Likums

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"

Izdarīt likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4., 20.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 2001, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 13.panta otrajā daļā vārdu "izīrētājs" ar vārdiem un skaitli "izīrētājs (izņemot šā likuma pārejas noteikumu 15.punktā minēto gadījumu)".

2. Aizstāt 28.4 panta trešās daļas 4.punktā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

3. Aizstāt 36.1 panta otrajā daļā vārdus "likumu "Par sociālo palīdzību"" ar vārdiem "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu".

4. Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, iekļaujot tajā dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu. Īres maksas apmēru nosaka, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, laika posmā līdz 2006.gada 31.decembrim īres maksa par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2002.gadā – par 0,24 latiem;

2) 2003.gadā – par 0,36 latiem;

3) 2004.gadā – par 0,48 latiem;

4) 2005.gadā – par 0,60 latiem;

5) 2006.gadā – par 0,72 latiem."

5. Izslēgt pārejas noteikumu 5.punktu.

6. Izslēgt pārejas noteikumu 6.punktā vārdu un skaitli "vai 5.".

7. Aizstāt pārejas noteikumu 7.punktā skaitļus un vārdus "2., 3., 4., 5. un 6.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "2. un 3.punktā".

8. Izteikt pārejas noteikumu 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas noteikumu 2. un 3.punktā minēto) noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, kā arī ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, pēc 2006.gada 31.decembra īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot likuma 13.panta otrās daļas noteikumus."

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"14. Ja dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, tad īrniekam, kurš uz īres līguma pamata lietojis dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un turpina to lietot, pilsētas vai novada domē vai pagasta padomē (pēc īrētās dzīvojamās telpas atrašanās vietas) līdz 2005.gada 31.jūlijam jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas pamato dzīvojamās telpas lietošanu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

15. Ja īrnieks un izīrētājs nav vienojušies par īres maksas apmēru šo pārejas noteikumu 4.punktā noteiktajā kārtībā, izīrētājam ir pienākums līdz 2006.gada 1.februārim nosūtīt īrniekam rakstveida paziņojumu par dzīvojamās telpas īres maksas apmēru pēc 2007.gada 1.janvāra, norādot īres maksas paaugstināšanas iemeslus un finansiālo pamatojumu."

Anotācija likumprojektam

“Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes 2003.gada nogalē veiktajam apsekojumam, denacionalizētajās dzīvojamās mājās kopā izīrēti 40 270 dzīvokļi (51% no visiem denacionalizētajiem), tajā skaitā 29 084 dzīvokļos (72.2% no denacionalizētajiem- izīrētajiem) īrnieki dzīvoja pirms denacionalizācijas. Attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem šie īrnieki ir aptuveni 3%. Rīgā denacionalizētajās dzīvojamās mājās izīrēti 27 302 dzīvokļi, tajā skaitā 20 295 dzīvokļos īrnieki dzīvoja pirms namīpašuma denacionalizācijas. Tātad 69.8% no visiem dzīvokļiem denacionalizētajos namos, kurus īrnieki lietoja līdz nama atdošanai bijušajam īpašniekam, atrodas Rīgas pilsētas teritorijā. 2003.gadā pašvaldības īpašumā atradās tikai 14% no kopējā mājokļu skaita Latvijā, salīdzinājumā ar 1992.gadu, kad pašvaldībām piederēja 38% no visa dzīvojamā fonda. Savukārt valsts īpašumā esošo mājokļu skaits minētajā laika periodā samazinājies no 21% uz 2%. Ievērojot īpašuma piederības strukturālās izmaiņas, pašvaldību rīcībā nav dzīvojamā fonda, lai nodrošinātu savu pastāvīgo funkciju – sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Pieprasījums pēc attiecīgās palīdzības saņemšanas „dzīvokļu rindas” pieaug, savukārt pašvaldību rīcībā esošā dzīvojamā fonda skaits turpina samazināties privatizācijas procesa rezultātā. Atsevišķu pašvaldību rīcībā t.sk. Rīgā šobrīd nav precīzas informācijas par attiecīgajā teritorijā dzīvojošo personu skaitu, kuras dzīvojamo telpu lietojušas līdz dzīvojamās mājas denacionalizācijai vai atdošanai bijušam īpašniekam. Šādi dati pieejami Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumos; Informācija par īrnieku maiņu denacionalizētā vai likumīgam īpašniekam atdotā mājā pašvaldībās netiek apkopota un atjaunota. Lai arī Rīgas pašvaldības rīcībā ir informācija par to cik % iedzīvotāju denacionalizētajos namos saņem mājokļu pabalstu, tomēr papildus nepieciešams veikt uzskaiti, vai šie īrnieki īres līgumu slēguši pirms vai pēc nama denacionalizācijas vai atdošanas bijušajam īpašniekam; Analizējot īres cenas brīvajā tirgū secināts, ka īres maksas apmērs privātajos īres namos galvenokārt ir atkarīgs no vispārējās ekonomiskās situācijas attiecīgajā teritorijā, kas vienlaicīgi ietekmē mājokļu pieprasījumu, kā arī mājsaimniecību maksātspēju. Tikai ekonomiski aktīvākajās teritorijās - Rīgas un Kurzemes reģionu pilsētās - vidējās īres maksas privātajos īres namos ir ievērojami augstākas kā attiecīgām pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksa.
2. Tiesību akta projekta būtība	Tiesību akta projekts paredz uz diviem gadiem pagarināt termiņu, kurā ar likumu noteikts īres maksas maksimālais apmērs denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā esošām dzīvojamām telpām, kuras īrnieki lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Tiesību akta projektā noteikts, ka gadījumos, kad izīrētājs un īrnieks nevienojas par īres maksas apmēru, īres maksu līdz 2006.gada 31.decembrim var noteikt izīrētājs un 2005.gadā tā nedrīkst pārsniegt Ls 0,60, bet 2006.gadā Ls 0,72. Pēc minētā termiņa jautājumi par īres maksas apmēra noteikšanu risināmi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 13.pantā noteiktajā kārtībā. Likuma pārejas noteikumi papildināti ar punktu paredzot, ka īrniekiem, kuri dzīvojamo telpu lietojuši pirms īpašuma tiesību atjaunošanas uz nekustamo īpašumu, ir pienākumu līdz 2005.gada 31.jūlijam iesniegt pašvaldībai pieteikumu un dokumentus, kas attiecīgo faktu apliecina. Savukārt denacionalizētā nama īpašniekam ar grozījumiem uzlikts par pienākumu brīdināt īrniekus par īres maksas paaugstinājumu pēc 2007.gada 1.janvāra, nosūtot paziņojumu līdz 2006.gada 1.februārim.
3. Cita informācija	-

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Administratīvās procedūras saglabājas iepriekšējās.
3.Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	-

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija: 1) Izdevumi kārtējam gadam 2) Izdevumi nākamajiem pieciem gadiem plānoti	Tiesību akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.
2. Cita informācija	-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula 1.tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.		Tiesību akta projekts ðo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija		-
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		LLPA, LPS, S/O “Denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvība”, S/O „Latvijas iedzīvotāju apvienība”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		S/O “Denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvība” uzskata, ka īres griestu ierobežojums nosakāms līdz 2010.gadam. Rīgas namīpašnieku biedrība neatbalsta priekšlikumu pagarināt īres maksas maksimālā apmēra ierobežojumus likumā. S/O „Latvijas iedzīvotāju apvienība” uzskata, ka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” pārejas noteikumus jāatceļ. Likumā jānosaka, ka gadījumos, kad puses nevar vienoties par apsaimniekošanas maksas apmēru, to nosaka Cenu inspektors, un tam jābūt samērojamai ar dzīves līmeni valstī.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek nodrošināti atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam ar Latvijas Radio 1 latviešu un krievu valodās.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo			Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

04.06.2004. 10.58

1076

I.Oða, 7770468

Ilze.osa@raplm.gov.lv

Ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktora vietā Valsts sekretāre	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Radzevičs	I.Kukute	I.Kukute	S.Steinerte	I.Oða