03. 02. 2005. 9/7 - 2 -
Saeimas Prezidijam
Augsti godājamie Saeimas
Prezidija locekļi!
Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 3. februāra sēdē pieņēma lēmumu atbalstīt Ministru kabineta
iesniegtos likumprojektus Politisko partiju likums (reģ. nr. 1027, dok.
nr. 3385) un Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums (reģ. nr. 1025, dok. nr. 3383) un
lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes
darba kārtībā minēto likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā.
Cieņā
Komisijas priekšsēdētājs Staņislavs
Šķesters
Politisko partiju likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt politisko partiju un to
apvienību (turpmāk partija) darbību, kā
arī sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu, nosakot
partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un
reorganizāciju.
2.pants. Partiju jēdziens
un darbības pamatmērķi
Partijas ir organizācijas,
kas tiek izveidotas, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā,
izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju
(padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas
programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē.
3.pants. Partijas
tiesiskais statuss
Partija iegūst juridiskas personas statusu pēc tās
ierakstīšanas partiju reģistrā.
4.pants. Partijas
atbildības norobežošana
(1) Partija par savām saistībām atbild ar visu
partijas mantu.
(2) Partija neatbild par biedra saistībām. Biedrs
neatbild par partijas saistībām.
5.pants. Partijas
juridiskā adrese
(1) Partijas juridiskā adrese ir partiju reģistrā
norādītā adrese.
(2) Ja partijai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti
vai cita korespondence uz partiju reģistrā norādīto juridisko adresi,
uzskatāms, ka partija šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi
septiņu dienu laikā pēc nosūtīšanas, ja nosūtītājs var pierādīt to, ka ir
nosūtījis attiecīgo korespondenci.
6.pants. Partijas
nosaukums un simbolika
(1) Partijas nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam
un simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētu
(neatkarīgi no darbības turpināšanas) partiju nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma
un simbolikas. Agrāk reģistrētas partijas nosaukuma, tā saīsinājuma vai
simbolikas izmantošana atļauta gadījumos, ja partijas apvieno vai pārveido par
biedrību. Partijas nosaukumam jāatbilst valsts valodas prasībām.
(2) Ir aizliegti partiju nosaukumi, nosaukumu
saīsinājumi un simbolika, kas:
1) ir pretrunā ar
normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem. Nosaukumā nedrīkst ietvert militāra
formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta
par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, tas nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi
pret vardarbību;
2) sakrīt ar tādas organizācijas nosaukumu,
nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuras mērķis vai darbība ir vērsta pret
Latvijas neatkarību, suverenitāti vai drošību vai kas atveido šādas
organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku.
(3) Partijas nosaukumā lietojami vienīgi latviešu
vai latīņu alfabēta burti.
(4) Nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas
par partijas darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.
(5) Partijas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdus
"Latvijas Republika", valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā
arī vārdus "valsts" vai "pašvaldība". Partijas simbolika
nedrīkst sakrist ar valsts un pašvaldību simboliku.
(6) Partija, kuras tiesības ir aizskartas,
prettiesīgi izmantojot tās nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, var
no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot nosaukumu, kā arī lai atlīdzina
partijai ar tā nosaukuma prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus, ceļot
prasību tiesā.
7.pants.
Partijas saimnieciskā darbība
(1) Lai sasniegtu
statūtos noteiktos mērķus, partijas ir tiesīgas veikt šāda veida saimniecisko
darbību, kurai nav peļņas gūšanas nolūks:
1) iegūt kustamo un nekustamo īpašumu partijas
darbības nodrošināšanai;
2) partijas īpašuma apsaimniekošana;
3) informācijas izplatīšana, reklāma,
poligrāfija, izdevniecība, kā arī suvenīru ar partijas simboliku izgatavošana
un pārdošana, lai informētu sabiedrību par partijas darbības pamatnostādnēm.
(2) Partijas ienākumus drīkst izmantot statūtos
noteiktā mērķa sasniegšanai, labdarības mērķiem, ziedojot naudu un izmaksājot
pabalstus, kā arī sabiedrisko pasākumu organizēšanai. Ienākumus, kas gūti no
partijas veiktās darbības, nedrīkst sadalīt starp partijas biedriem vai tās
dibinātājiem.
8.pants. Publiskā darbība
(1) Lai sasniegtu statūtos paredzētos mērķus,
partijām ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem
aktiem.
(2) Šajā nolūkā tās var:
1) brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;
2) izveidot preses izdevumus un citus plašsaziņas
līdzekļus;
3) organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu
gājienus un sapulces publiskās vietās;
4) uzturēt sakarus ar citu valstu politiskajām
partijām;
5) veikt pasākumus, kas saistīti ar
priekšvēlēšanu aģitāciju.
(3) Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās
politiskās partijas darbības mērķiem un uzdevumiem, tās var vērsties valsts un
pašvaldību institūcijās, kā arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar
likumu aizsargātās intereses.
9.pants. Aizliegums
veidot bruņotas vai militarizētas vienības
Partijām ir aizliegts
apbruņot savus biedrus vai citas personas, organizēt tiem militāras mācības un
veidot militarizētas vienības.
10.pants. Partiju
darbības atklātums
(1) Partiju institūciju sēdēs var piedalīties
jebkurš attiecīgās partijas biedrs, ja statūtos nav noteikts citādi. Biedru tiesības un pienākumus nosaka statūti.
(2) Plašsaziņas līdzekļu žurnālisti var
piedalīties partiju augstāko lēmējinstitūciju (kopsapulču, kongresu vai
konferenču) sēdēs.
(3) Partiju biedri un plašsaziņas līdzekļu
žurnālisti var iepazīties ar partiju un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.
11.pants. Partiju
finansēšana
Partiju finansēšanas
kārtību reglamentē īpašs likums.
II nodaļa. Partijas dibināšana
12.pants. Dibinātāji
(1) Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu
sasnieguši Latvijas pilsoņi.
(2) Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par
200.
13.pants. Lēmums par
partijas dibināšanu
(1) Lai dibinātu partiju, personām, kas
apvienojas partijā, jāpieņem lēmums par partijas dibināšanu, jāapstiprina tās
statūti un partijas programma, jāievēlē valde, kā arī saimnieciskās un
finansiālās darbības revīzijas institūcija.
(2) Lēmumā par partijas dibināšanu norāda:
1) partijas nosaukumu;
2) partijas darbības mērķi;
3) dibinātāju tiesības un pienākumus, ja
dibinātāji par tiem ir vienojušies;
4) pilnvarojumu vismaz diviem dibinātājiem
parakstīt statūtus, dibināšanas lēmumu un pieteikumu reģistra iestādei;
5) citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par
nepieciešamām.
14.pants. Partijas
statūti
(1) Partijas statūtus sagatavo rakstveidā.
(2) Partijas statūtos norāda:
1) partijas nosaukumu un tā saīsinājumu;
2) simboliku (tās apraksts vai attēls), ja tāda
ir;
3) darbības mērķus, uzdevumus un metodes;
4) partijas darbības termiņu (ja partija tiek
nodibināta uz laiku);
5) biedru iestāšanās un izstāšanās noteikumus, kā
arī noteikumus viņu izsvītrošanai no partijas biedru saraksta;
6) biedru naudas un iestāšanās naudas maksāšanas
kārtību;
7) biedru tiesības un pienākumus;
8) kārtību, kādā var noteikt partijas teritoriālo
un citu struktūrvienību (ja tādas tiek dibinātas) tiesības un pienākumus;
9) biedru sapulces sasaukšanas, lēmumu
pieņemšanas un pārstāvniecības kārtību;
10) valdes darbības termiņu un valdes skaitlisko
sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai
kopīgi, valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus;
11) saimnieciskās un finansiālās darbības
revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu
pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas
kārtību un pilnvaru termiņu;
12) kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi
partijas statūtos un programmā.
(3) Partijas statūtos var paredzēt iecelt
atbildīgo personu par partijas finansiālo darbību.
(4) Partijas statūtos var paredzēt citus
noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.
(5) Partijas statūtus paraksta vismaz divi
dibinātāju pilnvaroti pārstāvji, un statūtos norāda to apstiprināšanas datumu.
15.pants. Pieteikums par
partijas ierakstīšanu reģistrā
(1) Partijas dibinātāju pilnvaroti pārstāvji
triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par partijas dibināšanu iesniedz
Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par partijas ierakstīšanu reģistrā. Pieteikumā
norāda šā likuma 18.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā
minētās ziņas.
(2) Pieteikumam pievieno:
1) lēmumu par partijas dibināšanu;
2) partijas programmu;
3) ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju sarakstu,
kurā pretī katra dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir jābūt likumā
noteiktajā kārtībā zvērināta notāra apliecinātam attiecīgā dibinātāja parakstam. Sarakstā norāda partijas nosaukumu;
4) partijas statūtus;
5) partijas valdes locekļu sarakstu;
6) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas
samaksu un samaksu par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Pieteikumu paraksta vismaz divi dibinātāju
pilnvaroti pārstāvji.
16.pants. Partiju
reģistrs
(1) Partiju reģistrā ieraksta ziņas par partijām.
(2) Partiju reģistru izveido un uztur ar likumu
pilnvarota valsts iestāde Uzņēmumu reģistrs.
17.pants. Partiju reģistra
atklātums
(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar partiju
reģistra ierakstiem un Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem.
(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida
pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izziņu
no partiju reģistra, kā arī partiju reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai
kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar
Uzņēmumu reģistra amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas
datumu. Partijas valdes locekļu, likvidatora un administratora personas kodu
izsniedz tikai tādā gadījumā, ja persona pierāda savu interešu pamatotību.
(3) Pēc saņēmēja pieprasījuma Uzņēmumu reģistra
amatpersona izsniedz izziņu par to, ka partiju reģistra ierakstā nav izdarīti
grozījumi, vai par to, ka partiju reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.
18.pants. Partiju
reģistra ziņas
(1) Partiju reģistrā norāda šādas ziņas:
1) partijas nosaukumu;
2) partijas juridisko adresi;
3) partijas darbības mērķi;
4) partijas reģionālās nodaļas, ja tādas ir;
5) datumu, kad pieņemts lēmums par partijas
dibināšanu;
6) partijas valdes priekšsēdētāja (partijas
vadītāja) un valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, norādot, vai viņiem
ir tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi, un ziņas par valdes locekļu
un valdes priekšsēdētāja pilnvaru termiņu;
7) partijas darbības termiņu, ja partija dibināta
uz laiku;
8) ziņas par
partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu, darbības apturēšanu
vai izbeigšanu, turpināšanu, partijas maksātnespēju, likvidāciju un
reorganizāciju;
9) ziņas par likvidatora iecelšanu, norādot viņa
vārdu, uzvārdu un personas kodu;
10) ziņas par administratora iecelšanu
maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu un personas kodu;
11) ieraksta
izdarīšanas datumu;
12) citas ziņas, ja to paredz šis likums.
(2) Par visiem grozījumiem partiju reģistrā, kā
arī par partijas pārvaldes institūcijas vai vadītāja maiņu un par visām
pārmaiņām pārvaldes institūcijas sastāvā partija 14 dienu laikā paziņo Uzņēmumu
reģistram.
(3) Šā
panta pirmās daļas 1., 3., 5., 6. un 7.punktā norādītās ziņas, izņemot personas
kodu, par partijas līdzekļiem ir publicējamas laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis".
19.pants. Uzņēmumu
reģistrā iesniedzamie dokumenti un to glabāšana
(1) Uzņēmumu reģistrā iesniedzami dokumenti, kas
pamato ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā un to grozījumus, kā arī citi
likumā noteiktie dokumenti. Uzņēmumu reģistrā iesniedz attiecīgā dokumenta
oriģinālu, notariāli apliecinātu kopiju vai kopiju, uzrādot dokumenta oriģinālu.
Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē Latvijai saistošajos
starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un tiem pievieno notariāli
apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.
(2) Partija līdz kārtējā kalendāra gada 1.martam
iesniedz Uzņēmumu reģistrā ziņas par tās biedru skaitu un to pilsonību.
(3) Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti
glabājas attiecīgās partijas reģistrācijas lietā, ja, pamatojoties uz tiem, ir
izdarīts ieraksts partiju reģistrā.
20.pants. Ieraksta
izdarīšana partiju reģistrā
(1) Ieraksts partiju reģistrā tiek izdarīts,
pamatojoties uz pieteikumu vai tiesas nolēmumu. Pieteikuma veidlapas paraugu
apstiprina Ministru kabinets.
(2) Pieteikumu par partijas ierakstīšanu partiju
reģistrā paraksta vismaz divas dibināšanas sapulcē pilnvarotas personas.
(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu partiju
reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu
Uzņēmumu reģistra amatpersona pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma
saņemšanas. Tādā pašā termiņā Uzņēmumu reģistra amatpersona pieņem lēmumu par
partijas ierakstīšanu partiju reģistrā, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.
(4) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu
Uzņēmumu reģistra amatpersona pieņem, ja:
1) izstrādājot
partijas statūtus vai izvēloties tās nosaukumu, nav ievērotas šajā likumā
noteiktās prasības;
2) nav iesniegti visi likumā minētie dokumenti;
3) iesniegtajos dokumentos ietvertie lēmumi, uz
kuru pamata izdarāmi ieraksti partiju reģistrā vai grozījumi partiju
reģistrēšanai iesniegtajos dokumentos, neatbilst
likumā noteiktajām prasībām.
(5) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu partiju
reģistrā Uzņēmumu reģistra amatpersona pieņem, ja:
1) partijas statūtos noteiktais mērķis ir
pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošajiem
starptautiskajiem līgumiem;
2) pārkāpta šajā likumā noteiktā partijas
dibināšanas kārtība;
3) pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta
izdarīšanas atlikšanu, noteiktajā termiņā nav novērsti lēmumā norādītie
trūkumi.
(6) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu
partiju reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu jābūt pamatotam. Lēmumā par
ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.
(7) Uzņēmumu reģistra amatpersona šā panta
trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā pēc
lēmuma pieņemšanas.
(8) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt
un pārsūdzēt reģistra iestādes amatpersonas lēmumu administratīvo procesu
regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(9) Ieraksts partiju reģistrā izdarāms tajā pašā
dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.
21.pants. Reģistrācijas
apliecība
(1) Pēc partijas ierakstīšanas partiju reģistrā
partijas dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem izsniedz partijas reģistrācijas
apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina Uzņēmumu reģistra amatpersona.
(2) Reģistrācijas apliecībā norāda partijas:
1) nosaukumu;
2) reģistrācijas numuru;
3) reģistrācijas vietu;
4) reģistrācijas datumu.
22.pants. Partijas
svītrošana no partiju reģistra
Partiju svītro no partiju reģistra, pamatojoties uz:
1) partijas likvidatora pieteikumu;
2) maksātnespējīgās partijas administratora
pieteikumu;
3) partijas pieteikumu reorganizācijas ieraksta
izdarīšanai;
4) tiesas nolēmumu.
23.pants. Valsts nodeva
(1) Par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā
maksājama valsts nodeva. Ministru kabinets nosaka nodevas apmēru, samaksas
kārtību un atvieglojumus.
(2) Par partiju reģistra izraksta un reģistra
lietā esoša dokumenta izraksta vai tā kopijas izsniegšanu, kā arī par izziņas
izsniegšanu maksājama valsts nodeva Uzņēmumu reģistra darbību regulējošajos
normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un kārtībā.
(3) Valsts nodeva par ieraksta izdarīšanu partiju
reģistrā, par izraksta vai tā kopijas izsniegšanu, kā arī par izziņas
izsniegšanu nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar
lēmuma pieņemšanu par reģistrāciju un attiecīgā ieraksta izdarīšanu, kā arī ar
dokumentu vai informācijas meklēšanu, apstrādi un pavairošanu saistītos
izdevumus.
24.pants. Ziņu
iesniegšanas termiņš
Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti partiju
reģistrā, kā arī šajā likumā noteiktie dokumenti iesniedzami Uzņēmumu reģistrā
14 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, ja šajā likumā nav noteikts
citādi.
25.pants. Atbildība par
nepatiesu ziņu sniegšanu
Par nepatiesu ziņu sniegšanu Uzņēmumu reģistram
attiecīgās personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.
26.pants. Partijas biedri
(1) Par partijas biedriem var būt personas, kuras
ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav
Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā, un kuras ir sasniegušas
18 gadu vecumu. Šis nosacījums attiecas uz personām, kuras partijā iestājušās
individuāli, ievērojot partijas statūtus. Persona vienlaikus var būt tikai
vienas partijas biedrs.
(2) Par partijas biedru kandidātiem var būt
personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.
(3) Latvijā var
darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu.
Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem
jābūt Latvijas pilsoņiem.
27.pants. Partijas biedru
reģistrs
Partija veido partijas biedru reģistru, kurā norādīts
katra biedra vārds, uzvārds, personas kods, pilsonība un deklarētās
dzīvesvietas adrese. Informācija par partijas biedriem ir pieejama tikai
attiecīgās partijas biedriem, kā arī partiju darbību kontrolējošām un
tiesībaizsardzības institūcijām.
28.pants. Biedra dalība
partijā
(1) Partijas valde pieņem lēmumu par biedra
uzņemšanu partijā, ja statūtos nav noteikta cita kārtība.
(2) Ja partijas valde vai cita institūcija
(izņemot biedru sapulci), kuras kompetencē ir biedru uzņemšana, pieņem lēmumu
par atteikumu uzņemt biedru, personai, kura vēlas kļūt par biedru, ir tiesības
pieprasīt jautājumu izskatīt statūtos noteiktajā kārtībā.
(3) Saistības biedriem nosakāmas tikai saskaņā ar
statūtos paredzēto kārtību.
(4) Biedra dalība partijā nav nododama trešajām
personām vai mantojama. Biedra dalība izbeidzas līdz ar izstāšanos no partijas
vai svītrošanu no partijas biedru saraksta, kā arī ar biedra nāvi.
(5) Nesamaksāto iestāšanās naudu vai biedra naudu
nevar piedzīt tiesas ceļā.
29.pants. Partijas biedra
tiesības
(1) Partijas biedriem ir šādas tiesības:
1) vēlēt partijas valdi un tikt ievēlētiem valdē;
2) saņemt informāciju par partijas darbību;
3) apstrīdēt partijas pieņemtos lēmumus;
4) izstāties no partijas;
5) citas normatīvajos aktos un partijas statūtos
noteiktās tiesības.
(2) Partijas biedriem neatkarīgi no tā, vai šie
biedri ir dibinājuši attiecīgo partiju vai kļuvuši par biedriem pēc tās
dibināšanas, ir vienādas tiesības arī tādā gadījumā, ja viņiem ir noteikts
atšķirīgs biedra naudas vai iestāšanās naudas apmērs.
30.pants. Biedra
izstāšanās, izsvītrošanas, dalības izbeigšanās sekas
Jautājumos, kas saistīti ar partijas biedru izstāšanos
un izslēgšanu no partijas, kā arī ar dalības izbeigšanos partijā, piemēro
Biedrību un nodibinājumu likumu.
31.pants. Personas, kas
var piedalīties partijas darbā
Partijas darbā var piedalīties arī personas, kas nav
attiecīgās partijas biedri, biedru kandidāti, goda biedri, asociētie
biedri, vecbiedri un citas personas ar īpašu statusu, kuru tiesības un
pienākumus nosaka attiecīgās partijas statūti.
32.pants. Partijas pārvaldes
institūcijas
(1) Partijas pārvaldes institūcijas ir biedru
sapulce (kopsapulce, kongress vai konference) un valde.
(2) Statūtos var paredzēt arī citas pārvaldes
institūcijas, nosakot to izveides kārtību un kompetenci.
33.pants. Partijas biedru
sapulce
(1) Partijas
augstākā lēmējinstitūcija biedru sapulce sasaucama ne retāk kā reizi
kalendāra gadā.
(2) Visiem partijas biedriem ir tiesības
piedalīties biedru sapulcē, ja statūtos nav noteikts citādi. Partijas biedrs
var piedalīties biedru sapulcē arī ar pārstāvja starpniecību, ja partijas
statūtos nav noteikts citādi. Pilnvara piedalīties un balsot biedru sapulcē
noformējama rakstveidā.
(3) Jautājumos, kas saistīti ar partijas biedru
sapulces kompetenci, sasaukšanu, norisi, lēmumu pieņemšanu, lēmumu atzīšanu par
spēkā neesošiem, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.
34.pants.
Partijas valde
(1) Valde vada un pārstāv partiju.
(2) Valdes locekļu skaitu un darbības termiņu
nosaka statūtos. Biedru sapulce ievēlē valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus,
ja statūtos nav noteikts citādi. Valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus
ievēlē uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem.
(3) Valdes locekļiem jābūt rīcībspējīgām fiziskām
personām.
(4) Jautājumos, kas saistīti ar valdes
kompetenci, pārstāvības tiesībām, lēmumu pieņemšanu, atlīdzības un izdevumu
segšanu, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.
35.pants. Partijas valdes
un citu institūciju locekļu atbildība
(1) Par
partijas darbību saskaņā ar likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām, kā arī par partijai saskaņā ar likumu noteikto uzdevumu izpildi ir
atbildīgs partijas valdes priekšsēdētājs.
(2) Valdes un citu institūciju locekļi ir
solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti partijai viņu vainas dēļ.
(3) Partija var celt prasību pret valdes vai
citas institūcijas locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma
dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.
36.pants. Partijas
struktūrvienības
(1) Partijai var būt teritoriālas un citas
organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības. Partijas struktūrvienības nav
juridiskās personas.
(2) Attiecībā uz partijas struktūrvienību biedru
sapulci un valdi, ja tādas ir izveidotas, piemēro šā likuma noteikumus, kuri
regulē partijas biedru sapulci un valdi.
37.pants.
Saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija
Partijas saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk
kā reizi gadā pārbauda zvērināts revidents. Zvērināta revidenta atzinums par
attiecīgās partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai
finansiālās darbības deklarācijai. Finansiālās darbības deklarāciju partija
saskaņā ar partiju finansēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem iesniedz
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
VI nodaļa. Partijas darbības
uzraudzība, apturēšana, izbeigšana, likvidācija un reorganizācija
38.pants. Partijas
darbības uzraudzība un kontrole
(1) Partijas darbību
atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga un kontrolē
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu
reģistrs, kā arī citas likumā noteiktās tiesībaizsardzības iestādes.
(2) Ja šā panta
pirmajā daļā minētās iestādes konstatē, ka partija neievēro normatīvajos aktos
noteiktās normas vai tās darbība neatbilst statūtiem, tās rakstveidā brīdina
partiju un uzdod novērst nelikumīgo darbību.
(3) Termiņš
pārkāpumu novēršanai nosakāms ne mazāks par 15 dienām un ne ilgāks par sešiem
mēnešiem.
39.pants. Partijas
darbības apturēšana
(1) Tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku
līdz sešiem mēnešiem, ja partija:
1) pēc
rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi
pārkāpumus;
2) gada laikā nav sasaukusi partijas augstāko
lēmējinstitūciju biedru sapulci;
3) sešu mēnešu laikā pēc biedru skaita
samazināšanās (no 200 līdz 150 biedriem) nav atjaunojusi biedru skaitu
līdz likumā noteiktajam minimālajam biedru skaitam;
4) partiju finansiālo darbību regulējošajos
normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav ieskaitījusi valsts budžetā
pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus.
(2) Pieteikumu
tiesā var iesniegt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētās institūcijas.
(3) Tiesa nolēmumu par partijas darbības
apturēšanu triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo attiecīgajai partijai.
Tiesas nolēmumu var pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā un termiņā.
(4) Pēc nolēmuma
stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs
publicē informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
40.pants. Darbības
apturēšanas sekas
Ja tiesa aptur partijas darbību, nolēmumā noteiktajā
darbības apturēšanas termiņā partija un tās teritoriālā struktūrvienība
pārtrauc publisko darbību.
41.pants.
Partijas darbības izbeigšanās pamati
Partijas darbība
izbeidzas:
1) ar partijas biedru sapulces lēmumu par
partijas darbības izbeigšanu;
2) uzsākot partijas bankrota procedūru;
3) ja partijas biedru skaits samazinās un ir
mazāks par 150 biedriem vai par citu statūtos noteiktu skaitu (44.pants);
4) izbeidzoties partijas statūtos noteiktajam
termiņam, ja partija dibināta uz noteiktu laiku;
5) ar tiesas nolēmumu;
6) uz cita statūtos noteiktā pamata.
42.pants. Partijas
darbības izbeigšana ar biedru sapulces lēmumu
Biedru sapulces lēmums par partijas darbības
izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem
biedriem un ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.
43.pants. Partijas
darbības izbeigšana, uzsākot bankrota procedūru
Kārtību, kādā izbeidzama partijas darbība bankrota
gadījumā, nosaka likums, kas regulē biedrību un nodibinājumu maksātnespēju.
44.pants.
Partijas darbības izbeigšana ar valdes lēmumu
Ja biedru skaits samazinājies un ir mazāks par 150
biedriem vai par statūtos noteiktu skaitu (kas nav mazāks par 150), kā arī tad,
ja izbeidzas statūtos noteiktais termiņš, uz kādu partija bija dibināta, lēmumu
par darbības izbeigšanu pieņem partijas valde.
45.pants. Partijas
darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu
(1) Partijas darbību, pamatojoties uz tiesas
nolēmumu, var izbeigt:
1) ja partijas valde nav iesniegusi pieteikumu
par partijas darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;
2) ja partija neizpilda tiesas nolēmumu par
darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērš likuma pārkāpumu,
kura dēļ tās darbība bija apturēta;
3) gada
laikā pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti izdara normatīvo aktu pārkāpumu;
4) citos normatīvajos aktos noteiktajos
gadījumos.
(2) Pieteikumu
tiesā var iesniegt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētās iestādes.
(3) Pēc pieteicēja lūguma tiesa var aizliegt
partijai veikt publisko darbību vai citu darbību līdz galīgā nolēmuma
pieņemšanai lietā. Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā.
(4) Lēmumu par partijas publiskās darbības vai
citas darbības aizliegumu nosūta Uzņēmumu reģistram ieraksta izdarīšanai
partiju reģistrā.
(5) Tiesa, pieņemot
lēmumu par partijas darbības izbeigšanu, nosaka:
1) likvidācijas procesa
nepieciešamību un likvidatora iecelšanu;
2) partijas īpašuma atsavināšanu par
labu valstij, ja likums vai statūti nenosaka citādi;
3) par kādiem līdzekļiem un kādā
kārtībā tiek sakārtoti un nodoti partijas dokumenti glabāšanai valsts arhīvā.
(6) Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta Uzņēmumu
reģistram. Uzņēmumu reģistrs publicē informāciju laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis".
46.pants. Partijas
likvidācija
Partijas likvidācijas jautājumos piemēro Biedrību un
nodibinājumu likumu.
47.pants. Partijas
reorganizācija
(1) Partiju var reorganizēt, partijām
apvienojoties vai partijai sadaloties, vai pārveidojot partiju par biedrību.
(2) Reorganizācijā drīkst piedalīties tikai
partijas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(3) Statūtos var
paredzēt, ka reorganizācija ir atļauta vai nav atļauta, pastāvot zināmiem
priekšnoteikumiem.
(4) Partijas reorganizācijas jautājumos piemēro
Biedrību un nodibinājumu likumu.
48.pants. Partijas
pārveidošana par biedrību
(1) Lai partiju pārveidotu par biedrību,
atbilstoši attiecīgās partijas statūtiem sasauc partijas biedru sapulci.
Sapulcē statūtos noteiktajā kārtībā tiek pieņemts lēmums par partijas
pārveidošanu par biedrību.
(2) Pārveidojot partiju par biedrību, ievēro
normatīvo aktu noteikumus, kas reglamentē biedrību dibināšanu.
(3) Pārveidojot partiju par biedrību, ir atļauts
saglabāt attiecīgās partijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku.
(4) Jaunizveidotā biedrība statūtos norāda, ka tā
ir partijas tiesību un saistību pārņēmēja.
49.pants. Reorganizējot
izveidotā subjekta reģistrācijas ierobežojumi
(1) Pēc partiju reorganizācijas jaunizveidoto
partiju vai biedrību nevar reģistrēt politisko partiju vai biedrību reģistrā, ja
reorganizētās partijas nav izpildījušas partiju finansēšanu regulējošajos
normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(2) Ja 30 dienu laikā pēc brīdinājuma izteikšanas
partija neuzsāk partiju finansēšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto
prasību izpildi un vēlas reģistrēt reorganizējot izveidoto partiju vai
biedrību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir tiesīgs vērsties tiesā
ar lūgumu uzlikt reģistrācijas aizliegumu reorganizējot izveidotajai partijai
vai biedrībai.
50.pants. Finansiālās darbības
deklarācija
(1) Uzsākot partijas likvidāciju, reorganizāciju
vai pārveidošanu par biedrību, partijas pienākums ir iesniegt Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojam finansiālās darbības deklarāciju un zvērināta
revidenta atzinumu par partijas finansiālo un saimniecisko darbību par gadu,
kurā attiecīgā partija tiek likvidēta, reorganizēta vai pārveidota par
biedrību.
(2) Par šā panta pirmās daļas noteikumu izpildi
atbildīgs ir attiecīgās partijas likvidators. Ja likvidators nav iecelts, par
partijas likvidācijas procesu ir atbildīgs partijas valdes priekšsēdētājs.
Pārejas noteikumi
1. Likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu
likumu.
2. Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.