I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešajā daļā ir noteikts, ka pašvaldība papildus šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai. Pēc būtības šādam pašvaldības lēmumam ir ārējs normatīvs spēks, tāpēc tam jābūt nostiprinātam ārējā normatīvā aktā - saistošajos noteikumos. Pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus likumdošanā ir noteiktas uzskaitījuma formā, kad tiesību aktā noteikti atsevišķi jautājumi un gadījumi, kad pašvaldības lēmējinstitūcija ir tiesīga izdot saistošos noteikumus. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā šāda deleģējuma nav un praksē veidojas situācija, ka pašvaldības iedzīvotājiem piešķir (vai atsaka piešķirt) sociālos pabalstus uz iekšēja normatīva akta pamata, kas ir juridiski nekorekti.

Ņemot vērā šādu sociālo pabalstu piešķiršanas regulējumu, ka pašvaldības atsaka izmaksāt sociālo pabalstu uz iekšējo normatīvo aktu pamata, ikvienai personai, vēršoties administratīvajā tiesā, tiesa konstatēs šāda lēmuma neatbilstību Administratīvā procesa likuma (APL) 67.panta ceturtajai daļai un uzliks attiecīgajai pašvaldībai par pienākumu izmaksāt sociālo pabalstu, kā arī atmaksāt valsts nodevu 10 latu apmērā (APL 126.pants), radot pašvaldībām finansiālus zaudējumus.

Likuma 35.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pašvaldība no sociālās palīdzības budžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai. Atbilstoši likuma „Par pašvaldību budžetiem” 12.pantam, pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Pašvaldību speciālie budžeti tiek veidoti Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos. Saskaņā ar minēto, pašvaldība var izmaksāt pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai tikai no pamatbudžeta. Līdz ar to likuma 35.panta pirmajā daļā jāizdara grozījums un vārdi „sociālās palīdzības budžeta” jāaizstāj ar vārdu „pamatbudžeta”.

  II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 1

 2

 3

 4

 5

 6

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

 Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

 Nav

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

  Nav

Nav

Nav

Nav

 Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Ar nevalstiskajām organizācijām konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) 

 Ar nevalstiskajām organizācijām konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.

5.Citas

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiks radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskās departamenta vadītājs – atbildīgā amatpersona

Par kontroli atbildīgā amatpersona

A.Radzevičs

I.Kukute

A.Stucka

S.Steinerte