Grozījumi Zvejniecības likumā
Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
papildināt 3.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:
Šādas tiesības Latvijas Republikai citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos nosaka Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi;;
papildināt 7.punktu pēc vārdiem ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis ar vārdiem bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū;
papildināt pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:
9)
komerciālā zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū;10)
pašpatēriņa zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.2. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:
(2) Zivju resursu iegūšanu citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Latvijai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, regulē attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Rep
ublikas noslēgtie starptautiskie līgumi.3. Papildināt 3.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:
Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus, bet citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības šajos ūdeņos tiek noteiktas attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos.
4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:
4.pants. Zivju resursu izmantoðana
(1) Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos izmanto saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un ūdeņos, kurus šķērso valsts robeža, zivju resursus izmanto saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijas Republikas noslēgtajie
m starptautiskajiem līgumiem.(2) Īpašuma tiesības uz zivīm, kas iegūtas, izmantojot zivju resursus, nosakāmas saskaņā ar Civillikumu, kā arī ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos Eiropas Savienības dalībvalstīm noteiktās zvejas tiesības.
(3) Zivis, ka
s izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas saimniecībās, pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.5. Izteikt 6.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:
(2) Zvejas tiesības Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumi
em Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, iedalīto kvotu apjomā pieder Latvijas Republikai. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu zvejas tiesības Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos tiek noteiktas attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos.(3) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos zvejas tiesības pieder Latvijas Republikai, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
6. 7.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Valsts un pašvaldības institūcijas, kurām ir zvejas tiesības, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās var nodot (iznomāt) tādām personām, kuras veic pašpatēriņa zveju vai kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā attiecīgajos ūdeņos.
Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.;izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
(6) Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, pildījis iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus. Pārējās zvejas tiesības tiek iznomātas pašpatēriņa zv
ejai, un attiecībā uz šo zvejas limita daļu priekšroka ir personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās pašvaldības teritorijā vai kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas attiecīgās pašvaldības teritorijā.7. Izteikt 8.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
2) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj spēkā esošos zveju regulējošos normatīvos aktus;.
8. 9.pantā:
izteikt sestās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:;
papildināt sestās daļas 2.punktu pēc vārda uzraudzībai ar vārdiem un izpētei;
izteikt septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:;
izteikt septītās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;.
9. 11.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem (ja rūpnieciskā zveja tajos ir atļauta) ar vārdiem Latvijas Republikas;
papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos šo valstu juridiskās un fiziskās personas iegūst atbilstoši attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo aktu prasībām.;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir tai komercsabiedrībai
vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju, kā arī tam attiecīgās pašvaldības iedzīvotājam, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, ja komercsabiedrība, individuālais komersants vai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājs ir ievērojis zveju regulējošos noteikumus.;izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
(4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos pamatojoties arī uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām.;
izteikt astoto daļu šādā redakcijā:
(8) Rūpnieciskā zveja veicama saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām.
10. 12.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus saskaņotām zivsaimniecisko pētījumu programmām, projektiem, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai citām zinātniskām rekomendācijām, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē ar vārdiem saskaņotiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai saskaņotām zivsaimniecība
s programmām, vai projektiem, kas pamatojas uz zinātniskām rekomendācijām, kuras nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē;papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
(3) Pirms
uzsākt zveju īpašos nolūkos vai zinātniskās izpētes nolūkos, tās veicējs informē attiecīgo reģionālo vides pārvaldi.(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.
11. 14.pantā:
izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
Jūras vides pārvalde, reģionālās vides pārvaldes, Latvijas Jūras administrācija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts un Valsts zivsaimniecības pārvalde sniedz nepieciešamo informāciju sistēmas datu bāzes nodrošināšanai.;
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Zivsaimniecības pārvalde nodrošina šā panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī atbild par zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij noteiktajiem robežlīmeņiem.
12. Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu, zvejas kuģu, zvejas rīku skaitu un to veidu, kā arī citus zvejas regulēšanas pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ekspertīžu atzinumiem un zinātniskiem ieteikumiem, starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.
13. 16.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem pamatojoties uz ar vārdiem Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī;
izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
(3) Rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, ir aizliegta šādos publiskajos ezeros: Alūksnes rajonā Alūksnes ezerā; Balvu rajonā Balvu ezerā un Viļakas ezerā; Cēsu rajonā Āraišu ezerā; Dobeles rajonā Lielauces ezerā; Jēkabpils rajonā Viesītes ezerā; Jūrmalā Slokas ezerā; Krās
lavas rajonā Dagdas ezerā; Kuldīgas rajonā Lielās Nabas ezerā un Mazās Nabas ezerā; Limbažu rajonā Lielezerā; Ludzas rajonā Mazajā Ludzas ezerā; Ludzas un Rēzeknes rajonā Cirmas ezerā; Madonas rajonā Salas ezerā; Rēzeknes rajonā Rēzeknes ezerā, Kaunatas ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā; Rīgas pilsētā Juglas ezerā un Ķīšezerā; Rīgas rajonā Lielajā Baltezerā, Mazajā Baltezerā, Babītes ezerā, Dūņezerā, Dzirnezerā un Lilastes ezerā, bet rūpnieciskā zveja ar tīkliem aizliegta šādos publiskajos ezeros: Liepājas rajonā Liepājas ezerā un Papes ezerā; Ludzas rajonā Lielajā Ludzas ezerā; Rēzeknes un Preiļu rajonā Feimaņu ezerā.(4) Visās upēs un kanālos, izņemot Daugavu no Rīgas HES līdz ietekai Rīgas jūras līcī, ir aizliegta rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu.;
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
(5) Lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), Zivsaimniecības pārvalde pēc savas iniciatīvas vai uz attiecīgās pašvaldības ierosinājuma pamata pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju.
14. 17.pantā:
izte
ikt pirmo daļu šādā redakcijā:(1) Zvejā nav atļauts izmantot tādas metodes, zvejas rīkus un līdzekļus, kas ir aizliegti vai arī nav paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos vai Latvijas normatīvajos aktos.;
izslēgt ceturto daļu.
15. Izteikt 18.panta
tekstu šādā redakcijā:Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde un reģionālās vides pārvaldes, kā arī Vides valsts inspekcijas pilnvarota persona Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un pašvaldības pilnvarota persona attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
16. 19.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas savas kompetences ietvaros izsniegt zvejas atļauju (licenci) un pieļauto pārkāpumu gadījumos apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, sastādīt administratīvos protokolus un
uzlikt administratīvos sodus, izņemt un konfiscēt zivis un pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, amatierzvejas makšķerēšanas noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.;aizstāt trešajā daļā vārdus starptautiskajos ūdeņos vai citu valstu ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar ar vārdiem citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
(4) Pašvaldības pilnvarotas amatpersonas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un Vides valsts inspekcijas pilnvarotas personas ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgas pārbaudīt lomu un zvejā izmantotos rīkus, kā arī pārkāpumu gadījumos savas kompetences ietvaros sastādīt administratīvos protokolus, nosūtī
t tos izskatīšanai attiecīgajai kompetentajai institūcijai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis, kā arī izmantotos zvejas rīkus un līdzekļus.;papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
(5) Vides valsts in
spektori ir tiesīgi iznīcināt nelikumīgi izmantotos aizliegtos zvejas rīkus un līdzekļus un nelikumīgi izmantotos nemarķētos zvejas tīklus.(6) Ministru kabinets nosaka šā panta piektajā daļā minēto zvejas rīku, līdzekļu un tīklu iznīcināšanas kārtību.
17. Aizstāt 25.panta pirmajā daļā vārdus kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos ar vārdiem citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos, kā arī starptautiskajos ūdeņos.
18. 26.pantā:
papildināt otrās daļas otro teikumu pēc vārda pasākumus ar vārdiem vai arī vides sakopšanu atbilstoši tiesas nolēmumam;
papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
(7) Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.
19. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:
8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.
9. Šā likuma normas, kurās lietoti termini komercsabiedrība vai individuālais komersants, piemērojamas arī attiecībā uz zvejnieku saimniecībām un citiem uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).
10. Līdz 2004.gada 31.decembrim izsniegtās speciālās atļaujas (licences) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai ir spēkā līdz speciālajā atļaujā (licencē) noteiktajam termiņam.
11. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedz atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.
12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.panta septītajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.
13. Grozījumi šā likuma 7.panta sestajā daļā attiecībā uz priekšroku, iznomājot zvejas tiesības komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem, kas saistīti ar komerciālo zveju, kā arī personām, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, neattiecas uz zvejas tiesību nomas līgumiem, kas noslēgti 2004.gadam.
14. Grozījumi šā likuma 16.panta trešajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Cirmas ezerā, Dūņezerā, Feimaņu ezerā, Lielajā Ludzas ezerā, Liepājas ezerā, Lilastes ezerā, Papes ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī, bet grozījumi šā likuma 16.panta ceturtajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Buļļupē un Dauga
vā 2005.gada 16.aprīlī.
Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 21.jūlijā.