2004. gada 21. decembrī

9/5 -

Saeimas Prezidijam

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izskatījusi Saeimas deputātu R.Paula, J.Estas, Dz.Ābiķa, A.Rugātes, M.Pietkeviča, Ē.Zundas, V.Ģīļa, E.Šņepstes, J.Dalbiņa, Ē.Zommeres iesniegto likumprojektu “Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums” (reģ.nr.1005; dok.nr.3289), nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un lūdz to iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Cieņā

J.Strazdiņš

Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums

1. pants. Likuma mērķis

Šī likuma mērķis ir vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku kā unikālas Latvijas kultūras sastāvdaļas saglabāšana.

2. pants. Likuma uzdevums

Likuma uzdevums ir:

1) svētku cikliskā procesa nodrošināšana;

2) valsts un pašvaldību finansiālās un organizatoriskās atbildības noteikšana;

3) starp svētku sagatavošanās procesa finansēšana.

3. pants. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki kā kultūras vērtība

Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras iezīme un nacionālās identitātes sastāvdaļa. Kopā ar Lietuvas un Igaunijas dziesmu svētkiem tie kā nozīmīga pasaules kultūras vērtība 2003. gadā pasludināti par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu.

4. pants. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

1) Svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem;

2) Svētki ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanās procesa neatņemama sastāvdaļa;

3) Svētku dalībnieki ir topošie Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīciju turpinātāji.

5. pants. Dziesmu un deju svētku periodiskums

(1) Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (turpmāk tekstā – Dziesmu svētki) notiek reizi piecos gados.

(2) Starplaikā starp Dziesmu svētkiem notiek:

1) koncertrepertuāra sagatavošana;

2) koru, tautas deju kopu (kolektīvu), pūtēju orķestru skates;

3) diriģentu un vadītāju semināri;

4) novadu, rajonu Dziesmu un deju, tautas mūzikas svētki;

5) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

6. pants. Dziesmu svētku dalībnieki un norises vieta

1) visas Latvijas Dziesmu svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties jauktie, sieviešu un vīru kori, tautas deju kopas (kolektīvi), pūtēju orķestri, instrumentālie ansambļi u.c.;

2) dziesmu svētku dalībnieku sastāvu nosaka konkursu un skašu rezultāti atbilstoši to nolikumiem;

3) Dziesmu svētku, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru, orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē.

7. pants. Dziesmu svētku sagatavošana un organizēšana

(1) Ministru kabinets:

1) nosaka kārtējo vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sarīkošanas kārtību un norises laiku;

2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanas kārtību, norises laiku un finansēšanas kārtību;

3) nodrošina ikgadēju finansējumu no valsts budžeta starp svētku periodā.

(2) Kultūras ministrija:

1) izveido Dziesmu svētku padomi, apstiprina tās nolikumu;

2) pārrauga (atbild par) Dziesmu svētku sagatavošanas procesu;

3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā un īsteno programmu “Par kordziedāšanas tradīciju saglabāšanu un veicināšanu mācību iestādēs”.

8. pants. Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšana.

(1) No valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums:

1) Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkošanai;

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanai;

3) novadu Dziesmu un deju svētku un tautas mūzikas svētku rīkošanai;

4) valsts nozīmes mūzikas svētku rīkošanai;

5) rajonu koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;

6) jaundarbu iepirkšanai;

7) koncertrepertuāra nošu materiāla sagatavošanai, izdošanai;

8) Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā;

9) kopmēģinājumu rīkošanai;

10) kolektīvu vadītāju tālāk izglītībai.

(2) Ikgadējais valsts budžeta līdzekļu paredzētais apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā starp svētku periodā piešķirto līdzekļu apjomu.

(3) Koru, orķestru, tautas mūzikas ansambļu, deju un citu kolektīvu dibinātāji, pašvaldības (vietējās, rajona, novada) nodrošina:

1) mēģinājumu telpas koriem, deju kolektīviem, pūtēju orķestriem un citiem svētku dalībniekiem;

2) tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi;

3) audioaparatūru mēģinājumiem;

4) darba samaksu kolektīvu vadītājiem, diriģentiem un koncertmeistariem;

5) transporta pakalpojumus starpsvētku periodā un Dziesmu un deju svētku laikā;

6) iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku organizēšanā un finansēšanā.

Likums stājas spēkā 2005. gada 1. jūlijā.

Pārejas noteikumi.

1. Nākamie vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiek 2008. gadā.