprojekta 17.panta 6.daļu apdrošinātājs kopā ar polisi izsniedz arī uzlīmi, kas kalpo arī kā pazīšanās zīme kontroles institūcijām, vai transportlīdzeklim ir vai nav veikta obligātā apdrošināšana. Saskaņā ar likumprojekta 10.panta trešās daļas 4.punktu transportlīdzekļa īpašniekam pārtraucot apdrošināšanas līgumu, ir jāiesniedz apdrošinātājam apdrošināšanas uzlīmi.

Aizstāt vārdus un skaitli “tā nedrīkst pārsniegt 5 procentus” ar vārdiem skaitli “tā nedrīkst pārsniegt 2 procentus”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.31)

Atbalstīt

Ja apdrošināšanas polise ir nozagta, nozaudēta, gājusi bojā vai sabojāta, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, rakstveida iesniegumu ar lūgumu izsniegt apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājs divu dienu laikā izsniedz apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājam par apdrošināšanas polises dublikāta izsniegšanu ir tiesības iekasēt maksu, bet tā nedrīkst pārsniegt 2 procentus no apdrošināšanas prēmijas, kas noteikta apdrošināšanas līgumā.

9.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš

32

Likuma 9. pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem “un spēkā stāšanās”;

Atbalstīt

9.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās

(1) Standartlīgumu slēdz uz 3, 6, 9 un 12 mēnešiem, izņemot šādus gadījumus:

1) ja transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku, standartlīgumu var slēgt uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto termiņu, bet ne ilgāku par vienu gadu;

2) ja transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte, standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartes derīguma termiņu.

33

34

Likuma 9. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “un 12 mēnešiem, izņemot šādus gadījumus” ar vārdiem “vai 12 mēnešiem, izņemot gadījumu, ja:”;

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

1) transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto derīguma termiņu, bet ne ilgāku par vienu gadu;

2) transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartes derīguma termiņu.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Standartlīgumu slēdz uz 3, 6, 9 vai 12 mēnešiem, izņemot gadījumu, ja:

1) transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto derīguma termiņu, bet ne ilgāku par vienu gadu;

2) transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartes derīguma termiņu.”

(2) Robežapdrošināšanas līgumu un Zaļo karti var noslēgt uz laiku no 15 dienām līdz vienam gadam.

35

Likuma 9. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “Zaļo karti” ar vārdiem “starptautisko apdrošināšanas līgumu”;

Atbalstīt

(2) Robežapdrošināšanas līgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz laiku no 15 dienām līdz vienam gadam.

(3) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas, bet ne ātrāk kā sešas stundas pēc līguma parakstīšanas brīža, izņemot šādus gadījumus, kuros līgums var stāties spēkā tā parakstīšanas brīdī:

1) transportlīdzeklis šķērso Latvijas Republikas robežu;

2) apdrošināšanas līgums tiek noslēgts pirms transportlīdzekļa reģistrācijas (pārreģistrācijas);

3) apdrošināšanas polise tiek aizpildīta tiešsaistes (on-line) režīmā ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmu.

36

37

Izslēgt 9. panta trešās daļas 3.punktu.

Izteikt 9. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja apdrošināšanas polisē nav noteikts citādi. Ja līgums stājas spēkā līdz pulksten 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma spēkā stāšanās diena ieskaitāma, bet, ja līgums parakstīts pulksten 12.00 vai vēlāk, - nav ieskaitāma.”

Atbalstīts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.37)

Atbalstīt

(3) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja apdrošināšanas polisē nav noteikts citādi. Ja līgums stājas spēkā līdz pulksten 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma spēkā stāšanās diena ieskaitāma, bet, ja līgums parakstīts pulksten 12.00 vai vēlāk, - nav ieskaitāma.

(4) Ja tiek noteikts, ka apdrošināšanas līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī, līgumā norāda tā parakstīšanas laiku. Ja līgums parakstīts līdz pulksten 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma parakstīšanas diena ieskaitāma, bet, ja līgums parakstīts pulksten 12.00 vai vēlāk, –– nav ieskaitāma.

38

Izslēgt 9. panta ceturto punktu.

Atbalstīt

(1) Apdrošināšanas līgums izbeidzas pirms termiņa –– ar pieteikumā norādīto laiku, bet ne agrāk kā ar pieteikuma iesniegšanas brīdi, ja transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam rakstisku pieteikumu, kuram pievieno līguma izbeigšanas pamatojumu –– pierādījumus, kas apstiprina vienu no šādiem nosacījumiem:

1) transportlīdzeklis ir atsavināts;

2) transportlīdzeklis izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma nevis viņu vainas, bet citas personas prettiesisku darbību dēļ un par to ir paziņots attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

39

Likuma 10. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “rakstisku pieteikumu” ar “rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu pirms termiņa”;

Atbalstīt

(1) Apdrošināšanas līgums izbeidzas pirms termiņa –– ar pieteikumā norādīto laiku, bet ne agrāk kā ar pieteikuma iesniegšanas brīdi, ja transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu pirms termiņa, kuram pievieno līguma izbeigšanas pamatojumu –– pierādījumus, kas apstiprina vienu no šādiem nosacījumiem:

1) transportlīdzeklis ir atsavināts;

2) transportlīdzeklis izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma nevis viņu vainas, bet citas personas prettiesisku darbību dēļ un par to ir paziņots attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) apdrošināšanas polisē norādītajos datos ir kļūda;

40

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) apdrošināšanas polisē norādītajās ziņās ir kļūda;”;

Atbalstīt

3) apdrošināšanas polisē norādītajās ziņās ir kļūda;

4) tiek likvidēta juridiskā persona vai mainīts tās nosaukums.

4) tiek likvidēta juridiskā persona vai mainīts tās nosaukums.

(2) Ja transportlīdzeklis netiks izmantots ceļu satiksmē, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu pirms termiņa.

(3) Transportlīdzekļa īpašnieks pirms šā panta otrajā daļā noteiktā rakstveida pieteikuma iesniegšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz laiku pārtrauc transportlīdzekļa reģistrāciju attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.

(2) Ja transportlīdzeklis netiks izmantots ceļu satiksmē, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu pirms termiņa.

(3) Transportlīdzekļa īpašnieks pirms šā panta otrajā daļā noteiktā rakstveida pieteikuma iesniegšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz laiku pārtrauc transportlīdzekļa reģistrāciju attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.

(4) Pārtraucot apdrošināšanas līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam apdrošināšanas polisi un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas uzlīmi. Uzlīmi var neiesniegt šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā.

41

42

43

Juridiskais birojs

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “Pārtraucot” ar vārdu “Izbeidzot”;

Lūdzam veikt grozījumu šajā punktā vārda “un” vietā liekot “un/ vai”;

Izteikt 10.panta (4) daļu šādā redakcijā:

“(4) Izbeidzot apdrošināšanas līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam apdrošināšanas polisi un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas uzlīmi, ja tāda izsniegta. Uzlīmi var neiesniegt šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā.”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.43)

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.43)

Atbalstīt

(4) Izbeidzot apdrošināšanas līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam apdrošināšanas polisi un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas uzlīmi, ja tāda izsniegta. Uzlīmi var neiesniegt šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā.

(5) Izbeidzot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības uz to iemaksātās prēmijas daļu, kura atbilst:

1) atlikušajam laikposmam no līguma pārtraukšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām un no kuras atskaitīti ne vairāk kā 5 procenti no prēmijas daļas par atlikušo periodu, ja līgums tiek izbeigts šā panta pirmās daļas 1.punktā vai otrajā daļā minēto apstākļu dēļ un ja par attiecīgo līgumu nav pieteiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas;

2) atlikušajam laikposmam, skaitot no līguma pārtraukšanas dienas, ja līgums tiek izbeigts šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktā minēto apstākļu dēļ.

44

45

Izteikt 10.panta piektā punkta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1) prēmijas daļai par atlikušo laikposmu, kas palicis no līguma pārtraukšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām, no kuras atskaitīti ne vairāk kā trīs procenti no prēmijas daļas par atlikušo periodu, ja līgums tiek izbeigts šā panta pirmās daļas 1.punktā vai otrajā daļā minēto apstākļu dēļ un ja par attiecīgo līgumu nav pieteiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas;”

Juridiskais birojs

aizstāt piektajā daļā vārdu “prēmijas” ar vārdiem “apdrošināšanas prēmijas” un aizstāt vārdu “pārtraukšanas” ar vārdu “izbeigšanas”;

Neatbalstīt

Atbalstīt

(5) Izbeidzot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības uz to iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu, kura atbilst:

1) atlikušajam laikposmam no līguma izbeigšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām un no kuras atskaitīti ne vairāk kā 5 procenti no apdrošināšanas prēmijas daļas par atlikušo periodu, ja līgums tiek izbeigts šā panta pirmās daļas 1.punktā vai otrajā daļā minēto apstākļu dēļ un ja par attiecīgo līgumu nav pieteiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas;

2) atlikušajam laikposmam, skaitot no līguma izbeigšanas dienas, ja līgums tiek izbeigts šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktā minēto apstākļu dēļ.

(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte un apdrošināšanas polisē norādītais īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas ar transportlīdzekļa pārreģistrācijas vai tranzīta numura kartes izsniegšanas brīdi.

46

47

Izteikt 10.panta sesto punktu šādā redakcijā:

“(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts uz cita īpašnieka vārdu vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte un apdrošināšanas polisē norādītais īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas ar transportlīdzekļa pārreģistrācijas vai tranzīta numura kartes izsniegšanas brīdi.”

Juridiskais birojs

aizstāt sestajā daļā vārdu “īpašnieks” ar vārdiem “transportlīdzekļa īpašnieks”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte un apdrošināšanas polisē norādītais transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas ar transportlīdzekļa pārreģistrācijas vai tranzīta numura kartes izsniegšanas brīdi.

(2) Likvidējot apdrošināšanas sabiedrību, līgumos noteiktās saistības izpilda likvidācijas komisija vai likvidators. Saistības, kuru izpildei likvidējamai apdrošināšanas sabiedrībai nepietiek līdzekļu, pārņem Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, un tās tiek nodrošinātas no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda (turpmāk –– Garantijas fonds).

48

49

Likuma 11. pantā:

aizstāt otrās daļas 1. teikumā vārdu “līgumos” ar vārdiem “apdrošināšanas līgumos”;

aizstāt otrās daļas 2. teikumā vārdus “un tās tiek nodrošinātas” ar vārdiem “kurš saistību izpildi nodrošina”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Likvidējot apdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas līgumos noteiktās saistības izpilda likvidācijas komisija vai likvidators. Saistības, kuru izpildei likvidējamai apdrošināšanas sabiedrībai nepietiek līdzekļu, pārņem Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kurš saistību izpildi nodrošina no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda (turpmāk –– Garantijas fonds).

(1) Apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka apdrošinātājs, ievērojot transportlīdzekļa veidu, izmantošanas mērķi un citus risku ietekmējošus faktorus.

(2) Apdrošināšanas prēmijas apmēram jābūt tādam, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, kā arī segtu izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas veikšanai.

(1) Apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka apdrošinātājs, ievērojot transportlīdzekļa veidu, izmantošanas mērķi un citus risku ietekmējošus faktorus.

(2) Apdrošināšanas prēmijas apmēram jābūt tādam, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, kā arī segtu izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas veikšanai.

(1) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmija transportlīdzekļa īpašniekam tiek palielināta vai samazināta atkarībā no iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaita un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto to gadījumu skaita, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

(2) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas palielinājuma vai samazinājuma noteikšanai līzinga ņēmējs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam.

(1) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmija transportlīdzekļa īpašniekam tiek palielināta vai samazināta atkarībā no iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaita un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto to gadījumu skaita, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

(2) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas palielinājuma vai samazinājuma noteikšanai līzinga ņēmējs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam.

(1) Transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums samaksāt apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā un apmērā.

(2) Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40 procentiem tiek samazināts transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir:

1) I un II grupas invalīdi;

2) III grupas invalīdi, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās un to apliecina attiecīgs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums (apdrošinot vieglo automobili).

(1) Transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums samaksāt apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā un apmērā.

(2) Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40 procentiem tiek samazināts transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir:

1) I un II grupas invalīdi;

2) III grupas invalīdi, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās un to apliecina attiecīgs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums (apdrošinot vieglo automobili).

(3) Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 30 procentiem tiek samazināts, noslēdzot apdrošināšanas līgumu ar transportlīdzekļa īpašnieku –– lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kas ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta zemnieku saimniecība vai tās īpašnieks, lauksaimniecības statūtsabiedrība vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.

Samazinājums attiecināms uz traktortehniku un tās piekabēm, kam ir izsniegtas valsts reģistrācijas numura zīmes saskaņā ar LVS 83 1997 standartu.

50

Izteikt 14. panta trešā punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Šis samazinājums ir attiecināms arī uz traktortehniku un tās piekabēm, kam ir izsniegtas valsts reģistrācijas numura zīmes saskaņā ar LVS 83 1997 standartu.”

Neatbalstīt

(3) Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 30 procentiem tiek samazināts, noslēdzot apdrošināšanas līgumu ar transportlīdzekļa īpašnieku –– lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kas ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta zemnieku saimniecība vai tās īpašnieks, lauksaimniecības statūtsabiedrība vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.

Samazinājums attiecināms uz traktortehniku un tās piekabēm, kam ir izsniegtas valsts reģistrācijas numura zīmes saskaņā ar LVS 83 1997 standartu.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu apdrošinātājam kompensē Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda.

(5) Apdrošināšanas līgums nezaudē spēku, ja transportlīdzekļa īpašnieks līgumā noteiktajā termiņā nav veicis nepieciešamos maksājumus.

(6) Ja transportlīdzekļa īpašnieks apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju, apdrošinātājs ir tiesīgs celt prasību tiesā.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu apdrošinātājam kompensē Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda.

(5) Apdrošināšanas līgums nezaudē spēku, ja transportlīdzekļa īpašnieks līgumā noteiktajā termiņā nav veicis nepieciešamos maksājumus.

(6) Ja transportlīdzekļa īpašnieks apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju, apdrošinātājs ir tiesīgs celt prasību tiesā.

(1) Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:

1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai –– līdz 250 000 latu katrai cietušajai personai;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai –– līdz 70 000 latu neatkarīgi no trešo personu skaita.

(1) Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:

1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai –– līdz 250 000 latu katrai cietušajai personai;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai –– līdz 70 000 latu neatkarīgi no trešo personu skaita.

(2) Zaudējumus, kas netiek atlīdzināti saskaņā ar šo likumu un kas pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, trešā persona ir tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

51

Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdu “un “ ar “vai”, un izteikt šādā redakcijā:

“(2) Zaudējumus, kas netiek atlīdzināti saskaņā ar šo likumu vai kas pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, trešā persona ir tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

(2) Zaudējumus, kas netiek atlīdzināti saskaņā ar šo likumu vai kas pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, trešā persona ir tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16.pants. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi

16.pants. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi

(1) Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi apdrošināšanas polisei, kā arī normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos uz transportlīdzekļa jābūt vizuālai informācijai (uzlīmei), kas apliecina šā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas spēkā esamību. Apdrošināšanas polisi vai vizuālo informāciju (uzlīmi) uzrāda citām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām pēc to pieprasījuma.

52

53

Izteikt 16. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi apdrošināšanas polisei, kas apliecina šā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas spēkā esamību. Apdrošināšanas polisi par izdarīto apdrošināšanu, uzrāda citām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām pēc to pieprasījuma.”

Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi apdrošināšanas polisei vai vizuālai informācijai (uzlīmei), kas apliecina šā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas spēkā esamību. Apdrošināšanas polisi vai vizuālo informāciju (uzlīmi) uzrāda citām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām pēc to pieprasījuma. Izbraucot ārpus Latvijas Republikas teritorijas transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisei.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi apdrošināšanas polisei vai vizuālai informācijai (uzlīmei), kas apliecina šā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas spēkā esamību. Apdrošināšanas polisi vai vizuālo informāciju (uzlīmi) uzrāda citām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām pēc to pieprasījuma. Izbraucot ārpus Latvijas Republikas teritorijas transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisei.

(2) Uz Latvijas Republikā reģistrēta autobusa, vieglā vai kravas automobiļa normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos jābūt satiksmes ministra noteikta parauga vizuālai informācijai (uzlīmei), kas apliecina šā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas spēkā esamību.

54

Izslēgt 16. panta otro daļu.

Atbalstīt

(3) Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums šajā likumā noteiktajā kārtībā paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam, kas apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

(2) Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums šajā likumā noteiktajā kārtībā paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam, kas apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

(1) Apdrošinātājs nedrīkst atteikties noslēgt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu.

(2) Apdrošinātājs pieņem saskaņotos paziņojumus un rakstveida pieteikumus par ceļu satiksmes negadījumiem.

(1) Apdrošinātājs nedrīkst atteikties noslēgt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu.

(2) Apdrošinātājs pieņem saskaņotos paziņojumus un rakstveida pieteikumus par ceļu satiksmes negadījumiem.

(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas Savienības dalībvalstī pilnvaro pārstāvjus, kas šīs valsts valodā kārto Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāvīgi dzīvojošo personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī pastāvīgi dzīvojoša fiziskā persona vai reģistrēta komercsabiedrība. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam apdrošinātāja pārstāvju nosaukumu un juridisko adresi.

55

Aizstāt 17. panta 3. daļā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalsts” (attiecīgā locījumā) aizstāt ar vārdiem “Eiropas ekonomikas zonas valsts” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas ekonomikas zonas valstī pilnvaro pārstāvjus, kas šīs valsts valodā kārto Eiropas ekonomikas zonas valstīs pastāvīgi dzīvojošo personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgajā Eiropas ekonomikas zonas valstī pastāvīgi dzīvojoša fiziskā persona vai reģistrēta komercsabiedrība. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam apdrošinātāja pārstāvju nosaukumu un juridisko adresi.

(4) Apdrošinātājs nodrošina datu ievadi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(4) Apdrošinātājs nodrošina datu ievadi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(5) Apdrošinātāja pienākums ir ieskaitīt maksājumus šādos Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontos:

1) Garantijas fondā;

2) ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilakses pasākumu veikšanai;

3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai.

(5) Apdrošinātāja pienākums ir ieskaitīt maksājumus šādos Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontos:

1) Garantijas fondā;

2) ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilakses pasākumu veikšanai;

3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai.

(6) Apdrošinātājs kopā ar apdrošināšanas polisi izsniedz līguma slēdzējam saskaņotā paziņojuma veidlapas un šā likuma 16. panta otrajā daļā minēto transportlīdzekļu īpašniekiem vai tiesīgajiem lietotājiem - transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vizuālo informāciju (uzlīmi).

56

57

Izslēgt 17.panta sesto daļu.

Izteikt 17.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Apdrošinātājs kopā ar apdrošināšanas polisi, pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, izsniedz līguma slēdzējam saskaņotā paziņojuma veidlapas un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vizuālo informāciju (uzlīmi).”

Neatbalstīt

Atbalstīt

(6) Apdrošinātājs kopā ar apdrošināšanas polisi, pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, izsniedz līguma slēdzējam saskaņotā paziņojuma veidlapas un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vizuālo informāciju (uzlīmi).

(7) Katrs apdrošinātājs arī pēc tam, kad ir izbeidzis dalību transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā, pilda savas saistības un sedz administratīvos izdevumus, kas radušies laikā, kad tas bijis Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrs.

(7) Katrs apdrošinātājs arī pēc tam, kad ir izbeidzis dalību transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā, pilda savas saistības un sedz administratīvos izdevumus, kas radušies laikā, kad tas bijis Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrs.

III nodaļa. Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība

III nodaļa. Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai.

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai.

(1) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās personas:

1) ārstēšanu;

2) pārejošu darbnespēju;

3) darbspēju zaudējumu;

4) nāvi.

(2) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saisti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar:

1) cietušās personas fizisku traumu;

2) cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti;

3) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi;

4)  apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti.

(1) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās personas:

1) ārstēšanu;

2) pārejošu darbnespēju;

3) darbspēju zaudējumu;

4) nāvi.

(2) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saisti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar:

1) cietušās personas fizisku traumu;

2) cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti;

3) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi;

4)  apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti.

(3) Kārtību, kādā aprēķināma apdrošināšanas atlīdzība par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, nosaka Ministru kabinets.

58

Izteikt 19.panta (3) daļu šādā redakcijā:

“(3) Apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

(3) Apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, nosaka Ministru kabinets.

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušās personas nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādē, cietušās personas kopšanu, ārstniecisko līdzekļu iegādi, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas apstākļos (ieskaitot ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas teritorijā ceļu satiksmes negadījumos cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju ārstēšanos ārvalstīs, atlīdzina, ja minētā ārstēšanās iepriekš rakstveidā saskaņota ar apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju.

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušās personas nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādē, cietušās personas kopšanu, ārstniecisko līdzekļu iegādi, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas apstākļos (ieskaitot ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas teritorijā ceļu satiksmes negadījumos cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju ārstēšanos ārvalstīs, atlīdzina, ja minētā ārstēšanās iepriekš rakstveidā saskaņota ar apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju.

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas pārejošu darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku.

(2) Nesaņemtie ienākumi ir naudas summa, ko veido cietušās personas vidējā izpeļņa, kuru aprēķina Darba likumā noteiktajā kārtībā, par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku, no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtā slimības nauda un slimības pabalsti.

59

60

Papildināt likumprojekta 21.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināto cietušajai personai piešķirto slimības naudu apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs kompensē cietušās personās darba devējam.”

Papildināt 21.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina cietušās personas darba devējam cietušajai personai izmaksāto slimības naudu par cietušās personas pārejošas darbnespējas laiku, ko apliecina darba nespējas lapa.”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.60)

Atbalstīt

(3) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina cietušās personas darba devējam cietušajai personai izmaksāto slimības naudu par cietušās personas pārejošas darbnespējas laiku, ko apliecina darba nespējas lapa.

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu ir ienākumu starpība, ko nosaka, no šā likuma 21.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātajiem nesaņemtajiem ienākumiem atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta piešķirtās pensijas vai no valsts vai pašvaldību budžeta saņemtos pabalstus.

61

Aizstāt 22.panta (1) daļā pēc vārdiem “no valsts” vārdu “vai” ar vārdu “un”.

Atbalstīt

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu ir ienākumu starpība, ko nosaka, no šā likuma 21.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātajiem nesaņemtajiem ienākumiem atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un no valsts soci ālās apdrošināšanas budžeta piešķirtās pensijas vai no valsts un pašvaldību budžeta saņemtos pabalstus.

(2) Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumu sakarā ar darbspēju zaudējumu izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī (ja vien nav panākta cita vienošanās ar apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju), kamēr saglabājas cietušās personas darbspēju zudums.

(3) Ja cietusī persona, kura ir augstākās izglītības iestādes pilna laika students, darbspēju zuduma dēļ nevar turpināt pilna laika studijas, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz starpību starp maksu par nepilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē un maksu, kura būtu jāmaksā par pilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē, ja maksa par nepilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē ir lielāka par maksu, kura būtu jāmaksā par pilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē.

(2) Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumu sakarā ar darbspēju zaudējumu izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī (ja vien nav panākta cita vienošanās ar apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju), kamēr saglabājas cietušās personas darbspēju zudums.

(3) Ja cietusī persona, kura ir augstākās izglītības iestādes pilna laika students, darbspēju zuduma dēļ nevar turpināt pilna laika studijas, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz starpību starp maksu par nepilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē un maksu, kura būtu jāmaksā par pilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē, ja maksa par nepilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē ir lielāka par maksu, kura būtu jāmaksā par pilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē.

(4) Ja cietušajai personai, kurai ir darbspēju zudums, ir iespējams vienreizējā kārtā apgūt jaunu profesiju, lai gūtu ienākumus no darba, kas ir savienojams ar tās pašreizējo veselības stāvokli, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz izdevumus par profesionālās izglītības apguvi, ja attiecīgās profesionālās izglītības pakāpe nav augstāka par to izglītības pakāpi, kāda cietušajai personai bija ceļu satiksmes negadījuma brīdī. Minētos izdevumus apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz pēc vienošanās ar cietušo personu.

62

Likumprojekta 22.pantā:

Svītrot panta ceturtajā daļā pēc vārdiem “sedz izdevumus par” vārdu “profesionālās” un svītrot vārdus: “ja attiecīgās profesionālās izglītības pakāpe nav augstāka par to izglītības pakāpi, kāda cietušajai personai bija ceļu satiksmes negadījuma brīdī”;

Neatbalstīt

(4) Ja cietušajai personai, kurai ir darbspēju zudums, ir iespējams vienreizējā kārtā apgūt jaunu profesiju, lai gūtu ienākumus no darba, kas ir savienojams ar tās pašreizējo veselības stāvokli, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz izdevumus par profesionālās izglītības apguvi, ja attiecīgās profesionālās izglītības pakāpe nav augstāka par to izglītības pakāpi, kāda cietušajai personai bija ceļu satiksmes negadījuma brīdī. Minētos izdevumus apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz pēc vienošanās ar cietušo personu.

63

papildināt 22.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja cietusī persona, kura ir augstākās izglītības iestādes students, darbspēju zaudējuma dēļ nevar turpināt studijas un apgūt iecerēto profesiju, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz ar šīs personas studiju kredīta un studējošā kredīta atmaksu saistītos izdevumus, ja tādi ir.”

Neatbalstīt

(1) Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar apgādnieka nāvi ir:

1) bērniem, arī adoptētajiem:

a) līdz pilngadības sasniegšanai,

b) kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam vai neatkarīgi no vecuma, ja viņi pirms attiecīgā ceļu satiksmes negadījuma kļuvuši par invalīdiem;

64

Likumprojekta 23.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā punktā vārdus “pirms attiecīgā ceļu satiksmes negadījuma” ar vārdiem “pirms pilngadības sasniegšanas”;

Neatbalstīt

(1) Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar apgādnieka nāvi ir:

1) bērniem, arī adoptētajiem:

a) līdz pilngadības sasniegšanai,

b) kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam vai neatkarīgi no vecuma, ja viņi pirms attiecīgā ceļu satiksmes negadījuma kļuvuši par invalīdiem;

2) brāļiem, māsām un mazbērniem:

a) ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav darbspējīgu vecāku,

65

66

Izteikt 23. panta pirmā punkta otrās daļas a) apakšpunktu šādā redakcijā :

“a) ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādātāju,”

Izteikt 23. panta pirmā punkta otrās daļas a) apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku,”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.66)

Atbalstīt

a) ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku,

b) kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, vai neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un viņi pirms attiecīgā ceļu satiksmes negadījuma kļuvuši par invalīdiem;

67

Likumprojekta 23.pantā:

aizstāt pirmās daļas otrajā punktā vārdus “pirms attiecīgā ceļu satiksmes negadījuma” ar vārdiem “pirms pilngadības sasniegšanas”; 1

Neatbalstīt

b) kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, vai neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un viņi pirms attiecīgā ceļu satiksmes negadījuma kļuvuši par invalīdiem;

3) darbnespējīgai atraitnei (atraitnim), darbnespējīgiem vecākiem - līdz viņu darbspēju atjaunošanai, kā arī darbspējīgai atraitnei (atraitnim), ja ģimenē ir bērni vecumā līdz astoņiem gadiem.

68

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “vecākiem” ar vārdiem “vai vecvecākiem” un aiz vārda “gadiem” ar vārdiem “vai bērns invalīds”.

Atbalstīt

3) darbnespējīgai atraitnei (atraitnim), darbnespējīgiem vecākiem vai vecvecākiem - līdz viņu darbspēju atjaunošanai, kā arī darbspējīgai atraitnei (atraitnim), ja ģimenē ir bērni vecumā līdz astoņiem gadiem vai bērns invalīds.

69

70

papildināt pirmo daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) citiem darbnespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, ja tas viņus uzturēja vai viņi no tā saņēma palīdzību, kas viņiem bija pastāvīgs un galvenais eksistences avots.”

papildināt pirmo daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) citiem apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.70)

Atbalstīt

4) citiem apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem apgādājamiem nodarītie zaudējumi sakarā ar cietušās personas nāvi ir bojā gājušās personas nesaņemto ienākumu daļa, kura katram apgādājamam pienācās, cietušajam dzīvam esot, un no kuras atskaita apgādājamam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem apgādājamiem nodarītie zaudējumi sakarā ar cietušās personas nāvi ir bojā gājušās personas nesaņemto ienākumu daļa, kura katram apgādājamam pienācās, cietušajam dzīvam esot, un no kuras atskaita apgādājamam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.

71

72

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā minēto nesaņemto ienākumu daļu, kas katram apgādājamam pienācās, cietušajam dzīvam esot, aprēķina, dalot bojā gājušās personas nesaņemtos ienākumus ar apgādājamo skaitu, kas palielināts par vienu vienību.

Katrai šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajai personai izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība nevar būt mazāka par Civillikuma 179.panta piektajā daļā noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem.”;

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Katrai šā panta 1.daļas 1. un 2. punktā minētajai personai izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība kopā ar izmaksāto valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nevar būt mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem.”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.72)

Atbalstīt

(3) Katrai šā panta 1.daļas 1. un 2. punktā minētajai personai izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība kopā ar izmaksāto valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nevar būt mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem.

(3) Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību sakarā ar cietušās personas apbedīšanu ir fiziskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu.

(4) Apbedīšanas izdevumus atlīdzina ne mazāk kā astoņu minimālo mēnešalgu apmērā. Ja faktiskā apbedīšanas izdevumu summa ir lielāka, tiek atlīdzināti faktiski iztērētie un dokumentāri apliecinātie saprātīgie izdevumi.

(5) Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem sakarā ar cietušās personas nāvi izmaksā, ja cietušās personas nāve iestājusies gada laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma un tiesu medicīnas eksperts vai ārstniecības iestāde apliecina, ka cietušās personas nāve cēloniski saistīta ar attiecīgo negadījumu.

73

uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par ceturto, piekto un sesto daļu.

Atbalstīt

(4) Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību sakarā ar cietušās personas apbedīšanu ir fiziskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu.

(5) Apbedīšanas izdevumus atlīdzina ne mazāk kā astoņu minimālo mēnešalgu apmērā. Ja faktiskā apbedīšanas izdevumu summa ir lielāka, tiek atlīdzināti faktiski iztērētie un dokumentāri apliecinātie saprātīgie izdevumi.

(6) Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem sakarā ar cietušās personas nāvi izmaksā, ja cietušās personas nāve iestājusies gada laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma un tiesu medicīnas eksperts vai ārstniecības iestāde apliecina, ka cietušās personas nāve cēloniski saistīta ar attiecīgo negadījumu.

(1) Apdrošinātāji un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumus, kas radušies, nodrošinot cietušā ārstēšanu, rehabilitāciju un tehniskos palīglīdzekļus.

74

Aizstāt 24.panta (1) daļā vārdus “Apdrošinātāji un” ar vārdiem “Apdrošinātāji vai”.

Atbalstīt

(1) Apdrošinātāji vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumus, kas radušies, nodrošinot cietušā ārstēšanu, rehabilitāciju un tehniskos palīglīdzekļus.

(2) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta vai pašvaldību budžetu izdevumus, kas radušies, nodrošinot pensiju un pabalstu izmaksu.

75

Aizstāt 24.panta (2) daļā vārdu “vai” ar vārdu “un”.

Atbalstīt

(2) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumus, kas radušies, nodrošinot pensiju un pabalstu izmaksu.

(3) Kārtību, kādā tiek atlīdzināti šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie valsts budžeta vai pašvaldību budžetu izdevumi, nosaka Ministru kabinets.

76

Izteikt 24.panta (3) daļu šādā redakcijā:

“Šajā pantā minēto valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

(3) Šajā pantā minēto valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ceļu satiksmes negadījumā trešās personas mantai nodarītais zaudējums ir zaudējums, kas radies:

1) sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju;

2) sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas vai būves bojājumu vai bojāeju;

3) sakarā ar citai personai piederošā, izņemot šā panta 1. un 2.punktā minētā īpašuma, bojājumu vai bojāeju;

4) veicot nepieciešamos ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu glābšanas darbus;

5) sakarā ar cietušās personas nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājumu vai šā transportlīdzekļa salona notraipīšanu;

6) evakuējot transportlīdzekļus no ceļu satiksmes negadījuma vietas;

7) sakarā ar kaitējumu videi.

Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu ir izdevumi par transportlīdzekļa remontu, kas ir nepieciešams, lai atjaunotu attiecīgā transportlīdzekļa stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(1) Transportlīdzeklis uzskatāms par bojā gājušu, ja tā remonts nav tehniski iespējams vai tas ir ekonomiski nepamatots. Remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja paredzamās transportlīdzekļa remonta izmaksas pārsniedz transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Ja transportlīdzekļa īpašnieks piekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst transportlīdzekļa vērtībai pirms ceļu satiksmes negadījuma, kā arī atlīdzina izdevumus par izziņu, kas apliecina numurētā agregāta piederību, un izdevumus par transportlīdzekļa atlieku nogādāšanu autokapsētā. Tiesības uz transportlīdzekļa atliekām iegūst apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(3) Ja transportlīdzekļa īpašnieks nepiekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst starpībai starp transportlīdzekļa vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma.

(4) Transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma nosaka eksperts, ņemot vērā attiecīgā transportlīdzekļa faktisko nobraukumu un citus transportlīdzekļa vērtību ietekmējošus faktorus.

Izdevumi sakarā ar transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju ir izdevumi par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja dzīvesvietai, kurš vadīja transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, vai līdz transportlīdzekļa remonta vietai Latvijas Republikas teritorijā. Ja sakarā ar izziņas izdarīšanu vai citu iemeslu dēļ transportlīdzekli vai tā atliekas nepieciešams novietot stāvvietā, zaudējumos ieskaita arī izdevumus par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju līdz attiecīgajai stāvvietai un maksu par stāvvietas pakalpojumiem.

(1) Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojājumu ir izdevumi, kas nepieciešami, lai atjaunotu attiecīgā objekta stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojāeju ir starpība starp attiecīgā objekta vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma un izdevumi par bojā gājušā objekta atlieku novākšanu, kā arī inženiertīklu un komunikāciju sakārtošanu.

30.pants. Zaudējumi sakarā ar kaitējumu videi

Zaudējumi sakarā ar kaitējumu videi ir izdevumi par kaitējuma noteikšanu, ierobežošanu, samazināšanu, piesārņojuma savākšanu, neitralizāciju un iznīcināšanu vai pārstrādi, bojātās augsnes virskārtas noņemšanu, neitralizāciju vai iznīcināšanu un aizvietošanu ar jaunu augsnes kārtu.

Ceļu satiksmes negadījumā trešās personas mantai nodarītais zaudējums ir zaudējums, kas radies:

1) sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju;

2) sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas vai būves bojājumu vai bojāeju;

3) sakarā ar citai personai piederošā, izņemot šā panta 1. un 2.punktā minētā īpašuma, bojājumu vai bojāeju;

4) veicot nepieciešamos ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu glābšanas darbus;

5) sakarā ar cietušās personas nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājumu vai šā transportlīdzekļa salona notraipīšanu;

6) evakuējot transportlīdzekļus no ceļu satiksmes negadījuma vietas;

7) sakarā ar kaitējumu videi.

Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu ir izdevumi par transportlīdzekļa remontu, kas ir nepieciešams, lai atjaunotu attiecīgā transportlīdzekļa stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(1) Transportlīdzeklis uzskatāms par bojā gājušu, ja tā remonts nav tehniski iespējams vai tas ir ekonomiski nepamatots. Remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja paredzamās transportlīdzekļa remonta izmaksas pārsniedz transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Ja transportlīdzekļa īpašnieks piekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst transportlīdzekļa vērtībai pirms ceļu satiksmes negadījuma, kā arī atlīdzina izdevumus par izziņu, kas apliecina numurētā agregāta piederību, un izdevumus par transportlīdzekļa atlieku nogādāšanu autokapsētā. Tiesības uz transportlīdzekļa atliekām iegūst apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(3) Ja transportlīdzekļa īpašnieks nepiekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst starpībai starp transportlīdzekļa vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma.

(4) Transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma nosaka eksperts, ņemot vērā attiecīgā transportlīdzekļa faktisko nobraukumu un citus transportlīdzekļa vērtību ietekmējošus faktorus.

Izdevumi sakarā ar transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju ir izdevumi par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja dzīvesvietai, kurš vadīja transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, vai līdz transportlīdzekļa remonta vietai Latvijas Republikas teritorijā. Ja sakarā ar izziņas izdarīšanu vai citu iemeslu dēļ transportlīdzekli vai tā atliekas nepieciešams novietot stāvvietā, zaudējumos ieskaita arī izdevumus par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju līdz attiecīgajai stāvvietai un maksu par stāvvietas pakalpojumiem.

(1) Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojājumu ir izdevumi, kas nepieciešami, lai atjaunotu attiecīgā objekta stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojāeju ir starpība starp attiecīgā objekta vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma un izdevumi par bojā gājušā objekta atlieku novākšanu, kā arī inženiertīklu un komunikāciju sakārtošanu.

30.pants. Zaudējumi sakarā ar kaitējumu videi

Zaudējumi sakarā ar kaitējumu videi ir izdevumi par kaitējuma noteikšanu, ierobežošanu, samazināšanu, piesārņojuma savākšanu, neitralizāciju un iznīcināšanu vai pārstrādi, bojātās augsnes virskārtas noņemšanu, neitralizāciju vai iznīcināšanu un aizvietošanu ar jaunu augsnes kārtu.

(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.

77

78

Papildināt likumprojekta 31.panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“izņemot gadījumus, kad atbildību noteikusi Valsts policija.”

Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un pamatojoties uz Valsts policijas sastādītajiem dokumentiem un pieņemtajiem lēmumiem, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.78)

Atbalstīt

(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un pamatojoties uz Valsts policijas sastādītajiem dokumentiem un pieņemtajiem lēmumiem, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(2) Zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(3) Ja ceļu sa tiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību apdrošinājusi Eiropas Savienības dalībvalstī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai licencēta apdrošināšanas sabiedrība, zaudējumu atlīdzina tās pilnvarots pārstāvis Latvijas Republikā vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Tomēr personai ir tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

79

Aizstāt 31.panta 3.daļā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalstī” ar vārdiem “Eiropas ekonomikas zonas valstī”.

Atbalstīt

(3) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību apdrošinājusi Eiropas ekonomikas zonas valstī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai licencēta apdrošināšanas sabiedrība, zaudējumu atlīdzina tās pilnvarots pārstāvis Latvijas Republikā vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Tomēr personai ir tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

(4) Ja zaudējumu trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpei.

(5) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušas vairākas personas, tādējādi nodarot savstarpējus zaudējumus, apdrošināšanas atlīdzību katram cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpei.

(6) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusi viena persona, bet par zaudējumu nodarīšanu vai to apmēra palielināšanu ir atbildīgas arī citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, zaudējumus atlīdzina, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpi.

(7) Ja ir zināmas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, bet to pretrunīgo liecību dēļ nav iespējams noteikt šo personu atbildības pakāpi, tad, zaudējumus atlīdzinot, pieņem, ka atbildības pakāpe ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir vienāda.

(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, kurš nav atzīts par ceļu satiksmes negadījuma izraisītāju, bet ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(9) Ja cits apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nodarītos zaudējumus ir atlīdzinājis, pirms apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, pieņēmis lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, šis apdrošinātājs atlīdzina attiecīgajam citam apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu.

(10) Ja nodarītos zaudējumus saskaņā ar brīvprātīgās apdrošināšanas līgumu ir atlīdzinājusi cita apdrošināšanas sabiedrība, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu.

(4) Ja zaudējumu trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpei.

(5) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušas vairākas personas, tādējādi nodarot savstarpējus zaudējumus, apdrošināšanas atlīdzību katram cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpei.

(6) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusi viena persona, bet par zaudējumu nodarīšanu vai to apmēra palielināšanu ir atbildīgas arī citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, zaudējumus atlīdzina, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpi.

(7) Ja ir zināmas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, bet to pretrunīgo liecību dēļ nav iespējams noteikt šo personu atbildības pakāpi, tad, zaudējumus atlīdzinot, pieņem, ka atbildības pakāpe ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir vienāda.

(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, kurš nav atzīts par ceļu satiksmes negadījuma izraisītāju, bet ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(9) Ja cits apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nodarītos zaudējumus ir atlīdzinājis, pirms apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, pieņēmis lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, šis apdrošinātājs atlīdzina attiecīgajam citam apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu.

(10) Ja nodarītos zaudējumus saskaņā ar brīvprātīgās apdrošināšanas līgumu ir atlīdzinājusi cita apdrošināšanas sabiedrība, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu.

Zaudējumu atlīdzību atbilstoši šim likumam izmaksā arī gadījumā, kad ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi pieder vienam īpašniekam un ir nodoti līzingā dažādām personām.

(1) Ja ceļu satiksmes negadījumu ir izraisījušas vairākas personas un tām savstarpēji nodarīti zaudējumi sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju, apdrošināšanas atlīdzība, ko katras ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs atbilstoši attiecīgās personas atbildības pakāpei izmaksā cietušajam, nedrīkst pārsniegt katra apdrošinātāja atbildības limitu.

(2) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusī persona ir nodarījusi zaudējumus sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju vairākiem cietušajiem, apdrošināšanas atlīdzība, ko izmaksā cietušajiem, nedrīkst pārsniegt apdrošinātāja atbildības limitu.

(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā ir nodarīti zaudējumi vairāku īpašnieku mantai un kopējais zaudējumu apmērs pārsniedz apdrošinātāja atbildības limitu, zaudējumus atlīdzina apdrošinātāja atbildības limita apmērā proporcionāli katra cietušā zaudējumu apmēram.

(1) Ja zaudējumi nodarīti ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli, kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī atradies sakabē ar vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis vilcēja vai cita velkošā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

(2) Ja zaudējumi nodarīti ar piekabi (puspiekabi), kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī nav atradusies sakabē ar vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis piekabes (puspiekabes) īpašnieka civiltiesisko atbildību.

Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs neatlīdzina:

1) zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ;

2) zaudējumus, kurus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot šā likuma 19.pantā minētos personai nodarītos zaudējumus un 25.panta 4. un 5.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus. Ja ceļu satiksmes negadījumā cietušajā transportlīdzeklī vismaz vienai cietušajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tiek atlīdzināti šā likuma 25.pantā minētie zaudējumi;

3) zaudējumus, kas nodarīti ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja personai un mantai, izņemot šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētos gadījumus;

4) zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa un tajā esošo mantu bojājumiem, bojāeju vai pazušanu, ja minētie zaudējumi personām radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma;

5) zaudējumus, kuri nodarīti, transportlīdzekli izmantojot treniņbraucienā vai sacensību braucienā;

6) zaudējumus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu izraisījušajam transportlīdzeklim piekabināta vai citādi pievienota transportlīdzekļa vai piekabes bojājumu;

7) zaudējumus, ko tieši vai netieši radījusi vai veicinājusi jonizējošā radiācija, jebkuras kodoldegvielas radītā radioaktīvā saindēšanās, jebkāda sprāgstoša kodolsavienojuma vai tā kodolkomponenta radioaktīvā, toksiskā, eksplozīvā vai citādi bīstamā īpašība;

8) ceļu satiksmes negadījuma dēļ negūto peļņu;

9) zaudējumus, ko radījis akmens vai cits priekšmets, kuru izkustinājis transportlīdzeklis vai tam pievienota ierīce;

10) apdrošināšanas sabiedrības izdevumus, kas radušies sakarā ar veselības apdrošināšanas līgumā paredzētā apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, izņemot gadījumus, kad apdrošināšanas sabiedrība zaudējumus saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu atlīdzina, izmantojot kompensācijas principu;

11) zaudējumus, kas nodarīti trešās personas mantai, kuru transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis komercpārvadāšanai.

Zaudējumu atlīdzību atbilstoši šim likumam izmaksā arī gadījumā, kad ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi pieder vienam īpašniekam un ir nodoti līzingā dažādām personām.

(1) Ja ceļu satiksmes negadījumu ir izraisījušas vairākas personas un tām savstarpēji nodarīti zaudējumi sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju, apdrošināšanas atlīdzība, ko katras ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs atbilstoši attiecīgās personas atbildības pakāpei izmaksā cietušajam, nedrīkst pārsniegt katra apdrošinātāja atbildības limitu.

(2) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusī persona ir nodarījusi zaudējumus sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju vairākiem cietušajiem, apdrošināšanas atlīdzība, ko izmaksā cietušajiem, nedrīkst pārsniegt apdrošinātāja atbildības limitu.

(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā ir nodarīti zaudējumi vairāku īpašnieku mantai un kopējais zaudējumu apmērs pārsniedz apdrošinātāja atbildības limitu, zaudējumus atlīdzina apdrošinātāja atbildības limita apmērā proporcionāli katra cietušā zaudējumu apmēram.

(1) Ja zaudējumi nodarīti ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli, kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī atradies sakabē ar vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis vilcēja vai cita velkošā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

(2) Ja zaudējumi nodarīti ar piekabi (puspiekabi), kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī nav atradusies sakabē ar vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis piekabes (puspiekabes) īpašnieka civiltiesisko atbildību.

Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs neatlīdzina:

1) zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ;

2) zaudējumus, kurus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot šā likuma 19.pantā minētos personai nodarītos zaudējumus un 25.panta 4. un 5.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus. Ja ceļu satiksmes negadījumā cietušajā transportlīdzeklī vismaz vienai cietušajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tiek atlīdzināti šā likuma 25.pantā minētie zaudējumi;

3) zaudējumus, kas nodarīti ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja personai un mantai, izņemot šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētos gadījumus;

4) zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa un tajā esošo mantu bojājumiem, bojāeju vai pazušanu, ja minētie zaudējumi personām radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma;

5) zaudējumus, kuri nodarīti, transportlīdzekli izmantojot treniņbraucienā vai sacensību braucienā;

6) zaudējumus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu izraisījušajam transportlīdzeklim piekabināta vai citādi pievienota transportlīdzekļa vai piekabes bojājumu;

7) zaudējumus, ko tieši vai netieši radījusi vai veicinājusi jonizējošā radiācija, jebkuras kodoldegvielas radītā radioaktīvā saindēšanās, jebkāda sprāgstoša kodolsavienojuma vai tā kodolkomponenta radioaktīvā, toksiskā, eksplozīvā vai citādi bīstamā īpašība;

8) ceļu satiksmes negadījuma dēļ negūto peļņu;

9) zaudējumus, ko radījis akmens vai cits priekšmets, kuru izkustinājis transportlīdzeklis vai tam pievienota ierīce;

10) apdrošināšanas sabiedrības izdevumus, kas radušies sakarā ar veselības apdrošināšanas līgumā paredzētā apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, izņemot gadījumus, kad apdrošināšanas sabiedrība zaudējumus saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu atlīdzina, izmantojot kompensācijas principu;

11) zaudējumus, kas nodarīti trešās personas mantai, kuru transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis komercpārvadāšanai.

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos par negadījumu nekavējoties paziņo Valsts policijai, kā arī veic visus iespējamos pasākumus, lai novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus.

(2) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz aizpildīto saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda. Ja persona, kura ir aizpildījusi saskaņoto paziņojumu, nepretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, tā nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) iesniedz saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam, ar kuru noslēgts transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tas nav iespējams, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos par negadījumu nekavējoties paziņo Valsts policijai, kā arī veic visus iespējamos pasākumus, lai novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus.

(2) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz aizpildīto saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda. Ja persona, kura ir aizpildījusi saskaņoto paziņojumu, nepretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, tā nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) iesniedz saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam, ar kuru noslēgts transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tas nav iespējams, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

(3) Ja kāds no ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem ceļu satiksmes negadījuma vietu patvaļīgi atstāj un neaizpilda saskaņoto paziņojumu, atsakās to aizpildīt vai abpusēji aizpildīt to nav iespējams, cita satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs par ceļu satiksmes negadījumu nekavējoties paziņo Valsts policijai. Šādā gadījumā, ievērojot šā panta otrajā daļā minēto, tiek iesniegts vienpusēji aizpildīts saskaņotais paziņojums.

80

81

Izteikt 36.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja kāds no ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem ceļu satiksmes negadījuma vietu patvaļīgi atstāj un neaizpilda saskaņoto paziņojumu, atsakās to aizpildīt vai abpusēji aizpildīt to nav iespējams, cita satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs, ievērojot šā panta otrajā daļā minēto, iesniedz apdrošinātājam, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājam no Garantijas fonda pieteikumu par notikušo ceļu satiksmes negadījumu.”

Izteikt 36.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja kāds no ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem ceļu satiksmes negadījuma vietu patvaļīgi atstāj un neaizpilda saskaņoto paziņojumu, atsakās to aizpildīt vai abpusēji aizpildīt to nav iespējams, cita satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs par ceļu satiksmes negadījumu nekavējoties paziņo Valsts policijai, un, ievērojot šā panta otrajā daļā minēto, iesniedz apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par notikušo ceļu satiksmes negadījumu.”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.81)

Atbalstīt

(3) Ja kāds no ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem ceļu satiksmes negadījuma vietu patvaļīgi atstāj un neaizpilda saskaņoto paziņojumu, atsakās to aizpildīt vai abpusēji aizpildīt to nav iespējams, cita satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs par ceļu satiksmes negadījumu nekavējoties paziņo Valsts policijai, un, ievērojot šā panta otrajā daļā minēto, iesniedz apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

(4) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, vai ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) iesniedz rakstveida pieteikumu par ceļu satiksmes negadījumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

(5) Personām, kuru mantai vai transportlīdzeklim ceļu satiksmes negadījumā nodarīts zaudējums, ir pienākums saglabāt transportlīdzekli un bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad to šajā likumā noteiktajā kārtībā apskatīs tā apdrošinātāja eksperts, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja eksperts, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, vai arī līdz tam laikam, kad tiek saņemts atteikums veikt šā panta sestajā daļā minēto apskati.

(4) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, vai ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) iesniedz rakstveida pieteikumu par ceļu satiksmes negadījumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

(5) Personām, kuru mantai vai transportlīdzeklim ceļu satiksmes negadījumā nodarīts zaudējums, ir pienākums saglabāt transportlīdzekli un bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad to šajā likumā noteiktajā kārtībā apskatīs tā apdrošinātāja eksperts, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja eksperts, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, vai arī līdz tam laikam, kad tiek saņemts atteikums veikt šā panta sestajā daļā minēto apskati.

(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs neveikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, un par to tas piecu darbadienu laikā (skaitot no dienas, kad saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu) rakstveidā informē transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju. Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nolēmis veikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, tā veicama piecu darbadienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu).

82

83

Izteikt 36. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs neveikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, par ko tas piecu darbadienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu) rakstiski informē transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju. Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nolēmis veikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, tā veicama piecu darbadienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu vai pieteikumu).”

Izteikt 36.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs neveikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, par ko tas piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu vai pieteikumu) rakstiski informē transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju. Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nolēmis veikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, tā veicama piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu vai pieteikumu).”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.83)

Atbalstīt

(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs neveikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, par ko tas piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu vai pieteikumu) rakstiski informē transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju. Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nolēmis veikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, tā veicama piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu vai pieteikumu).

(7) Ja apdrošinātājs nav zināms, rakstveidā pieteikumu iesniedz Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam vai jebkuram apdrošinātājam, kas, sazinoties ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, noskaidro, kurš apdrošinātājs apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību. Ja apdrošinātājs, kurš saņēmis rakstveida pieteikumu, nav apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, tad apdrošinātājs nekavējoties rakstveidā paziņo personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, attiecīgā apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) nosaukumu un adresi. Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz rakstveida pieteikumu attiecīgajam apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

(7) Ja apdrošinātājs nav zināms, rakstveidā pieteikumu iesniedz Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam vai jebkuram apdrošinātājam, kas, sazinoties ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, noskaidro, kurš apdrošinātājs apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību. Ja apdrošinātājs, kurš saņēmis rakstveida pieteikumu, nav apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, tad apdrošinātājs nekavējoties rakstveidā paziņo personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, attiecīgā apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) nosaukumu un adresi. Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz rakstveida pieteikumu attiecīgajam apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

(1) Zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) norīkots eksperts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbadienu laikā (skaitot no die nas, kad saņemts rakstveida pieteikums) veic trešās personas bojātās mantas apskati.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja norīkotais eksperts nav ieradies, trešajai personai ir tiesības izvēlēties ekspertu zaudējumu apmēra noteikšanai. Šādā gadījumā apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nav tiesīgs apstrīdēt trešās personas pierādījumus par nodarīto zaudējumu apmēru.

(3) Veikt transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi un novērtēt zaudējumus sakarā ar transportlīdzeklim nodarīto bojājumu Latvijas Republikā ir tiesīgs Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja sertificēts eksperts.

(4) Ja ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis bijis iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā Latvijas Republikā un tā īpašnieks vai tiesīgais lietotājs nevar uzturēties Latvijas Republikā trīs darbadienas pēc ceļu satiksmes negadījuma, eksperts ir tiesīgs izvērtēt attiecīgās ārvalsts kompetentas personas sagatavoto minētā transportlīdzekļa zaudējumu novērtēšanas dokumentāciju un, ja tā ir pamatota, aprēķināt attiecīgos zaudējumus.

(5) Ministru kabinets izdod transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes noteikumus un nosaka tehnisko ekspertu sertificēšanas kārtību.

(1) Apdrošināšanas atlīdzību, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus, aprēķina apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda).

(2) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību. Iesniegumam pievieno:

1) dokumentus (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to apmēru;

2) izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumentus par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu (ja tādi ir);

3) Valsts policijas izsniegtu izziņu vai apskates protokola norakstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmes negadījumu jāziņo Valsts policijai [izziņu nepievieno, ja persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir pilnvarojusi apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) saņemt izziņu no Valsts policijas];

4) Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par cietušās personas darbā gūtajiem ienākumiem pirms ceļu satiksmes negadījuma, ja nodarīti šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētie zaudējumi [izziņu nepievieno, ja persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir pilnvarojusi apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) saņemt izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta].

(3) Personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par tās mantai nodarīto zaudējumu, tiesības celt prasību pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju izbeidzas, ja tās nav pieteiktas gada laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

(4) Personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto veselības kaitējumu, tiesības celt prasību pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju izbeidzas, ja tās nav pieteiktas triju gadu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

(5) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pēc tās personas lūguma, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iepazīstina to ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību, kā arī ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksas lietas dokumentiem.

(1) Zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) norīkots eksperts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbadienu laikā (skaitot no dienas, kad saņemts rakstveida pieteikums) veic trešās personas bojātās mantas apskati.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja norīkotais eksperts nav ieradies, trešajai personai ir tiesības izvēlēties ekspertu zaudējumu apmēra noteikšanai. Šādā gadījumā apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nav tiesīgs apstrīdēt trešās personas pierādījumus par nodarīto zaudējumu apmēru.

(3) Veikt transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi un novērtēt zaudējumus sakarā ar transportlīdzeklim nodarīto bojājumu Latvijas Republikā ir tiesīgs Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja sertificēts eksperts.

(4) Ja ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis bijis iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā Latvijas Republikā un tā īpašnieks vai tiesīgais lietotājs nevar uzturēties Latvijas Republikā trīs darbadienas pēc ceļu satiksmes negadījuma, eksperts ir tiesīgs izvērtēt attiecīgās ārvalsts kompetentas personas sagatavoto minētā transportlīdzekļa zaudējumu novērtēšanas dokumentāciju un, ja tā ir pamatota, aprēķināt attiecīgos zaudējumus.

(5) Ministru kabinets izdod transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes noteikumus un nosaka tehnisko ekspertu sertificēšanas kārtību.

(1) Apdrošināšanas atlīdzību, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus, aprēķina apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda).

(2) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību. Iesniegumam pievieno:

1) dokumentus (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to apmēru;

2) izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumentus par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu (ja tādi ir);

3) Valsts policijas izsniegtu izziņu vai apskates protokola norakstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmes negadījumu jāziņo Valsts policijai [izziņu nepievieno, ja persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir pilnvarojusi apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) saņemt izziņu no Valsts policijas];

4) Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par cietušās personas darbā gūtajiem ienākumiem pirms ceļu satiksmes negadījuma, ja nodarīti šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētie zaudējumi [izziņu nepievieno, ja persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir pilnvarojusi apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) saņemt izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta].

(3) Personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par tās mantai nodarīto zaudējumu, tiesības celt prasību pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju izbeidzas, ja tās nav pieteiktas gada laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

(4) Personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto veselības kaitējumu, tiesības celt prasību pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju izbeidzas, ja tās nav pieteiktas triju gadu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

(5) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pēc tās personas lūguma, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iepazīstina to ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību, kā arī ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksas lietas dokumentiem.

(1) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas vaina ir noskaidrota (vai ir zināms ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs) un nodarītie zaudējumi ir aprēķināmi, triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un nosūta attiecīgu rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam.

84

Aizvietot 39.panta pirmā punkta vārdus:” triju mēnešu laikā” ar vārdiem: “četrdesmit piecu dienu laikā”.

Neatbalstīt

(1) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas vaina ir noskaidrota (vai ir zināms ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs) un nodarītie zaudējumi ir aprēķināmi, triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un nosūta attiecīgu rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam.

(2) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas vaina nav noskaidrota vai ir apstrīdēta vai nodarītie zaudējumi nav pilnībā noteikti, triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nosūta apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam attiecīgu rakstveida informāciju, kurā norādīts atlīdzības neizmaksāšanas pamatojums.

(2) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas vaina nav noskaidrota vai ir apstrīdēta vai nodarītie zaudējumi nav pilnībā noteikti, triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nosūta apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam attiecīgu rakstveida informāciju, kurā norādīts atlīdzības neizmaksāšanas pamatojums.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā termiņa (trīs mēneši no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas) nokavējumu apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs papildus neizmaksātajai apdrošināšanas atlīdzībai vai tiesas noteiktajam zaudējumu apmēram maksā trešajai personai 0,1 procentu no neizmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par katru nokavējuma dienu.

85

Aizvietot 39.panta trešā punkta vārdus: “trīs mēneši” ar vārdiem: “četrdesmit piecu dienu laikā.”

Neatbalstīt

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā termiņa (trīs mēneši no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas) nokavējumu apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs papildus neizmaksātajai apdrošināšanas atlīdzībai vai tiesas noteiktajam zaudējumu apmēram maksā trešajai personai 0,1 procentu no neizmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par katru nokavējuma dienu.

(4) Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pārsūdzējis tiesībaizsardzības iestāžu vai tiesas nolēmumu, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais termiņš tiek pārtraukts līdz sūdzības izskatīšanai un apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma maksāt šā panta trešajā daļā minētos procentus, ja tiesa atzinusi pārsūdzību par pamatotu. Ja sūdzība tiek noraidīta, procenti aprēķināmi šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais termiņš tiek pārtraukts un apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma maksāt šā panta trešajā daļā minētos procentus arī tikmēr, kamēr tiek izmeklēta krimināllieta.

(5) Ja trešo personu neapmierina apdrošinātāja lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, tai ir tiesības lūgt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju sniegt atzinumu par minēto lēmumu. Pārbaudot trešās personas sūdzību pēc būtības, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu, kuram ir rekomendējošs raksturs.

(6) Trešā persona apdrošinātāja lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu var pārsūdzēt tiesā arī tad, ja tā neizmanto tiesības lūgt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju sniegt atzinumu par minēto lēmumu.

(4) Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pārsūdzējis tiesībaizsardzības iestāžu vai tiesas nolēmumu, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais termiņš tiek pārtraukts līdz sūdzības izskatīšanai un apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma maksāt šā panta trešajā daļā minētos procentus, ja tiesa atzinusi pārsūdzību par pamatotu. Ja sūdzība tiek noraidīta, procenti aprēķināmi šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais termiņš tiek pārtraukts un apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma maksāt šā panta trešajā daļā minētos procentus arī tikmēr, kamēr tiek izmeklēta krimināllieta.

(5) Ja trešo personu neapmierina apdrošinātāja lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, tai ir tiesības lūgt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju sniegt atzinumu par minēto lēmumu. Pārbaudot trešās personas sūdzību pēc būtības, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu, kuram ir rekomendējošs raksturs.

(6) Trešā persona apdrošinātāja lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu var pārsūdzēt tiesā arī tad, ja tā neizmanto tiesības lūgt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju sniegt atzinumu par minēto lēmumu.

(1) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs apdrošināšanas atlīdzību izmaksā piecu darbadienu laikā pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais termiņš netiek ievērots apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vainas dēļ, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs papildus izmaksājamai apdrošināšanas atlīdzībai maksā 12 procentus gadā no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas.

86

Izteikt 40. panta otro punktu šādā redakcijā:

“(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais termiņš netiek ievērots apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vainas dēļ, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs papildus izmaksājamai apdrošināšanas atlīdzībai maksā 0,5 % no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas par katru nokavēto dienu.”

Neatbalstīt

(1) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs apdrošināšanas atlīdzību izmaksā piecu darbadienu laikā pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais termiņš netiek ievērots apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vainas dēļ, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs papildus izmaksājamai apdrošināšanas atlīdzībai maksā 12 procentus gadā no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas.

(1) Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas:

a) vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā,

b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli,

c) pēc satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc satiksmes negadījuma līdz attiecīgajai pārbaudei,

d) apzināti nav ievērojis šajā likumā noteikto apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību;

2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja:

a) tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju,

b) transportlīdzekļa vadītājs apzināti nav ievērojis šajā likumā noteikto apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,

c) transportlīdzekļa vadītājs, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu un konkrētā persona, kura vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, nav noskaidrota,

d) transportlīdzeklim nav noteiktajā kārtībā izdarīta valsts tehniskā apskate un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja ceļu satiksmes negadījumā nodarītais zaudējums radies tā vainas dēļ;

4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības;

5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), ja tas nav ievērojis šā likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto kārtību, kādā pārdošanai paredzētie transportlīdzekļi piedalās satiksmē.

(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

2) transportlīdzekļa vadītāju, ja tas transportlīdzekli ieguvis ar prettiesīgām darbībām;

3) apdrošinātāju, ja tiek noskaidrots transportlīdzeklis, kas nodarījis zaudējumu, un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;

4) apdrošinātāju, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta šā likuma 51.panta piektajā daļā minētajā gadījumā un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;

(1) Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas:

a) vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā,

b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli,

c) pēc satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc satiksmes negadījuma līdz attiecīgajai pārbaudei,

d) apzināti nav ievērojis šajā likumā noteikto apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību;

2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja:

a) tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju,

b) transportlīdzekļa vadītājs apzināti nav ievērojis šajā likumā noteikto apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,

c) transportlīdzekļa vadītājs, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu un konkrētā persona, kura vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, nav noskaidrota,

d) transportlīdzeklim nav noteiktajā kārtībā izdarīta valsts tehniskā apskate un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja ceļu satiksmes negadījumā nodarītais zaudējums radies tā vainas dēļ;

4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības;

5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), ja tas nav ievērojis šā likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto kārtību, kādā pārdošanai paredzētie transportlīdzekļi piedalās satiksmē.

(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

2) transportlīdzekļa vadītāju, ja tas transportlīdzekli ieguvis ar prettiesīgām darbībām;

3) apdrošinātāju, ja tiek noskaidrots transportlīdzeklis, kas nodarījis zaudējumu, un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;

4) apdrošinātāju, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta šā likuma 51.panta piektajā daļā minētajā gadījumā un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;

5) Eiropas Savienības dalībvalsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar šajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);

6) Eiropas Savienības dalībvalsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šīs valsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un šajā valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

7) Eiropas Savienības dalībvalsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus nodarījis šajā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

8) Eiropas Savienības dalībvalsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šajā valstī ir noticis apdrošināšanas gadījums, kurā cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona, bet transportlīdzekli nav iespējams noskaidrot;

9) Eiropas Savienības dalībvalsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus Latvijas Republikā dzīvojošai personai sakarā ar attiecīgajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu nodarījis ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma.

87

Aizstāt 41.panta (2) daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punkā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “Eiropas ekonomikas zonas valsts”.

Atbalstīt

5) Eiropas ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar šajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);

6) Eiropas ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šīs valsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un šajā valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

7) Eiropas ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus nodarījis šajā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

8) Eiropas ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šajā valstī ir noticis apdrošināšanas gadījums, kurā cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona, bet transportlīdzekli nav iespējams noskaidrot;

9) Eiropas ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus Latvijas Republikā dzīvojošai personai sakarā ar attiecīgajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu nodarījis ārpus Eiropas ekonomikas zonas valstīm reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma.

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību arī starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

Ārvalstniekiem, kā arī ārvalstu juridiskajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzina Latvijas Republikas likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību arī starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

Ārvalstniekiem, kā arī ārvalstu juridiskajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzina Latvijas Republikas likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa. Pārvalde transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā

IV nodaļa. Pārvalde transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā

(1) Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas sekmīgu darbību valstī atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem nodrošina sabiedriskā organizācija “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, kurā apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijas Republikā.

88

Likuma 43. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “sabiedriskā organizācija “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”” ar vārdiem “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”;

Atbalstīt

(1) Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas sekmīgu darbību valstī atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem nodrošina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kurā apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijas Republikā.

(2) Sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbību regulējošie likumi Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību regulē tiktāl, ciktāl to neregulē šis likums.

89

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību regulē šīs l ikums, bet tā tiesisko statusu nosaka Biedrību un nodibinājumu likums.”

Atbalstīt

(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību regulē šīs likums, bet tā tiesisko statusu nosaka Biedrību un nodibinājumu likums.

(3) Ja apdrošinātājs tiek izslēgts vai izstājas no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs par to paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pilda Latvijas Republikas Zaļās kartes biroja funkcijas.

(5) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atbilstoši savai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus, veic tam noteiktos uzdevumus un ir atbildīgs par to izpildi.

(3) Ja apdrošinātājs tiek izslēgts vai izstājas no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs par to paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pilda Latvijas Republikas Zaļās kartes biroja funkcijas.

(5) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atbilstoši savai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus, veic tam noteiktos uzdevumus un ir atbildīgs par to izpildi.

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību un veicināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas stabilitāti un attīstību.

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību un veicināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas stabilitāti un attīstību.

(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs:

(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs:

1) nodrošina Garantijas fonda darbību;

2) izmaksā no Garantijas fonda apdrošināšanas atlīdzību šajā likumā noteiktajos gadījumos;

3) atbilstoši savai kompetencei izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

4) atbilstoši savai kompetencei izdod apdrošinātājiem saistošus norādījumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

1) nodrošina Garantijas fonda darbību;

2) izmaksā no Garantijas fonda apdrošināšanas atlīdzību šajā likumā noteiktajos gadījumos;

3) atbilstoši savai kompetencei izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

4) atbilstoši savai kompetencei izdod apdrošinātājiem saistošus norādījumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

5) uztur un attīsta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas darbībai nepieciešamo informācijas sistēmu, nodrošina tās iekļaušanu integrētajā valsts informācijas sistēmā un datu operatīvu pieejamību Ministru kabineta noteikumos paredzētajā apjomā;

90

91

Svītrot likumprojekta 44.panta otrās daļas 5.punktu.

Svītrot 44.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “uztur un”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

5)  attīsta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas darbībai nepieciešamo informācijas sistēmu, nodrošina tās iekļaušanu integrētajā valsts informācijas sistēmā un datu operatīvu pieejamību Ministru kabineta noteikumos paredzētajā apjomā;

6) nodrošina šā likuma 50.pantā minētās informācijas sniegšanu;

7) izstrādā un apstiprina transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu veikšanas metodiku, kas saistīta ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

8) ceļ tiesā regresa prasības šajā likumā noteiktajos gadījumos;

9) organizē starptautisko sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā un slēdz attiecīgus līgumus;

10) sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tehniskajām, juridiskajām un medicīniskajām ekspertīzēm, tehnisko ekspertu sertificēšanu un apmācību (kvalifikācijas celšanu), kā arī attiecīgos pakalpojumus Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos;

11) sniedz palīdzību Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām to tiesību un interešu aizstāvībai ārvalstīs jautājumos, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

12) kārto prasības, ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ir strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu, un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;

6) nodrošina šā likuma 50.pantā minētās informācijas sniegšanu;

7) izstrādā un apstiprina transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu veikšanas metodiku, kas saistīta ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

8) ceļ tiesā regresa prasības šajā likumā noteiktajos gadījumos;

9) organizē starptautisko sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā un slēdz attiecīgus līgumus;

10) sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tehniskajām, juridiskajām un medicīniskajām ekspertīzēm, tehnisko ekspertu sertificēšanu un apmācību (kvalifikācijas celšanu), kā arī attiecīgos pakalpojumus Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos;

11) sniedz palīdzību Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām to tiesību un interešu aizstāvībai ārvalstīs jautājumos, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

12) kārto prasības, ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ir strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu, un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;

13) kārto Latvijas Republikā dzīvojošo personu prasības sakarā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:

a) triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas Savienības dalībvalstī notikušu apdrošināšanas gadījumu);

b) ārvalsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un Eiropas Savienības dalībvalstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

92

93

Izteikt 44. panta otrās daļas trīspadsmitās daļas a) apakšpunktu šādā redakcijā :

“a) ja divu mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstisku informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai sakarā ar prasību pret ārvalsts apdrošinātāju saistībā ar Eiropas Savienības dalībvalstī notikušu apdrošināšanas gadījumu);”

Aizstāt 44.panta (2) daļas 13.punkā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalsts” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Eiropas ekonomikas zonas valsts” (attiecīgā locījumā).

Neatbalstīt

Atbalstīt

13) kārto Latvijas Republikā dzīvojošo personu prasības sakarā ar Eiropas ekonomikas zonas valstīs notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:

a) triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas ekonomikas zonas valstī notikušu apdrošināšanas gadījumu);

b) ārvalsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un Eiropas ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

14) kārto Latvijas Republikā dzīvojošo personu prasības sakarā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:

a) zaudējumus nodarījis Eiropas Savienības dalībvalstī vai citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc Eiropas Savienības dalībvalstī notikušā apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona,

b) nav iespējams noskaidrot transportlīdzekli pēc Eiropas Savienības dalībvalstī notikuša apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

94

Aizstāt 44.panta (2) daļas 14.punkā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalsts” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Eiropas ekonomikas zonas valsts” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

14) kārto Latvijas Republikā dzīvojošo personu prasības sakarā ar Eiropas ekonomikas zonas valstīs notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:

a) zaudējumus nodarījis Eiropas ekonomikas zonas valstī vai citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc Eiropas ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona,

b) nav iespējams noskaidrot transportlīdzekli pēc Eiropas ekonomikas zonas valstī notikuša apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

15) sniedz atzinumu trešajām personām par apdrošinātāja lēmumu attiecībā uz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;

16) apstiprina apdrošināšanas polišu veidlapas un to aizpildīšanas noteikumus;

17) apstiprina saskaņotā paziņojuma veidlapas un to aizpildīšanas noteikumus;

15) sniedz atzinumu trešajām personām par apdrošinātāja lēmumu attiecībā uz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;

16) apstiprina apdrošināšanas polišu veidlapas un to aizpildīšanas noteikumus;

17) apstiprina saskaņotā paziņojuma veidlapas un to aizpildīšanas noteikumus;

18) nodrošina Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrus ar apdrošināšanas polišu un saskaņotā paziņojuma veidlapām;

95

Izslēgt 44.panta otrās daļas 18.punktu.

Neatbalstīt

18) nodrošina Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrus ar apdrošināšanas polišu un saskaņotā paziņojuma veidlapām;

19) sniedz bez maksas tā rīcībā esošo informāciju izziņas iestādēm, prokuratūrai un tiesai to lietvedībā esošo materiālu pārbaudei, izmeklēšanai un iztiesāšanai.

19) sniedz bez maksas tā rīcībā esošo informāciju izziņas iestādēm, prokuratūrai un tiesai to lietvedībā esošo materiālu pārbaudei, izmeklēšanai un iztiesāšanai.

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no Valsts policijas izziņas par ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī no citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un apdrošināšanas sabiedrībām –– darbam nepieciešamo informāciju;

2) pārstāvēt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju vai īpašnieku, ja Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam iesniegts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību un apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no Valsts policijas izziņas par ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī no citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un apdrošināšanas sabiedrībām –– darbam nepieciešamo informāciju;

2) pārstāvēt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju vai īpašnieku, ja Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam iesniegts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību un apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārvaldes institūcijas ir kopsapulce un valde.

(1) Kopsapulce ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lēmējinstitūcija. Kopsapulci veido visi apdrošinātāji.

(2) Kopsapulcei ir tiesības:

1) lemt par pasākumiem pret jebkuru apdrošinātāju, kas nepilda Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedra pienākumus;

2) izdot visiem apdrošinātājiem saistošus norādījumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

3) pieņemt lēmumu par apdrošinātāja izslēgšanu no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, ja atkārtoti netiek pildīti šā likuma 17.pantā minētie apdrošinātāja pienākumi;

4) ieteikt finanšu ministram iecelšanai amatā un atbrīvošanai no amata apdrošinātāju pārstāvjus konsultatīvajā padomē;

5) lemt par jebkuriem jautājumiem, ko iesniegusi valde vai konsultatīvā padome vai ierosinājis kāds apdrošinātājs;

6) noteikt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un samaksas kārtību;

7) ieteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apturēt vai atņemt attiecīgās tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

8) lemt par citiem jautājumiem, kas nodrošina šā likuma īstenošanu.

Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja izpildinstitūcija ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valde. Valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un četri valdes locekļi.

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību finansē apdrošinātāji kopsapulces noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Apdrošinātāju maksājumiem jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja uzdevumu un mērķu īstenošanu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie apdrošinātāju maksājumi tiek ieskaitīti Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā un izmantojami tikai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai.

Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārvaldes institūcijas ir kopsapulce un valde.

(1) Kopsapulce ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lēmējinstitūcija. Kopsapulci veido visi apdrošinātāji.

(2) Kopsapulcei ir tiesības:

1) lemt par pasākumiem pret jebkuru apdrošinātāju, kas nepilda Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedra pienākumus;

2) izdot visiem apdrošinātājiem saistošus norādījumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

3) pieņemt lēmumu par apdrošinātāja izslēgšanu no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, ja atkārtoti netiek pildīti šā likuma 17.pantā minētie apdrošinātāja pienākumi;

4) ieteikt finanšu ministram iecelšanai amatā un atbrīvošanai no amata apdrošinātāju pārstāvjus konsultatīvajā padomē;

5) lemt par jebkuriem jautājumiem, ko iesniegusi valde vai konsultatīvā padome vai ierosinājis kāds apdrošinātājs;

6) noteikt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un samaksas kārtību;

7) ieteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apturēt vai atņemt attiecīgās tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

8) lemt par citiem jautājumiem, kas nodrošina šā likuma īstenošanu.

Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja izpildinstitūcija ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valde. Valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un četri valdes locekļi.

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību finansē apdrošinātāji kopsapulces noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Apdrošinātāju maksājumiem jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja uzdevumu un mērķu īstenošanu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie apdrošinātāju maksājumi tiek ieskaitīti Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā un izmantojami tikai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai.

(1) Finanšu ministrs ieceļ amatā un atbrīvo no amata Konsultatīvajā padomē šādu institūciju un organizāciju pārstāvjus: pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas automoto biedrības, Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto”, Latvijas pasažieru autopārvadātāju asociācijas, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas un Latvijas nacionālo kravas ekspeditoru asociācijas, desmit Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pilnvarotus apdrošinātājus, kas saņēmuši atļauju nodarboties ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāju.

96

Papildināt 49.panta (1) daļu aiz vārdiem “Latvijas pasažieru autopārvadātāju asociācijas” ar vārdiem “Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas” un vārdu “desmit” ar vārdu “vienpadsmit”.

Atbalstīt

(1) Finanšu ministrs ieceļ amatā un atbrīvo no amata Konsultatīvajā padomē šādu institūciju un organizāciju pārstāvjus: pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas automoto biedrības, Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto”, Latvijas pasažieru autopārvadātāju asociācijas, Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas un Latvijas nacionālo kravas ekspeditoru asociācijas, vienpadsmit Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pilnvarotus apdrošinātājus, kas saņēmuši atļauju nodarboties ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāju.

(2) Konsultatīvā padome:

1) izskata un iesniedz Finanšu ministrijai priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos un citos normatīvajos aktos saistībā ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

2) izskata valdes sagatavotos pārskatus par situāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā valstī.

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz Finanšu ministrijai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apkopotu informāciju par situāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā valstī.

(1) Trešajai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi;

2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas polises numuru;

3) apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījis ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis.

(2) Lai realizētu savas likumiskās rakstveidā pamatotās tiesības, trešā persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju –– vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju trešā persona ir tiesīga pieprasīt desmit gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas.

(1) Apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis:

1) transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis;

2) nenoskaidrots transportlīdzeklis (šajā gadījumā tiek ievēroti šā likuma 35.panta nosacījumi);

3) transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis un kura vadītāja vaina nav pierādāma šā likuma 31.panta astotajā daļā minētajā gadījumā;

4) transportlīdzeklis, kurš izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma nevis viņa vainas, bet citas personas prettiesisku darbību dēļ;

5) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs atzīts par maksātnespējīgu;

6) Latvijas Republikā reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot;

(2) Konsultatīvā padome:

1) izskata un iesniedz Finanšu ministrijai priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos un citos normatīvajos aktos saistībā ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

2) izskata valdes sagatavotos pārskatus par situāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā valstī.

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz Finanšu ministrijai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apkopotu informāciju par situāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā valstī.

(1) Trešajai personai i r tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi;

2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas polises numuru;

3) apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījis ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis.

(2) Lai realizētu savas likumiskās rakstveidā pamatotās tiesības, trešā persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju –– vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju trešā persona ir tiesīga pieprasīt desmit gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas.

(1) Apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis:

1) transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis;

2) nenoskaidrots transportlīdzeklis (šajā gadījumā tiek ievēroti šā likuma 35.panta nosacījumi);

3) transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis un kura vadītāja vaina nav pierādāma šā likuma 31.panta astotajā daļā minētajā gadījumā;

4) transportlīdzeklis, kurš izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma nevis viņa vainas, bet citas personas prettiesisku darbību dēļ;

5) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs atzīts par maksātnespējīgu;

6) Latvijas Republikā reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot;

7) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs vai tā pārstāvis triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas Savienības dalībvalstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);

8) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā, ja Eiropas Savienības dalībvalstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

9) Eiropas Savienības dalībvalstī vai citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, ja apdrošināšanas gadījums ir noticis Eiropas Savienības dalībvalstī un tajā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona, bet transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma;

10) nenoskaidrots transportlīdzeklis Eiropas Savienības dalībvalstīs notikušā apdrošināšanas gadījumā, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona. Šajā gadījumā šā likuma 25.panta 1., 2., 3., 6. un 7.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus no Garantijas fonda sedz tikai tad, ja to paredz tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvie akti, kurā noticis apdrošināšanas gadījums.

97

Aizstāt 51.panta (2) daļas 7., 8., 9. un 10.punkā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalsts” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Eiropas ekonomikas zonas valsts” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

7) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs vai tā pārstāvis triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas ekonomikas zonas valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);

8) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā, ja Eiropas ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

9) Eiropas ekonomikas zonas valstī vai citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, ja apdrošināšanas gadījums ir noticis Eiropas ekonomikas zonas valstī un tajā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona, bet transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma;

10) nenoskaidrots transportlīdzeklis Eiropas ekonomikas zonas valstīs notikušā apdrošināšanas gadījumā, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona. Šajā gadījumā šā likuma 25.panta 1., 2., 3., 6. un 7.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus no Garantijas fonda sedz tikai tad, ja to paredz tās Eiropas ekonomikas zonas valsts normatīvie akti, kurā noticis apdrošināšanas gadījums.

(2) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, kā arī šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu.

(4) Ārvalstniekam vai ārvalstu juridiskajai personai, kuras dzīvesvietas vai reģistrācijas valsts normatīvie akti ierobežo zaudējumu atlīdzības izmaksu no garantijas fonda vai atbilstošas institūcijas attiecīgajā ārvalstī, zaudējumi no Garantijas fonda tiek atlīdzināti, piemērojot šādus pašus ierobežojumus.

(5) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību, ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu.

(6) Garantijas fonda līdzekļus veido:

1) apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas;

2) atskaitījumi no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām;

3) apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas;

4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem;

5) ziedojumi un dāvinājumi.

(7) Garantijas fonda turētājs ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Lēmumus par Garantijas fonda līdzekļu izlietošanu atbilstoši noteiktajiem mērķiem pieņem Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(8) Garantijas fonda līdzekļu izlietojumu uzrauga Garantijas fonda padome. Padomes sastāvā ir katra apdrošinātāja pilnvarots pārstāvis un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes pilnvarots pārstāvis.

(9) Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtības ievērošanu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, kā arī šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu.

(4) Ārvalstniekam vai ārvalstu juridiskajai personai, kuras dzīvesvietas vai reģistrācijas valsts normatīvie akti ierobežo zaudējumu atlīdzības izmaksu no garantijas fonda vai atbilstošas institūcijas attiecīgajā ārvalstī, zaudējumi no Garantijas fonda tiek atlīdzināti, piemērojot šādus pašus ierobežojumus.

(5) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību, ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu.

(6) Garantijas fonda līdzekļus veido:

1) apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas;

2) atskaitījumi no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām;

3) apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas;

4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem;

5) ziedojumi un dāvinājumi.

(7) Garantijas fonda turētājs ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Lēmumus par Garantijas fonda līdzekļu izlietošanu atbilstoši noteiktajiem mērķiem pieņem Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(8) Garantijas fonda līdzekļu izlietojumu uzrauga Garantijas fonda padome. Padomes sastāvā ir katra apdrošinātāja pilnvarots pārstāvis un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes pilnvarots pārstāvis.

(9) Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtības ievērošanu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

V nodaļa. Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm

V nodaļa. Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm

(1) Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija pirms transportlīdzekļa reģistrācijas un tehniskās apskates pārbauda attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

98

Izslēgt likumprojekta 52.panta pirmajā daļā vārdus “reģistrācijas un”.

Atbalstīt

(1) Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija pirms transportlīdzekļa tehniskās apskates pārbauda attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

(2) Transportlīdzekļa reģistrācija un tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, izņemot gadījumus, kad:

1) transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites norakstīšanai;

2) vienlaikus tiek veiktas divas vai vairākas secīgas reģistrācijas darbības un īpašnieks nesaņem transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību;

3) transportlīdzekļa reģistrāciju pārtrauc uz laiku.

99

100

Izteikt likumprojekta 52.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Transportlīdzekļa tehniskā apskate netiek veikta, ja nav apdrošināta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība.”.

Izteikt 52.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Transportlīdzekļa tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta.”

Iestrādāts, redakcionāli precizējot, Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.100)

Atbalstīt

(2) Transportlīdzekļa tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta.

(1) Valsts policijas darbinieks ir tiesīgs pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, kas apliecina attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

(2) Ja pārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, Valsts policijas darbinieks sastāda attiecīgu administratīvo protokolu, kā arī veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

(3) Pēc Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai apdrošinātāja pieprasījuma Valsts policija iepazīstina Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju vai apdrošinātāju ar tās rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu un izsniedz izziņu par ceļu satiksmes negadījumu, kā arī, ja nepieciešams, pret samaksu izsniedz par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu sastādīto dokumentu kopijas.

(1) Pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz informāciju par:

1) cietušajai personai izmaksātā slimības pabalsta apmēru;

2) cietušajai personai izmaksātās invaliditātes pensijas apmēru;

3) cietušās personas apgādājamiem izmaksātās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru;

4) cietušās personas apdrošināšanas iemaksu algu apmēru par pēdējiem sešiem mēnešiem pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kas sedz izdevumus, lēmuma pieņemšanai par apdrošināšanas atlīdzību ir tiesīgs:

1) rakstveidā pieprasīt un saņemt no ārstniecības iestādes ziņas par ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, kas saistīta ar konkrēto ceļu satiksmes negadījumu (ziņas, ko minētās personas ieguvušas par cietušā ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, ir konfidenciālas);

2) izmantot tiesu medicīnas ekspertīzes atzinumus tikai ar procesa virzītāja rakstveida atļauju;

3) nosūtīt cietušo uz medicīnisko izmeklēšanu, kas saistīta ar konkrētajā ceļu satiksmes negadījumā nodarīto veselības kaitējumu.

(1) Valsts policijas darbinieks ir tiesīgs pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, kas apliecina attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

(2) Ja pārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, Valsts policijas darbinieks sastāda attiecīgu administratīvo protokolu, kā arī veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

(3) Pēc Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai apdrošinātāja pieprasījuma Valsts policija iepazīstina Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju vai apdrošinātāju ar tās rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu un izsniedz izziņu par ceļu satiksmes negadījumu, kā arī, ja nepieciešams, pret samaksu izsniedz par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu sastādīto dokumentu kopijas.

(1) Pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz informāciju par:

1) cietušajai personai izmaksātā slimības pabalsta apmēru;

2) cietušajai personai izmaksātās invaliditātes pensijas apmēru;

3) cietušās personas apgādājamiem izmaksātās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru;

4) cietušās personas apdrošināšanas iemaksu algu apmēru par pēdējiem sešiem mēnešiem pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kas sedz izdevumus, lēmuma pieņemšanai par apdrošināšanas atlīdzību ir tiesīgs:

1) rakstveidā pieprasīt un saņemt no ārstniecības iestādes ziņas par ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, kas saistīta ar konkrēto ceļu satiksmes negadījumu (ziņas, ko minētās personas ieguvušas par cietušā ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, ir konfidenciālas);

2) izmantot tiesu medicīnas ekspertīzes atzinumus tikai ar procesa virzītāja rakstveida atļauju;

3) nosūtīt cietušo uz medicīnisko izmeklēšanu, kas saistīta ar konkrētajā ceļu satiksmes negadījumā nodarīto veselības kaitējumu.

(1) Ja pārbaudē konstatēts, ka Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, vai tāda transportlīdzekļa, kas parasti atrodas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, vadītājs nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību:

1) transportlīdzekļa iebraukšana Latvijas Republikā ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas;

2) transportlīdzekli izbraucot no Latvijas Republikas, Valsts robežsardze sastāda protokolu un veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

101

102

Aizstāt 55.panta nosaukumā vārdus “Eiropas Savienības ārējā robeža” ar vārdiem “Eiropas ekonomikas zonas ārējā robeža”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 55.panta 1.daļā vārdus “Eiropas Savienības teritorijas” ar vārdiem “Eiropas ekonomikas zonas teritorijas”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Ja pārbaudē konstatēts, ka Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, vai tāda transportlīdzekļa, kas parasti atrodas ārpus Eiropas ekonomikas zonas teritorijas, vadītājs nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību:

1) transportlīdzekļa iebraukšana Latvijas Republikā ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas;

2) transportlīdzekli izbraucot no Latvijas Republikas, Valsts robežsardze sastāda protokolu un veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

(1)  Ja pārbaudē konstatēts, ka Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, transportlīdzeklim iebraucot Latvijas Republikā vai izbraucot no Latvijas Republikas, Valsts robežsardze sastāda protokolu un veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. Transportlīdzekļa tālāka kustība ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas.

103

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 56. panta nosaukumā vārdus “Eiropas Savienības valsts” ar vārdiem “Eiropas ekonomikas zonas valsts”.

Atbalstīt

(1)  Ja pārbaudē konstatēts, ka Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, transportlīdzeklim iebraucot Latvijas Republikā vai izbraucot no Latvijas Republikas, Valsts robežsardze sastāda protokolu un veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. Transportlīdzekļa tālāka kustība ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas.

(2) Valsts robežsardze vispārējās pārbaudes ietvaros izlases kārtā var veikt pārbaudes attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(3) Ja šāda transportlīdzekļa, kas parasti atrodas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, vadītājs nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību:

1) transportlīdzekļa iebraukšana Latvijas Republikā ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas;

2) transportlīdzeklim izbraucot no Latvijas Republikas, Valsts robežsardze sastāda protokolu un veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. Transportlīdzekļa tālāka kustība ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas.

104

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 56. panta (2) un (3) daļā vārdus “Eiropas Savienības teritorijas” ar vārdiem “Eiropas ekonomikas zonas teritorijas”.

Atbalstīt

(2) Valsts robežsardze vispārējās pārbaudes ietvaros izlases kārtā var veikt pārbaudes attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas ārpus Eiropas ekonomikas zonas teritorijas.

(3) Ja šāda transportlīdzekļa, kas parasti atrodas ārpus Eiropas ekonomikas zonas teritorijas, vadītājs nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību:

1) transportlīdzekļa iebraukšana Latvijas Republikā ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas;

2) transportlīdzeklim izbraucot no Latvijas Republikas, Valsts robežsardze sastāda protokolu un veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. Transportlīdzekļa tālāka kustība ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas.

(1) Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā 2 procentus no saņemto apdrošināšanas prēmiju summas.

(1) Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā 2 procentus no saņemto apdrošināšanas prēmiju summas.

(2) Par naudas izlietojumu lemj Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī - Ceļu satiksmes drošības padome, ievērojot, ka pusi (jeb 1% no šī panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem) izmanto Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes.

105

106

107

Izteikt 57. panta otro daļu šādā redakcijā :

“(2) Par naudas izlietojumu lemj Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valde, kuras darbības mērķis ir arī sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī, ievērojot, ka pusi (jeb 1% no šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem) izmanto, saskaņojot ar Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm.”

Izteikt 57.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par naudas izlietojumu lemj Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī - Ceļu satiksmes drošības padome.”.

Izteikt 57.panta otrās daļas nobeigumu šādā redakcijā:

“ievērojot, ka ne mazāk kā pusi no šī panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem izmanto Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

&nbs p;

Atbalstīt

(2) Par naudas izlietojumu lemj Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī - Ceļu satiksmes drošības padome, ievērojot, ka ne mazāk kā pusi no šī panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem izmanto Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes.

VI nodaļa. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēma

VI nodaļa. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēma

(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri veido civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmu –– informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju aprīkojuma un datu bāzu strukturizētu kopumu (turpmāk –– informācijas sistēma).

(2) Informācijas sistēmā tiek uzkrāti un apstrādāti dati par transportlīdzekli un tā īpašnieku, veiktajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām un gadījumiem, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī cita informācija, kas nepieciešama apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tā palielināšanai vai samazināšanai.

(3) Informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidus, kā arī datu apmaiņas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pienākumu sniegt minēto informāciju ietver līgumos, ko savstarpēji noslēdz šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas.

(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri veido civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmu –– informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju aprīkojuma un datu bāzu strukturizētu kopumu (turpmāk –– informācijas sistēma).

(2) Informācijas sistēmā tiek uzkrāti un apstrādāti dati par transportlīdzekli un tā īpašnieku, veiktajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām un gadījumiem, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī cita informācija, kas nepieciešama apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tā palielināšanai vai samazināšanai.

(3) Informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidus, kā arī datu apmaiņas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pienākumu sniegt minēto informāciju ietver līgumos, ko savstarpēji noslēdz šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas.

(1) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, saņemot šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minēto pieteikumu un izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, apdrošinātājs nodrošina datu nodošanu informācijas sistēmai.

(2) Pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas apdrošinātājs no informācijas sistēmas saņem datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku, apdrošināšanas līgumu darbības laiku, veiktajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, gadījumiem, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī citus datus, kas nepieciešami apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tā palielināšanai vai samazināšanai.

(3) Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinātājs ir tiesīgs saņemt no informācijas sistēmas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku satiksmes negadījuma brīdī, kā arī par ceļu satiksmes negadījumu.

(4) Šajā pantā minēto datu apjomu un sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Saņemot fizisko personu datus, apdrošinātājs informē attiecīgās personas par to, ka:

1) iegūtie dati tiks izmantoti informācijas sistēmā apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai;

2) labojumus sniegtajos datos ir tiesīgs izdarīt tikai tas apdrošinātājs, kas tos nodevis informācijas sistēmai;

3) ziņas par sniegto datu izmantošanu attiecīgā persona ir tiesīga saņemt Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā.

(1) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, saņemot šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minēto pieteikumu un izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, apdrošinātājs nodrošina datu nodošanu informācijas sistēmai.

(2) Pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas apdrošinātājs no informācijas sistēmas saņem datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku, apdrošināšanas līgumu darbības laiku, veiktajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, gadījumiem, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī citus datus, kas nepieciešami apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tā palielināšanai vai samazināšanai.

(3) Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinātājs ir tiesīgs saņemt no informācijas sistēmas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku satiksmes negadījuma brīdī, kā arī par ceļu satiksmes negadījumu.

(4) Šajā pantā minēto datu apjomu un sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Saņemot fizisko personu datus, apdrošinātājs informē attiecīgās personas par to, ka:

1) iegūtie dati tiks izmantoti informācijas sistēmā apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai;

2) labojumus sniegtajos datos ir tiesīgs izdarīt tikai tas apdrošinātājs, kas tos nodevis informācijas sistēmai;

3) ziņas par sniegto datu izmantošanu attiecīgā persona ir tiesīga saņemt Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā.

(6) No 2005.gada 1.janvāra apdrošināšanas polises tiek aizpildītas tikai tiešsaistes (on-line) režīmā.

108

Izslēgt 59. panta sesto daļu.

Atbalstīt

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 8.nr.; 2000, 3., 23.nr.).

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 8.nr.; 2000, 3., 23.nr.).

2.  Kompleksais līgums un grupas līgums izbeidzas pirms termiņa dienā, ar kuru standartlīgumi un robežapdrošināšanas līgumi ir spēkā Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā. Komplekso līgumu un grupas līgumu vietā atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām tiek slēgti standartlīgumi vai Zaļās kartes. Transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības uz apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo laikposmu līdz kompleksā līguma un grupas līguma termiņa beigām saskaņā ar šā likuma 10.panta piektās daļas 2.punktu.

109

Izteikt Pārejas noteikumu otro punktu šādā redakcijā:

“2.  Kompleksais līgums un grupas līgums, kas noslēgts pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz šajā līgumā norādītā termiņa beigām.”

Atbalstīt

2. Kompleksais līgums un grupas līgums, kas noslēgts pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz šajā līgumā norādītā termiņa beigām.

3. Apdrošinātājam Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda sedz izmaksāto apdrošināšanas atlīdzības daļu, kas pārsniedz apdrošināšanas polises izdošanas brīdī spēkā bijušo apdrošinātāja atbildības limitu, ja apdrošināšanas polise izdota un stājusies spēkā pirms šā likuma stāšanās spēkā vai stāsies spēkā mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

3. Apdrošinātājam Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda sedz izmaksāto apdrošināšanas atlīdzības daļu, kas pārsniedz apdrošināšanas polises izdošanas brīdī spēkā bijušo apdrošinātāja atbildības limitu, ja apdrošināšanas polise izdota un stājusies spēkā pirms šā likuma stāšanās spēkā vai stāsies spēkā mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

4. Ja tiek grozīts apdrošinātāja atbildības limits, grozījumi attiecas uz tiem apdrošināšanas gadījumiem, kuri ir notikuši pēc attiecīgo grozījumu stāšanās spēkā.

110

Izslēgt Pārejas noteikumu 4. punktu.

Atbalstīt

5. Šā likuma 19.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.maijā.

6. Šā likuma 24.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

4. Šā likuma 19.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.maijā.

5. Šā likuma 24.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

7. Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā trīs mēnešus pēc likuma stāšanās spēkā.

111

112

Izteikt Pārejas noteikumus septīto punktu šādā redakcijā:

”7. Šā likuma 16. panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā 2004.gada 1. maijā, izņemot gadījumus, ja iepriekš noslēgtajam apdrošināšanas līgumam (apdrošināšanas polisei) nav beidzies termiņš.”

Izslēgt Pārejas noteikumu septīto punktu.

Neatbalstīt

Atbalstīt

8. Šā likuma 48.pants stājas spēkā no dienas, kad Satiksmes biroja manta, tiesības, saistības, saistību nodrošinājums un pienākumi tiek nodoti Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

113

Izteikt Pārejas noteikumu 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 48.pants stājas spēkā ar dienu, kad Satiksmes biroja manta, saistības, kā arī saistību nodrošinājums, tiek nodoti Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.”

Atbalstīt

6. Šā likuma 48.pants stājas spēkā ar dienu, kad Satiksmes biroja manta, saistības, kā arī saistību nodrošinājums, tiek nodoti Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

9. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi nr.179 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda nolikums”;

2) Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi nr.180 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums”;

3) Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumi nr.252 “Noteikumi par autotransporta tehnisko ekspertīzi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā”;

4) Ministru kabineta 1997.gada 26.augusta noteikumi nr.308 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību apgādājamiem sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas nāvi”;

5) Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumi nr.31 “Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā”;

6) Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumi nr.209 “Noteikumi par kārtību, kādā izmaksājama zaudējumu atlīdzība slimokasēm un Valsts obligātās veselības apdrošināšanas centrālajam fondam sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu ārstēšanu”.

7. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi nr.179 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda nolikums”;

2) Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi nr.180 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums”;

3) Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumi nr.252 “Noteikumi par autotransporta tehnisko ekspertīzi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā”;

4) Ministru kabineta 1997.gada 26.augusta noteikumi nr.308 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību apgādājamiem sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas nāvi”;

5) Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumi nr.31 “Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā”;

6) Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumi nr.209 “Noteikumi par kārtību, kādā izmaksājama zaudējumu atlīdzība slimokasēm un Valsts obligātās veselības apdrošināšanas centrālajam fondam sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu ārstēšanu”.

10. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondā uzkrātie līdzekļi tiek ieskaitīti Garantijas fondā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz 2004.gada 1.septembrim.

114

Aizstāt Pārejas noteikumu 11. punktā vārdus un skaitļus “2004.gada 1.septembrim” ar vārdiem un skaitļiem “2005.gada 1.janvārim.“.

Atbalstīt

8. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondā uzkrātie līdzekļi tiek ieskaitīti Garantijas fondā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz 2005.gada 1.janvārim.

11. Līdz dienai, kad Satiksmes biroja manta, tiesības, saistības, saistību nodrošinājums un pienākumi tiks nodoti Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ir spēkā Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi nr.182 “Satiksmes biroja nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

115

Izteikt pārejas noteikumu 11. punktu šādā redakcijā:

“11. Līdz dienai, kad Satiksmes biroja manta, saistības, kā arī saistību nodrošinājums tiek nodots Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ir spēkā Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi nr.182 “Satiksmes biroja nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Atbalstīt

9. Līdz dienai, kad Satiksmes biroja manta, saistības, kā arī saistību nodrošinājums tiek nodots Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ir spēkā Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi nr.182 “Satiksmes biroja nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

12. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir Satiksmes biroja mantas, tiesību, saistību, saistību nodrošinājuma un pienākumu pārņēmējs.

116

Izteikt pārejas noteikumu 12. punktu šādā redakcijā:

“12. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir Satiksmes biroja mantas, saistību, kā arī saistību nodrošinājuma pārņēmējs ar dienu, kad Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir reģistrēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”.

Atbalstīt

10. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir Satiksmes biroja mantas, saistību, kā arī saistību nodrošinājuma pārņēmējs ar dienu, kad Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir reģistrēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā līdz 2004.gada 1.septembrim Finanšu ministrija atbilstoši šā likuma prasībām nodod Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam Satiksmes biroja mantu, tiesības, saistības, saistību nodrošinājumu un pienākumus. Līdz Satiksmes biroja mantas, tiesību, saistību, saistību nodrošinājuma un pienākumu pārņemšanas dienai šajā likumā noteiktās Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja funkcijas pilda Satiksmes birojs.

117

118

Pamatojoties uz Valsts kontroles 2004. gada 09.marta vēstuli, iekļaut projekta pārejas noteikumu 13.pantā sekojošu frāzi “bez atlīdzības”, un izteikt šādā redakcijā:

“13. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā līdz 2004.gada 1.septembrim Finanšu ministrija atbilstoši šā likuma prasībām bez atlīdzības nodod Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam Satiksmes biroja mantu, tiesības, saistības, saistību nodrošinājumu un pienākumus. Līdz Satiksmes biroja mantas, tiesību, saistību, saistību nodrošinājuma un pienākumu pārņemšanas dienai šajā likumā noteiktās Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja funkcijas pilda Satiksmes birojs.”

Izteikt pārejas noteikumu 13. punktu šādā redakcijā:

“13. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā līdz 2005.gada 1.janvārim Finanšu ministrija atbilstoši šā likuma prasībām bez atlīdzības nodod Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam Satiksmes biroja mantu, saistības, kā arī saistību nodrošinājumu. Līdz Satiksmes biroja mantas, saistību, kā arī saistību nodrošinājuma un pienākumu pārņemšanas dienai šajā likumā noteiktās Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja funkcijas pilda Satiksmes birojs.”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.118)

Atbalstīt

11. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā līdz 2005.gada 1.janvārim Finanšu ministrija atbilstoši šā likuma prasībām bez atlīdzības nodod Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam Satiksmes biroja mantu, saistības, kā arī saistību nodrošinājumu. Līdz Satiksmes biroja mantas, saistību, kā arī saistību nodrošinājuma pārņemšanas dienai šajā likumā noteiktās Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja funkcijas pilda Satiksmes birojs.

119

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Garantijas fonda līdzekļi līdz 2005.gada 31.decembrim glabājas Valsts Kasē.”

Atbalstīt

12. Garantijas fonda līdzekļi līdz 2005.gada 31.decembrim glabājas Valsts Kasē.

14. Pārejas noteikumu 12.punkts stājas spēkā pēc Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja izveidošanas un reģistrēšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

120

Izslēgt pārejas noteikumu 14. punktu.

Atbalstīt

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 72/166/EEC, 84/5/EEC, 90/232/EEC, 92/49/EEC un 2000/26/EC.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 72/166/EEC, 84/5/EEC, 90/232/EEC, 92/49/EEC un 2000/26/EC.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.