Likumprojekts

Likumprojekts

Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi

1.pants. Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulcē 2003.gada 14.novembrī pieņemtā Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Latvijas Kultūras akadēmijas Satversme.

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemta Latvijas Kultūras

Akadēmijas Satversmes sapulces sēdē 2003.gada 14.novembrī

 

 

 

 

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS

SATVERSME

 

Latvijas Kultūras akadēmija ir dibināta 1990. gada 29. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu.

Latvijas Kultūras akadēmijas pirmo Satversmi pieņēmusi Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulce 1992. gada 18. maijā un apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992. gada 18. jūnijā. Satversmes grozījumus saskaņā ar Augstskolu likumu pieņēmusi Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulce 1996. gada 16. februārī. Latvijas Kultūras akadēmijas Satversme apstiprināta Latvijas Republikas Ministru kabinetā 1998. gada 28. septembrī ar rīkojumu Nr.460. 2003. gada 14. novembrī Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulce pieņēmusi jaunu Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi.

I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

  1. Latvijas Kultūras akadēmija (turpmāk tekstā – Akadēmija) ir Latvijas valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kura īsteno akadēmiskas un profesionālas programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi.

  2. Akadēmijas mērķis ir nodrošināt studijas humanitārajās un sociālajās zinātnēs, teātra, audiovizuālajās un horeogrāfijas mākslās, veikt pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs, sekmēt jaunu zinātnieku sagatavošanu un māksliniecisko jaunradi.

  3. Akadēmija ir autonoma augstskola ar tiesībām izstrādāt savu Satversmi un noteikt studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

  4. Akadēmijas Satversme garantē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades brīvību.

  5. Akadēmijai ir tiesības noteikt savu pārvaldes, organizatorisko un saimniecisko struktūru un veidot personālsastāvu.

  6. Akadēmija ir publisko tiesību juridiska persona, tā likumā noteiktā kārtībā ar Nr.3342301524 ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazā valsts ģerboņa attēlu; sava atribūtika: karogs un emblēma.

  7. Pildot savu pamatuzdevumu, Akadēmija balstās uz šādiem principiem:

    1. studiju procesā, zinātniskajā darbībā un mākslinieciskajā jaunradē tiek ievērotas Latvijas tautas intereses, pasaules humanitārās kultūras tradīcijas un jaunākie sasniegumi;

    2. Akadēmija īsteno studiju un zinātniskās darbības vienotību;

    3. Akadēmija veicina tālākizglītību;

    4. Akadēmija sadarbojas ar citām izglītības un zinātniskajām iestādēm Latvijā un citās valstīs, nodrošinot studējošo, akadēmiskā personāla un zinātniskās informācijas apmaiņu.

  8. Akadēmijai ir tiesības piešķirt akadēmiskos grādus un zinātniskos grādus, profesionālo kvalifikāciju un profesionālos grādus tiem studējošiem, kuri ir sekmīgi apguvuši studiju programmas.

  9. Akadēmijai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm, mākslas iestādēm un citām juridiskām un fiziskām personām.

  10. Kultūras akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LKA.

    11. Tās nosaukums citās valodās:

    Academia cultus humani Latviensis (latīņu valodā);

    Latvian Academy of Culture (angļu valodā);

    Lettische Kulturakademie (vācu valodā);

    L’Académie de la Culture de la Lettonie (franču valodā);

    Academia de Cultura de Letonia (spāņu valodā);

    Det Lettiske Kulturakademi (dāņu valodā);

    Latvias kulturakademi (norvēģu valodā);

    Lettlands kulturakademi (zviedru valodā);

    Łotewska Akademia Kultury (poļu valodā);

    Latvijos Kultūros akademija (lietuviešu valodā);

    Läti Kultuuri akadeemia (igauņu valodā);

    Латвийская Академия културы (krievu valodв).

     

  11. Akadēmijas juridiskā adrese: Ludzas iela 24, Rīga, LV 1003, Latvija.

    12. Akadēmijas Satversmes pieņemšanas diena – 18. maijs – ir Akadēmijas svinamā diena.

     

     

     

    II AKADĒMIJAS PAŠPĀRVALDE, STRUKTŪRVIENĪBAS, KOLEDŽAS, IESTĀDES UN UZŅĒMUMI

  12. Akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, Rektors, Šķīrējtiesa, Revīzijas komisija.

  13. Akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija ir Satversmes sapulce, kas nosaka Akadēmijas studiju, zinātniskās pētniecības, mākslinieciskās jaunrades un saimnieciskās attīstības stratēģiju.

  14. Satversmes sapulce:

14.1. pieņem un izdara grozījumus Akadēmijas Satversmē;

14.2. ievēlē un atceļ Rektoru;

14.3. noklausās Rektora pārskatu;

14.4. ievēlē Senātu un atceļ tā locekļus;

14.5. ievēlē Revīzijas komisiju un atceļ tās locekļus;

14.6. ievēlē Šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus;

14.7. apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus;

14.8. izskata un izlemj konceptuālus Akadēmijas darbības un attīstības jautājumus.

15. Satversmes sapulci 50 cilvēku sastāvā uz trīs gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē no akadēmiskā personāla, studējošiem un vispārējā personāla, tām iedalīto vietu apjomā, proporcionālas pārstāvniecības nodrošināšanai. Akadēmiskā personāla īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60% (30 delegāti) un studējošo īpatsvars – ne mazāks par 15% (10 delegāti). Satversmes sapulces delegātu var atsaukt tā personāla pārstāvju grupa, kura viņu ievēlējusi. Satversmes sapulces dalībnieks ir atsaukts, ja par tā atsaukšanu nobalso ne mazāk kā 75% no personāla, kuram ir tiesības ievēlēt attiecīgo Satversmes sapulces delegātu. Satversmes sapulci sasauc Rektors vai Senāts ne retāk kā reizi gadā. Satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums.

16. Satversmes sapulci vada priekšsēdētājs, kuru, tāpat kā viņa vietnieku un sekretāru, ievēlē Satversmes sapulces locekļi. Satversmes sapulces lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Akadēmijas Satversmes sapulces pieņemtais nolikums. Satversmes sapulces lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā desmit dienu laikā pēc to pieņemšanas. Satversmes sapulce savu darbību izbeidz, ja ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju.

17. Akadēmijas Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas izstrādā un apstiprina kārtību un noteikumus visām Akadēmijas darbības sfērām un vada Akadēmijas studiju procesu.

18. Akadēmijas Senātā ir 17 senatori: ne mazāk kā deviņi ir profesori un asociētie profesori un ne mazāk kā trīs - studējošo pārstāvji.

19. Senatorus, aizklāti balsojot, ievēlē Akadēmijas Satversmes sapulce uz trim gadiem no Akadēmijas personāla locekļiem. Vispārējā un akadēmiskā personāla pārstāvjus un studējošos Senātā vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi. Senatoru atsauc Satversmes sapulce, ja to rakstveidā ierosina ½ tās personāla grupas, kas viņu ievēlējusi. Ja senators pārtrauc darba vai studiju attiecības ar Akadēmiju, tad viņam izbeidzas Senāta locekļa pilnvaras un attiecīgās kategorijas personāla locekļi ievēl jaunu senatoru. Senāta darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

20. Senāts:

20.1. pieņem lēmumus par nozīmīgākajiem akadēmiskās, zinātniskās un mākslinieciskās darbības jautājumiem;

20.2. ievēlē Senāta priekšsēdētāju un sekretāru;

20.3. izskata un apstiprina studiju programmas;

20.4. apstiprina visus Akadēmijas nolikumus, noteikumus un citus augstskolas darbību reglamentējošos dokumentus, izņemot tos, kas ir Satversmes sapulces kompetencē;

20.5. pēc Rektora priekšlikuma apstiprina prorektorus un administratīvo struktūrvienību vadītājus;

20.6. izveido komisijas un padomes atsevišķu jautājumu risināšanai.

21. Senāts pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu no senatoru kopskaita.

22. Senāta lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

23. Akadēmijas Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos un tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē un Senātā.

24. Akadēmijas Padomnieku konventu, atbilstoši Augstskolu likumam, dibina pēc Akadēmijas Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus. Padomnieku konventu vada tā priekšsēdētājs.

25. Padomnieku konventa nolikumu apstiprina Senāts.

26. Rektors ir Akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju.

27. Akadēmijā par Rektoru ievēlē profesoru. Rektoru ievēlē Akadēmijas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, atbilstoši Akadēmijas Senāta apstiprinātajam Nolikumam par Rektora vēlēšanām. Kārtējās Rektora vēlēšanas Akadēmija rīko vismaz vienu mēnesi pirms Rektora pilnvaru izbeigšanās.

28. Akadēmijas Satversmes sapulcē ievēlēto Rektoru apstiprina Ministru kabinets.

29. Rektors veicina augstskolas attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību ievērošanu.

30. Rektors:

30.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Latvijas Republikas likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei;

30.2. atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

30.3. nodrošina Akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par Akadēmijas finansiālo darbību.

31. Rektora lēmumus viena mēneša laikā var pārsūdzēt Akadēmijas Senātā.

32. Rektoru var atcelt Ministru kabinets pēc Akadēmijas Senāta vai Kultūras ministrijas ierosinājuma, ja Rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora atcelšanas ierosināšanai ir nepieciešams vairāk nekā puse balsu no Akadēmijas Satversmes sapulces balsu kopskaita.

33. Akadēmijas Rektorāts ir konsultatīva, koleģiāla institūcija, kura ir izveidota operatīvai un regulārai Akadēmijas vadības un organizatorisku jautājumu apspriešanai. Rektorātu vada Rektors; tajā ietilpst: prorektori, dekāni, nodaļu vadītāji, studiju daļas vadītājs, katedru vadītāji, galvenais grāmatvedis, personāldaļas vadītājs, ārējo sakaru daļas vadītājs.

34. Prorektorus pēc Rektora priekšlikuma apstiprina ar Senāta balsojumu. Prorektori veic Akadēmijas tiešo vadību Rektora prombūtnes laikā.

35. Akadēmijas Šķīrējtiesa izskata akadēmiskā personāla un studējošo iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko tiesību ierobežojumiem, strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

36. Šķīrējtiesu trīs cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji.

37. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas Šķīrējtiesas locekļus no darba var atlaist tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Šķīrējtiesu vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma. Šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt Akadēmijas Satversmes sapulcē viena mēneša laikā no to pieņemšanas dienas.

38. Akadēmijas Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem, Akadēmijas Satversmei.

39. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēlē Akadēmijas Satversmes sapulce. Revīzijas komisijā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

40. Revīzijas komisiju vada tās priekšsēdētājs, kurš ne retāk kā reizi gadā

iesniedz Senātam rakstveida ziņojumu par pārbaudes rezultātiem. Revīzijas komisijas lēmumus viena mēneša laikā var pārsūdzēt Akadēmijas Senātā. Revīzijas komisiju vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma.

41. Akadēmijas Zinātniskā padome veido Akadēmijas pētnieciskās darbības stratēģiju un veic organizatorisko darbu Akadēmijas zinātniskās pētniecības vadīšanā. Zinātniskā padome risina ar Akadēmijas Doktorantūru un akadēmiskā personāla zinātnisko darbību saistītus jautājumus.

42. Zinātnisko padomi 7 cilvēku sastāvā pēc Rektora ierosinājuma uz 3 gadiem apstiprina Senāts. Zinātnisko padomi vai tās locekli atsauc Senāts pēc Rektora priekšlikuma. Zinātniskās padomes darbību reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts Zinātniskās padomes nolikums

43. Akadēmijas pamatstruktūru veido katedras, nodaļas un fakultātes, bibliotēka, videotēka. Satversmē noteikto uzdevumu veikšanai Akadēmijai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības – studiju, zinātnes un mākslinieciskās jaunrades centrus, starpdisciplināras studiju un pētnieciskā darba vienības, kā arī struktūrvienības organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai.

44. Lēmumu par struktūrvienības dibināšanu, reorganizāciju vai likvidēšanu pieņem Senāts. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Ikvienas struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī personāla nodarbināšanu un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu.

45. Katedra ir Akadēmijas studiju un pētnieciskā darba pamatvienība, kas pārstāv apstiprināta studiju virziena noteiktu specialitāti un apvieno specialitātes studiju kursu īstenošanā iesaistīto Akadēmijas akadēmisko personālu. Katedras darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

46. Katedras galvenais uzdevums ir izveidot Akadēmijas mērķiem atbilstošas studiju programmas un apakšprogrammas, nodrošināt to realizāciju un kontrolēt studiju procesu to kompetencē ietilpstošajās apakšprogrammās.

Katedru vada katedras vadītājs, kurš ir atbildīgs Rektoram un dekānam par studiju programmas realizāciju.

47. Ja jaunajā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu. Nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

48. Fakultāte ir Akadēmijas struktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās zinātnes vai mākslas nozarēs. Fakultātes uzdevums ir organizēt un vadīt studiju procesu un savstarpēji saskaņot studiju programmas.

49. Fakultāti vada dekāns, kurš ir atbildīgs Senātam un Rektoram par fakultātes darbu. Dekānu ievēlē fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

  1. Fakultātes darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka fakultātes darbības principus.

 

III AKADĒMIJAS PERSONĀLS

51. Akadēmijas personālu veido:

51.1. akadēmiskais personāls, kuram Akadēmija ir pamatdarba vieta;

51.2. vispārējais Akadēmijas personāls, kuram Akadēmija ir pamatdarba vieta;

51.3. pilna laika studējošie, ieskaitot maģistrantus un doktorantus.

52. Akadēmijas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, pildot savus tiešos darba un studiju pienākumus, kā arī piedaloties Akadēmijas pārvaldes un pašpārvaldes institūciju darbībā, atbilstoši Akadēmijas Satversmes sapulces noteiktajai kārtībai un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

53. Akadēmijas personāls par savu pienākumu pildīšanu un Satversmes sapulces un Senāta apstiprinātās iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu ir tieši atbildīgs attiecīgās struktūrvienības vadītājam. Akadēmijas personālam ir pienākums atskaitīties Senātam, ja Senāts to pieprasa.

54. Akadēmijas akadēmisko personālu veido:

54.1. profesori, asociētie profesori;

54.2. docenti, vadošie pētnieki;

54.3. lektori, pētnieki;

54.4. asistenti.

55. Akadēmiskais personāls veic studējošo izglītošanas un pētniecības darbu humanitārajās un sociālajās zinātnēs un mākslās.

56. Akadēmiskā personāla darba slodzi un uzdevumus studējošo izglītošanā un pētniecības darba vadīšanā, zinātniskajā pētniecībā, mākslinieciskajā jaunradē un nozares attīstības kvalitātes vērtēšanā nosaka, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Senāta apstiprināti nolikumi par akadēmiskajiem amatiem.

57. Akadēmiskā personāla darba samaksas principus nosaka Akadēmijas Senāts, bet mēneša darba algas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

58. Akadēmiskajam personālam, atbilstoši Augstskolu likumam, ir tiesības uz:

58.1. ikgadēju apmaksātu astoņu nedēļu atvaļinājumu

58.2. ik pēc sešiem gadiem – apmaksātu sešu kalendāro mēnešu ilgu akadēmisko atvaļinājumu pētniecības darba veikšanai;

58.3. vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešus ilgu studiju atvaļinājumu promocijas darba sagatavošanai.

59. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas termiņā ir tiesības uz neapmaksātu atvaļinājumu līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par vieslektoriem citās augstskolās.

60. Akadēmijā darbojas Promocijas padome. Tās uzdevums ir zinātniskās kvalifikācijas darba novērtēšana un zinātniskā grāda piešķiršana.

61. Vēlētos Akadēmijas profesora, asociētā profesora, docenta, lektora, asistenta, vadošā pētnieka un pētnieka un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei.

62. Rīkojot atklātu konkursu uz Akadēmijas profesora vai asociētā profesora amata vietu, Akadēmijā izveidota mākslas zinātņu un mākslas nozaru profesoru padome (turpmāk, Profesoru padome). Profesoru padomes sastāvā divas trešdaļas ir Akadēmijas profesori, viena trešdaļa – nozares profesori, kuri nestrādā Akadēmijā.

63. Akadēmijas lektori, asistenti, vadošie pētnieki un pētnieki īsteno pētniecisko un izglītojošo darbību savā zinātņu vai mākslas nozarē. Lektora, asistenta, vadošā pētnieka un pētnieka amatos var ievēlēt personas ar akadēmisko grādu, atbilstoši normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei.

64. Nolikumu par akadēmiskajiem amatiem, atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādā un pieņem Akadēmijas Senāts.

65. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu var slēgt līgumus konkrētu darbu veikšanai.

. 66. Akadēmijas Senātam ir tiesības piešķirt emeritus profesora goda nosaukumu pensionētiem Akadēmijas profesoriem vai asociētajiem profesoriem par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, zinātnē, mākslā.

67. Akadēmijas profesors ir savā darbības jomā starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas savā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.

68. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds vai kuras mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem, un kurai ir ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze asociētā profesora amatā vai profesora amatā.

69. Līdz ar ievēlēšanu amatā, profesors iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.

70. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu vai personu, kuras mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

71. Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir: lekciju lasīšana; pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kura atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam; pētniecības darba vadīšana doktora vai maģistra grāda iegūšanai. Asociēto profesoru štata vietu skaitu nosaka Akadēmijas Senāts.

72. Personas profesora un asociētā profesora amatā atklātā konkursā ievēlē Akadēmijas Profesoru padome. Profesorus un asociētos profesorus ievēlē uz sešiem gadiem vai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei. Akadēmijas Rektors slēdz ar ievēlēto personu darba līgumu uz personas ievēlēšanas termiņu.

73. Docenta amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu vai personu, kuras mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Docentu uz seðiem gadiem ievēlē fakultātes dome, nodaļās docentus ievēl Senāts. Docenta galvenie uzdevumi ir lekciju lasīšana, nodarbību vadīšana, pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta amata vietas nosaukumam.

74. Lektora un asistenta amatā var ievēlēt personas ar vismaz maģistra grādu vai personas, kuru mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Fakultātēs lektoru, asistentu uz sešiem gadiem ievēl fakultātes dome, nodaļās – Senāts.

75. Akadēmijas lektori, asistenti īsteno pētniecisko un izglītojošo darbu savā mākslinieciskās jaunrades vai attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Lektora galvenie uzdevumi ir lekciju lasīšana, nodarbību vadīšana, pētnieciskais darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, asistenta – nodarbību vadīšana, mācību metodisko līdzekļu izstrādāšana vadošā pasniedzēja vadībā.

76. Vispārējais personāls tiek pieņemts darbā un atlaists no darba saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

77. Akadēmijā studējošie ir bakalaura studiju programmu studenti, profesionālo studiju programmu studenti, maģistra studiju programmu studenti un doktoranti.

78. Tiesības studēt Akadēmijā nosaka Augstskolu likums. Imatrikulācija notiek saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem, kuri ietver vispārējos Izglītības un zinātnes ministrijas izdotos Noteikumus un Akadēmijas Senāta apstiprinātos papildnoteikumus. Ja reflektantu skaits ir lielāks par izsludināto studiju vietu skaitu, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā, atbilstoši iestājpārbaudījumu rezultātiem.

79. Studijas Akadēmijā notiek saskaņā ar Senāta apstiprinātajām akadēmiskajām studiju programmām un profesionālās izglītības studiju programmām.

80. Personu var izslēgt no studējošo skaita, ja:

80.1. tā pati to vēlas;

80.2. noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

80.3. tā Akadēmijas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

80.4. tā ir pārkāpusi Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus.

Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic Akadēmijas Rektors. Apelācijas izskata Akadēmijas Senāts.

81. Studējošo galvenais pienākums ir sekmīgi apgūt izvēlēto akadēmisko vai profesionālo studiju programmu. Studējošajiem ir tiesības iegūt augstāko izglītību, noteiktā kārtībā izmantot Akadēmijas infrastruktūru, pārtraukt un atsākt studijas, saņemt informāciju jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām, brīvi paust un aizstāvēt savus uzskatus, vēlēt un tikt ievēlētam studentu pašpārvaldē, līdzdarboties citās Akadēmijas pašpārvaldes institūcijās, dibināt biedrības.

82. Studijas Akadēmijā tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskas un fiziskas personas, noslēdzot par to attiecīgu līgumu ar Akadēmiju.

83. Akadēmijā studējošajiem ir sava pašpārvalde:

83.1. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Senāts var atteikt apstiprinājumu nolikumam tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

83.2. Studējošo pašpārvalde Akadēmijas un citās valsts institūcijās pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos.

83.3 Akadēmijas Senātā pārstāvētajiem studējošajiem ir veto tiesības jautājumos, kas saistīti ar studējošo interesēm. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko Senāts izveido ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

83.4. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties Akadēmijas lēmējinstitūcijās, saņemt informāciju no jebkuras amatpersonas jautājumos, kas skar studējošo intereses.

83.5. Studējošo pašpārvalde reprezentē Akadēmijā studējošos Latvijā un ārvalstīs.

83.6. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Akadēmijas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

IV AKADĒMIJAS ĪPAŠUMS, FINANSES UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

84. Akadēmijas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Akadēmijas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

85. Akadēmijas finanšu resursus veido:

85.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

85.2. pašu ieņēmumi:

85.2.1. ieņēmumi no maksas par studijām;

85.2.2. ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

85.3. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi ar norādītu mērķi vai bez tā;

85.4. citi normatīvajos aktos paredzētie finanšu līdzekļi.

86. Akadēmijas finanšu resursu struktūru un izmantošanu nosaka Akadēmijas Senāts, bet budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Finanšu resursus, ko fiziskās un juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, augstskola nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno šo programmu vai pasākumu.

87. Akadēmija var veikt savam profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai.

 

 

 

V AKADĒMIJAS SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪJUMU IZDARĪŠANAS KĀRTĪBA

88. Akadēmijas Satversmi pieņem un tajā grozījumus izdara tikai Akadēmijas Satversmes sapulce.

89. Akadēmijas Satversme un tajā izdarītie grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā.

VI AKADĒMIJAS REORGANIZĀCIJA VAI LIKVIDĀCIJA

  1. Lēmumus par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma, kuram pievienojams Akadēmijas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

  2. Akadēmijas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.

 

 

Valsts sekretāra p.i.

Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors vietnieks

Atbildīgā amatpersona
     

V.Egle

J.Čakste

L.Cīrule

25.05.04.; 13:43;

3152

Laima Cīrule, 7047853

laima.cirule@izm.gov.lv

Likumprojekta

„Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Paðreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz spēkā ir Latvijas Kultūras akadēmijas Satversme, kas apstiprināta ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998.gada 28.septembra rīkojumu Nr.460 „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 283.nr.).

Saskaņā ar Augstskolu likuma 3.panta ceturto daļu ar izglītības un zinātnes ministra 2003.gada 11.februāra rīkojumu nr. 73 tika noteikts, ka Latvijas Kultūras akadēmija atbilst universitātes tipa augstskolai. Universitātes tipa augstskolu satversmes pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprina Saeima. Bez tam, pēc Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā, ir pieņemti vairāki Augstskolu likuma grozījumi, kuri ir ņemti vērā izstrādājot jaunās Satversmes projektu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Šis likumprojekts tika izstrādāts pamatojoties uz to, ka Latvijas Kultūras akadēmija ar izglītības un zinātnes ministra 2003.gada 11.februāra rīkojumu Nr.73 tika atzīta par universitātes tipa augstskolu, kuras Satversmi saskaņā ar augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprina Saeima. Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmē, salīdzinot ar iepriekšējo Satversmi, ir ietvertas sadaļas par akadēmijas mērķiem un uzdevumiem, izmaiņām akadēmijas struktūrā, kur paredzēts, ka akadēmijas struktūru veido katedras un fakultātes(iepriekšējā Satversmē – katedras un nodaļas). Satversmes jaunajā redakcijā ir noteikta akadēmijas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju ievēlēšanas kārtība, tiesības un pienākumi, kā arī to pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, tajās ievēlēto pārstāvju ievēlēšanas kārtība, skaits un pilnvaru laiks. Satversme ir papildināta ar normām, kas nosaka akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību un uzdevumus, kā arī akadēmijas reorganizācijas vai likvidācijas kārtību.

3. Cita informācija

 Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Normatīvā akts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvais akts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Normatīvais akts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 Normatīvais akts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 Nav.

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2004.

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2004.

2005.

2006. 

2007.

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

 

 Normatīvā akta projekts tiek īstenots budžeta ietvaros.

  Normatīvā akta projekts tiek īstenots budžeta ietvaros.

  Normatīvā akta projekts tiek īstenots budžeta ietvaros.

  Normatīvā akta projekts tiek īstenots budžeta ietvaros.

 Normatīvā akta projekts tiek īstenots budžeta ietvaros.

3. Finansiālā ietekme

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

   nav

nav

  nav

nav

 nav

6. Cita informācija

 nav.

nav 

nav 

nav 

 nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

 Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienība

  Normatīvā akta projekts nav saistīts ar šo jomu.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Notikušas konsultācijas ar Rektoru padomi un Augstākās izglītības padomi (valstiska organizācija)

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Rektoru padome un Augstākās izglītības padome atzinusi, ka Latvijas Kultūras akadēmija atbilst universitātes tipa augstskolai.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

  Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un esošo funkcijas netiks paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Par normatīvā akta ieviešanu sabiedrība tiks informēta publicējot pieņemto normatīvo aktu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

 

 

Izglītības un zinātnes ministrs

Valsts sekretāre

Kontroles nodaļas vadītāja

Administratīvā

departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs

Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieks

Atbildīgā amatpersona
   

 

 

    

K.Ðadurskis

S.Veģere

A.Birzniece

E.Martinsons

A.Melnis

L.Cīrule

 

04.03.2004.; 11:13

836

L.Cīrule, 7047853

laima.cirule@izm.gov.lv