Likums

Likumprojekts otrajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Likumprojekts

“Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums” (reģ.nr.931)

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts	Pr. nr.	Iesniegtie priekšlikumi	Atbildīgās komisijas atzinums	Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija (ar redakcionāliem labojumiem)
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums	1.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (08.11.2004.) Svītrot likuma nosaukumā vārdus “aprēķināšanas un”.	Atbalstīt	Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums
I nodaļa Vispārīgie noteikumi				I nodaļa Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir nodrošināt personai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu (turpmāk – zaudējums un zaudējuma atlīdzinājums), kas tai nodarīts, izdodot prettiesisku valsts pārvaldes iestādes (turpmāk – iestāde) administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko darbību vai bezdarbību, vai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. vai 86.pantu atceļot administratīvo aktu.	2. 3. 4.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (08.11.2004.) Izteikt 1.pantu šādā redakcijā: “1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir nodrošināt personai iespēju saņemt atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.” Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā: “Šā likuma mērķis ir nodrošināt personai Latvijas Republikas Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu (turpmāk – zaudējuma atlīdzinājums), kas tai nodarīti ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.” Juridiskā komisija Izteikt 1.pantu šādā redakcijā: “1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir nodrošināt personai Latvijas Republikas Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu (turpmāk – zaudējuma atlīdzinājums), kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes (turpmāk – iestāde) prettiesisku administratīvo aktu vai iestādes prettiesisku faktisko rīcību.”	Atbalstīt daļēji (iestrādāts Juridiskās komisijas priekšl.nr.4) Atbalstīt daļēji (iestrādāts Juridiskās komisijas priekšl.nr.4) Atbalstīt	1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir nodrošināt personai Latvijas Republikas Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu (turpmāk – zaudējuma atlīdzinājums), kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes (turpmāk – iestāde) prettiesisku administratīvo aktu vai iestādes prettiesisku faktisko rīcību.
2.pants. Likuma darbība (1) Likums nosaka: 1) zaudējuma atlīdzinājuma pamata un tā apmēra noteikšanas vispārīgos priekšnoteikumus; 2) kārtību, kādā iestāde: a) pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, b) nodrošina uz naudas maksājumu vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājuma izpildi, c) izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma gadījumus. (2) Likums neattiecas uz kārtību, kādā zaudējuma atlīdzinājumu par personai nodarītajiem zaudējumiem izmaksā saskaņā ar likumu "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu".	5.	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 2.panta pirmajā daļā vārdu “vispārīgos”.	Atbalstīt	2.pants. Likuma darbība (1) Likums paredz: 1) zaudējuma atlīdzinājuma pamata un zaudējuma apmēra noteikšanas nosacījumus; 2) kārtību, kādā iestāde: a) pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, b) nodrošina uz naudas maksājumu vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpildi, c) izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma gadījumus. (2) Likums neattiecas uz kārtību, kādā atlīdzinājumu par personai nodarīto zaudējumu izmaksā saskaņā ar likumu "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu".

3.pants. Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu

Personas tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu noteiktas Administratīvā procesa likumā.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (08.11.2004.)

Svītrot 3.pantu.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 3.pantu kā lieku, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīt

4.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma finansēšanas avoti

Zaudējumu atlīdzina no:

1) valsts budžeta līdzekļiem;

2) pašvaldības budžeta līdzekļiem;

3) citas atvasinātas publiskas personas budžeta līdzekļiem;

4) tādas iestādes budžeta līdzekļiem, kurai ir savs patstāvīgs budžets, kas neietilpst nevienā no šā panta 1., 2. vai 3.punktā minētajiem budžetiem
(turpmāk – iestādes patstāvīgā budžeta līdzekļi), ja iestāde zaudējumus ir nodarījusi jomā, kurā tā ir darbojusies šī budžeta ietvaros.

10.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 4.panta 3.punktā vārdus “publiskas personas” ar vārdiem “publisko tiesību juridiskās personas”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) cita publisko tiesību subjekta budžeta līdzekļiem, ja tam piemīt procesuālā tiesībspēja un kas neietilpst nevienā no šī panta 1., 2. vai 3.punktā minētajiem budžetiem, ja publisko tiesību subjekts ir nodarījis zaudējumus vai personisko kaitējumu jomā, kurā tas darbojas sava budžeta ietvaros”.

Juridiskā komisija

Izteikt 4.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) cita publisko tiesību subjekta pastāvīgā budžeta līdzekļiem, ja attiecīgajam subjektam piemīt procesuālā tiesībspēja un šie līdzekļi neietilpst nevienas šā panta 1., 2. vai 3.punktā minētās publisko tiesību juridiskās personas budžetā un publisko tiesību subjekts ir nodarījis zaudējumu vai personisko kaitējumu jomā, kurā tas darbojas sava budžeta ietvaros.”

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji (iestrādāts Juridiskās komisijas pr.nr.10)

Atbalstīt

3.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma finansēšanas avoti

Zaudējumu atlīdzina no:

1) valsts budžeta līdzekļiem;

2) pašvaldības budžeta līdzekļiem;

3) citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta līdzekļiem;

4) cita publisko tiesību subjekta pastāvīgā budžeta līdzekļiem, ja attiecīgajam subjektam piemīt procesuālā tiesībspēja un šie līdzekļi neietilpst nevienas šā panta 1., 2. vai 3.punktā minētās publisko tiesību juridiskās personas budžetā un publisko tiesību subjekts ir nodarījis zaudējumu vai personisko kaitējumu jomā, kurā tas darbojas sava budžeta ietvaros.

II nodaļa

Zaudējuma atlīdzinājuma pamata un apjoma noteikšana

11.

Juridiskais birojs

Aizstāt II.nodaļas nosaukumā vārdu “apjoma” ar vārdu “apmēra”.

Atbalstīt

II nodaļa

Zaudējuma atlīdzinājuma pamata un zaudējuma apmēra noteikšana

5.pants. Darbība un bezdarbība

(1) Iestāde zaudējumu var nodarīt gan ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvu aktu vai veicot prettiesisku faktisku rīcību, gan bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski to nav darījusi.

(2) Turpmāk šajā likumā ar jēdzieniem "darbība" un "rīcība" tiek saprasta arī bezdarbība.

12.

13.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (08.11.2004.)

Svītrot 5.pantu.

Juridiskais birojs

Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot administratīvu aktu, vai veicot faktisku rīcību.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

4.pants. Darbība un bezdarbība

(1) Iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot administratīvu aktu, vai veicot faktisku rīcību.

(2) Turpmāk šajā likumā ar jēdzieniem "darbība" un "rīcība" tiek saprasta arī bezdarbība.

6.pants. Cietušais un tiešais zaudējums

(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir tikai cietušajam, t.i., personai, kas ir administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī personai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar faktiskā rīcība.

(2) Cietušais ir arī persona, kas ir iestādes prettiesiskas rīcības dēļ bojā gājušas personas tuvinieks.

(3) Zaudējums šā likuma izpratnē ir tāds zaudējums, kas cietušajam ir radies iestādes rīcības tiešā rezultātā. Šīs rīcības turpmākās sekas par zaudējumu tiek uzskatītas tikai tādā gadījumā, ja starp iestādes rīcību un sekām pastāv cēloņsakarība un iestāde tās paredzēja vai tai vajadzēja tās paredzēt.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 6.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 6.panta pirmajā daļā vārdu “zaudējuma” ar vārdu “zaudējumu”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 6.panta pirmajā daļā vārdu “tikai”.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 6.panta pirmo daļu pēc vārdiem “tieši skar” ar vārdiem “iestādes”.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tās personas nāves gadījumā, kurai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, tiesības uz zaudējuma atlīdzību pāriet šīs personas mantiniekiem.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 6.panta otrajā daļā vārdu “prettiesiskās” ar vārdu “faktiskās”.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iestāde saskaņā ar šo likumu atbild par cietušajai personai nodarītu zaudējumu, ja zaudējums atrodas tiešā cēloņsakarībā ar iestādes prettiesisko darbību vai bezdarbību.”

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(redakcionāli precizēts)

5.pants. Tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu

(1) Tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, personai, kas ir administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī personai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība.

(2) Cietušais ir arī iestādes rīcības dēļ bojā gājušas personas tuvinieks.

(3) Iestāde saskaņā ar šo likumu atbild par cietušajai personai nodarītu zaudējumu, ja starp zaudējumu un iestādes prettiesisku darbību (bezdarbību) pastāv tieša cēloņsakarība.

7.pants. Cēloņsakarība

Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu pastāv tikai tādā gadījumā, ja zaudējums personai ir radies tieši tādēļ, ka iestādes rīcība ir bijusi prettiesiska. Ja zaudējums personai būtu radies arī gadījumā, ja iestādes rīcība būtu bijusi tiesiska, personai nav tiesību uz zaudējuma atlīdzinājumu.

21.

22.

Juridiskais birojs

Izteikt 7.panta tekstu šādā redakcijā:

“Tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu pastāv gadījumā, ja konstatējama cēloņsakarība starp zaudējumiem un iestādes izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību.”

Deputāts V.Agešins

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Cēloņsakarība

Tiesības uz zaudējuma atlīdzību rodas, ja starp iestādes prettiesisko darbību (bezdarbību) un cietušai personai nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes darbību (bezdarbību) un tās radītajām laika ziņā sekojošajām zaudējumu nodarošajām sekām, kurā minētā darbība vai bezdarbība sagatavo un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un darbība (bezdarbība) ir galvenais noteicošais faktors, kas neizbēgami radījis šīs sekas.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

(redakcionāli precizēts)

6.pants. Cēloņsakarība

Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko darbību (bezdarbību) un cietušajai personai nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes darbību (bezdarbību) un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām –, kurā minētā darbība (bezdarbība) rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais noteicošais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

8.pants. Mantiskais zaudējums

(1) Mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir personas mantas, īpašuma, tā lietošanas iespēju vai tā objektīvās vērtības samazināšanās.

(2) Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī iespējamo peļņu, ja persona spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta (negūtā peļņa).

(3) Mantiskajā zaudējumā tiek ietverti arī zaudējumi, kas saistīti ar prettiesiska administratīva akta atcelšanu vai iestādes prettiesiskas faktiskas rīcības novēršanu, vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu, arī izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamo juridisko palīdzību, bet ne vairāk par pieciem procentiem no nodarītā mantiskā zaudējuma apmēra.

(4) Mantiskajā zaudējumā netiek ietverts laiks un pūles, ko iesniedzējs ir veltījis konkrētās lietas risināšanai.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir cietušās personas tagadējās mantas samazinājums un viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.”

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas personai radies ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (08.11.2004.)

Aizstāt 8.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “persona” ar vārdu “cietušais”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 8.panta otro daļu, attiecīgi mainot sekojošo daļu numerāciju.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 8.panta otrajā daļā vārdu “iespējamo” ar vārdu “neiegūto”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 8.panta trešajā daļā vārdus “prettiesiska administratīvā akta atcelšanu vai iestādes prettiesiskas faktiskas rīcības novēršanu, vai tās seku likvidēšanu” ar vārdiem “administratīva akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības vai tās seku likvidēšanas novēršanu,”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

7.pants. Mantiskais zaudējums

(1) Mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

(2) Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta (negūtā peļņa).

(3) Mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu, arī izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamo juridisko palīdzību, bet ne vairāk par pieciem procentiem no nodarītā mantiskā zaudējuma apmēra.

(4) Par mantisko zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko iesniedzējs veltījis konkrētās lietas risināšanai.

9.pants. Personiskais kaitējums

(1) Personiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir objektīvs kaitējums, kas, izdodot administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisku rīcību, nodarīts personas dzīvībai, fiziskai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, darījumu reputācijai, personiskam, ģimenes vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskām tiesībām vai tiesiskām interesēm.

(2) Juridiskai personai ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisku kaitējumu, kas nodarīts tās godam un cieņai, darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām.

29.

30.

31.

32.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 9.panta pirmo daļu aiz vārda “izdodot” ar vārdu “prettiesisku” un tālāk pēc esošā teksta.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Personiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvībai, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, darījumu reputācijai, personiskam, ģimenes vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskām tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm.”

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 9.panta otro daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 9.panta otrajā daļā vārdus “godam un cieņai, darījumu”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

8.pants. Personiskais kaitējums

(1) Personiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvībai, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, darījumu reputācijai, personiskam, ģimenes vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskām tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm.

(2) Juridiskajai personai ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām.

10.pants. Morālais kaitējums

Morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskas personas ciešanas, ko tai izraisījis nopietns viņas tiesību vai tiesisko interešu prettiesisks aizskārums.

33.

34.

35.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“Morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir garīgas ciešanas, kas, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisku rīcību, nodarītas cietušai fiziskai personai, ja tās izraisījušas paliekošas sekas.”

Juridiskais birojs

Aizstāt 10.pantā vārdus “tiesisko interešu” ar vārdiem “ar likumu aizsargāto interešu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 10.pantā vārdu “nopietns” ar vārdu “būtisks”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

9.pants. Morālais kaitējums

Morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.

11.pants. Personas līdzvaina

Ja persona, izmantojot zināšanas un praktiskās iespējas, nav darījusi visu, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu, tā ir līdzvainīga zaudējumā.

36.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Zaudējuma atlīdzības samazināšana

Cietusī persona nav tiesīga pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzību, ja tā ar apzinātu darbību (bezdarbību) ir veicinājusi tai nodarīto zaudējumu rašanos vai zaudējuma apmēra palielināšanos.”

Atbalstīt

10.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma samazināšana

Cietusī persona nav tiesīga pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja tā ar apzinātu darbību (bezdarbību) ir veicinājusi tai nodarītā zaudējuma rašanos vai zaudējuma apmēra palielināšanos.

12.pants. Objektīvā izmeklēšana un pienākums sadarboties

(1) Iestāde vai tiesa objektīvi izmeklē un konstatē zaudējuma atlīdzības tiesisko pamatu un zaudējumu apmēru.

(2) Iesniedzējam iestādē un pieteicējam tiesā ir pienākums atbilstoši zināšanām un praktiskām iespējām iestādei vai tiesai darīt zināmus apstākļus, lai konstatētu publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un zaudējuma apmēru. Ja iesniedzējs vai pieteicējs nepamatoti nepilda šo pienākumu, viņš, apstrīdot iestādes lēmumu vai pārsūdzot tiesas nolēmumu, nevar atsaukties uz attiecīgajiem apstākļiem.

11.pants. Objektīvā izmeklēšana un pienākums sadarboties

(1) Iestāde vai tiesa objektīvi izmeklē un konstatē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un zaudējuma apmēru.

(2) Iesniedzējam iestādē un pieteicējam tiesā ir pienākums atbilstoši zināšanām un praktiskām iespējām darīt iestādei vai tiesai zināmus apstākļus, lai konstatētu publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un zaudējuma apmēru. Iesniedzējs vai pieteicējs, kas nepamatoti nepilda šo pienākumu, apstrīdot iestādes lēmumu vai pārsūdzot tiesas nolēmumu, nevar atsaukties uz attiecīgajiem apstākļiem.

13.pants. Pierādījumi

(1) Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un zaudējumu apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Personai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru, to pamatojot.

(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats tiek uzskatīts par pierādītu, ja ir pierādīts personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Ja iestāde, kas lemj par iesniegumu (lēmējiestāde), uzskata, ka atlīdzinājums par morālo kaitējumu nepienākas vai tas ir samazināms, tā pamato lēmumu, un publisko tiesību subjekts tiesas procesā pierāda apstākļus, kuru dēļ morālais kaitējums nav jāatlīdzina vai tā apmērs jāsamazina. Personai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru, to pamatojot.

37.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (08.11.2004.)

Izteikt 13.panta nosaukumu šādā redakcijā

“13.pants. Pierādīšanas līdzekļi”.

Atbalstīt

12.pants. Pierādīšanas līdzekļi

(1) Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un zaudējuma apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Ja iestāde, kas lemj par iesniegumu (lēmējiestāde), uzskata, ka atlīdzinājums par morālo kaitējumu nepienākas vai ir samazināms, tā pamato savu lēmumu un publisko tiesību subjekts tiesas procesā pierāda apstākļus, kuru dēļ morālais kaitējums nav jāatlīdzina vai atlīdzinājuma apmērs jāsamazina. Personai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru un pamatot to.

14.pants. Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma noteikšana

(1) Nosakot mantiskā zaudējuma atlīdzinājumu, saskaņā ar šā panta otro, trešo un ceturto daļu tiek noteikts nodarītā zaudējuma apmērs un saskaņā ar šā panta piekto, sesto, septīto un astoto daļu tiek noteikts atlīdzinājuma apmērs.

(2) Zaudējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz pierādījumiem (13.pants).

(3) Nosakot zaudējuma apmēru, tas tiek mazināts atbilstoši cietušā līdzvainas pakāpei (11.pants).

(4) Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, iestāde vai tiesa var novērtēt to kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, iestāde vai tiesa saprātīgi ievēro vispārīgo pieredzi un konkrētā gadījuma īpatnības.

(5) Nosakot atlīdzinājuma apmēru, tiek ņemta vērā personas rīcība konkrētajā gadījumā un iestādes nodarījuma tiesiskais un faktiskais smagums.

(6) Nosakot atlīdzinājuma apmēru, papildus šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var tikt ņemts vērā arī personas ieguldījums valsts ekonomikā (nodokļu maksājumi un izveidotās darba vietas), kā arī sociālajā, kultūras vai labdarības jomā un piešķirtā atlīdzinājuma ietekme uz personas spēju turpināt līdzšinējo darbību, ja to ir iespējams objektīvi pierādīt.

(7) Nosakot atlīdzinājuma apmēru, var tikt ņemti vērā arī citi konkrētajā gadījumā būtiski apstākļi, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(8) Mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, piemērojot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktos taisnīguma kritērijus, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:

1) ja aprēķinātā summa nepārsniedz 10000 latu, – 100 % apmērā no minētās summas;

2) ja aprēķinātā summa ir no 10001 lata līdz 15000 latu, – 90 % apmērā no minētās summas;

3) ja aprēķinātā summa ir no 15001 lata līdz 20000 latu, – 80 % apmērā no minētās summas;

4) ja aprēķinātā summa ir no 20001 lata līdz 25000 latu, – 70 % apmērā no minētās summas;

5) ja aprēķinātā summa ir no 25001 lata līdz 30000 latu, – 60 % apmērā no minētās summas;

6) ja aprēķinātā summa ir no 30001 lata līdz 40000 latu, – 50 % apmērā no minētās summas;

7) ja aprēķinātā summa pārsniedz 40000 latu, atlīdzinājuma apmērs nevar būt lielāks par 50 % no minētās summas.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 14.panta trešo daļu.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja iestāde vai tiesa, nosakot zaudējuma apmēru, konstatē personas līdzvainu, zaudējumu apmērs var tikt samazināts, par to pieņemot motivētu lēmumu”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 14.panta piekto daļu.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 14.panta piektajā daļā vārdus “nodarījuma tiesiskais un faktiskais smagums” ar vārdiem “rīcības tiesiskais un faktiskais pamatojums un motīvi”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 14.panta sesto daļu.

Deputāts J.Sokolovskis

Izslēgt 14.panta astoto daļu.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 14.panta astotajā daļā vārdu “parasti”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 14.panta astotajā daļā vārdu “trešajā”.

Juridiskā komisija

Izteikt 14. un 15.pantu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju:

“14.pants. Mantiskā zaudējuma apmēra noteikšana

(1) Zaudējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz pierādīšanas līdzekļiem (13.pants).

(2) Ja iestāde vai tiesa, nosakot zaudējuma apmēru, konstatē personas līdzatbildību (11.pants), zaudējuma apmērs tiek attiecīgi samazināts.

(3) Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību.

(4) Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, iestāde vai tiesa novērtē to kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, iestāde vai tiesa saprātīgi ievēro vispārīgo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus.

14.pants. Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma noteikšana

(1) Nosakot atlīdzinājuma apmēru ņem vērā personas rīcību konkrētajā gadījumā, kā arī iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus.

(2) Nosakot atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 13.pantu, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:

1) ja aprēķinātā summa nepārsniedz 100 000 latu, – 100 procentu apmērā no šīs summas;

2) ja aprēķinātā summa ir no 100 001 lata līdz 1 000 000 latiem, – 50 procentu līdz 100 procentu apmērā no šīs summas;

3) ja aprēķinātā summa pārsniedz 1 000 000 latu, atbilstīgs atlīdzinājums var būt zemāks par 50 procentiem no šīs summas.”

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji (iestrādāts Juridiskās komisijas pr.nr.46)

Neatbalstīt

Atbalstīt (iestrādāts Juridiskās komisijas pr.nr.46)

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

13.pants. Mantiskā zaudējuma apmēra noteikšana

(1) Zaudējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz pierādīšanas līdzekļiem (12.pants).

(2) Ja iestāde vai tiesa, nosakot zaudējuma apmēru, konstatē personas līdzatbildību (10.pants), zaudējuma apmērs tiek attiecīgi samazināts.

(3) Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību.

14.pants. Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma noteikšana

(1) Nosakot atlīdzinājuma apmēru ņem vērā personas rīcību konkrētajā gadījumā, kā arī iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus.

(2) Nosakot atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 13.pantu, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:

3) ja aprēķinātā summa nepārsniedz 100 000 latu, – 100 procentu apmērā no šīs summas;

4) ja aprēķinātā summa ir no 100 001 lata līdz 1 000 000 latiem, – 50 procentu līdz 100 procentu apmērā no šīs summas;

3) ja aprēķinātā summa pārsniedz 1 000 000 latu, atbilstīgs atlīdzinājums var būt zemāks par 50 procentiem no šīs summas.

15.pants. Personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšana

(1) Personiskais un morālais kaitējums tiek noteikts atbilstoši aizskarto tiesību un tiesisko interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcību, personas līdzvainu un citu rīcību konkrētajā gadījumā.

(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājums tiek noteikts apmērā līdz 5000 latu. Ja nodarīts smags kaitējums, tas var tikt noteikts apmērā līdz 7000 latu, bet, ja nodarīts sevišķi smags kaitējums personas veselībai, fiziskai integritātei vai dzīvībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs ir 10000 latu.

(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājums tiek noteikts apmērā līdz 3000 latu. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, tas var tikt noteikts apmērā līdz 5000 latu, bet, ja nodarīts smags kaitējums personas veselībai, fiziskai integritātei vai dzīvībai, atlīdzinājums var tikt noteikts apmērā līdz 10000 latu.

(4) Ja personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums nav smags, kā arī citos attiecīgos gadījumos morālā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstiska un publiska atvainošanās.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 15.panta pirmo daļu.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 15.panta pirmajā daļā vārdus “tiesisko interešu” ar vārdiem “ar likumu aizsargāto interešu”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 15.panta pirmajā daļā vārdus “citu rīcību konkrētajā gadījumā” ar vārdiem “citus konkrētā gadījuma apstākļus”.

Deputāts J.Sokolovskis

Izslēgt 15.panta otro un trešo daļu.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 15.panta otrajā daļā vārdus “fiziskai integritātei”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 15.panta trešās daļas otro teikumu.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 15.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, morālā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstiska vai publiska atvainošanās”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 15.panta ceturtajā daļā vārdus “kā arī citos attiecīgos gadījumos”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

15.pants. Personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšana

(1) Personisko un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcību, personas līdzvainu un citus konkrētā gadījuma apstākļus.

(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 5000 latiem. Ja nodarīts smags personiskais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7000 latiem, bet, ja nodarīts sevišķi smags kaitējums personas veselībai vai dzīvībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs ir 10 000 latu.

(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3000 latiem. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts smags kaitējums personas veselībai, fiziskajai integritātei vai dzīvībai, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 10 000 latiem.

(4) Ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, morālā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

III nodaļa

Iestādes lēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu pieņemšanas kārtība

55.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (08.11.2004.)

Izteikt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III nodaļa Zaudējumu atlīdzinājuma iesnieguma izskatīšanas kārtība”

Atbalstīt

III nodaļa

Zaudējuma atlīdzinājuma iesnieguma izskatīšanas kārtība

16.pants. Piekritīgā iestāde iesnieguma pieņemšanai

Persona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniedz tajā iestādē, kas nodarījusi zaudējumu.

16.pants. Iesnieguma pieņemšanas piekritīgā iestāde

Persona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniedz tai iestādei, kas nodarījusi zaudējumu.

17.pants. Iesniegums par zaudējumu atlīdzinājumu

(1) Iesniegumā norāda:

1) iesniedzēja vārdu un uzvārdu (juridiskām personām – nosaukumu un reģistrācijas numuru);

2) iesniedzēja adresi (juridiskām personām – juridisko adresi);

3) prasījumu;

4) faktus, kas, pēc iesniedzēja domām, pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;

5) bankas kontu, uz kuru zaudējumu atlīdzinājums pārskaitāms.

(2) Iesniegumā, ja iespējams, norāda arī pierādījumus, kas apliecina zaudējuma nodarīšanas faktu un apmēru, un pievieno attiecīgo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus vai noteiktā kārtībā apliecinātus norakstus. Ja iesniegumu nosūta pa pastu, pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu norakstus vai kopijas.

(3) Iesniegumā var tikt sniegts arī lietas juridiskais vērtējums.

(4) Prasījumā norāda prasītā atlīdzinājuma kopējo summu. Ja tiek prasīts atlīdzinājums par vairākiem zaudējuma veidiem – mantisko zaudējumu, personisko kaitējumu un morālo kaitējumu –, iesniegumā, ja iespējams, norāda prasītā atlīdzinājuma summu par katru zaudējuma vai kaitējuma veidu.

56.

57.

58.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 17.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“2) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi”;

uzskatīt 3., 4. un 5.punktu attiecīgi par 2., 3. un 4.punktu.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 17.panta trešajā daļā vārdu “vērtējums” ar vārdu “pamatojums”.

Juridiskā komisija

Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Iesniegumā par zaudējuma atlīdzinājumu norāda:

1) iestādes nosaukumu, kurai iesniegts iesniegums;

2) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) prasījumu;

4) faktus, kas, pēc iesniedzēja domām, pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;

5) bankas kontu, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms.

(2) Iesniegumā, ja iespējams, norāda arī pierādījumus, kas apliecina zaudējuma nodarīšanas faktu un apmēru, un pievieno attiecīgo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus vai noteiktā kārtībā apliecinātus norakstus. Ja iesniegums nosūtīts pa pastu, tam pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu norakstus vai kopijas.

(3) Iesniegumā var norādīt lietas juridisko pamatojumu un citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanā.

(4) Prasījumā norāda prasītā zaudējuma atlīdzinājuma kopējo summu. Ja tiek prasīts atlīdzinājums par vairākiem zaudējuma veidiem, iesniegumā, ja iespējams, norāda prasītā zaudējuma atlīdzinājuma summu par katru zaudējuma veidu.”

Atbalstīt

daļēji (iestrādāts Juridiskās komisijas pr.nr.58)

Atbalstīt

17.pants. Iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Iesniegumā par zaudējuma atlīdzinājumu norāda:

1) iestādes nosaukumu, kurai iesniegts iesniegums;

2) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) prasījumu;

4) faktus, kas, pēc iesniedzēja domām, pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;

5) bankas kontu, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms.

(2) Iesniegumā, ja iespējams, norāda arī pierādījumus, kas apliecina zaudējuma nodarīšanas faktu un apmēru, un pievieno attiecīgo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus vai noteiktā kārtībā apliecinātus norakstus. Ja iesniegums nosūtīts pa pastu, tam pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu norakstus vai kopijas.

(3) Iesniegumā var norādīt lietas juridisko pamatojumu un citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanā.

18.pants. Iesnieguma termiņš

Personai ir tiesības iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniegt gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai faktiskās rīcības veikšanas dienas.

18.pants. Iesnieguma iesniegšanas termiņš

19.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

Iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet tieši pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

59.

60.

Juridiskais birojs

Uzskatīt likumprojekta 19.pantu par 22.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (08.11.2004.)

Uzskatīt 19.pantu par 23.pantu.

Neatbalstīt

Atbalstīt

20.pants. Iesnieguma izskatīšana par tiešās pārvaldes iestādes nodarītu zaudējumu

(1) Tiešās pārvaldes iestāde, kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta to augstākai iestādei vai citai normatīvajos aktos noteiktai iestādei (lēmējiestādei). Ja augstākas iestādes nav un normatīvajos aktos nav noteikta cita iestāde (lēmējiestāde), iesniegumu izskata attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde.

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, to var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Par to rakstiski informē iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

61.

62.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 20.panta trešajā daļā vārdus “Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (08.11.2004.)

Uzskatīt 20., 21., 22. un 23.pantu par 19., 20., 21. un 22.pantu.

Neatbalstīt

Atbalstīt

19.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par tiešās pārvaldes iestādes nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Tiešās pārvaldes iestāde, kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta to augstākai iestādei vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei). Ja augstākas iestādes nav un normatīvajos aktos nav noteikta cita iestāde (lēmējiestāde), iesniegumu izskata attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

21.pants. Iesnieguma izskatīšana par pašvaldības nodarītu zaudējumu

(1) Ja personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kura zaudējumu nodarījusi, pildot valsts tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai vai citai normatīvajos aktos noteiktai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

(2) Ja personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kura zaudējumu nodarījusi, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu attiecīgās pašvaldības domei (padomei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

(3) Ja iestāde, kurai ir pārsūtīts iesniegums, uzskata, ka iesniegums nav nosūtīts atbilstoši šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kura mēneša laikā nosaka attiecīgo iestādi šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto zaudējumu atlīdzināšanai. Lēmums tiek paziņots visām ieinteresētajām pusēm. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajā termiņā.

(4) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.

(5) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, to var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Par to rakstiski informē iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

(6) Zaudējums tiek atlīdzināts no valsts budžeta, ja pašvaldības iestāde to nodarījusi, pildot valsts tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, vai no pašvaldības budžeta, ja pašvaldības iestāde to nodarījusi, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu.

63.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 21.panta piektajā daļā vārdus “Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams”.

Neatbalstīt

20.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par pašvaldības nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Ja personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kura zaudējumu nodarījusi, pildot valsts tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai vai citai normatīvajos aktos noteiktajai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

(3) Ja iestāde, kurai pārsūtīts iesniegums, uzskata, ka iesniegums nav nosūtīts atbilstoši šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kas mēneša laikā nosaka attiecīgo iestādi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā zaudējuma atlīdzināšanai. Lēmumu paziņo visām ieinteresētajām pusēm. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajā termiņā.

(5) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

22.pants. Iesnieguma izskatīšana par citas atvasinātas publiskas personas iestādes nodarītu zaudējumu

(1) Citas atvasinātas publiskas personas iestāde, kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta to tās publiskās personas iestādei, kuras padotībā tā ir, vai citai normatīvajos aktos noteiktai iestādei (lēmējiestādei).

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē labprātīga zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu no attiecīgās publiskās personas līdzekļiem un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, to var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Par to rakstiski informē iesniedzēju. Šis lēmums nav pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

64.

65.

66.

67.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 22.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Iesnieguma izskatīšana par citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas nodarītu zaudējumu”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties to pārsūta tai publisko tiesību juridiskajai personai, kuras padotībā tā ir, vai citai normatīvajos aktos noteiktai iestādei (lēmējiestādei) ”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 22.panta otrajā daļā vārdus “publiskās personas” ar vārdiem “publisko tiesību juridiskās personas”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 22.panta trešajā daļā vārdus “Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams”.

Atbalstīt

(redakcionāli precizēts)

Atbalstīt

Neatbalstīt

21.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta šo iesniegumu tai publisko tiesību juridiskajai personai, kuras padotībā tā ir, vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei).

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē labprātīga zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu no attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

23.pants. Iesnieguma izskatīšana par publisko tiesību subjekta patstāvīgā budžeta ietvaros (4.panta 4.punkts) nodarīto zaudējumu

(1) Publisko tiesību subjekts (iestāde), kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, ja zaudējums nodarīts tā patstāvīgā budžeta ietvaros (4.panta 4.punkts), nekavējoties pārsūta to publiskās personas iestādei, kuras padotībā tas ir, vai citai normatīvajos aktos noteiktai iestādei (lēmējiestādei).

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē labprātīga zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu no attiecīgā publiskā tiesību subjekta patstāvīgā budžeta līdzekļiem un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu. < /p>

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, to var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Par to rakstiski informē iesniedzēju. Šis lēmums nav pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

68.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 23.panta trešajā daļā vārdus “Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams”.

Neatbalstīt

22.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par publisko tiesību subjekta patstāvīgā budžeta ietvaros (3.panta 4.punkts) nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Publisko tiesību subjekts (iestāde), kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, ja zaudējums nodarīts tā patstāvīgā budžeta ietvaros (3.panta 4.punkts), nekavējoties pārsūta šo iesniegumu tai publisko tiesību subjekta iestādei, kuras padotībā tas ir, vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei).

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē labprātīga zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu no attiecīgā publisko tiesību subjekta patstāvīgā budžeta līdzekļiem un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

23.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

Iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet tieši pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

IV nodaļa

Iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpilde

IV nodaļa

Iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpilde

24.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma izmaksāšana

Zaudējuma atlīdzinājums saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu tiek izmaksāts saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

24.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma izmaksāšana

Zaudējuma atlīdzinājums saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu tiek izmaksāts saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

25.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no valsts budžeta līdzekļiem

(1) Ja lēmums vai nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā Finanšu ministrija no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētiem līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma spēkā stāšanās lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta lēmuma vai nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai. Finanšu ministrija mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Finanšu ministrija saskaņā ar pamatotu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām, bet izmaksa ir veicama gada laikā, skaitot no lēmuma vai nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par šo lēmumu rakstiski informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams, Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

69.

70.

71.

Juridiskā komisija

Aizstāt 25.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “lēmums vai nolēmums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “iestādes lēmums vai tiesas nolēmums” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 25.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Finanšu ministrija ar pamatotu lēmumu zaudējumu atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā, skaitot no lēmuma vai nolēmuma noraksta saņemšanas dienas.”

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 25.panta trešajā daļā vārdus “Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

25.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no valsts budžeta līdzekļiem

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā Finanšu ministrija no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Finanšu ministrija ar pamatotu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par savu lēmumu rakstveidā informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams, Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus par grozījumiem likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

26.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no pašvaldības budžeta līdzekļiem

(1) Ja lēmums vai nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma spēkā stāšanās lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta lēmuma vai nolēmuma norakstu attiecīgajai pašvaldības iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā pašvaldības iestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, zaudējumu atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām, bet izmaksa ir veicama gada laikā, skaitot no lēmuma vai nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā pašvaldības iestāde par to rakstiski informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams un tas atbilst likuma normām, pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par grozījumiem pašvaldības budžetā kārtējam gadam.

72.

73.

74.

75.

Juridiskā komisija

Aizstāt 26.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “lēmums vai nolēmums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “iestādes lēmums vai tiesas nolēmums” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 26.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Attiecīgā pašvaldības iestāde ar pamatotu lēmumu zaudējumu atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā, skaitot no lēmuma vai nolēmuma noraksta saņemšanas dienas”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 26.panta trešajā daļā vārdus “Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 26.panta ceturtajā daļā vārdus “likuma normām” ar vārdiem “tiesību normām”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

26.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no pašvaldības budžeta līdzekļiem

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai pašvaldības iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā pašvaldības iestāde ar pamatotu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā pašvaldības iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par grozījumiem pašvaldības budžetā kārtējam gadam.

27.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no citas atvasinātas publiskās personas budžeta līdzekļiem

(1) Ja lēmums vai nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret citu atvasinātu publisku personu, tajā noteikto summu izmaksā no šīs publiskās personas budžeta līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma spēkā stāšanās lēmējiestāde vai publiskās personas iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta lēmuma vai nolēmuma norakstu attiecīgajai publiskās personas iestādei, kas mēneša laikā pēc noraksta saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā publiskās personas iestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām, bet izmaksa ir veicama gada laikā, skaitot no lēmuma vai nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publiskās personas iestāde par to rakstiski informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams un tas atbilst likuma normām, publiskās personas piekritīgais orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem tās budžetā kārtējam gadam.

76.

77.

78.

79.

80.

81.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 27.panta nosaukumā vārdus “atvasinātas publiskās personas” ar vārdiem “atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 27.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “lēmums vai nolēmums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “iestādes lēmums vai tiesas nolēmums” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 27.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus “publiska persona” ar vārdiem “publisko tiesību juridiskā persona” attiecīgajā locījumā.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 27.panta trešajā daļā vārdus “iestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām, bet izmaksa ir veicama gada laikā” ar vārdiem “iestāde ar pamatotu lēmumu zaudējumu atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 27.panta trešajā daļā vārdus “Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 27.panta ceturtajā daļā vārdus “likuma normām” ar vārdiem “tiesību normām”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

27.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta līdzekļiem

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret citu atvasinātu publisko tiesību juridisko personu, tajā noteikto summu izmaksā no šīs publisko tiesību juridiskās personas budžeta līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai publisko tiesību juridiskās personas iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā publisko tiesību juridiskās personas iestāde ar pamatotu lēmumu var zaudējumu atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publisko tiesību juridiskās personas iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, publisko tiesību juridiskās personas piekritīgais orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem tās budžetā kārtējam gadam.

28.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no publisko tiesību subjekta patstāvīgā budžeta līdzekļiem

(1) Ja lēmums vai nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret publisko tiesību subjekta patstāvīgajiem budžeta līdzekļiem (4.panta 4.punkts), tajā noteikto summu izmaksā no šīs publiskās personas budžeta līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma spēkā stāšanās lēmējiestāde vai publiskās personas iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta lēmuma vai nolēmuma norakstu attiecīgā publisko tiesību subjekta iestādei, kas mēneša laikā pēc noraksta saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā publisko tiesību subjekta iestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, var izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu pa daļām, bet izmaksa ir veicama gada laikā, skaitot no lēmuma vai nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publisko tiesību subjekta iestāde par to rakstiski informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams un tas atbilst likuma normām, publisko tiesību subjekta piekritīgais orgāns vai iestāde pieņem lēmumu par grozījumiem tās patstāvīgajā budžetā kārtējam gadam.

82.

&nbs p;

83.

84.

85.

Juridiskā komisija

Aizstāt 28.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “lēmums vai nolēmums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “iestādes lēmums vai tiesas nolēmums” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 28.panta trešajā daļā vārdus “iestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, var izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu pa daļām, bet izmaksa ir veicama gada laikā” ar vārdiem “iestāde ar pamatotu lēmumu zaudējumu atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 28.panta trešajā daļā vārdus “Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 28.panta ceturtajā daļā vārdus “likuma normām” ar vārdiem “tiesību normām”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

28.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no publisko tiesību subjekta patstāvīgā budžeta līdzekļiem

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret publisko tiesību subjektu (3.panta 4.punkts), tajā noteikto summu izmaksā no šā publisko tiesību subjekta pastāvīgā budžeta līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai publisko tiesību subjekta personas iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai publisko tiesību subjekta iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā publisko tiesību subjekta iestāde ar pamatotu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publisko tiesību subjekta iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, publisko tiesību subjekta piekritīgais orgāns vai iestāde pieņem lēmumu par grozījumiem tā patstāvīgajā budžetā kārtējam gadam.

29.pants. Subsidiārs zaudējuma atlīdzinājums no valsts budžeta līdzekļiem

(1) Ja pašvaldība (26.pants), cita atvasinātā publisko tiesību persona (27.pants) vai publisko tiesību subjekts (28.pants) nevar izpildīt lēmumu vai nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts budžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Ja pašvaldības, citas atvasinātās publisko tiesību personas vai publisko tiesību subjekta attiecīgais orgāns vai iestāde konstatē, ka lēmumu vai nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, tā vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu izmaksāt atlīdzinājumu no valsts budžeta līdzekļiem. Lūgumam pievieno lēmuma vai nolēmuma norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta līdzekļiem. Par Finanšu ministrijā iesniegto lūgumu paziņo personai.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts budžeta līdzekļiem, attiecīgi piemērojot šā likuma 25.panta trešo un ceturto daļu.

86.

87.

Juridiskā komisija

Aizstāt 29.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “lēmums vai nolēmums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “iestādes lēmums vai tiesas nolēmums” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “publisko tiesību persona” ar vārdiem “publisko tiesību juridiskā persona” attiecīgajā locījumā.

Atbalstīt

29.pants. Subsidiārs zaudējuma atlīdzinājums no valsts budžeta līdzekļiem

(1) Ja pašvaldība (26.pants), cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (27.pants) vai publisko tiesību subjekts (28.pants) nevar izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts budžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Ja pašvaldības, citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas vai publisko tiesību subjekta attiecīgais orgāns vai iestāde konstatē, ka lēmumu vai nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, tā vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu no valsts budžeta līdzekļiem. Lūgumam pievieno iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta līdzekļiem. Par Finanšu ministrijai iesniegto lūgumu rakstveidā paziņo personai.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts budžeta līdzekļiem, attiecīgi piemērojot šā likuma 25.panta trešo un ceturto daļu.

30.pants. Nokavējuma procenti

Par zaudējuma atlīdzinājuma izmaksas nokavējumu ir maksājami likumiskie procenti.

30.pants. Nokavējuma procenti

Par zaudējuma atlīdzinājuma izmaksas nokavējumu ir maksājami likumiskie procenti.

31.pants. Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma izlīdzinājums

Ja Finanšu ministrija saskaņā ar šā likuma 29.pantu izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts budžeta līdzekļiem, tā var pilnībā vai daļēji atgūt šos līdzekļus no attiecīgās publiskās personas. Izlīdzinājuma procedūru nosaka citi likumi.

31.pants. Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma izlīdzinājums

32.pants. Pārskats par zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Lēmējiestādes lēmuma un tiesas nolēmuma kopiju par zaudējuma atlīdzību, kā arī par regresa prasību pret amatpersonu vai darbinieku attiecīgā lēmējiestāde vai tiesa mēneša laikā pēc to pieņemšanas nosūta Finanšu ministrijai.

(2) Finanšu ministrijai ir tiesības pārbaudīt lēmējiestādes lēmumā norādītās summas, pieprasot no attiecīgās lēmējiestādes ar konkrēto lēmumu saistītos lietas materiālus. Ja tiek konstatēta nepamatoti liela lēmumā norādītā summa, Finanšu ministrija par to nekavējoties informē Ministru kabinetu, Valsts kontroli vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

(3) Finanšu ministrija reizi pusgadā (līdz kārtējā gada 15.jūlijam un 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem lēmumiem un nolēmumiem, par valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzēto līdzekļu un izmaksāto zaudējumu atlīdzinājumu apmēriem, kā arī par saskaņā ar šā likuma 29.pantu veiktajiem maksājumiem. Šo informāciju izmanto nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.

88.

89.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 32.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja Finanšu ministrija atzīst, ka lēmējiestādes lēmumā norādītā summa ir nepamatota, tā nosūta lietas materiālus kopā ar savu atzinumu pārbaudei Valsts kontrolei vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 32.panta trešajā daļā vārdus “lēmumiem vai nolēmumiem” ar vārdiem “iestādes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

32.pants. Pārskats par zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Lēmējiestādes lēmuma un tiesas nolēmuma kopiju par zaudējuma atlīdzinājumu, kā arī par regresa prasību pret amatpersonu vai darbinieku attiecīgā lēmējiestāde vai tiesa mēneša laikā pēc to pieņemšanas nosūta Finanšu ministrijai.

(2) Finanšu ministrijai ir tiesības pārbaudīt lēmējiestādes lēmumā norādītās summas, pieprasot no attiecīgās lēmējiestādes ar konkrēto lēmumu saistītos lietas materiālus. Ja tiek konstatēta nepamatoti liela lēmumā norādītā summa, Finanšu ministrija par to nekavējoties rakstveidā informē Ministru kabinetu, Valsts kontroli vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

(3) Finanšu ministrija reizi pusgadā (līdz kārtējā gada 15.jūlijam un nākamā gada15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem iestādes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem, par valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzēto līdzekļu un izmaksāto zaudējumu atlīdzinājumu apmēriem, kā arī par maksājumiem, kas veikti saskaņā ar šā likuma 29.pantu. Šo informāciju izmanto nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.

V nodaļa

Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu izvērtēšana un amatpersonas civiltiesiskā atbildība

V nodaļa

Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu izvērtēšana un amatpersonas civiltiesiskā atbildība

33.pants. Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu izvērtēšana

(1) Lai noskaidrotu apstākļus, kas izraisījuši vai veicinājuši atlīdzināmo zaudējumu nodarīšanu, augstāka iestāde, kuras padotībā ir zaudējumus nodarījusī iestāde, izvērtē katru konkrēto gadījumu, kad zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu. Augstāka iestāde ir tiesīga no padotās iestādes pieprasīt un saņemt visu ar konkrēto gadījumu saistīto informāciju, kas var sekmēt iestādes darbības vai bezdarbības izvērtēšanu.

(2) Pēc visu zaudējuma atlīdzinājuma lietā esošo apstākļu izvērtēšanas augstākā iestāde, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par materiālu nosūtīšanu piekritīgai iestādei, lai atbildīgo personu par zaudējumu nodarīšanu sauktu pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

90.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 33.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc visu zaudējuma atlīdzinājuma lietā esošo apstākļu izvērtēšanas augstākā iestāde pieņem lēmumu par materiālu nosūtīšanu piekritīgai iestādei, lai noteiktu, vai atbildīgā persona par zaudējumu nodarīšanu nav saucama pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.”

Atbalstīt

(redakcionāli precizēts)

33.pants. Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu izvērtēšana

(2) Pēc visu zaudējuma atlīdzinājuma lietā esošo apstākļu izvērtēšanas augstāka iestāde pieņem lēmumu par materiālu nosūtīšanu piekritīgai iestādei, lai noteiktu, vai par zaudējumu nodarīšanu atbildīgā persona nav saucama pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

34.pants. Amatpersonas civiltiesiskā atbildība

(1) Lai atlīdzinātu amatpersonas vai darbinieka rīcības dēļ publiskai personai nodarītos zaudējumus, attiecīgajai publiskajai personai ir pienākums izvērtēt un saskaņā ar šā panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas vai darbinieka pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu.

(2) Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publiskai personai nodarītajiem zaudējumiem, ja tā ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā darbībā pieļāvusi rupju neuzmanību.

(3) Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas ir bijis amatpersonas rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski pilnīgi neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudušas citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis ir bijis juridiski neadekvāts.

(4) Koleģiālas lēmējinstitūcijas amatpersonas par publiskai personai nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(5) Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu vai darbinieku rīcības dēļ, atlīdzinājuma apmēru, ko maksā attiecīgā amatpersona vai darbinieks, nosaka, ievērojot katra vainas pakāpi.

(6) Pieņemot lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un nosakot, vai no amatpersonas vai darbinieka prasāms pilns vai daļējs nodarīto zaudējumu atlīdzinājums, tiek ņemta vērā viņa vainas pakāpe.

(7) Amatpersonas vai darbinieka civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai amatpersonu vai darbinieku sauc pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

91.

92.

93.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 34.panta nosaukumu pēc vārda “amatpersonas” ar vārdiem “vai darbinieka”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 34.panta trešajā daļā vārdu “pilnīgi”.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 34.panta ceturto daļu pēc vārdiem “ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.” ar vārdiem “un citiem likumiem”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

34.pants. Amatpersonas vai darbinieka civiltiesiskā atbildība

(1) Lai atlīdzinātu amatpersonas vai darbinieka rīcības dēļ publiskai personai nodarītos zaudējumus, attiecīgai publiskai personai ir pienākums izvērtēt un saskaņā ar šā panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas vai darbinieka pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu.

(2) Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publiskai personai nodarītajiem zaudējumiem, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā darbībā pieļāvusi rupju neuzmanību.

(3) Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas ir bijis amatpersonas rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudušas citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts.

(4) Koleģiālas lēmējinstitūcijas amatpersonas par publiskai personai nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(5) Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu vai darbinieku rīcības dēļ, atlīdzinājuma apmēru, ko maksā attiecīgā amatpersona vai darbinieks, nosaka, ievērojot katra vainas pakāpi.

(6) Pieņemot lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un nosakot, vai no amatpersonas vai darbinieka prasāms pilns vai daļējs nodarītā zaudējuma atlīdzinājums, tiek ņemta vērā viņa vainas pakāpe.

(7) Amatpersonas vai darbinieka civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai amatpersonu vai darbinieku sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

35.pants. Regresa prasība pret amatpersonu

(1) Augstāka iestāde divu mēnešu laikā no dienas, kad publiskai personai iestājies pienākums atlīdzināt zaudējumus, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu vai darbinieku, pret ko varētu vērst regresa prasību.

(2) Ja amatpersona vai darbinieks piekrīt regresa kārtībā brīvprātīgi atlīdzināt nodarītos zaudējumus, zaudējumu summu ietur no amatpersonas atalgojuma.

(3) Šā likuma 25. un 29.pantā noteiktajos gadījumos regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā.

94.

95.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 35.panta nosaukumu pēc vārda “amatpersonu” ar vārdiem “vai darbinieku”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 35.panta pirmajā daļā vārdus “publiskai personai” ar vārdiem “publisko tiesību juridiskai personai”.

Atbalstīt

35.pants. Pret amatpersonu vai darbinieku vērsta regresa prasība

(1) Augstāka iestāde divu mēnešu laikā no dienas, kad publisko tiesību juridiskajai personai iestājies pienākums atlīdzināt zaudējumu, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu vai darbinieku, pret ko varētu vērst regresa prasību.

(2) Ja amatpersona vai darbinieks piekrīt regresa kārtībā brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu, zaudējuma summu ietur no amatpersonas vai darbinieka atalgojuma.

(3) Šā likuma 25. un 29.pantā noteiktajos gadījumos regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā.

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

96.

Juridiskā komisija

Izteikt normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2005.gada 1.maijā.”

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.maijā.

Likumprojekts otrajam lasījumam

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Iesniegtie priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija (ar redakcionāliem labojumiem)

Atbalstīt

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

Atbalstīt

Atbalstīt

Deputāts J.Sokolovskis

Deputāts J.Sokolovskis

“Ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, morālā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstiska vai publiska atvainošanās”.