09

09.06.2004.

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

 

Lūdzam iekļaut š.g. 10. jūnija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Pielikumā: Likumprojekts

 

 

Likumprojekts

Grozījums Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā šādu grozījumu:

Izteikt likuma 226. pantu šādā redakcijā:

“226. pants. Sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana.

Par sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, ko izdarījis organizētājs vai cita persona, ja tās rezultātā iestājušās smagas sekas vai, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, vai, ja tās saistītas ar pretošanos varas pārstāvjiem,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.”

LIKUMPROJEKTA

“Grozījumi Krimināllikumā”

ANOTĀCIJA

 

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

Pašreiz Krimināllikumā nav noteikta atbildība par sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, ja šīs darbības radījušas “būtisku kaitējumu”. Šis trūkums ļaunprātīgi tika izmantots 1998.gada 3.marta piketā pie Rīgas Domes ēkas. Likuma grozījums nepieciešams, lai novērstu līdzīgus likumpārkāpumus turpmāk.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašreiz spēkā esošais Krimināllikuma 226.pants nosaka atbildību par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tikai tādā gadījumā, ja iestājušās “smagas sekas”. Likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24.pantā ir noteikta jēdziena “smagas sekas” definīcija. Taču Krimināllikumā nav noteikta atbildība par sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, ja tās rezultātā radīts “būtisks kaitējums”. Likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.pantā ir noteikta šā jēdziena definīcija. Grozījumā minētā “būtiskā kaitējuma” definīcija ir atbilstoša KL 318.panta 1.daļā un vairākos citos pantos minētajai.

Līdz ar šā grozījuma pieņemšanu tiks novērstas nepilnības 226.panta redakcijā un norma būs iespaidīgāks preventīvais līdzeklis šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.

 

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Likumprojekts šo jomu varētu skart gadījumā, ja palielinās aizturēto, apcietināto vai notiesāto skaits. Taču prognozējams, ka normai būs iespaidīga preventīva nozīme.

4. Ietekme uz vidi

 

 

 

 

Likumprojekts ðo jomu neskar.

 

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtē-

jais

gads

 

Trīs nākamie gadi

 

 

*)

  1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

    2.  

    Likumprojekts ðo jomu neskar.

  • Izmaiņas budžeta izdevumos

    		•

    Likumprojekts ðo jomu neskar.

  • Finansiālā ietekme

    •  

    Likumprojekts ðo jomu neskar.

  • Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

    • Likumprojekts ðo jomu neskar.

  • Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

    • Likumprojekts ðo jomu neskar.

    *) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

     

     

    IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

    Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

    Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

    Likumprojekts pilnveido esošo tiesību normu sistēmu. Citi normatīvo aktu projekti nav nepieciešami.

     

    V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
       

    1. Saistības pret Eiropas Savienību

     

     

     

    Likumprojekts ðo jomu neskar.
       

    2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

    Likumprojekts ðo jomu neskar.

    3. Atbilstības izvērtējuma tabula

    Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

    Likumprojekts ðo jomu neskar.

     

    Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

    ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

    Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

    Komentāri

    Likumprojekts ðo jomu neskar.

    Likumprojekts ðo jomu neskar.

     

    Likumprojekts ðo jomu neskar.

    Likumprojekts ðo jomu neskar.
           
     

     

    		    

     

     

    VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

    1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

    Ir notikuðas diskusijas par pastāvošo problēmu starp dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvjiem un deputātiem Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā.

    2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

    Minētajās diskusijās konstatēts, ka problēma jārisina, taču iepriekš izskatītie Krimināllikuma grozījumi nav guvuši vairākuma atbalstu.

    3.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

    Nav notikuðas.

     

     

     

    VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

    Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

     

     

     

     

    Jaunas institūcijas netiks radītas. Funkcijas tiks pildītas esošo institūciju ietvaros.

    2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

    Atbilstoši likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajai kārtībai.