Likumprojekts pirms otrā lasījuma izskatīšanai komisijas sēdē 01

Likumprojekts trešajam lasījumam

Juridiskā komisija

 

Likumprojektā iekļauti likumprojekti ar:

reģ.nr.1181; reģ.nr.1184;reģ.nr.1233; reģ.nr.1250;

reģ.nr.1305; reģ.nr.1339; reģ.nr.1354; reģ.nr.1417.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

(reģ.nr.924)

 

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Nr.

Priekšlikumi

(63)

Komisijas atzinums

Likumprojekta redakcija trešajam lasījumam

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā kodeksā vārdus "Autotransporta direkcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Autotransporta inspekcija" (attiecīgā locījumā).

1.

Juridiskais birojs
Izslēgt likumprojekta 1.pantu.

Atbalstīts

 

 

 

2.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt kodeksu ar 151.pantu šādā redakcijā:

„15.1 pants. Transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja, turētāja) atbildība par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli.

Administratīvo sodu par pārkāpumu ceļu satiksmē, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (valdītāja, turētāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.

Par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) piemēro tikai naudas sodu.”

Neatbalstīts

 

26.pants. Naudas sods

Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem (izņemot šā kodeksa 61., 62., 82., 82.1, 82.2, 87.1, 114.2 un 149.15 pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus) uzliek fiziskajām personām, ir piecsimt latu, bet juridiskajām personām (izņemot šā kodeksa 114.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu) – desmit tūkstoši latu. Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats.

Rajonu padomes, pilsētu domes un pagastu padomes var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus līdz piecdesmit latiem.

Amatpersonām uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no komersantu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem.

Sods par pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem.

2. Aizstāt 26. panta pirmajā daļā skaitli “149.15” ar skaitli “152”.

 

 

 

1. Aizstāt 26. panta pirmajā daļā skaitli “149.15” ar skaitli “152”.

41.pants. Darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai tā slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai ir iestājusies viņa nāve, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Deputāts M.Grīnblats

Izteikt 41. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Par tādas personas nodarbināšanu, ar kuru nav noslēgts darba līgums, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz piectūkstoš latiem.”

 

Deputāts M.Grīnblats

Izteikt 41. panta astoto daļu šādā redakcijā:

“Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz tūkstoš latiem, juridiskajai personai – līdz desmittūkstoš latiem.”
 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

 "41.pants. Darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

 Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumu, kas noteikts šā panta otrajā daļā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par tādas personas nodarbināšanu, ar kuru nav noslēgts darba līgums, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai ir iestājusies viņa nāve, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz desmittūkstoš latiem.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā nr.5

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā nr.5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

2. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

 "41.pants. Darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

 Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumu, kas noteikts šā panta otrajā daļā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par tādas personas nodarbināšanu, ar kuru nav noslēgts darba līgums, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz piecsimt latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai ir iestājusies viņa nāve, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz desmittūkstoš latiem.”

41.1 pants. Darba līguma noslēgšana ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas

Par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas, ja normatīvajā aktā prasītas valsts valodas zināšanas attiecīgo pienākumu veikšanai, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Deputāts M.Grīnblats

Izteikt 41.1 pantu šādā redakcijā:

“41.1 pants. Darba līguma noslēgšana ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas

Par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas, ja normatīvajā aktā prasītas valsts valodas zināšanas attiecīgo pienākumu

veikšanai, –

uzliek naudas sodu amatpersonai vai darba devējam – fiziskai personai no divsimt līdz piecsimt latiem, darba devējam – juridiskajai personai no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,–

uzliek naudas sodu amatpersonai vai darba devējam – fiziskai personai no piecsimt līdz tūkstoš latiem, darba devējam – juridiskajai personai no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.”
 
Juridiskā komisija

Papildināt 41.1 pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,–

uzliek naudas sodu amatpersonai vai darba devējam – fiziskai personai no divsimt līdz piecsimt latiem, darba devējam – juridiskajai personai no piecsimt līdz tūkstoš latiem.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā nr.7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

3. Papildināt 41.1 pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,–

uzliek naudas sodu amatpersonai vai darba devējam – fiziskajai personai no divsimt līdz piecsimt latiem, darba devējam – juridiskajai personai no piecsimt līdz tūkstoš latiem.”


 

59.pants. Piesārņojošo vielu emisija gaisā, ūdeņos vai ūdens objektos vai kaitīga fizikālā iedarbība uz gaisu, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus

Par piesārņojošo vielu emisiju gaisā, ūdeņos vai ūdens objektos vai kaitīgu fizikālo iedarbību uz gaisu, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

3. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

„59.pants. Piesārņojošo vielu emisija gaisā, ūdeņos vai ūdens objektos, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus

Par piesārņojošo vielu emisiju gaisā, ūdeņos vai ūdens objektos, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

 uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.”

 

 

 

4. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

“59.pants. Piesārņojošo vielu emisija gaisā, ūdeņos vai ūdens objektos, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus

Par piesārņojošo vielu emisiju gaisā, ūdeņos vai ūdens objektos, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

 uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.”


 

64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens objektos vai ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās; mazo hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu; ūdenssaimniecisko būvju, ietaišu vai ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

4. Izteikt 64. pantu šādā redakcijā:

“64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens objektos vai ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās; mazo hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu, ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu; ūdenssaimniecisko būvju, ietaišu vai ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu vai hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”

 

 

 

5. Izteikt 64. pantu šādā redakcijā:

“64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens objektos vai ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās; mazo hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu, ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu; ūdenssaimniecisko būvju, ietaišu vai ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu vai hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”


 

80.pants. Medību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana

Par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par medību vai zvejas noteikumu pārkāpšanu vai citāda veida dzīvnieku izmantošanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par nelikumīgām medībām, par zveju bez attiecīgas atļaujas, aizliegtā vietā, saudzēšanas laikā, ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem, kā arī par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus, vai atņem medīšanas tiesības vai zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus, vai atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus.

5. Izteikt 80.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 „Par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.”

 

 

 

6. Izteikt 80.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 “Par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.”

82.pants. Baltijas jūras Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu piesārņošana no kuģiem

Par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu, nelikumīgi novadot notekūdeņus, naftu, naftas produktus vai citas kaitīgās vielas vai pārkāpjot uz kuģiem radīto atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, ko pieļāvuši kuģu vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai citas komandējošā sastāva personas, –

uzliek naudas sodu no simt līdz piectūkstoš latiem.

6. Izteikt 82.pantu šādā redakcijā:

“82.pants. Baltijas jūras vai iekšējo jūras ūdeņu piesārņošana no kuģiem

Par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo ūdeņu vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar atkritumiem, notekūdeņiem, naftu, naftas produktiem vai citām piesārņojošām vielām no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, ierīcēm vai būvēm jūrā, gaisa kuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz trīstūkstoš latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem.”

 

 

 

7. Izteikt 82.pantu šādā redakcijā:

“82.pants. Baltijas jūras vai iekšējo jūras ūdeņu piesārņošana no kuģiem

Par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo ūdeņu vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar atkritumiem, notekūdeņiem, naftu, naftas produktiem vai citām piesārņojošām vielām no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, ierīcēm vai būvēm jūrā, gaisa kuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz trīstūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.”

82.2 pants. Neziņošana par kaitīgo vielu novadīšanu

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju, upju grīvas) piesārņošanu ar kaitīgām vielām vai to maisījumiem, par atkritumu vai citu materiālu vai priekšmetu nelikumīgu izgāšanu no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, mākslīgajām salām vai citām ierīcēm, kā arī no gaisa kuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz tūkstoš latiem.

7. Izteikt 82.2 pantu šādā redakcijā:

„82.2 pants. Neziņošana par Baltijas jūras vai iekšējo jūras ūdeņu piesārņošanu

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar atkritumiem, notekūdeņiem, naftu, naftas produktiem vai citām piesārņojošām vielām no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, ierīcēm vai būvēm jūrā, gaisa kuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz tūkstoš latiem.”

 

 

 

8. Izteikt 82.2 pantu šādā redakcijā:

“82.2 pants. Neziņošana par Baltijas jūras vai iekšējo jūras ūdeņu piesārņošanu

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar atkritumiem, notekūdeņiem, naftu, naftas produktiem vai citām piesārņojošām vielām no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, ierīcēm vai būvēm jūrā, gaisa kuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz tūkstoš latiem.”

87.1 pants. Radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, ja tie saistīti ar darbinieku aizsardzību pret jonizējošo starojumu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz astoņsimt latiem.

Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, ja avārija saistīta ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem, vai par šādas avārijas slēpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz tūkstoš latiem.

Par zemes, mežu, ūdeņu, atmosfēras gaisa vai citu dabas objektu piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot apstiprinātos noteikumus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par radioaktīvo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā –

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par radioaktīvo atkritumu savākšanas, šķirošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un apglabāšanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par radioaktīvo vielu pārvadāšanas, iekraušanas un izkraušanas noteikumu pārkāpšanu upju, jūras, dzelzceļa transportā, autotransportā un elektrotransportā, par radioaktīvo vielu kravu atstāšanu bez uzraudzības transportlīdzekļos, kā arī par radioaktīvo vielu nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.

Par radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un radioaktīvo atkritumu daudzuma, sastāva vai fizikālo faktoru uzskaites noteikumu pārkāpšanu, neatbilstošu ziņu sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

8. Papildināt 87.1  pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“Par darbības uzsākšanu ar jonizējošā starojuma avotiem bez likumā paredzētās speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai par šādu darbību turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem  anulēšanas vai apturēšanas vai termiņa izbeigšanās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.”

 

 

 

9. Papildināt 87.1  pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“Par darbības uzsākšanu ar jonizējošā starojuma avotiem bez likumā paredzētās speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai par šādu darbību turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem  anulēšanas vai apturēšanas vai termiņa izbeigšanās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.”


 

88.pants. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (preparātu) ražošanas, realizācijas un lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (preparātu) ražošanas, realizācijas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

9. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

„88.pants. Ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu (preparātu) izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par  normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem (preparātiem), –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto ķīmisko produktu (preparātu) – laku, krāsu un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālu realizāciju bez licences veicamajai darbībai –

 uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”

 

 

 

10. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

“88.pants. Ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu (preparātu) izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par  normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem (preparātiem), –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto ķīmisko produktu (preparātu) – laku, krāsu un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālu realizāciju bez licences veicamajai darbībai –

 uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”


 

148.pants. Telekomunikāciju tīklu līniju aizsardzības noteikumu un telefona sakaru lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par telekomunikāciju tīklu līniju aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šo līniju bojāšanu vai normāla darba traucēšanu –

uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt latiem.

Par telefona sakaru lietošanas noteikumu pārkāpšanu, telefona sakaru izmantošanu pretēji valsts un sabiedriskās kārtības interesēm, par to pārdošanu, izīrēšanu citām personām vai izmantošanu citu abonentu traucēšanai –

uzliek naudas sodu no desmit līdz divsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

10. Izteikt 148.panta nosaukumu un ievaddaļu šādā redakcijā:

"148.pants. Elektronisko sakaru tīklu aizsardzības noteikumu un telefona sakaru lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par elektronisko sakaru tīklu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šo tīklu bojāšanu vai normāla darba traucēšanu – ".

8.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 1. pantā vārdu “ievaddaļu” ar vārdiem “pirmās daļas dispozīciju”.

Atbalstīts

11. Izteikt 148.panta nosaukumu un pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

"148.pants. Elektronisko sakaru tīklu aizsardzības noteikumu un telefona sakaru lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par elektronisko sakaru tīklu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šo tīklu bojāšanu vai normāla darba traucēšanu – ".


 

148.1 pants. Telekomunikāciju pakalpojumu līguma neslēgšana un normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršana telekomunikāciju pakalpojumu līgumā

Par telekomunikāciju pakalpojumu līguma neslēgšanu ar abonentu vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršanu ar abonentu noslēgtajā telekomunikāciju pakalpojumu

līgumā –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.

11. Izteikt 148.1 pantu šādā redakcijā:

"148.1 pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšana un normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršana elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā

Par elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšanu ar abonentu vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršanu ar abonentu noslēgtajā elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz trīssimt latiem."

 

 

 

12. Izteikt 148.1 pantu šādā redakcijā:

"148.1 pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšana un normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršana elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā

Par elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšanu ar abonentu vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršanu ar abonentu noslēgtajā elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz trīssimt latiem."

149.pants. Taksofonu, telefona kabīņu, naudas maiņas un pasta automātu, abonentskapju, abonentiekārtu un citu telekomunikāciju un pasta iekārtu un ierīču bojāšana vai patvaļīga uzstādīšana

Par taksofonu, telefona kabīņu, naudas maiņas un dažādu pasta automātu, abonentskapju , abonentiekārtu un citu telekomunikāciju un pasta iekārtu un ierīču bojāšanu vai patvaļīgu uzstādīšanu –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

149.1 pants. Telekomunikāciju iekārtu patvaļīga pieslēgšana publiskajam telekomunikāciju tīklam un patvaļīga pieslēgšanās televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšana

Par telekomunikāciju iekārtu patvaļīgu pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par patvaļīgu pieslēgšanos televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšanu –

uzliek naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

12. Aizstāt 149.pantā un 149.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu "telekomunikāciju" ar vārdiem "elektronisko sakaru".

 

 

 

13. Aizstāt 149.pantā un 149.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu "telekomunikāciju" ar vārdiem "elektronisko sakaru".


 

149.5 pants. Ceļu satiksmes regulēšanas noteikumu pārkāpšana

Par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam desmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no divdesmit līdz simt latiem.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja

dokumentus, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam divdesmit latu apmērā, citu transportlīdzekļu vadītājiem – no simt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

 

9.

Juridiskā komisija

Izteikt 149.5 panta  ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam divdesmit latu apmērā, cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trīs gadiem.”

Atbalstīts

14. Izteikt 149.5 panta  ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam divdesmit latu apmērā, cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem.”

149.15 pants. Transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 0,5 promiles, -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, no simt līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, -

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam divdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, -

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam trīsdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, -

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam trīsdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā, esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas ietekmē vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību,-

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā -

transportlīdzekļa vadītājam, kuram nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un piemēro aizliegumu iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes -

transportlīdzekļa vadītājam, kuram nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro aizliegumu iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Šā panta izpratnē transportlīdzekļa vadīšana bez tiesībām ir arī citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšana ar M vai A1 kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 149.15 panta  astotās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam trīsdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kuram nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un piemēro aizliegumu iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. Izteikt 149.15 panta  astotās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam trīsdesmit latu apmērā; transportlīdzekļa vadītājam, kuram nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un piemēro aizliegumu iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem; transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.”

149.32 pants. Pasažieru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana

Par lielāka pasažieru skaita pārvadāšanu, nekā to norādījis transportlīdzekļa

izgatavotājs, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par bērnu grupu pārvadāšanu autobusā bez pavadoņa

klātbūtnes –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz bērnu pārvadāšanai paredzēto drošības līdzekļu lietošanu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē pasažieru pārvadāšanu kravas automobilī ārpus tā kabīnes, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par pasažieru pārvadāšanu ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par tādu personu pārvadāšanu vieglā automobiļa priekšējā sēdeklī, kuras ir jaunākas par 14 gadiem, ja automobiļa konstrukcijā nav paredzētas drošības jostas, kā arī uz motocikla sēdekļa –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kurš aprīkots ar kādu no noteiktajiem vieglā taksometra speciālā aprīkojuma elementiem, bet nav noteiktajā kārtībā reģistrēts kā taksometrs, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

13. Papildināt 149.32 pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

 "Par pasažieru pārvadājumu veikšanu bez licences kartītes, speciālas atļaujas un patenta vai normatīvajos aktos paredzētās reģistrācijas apliecības vai par to veikšanu, pārkāpjot minēto dokumentu lietošanas noteikumus, kā arī par atteikšanos uzrādīt minētos dokumentus –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.

Par starptautisko pasažieru pārvadājumu veikšanu, pārkāpjot noteikumus, kas ietverti starptautiskajos līgumos par pasažieru pārvadājumiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem."

 

 

 

16. Papildināt 149.32 pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

 "Par pasažieru pārvadājumu veikšanu bez licences kartītes, speciālas atļaujas un patenta vai normatīvajos aktos paredzētās reģistrācijas apliecības vai par to veikšanu, pārkāpjot minēto dokumentu lietošanas noteikumus, kā arī par atteikšanos uzrādīt minētos dokumentus –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.

Par starptautisko pasažieru pārvadājumu veikšanu, pārkāpjot noteikumus, kas ietverti starptautiskajos līgumos par pasažieru pārvadājumiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem."


 

 

14. Papildināt desmito nodaļu ar 149.35 un 149.36 pantu šādā redakcijā:

 "149.35 pants. Ātrbojīgu pārtikas produktu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi autotransportā

Par pārvadāšanas iekārtas reģistrēto temperatūras mērījumu nesagla­bāšanu (vismaz gadu) attiecībā uz ātrbojīgiem pārtikas produktiem, kurus pārvadājot nepieciešams noteikts temperatūras režīms, –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no piecdesmit līdz simt latiem.

Par noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu, pārvadājot ātrbojīgus pārtikas produktus, –

uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam iekraušanas laikā vai kravas pārvadātājam pārvadājuma laikā no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam vai kravas pārvadātājam no simt līdz divsimt latiem.

Par ātrbojīgu pārtikas produktu iekraušanu un nodošanu pārvadājuma veikšanai transportlīdzeklī, kurā nav speciālās pārvadāšanas iekārtas (ja minētā iekārta attiecīgajam pārvadājumam ir nepieciešama), vai par speciālās pārvadāšanas iekārtas neatbilstību tehniskajām vai sanitārajām prasībām –

uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no simt līdz divsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no divsimt līdz četrsimt latiem.

11.

 

 

 

 

12.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 14. pantā vārdus “desmito nodaļu”  ar vārdiem “desmito “a” nodaļu”.

 

Juri diskais birojs

Izteikt 149.35 pantu šādā redakcijā:

   “149.35 pants. Ātri bojājošos pārtikas produktu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi autotransportā

Par pārvadāšanas iekārtas reģistrēto temperatūras mērījumu attiecībā uz ātri bojājošiem pārtikas produktiem, kurus pārvadājot nepieciešams noteikts temperatūras režīms, nesaglabāšanu normatīvajos aktos paredzēto termiņu –

    uzliek naudas sodu pārvadātājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.

     Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,-

     uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

    Par noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu ātri bojājošos pārtikas produktu pārvadāšanas laikā –

     uzliek naudas sodu pārvadātājam no piecdesmit līdz simt latiem.

     Par noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu pārvadājumam paredzēto ātri bojājošos pārtikas produktu iekraušanas laikā –

     uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

     Par šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti  atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,-

     uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

Par ātri bojājošos pārtikas produktu nodošanu pārvadājuma veikšanai vai iekraušanu transportlīdzeklī, kurā nav speciālās pārvadāšanas iekārtas (ja šāda iekārta attiecīgajam pārvadājumam ir nepieciešama) vai kura speciālā pārvadāšanas iekārta neatbilst tehniskajām vai sanitārajām prasībām,-

    uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no simt līdz divsimt latiem.

    Par šā panta sestajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,-

    uzliek naudas sodu no divsimt līdz četrsimt latiem.”

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

17. Papildināt desmito “a” nodaļu ar 149.35 un 149.36 pantu šādā redakcijā:

 "149.35 pants. Ātrbojīgu pārtikas produktu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi autotransportā

Par pārvadāšanas iekārtas reģistrēto temperatūras mērījumu nesaglabāšanu normatīvajos aktos paredzēto termiņu attiecībā uz ātrbojīgiem pārtikas produktiem, kurus pārvadājot nepieciešams noteikts temperatūras režīms,–

    uzliek naudas sodu pārvadātājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.

     Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,–

     uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

    Par noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu ātrbojīgu pārtikas produktu pārvadāšanas laikā –

     uzliek naudas sodu pārvadātājam no piecdesmit līdz simt latiem.

     Par noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu pārvadājumam paredzēto ātrbojīgu pārtikas produktu iekraušanas laikā –

     uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

     Par šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti  atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,-

     uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

Par ātrbojīgu pārtikas produktu nodošanu pārvadājuma veikšanai vai iekraušanu transportlīdzeklī, kurā nav speciālās pārvadāšanas iekārtas (ja šāda iekārta attiecīgajam pārvadājumam ir nepieciešama) vai kura speciālā pārvadāšanas iekārta neatbilst tehniskajām vai sanitārajām prasībām,–

    uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no simt līdz divsimt latiem.

    Par šā panta sestajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,-

    uzliek naudas sodu no divsimt līdz četrsimt latiem.


 

 

149.36 pants. Pašpārvadājumu noteikumu pārkāpšana

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājumu veikšanu, ja nav klāt pašpārvadājumu sertifikāta, vai par atteikšanos uzrādīt pašpārvadājumu sertifikātu –

     uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu latu apmērā.

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājumu veikšanu, pārkāpjot pašpārvadājumu sertifikāta lietošanas

noteikumus, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem, bet pārvadātājam – no simt līdz divsimt latiem.

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājumu veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegta pašpārvadājumu sertifikāta –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz divsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem."

13.

Juridiskais birojs

Aizstāt 149.36 panta ceturtajā daļā vārdus “tādām pašām darbībām”  ar vārdiem “šā panta trešajā daļā paredzētajām darbībām”.

Atbalstīts

149.36 pants. Pašpārvadājumu noteikumu pārkāpšana

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājumu veikšanu, ja nav klāt pašpārvadājumu sertifikāta, vai par atteikšanos uzrādīt pašpārvadājumu sertifikātu –

     uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu latu apmērā.

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājumu veikšanu, pārkāpjot pašpārvadājumu sertifikāta lietošanas

noteikumus, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem, bet pārvadātājam – no simt līdz divsimt latiem.

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājumu veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegta pašpārvadājumu sertifikāta –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz divsimt latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem."

 

15. Papildināt kodeksu ar 150.2 un 150.3 pantu šādā redakcijā:

“150.2 pants. Izvairīšanās no dzīvojamās mājas uzturēšanas

Par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo

māju –

uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem.

 

150.3 pants. Pamatpakalpojumu nesniegšana īrniekam

Par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, –

uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem.”

 

 

 

18. Papildināt kodeksu ar 150.2 un 150.3 pantu šādā redakcijā:

“150.2 pants. Izvairīšanās no dzīvojamās mājas uzturēšanas

Par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo

māju –

uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem.

 

150.3 pants. Pamatpakalpojumu nesniegšana īrniekam

Par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, –

uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem.”

152.pants. Būvniecības noteikumu pārkāpšana

Par būves patvaļīgu būvniecību vai tās renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par būvniecības normatīvu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kuru neievērošana var atstāt iespaidu uz būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

16. Izteikt 152. pantu šādā redakcijā:

“152.pants. Būvniecības noteikumu pārkāpšana

Par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par būves patvaļīgu būvniecību –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par būvniecības normatīvu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kuru neievērošana var atstāt iespaidu uz būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā noteiktā atlikto būvdarbu izpildes termiņa

neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par būvdarbu, kuriem nepieciešama būvatļauja un civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, veikšanu bez būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pret nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai un zaudējumiem trešās personas mantai –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz divtūkstoš latiem.”

 

 

 

19. Izteikt 152. pantu šādā redakcijā:

“152.pants. Būvniecības noteikumu pārkāpšana

Par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par būves patvaļīgu

būvniecību –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par tādu būvniecības normatīvu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

Par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā noteiktā atlikto būvdarbu izpildes termiņa

neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par būvdarbu, kuriem nepieciešama būvatļauja un civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, veikšanu bez būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pret nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai un zaudējumiem trešās personas mantai –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz divtūkstoš latiem.”

 

17. Papildināt kodeksu ar 155.14 pantu šādā redakcijā:

 "155.14 pants. Gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošana

Par Eiropas Kopienas normatīvajos aktos, Latvijas Republikā spēkā esošajos starptautiskajos līgumos un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošanu – informācijas nesniegšanu  pasažieriem par viņu tiesībām sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem.

Par citu Eiropas Kopienas normatīvajos aktos, Latvijas Republikā spēkā esošajos starptautiskajos līgumos un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošanu sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz septiņsimt latiem."

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

Juridiskais birojs

Izslēgt 155.14 panta pirmajā daļā vārdus  “Eiropas Kopienas normatīvajos aktos, Latvijas Republikā spēkā esošajos starptautiskajos līgumos un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošanu”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 155.14 panta otrajā daļā vārdus  “Eiropas Kopienas normatīvajos aktos, Latvijas Republikā spēkā esošajos starptautiskajos līgumos un nacionālajos”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

20. Papildināt kodeksu ar 155.14 pantu šādā redakcijā:

 "155.14 pants. Gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošana

Par informācijas nesniegšanu  pasažieriem par viņu tiesībām sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem.

Par citu normatīvajos aktos noteikto gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošanu sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz septiņsimt latiem."

158.pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana maksas pakalpojumu sniegšanā

Par patvaļīgu maksas pakalpojumu atsākšanu pakalpojumu punktā, kura darbu noteiktā kārtībā pārtraukusi uz to pilnvarota valsts iestāde, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

 

16.

Juridiskais birojs

Izslēgt 158. pantu.

Atbalstīts

21. Izslēgt 158. pantu.


 

158.2 pants. Valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bez licences un licencē ietverto noteikumu pārkāpšana

Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez sabiedrisko pakalpojumu licences vai par sabiedrisko pakalpojumu licencē ietverto noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz desmittūkstoš latiem.

18. Izteikt 158.2 un 158. pantu šādā redakcijā:

"158.2 pants. Valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bez licences vai vispārējās atļaujas vai licences vai vispārējās atļaujas noteikumu vai nosacījumu pārkāpšana

Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez sabiedrisko pakalpojumu licences vai vispārējās atļaujas vai par sabiedrisko pakalpojumu licences vai vispārējās atļaujas noteikumu vai nosacījumu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz piectūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz desmittūkstoš latiem.

17.

 

 

 

18.

Juridiskais birojs

Izslēgt 158.2 pantā vārdus “noteikumu vai”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 158.2 panta pirmās daļas sankcijā vārdus “piecsimt” ar vārdu “četrsimt”, bet otrās daļas sankcijā vārdu “tūkstoš” ar vārdu “piecsimt”.

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

22. Izteikt 158.2 un 158. pantu šādā redakcijā:

"158.2 pants. Valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bez licences vai vispārējās atļaujas vai licences vai vispārējās atļaujas nosacījumu pārkāpšana

Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez sabiedrisko pakalpojumu licences vai vispārējās atļaujas vai par sabiedrisko pakalpojumu licences vai vispārējās atļaujas nosacījumu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz piectūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz desmittūkstoš latiem.

158.3 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumīgo lēmumu

nepildīšanu –

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.

158.3 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai lietotāja rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumīgo lēmumu nepildīšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.”

 

 

 

158.3 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai lietotāja rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumīgo lēmumu nepildīšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.”


 

 

19. Papildināt kodeksu ar 158.4 pantu šādā redakcijā:

“158.4 pants. Elektronisko sakaru tīklu nodrošināšana vai elektro­nisko sakaru pakalpojumu sniegšana, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu

Par elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem."

 

 

 

23. Papildināt kodeksu ar 158.4 pantu šādā redakcijā:

“158.4 pants. Elektronisko sakaru tīklu nodrošināšana vai elektro­nisko sakaru pakalpojumu sniegšana, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu

Par elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem."

167.1 pants. Akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu pārkāpšana

Par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu, –

fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

20. Izteikt 167.pantu šādā redakcijā:

"167.pants. Akustiskā trokšņa normatīvu vai vides trokšņa robež­lielumu pārkāpšana

Par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa

robežlielumu, –

fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

fiziskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem."

 

 

 

24. Izteikt 167.pantu šādā redakcijā:

"167.pants. Akustiskā trokšņa normatīvu vai vides trokšņa robež­lielumu pārkāpšana

Par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, –

fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

fiziskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem."

 

21. Papildināt kodeksu ar 190.15 pantu šādā redakcijā:

 "190.15 pants. Izvairīšanās no skaidras naudas deklarēšanas

Par skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ie­ved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu dekla­rēšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem."

19.

Juridiskais birojs

Aizstāt 190.15 pantā vārdus “Par skaidras naudas” ar vārdiem “Par normatīvajos aktos noteiktās skaidrās naudas” un vārdu “Kopienas” ar vārdiem “Eiropas Kopienas”.

Atbalstīts

25. Papildināt kodeksu ar 190.15 pantu šādā redakcijā:

 "190.15 pants. Izvairīšanās no skaidras naudas deklarēšanas

Par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ie­ved Eiropas Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu dekla­rēšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem."


 

201.26 pants. Valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā

Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, –

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

Deputāts M.Grīnblats

Izteikt 201.26 pantu šādā redakcijā:

“201.26 pants. Valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā

Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, –

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,–

uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.”

 

Juridiskā komisija

Papildināt 201.26 pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,–

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā nr.21

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

26. Papildināt 201.26 pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,–

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.”


 

201.49 pants. Nelikumīgas maksas pieprasīšana un saņemšana par izglītības ieguvi

Par nelikumīgas maksas pieprasīšanu vai saņemšanu par pamatizglītības vai vidējās izglītības ieguvi –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

Par nelikumīgas maksas pieprasīšanu par augstākās izglītības ieguvi –

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.

22. Izteikt 201.49 pantu šādā redakcijā:

“201.49 pants. Prettiesiskas maksas pieprasīšana un saņemšana izglītības iestādē

Par prettiesiskas maksas pieprasīšanu vai saņemšanu izglītības iestādē –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes atbildīgajai personai no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.”

22.

Juridiskais birojs

Aizstāt 201.49 panta nosaukumā vārdu “prettiesiskas” ar vārdu “prettiesiska” un pirmajā daļā – vārdu “prettiesiskas” ar vārdu “prettiesisku”.

Atbalstīts

27. Izteikt 201.49 pantu šādā redakcijā:

“201.49 pants. Prettiesiska maksas pieprasīšana un saņemšana izglītības iestādē

Par prettiesisku maksas pieprasīšanu vai saņemšanu izglītības iestādē –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes atbildīgajai personai no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.”


 

 

23. Papildināt kodeksu ar 201.60, 201.61, 201.62 un 201.63 pantu šādā redakcijā:

“201.60 pants. Izglītības programmas īstenošana neatbilstoši licencētajai programmai

Par izglītības programmas īstenošanu neatbilstoši licencētajai programmai –

uzliek naudas sodu  izglītības iestādes vadītājam vai atbildīgajai personai no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu  izglītības iestādes vadītājam vai atbildīgajai personai no simt līdz divsimt latiem.

23.

 

 

 

 

24.

Deputāts V.Buzajevs
Izslēgt likumprojekta 23. pantu (par kodeksa papildināšana ar 201.60, 201.61, 201.62 un 201.63 pantu).
 
Deputāts I.Ribakovs

Izslēgt likumprojekta 23. panta pirmo un otro daļu (APK papildināšana ar 201.60 un 201.61 pantu).

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

Neatbalstīts

28. Papildināt kodeksu ar 201.60, 201.61, 201.62 un 201.63 pantu šādā redakcijā:

“201.60 pants. Izglītības programmas īstenošana neatbilstoši licencētajai programmai

Par izglītības programmas īstenošanu neatbilstoši licencētajai programmai –

uzliek naudas sodu  izglītības iestādes vadītājam vai atbildīgajai personai no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu  izglītības iestādes vadītājam vai atbildīgajai personai no simt līdz divsimt latiem.


 

 

201.61 pants. Pedagoga, kura izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst prasībām, pieņemšanu darbā vai darba tiesisko attiecību turpināšana ar šādu pedagogu     

Par pedagoga, kura izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst prasībām, pieņemšanu darbā vai darba tiesisko attiecību turpināšanu ar šādu pedagogu –

uzliek naudas sodu  izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu  izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

 

 

201.61 pants. Pedagoga, kura izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst prasībām, pieņemšana darbā vai darba tiesisko attiecību turpināšana ar šādu pedagogu     

Par pedagoga, kura izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pieņemšanu darbā vai d

arba tiesisko attiecību turpināšanu ar šādu pedagogu –

uzliek naudas sodu  izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu  izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.


 

 

201.62 pants. Ārvalstu augstskolu pārstāvniecību darbības noteikumu pārkāpšana

Par  ārvalstu augstskolu pārstāvniecību darbības  noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu  atbildīgajai personai no simt līdz divsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu  no divsimt līdz piecsimt latiem.

 

 

 

201.62 pants. Ārvalstu augstskolu pārstāvniecību darbības noteikumu pārkāpšana

Par  ārvalstu augstskolu pārstāvniecību darbības  noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu  atbildīgajai personai no simt līdz divsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu  no divsimt līdz piecsimt latiem.

 

201.63  Bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšana

Par bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšanu - 

uzliek naudas sodu nometnes organizētājam – fiziskajai personai - no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajai personai – no simt līdz divsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu nometnes organizētājam – fiziskajai personai – no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajai

personai – no divsimt līdz piecsimt latiem.

 

 

 

201.63  Bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšana

Par bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšanu – 

uzliek naudas sodu nometnes organizētājam – fiziskajai personai  no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajai personai – no simt līdz divsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu nometnes organizētājam – fiziskajai personai  no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajai personai – no divsimt līdz piecsimt latiem.”

 

24. Papildināt kodeksu ar 204.14 pantu šādā redakcijā:

"204.14 pants. Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizskaršana

     Par tādu nelegālu sistēmu ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu vai pārdošanu, kā arī uzstādīšanu, ierīkošanu, instalāciju vai izmantošanu komerciāliem mērķiem, kuras paredzētas vai pielāgotas tam, lai piekļūtu aizsargātam

pakalpojumam, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelegālās sistēmas vai bez konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelegālās sistēmas."

25.

Juridiskais birojs

Izteikt 204.14 panta pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

“Par ierobežotas piekļuves sistēmu nelikumīgu ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu, pārdošanu vai cita veida atsavināšanu komerciāliem mērķiem, kā arī par nelegālu ierobežotas piekļuves sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalāciju vai izmantošanu komerciāliem mērķiem –“.

Atbalstīts

29. Papildināt kodeksu ar 204.14 pantu šādā redakcijā:

"204.14 pants. Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizskaršana

     Par ierobežotas piekļuves sistēmu nelikumīgu ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu, pārdošanu vai cita veida atsavināšanu komerciāliem mērķiem, kā arī par nelegālu ierobežotas piekļuves sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalāciju vai izmantošanu komerciāliem mērķiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelegālās sistēmas vai bez konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelegālās sistēmas."

 

 25. Papildināt kodeksu ar 204.13 pantu šādā redakcijā:

"204.13 pants. Par heraldiskā simbola un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu nelikumīgu lietošanu

Par heraldisko simbolu reģistrā nereģistrēta heraldiskā simbola lietošanu –

uzliek naudas sodu valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam līdz divdesmit latiem.

Par Heraldisko simbolu likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu lietošanu –

uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

Par heraldiskā simbola lietošanu, ja to nav atļāvis heraldiskā simbola īpašnieks, uz kura vārda reģistrēts heraldiskais simbols, –

uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem."

26.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 25.pantu šādā redakcijā:

“Papildināt kodeksu ar 204.15 pantu šādā redakcijā: 

 “204.15 pants. Ģerboņu un atribūtikas ar valsts ģerboni nelikumīga lietošana

     Par ģerboņu reģistrā nereģistrēta ģerboņa lietošanu –

    uzliek naudas sodu valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam līdz divdesmit latiem.

     Par likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu –

      uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

     Par ģerboņa lietošanu bez tā īpašnieka atļaujas –

      uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.”

Atbalstīts

30. Papildināt kodeksu ar 204.15 pantu šādā redakcijā: 

 “204.15 pants. Ģerboņu un atribūtikas ar valsts ģerboni nelikumīga lietošana

     Par ģerboņu reģistrā nereģistrēta ģerboņa

lietošanu –

    uzliek naudas sodu valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam līdz divdesmit latiem.

     Par likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu –

      uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

     Par ģerboņa lietošanu bez tā īpašnieka atļaujas –

      uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.”


 

210.pants. Pašvaldību administratīvās komisijas

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 44., 51.–53.pantā, 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.–98., 98.1, 98.2, 100., 102.1, 103., 103.2, 103.6, 106.–108.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134., 135., 136., 137., 137.1, 138. (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149., 149.1, 150., 152., 155.pantā, izņemot tā trešo un ceturto daļu, 155.5 pantā, 156.panta pirmajā daļā, 156.4 panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu sastādījušas tādas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.1, 172., 172.1, 172.2, 172.4 pantā, 173.pantā, 174.3 panta pirmajā un trešajā daļā, 176., 185.–190., 190.2, 190.3, 190.10 , 190.11, 190.12 , 194.3, 197. (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi valsts iestādes amatpersona) un 202.–204.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata materiālus vai administratīvo pārkāpumu lietas un izlemj jautājumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.

Pašvaldības var izveidot administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisiju.

Bērnu lietu apakškomisija izskata bērnu izdarītos administratīvos pārkāpumus un šā kodeksa 172.2, 172.4 un 173.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

26. 210.pantā:

 papildināt pirmo daļu pēc skaitļa “149.1” ar skaitļiem un vārdiem “149.32 panta septītajā un astotajā daļā, 149.33 pantā (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus)”;

 

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa “150.” ar skaitļiem “150.2, 150.3” un pirms skaitļa “202.” ar skaitli “201.63”.

 

27.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 26. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Aizstāt 210.panta pirmajā daļā skaitli “149.1”  ar skaitļiem un vārdiem “149.1 pantā, 149.32 panta septītajā un astotajā daļā, 149.33 pantā (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus)”.”

Atbalstīts

31. 210.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli “149.1”  ar skaitļiem un vārdiem “149.1 pantā, 149.32 panta septītajā un astotajā daļā, 149.33 pantā (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus)”;

 

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa “150.” ar skaitļiem “150.2, 150.3” un pirms skaitļa “202.” – ar skaitli “201.63”.


 

211.3 pants. Pašvaldību amatpersonas, kas kontrolē transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu

Kontroli pār transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu ievērošanu atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem realizē pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

27. Izteikt 211.3 pantu šādā redakcijā:

 "211.pants. Pašvaldību amatpersonas, kas kontrolē transportlīdzek­ļu apstāšanās vai stāvēšanas un pasažieru un kravu pārvadāšanas noteikumu ievērošanu

Kontroli pār transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas un pasažieru un kravu pārvadāšanas noteikumu ievērošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā realizē pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas)."

28.

 

 

29.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 27. pantu.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 211.3 pantā vārdus “atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem”.

Atbalstīts

 

 

Atbalstīts

32. Izslēgt 211.3 pantā vārdus “atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem”.


 

 

 

30.

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt kodeksu ar 211.4 pantu šādā redakcijā:

“211.4 pants. Pašvaldību amatpersonas, kas kontrolē mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā

Kontroli pār mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā realizē pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).”

Neatbalstīts

 

213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46., 53.1 pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 116.panta otrajā daļā, 137.1 panta trešajā daļā, 139.1 panta otrajā daļā, 149.4 panta septītajā daļā, 149.15 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 150.1 pantā, 155.3 pantā, 155.4 panta otrajā daļā, 155.6 panta otrajā daļā, 155.8 pantā, 156.4 panta otrajā daļā, 158., 158.1 pantā, 160.1 panta otrajā daļā, 165.4, 165.5, 166.2, 166.3, 166.7, 166.8, 166.17, 166.21–166.25, 166.28–166.30, 167., 170.1 pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.2, 174.3, 174.5, 175., 175.1–175.4, 176.1, 177., 178., 187.1, 190.5, 190.6 pantā, 190.9 panta pirmajā daļā, 190.10, 194.1, 200.–200.2, 201.1–201.9, 201.39–201.48, 204.1, 204.2 pantā un 204.5 panta otrajā daļā, 204.12 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

 

31.

Jurididskā komisija

Papildināt 213.pantu pēc skaitļa un vārdiem "149.4 panta septītajā daļā" ar skaitli un vārdiem "149.5 panta ceturtajā daļā".

Atbalstīts

33. Papildināt 213.pantu pēc skaitļa un vārdiem "149.4 panta septītajā daļā" ar skaitli un vārdiem "149.5 panta ceturtajā daļā".

214.pants. Valsts policijas iestādes

Valsts policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.1, 46., 109.–114., 118., 134.–136.pantā, 137.1 panta ceturtajā daļā, 138., 139.pantā, 139.1panta pirmajā daļā, 149.4–149.33 pantā, 155.panta pirmajā daļā, 159.4–159.6 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 167., 170.1 pantā, 171.panta pirmajā daļā, 173.panta otrajā daļā, 174.4, 179.1, 181., 183., 183.1, 202.1, 204.4 un 204.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, attiecīgo policijas pārvalžu (biroju, nodaļu) priekšnieki un viņu vietnieki, Ceļu policijas priekšnieki un viņu vietnieki, policijas iecirkņu priekšnieki un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. Operatīvās vadības struktūrvienības (dežūrdaļas) maiņas vecākais šo amatpersonu prombūtnē ir tiesīgs izskatīt lietas par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, un Valsts policijas iestāžu vārdā uzlikt par tiem administratīvos sodus ārvalstu pilsoņiem, ja viņi ir pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika;

2) policijas iecirkņu vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4–149.33 pantā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus, un par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 136., 170.1 pantā un 171.panta pirmajā daļā;

3) Valsts policijas apakšvienību komandieri, viņu vietnieki, inspektori, kārtībnieki, Valsts policijas struktūrvienību vecākie inspektori un inspektori – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4–149.33 pantā, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus, izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums.

28. Aizstāt 214.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdu "202.1 un 204.6" ar skaitļiem un vārdu "202.1, 204.6 un 204.15";

 

aizstāt 214.panta pirmajā daļā vārdus un skaitli "un 204.6 pantā" ar skaitļiem un vārdiem  "204.6 un 204.14 pantā".

32.

 

 

 

 

 

 

 

 

33.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 214. panta otrās daļas 3. punktu pēc vārdiem „apakšvienību komandieri, viņu vietnieki, inspektori” ar vārdiem „jaunākie inspektori”.

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 214.panta otro daļu ar ceturto punktu šādā redakcijā:

„4) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4–149.33 pantā un fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

34. 214.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "202.4 un 204.6 pantā" ar skaitļiem un vārdiem "202.4, 204.6, 204.14 un 204.15 pantā";

 

papildināt otrās daļas 3. punktu pēc vārdiem “apakšvienību komandieri, viņu vietnieki, inspektori” ar vārdiem “jaunākie inspektori”;

 

papildināt otro daļu ar ceturto punktu šādā redakcijā:

“4) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4–149.33 pantā un fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli.”

214.1 pants. Pašvaldības policija

Pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.1 pantā, 137.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 155.4 panta pirmajā daļā, 166.20 panta pirmajā daļā, 170.1 pantā, 171.panta pirmajā daļā, 172.pantā, 181.panta piektajā daļā, 186.pantā, 201.35 panta trešajā un ceturtajā daļā un 204.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā.

 

34.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt 214.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.1 pantā, 137.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 155. pantā, 155.4 panta pirmajā daļā, 166.9 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 170.1 pantā, 171.panta pirmajā daļā, 172.pantā, 181.panta piektajā daļā, 186.pantā, 201.35 panta trešajā un ceturtajā daļā un 204.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.”

Atbalstīts

35. Izteikt 214.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.1 pantā, 137.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 155. pantā, 155.4 panta pirmajā daļā, 166.9 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 170.1 pantā, 171.panta pirmajā daļā, 172.pantā, 181.panta piektajā daļā, 186.pantā, 201.35 panta trešajā un ceturtajā daļā un 204.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.”

 


 

215.1 pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests izskata šā kodeksa 149.33 panta divdesmitajā daļā, 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.1, 155.2, 155.3, 155.5, 155.6, 155.13, 156., 156.1, 156.2, 156.3 pantā, 156.4 panta pirmajā daļā, 159., 159.4 pantā, 160.1 panta pirmajā daļā, 165.2, 166., 166.2, 166.6 pantā, 166.9 panta otrajā daļā, 166.12 panta trešajā daļā, 166.14 pantā, 166.15 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 166.20, 166.27, 166.32, 169.3, 190.7 un 201.10–201.18 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ieņēmumu dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā

daļā, –

naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors un viņa vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu muitu priekšnieki un viņu vietnieki – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti 190.7 un 201.10–201.18 pantā, –

naudas sodu līdz seštūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

3) pārējās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotas amatpersonas –

naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

29. Papildināt 215.panta pirmo daļu pēc skaitļa "190.7" ar skaitli "190.15".

 

 

 

36. Papildināt 215.panta pirmo daļu pēc skaitļa "190.7" ar skaitli "190.15".

215.4 pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata šā kodeksa 155.panta pirmajā, otrajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem sastādījušas centra amatpersonas, kā arī 155.5, 155.9, 155.10, 155.11, 155.12 pantā, 156.panta pirmajā daļā, 166.9 panta pirmajā un trešajā daļā, 166.10, 166.11 pantā, 166.12 panta pirmajā un otrajā daļā, 166.13 pantā, 166.14 panta pirmajā daļā un 166.15 panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem pārtikas un ārstniecības līdzekļu apritē, sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā) un 166.16 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Patērētāju tiesību aizsardzības centra vārdā ir tiesīgi:

1) Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktors un viņa vietnieki – naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra struktūrvienību vadītāji – naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

3) pārējās Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotās amatpersonas – naudas sodu līdz trīssimt latiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas, kas minētas šā panta otrajā daļā, gadījumos, kad netiek savlaicīgi izpildītas to likumīgās prasības, ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par šā kodeksa 175.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

30. Papildināt 215.4 panta pirmo daļu pēc skaitļa "155.12 " ar skaitli  "155.14 ";

 

aizstāt 215.panta pirmajā daļā vārdus un skaitli "un 166.16 pantā" ar skaitļiem un vārdiem  "166.16  un 204.14 pantā".

 

 

 

37. 215.4 panta pirmajā daļā:

 papildināt daļu pēc skaitļa "155.12 " ar skaitli  "155.14 ";

 

aizstāt vārdus un skaitli "un 166.16 pantā" ar skaitļiem un vārdiem  "166.16  un 204.14 pantā".

215.10 pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata šā kodeksa 148.1, 158.2 un 158.3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus līdz desmittūkstoš latiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vārdā ir tiesīga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome.

31. Izteikt 215.10 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata šā kodeksa 148.1, 158.2, 158.3 un 158.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."

 

 

 

38. Izteikt 215.10 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata šā kodeksa 148.1, 158.2, 158.3 un 158.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."

221.pants. Autotransporta kontroles iestādes un amatpersonas

Autotransporta kontroles iestādes un amatpersonas izskata šā kodeksa 135.pantā, 136.panta ceturtajā – septītajā un devītajā daļā, 137., 137.1 pantā, 149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.32 panta septītajā daļā, 149.33 un 149.34 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto iestāžu un amatpersonu vārdā ir tiesīgi:

1) Autotransporta direkcijas vadītājs un viņa vietnieks, Autotransporta direkcijas Transporta uzraudzības dienesta vadītājs un viņa vietnieks – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.33 un 149.34 pantā;

2) Autotransporta direkcijas Transporta uzraudzības dienesta inspektori un kontrolieri – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā un 149.33 pantā, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus;

3) pašvaldības domes (padomes) izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieki, viņu vietnieki un kontrolieri – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135.pantā, 136.panta ceturtajā – septītajā un devītajā daļā, 137., 137.1 pantā, 149.4 panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.32 panta septītajā daļā un 149.33 pantā.

32. Izteikt 221.pantu šādā redakcijā:

 "221.pants. Autotransporta kontroles iestādes un amatpersonas

Autotransporta kontroles iestādes un amatpersonas izskata šā kodeksa 135.pantā, 136.panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā, 137., 137.1 pantā, 149.4 panta pirmajā, devītajā un desmitajā daļā, 149.32 panta septītajā, astotajā un devītajā daļā, 149.33, 149.34 un 149.36 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

 

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto iestāžu un amatpersonu vārdā ir tiesīgi:

1) Autotransporta direkcijas vadītājs un viņa vietnieki, Autotransporta direkcijas Transporta uzraudzības dienesta vadītājs un viņa vietnieki – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4 panta pirmajā, devītajā un desmitajā daļā, 149.32 panta astotajā un devītajā daļā, 149.33, 149.34 un 149.36 pantā;

2) Autotransporta direkcijas inspektori un kontrolieri – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4 panta pirmajā, devītajā un desmitajā daļā, 149.32 panta astotajā un devītajā daļā, 149.33 un 149.36 pantā, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz piecdesmit latus;

3) pašvaldības domes (padomes) izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieki, viņu vietnieki un kontrolieri vai pilsētas domes (rajona padomes) pilnvarotas institūcijas pārstāvji (amatpersonas) – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135.pantā, 136.panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā, 137., 137.1 pantā, 149.4 panta devītajā un desmitajā daļā, 149.32 panta septītajā un astotajā daļā un 149.33 pantā (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus);

4) pašvaldības domes (padomes) izveidotā autotransporta kontroles dienesta kontrolieri – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4 panta pirmajā, devītajā un desmitajā daļā, 149.32 panta astotajā un devītajā daļā, 149.33  un 149.36 pantā, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz piecdesmit latus.

Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā panta pirmajā daļā minēto iestāžu un amatpersonu vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas."

35.

 

&nbs p;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37.

Juridiskais birojs

Aizstāt 221.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “iestādes un amatpersonas”  ar vārdu “institūcijas”  un pirmajā daļā – vārdus “devītajā un desmitajā daļā”  ar vārdiem “vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 221.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgi:

     1) Autotransporta inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītājs un viņa vietnieki -  par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.32 panta astotajā un devītajā daļā, 149.33, 149.34 un 149.36 pantā;

     2) Autotransporta inspekcijas inspektori un kontrolieri -  par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.32 panta astotajā un devītajā daļā, 149.33 un 149.36 pantā – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem;

     3) pašvaldības domes (padomes) izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieki, viņu vietnieki un pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas pārstāvji (amatpersonas) –  par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135.pantā, 136.panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā, 137., 137.1 pantā, 149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.32 panta septītajā, astotajā un devītajā daļā, 149.33 (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus) un 149.36 pantā;

4) pašvaldības domes (padomes) izveidotā autotransporta kontroles dienesta kontrolieri – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135. pantā, 136. panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā, 137., 137.1 pantā,  149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.32 panta septītajā, astotajā un devītajā daļā, 149.33 (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus)  un 149.36 pantā – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.”

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 221.panta trešajā daļā vārdus “iestāžu un amatpersonu”  ar vārdu “institūciju”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

39. Izteikt 221.pantu šādā redakcijā:

 "221.pants. Autotransporta kontroles institūcijas

Autotransporta kontroles institūcijas izskata šā kodeksa 135.pantā, 136.panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā, 137., 137.1 pantā, 149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.32 panta septītajā, astotajā un devītajā daļā, 149.33, 149.34 un 149.36 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgi:

     1) Autotransporta inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītājs un viņa vietnieki – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.32 panta astotajā un devītajā daļā, 149.33, 149.34 un 149.36 pantā;

     2) Autotransporta inspekcijas inspektori un kontrolieri –  par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.32 panta astotajā un devītajā daļā, 149.33 un 149.36 pantā – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem;

     3) pašvaldības domes (padomes) izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieki, viņu vietnieki un pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas pārstāvji (amatpersonas) –  par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135.pantā, 136.panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā, 137., 137.1 pantā, 149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.32 panta septītajā, astotajā un devītajā daļā, 149.33 (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus) un 149.36 pantā;

4) pašvaldības domes (padomes) izveidotā autotransporta kontroles dienesta kontrolieri – par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135. pantā, 136. panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā, 137., 137.1 pantā,  149.4 panta pirmajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, 149.32 panta septītajā, astotajā un devītajā daļā, 149.33 (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus)  un 149.36 pantā – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas."

 


 

230.pants. Pārtikas un veterinārais dienests

Pārtikas un veterinārais dienests izskata šā kodeksa 42.2, 46.1 (par pārkāpumiem veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu apritē), 78.1,102., 102.2, 103.3 , 103.6 ,105., 105.5, 106., 106.1, 106.2 , 107., 108., 108.1– 108.4 pantā, 155.panta pirmajā un otrajā daļā, 155.5, 166.2 pantā, 166.9 panta pirmajā 166.9 panta pirmajā un trešajā daļā, 166.10 pantā, 166.12 panta pirmajā un otrajā daļā , 166.14 panta pirmajā daļā un 166.15 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Pārtikas un veterinārā dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors – naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

2) valsts vecākie pārtikas inspektori un valsts vecākie veterinārie inspektori – naudas sodu līdz tūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

3) valsts vecākie sanitārie robežinspektori – naudas sodu līdz tūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

4) valsts pārtikas inspektori un valsts veterinārie inspektori – naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

5) valsts sanitārie robežinspektori – naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas ir kompetentas izskatīt šā kodeksa 42.2, 102.pantā, 102.2 panta otrajā daļā, 106., 106.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, 108., 108.1, 108.3, 108.4 pantā un 166.14 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, ja pārkāpums izdarīts uz valsts (muitas) robežas vai muitas noliktavās.

33. 230.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļiem "108.1–108.4" ar skaitli "149.35";

 

papildināt trešo daļu pēc skaitļa un vārda "108.4 pantā" ar skaitli un vārdiem "149.35 panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā".

38.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 33. pantā vārdus “un sestajā”  ar vārdiem “sestajā un septītajā”.

Atbalstīts

40. 230.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļiem "108.1–108.4" ar skaitli "149.35";

 

papildināt trešo daļu pēc skaitļa un vārda "108.4 pantā" ar skaitli un vārdiem "149.35 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā".

231.2 pants. Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes

Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam 152.pantā paredzētajam naudas sodam;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz trīssimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas valsts būvinspektori – uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz simt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.

34. Aizstāt 231.panta trešajā daļā vārdus "uzlikt naudas sodu līdz simt latiem" ar vārdiem " uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem".

 

 

 

41. Aizstāt 231.panta trešajā daļā vārdus "uzlikt naudas sodu līdz simt latiem" ar vārdiem " uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem".


 

236.1 pants. Valsts proves uzraudzības inspekcija

Valsts proves uzraudzības inspekcija izskata šā kodeksa 163.1 un 163.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts proves uzraudzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

2) Valsts proves uzraudzības inspekcijas daļu vadītāji un vecākie inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz četrsimt latiem.

 

39.

Likumprojekts ar reģ.nr.1417, kas iekļauts kā priekšlikums

Izteikt 236.pantu šādā redakcijā:

 "236.pants. Valsts proves uzraudzības inspekcija

Valsts proves uzraudzības inspekcija izskata šā kodeksa 163.1 un 163.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī šā kodeksa 166.10  paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu tirdzniecības jomā.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts proves uzraudzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts proves uzraudzības inspekcijas struktūrvienību vadītāji un vecākie inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz četrsimt latiem."

Atbalstīts

42. Izteikt 236.pantu šādā redakcijā:

 "236.pants. Valsts proves uzraudzības inspekcija

Valsts proves uzraudzības inspekcija izskata šā kodeksa 163.1 un 163.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī šā kodeksa 166.10  paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu tirdzniecības jomā.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts proves uzraudzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts proves uzraudzības inspekcijas struktūrvienību vadītāji un vecākie inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz četrsimt latiem."

236.3 pants. Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs izskata šā kodeksa 41.1 pantā un 201.26–201.35 pantā (izņemot lietas par 201.32 pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts valodas centra vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts valodas centra direktors un viņa vietnieks – naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori – naudas sodu līdz divsimt latiem.

Šajā pantā minētās amatpersonas par savas kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.

 

40.

 

 

 

 

 

41.

 

 

 

 

 

42.

Deputāts M.Grīnblats

Aizstāt 236.3 panta otrās daļas 1. punktā vārdus “divsimt piecdesmit” ar vārdu “piectūkstoš”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 236.3 panta otrās daļas 1. punktā vārdus “divsimt piecdesmit” ar vārdu “piecsimt”.

 

Deputāts M.Grīnblats
Aizstāt 236.3 panta otrās daļas 2. punktā vārdus “divsimt” ar vārdu “piecsimt”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

43. Aizstāt 236.3 panta otrās daļas 1. punktā vārdus “divsimt piecdesmit” ar vārdu “piecsimt”.


 

236.9 pants. Izglītības valsts inspekcija

Izglītības valsts inspekcija izskata šā kodeksa 201.49, 201.50, 201.51, 201.52, 201.53, 201.54, 201.55, 201.56, 201.57, 201.58 un 201.59 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Izglītības valsts inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Izglītības valsts inspekcijas vadītājs – naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) Izglītības valsts inspekcijas vadītāja vietnieks, reģionālo daļu vadītāji – naudas sodu līdz simt latiem;

3) valsts izglītības inspektori – naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

35. Izteikt 236.9  pantu šādā redakcijā:

“236.9 pants. Izglītības valsts inspekcija

Izglītības valsts inspekcija izskata šā kodeksa 201.49,201.50, 201.51, 201.52, 201.53, 201.54, 201.55, 201.56, 201.57, 201.58, 201.59, 201.60, 201.61 un 201.62 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Izglītības valsts inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Izglītības valsts inspekcijas vadītājs – naudas sodu līdz piecsimt latiem;

2) Izglītības valsts inspekcijas vadītāja vietnieks, departamentu direktori, daļu vadītāji – naudas sodu līdz divsimt latiem;

3) valsts galvenie inspektori – naudas sodu līdz simt latiem.”

43.

Deputāts I.Ribakovs
Izslēgt likumprojekta 35. pantu (APK papildināšana ar atsauci uz 201.60 un 201.61 pantu).

Neatbalstīts

44. Izteikt 236.9  pantu šādā redakcijā:

“236.9 pants. Izglītības valsts inspekcija

Izglītības valsts inspekcija izskata šā kodeksa 201.49, 201.50, 201.51, 201.52, 201.53, 201.54, 201.55, 201.56, 201.57, 201.58, 201.59, 201.60, 201.61 un 201.62 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Izglītības valsts inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Izglītības valsts inspekcijas vadītājs – naudas sodu līdz piecsimt latiem;

2) Izglītības valsts inspekcijas vadītāja vietnieks, departamentu direktori, daļu vadītāji – naudas sodu līdz divsimt latiem;

3) valsts galvenie inspektori – naudas sodu līdz simt latiem.”

248.pants. Administratīvā pārkāpuma protokola saturs

Protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Par pārkāpēju protokolā norāda viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārvalstniekiem – dzimšanas datumu), dzīvesvietu, citas ziņas, kurām var būt kāda nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas.

Ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt.

Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā.

Administratīvā pārkāpuma protokolu un naudas soda kvīšu veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību, kā arī veidlapu paraugus nosaka Ministru kabinets.

 

44.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 248.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Gadījumos, ja pārkāpums ceļu satiksmē ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, protokols tiek sastādīts bez personas, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, klātbūtnes un tās paraksts nav nepieciešams.”

Neatbalstīts

 

254.pants. Institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izdarīt administratīvo aizturēšanu

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, drīkst tikai institūcijas (amatpersonas), kuras tam pilnvarotas ar likumu, tas ir:

1) policijas darbinieki (amatpersonas) – ja neatļautās vietās tirgo alkoholiskos dzērienus, spirtu, ja organizē tirdzniecību neatļautās vietās, ja izdarīts sīkais huligānisms, ja notikusi ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, ja pārkāpta sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtība, ja persona bez dibināta iemesla nav ieradusies pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, ja lietoti alkoholiski dzērieni sabiedriskās vietās vai ja persona parādījusies sabiedriskā vietā dzēruma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu un sabiedrisko tikumību, ja pārkāpti satiksmes noteikumi, medību, zvejas noteikumi, ja pārkāpti citi likumdošanas akti par dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu, kā arī citos likumdošanas aktos tieši paredzētajos gadījumos;

2) Valsts robežsardzes amatpersonas – ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.

3) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai viņa vietnieku, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru vai viņu vietnieku pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti muitas noteikumu pārkāpumi vai pārkāpumi valsts ieņēmumu jomā;

4) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju amatpersonas, kā arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas personas – ja izdarīti pārkāpumi, kas saistīti ar medību, zvejas, makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu, meža ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos minēto vides aizsardzības valsts iestāžu amatpersonu likumīgam rīkojumam vai prasībai;

5) lidostas aviodrošības dienests – ja izdarīti lidostas drošības noteikumu pārkāpumi;

6) Valsts elektrosakaru inspekcijas amatpersonas – ja tiek ievestas, uzstādītas, būvētas, pārdotas vai lietotas radioviļņus izstarojošas iekārtas bez Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujas, kā arī izdarīti citi radiosakaru noteikumu pārkāpumi.

 

45.

Juridiskā komisija

Papildināt 254. pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Ieslodzījuma vietu pārvaldes valsts specializētā civildienesta ierēdņi – ja pārkāpti noteikumi par vielu, priekšmetu un izstrādājumu ienešanu un nodošanu ieslodzījuma vietā.”

Atbalstīts

45. Papildināt 254. pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Ieslodzījuma vietu pārvaldes valsts specializētā civildienesta ierēdņi – ja pārkāpti noteikumi par vielu, priekšmetu un izstrādājumu ienešanu un nodošanu ieslodzījuma vietā.”

257.pants. Mantu un dokumentu izņemšana un uzglabāšana

Mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas vai mantu apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem šā kodeksa 254. un 256.pantā norādīto institūciju amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas vai Valsts vides dienesta priekšnieka pilnvarotas personas. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4panta piektajā, sestajā vai septītajā daļā vai 149.15pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izņemtās mantas ātri bojājas un tās nevar nodot glabāšanā vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgās mantas, tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Kārtību, kādā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana, nosaka Ministru kabinets.

Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauta mantu, valūtas un vērtslietu izņemšana tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu.

Par mantu un dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai izdara attiecīgu ierakstu protokolos par administratīvo pārkāpumu, par mantu apskati vai administratīvo aizturēšanu.

[Ceturtā – sestā daļa]. (Izslēgtas ar 2003.gada 16.oktobra likumu)

Ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 181.pantā, policijas darbiniekiem ir tiesības līdz lietas izskatīšanai izņemt šaujamieroci un munīciju, par ko izdara ierakstu protokolā, norādot izņemamā ieroča marku vai modeli, kalibru, sēriju un numuru, munīcijas daudzumu un veidu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, izpildot dienesta pienākumus, izņemšanu, personas un mantu apskati piemēro tikai neatliekamos gadījumos.

 

46.

 

 

 

 

 

 

 

 

47.

Zemkopības ministrs M.Roze

Papildināt 257. panta pirmo daļu pēc vārdiem “Valsts vides dienesta priekšnieka pilnvarotas personas”  ar vārdiem “vai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un tā pilnvarotas personas”.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 257.panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārdiem „149.4 panta piektajā, sestajā vai septītajā daļā” ar skaitli un vārdiem „149.5 panta  ceturtajā daļā”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

46. Papildināt 257. panta pirmo daļu pēc vārdiem “Valsts vides dienesta priekšnieka pilnvarotas personas”  ar vārdiem “vai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un tā pilnvarotas personas” un pēc skaitļa un vārdiem “149.4 panta piektajā, sestajā vai septītajā daļā” ar skaitli un vārdiem “149.5 panta  ceturtajā daļā”.

260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar advokāta palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja minētais lūgums ir saņemts, institūcija, tiesnesis vai cita amatpersona, kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu var izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 149.10 pantā, 149.31 panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus likumā noteiktajā kārtībā.

Izskatot lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 46., 167.pantā, 171.panta otrajā daļā, 175., 177., 178. un 201.pantā, pie administratīvās atbildības sauktās personas klātbūtne ir obligāta. Ja šī persona izvairās ierasties pēc policijas iestādes vai tiesneša aicinājuma, to var atvest piespiedu kārtā, bet, ja tas nav iespējams, lietu tiesā izskata bez tās piedalīšanās.

 

48.

 

 

 

 

49.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Aizstāt 260. panta pirmajā daļā vārdu “advokāta” ar vārdu “pārstāvja”.

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 260.panta trešās daļas pēdējo teikumu ar šādu tekstu:

„un gadījumos, ja pārkāpums ceļu satiksmē ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot

transportlīdzekli.”

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

47. 260. pantā:

 aizstāt pirmajā daļā vārdu “advokāta” ar vārdu “pārstāvja”;

 

papildināt trešās daļas pēdējo teikumu ar šādu tekstu:

„un gadījumos, ja pārkāpums ceļu satiksmē ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot

transportlīdzekli.”


 

262.pants. Likumiskie pārstāvji

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais ir nepilngadīgi vai arī ja viņi savu fizisko un psihisko trūkumu dēļ paši nevar realizēt savas tiesības administratīvo pārkāpumu lietās, viņu intereses ir tiesīgi pārstāvēt to likumiskie pārstāvji (vecāki, adoptētāji, aizbildņi vai aizgādņi).

 

50.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51.

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 262. pantu šādā redakcijā:

“262.pants. Pārstāvji

Persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais procesā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona ar ierobežojumiem, kas norādīti Administratīvā procesa likumā. Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības.

Pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Iestāde šo pilnvarojumu noformē rakstveidā un pilnvarotājs to paraksta, bet tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais ir nepilngadīgi vai arī, ja viņi savu fizisko un psihisko trūkumu dēļ paši nevar realizēt savas tiesības administratīvo pārkāpumu lietās, viņu intereses ir tiesīgi pārstāvēt to likumiskie pārstāvji (vecāki, adoptētāji, aizbildņi vai aizgādņi).”

 

 

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Izteikt 262. pantu šādā redakcijā:

“262.pants. Pārstāvis

Persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais ir nepilngadīgi vai arī, ja viņi savu fizisko un psihisko trūkumu dēļ paši nevar realizēt savas tiesības administratīvo pārkāpumu lietās, viņu intereses ir tiesīgi pārstāvēt to likumiskie pārstāvji (vecāki, adoptētāji, aizbildņi vai aizgādņi).”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā

nr.51

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

48. Izteikt 262. pantu šādā redakcijā:

“262.pants. Pārstāvis

Persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais ir nepilngadīgi vai arī ja viņi savu fizisko un psihisko trūkumu dēļ paši nevar realizēt savas tiesības administratīvo pārkāpumu lietās, viņu intereses ir tiesīgi pārstāvēt to likumiskie pārstāvji (vecāki, adoptētāji, aizbildņi vai aizgādņi).”

263.pants. Advokāts

Advokātam, kurš piedalās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem; iesniegt lūgumus; personas vārdā, kura viņu uzaicinājusi, iesniegt sūdzību par lietā pieņemto lēmumu.

Advokāta pilnvaras apliecina orderis, kuru izdod juridiskā konsultācija.

 

52.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa
Izslēgt 263. pantu.

Atbalstīts

49. Izslēgt 263. pantu.


 

268.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai

Institūcija (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, izlemj šādus jautājumus:

1) vai šīs lietas izskatīšana ir viņa kompetencē;

2) vai pareizi sastādīts protokols un citi materiāli par administratīvo pārkāpumu;

3) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

4) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli;

5) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā, likumiskā pārstāvja un advokāta lūgumus;

6) vai ir pamats lietu par administratīvo pārkāpumu nosūtīt pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam.

 

53.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa
Aizstāt 268. panta 5. punktā vārdus “likumiskā pārstāvja un advokāta lūgumus” ar vārdiem “un pārstāvja lūgumus”.

Atbalstīts

50. Aizstāt 268. panta 5. punktā vārdus “likumiskā pārstāvja un advokāta lūgumus” ar vārdiem “un pārstāvja lūgumus”.


 

270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņus nosaka likumdošana.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad institūcija (amatpersona), kas kompetents lietu izskatīt, saņēmis protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 46., 167.pantā, 171.panta pirmajā un otrajā daļā, 175. un 178.pantā, izskata diennakts laikā, par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 165.3, 174.3 un 175.2 pantā, – trīs dienu laikā, bet 95.–98., 200., 201.1 pantā paredzētās – septiņu dienu laikā.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja par šo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149.15 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas jāizskata ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas nav minētas šā panta ceturtajā un piektajā daļā, izskata, kad ieradies pārkāpuma izdarītājs. Ja pārkāpuma izdarītājs paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes.

Likumdošana var noteikt arī citus termiņus administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai.

 

54.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais
Papildināt 270.panta ceturto daļu pēc vārdiem „pēc pārkāpuma konstatēšanas” ar vārdiem „jā pārkāpums ir fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli vai,” un sesto daļu pēc vārdiem „ceturtajā un piektajā daļā” ar vārdiem „vai, kuras ir rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kompetencē,”.

Neatbalstīts

 


 

271.1 pants. Administratīvo lietu izskatīšana un pierādījumu pārbaude, tiesnešiem lietu izskatot vienpersoniski

Lietas izskatīšana iesākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un ieņemamo amatu, pārliecinās par pārkāpēja identitāti, izskaidro pārkāpēja tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata pārkāpēja vai viņa advokāta lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie un liecinieki vai uzklausīts eksperta atzinums.

Ja lietvedībā piedalās advokāts un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Advokāts izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors.

 

55.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa
Aizstāt 271.1 panta pirmajā un trešajā daļā vārdu “advokāta” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pārstāvis” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

51. Aizstāt 271.1 panta pirmajā un trešajā daļā vārdu “advokāts” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pārstāvis” (attiecīgā locījumā).


 

274.pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā.

Lēmumā norāda:

1) tās institūcijas (amatpersonas) nosaukumu, kura pieņēmusi lēmumu;

2) lēmuma numuru, kura pirmie trīs simboli ir institūcijas trīsciparu kods, ko piešķir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

3) lietas izskatīšanas datumu;

4) ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta;

5) lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus un tos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;

6) protokola par administratīvo pārkāpumu numuru;

7) normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu;

8) lietā pieņemto lēmumu.

Ja, izlemjo t jautājumu par soda piemērošanu par administratīvo pārkāpumu, institūcijas (amatpersonas), kas norādīti šā kodeksa 205.panta 1.–5.punktā, vienlaikus izlemj jautājumu par vainīgās personas nodarītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu, lietā pieņemtajā lēmumā tiek norādīts piedzenamā zaudējuma apmērs, kā arī tā atlīdzināšanas termiņš un kārtība.

Lietā pieņemtajā lēmumā jāizlemj jautājums par izņemtajām mantām un dokumentiem.

Koleģiālās institūcijas lēmumu pieņem ar koleģiālās institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu.

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālās institūcijas lēmumu – priekšsēdētājs un sekretārs.

Likumdošanā paredzētajos gadījumos par soda uzlikšanu izdara attiecīgu ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai lēmumu noformē citā noteiktā veidā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izteikt 274.panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Gadījumos, ja pārkāpums ceļu satiksmē ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli vai, ja administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, kā arī citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos par soda uzlikšanu izdara attiecīgu ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai lēmumu noformē citā noteiktā veidā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 


 

276.pants. Lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana

Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu triju dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts.

Cietušajam lēmuma norakstu izsniedz pēc viņa lūguma.

Lēmuma norakstu izsniedz pret parakstu. Ja lēmuma norakstu nosūta, par to izdara attiecīgu ierakstu lietā.

[Ceturtā–piektā daļa]. (Izslēgtas ar  2005.gada 17.marta likumu)

Institūcija (amatpersona), kas pieņem lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās, kuras paredzētas šā kodeksa 149.15 panta piektajā, astotajā un devītajā daļā (transportlīdzekļa konfiskācija), lēmuma norakstu triju dienu laikā izsniedz vai nosūta transportlīdzekļa īpašniekam un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā reģistrētajam turētājam (valdītājam).

 

57.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

58.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 276.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Gadījumos, ja pārkāpums ceļu satiksmē ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, personai, par kuru pieņemts lēmums, nosūta lēmuma norakstu un attēlu, kurā fiksēts pārkāpums.”

 

Juridiskā komisija
Izslēgt 276.panta sesto daļu.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

52. Izslēgt 276.panta sesto daļu.


 

283.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu

Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31.pantā paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai.

 

59.

Deputāts V.Buzajevs
Izteikt 283. pantu šādā redakcijā:
“Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25.un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.”

Neatbalstīts

 

299.1 pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde lietās par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē

Par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai aizliegts:

1) izsniegt pārkāpuma izdarītājam transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

2) veikt pārkāpuma izdarītājam piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrēt tos transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

3) veikt transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, valsts tehnisko apskati un reģistrēt to transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā va i traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

4) ar transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums un kurš reģistrēts ārvalstīs, izbraukt no Latvijas.

Ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai.

Ja naudas sods nav samaksāts šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājam. Lēmuma piespiedu izpilde notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

60.

Juridiskā komisija

Papildināt 299.1 pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta nosacījumi ir attiecināmi arī uz mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.”

 

Atbalstīts

53. Papildināt 299.1 pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta nosacījumi attiecināmi arī uz mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.”


 

 

 

61.

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt kodeksu ar 299.2 pantu šādā redakcijā:

“299.2 pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde lietās par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās administratīvajiem pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā

Par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās administratīvo pārkāpumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai aizliegts:

1) izsniegt pārkāpuma izdarītājam transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

2) veikt pārkāpuma izdarītājam piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrēt tos transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

3) veikt transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, valsts tehnisko apskati un reģistrēt to transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

4) ar transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums un kurš reģistrēts ārvalstīs, izbraukt no Latvijas.

Ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai.

Ja naudas sods nav samaksāts šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājam. Lēmuma piespiedu izpilde notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā nr.60

 

304.pants. Institūcijas un iestādes, kas izpilda lēmumus par konfiskāciju

Lēmumu par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju izpilda:

1) tiesu izpildītāji – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 156.panta otrajā daļā, 173.2 pantā, 204.5 pantā, kā arī ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 201.10–201.15 pantā, ja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas nevar izpildīt lēmumu par konfiskāciju;

2) policijas iestāžu pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 149.24 panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā, 155.panta septītajā daļā, 155.1 panta ceturtajā daļā, 155.2 panta otrajā daļā, 155.3–155.pantā, 155.pantā, 156.panta otrajā daļā, 156.panta otrajā daļā, 156.2 panta trešajā daļā, 159.4 pantā, 166.panta trešajā daļā, 166.10 pantā, 166.14, 166.15, 166.17 pantā, 166.20, 169.3, 170.1, 176.1, 178., 179.1 un 204.4 pantā;

3) Valsts vides dienesta, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 58., 75., 78.–80.2 un 88.4 pantā;

4) meža dienesta un Valsts vides dienesta pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 69. panta otrajā un trešajā daļā;

5) (izslēgts ar 2001.gada 20.decembra likumu);

6) Valsts farmācijas inspekcijas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 46.1 pantā;

7) civilās aviācijas institūciju pilnvarotas amatpersonas, ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 112.pantā;

8) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.2, 46.1, 102.2, 108.1, 108.3 pantā, 155.1 panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.2 panta otrajā daļā, 155.3, 155.6 pantā, 156.panta otrajā daļā, 156.1 panta otrajā daļā, 156.2 panta trešajā daļā, 156.3 panta otrajā daļā, 159.4, 166.2 pantā, 166.9 panta otrajā un trešajā daļā, 166.10 pantā, 166.14 panta pirmajā un otrajā daļā, 166.15, 166.20, 169.3 un 201.10– 201.15 pantā;

9) Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 146.pantā, 146.1 panta otrajā un trešajā daļā, 146.2 panta otrajā daļā;

10) Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 102., 102.2 un 103.7 pantā;

11) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 103.3, 106., 106.1 un 155.5 pantā;

12) Datu valsts inspekcijas pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 204.7 pantā;

13) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 166.31 un 166.34 pantā;

14) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīts pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.24 panta septiņpadsmitajā daļā.

 

62.

Juridiskā komisija

Aizstāt 304. panta 2. punktā vārdus un skaitli “un 204.4 pantā” ar skaitļiem un vārdiem “204.4 un 204.14 pantā”.

 

Atbalstīts

54. Aizstāt 304. panta 2. punktā vārdus un skaitli “un 204.4 pantā” ar skaitļiem un vārdiem “204.4 un 204.14 pantā”.

Pārejas noteikumi

(2003.gada 11.decembra likuma redakcijā ar grozījumiem,
kas izdarīti ar 2004.gada 9.septembra likumu)

 

1. Kodeksa 12.1 pants, 210.panta trešā daļa, 238.1 panta pirmās daļas 4.punkts, 268.panta 6.punkts, 269.panta ceturtā daļa, kā arī ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem saistītie grozījumi 275.pantā un 283.panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem".

 

2. Kodeksa 88.6 panta septītā un astotā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(2004.gada 9.septembra likuma redakcijā)

 

3. Līdz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izveidei šā kodeksa 172.2 un 172.3 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījušas institūciju amatpersonas vai darbinieki) paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldību administratīvās komisijas vai šo komisiju bērnu lietu apakškomisijas.

(2004.gada 22.decembra likuma redakcijā)

 

63.

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Kodeksa 190.15 pants un grozījums 215.1 pantā par papildināšanu ar 190.15 pantu stājas spēkā 2006. gada 1. jūlijā.”

Atbalstīts

55. Papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Šā kodeksa 190.15 pants un grozījums 215.1 pantā par papildināšanu ar 190.15 pantu stājas spēkā 2006. gada 1. jūlijā.”