Likums

2004

2004.gada 8.aprīlī	Noteikumi Nr.256

Rīgā (prot. Nr.20 1.§)

Grozījumi likumā "Par aviāciju"

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par aviāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Šā likuma 14., 28. un 29.panta, 40.panta pirmās, otrās un trešās daļas,
41. un 42.panta, 44.panta otrās, trešās un ceturtās daļas, 45., 47., 48., 49. un 52.panta, 56.panta otrās daļas, 63. un 97.panta noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviāciju, bet 40.panta ceturtās daļas noteikumi attiecas uz ārvalstu gaisa kuģiem militārajām vajadzībām."

2. Papildināt 40.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā starptautisko publisko tiesību subjektiem piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu lidojumiem ar ārvalstu gaisa kuģiem militārajām vajadzībām."

Ministru prezidents I.Emsis

Aizsardzības ministra vietā –

vides ministrs R.Vējonis

Ministru kabineta noteikumu
„Grozījumi likumā „Par aviāciju”” projekta

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Līdz ar Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam un pilntiesīgu dalību aliansē, Latvija iegūst drošības garantijas, ko sniedz NATO kolektīvās aizsardzības un drošības sistēma, kā arī uzņemas saistības sniegt palīdzību un veikt pasākumus, kuri saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību. Līdz ar to Latvijai ir jānodrošina apstākļi un jāsakārto likumdošana, lai nepieciešamības gadījumā tā spētu gan uzņemt NATO palīdzību, gan pati to sniegt. Viens no Alianses efektīvas mūsdienu drošības un aizsardzības pamatiem ir gaisa telpas aizsardzība un kontrole. Pievienojoties NATO, Latvijas gaisa telpa kļūst arī par daļu no kopējās NATO gaisa telpas, kur ir jānodrošina gaisa telpas patrulēšana. NATO ietvaros patrulēšana notiek saskaņā ar NATO vadlīnijām (dokuments MC 54/1), kas paredz iespēju īsā laika posmā pārtvert lidmašīnas, un to vada NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ar tām padotībā esošiem līdzekļiem/spēkiem, ko iedod NATO valstis. Latvijai pašlaik nav spēju (lidmašīnu), lai ar saviem spēkiem nodrošinātu patrulēšanu Latvijas gaisa telpā. Tāpēc Latvija šīs svarīgās valsts aizsardzības funkcijas nodrošināšanai piesaista NATO spēkus. Latvijai jāveic juridiskās sistēmas sakārtošana un jāsaskaņo sava nacionāla likumdošana ar NATO prasībām, lai Latvija spētu veikt savas telpas gaisa patrulēšanu kopējās NATO gaisa telpas aizsardzības politikas ietvaros. Saeimā jau pieņemti un stājušies spēkā nepieciešamie grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kuri paredz NATO vadlīniju gaisa telpas apsardzības jomā iedzīvināšanu LR normatīvajā sistēmā, un LR var iesaistīties NATO gaisa telpas aizsardzības politikā. Ziemeļatlantijas līguma organizācijai ir tiesības veikt Latvijas gaisa telpas kontroli un apsardzību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa telpas suverenitāti un neaizskaramību, bet ne likums „Par aviāciju”, ne citi spēkā esošie Latvijas Republikas aviācijas likumdošanas akti nenosaka kārtību, kādā ārvalstu valsts gaisa kuģi (militārie gaisa kuģi un gaisa kuģi, kurus lieto bruņoto spēku vajadzībām) izmanto Latvijas Republikas gaisa telpu. Tādēļ steidzami Satversmes 81.panta kārtībā būtu izdarāmi grozījumi likumā „Par aviāciju” ar deleģējumu, kas dotu tiesības Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ārvalstu valsts gaisa kuģi izmanto LR gaisa telpu. Minētais deleģējums attieksies uz visiem ārvalstu valsts gaisa kuģiem, kuri, atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par civilo aviāciju (Čikāgas konvencija) terminoloģijai, tiek apzīmēti ar vārdiem „gaisa kuģi militārajām vajadzībām”.
2. Likuma projekta būtība			Likumprojekts Ministru kabinetam deleģē tiesības noteikt kārtību, kādā piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu lidojumiem ar ārvalstu gaisa kuģiem militārajām vajadzībām.
3. Cita informācija			Nav
II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Šo jomu normatīvais akts neietekmē
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Šo jomu normatīvais akts neietekmē
3. Sociālo seku izvērtējums		Šo jomu normatīvais akts neietekmē
4. Ietekme uz vidi		Šo jomu normatīvais akts neietekmē
5.Cita informācija		Nav
III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji		Kārtējais gads		Trīs nākamie gadi			tūkst. Ls
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Tiesību akts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Tiesību akts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Tiesību akts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Tiesību akts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Tiesību akts šo jomu neskar
6. Cita informācija		Projekta īstenošana notiks Valsts aizsardzības finansēšanas likumā paredzētā finansējuma ietvaros
IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. 2. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Izpildot likumprojekta doto deleģējumu, ir nepiecieðams izdot Ministru kabineta noteikumus. MK noteikumu projekts ir izstrādāts un tiks virzīts uz Ministru kabinetu. Projekts nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par ārvalstu gaisa kuģu militārajām vajadzībām lidojumiem Latvijas gaisa telpā, nosakot Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Satiksmes ministrijas sadarbības kārtību. MK noteikumu projektā norādīta arī kārtība, kāda tiek piemērota NATO gaisa kuģu lidojumiem.
2. Cita informācija		Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Tiesību akts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiesību akts šo jomu neskar
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Tiesību akts šo jomu neskar
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri


4. Cita informācija		Likumprojekts ðo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Tiesību akts šo jomu neskar
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Tiesību akts šo jomu neskar
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Tiesību akts šo jomu neskar
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Tiesību akts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav
VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Papildus institūciju izveide nav nepieciešama. Visas saistības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Pēc Ministru kabineta noteikumu projekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Likumprojekts ðo jomu neskar
4. Cita informācija		Likumprojekts ðo jomu neskar

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktora p.i.	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Dokumenta autors

J.Karlsbergs	A.Rimða	I.Kalna	S.Zaharova

06.04.01. 17:00

908

S.Zaharova

Signe.Zaharova@mod.gov.lv ; tālr. 7335243