Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā

(reģ.nr.831; iekļauts likumprojekts nr.979)

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu “grozījums” ar vārdu “grozījumi”.

Atbalstīt

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 8.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārie spēki;

2) Zemessardze;

3) mobilizācijas rezerves.

(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Speciālo operāciju spēkiem;

5) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

6) Militārās policijas;

7) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai;

9) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas.

(3) Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde. Kara laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Valsts robežsardze.

(4) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums Sauszemes spēku komandiera pakļautībā.

(5) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un juridisko statusu apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

1. 3.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Mācību vadības spēkiem;

5) Nodrošinājuma spēkiem;

6) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta;

7) Militārās policijas;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kas kalpo kā rezerve Nacionālo bruņoto spēku regulārajiem spēkiem un atrodas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pakļautībā.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “juridisko statusu” ar vārdu “pakļautību”.

Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Mūrniece:

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārie spēki;

2) Zemessardze;

3) mobilizācijas rezerves.

(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Mācību vadības pavēlniecības;

5) Nodrošinājuma pavēlniecības;

6) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta;

7) Militārās policijas;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai.

(4) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kas kalpo kā rezerve Nacionālo bruņoto spēku regulārajiem spēkiem un atrodas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pakļautībā.

(5) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un pakļautību apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(6) Pavēlniecība šā likuma izpratnē ir regulāro spēku veids, kas veic ar vienību darbības atbalstu saistītus uzdevumus .”

Atbalstīt

1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārie spēki;

2) Zemessardze;

3) mobilizācijas rezerves.

(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Mācību vadības pavēlniecības;

5) Nodrošinājuma pavēlniecības;

6) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta;

7) Militārās policijas;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai.

(5) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un pakļautību apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(6) Pavēlniecība šā likuma izpratnē ir regulāro spēku veids, kas veic ar vienību darbības atbalstu saistītus uzdevumus.”

5.pants. Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido:

1) aktīvā militārā dienesta karavīri:

a) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu,

b) obligātā militārā dienesta karavīri;

2) zemessargi;

3) militārie un civilie darbinieki;

4) uz apmācībām iesauktie rezerves karavīri.

(3) Personālsastāva komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums.

2. Papildināt 5.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās veido:

1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

2) militārie darbinieki.”

2. Papildināt 5.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās veido:

1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

2) militārie darbinieki.”

7.pants. Sauszemes spēku uzdevumi

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) sagatavo karavīrus dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās;

4) veic obligātā militārā dienesta karavīru apmācību;

5) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

6) piedalās avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

(2) Zemessardze papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem uzdevumiem piedalās arī vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā uzdevuma izpildē ir tiesīgi piedalīties vienīgi speciāli apmācīti zemessargi.

3. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas gatavību;

3) sagatavo vienības dalībai starptautiskajās operācijās;

4) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

5) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

6) veic glābšanas darbus uz sauszemes un jūras.”;

izslēgt otro daļu.

Likumprojekts ar reģ.nr.979:

1. Izteikt 7.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā."

Atbalstīt

3. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas gatavību;

3) sagatavo vienības dalībai starptautiskajās operācijās;

4) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

5) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

6) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.”;

izslēgt otro daļu.

4. Papildināt likumu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

“7.¹ pants. Zemessardzes uzdevumi

Zemessardze:

1) piedalās avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā;

2) pilda Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas;

3) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

4) piedalās vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) veic valsts sauszemes teritorijas aizsardzību.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojekta 4.pantu pēc vārda “avārijas” ar vārdu “ugunsdzēsības”.

Atbalstīt

4. Papildināt likumu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

“7.¹ pants. Zemessardzes uzdevumi

Zemessardze:

1) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā;

2) pilda Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas;

3) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

4) piedalās vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) veic valsts sauszemes teritorijas aizsardzību.”

8.pants. Jūras spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

1) nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību;

2) veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu;

3) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

4) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā;

5) meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina;

6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā.

5. Papildināt 8.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.”

Likumprojekts ar reģ.nr.979:

2. Papildināt 8.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā."

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 8.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā uz sauszemes un iekšējos ūdeņos.”

Atbalstīts AIeK redakcijā

Atbalstīt

5. Papildināt 8.pantu ar 7.un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

8) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā uz sauszemes un iekšējos ūdeņos.”

9.pants. Gaisa spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Gaisa spēki:

1) nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) piedalās cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;

4) veic gaisa transporta uzdevumus.

6. Papildināt likuma 9.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.”

Likumprojekts ar reģ.nr.979:

3. Izteikt 9.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, kā arī cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;".

Atbalstīt

6. 9.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, kā arī cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;" ;

papildināt pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.”

10.pants. Speciālo operāciju spēki un to uzdevumi

(1) Speciālo operāciju spēki:

1) veic speciālas operācijas valsts aizsardzības un drošības interesēs;

2) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

3) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

4) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

5) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

6) veic glābšanas darbus uz sauszemes un jūrā.

(2) Speciālo operāciju spēkiem, pildot šā panta pirmajā daļā noteiktos uzdevumus, ir operatīvās darbības subjekta tiesības.

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests:

1) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).

(2) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestam, pildot šā panta pirmajā daļā noteiktos uzdevumus, ir operatīvās darbības subjekta tiesības.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

“7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests:

1) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).

4) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veic Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)

(2) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestam, pildot šā panta pirmajā daļā noteiktos uzdevumus, ir operatīvās darbības subjekta tiesības.””

Atbalstīt

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests:

1) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

(2) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestam, pildot šā panta pirmajā daļā noteiktos uzdevumus, ir operatīvās darbības subjekta tiesības.”

12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir militārās disciplīnas un likumības nodrošināšanas vienība ar izziņas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Militārā policija:

1) sniedz palīdzību militāro vienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, militārās disciplīnas, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā;

2) . . .

8. 12.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “militārās disciplīnas un”;

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus “militārās disciplīnas”.

8. 12.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “militārās disciplīnas un”;

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus “militārās disciplīnas”.

9. Papildināt likumu ar 12.² pantu šādā redakcijā:

“12.² pants. Mācību vadības spēki

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Mācību vadības spēki:

1) organizē un vada militāro doktrīnu un reglamentu izstrādi un pilnveidošanu;

2) izstrādā apmācības programmas un apmācības standartus, kā arī kontrolē to izpildi;

3) veic personāla rekrutēšanu un atlasi;

4) nodrošina personālsastāva individuālo apmācību;

5) uzrauga kolektīvo apmācību Nacionālajos bruņotajos spēkos.”

10. Papildināt likumu ar 12.³ pantu šādā redakcijā:

“12.³ pants. Nodrošinājuma spēki

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nodrošinājuma spēki:

1) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienības ar visu veidu apgādi Latvijā un starptautisko operāciju rajonos;

2) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

3) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību medicīnisko aprūpi;

4) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību nogādi operāciju rajonos un atgriešanos no tiem;

5) veic bruņojuma, ekipējuma un citu materiālu iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vienību vajadzībām;

6) veic infrastruktūras uzturēšanas un attīstības pasākumus.”

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Papildināt likumu ar 12.² pantu šādā redakcijā:

“12.² pants. Mācību vadības pavēlniecība

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Mācību vadības pavēlniecība:

1) organizē un vada militāro doktrīnu un reglamentu izstrādi un pilnveidošanu;

2) izstrādā apmācības programmas un apmācības standartus, kā arī kontrolē to izpildi;

3) veic personāla rekrutēšanu un atlasi;

4) nodrošina personālsastāva individuālo apmācību;

5) uzrauga kolektīvo apmācību Nacionālajos bruņotajos spēkos.”

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Papildināt likumu ar 12.³ pantu šādā redakcijā:

“12.³ pants. Nodrošinājuma pavēlniecība

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nodrošinājuma pavēlniecība:

1) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību visu veidu apgādi Latvijā un starptautisko operāciju rajonos;

2) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

3) nodrošina Nacionālo bruņ oto spēku vienību medicīnisko aprūpi;

4) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību nogādi operāciju rajonos un to atgriešanos;

5) veic bruņojuma, ekipējuma un citu materiālu iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vienību vajadzībām;

6) veic infrastruktūras uzturēšanas un attīstības pasākumus.”

Atbalstīt

9. Papildināt likumu ar 12.² un 12.³ pantu šādā redakcijā:

“12.² pants. Mācību vadības pavēlniecība

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Mācību vadības pavēlniecība:

1) organizē un vada militāro doktrīnu un reglamentu izstrādi un pilnveidošanu;

2) izstrādā apmācības programmas un apmācības standartus, kā arī kontrolē to izpildi;

3) veic personāla rekrutēšanu un atlasi;

4) nodrošina personālsastāva individuālo apmācību;

5) uzrauga kolektīvo apmācību Nacionālajos bruņotajos spēkos.

12.³ pants. Nodrošinājuma pavēlniecība

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nodrošinājuma pavēlniecība:

1) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību visu veidu apgādi Latvijā un starptautisko operāciju rajonos;

2) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

3) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību medicīnisko aprūpi;

4) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību nogādi operāciju rajonos un šo vienību atgriešanos;

5) veic bruņojuma, ekipējuma un citu materiālu iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vienību vajadzībām;

6) veic infrastruktūras uzturēšanas un attīstības pasākumus.”

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) . . .

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1) atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

2) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par Valsts aizsardzības operatīvā plāna un Nacionālo bruņoto spēku gatavību valsts aizsardzībai reglamentējošo dokumentu izstrādi un to izpildes nodrošināšanu;

4) atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

11. Papildināt 14.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina Nacionālo bruņoto spēku veidu nolikumus.”

10. Papildināt 14.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina Nacionālo bruņoto spēku veidu nolikumus.”

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku štābs

(1) Nacionālo bruņoto spēku štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

(2) Par Nacionālo bruņoto spēku štāba uzdevumu izpildi atbild Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

12. Aizstāt 15.pantā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku štābs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs” (attiecīgā locījumā).

11. Aizstāt 15.pantā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku štābs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs” (attiecīgā locījumā).

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(1) . . .

(2) Sauszemes spēku, Jūras spēku, Gaisa spēku, Speciālo operāciju spēku un Zemessardzes komandierus un Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(3) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri:

1) ir bruņoto spēku veidu tiešie priekšnieki un atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un morālo stāju, valstisko un tiesisko audzināšanu;

2) nodrošina attiecīgā bruņoto spēku veida nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par attiecīgā bruņoto spēku veida kaujas gatavību reglamentējošo dokumentu izstrādi un tajos noteikto uzdevumu izpildi;

4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

13. 16.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “Speciālo operāciju spēku” ar vārdiem “Nodrošinājuma spēku un Mācību vadības spēku”;

papildināt trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina sev padoto vienību nolikumus.”

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Aizstāt 16.panta otrajā daļā vārdus “Speciālo operāciju spēku” ar vārdiem “Mācību vadības pavēlniecības un Nodrošinājuma pavēlniecības”.

Atbalstīt

12. 16.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “Speciālo operāciju spēku” ar vārdiem “Mācību vadības pavēlniecības un Nodrošinājuma pavēlniecības”;

papildināt trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina sev padoto vienību nolikumus.”

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība

(1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ir radusies vai draud rasties ārkārtēja situācija, Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli.

Likumprojekts ar reģ.nr.979:

4. Papildināt 17.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā."

Atbalstīt

13. Papildināt 17.pantu ar tre šo daļu šādā redakcijā:

20.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošana

(1) . . .

(2) Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu reizi divpadsmit gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) . . .

(3) Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plānu reizi četros gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) . . .

(4) Nacionālo bruņoto spēku ikgadējos attīstības plānus katru gadu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) . . .

14. Aizstāt 20.panta otrās daļas 1.punktā, trešās daļas 1.punktā un ceturtās daļas 1.punktā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku štābs” ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs”.

Pārejas noteikumi

1. . . .

4. Speciālo operāciju spēku sastāvā ietilpst Speciālo uzdevumu vienība, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests, Zemessardzes speciālā vienība “Vanags”, bet kara un izņēmuma stāvokļa laikā — arī Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde.

(2001.gada 20.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 23.01.2002.)

5. Zemessardzes speciālā vienība “Vanags” tiek iekļauta Speciālo operāciju spēkos ar 2002.gada 1.jūliju.

(2001.gada 20.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 23.01.2002.)

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt pārejas noteikumu 4. un 5.punktu.”

Atbalstīt

15. Izslēgt pārejas noteikumu 4. un 5.punktu.