Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija                                                                  

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā

(reģ.nr.806)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(0)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 22.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 22.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “dzemdībpalīdzība” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “dzemdību palīdzība” (attiecīgā locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “dzemdībpalīdzība” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “dzemdību palīdzība” (attiecīgā locījumā).

5.pants. Valsts un pašvaldību kompetence seksuālās un reproduktīvās veselības jomā

 

 

 

 

 

     (1) Dzemdībpalīdzības, neauglības diagnostikas un ārstēšanas, seksuāli transmisīvo slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV), AIDS un reproduktīvo orgānu slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas programmas apstiprina veselības ministrs.

    (2) Grūtniecības pārtraukšanas, medicīniskās apaugļošanas, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatorisko kārtību nosaka Ministru kabinets.

    (3) Neauglīgo ģimeņu reģistru, medicīniskās apaugļošanas reģistru un dzimumšūnu donoru reģistru, kā arī donoru dzimumšūnu banku izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

    (4) Krīzes situācijā nonākušām grūtniecēm un nedēļniecēm pašvaldība nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

2. Izslēgt 5.panta pirmo daļu.

 

 

 

2. Izslēgt 5.panta pirmo daļu.

9.pants. Dzemdībpalīdzības nodrošināšana

 

 

 

 

 

     (1) Dzemdībpalīdzību atbilstoši kompetencei nodrošina ginekologs (dzemdību speciālists), vecmāte un ģimenes ārsts.

     (2) Dzemdībpalīdzību dzemdībās nodrošina ginekologs (dzemdību speciālists) un vecmāte stacionārā ārstniecības iestādē.

    (3) Dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtību nosaka veselības ministrs.

3. 9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dzemdību palīdzību atbilstoši kompetencei un specialitātes nolikumam nodrošina attiecīgā ārstniecības persona.”;

izslēgt otrajā daļā vārdu “un” un vārdus “stacionārā ārstniecības iestādē”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “veselības ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

 

 

 

3. 9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dzemdību palīdzību atbilstoši kompetencei un specialitātes nolikumam nodrošina attiecīgā ārstniecības persona.”;

izslēgt otrajā daļā vārdu “un” un vārdus “stacionārā ārstniecības iestādē”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “veselības ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

III nodaļa. Seksuāli transmisīvās slimības

 

 

 

 

 

10.pants. Seksuāli transmisīvo slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana un novērošana

 

 

 

 

 

 

     (1) Seksuāli transmisīvo slimību [izņemot sifilisu, inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) un saslimšanu ar akūtu imūndeficīta sindromu (AIDS)]

profilakses pasākumus, diagnostiku, pacientu ārstēšanu un novērošanu veic dermatovenerologs, urologs vai ginekologs (dzemdību speciālists) veselības ministra noteiktajā kārtībā.

    (2) Seksuāli transmisīvo slimību diagnozi apstiprina ar laboratoriskiem izmeklējumiem.

4. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus “veselības ministra noteiktajā kārtībā”.

 

 

 

4. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus “veselības ministra noteiktajā kārtībā”.

IV nodaļa. Neauglība

 

 

 

 

 

12.pants. Neauglības diagnostika un ārstēšana

 

 

 

 

 

     (1) Neauglība ir dzimumbriedumu sasniegušu divu pretēju dzimumu personu (turpmāk — heteroseksuāls pāris) nespēja radīt bērnu gada laikā, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi bez kontracepcijas.

    (2) Neauglību diagnosticē un ārstē ginekologs (dzemdību speciālists), urologs, seksopatologs vai ģenētiķis veselības ministra noteiktajā kārtībā.

5. 12.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “veselības ministra noteiktajā kārtībā”;

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka neauglības diagnosticēšanas kārtību.”

 

 

 

 

 

 

 
 
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. 12.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “veselības ministra noteiktajā kārtībā”;

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka neauglības diagnosticēšanas kārtību.”

 

 

15.pants. Ierobežojumi medicīniskajā apaugļošanā

 

 

 

 

 

Nav atļauts:

    1) sapludināt cilvēka un dzīvnieka dzimumšūnu kodolus apaugļošanas nolūkā;

    2) cilvēka embriju ievadīt primāta vai citas klases dzīvnieka organismā;

    3) medicīniskās apaugļošanas rezultātā iegūt cilvēka augli zinātniskiem pētījumiem, kā arī izmantot to kā audu un orgānu donoru;

    4) izmantot donora dzimumšūnas vai embriju komerciālos nolūkos;

    5) importēt vai eksportēt donora dzimumšūnas vai embriju, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi;

    6) veicot medicīnisko apaugļošanu, izvēlēties bērna dzimumu, izņemot gadījumu, kad ar dzimumu saistīta ģenētiski pārmantojama slimība;

    7) implantēt sievietes organismā vienlaikus vairāk par trim apaugļotām olšūnām.

 

 

 

 

 

 

6. 15.panta 3.punktā:

izslēgt vārdus “medicīniskās apaugļošanas rezultātā”;

 

aizstāt vārdu “augli” ar vārdiem “embriju un augli”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. 15.panta 3.punktā:

izslēgt vārdus “medicīniskās apaugļošanas rezultātā”;

 

aizstāt vārdu “augli” ar vārdiem “embriju un augli”.

17.pants. Dzimumšūnu donora izvēle

 

 

 

 

 

     (1) Par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem

    (2) Potenciālais dzimumšūnu donors tiek medicīniski izmeklēts veselības ministra noteiktajā kārtībā.

7. Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus “veselības ministra noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

 

 

 

 

7. Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus “veselības ministra noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

24.pants. Kontracepcijas izvēle un nodrošināšana

 

 

 

 

 

    (1) Kontracepcijas lietošana ir personas labprātīga izvēle.

    (2) Izrakstīt medikamentozus kontraceptīvus vai lietot kontracepcijas medicīniskās tehnoloģijas (izņemot ķirurģisko kontracepciju), paredzot turpmāku pacienta novērošanu, atļauts tikai ginekologam (dzemdību speciālistam) vai ģimenes ārstam.

    (3) Ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt:

    1) pacientam, kas ir vecāks par 25 gadiem, — ar viņa rakstveida piekrišanu;

    2) medicīnisku indikāciju dēļ pacientam (arī jaunākam par 25 gadiem) ar ārstu konsilija apstiprinājumu [konsilija sastāvā ir ginekologs (dzemdību speciālists) vai urologs atkarībā no pacienta dzimuma un divi ārsti — attiecīgās medicīnas nozares speciālisti] un pacienta rakstveida piekrišanu (ja pacients ir rīcībnespējīga persona — ar aizgādņa rakstveida piekrišanu) veselības ministra noteiktajos gadījumos.

    (4) Ķirurģisko kontracepciju pacientam drīkst izdarīt ginekologs (dzemdību speciālists), urologs vai ķirurgs.

 

8. Izslēgt 24.panta trešās daļas 2.punktā vārdus “veselības ministra noteiktajos gadījumos”.

 

 

 

 

8. Izslēgt 24.panta trešās daļas 2.punktā vārdus “veselības ministra noteiktajos gadījumos”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VI nodaļa. Grūtniecības pārtraukšana

 

 

 

 

 

25.pants. Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās

 

 

 

 

 

     (1) Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana pēc sievietes lūguma līdz grūtniecības 12.nedēļai.

    (2) Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās un veselības ministra apstiprinātu rakstveida informāciju par grūtniecības pārtraukšanas morālajiem aspektiem, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību izsniedz ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts, vienlaikus mutvārdos informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību.

    (3) Grūtniecības pārtraukšanu ginekologs (dzemdību speciālists) drīkst veikt ārstniecības iestādes stacionārā nodaļā ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, pirms tam atkārtoti informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem.

9. Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās izsniedz ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts, vienlaikus informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību.”

 

 

 

 

9. Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās izsniedz ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts, vienlaikus informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību.”