Likums

Likumprojekts

Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā

Izdarīt Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 14.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 21.nr.; 2003, 6., 8., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 15.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ārlietu ministrijas pārziņā uz laiku līdz pieciem gadiem pēc Atestācijas komisijas ieteikuma var ieskaitīt arī diplomātus, kas norīkoti darbā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, Eiropas Komisijā, Eiropas Kopienu Tiesā, Eiropas Revīzijas palātā, Eiropas Parlamentā, Eiropas Centrālajā bankā un citās institūcijās, to apakšstruktūrās, misijās un operācijās (turpmāk – Eiropas Savienības institūcijas) saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Šajā gadījumā diplomātiskais rangs tiek saglabāts visā norīkošanas periodā. Diplomātiskā pase jānodod glabāšanā Ārlietu ministrijā likumā "Par diplomātisko pasi" noteiktajā kārtībā."

2. Aizstāt 16.panta 4.punktā vārdus "saskaņā ar šā likuma 15.pantu" ar vārdiem "saskaņā ar šā likuma 15.pantu, izņemot 15.panta sestajā daļā paredzēto gadījumu".

3. Papildināt 19.panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Diplomāti, kuri ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.panta sesto daļu, saņem mēnešalgu visā norīkošanas periodā."

Likumprojekta “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums regulē ierēdņu valsts civildienesta attiecības un darbinieku attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, nosakot ierēdņu (darbinieku) iecelšanas diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos, pārcelšanas no vienas dienesta vietas uz citu, ieskaitīšanas Ārlietu ministrijas rīcībā vai Ārlietu ministrijas pārziņā, kā arī valsts civildienesta attiecību un darba attiecību izbeigšanās kārtību diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.

Likuma 15.pants paredz trīs gadījumus, kad ierēdņi (darbinieki), kas ieņem amatus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā (turpmāk – diplomāti) tiek ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā: (1) ja sešu mēnešu laikā kopš diplomātiskā un konsulārā dienesta laika beigām ārvalstīs diplomātu nevar iecelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā; (2) ja diplomāts pārceļas līdzi dzīvesbiedram -diplomātam uz dienesta vietu pārstāvniecībā ārvalstīs; (3) pēc Atestācijas komisijas ieteikuma, ja diplomāts ir apstiprināts darbā starptautiskajās organizācijās, kurās Latvijas Republika ir dalībvalsts.

Saskaņā ar likuma 19.panta trešo daļu diplomāti, kuri ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā, nesaņem mēnešalgu un piemaksu par diplomātisko rangu un saskaņā ar likuma 16.panta 4.punktu ar viņiem tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības.

Turpretī, saskaņā ar Padomes 2003.gada 16.jūnija lēmuma 2003/479/EK par noteikumiem, ko piemēro valsts ekspertiem un militārpersonām norīkojumā uz Padomes Ģenerālsekretariātu un par 1997.gada 25.jūnija un 1999.gada 22.marta Lēmuma, Lēmuma 2001/41/EK un Lēmuma 2001/496/CFSP atcelšanu 1.panta 2.punktu, valsts eksperti saglabā darba attiecības ar savu darba devēju visu norīkojuma laiku un šis darba devējs turpina viņiem maksāt algu. Tāda paša satura nosacījumi paredzēti arī Komisijas 2002. gada 30. aprīļa lēmuma Nr. C(2002)1559, kas grozīts ar Komisijas 2003. gada 31. janvāra lēmumu Nr. C(2003)406, par noteikumiem, kas piemērojami valstu ekspertiem norīkošanai darbā uz Komisiju, 1. panta 2. punktā.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu abu iepriekšminēto, kā arī citu Eiropas Savienības tiesību aktu, kas nosaka nacionālo ekspertu norīkošanu darbā uz ES institūcijām, darbību Latvijas Republikā.

Ar šo likumprojektu tiek nodrošinātas Latvijas iespējas iesaistīties ES institūciju darbā, kā arī paaugstināt Latvijas ierēdņu kvalifikāciju.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā diplomāti, kas norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijās, paredzot, ka ar šiem diplomātiem netiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības un viņiem tiek maksāta mēnešalga un piemaksa par diplomātisko rangu visu norīkošanas periodu.

Tādējādi Diplomātiskā un konsulārā likuma 15., 16. un 19.panti ir pilnībā saskaņoti ar Padomes 2003. gada 16. jūnija lēmuma 2003/479/EK par noteikumiem, ko piemēro valsts ekspertiem un militārpersonām norīkojumā uz Padomes Ģenerālsekretariātu un par 1997.gada 25.jūnija un 1999.gada 22.marta Lēmuma, Lēmuma 2001/41/EK un Lēmuma 2001/496/CFSP atcelšanu un Komisijas 2002. gada 30. aprīļa lēmuma Nr. C(2002)1559, kas grozīts ar Komisijas 2003. gada 31. janvāra lēmumu Nr. C(2003)406, par noteikumiem, kas piemērojami valstu ekspertiem norīkošanai darbā uz Komisiju, Tiesas 2003.gada 2.jūlija lēmumu par kārtību, kas attiecas uz norīkotiem nacionāliem ekspertiem (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Tiesas 2003.gada 24.septembra lēmumu) un Eiropas Parlamenta biroja 2003. gada 2. jūnija noteikumi Nr. PE 343.380/BUR normām.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Cita informācija:

Nepieciešamais finansējums likumprojekta realizēšanai jānodrošina Ārlietu ministrijai iedalītā valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Gadījumā, ja finansējumu nevarēs nodrošināt ministrijai iedalītā valsts budžeta ietvaros, tad lēmumu par nepieciešamā finansējuma apjomu un avotiem pieņems Ministru kabinets, jautājumu izskatot kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

Iespējamās izmaksas viena eksperta - Ārlietu ministrijas diplomāta (padomnieka) mēneša darba algai (mēnešalgai) un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām:

Pieņemot, ka eksperts būs augsta līmeņa diplomāts (padomnieks) ar mēnešalgu Ls 315, diplomātisko piemaksu 20% no mēnešalgas (Ls 63), izmaksas gadā ir:

((315+63) + 24,09%) * 12 = Ls 5629

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā nacionālie eksperti tiek norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijās” un likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Padomes 2003. gada 16. jūnija lēmums 2003/479/EK par noteikumiem, ko piemēro valsts ekspertiem un militārpersonām norīkojumā uz Padomes Ģenerālsekretariātu un par 1997.gada 25.jūnija un 1999.gada 22.marta Lēmuma, Lēmuma 2001/41/EK un Lēmuma 2001/496/CFSP atcelšanu;

Komisijas 2002. gada 30. aprīļa lēmums Nr. C(2002)1559, kas grozīts ar Komisijas 2003. gada 31. janvāra lēmumu Nr. C(2003)406, par noteikumiem, kas piemērojami valstu ekspertiem norīkošanai darbā uz Komisiju;

Tiesas 2003.gada 2.jūlija lēmums par kārtību, kas attiecas uz norīkotiem nacionāliem ekspertiem (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Tiesas 2003.gada 24.septembra lēmumu)

Eiropas Parlamenta biroja 2003. gada 2. jūnija noteikumi Nr. PE 343.380/BUR.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Tiesas 2003.gada 2.jūlija lēmums par kārtību, kas attiecas uz norīkotiem nacionāliem ekspertiem (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Tiesas 2003.gada 24.septembra lēmumu)

Eiropas Parlamenta biroja 2003. gada 2.jūnija noteikumi Nr. PE 343.380/BUR.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

15. panta piektā daļa, 16. panta 4. punkts, 19. panta 3. daļa

Padomes 2003. gada 16. jūnija lēmuma 2003/479/EK 1. panta 2. punkts; Komisijas 2002. gada 30. aprīļa lēmuma Nr. C(2002)1559, kas grozīts ar Komisijas 2003. gada 31. janvāra lēmumu Nr. C(2003)406 1. panta 2. punkts;

Tiesas 2003.gada 2.jūlija lēmuma par kārtību, kas attiecas uz norīkotiem nacionāliem ekspertiem (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Tiesas 2003.gada 24.septembra lēmumu) 1.panta 2.punkts

Eiropas Parlamenta biroja 2003. gada 2. jūnija noteikumi Nr. PE 343.380/BUR.

Atbilst

Eiropas Savienības tiesību akti ir tieši piemērojami, t.i., tie var tikt piemēroti arī bez ieviešanas nacionālajā likumdošanā. Tajā pašā laikā ir jānodrošina minēto Eiropas Savienības tiesību aktu darbība Latvijas Republikā, paredzot nacionālo ekspertu norīkošanu uz noteiktu laiku darbā Eiropas Savienības institūcijās.

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Nacionālās Trīspusējās Sadarbības padomi

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Nacionālās Trīspusējās Sadarbības padomes priekšlikumi iestrādāti noteikumu projektā

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Likumprojektu izstrādāja darba grupa Valsts kancelejas vadībā, darba grupā piedalījās pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Valsts civildienesta pārvaldes, Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcija

Normatīvā akta izpildi nodrošinās ministrija noteiktās kompetences un funkciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Par normatīvo aktu sabiedrība tiks informēta to publicējot oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo

4. Cita informācija

Ministru prezidents I.Emsis

Ministru prezidents	Valsts kancelejas direktore	Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

I.Emsis	G.Veismane	E.Ektermane	Dz.Galvenieks	R.Osvalde

29.06.2004.

R.Osvalde

7082971, rudite.osvalde@mk.gov.lv