Likumprojekts trešajam lasījumam Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Valsts civildienesta ierēdņu

disciplinārās atbildības likums

(reģ.nr. 1035)

Likumprojekta 2.lasījumā pieņemtā redakcija (dok. nr. 4712)

Nr.

Priekšlikumi

(75)

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 3.lasījuma redakcija

Valsts civildienesta ierēdņu

disciplināratbildības likums

Valsts civildienesta ierēdņu

disciplināratbildības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu valsts civildienesta ierēdņu disciplinārpārkāpumu izdarīšanas apstākļu noskaidrošanu, taisnīga lēmuma pieņemšanu, kā arī disciplinārpārkāpuma cēloņu un seku noskaidrošanu un novēršanu.

1.pants. Likuma mērķis

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka valsts civildienesta ierēdņu (turpmāk — ierēdnis) disciplināratbildības pamatu, disciplinārpārkāpumu veidus un piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā izskata jautājumus par ierēdņu saukšanu pie disciplināratbildības, apstrīd un pārsūdz pieņemtos lēmumus.

(2)Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības pamatu un kārtību, kādā izskata jautājumus par šo amatpersonu saukšanu pie disciplināratbildības, nosaka atsevišķs likums.

(3) Kārtību, kādā pieņem lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplināratbildības, regulē Administratīvā procesa likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“2. pants. Likuma darbība”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups

Izslēgt likumprojekta 2.panta otro daļu.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 2. panta trešo daļu.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

2. pants. Likuma darbība

3.pants. Disciplinārpārkāpums

(1) Par disciplinārpārkāpumu atzīstams ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas minēts šā likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu.

(2) Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī ierēdņa darbība (bezdarbība), kas tieši vērsta uz disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, bet pārkāpums nav izdarīts līdz galam no ierēdņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

(3) Šajā likumā noteiktais disciplinārpārkāpums ir vienīgais pamats disciplinārsoda piemērošanai.

(4) Šajā likumā minētais disciplinārpārkāpums, kas nav saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, ir disciplinārpārkāpums tikai tādā gadījumā, ja tas mazina uzticību valsts pārvaldei.

(5) Disciplinārsoda piemērošana neizslēdz ierēdņa civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 3.panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus “mazina uzticību valsts pārvaldei” ar vārdiem “kaitē vispārējai cieņai pret valsts pārvaldi un uzticībai tai.”

Red.precizēts

Atbalstīt

3.pants. Disciplinārpārkāpums

(2) Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī ierēdņa darbība vai bezdarbība, kas tieši vērsta uz disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, bet pārkāpums nav izdarīts līdz galam no ierēdņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

(3) Šajā likumā noteiktais disciplinārpārkāpums ir vienīgais pamats disciplinārsoda piemērošanai.

(4) Šajā likumā minētais disciplinārpārkāpums, kas nav saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, ir disciplinārpārkāpums tikai tādā gadījumā, ja tas kaitē vispārējai cieņai pret valsts pārvaldi un uzticībai tai.

(5) Disciplinārsoda piemērošana neizslēdz ierēdņa civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību.

4.pants. Vainas forma

(1) Par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstams tikai ierēdnis, kas to izdarījis ar nodomu vai aiz neuzmanības.

(2) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās kaitīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos.

(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir paredzējis savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai varēs novērst, vai arī nav paredzējis šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tās varēja paredzēt un bija jāparedz.

(4) Neuzmanība ir rupja vai viegla.

(5) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz rupjas neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai varēs novērst.

(6) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz vieglas neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, nav paredzējis savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju un nav vēlējies šādu seku iestāšanos, kaut gan tās varēja paredzēt un bija jāparedz.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 4.pantu izteikt kā likumprojekta 5.pantu (likumprojekta 5.pantu izsakot kā likumprojekta 4.pantu).

Atbalstīt

4. pants. Patiesības noskaidrošana

Izskatot disciplinārlietu (turpmāk arī – lieta), iestādei ir pienākums vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, apzināt tā sekas, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgo ierēdni, kā arī citus apstākļus, kuriem ir nozīme disciplinārlietas izskatīšanā.

5.pants. Patiesības noskaidrošana

Disciplinārlietas (turpmāk arī — lietas) izskatīšanas procesā (turpmāk — process) iestādei ir pienākums vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgo ierēdni, kā arī citus apstākļus, kuriem ir nozīme disciplinārlietas izskatīšanā.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 5. pantu šādā redakcijā:

“5. pants. Patiesības noskaidrošana

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta 4.pantu

Red.precizēts

5.pants. Vainas forma

(1) Par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstams tikai ierēdnis, kas to izdarījis ar nodomu vai aiz neuzmanības.

(4) Neuzmanība var būt rupja vai viegla.

6.pants. Nevainīguma prezumpcija

(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un disciplināri sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pierādīt ierēdņa vainu ir iestādes pienākums.

(3) Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 6.pantu izteikt kā likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Pierādīšanas kārtība

Pierādīt ierēdņa vainu ir iestādes pienākums. Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un disciplināri sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā. Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.”

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta 8.pantu

6.pants. Galējā nepieciešamība

Ierēdnis nav saucams pie disciplināratbildības, ja viņš atradies galējās nepieciešamības situācijā, tas ir, veicis darbības, kas bija nepieciešamas, lai novērstu kaitējumu valstij vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu tiesībām un brīvībām vai noteiktai pārvaldes kārtībai, ja attiecīgo kaitējumu konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

7.pants. Galējā nepieciešamība

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 7.pantu izteikt kā likumprojekta 6.pantu.

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta 6.pantu

7.pants.Attaisnojams profesionālais risks

Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, kurš rīkojies, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā. Profesionālais risks ir attaisnojams, ja ierēdnis, kas pieļāvis to, ir darījis visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.

8.pants. Attaisnojams profesionālais risks

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 2.lasījumā pieņemto 8.pantu izteikt kā likumprojekta 7.pantu.

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta 7.pantu

8.pants. Pierādīšanas kārtība

9.pants. Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu

Ja disciplinārpārkāpuma rezultātā valstij ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības nodarīts mantisks zaudējums, tad, izlemjot jautājumu par disciplinārsoda piemērošanu, iestādei ar ierēdņa rakstveida piekrišanu ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu valstij un noteikt tā atlīdzināšanas kārtību. Ja ierēdnis nepiekrīt, zaudējumi piedzenami tiesas ceļā.

10.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 9. pantu šādā redakcijā:

“9. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums

(1) Lēmuma pieņemšana disciplinārlietā (33. panta pirmā daļa) neatbrīvo iestādi no pienākuma atlīdzināt privātpersonai nodarīto mantisko zaudējumu vai personisko, arī morālo, kaitējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Lēmuma pieņemšana disciplinārlietā neatbrīvo ierēdni no pienākuma normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā atlīdzināt valstij nodarīto mantisko zaudējumu, arī tādu, kas radies atlīdzinot šā panta pirmajā daļā minēto zaudējumu vai kaitējumu.”

Atbalstīt

Red.preciz.

9. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums

(1) Lēmuma pieņemšana disciplinārlietā (31. panta pirmā daļa) neatbrīvo iestādi no pienākuma atlīdzināt personai nodarīto mantisko zaudējumu vai personisko (arī morālo) kaitējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10.pants. Disciplinārlietu komisijas izveidošana

(1) Ierosinot disciplinārlietu, iestādes vadītājs izveido komisiju ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā (turpmāk — lietas izmeklētājs).

(2) Komisiju neizveido šā likuma 22.pantā minētajā gadījumā, kā arī tad, ja iestādes vadītājs lietderības apsvērumu dēļ disciplinārlietas izmeklēšanu uztic vienai personai.

11.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 10. pantu.

Atbalstīt,

mainīt turpmāko

likumprojekta

pantu numerāciju

11.pants. Tiesiskuma un lietderības kontrole

(1) Ievērojot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus, iestāde, augstāka iestāde, augstāka amatpersona un Valsts civildienesta pārvalde kontrolē, vai ierēdņa saukšana pie disciplināratbildības ir tiesiska un lietderīga.

(2) Augstāka iestāde un augstāka amatpersona atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir tiesīga pēc savas iniciatīvas pārbaudīt lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplināratbildības, kā arī atcelt vai grozīt to.

(3) Valsts civildienesta pārvalde atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir tiesīga pēc savas iniciatīvas pārbaudīt lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplināratbildības, kā arī ierosināt, lai iestāde, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, to atceļ vai groza un informē par to augstāku iestādi vai amatpersonu.

12.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 11. pantu.

Atbalstīt

II nodaļa

Disciplinārsods

II nodaļa

Disciplinārsods

12.pants. Disciplinārsoda mērķis

Disciplinārsods ir valsts noteikts ietekmēšanas un piespiedu līdzeklis, ko piemēro ierēdnim, kurš izdarījis disciplinārpārkāpumu. Disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis ievērotu normatīvos aktus un turpmāk atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.

13.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 12.pantu kā likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Disciplinārsoda jēdziens un mērķis

(1) Disciplinārsods ir valsts noteikts piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, ko piemēro ierēdnim, kurš izdarījis disciplinārpārkāpumu.

(2) Disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis ievērotu normatīvos aktus un turpmāk atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.”

Atbalstīt,

mainīt likumprojekta pantu numerāciju

10.pants. Disciplinārsoda jēdziens un mērķis

(1) Disciplinārsods ir valsts noteikts piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, ko piemēro ierēdnim, kurš izdarījis disciplinārpārkāpumu.

(2) Disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis ievērotu normatīvos aktus un turpmāk atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.

13.pants. Disciplinārsodu veidi

Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) rājiens;

2) pilnvaru atņemšana pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem;

3) mēnešalgas samazināšana, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam;

4) pazemināšana amatā par vienu amata līmeni tās pašas saimes ietvaros līdz trim gadiem;

5) atbrīvošana no amata;

6) atbrīvošana no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

14.

15.

16.

17.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 13. panta 2. punktu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izslēgt likumprojekta 13.panta otro punktu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izslēgt likumprojekta 13.panta ceturtajā punktā vārdus “par vienu amata līmeni tās pašas saimes ietvaros līdz trim gadiem”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 13. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) pazemināšana amatā uz laiku ne ilgāk kā līdz trim gadiem;”

Atbalstīt

Atbalstīt,

mainīt panta punktu

numerāciju

Daļēji atbalstīt,

skat.

priekšlik.

Nr.17

Atbalstīt

Red.preciz.

11.pants. Disciplinārsodu veidi

Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) rājiens;

2) mēnešalgas samazināšana, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam;

3) pazemināšana amatā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem;

4)atbrīvošana no amata;

5) atbrīvošana no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

14.pants. Vispārīgie noteikumi disciplinārsoda piemērošanai

Piemērojot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, ierēdņa vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, apstākļus, kas pierāda ierēdņa vainu vai attaisno viņu, kā arī attiecīgajā dienestā esošo riska pakāpi radīt mantiskos zaudējumus vieglas neuzmanības gadījumā.

18.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 14. pantu šādā redakcijā:

“14. pants. Disciplinārsoda noteikšanas principi

(1) Nosakot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, ierēdņa vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī attiecīgajā dienestā esošo riska pakāpi radīt mantiskos zaudējumus vieglas neuzmanības gadījumā.

(2) Pie salīdzināmiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem nosaka līdzīgu disciplinārsodu.

(3) Ja ierēdnis ir izdarījis divus vai vairākus disciplinārpārkāpumus, disciplinārsods tiek noteikts par katru disciplinārpārkāpumu, bet galīgo sodu nosaka pēc izdarīto disciplinārpārkāpumu kopības, piemērojot smagāko sodu.

(4) Ja ierēdnis pirms disciplinārsoda pilnīgas izciešanas izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tad sodam, kāds paredzēts par jauno disciplinārpārkāpumu, var pilnīgi vai daļēji pievienot vēl neizciesto disciplinārsodu.

(5) Nosakot sodu, lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu norāda šā panta pirmajā daļā un, ja nepieciešams, arī šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos apstākļus.

(6) Disciplinārsoda piemērošana neatbrīvo ierēdni no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods.”

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta 12.pantu

Red.preciz.

12. pants. Disciplinārsoda noteikšanas principi

(2) Par disciplinārpārkāpumiem, kas izdarīti līdzīgos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos, nosaka līdzīgu disciplinārsodu.

(5) Nosakot sodu, lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu norāda šā panta pirmajā daļā un, ja nepieciešams, arī trešajā un ceturtajā daļā minētos apstākļus.

(6) Disciplinārsoda piemērošana neatbrīvo ierēdni no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods.

15.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par disciplinārpārkāpumu

(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) ierēdnis pēc savas iniciatīvas novērsis disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis kaitējumu;

2) ierēdnis labprātīgi pieteicies pirms izdarītā disciplinārpārkāpuma atklāšanas;

3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, būdams stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī smagu personisku iemeslu vai ģimenes apstākļu dēļ;

4) ierēdnis, sniedzot informāciju, ir palīdzējis atklāt interešu konflikta situāciju, ja tā saistīta ar disciplinārpārkāpumu, par kuru ierosināta konkrētā lieta.

(2) Iestāde par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt arī citus apstākļus, kuri šajā likumā nav minēti.

19.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 15.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ierēdnis labprātīgi atzinies disciplinārpārkāpuma izdarīšanā;”;

izteikt likumprojekta 2.lasījumā pieņemto 15.pantu kā likumprojekta 13.pantu.

Atbalstīt

Red.preciz.

13.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par disciplinārpārkāpumu

(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) ierēdnis pēc savas iniciatīvas novērsis disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis kaitējumu;

2) ierēdnis labprātīgi atzinies disciplinārpārkāpuma izdarīšanā;

3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, būdams stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī smagu personisku iemeslu vai ģimenes apstākļu dēļ;

4) ierēdnis, sniedzot informāciju, ir palīdzējis atklāt interešu konflikta situāciju, ja tā saistīta ar disciplinārpārkāpumu, par kuru ierosināta attiecīgā lieta.

(2) Iestāde par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt arī citus apstākļus, kuri nav minēti šajā likumā.

16.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu

(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1) ierēdnis turpinājis prettiesisko darbību, neievērojot iestādes prasību to izbeigt, izņemot gadījumus, kad ierēdnis izmantojis Valsts civildienesta likuma 16.panta otrajā daļā noteiktās tiesības;

2) ierēdņa tīša pārkāpuma rezultātā valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks personisks, arī morāls, kaitējums;

3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, ļaunprātīgi izmantojot stihisku nelaimi vai citus ārkārtējus apstākļus;

4) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, būdams disciplināri sodīts, un sodāmība nav dzēsta;

5) ierēdnis pārkāpumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē.

(2) Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem nevar atzīt tādus apstākļus, kuri nav minēti šajā likumā.

20.

21.

22.

23.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 16. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “iestādes prasību” ar vārdiem “augstākas amatpersonas prasību”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 2.lasījumā pieņemtā 16.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ierēdņa ar nodomu izdarīta pārkāpuma rezultātā valstij vai personai nodarīts šā likuma 15.pantā minētais zaudējums vai kaitējums;”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 2.lasījumā pieņemtā 16.panta pirmās daļas 3.punktā aizstāt vārdu “ļaunprātīgi” ar vārdiem “ar nodomu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 2.lasījumā pieņemtā 16. panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ierēdnis pārkāpumu izdarījis disciplinārsoda darbības laikā;”.

Atbalstīt

14.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu

(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1) ierēdnis turpinājis prettiesisko darbību, neievērojot augstākas amatpersonas prasību to izbeigt, izņemot gadījumus, kad ierēdnis izmantojis Valsts civildienesta likuma 16.panta otrajā daļā noteiktās tiesības;

2) ierēdņa ar nodomu izdarīta pārkāpuma rezultātā valstij vai personai nodarīts šā likuma 15.pantā minētais zaudējums vai kaitējums;

3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, ar nodomu izmantojot stihisku nelaimi vai citus ārkārtējus apstākļus;

4) ierēdnis pārkāpumu izdarījis disciplinārsoda darbības laikā;

5) ierēdnis pārkāpumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē.

(2) Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem nevar atzīt tādus apstākļus, kuri nav minēti šajā likumā.

17.pants. Būtisks mantisks zaudējums un būtisks personisks kaitējums

(1) Par būtisku mantisku zaudējumu uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts mantisks zaudējums, kura apmērs pārsniedz piecu attiecīgajā laikposmā Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

(2) Mantisko zaudējumu neatzīst par būtisku, ja disciplinārpārkāpums izdarīts aiz vieglas neuzmanības, izņemot gadījumu, kad disciplinārpārkāpums izdarīts atkārtoti un iepriekš izdarītā disciplinārpārkāpuma rezultātā nodarītais zaudējums atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam būtiskam mantiskam zaudējumam.

(3) Par būtisku personisku kaitējumu personai uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā nodarīts personisks, arī morāls, kaitējums, kuru nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas.

(4) Par būtisku morālu kaitējumu valstij uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts tāds morāls kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm, kuru nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas.

(5) Par būtisku mantisku un personisku, arī morālu, zaudējumu uzskatāms tāds zaudējums, kurš ierēdņa disciplinārpārkāpuma rezultātā varēja rasties, bet nav radies no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

(6) Par būtisku morālu kaitējumu valstij uzskatāma ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, rīkojumam, tiesas spriedumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai.

24.

25.

26.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Likumprojekta 17.panta piekto daļu pārcelt uz panta beigām un izteikt šādā redakcijā:

“Disciplināratbildība iestājas arī gadījumā, ja šajā pantā norādītās sekas varēja iestāties, bet nav iestājušās no ierēdņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.”

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 17. panta līdzšinējo piekto daļu kā sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Par būtisku mantisku zaudējumu valstij vai personai, personisku kaitējumu vai būtisku morālu kaitējumu valstij uzskatāms arī tāds zaudējums vai kaitējums, kurš atbilst šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas prasībām un kurš ierēdņa disciplinārpārkāpuma rezultātā varēja rasties, bet nav radies no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ”;

līdzšinējo likumprojekta 17. panta sesto daļu izteikt kā piekto daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 17.pantu kā likumprojekta 15.pantu šādā redakcijā.

“15.pants. Būtisks mantisks zaudējums, personisks kaitējums un kaitējums valsts interesēm

(1) Par būtisku mantisku zaudējumu uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts mantisks zaudējums, kura apmērs disciplinārpārkāpuma izdarīšanas dienā pārsniedz piecas minimālās mēnešalgas.

(2) Mantisku zaudējumu neatzīst par būtisku, ja disciplinārpārkāpums izdarīts aiz vieglas neuzmanības, izņemot gadījumu, kad disciplinārpārkāpums izdarīts atkārtoti un iepriekš izdarītā disciplinārpārkāpuma rezultātā nodarītais zaudējums atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam būtiskam mantiskam zaudējumam.

(3) Par būtisku personisku kaitējumu personai uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā nodarīts personisks kaitējums, kuru nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas.

(4) Par būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts tāds kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm, kuru nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas.

(5) Par būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāma ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, rīkojumam, tiesas spriedumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai.

(6) Par būtisku mantisku zaudējumu valstij vai personai, par personisku kaitējumu vai būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāms arī tāds zaudējums vai kaitējums, kurš atbilst šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās vai piektās daļas prasībām un kurš ierēdņa disciplinārpārkāpuma rezultātā varēja rasties, bet nav radies no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Daļēji atbalstīt,

skat.

priekšlik.

nr.26

Daļēji atbalstīt,

skat.

priekšlik.

nr.26

Atbalstīt

15.pants. Būtisks mantisks zaudējums, personisks kaitējums un kaitējums valsts interesēm

18.pants. Disciplinārlietas ierosināšana un disciplinārsoda piemērošana, ja izdarīti vairāki disciplinārpārkāpumi

(1) Ja lieta ierosināma par divu vai vairāku savstarpēji nesaistītu disciplinārpārkāpumu izdarīšanu, lēmumā par lietas ierosināšanu norāda katra disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus un visus attiecīgos šā likuma pantus, to daļas un punktus, saskaņā ar kuriem ierēdnis tiek saukts pie disciplināratbildības.

(2) Ja ierēdnis ir izdarījis divus vai vairākus disciplinārpārkāpumus, disciplinārsods tiek noteikts par katru disciplinārpārkāpumu, bet galīgo sodu nosaka pēc izdarīto disciplinārpārkāpumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā sodā. Lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu norāda disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu un galīgo sodu.

(3) Ja ierēdnis pirms disciplinārsoda pilnīgas izciešanas izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tad jaunajam disciplinārpārkāpuma sodam, kāds paredzēts par attiecīgo disciplinārpārkāpumu, var pilnīgi vai daļēji pievienot disciplinārsodu, kas nav izciests saskaņā ar iepriekšējo lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu.

27.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta līdzšinējo 18. pantu.

Atbalstīt,

mainīt likumprojekta turpmāko pantu numerāciju

19.pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods

Disciplinārsoda piemērošana neatbrīvo ierēdni no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods.

28.

29.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 19.pantu šādā redakcijā:

“19. pants. Disciplinārsoda darbība

(1) Disciplinārsoda darbība ir laika posms, kurā tiesiskajās attiecībās ar ierēdni var izmantot faktu, ka ierēdnis ir disciplināri sodīts.

(2) Disciplinārsoda darbība sākas ar dienu, kad tiek uzsākta lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu lēmuma izpilde (36. pants) un turpinās līdz šā panta trešajā daļā norādītajai dienai.

(3) Disciplinārsoda darbība izbeidzas gada laikā no dienas, kad pabeigta disciplinārsoda izpildīšana. Ja ierēdnim piemērots šā likuma 13. panta 5. vai 6.punktā noteiktais disciplinārsods, disciplinārsoda darbība izbeidzas piecu gadu laikā no dienas, kad pabeigta disciplinārsoda izpildīšana.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteikto termiņu izbeigšanās ierēdnis atzīstams par disciplināri nesodītu.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 19.pantu kā likumprojekta 16.pantu šādā redakcijā:

“16. pants. Disciplinārsoda darbība

(1) Disciplinārsoda darbība ir laika posms, kurā tiesiskajās attiecībās ar ierēdni var izmantot faktu, ka ierēdnis ir disciplināri sodīts.

(2) Disciplinārsoda darbība sākas no dienas, kad tiek uzsākta par disciplinārsoda piemērošanu pieņemtā lēmuma izpilde (32.panta trešā daļa), un izbeidzas gadu pēc dienas, kad pabeigta disciplinārsoda izpildīšana. Ja ierēdnim piemērots šā likuma 11. panta 4. vai 5.punktā noteiktais disciplinārsods, disciplinārsoda darbība izbeidzas piecus gadus pēc dienas, kad pabeigta disciplinārsoda izpildīšana.

(3) Disciplinārsoda darbības laikā valsts nodrošina ierēdnim piemērotā disciplinārsoda izciešanu atbilstoši šā disciplinārsoda raksturam. Disciplinārsoda darbības laikā:

1) ierēdni nedrīkst paaugstināt amatā (11.panta 2.punkts);

2)ierēdni nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā; (11.panta 3.punkts);

3)pirmos četrus gadus ierēdni nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā (11.panta 4.punkts), kā arī tādā amatā, kurā viņš tiktu iecelts šā likuma 11.panta 3.punktā norādītā disciplinārsoda piemērošanas gadījumā;

4)pirmajā gadā ierēdni nedrīkst iecelt amatā (11.panta 5.punkts), bet nākamos trīs gadus nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā, kā arī tādā amatā, kurā viņš tiktu iecelts šā likuma 11.panta 3.punktā norādītā disciplinārsoda piemērošanas gadījumā.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās ierēdnis atzīstams par disciplināri nesodītu.”

Daļēji atbalstīt,

skat.

priekšlikumu nr.29

Atbalstīt

16. pants. Disciplinārsoda darbība

(1) Disciplinārsoda darbība ir laika posms, kurā tiesiskajās attiecībās ar ierēdni var izmantot faktu, ka ierēdnis ir disciplināri sodīts.

(3) Disciplinārsoda darbības laikā valsts nodrošina ierēdnim piemērotā disciplinārsoda izciešanu atbilstoši šā disciplinārsoda raksturam. Disciplinārsoda darbības laikā:

1) ierēdni nedrīkst paaugstināt amatā (11.panta 2.punkts);

2) ierēdni nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā; (11.panta 3.punkts);

3) pirmos četrus gadus ierēdni nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā (11.panta 4.punkts), kā arī tādā amatā, kurā viņš tiktu iecelts šā likuma 11.panta 3.punktā norādītā disciplinārsoda piemērošanas gadījumā;

4) pirmajā gadā ierēdni nedrīkst iecelt amatā (11.panta 5.punkts), bet nākamos trīs gadus nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā, kā arī tādā amatā, kurā viņš tiktu iecelts šā likuma 11.panta 3.punktā norādītā disciplinārsoda piemērošanas gadījumā.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās ierēdnis atzīstams par disciplināri nesodītu.

III nodaļa

Procesa uzsākšana

30.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III nodaļa. Disciplinārlietas ierosināšana, pārņemšana un apvienošana”.

Atbalstīt

III nodaļa Disciplinārlietas ierosināšana, pārņemšana un apvienošana

31.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups

Papildināt likumprojektu ar jaunu 20.pantu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju:

“20.pants. Tiesības ierosināt disciplinārlietu

(1) Ierosināt lietu ir tiesīgi:

1) Ministru prezidents;

2) Ministru kabineta loceklis par tam padoto iestāžu ierēdņiem;

3) Valsts civildienesta pārvalde;

4) iestāde, kura pieņēmusi lēmumu par ierēdņa iecelšanu amatā;

5) šā panta 4.punktā minētās iestādes augstāka iestāde.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētās iestādes un amatpersonas par lietas ierosināšanu informē šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto iestādi.”

Daļēji atbalstīt,

skat. priekšlik.

Nr.34

20.pants. Disciplinārlietas ierosināšanas un izskatīšanas obligātums

(1) Amatpersonai, kuras rīcībā ir nonākusi informācija par iespējamu disciplinārpārkāpumu, ir pienākums par to informēt iestādi, kurai ir tiesības pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu.

(2) Iestādes pienākums (ja tās kompetencē ietilpst lietas ierosināšana un disciplinārsoda piemērošana) ir katrā gadījumā, kad konstatētas disciplinārpārkāpuma pazīmes, izmantot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums, kā arī ierosināt un izskatīt lietu.

32.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 20. pantu šādā redakcijā:

“20. pants. Disciplinārlietas ierosināšanas obligātums

(1) Iestādei vai amatpersonai, kuras rīcībā ir informācija par iespējamu disciplinārpārkāpumu, ir pienākums par to informēt iestādi vai amatpersonu, kurai ir tiesības pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu.

(2) Iestādei vai amatpersonai, kuras kompetencē ir lietas ierosināšana, ir pienākums izmantot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums.”

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta

17.pantu

17. pants. Disciplinārlietas ierosināšanas obligātums

(2) Iestādei vai amatpersonai, kuras kompetencē ir lietas ierosināšana, ir pienākums izmantot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums.

33.

34.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu 21. pantu šādā redakcijā:

“21. pants. Tiesības ierosināt disciplinārlietu

(1) Ierosināt lietu ir tiesīgs:

1) Ministru prezidents;

2) cits Ministru kabineta loceklis par tam padoto iestāžu ierēdņiem;

3) Valsts civildienesta pārvalde;

4) iestāde, kura pieņēmusi lēmumu par ierēdņa iecelšanu amatā;

5) šā panta 4.punktā minētās iestādes augstāka iestāde.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5. punktā minētās iestādes un amatpersonas par lietas ierosināšanu informē šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto iestādi.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar 18.pantu šādā redakcijā:

“18. pants. Tiesības ierosināt disciplinārlietu

(1) Ierosināt lietu ir tiesīgi:

1) Ministru prezidents;

2) Ministru kabineta loceklis par viņam padoto iestāžu ierēdņiem;

3) Valsts civildienesta pārvalde;

4) iestāde, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu;

5) šā panta 4.punktā minētās iestādes augstāka iestāde.

(2) Ja disciplinārlietu ierosinājusi šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētā iestāde vai amatpersona, tā par lietas ierosināšanu informē iestādi, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu.”

Daļēji atbalstīt

skat. priekšlik.

Nr.34

Atbalstīt

18. pants. Tiesības ierosināt disciplinārlietu

(1) Ierosināt lietu ir tiesīgi:

1) Ministru prezidents;

2) Ministru kabineta loceklis par viņam padoto iestāžu ierēdņiem;

3) Valsts civildienesta pārvalde;

4) iestāde, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu;

5) šā panta 4.punktā minētās iestādes augstāka iestāde.

21.pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Disciplinārlietu ierosina, ja:

1) darbība vai bezdarbība ietver visas disciplinārpārkāpuma pazīmes;

2) nav izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar ierēdni;

3) kopš tiesību normu pārkāpuma izdarīšanas nav pagājis vairāk par diviem gadiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto gadījumu.

(2) Disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi un pārbaudījusi informāciju par faktiem vai iestāde pati ir konstatējusi faktus, kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts tiesību normu pārkāpuma fakts.

(3) Ja disciplinārlieta nav ierosināta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, to ierosina, ja ierēdni ieceļ citā ierēdņa amatā un kopš dienas, kad konstatēts iespējamais disciplinārpārkāpums, nav pagājuši divi gadi.

(4) Ja disciplinārlieta ir izbeigta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, izbeigto disciplinārlietu atjauno, ja ierēdni ieceļ citā ierēdņa amatā un kopš disciplinārlietas izbeigšanas nav pagājuši divi gadi.

(5) Ja ir uzsākta ierēdņa kriminālvajāšana par to pašu tiesību normu pārkāpumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, to var ierosināt viena mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi spēkā stājušos lēmumu par krimināllietas izbeigšanu.

(6) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:

1) ierēdņa vārdu, uzvārdu un amatu;

2) iespējamo disciplinārpārkāpumu, informācijas avotu un pārkāpto tiesību normu;

3) šajā likumā norādīto disciplinārpārkāpuma kvalifikāciju;

4) mantisko zaudējumu, ja tāds ir;

5) trešo personu, ja tāda ir;

6) lietas izmeklētāju.

(7) Ierēdni un trešo personu iepazīstina ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

(8) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu šā likuma izpratnē nav administratīvs akts. Uz lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu neattiecas šā likuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

(9) Ja iestāde atzīst, ka lieta nav ierosināma, un ja iesniegums ar lūgumu ierosināt lietu saņemts no iesniedzēja, iestāde informē iesniedzēju par atteikšanos ierosināt lietu.

(10) Disciplinārlietu var neierosināt vai izbeigt, ja izdarītais disciplinārpārkāpums ir bijis mazsvarīgs, proti, nav radījis kaitīgas sekas vai trešo personu interešu apdraudējumu un ierēdnis līdz tam gada laikā nav izdarījis līdzīgu disciplinārpārkāpumu, par kuru ir disciplināri sodīts vai par kuru viņam ir izteikts aizrādījums.

(11) Šā panta desmitajā daļā minētajos gadījumos iestāde izsaka ierēdnim aizrādījumu. Aizrādījuma izteikšana nav uzskatāma par disciplinārsodu.

35.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 21. pantu kā 22. pantu šādā redakcijā:

“22. pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Disciplinārlietu ierosina, ja:

1) ierēdņa darbībai vai bezdarbībai ir visas disciplinārpārkāpuma pazīmes un vienlaikus pastāv šādi apstākļi:

a) nav izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar ierēdni;

b) kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājis vairāk kā divi gadi;

2) ja iestājies viens no šā panta trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā minētajiem gadījumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi informāciju par faktiem vai iestāde pati ir konstatējusi faktus, kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts tiesību normu pārkāpuma fakts.

(3) Ja disciplinārlieta nav ierosināta pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, to ierosina, ja attiecīgo personu ieceļ ierēdņa amatā un kopš dienas, kad konstatēts iespējamais disciplinārpārkāpums, nav pagājuši vairāk kā divi gadi.

(4) Ja disciplinārlieta ir izbeigta (37. pants), pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, izbeigto disciplinārlietu atjauno, ja attiecīgo personu ieceļ ierēdņa amatā un kopš dienas, kad izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar ierēdni nav pagājuši vairāk kā divi gadi.

(5) Ja ir uzsākta ierēdņa kriminālvajāšana par to pašu pārkāpumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, un tādēļ disciplinārlieta nav ierosināta, to ierosina viena mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi spēkā stājušos lēmumu par kriminālvajāšanas izbeigšanu.”

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta 19.pantu

Red.preciz.

19. pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Disciplinārlietu ierosina, ja:

1) ierēdņa darbībai vai bezdarbībai ir visas disciplinārpārkāpuma pazīmes un vienlaikus pastāv šādi apstākļi:

a) nav izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar ierēdni,

b) kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājis vairāk kā divi gadi;

2) iestājies viens no šā panta trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā minētajiem gadījumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi informāciju par faktiem vai pati ir konstatējusi faktus, kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts pārkāpuma fakts.

(3) Ja disciplinārlieta nav ierosināta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, to ierosina, ja attiecīgo personu ieceļ ierēdņa amatā un kopš dienas, kad konstatēts iespējamais disciplinārpārkāpums, nav pagājuši vairāk kā divi gadi.

(4) Ja disciplinārlieta ir izbeigta (34. pants), pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, izbeigto disciplinārlietu atjauno, ja attiecīgo personu ieceļ ierēdņa amatā un kopš dienas, kad izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar ierēdni, nav pagājuši vairāk kā divi gadi.

(5) Ja ir uzsākta ierēdņa kriminālvajāšana par to pašu pārkāpumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, un tādēļ disciplinārlieta nav ierosināta, to ierosina viena mēneša laikā no dienas, kad iestāde saņēmusi spēkā stājušos lēmumu par kriminālvajāšanas izbeigšanu.

22.pants. Saīsinātais process

(1) Ja, pārbaudot informāciju par iespējamo disciplinārpārkāpumu, iestāde konstatē, ka disciplinārpārkāpums ir noticis, un ja ierēdnis atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, lēmumā par lietas ierosināšanu paredz, ka lietā piemēro saīsināto procesu.

(2) Saīsināto procesu izmanto gadījumos, kad ierēdņa izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturs pieļauj šā likuma 13.panta 1. — 3.punktā minēto disciplinārsodu veidu piemērošanu un ierēdnis ir devis rakstveida piekrišanu saīsinātā procesa disciplinārsoda piemērošanai.

(3) Saīsinātajā procesā iestāde pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu bez lietas izmeklēšanas.

36.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta līdzšinējo 22. pantu.

Atbalstīt

37.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu 23. pantu šādā redakcijā:

“23. pants. Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu

(1) Lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pieņem attiecīgā šā likuma 21. panta pirmajā daļā minētā iestāde vai amatpersona.

(2) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:

1) iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus;

2) pārkāpto tiesību normu un iespējamo šā likuma VI nodaļā paredzētā disciplinārpārkāpuma kvalifikāciju;

3) ierēdņa vārdu, uzvārdu un amatu;

4) cietušo, ja tāds ir;

5) iestādi, kas izskata disciplinārlietu (24.pants), vai disciplinārlietas izmeklētāju (28.pants);

6) citu nepieciešamo informāciju.

(3) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu nav administratīvais akts. Uz lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu neattiecas šajā likumā paredzētā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

(4) Ierēdni, kā arī cietušo, ja tāds ir, iepazīstina ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu.”

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta 20.pantu

Red.preciz.

20. pants. Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu

(1) Lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pieņem attiecīgā šā likuma 18. panta pirmajā daļā minētā iestāde vai amatpersona.

(2) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:

1)iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus;

2) pārkāpto tiesību normu un iespējamo šā likuma VI nodaļā paredzētā disciplinārpārkāpuma kvalifikāciju;

3) ierēdņa vārdu, uzvārdu un amatu;

4) cietušo, ja tāds ir;

5) iestādi, kas izskata disciplinārlietu (24.pants), vai disciplinārlietas izmeklētāju (28.pants);

6) citu nepieciešamo informāciju.

(3) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu nav administratīvais akts. Uz lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu neattiecas šajā likumā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

(4) Ierēdni, kā arī cietušo, ja tāds ir, iepazīstina ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

(priekšlikums

nr. 43)

21.pants. Atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu, ierēdni ar motivētu lē mumu uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu un sociālās garantijas, var atstādināt no amata pienākumu izpildes.

(2) Lēmumu par ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu izpildes var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē. Šā lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

23.pants. Disciplinārlietas pārņemšana

(1) Lietu pēc savas iniciatīvas jebkurā tās izskatīšanas stadijā var pārņemt augstāka iestāde.

(2) Ministru kabineta loceklis ir tiesīgs pārņemt viņa padotībā esošajā iestādē ierosināto disciplinārlietu un nodot to Valsts civildienesta pārvaldei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā lietā.

(3) Lēmumā par lietas pārņemšanu norāda disciplinārlietas pārņemšanas pamatojumu.

(4) Pieņemot lēmumu par lietas pārņemšanu, iestāde norīko lietas izmeklētāju un informē trešo personu, ja tāda ir. Iestāde, kura pārņēmusi lietu, to izmeklē un piemēro disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja disciplinārlieta pārņemta no citas iestādes, lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplināratbildības pieņem termiņā, kas noteikts, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas pārņemšanu.

38.

39.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 23. pantu kā 24. pantu šādā redakcijā:

“24. pants. Disciplinārlietas pārņemšana

(1) Disciplinārlietu līdz tās izmeklēšanas vai izskatīšanas saīsinātajā procesā pabeigšanai (27. pants) pēc savas iniciatīvas var pārņemt augstāka iestāde vai augstāka amatpersona.

(2) Ministru kabineta loceklis ir tiesīgs pārņemt viņa padotībā esošajā iestādē ierosināto disciplinārlietu un nodot to Valsts civildienesta pārvaldei.

(3) Lēmumā par lietas pārņemšanu norāda disciplinārlietas pārņemšanas pamatojumu.

(4) Iestāde, kurai nodota pārņemtā lieta, norīko lietas izmeklētāju un par lietas pārņemšanu paziņo ierēdnim un cietušajam, ja tāds ir.

(5) Pārņemto disciplinārlietu izmeklē un lēmumu tajā pieņem, iekļaujoties termiņā, kādā bija jāpieņem lēmums lietā pirms tās pārņemšanas.

(6) Ja disciplinārlietā piemērots saīsinātais process (27. panta otrā daļa), pārņemto disciplinārlietu turpina izskatīt saīsinātajā procesā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 23. pantu kā likumprojekta 22. pantu šādā redakcijā:

“22. pants. Disciplinārlietas pārņemšana

(1) Disciplinārlieta līdz tās izmeklēšanas vai izskatīšanas saīsinātajā procesā pabeigšanai var tikt pārņemta vienīgi izņēmuma gadījumā, norādot attiecīgu pamatojumu.

(2) Ministru prezidents, kā arī Ministru kabineta loceklis var pārņemt par viņa padotībā esošo iestāžu ierēdņiem ierosināto disciplinārlietu un nodot to izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei vai tās iestādes, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, augstākai iestādei.

(3) Tās iestādes, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, augstāka iestāde var pati pārņemt disciplinārlietu, kuru izskata tās padotībā esošā iestāde, vai nodot lietu Valsts civildienesta pārvaldei.

(4) Iestāde, kura pārņēmusi lietu vai kurai nodota pārņemtā lieta, turpina lietas izskatīšanu un norīko lietas izmeklētāju. Ja disciplinārlietā piemērots saīsinātais process (26. panta otrā daļa), pārņemto disciplinārlietu turpina izskatīt saīsinātajā procesā.

(5) Par lietas pārņemšanu paziņo ierēdnim un cietušajam, ja tāds ir.

(6) Pārņemto disciplinārlietu izskata un lēmumu tajā pieņem, iekļaujoties termiņā, kādā bija jāpieņem lēmums lietā pirms tās pārņemšanas (25.pants).”

Daļēji atbalstīt,

skat.priekšlik.

Nr.39

Atbalstīt

22. pants. Disciplinārlietas pārņemšana

(1) Disciplinārlieta līdz tās izmeklēšanas vai izskatīšanas saīsinātajā procesā pabeigšanai var tikt pārņemta vienīgi izņēmuma gadījumā, norādot attiecīgu pamatojumu.

(5) Par lietas pārņemšanu paziņo ierēdnim un cietušajam, ja tāds ir.

(6) Pārņemto disciplinārlietu izskata un lēmumu tajā pieņem, iekļaujoties termiņā, kādā bija jāpieņem lēmums lietā pirms tās pārņemšanas (25.pants).

24.pants. Disciplinārlietu apvienošana

Disciplinārlietas par vairākiem viena ierēdņa izdarītajiem disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā disciplinārlietā. Uz apvienoto disciplinārlietu attiecināmi tie procesuālie termiņi, kas attiecināmi uz disciplinārlietu, kura ierosināta pirmā.

40.

41.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 24. pantu kā 25. pantu šādā redakcijā:

“25. pants. Disciplinārlietu apvienošana

(1) Disciplinārlietas par vairākiem viena ierēdņa izdarītajiem disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā disciplinārlietā.

(2) Uz apvienoto disciplinārlietu attiecināmi tie izskatīšanas termiņi, kas attiecināmi uz disciplinārlietu, kura ierosināta pirmā.

(3) Ja par vairākiem viena ierēdņa izdarītajiem disciplinārpārkāpumiem ierosinātas vairākas disciplinārlietas un tās izskata dažādas iestādes vai amatpersonas, apvienojot šādas disciplinārlietas, apvienotā lieta ir piekritīga augstākajai iestādei vai amatpersonai. Ja viena no iestādēm ir Valsts civildienesta pārvalde, lieta ir piekritīga šai iestādei.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 24.pantu kā likumprojekta 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Disciplinārlietu apvienošana

(1) Disciplinārlietas par vairākiem ierēdņa disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā disciplinārlietā.

(2) Uz apvienoto disciplinārlietu attiecināmi tie izskatīšanas termiņi, kas noteikti disciplinārlietai, kura ierosināta pirmā.

(3) Ja apvieno vairākas disciplinārlietas, kuras ierosinātas par vienu vai vairākiem ierēdņa disciplinārpārkāpumiem un kuras izskata dažādas iestādes vai amatpersonas, apvienotā lieta ir piekritīga augstākajai iestādei. Ja viena no iestādēm ir Valsts civildienesta pārvalde, lieta ir piekritīga tai.”

Daļēji atbalstīt,

skat.

priekšlikumu

nr.41

Atbalstīt

23. pants. Disciplinārlietu apvienošana

(1) Disciplinārlietas par vairākiem ierēdņa disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā disciplinārlietā.

(2) Uz apvienoto disciplinārlietu attiecināmi tie izskatīšanas termiņi, kas noteikti disciplinārlietai, kura ierosināta pirmā.

(3) Ja apvieno vairākas disciplinārlietas, kuras ierosinātas par vienu vai vairākiem ierēdņa disciplinārpārkāpumiem un kuras izskata dažādas iestādes vai amatpersonas, apvienotā lieta ir piekritīga augstākajai iestādei.. Ja viena no iestādēm ir Valsts civildienesta pārvalde, lieta ir piekritīga tai.

25.pants. Atstādināšana no amata pienākumu izpildes

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu, iestādes vadītājs var pieņemt lēmumu par ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu izpildes. Ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz laiku līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu un sociālās garantijas.

42.

43.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta III nodaļas līdzšinējo 25. pantu kā 26. pantu šādā redakcijā:

“26. pants. Atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Iestādes vadītājs pēc tam, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu, var pieņemt motivētu lēmumu par ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu izpildes.

(2) Ierēdni, saglabājot mēnešalgu un sociālās garantijas, var atstādināt no amata pienākumu izpildes līdz brīdim, kad uzsāk disciplinārsoda izpildi.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē.

(4) Lēmumu par ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu izpildes izpilda nekavējoties.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 25.pantu izteikt kā likumprojekta 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu, ierēdni ar motivētu lēmumu uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu un sociālās garantijas, var atstādināt no amata pienākumu izpildes.

(2) Lēmumu par ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu izpildes var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē. Šā lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.”

Daļēji

atbalstīt,

skat.

priekšlikumu

nr. 43

Atbalstīt

IV nodaļa

Disciplinārlietas izmeklēšana

44.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Disciplinārlietas izskatīšana”.

Atbalstīt

IV nodaļa

Disciplinārlietas izskatīšana

26.pants. Izmeklēšanā noskaidrojamie apstākļi

(1) Lietas izmeklētājs izvērtē ar disciplinārpārkāpumu saistītos faktus un apstākļus, pieprasa no ierēdņa un, ja nepieciešams, no trešās personas paskaidrojumus, izvērtē tos un sagatavo atzinumu disciplinārlietā.

(2) Lietas izmeklēšanā noskaidro:

1) vai ir veikta prettiesiska rīcība;

2) vai ierēdnis ir vainīgs tās veikšanā;

3) ierēdņa vainas formu;

4) atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus;

5) vai ir nodarīts mantisks zaudējums;

6) citus ar lietu saistītus apstākļus.

45.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 26. pantu kā likumprojekta IV nodaļas 30. pantu šādā redakcijā:

“30. pants. Izmeklēšanā noskaidrojamie apstākļi

(1) Lietas izmeklētājs izvērtē ar disciplinārpārkāpumu saistītos faktus un apstākļus, pieprasa paskaidrojumus no ierēdņa, cietušā, kā arī citas ieinteresētās personas, un sagatavo atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu.

(2) Lietas izmeklēšanā noskaidro visus tos faktus un apstākļus, kas nepieciešami, lai varētu pieņemt tiesisku un lietderīgu lēmumu. It īpaši noskaidro:

1) vai ir veikta prettiesiska rīcība;

2) vai ierēdnis ir vainīgs tās veikšanā;

3) ierēdņa vainas formu;

4) atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus;

5) vai un kādā apmērā personai ir nodarīts mantisks zaudējums vai personisks kaitējums, bet valstij – mantisks zaudējums vai kaitējums tās interesēm.

(3) Lietas izmeklēšanas gaitā konstatētos faktus un iegūtos paskaidrojumus, kā arī citu nepieciešamo informāciju, pievieno disciplinārlietas materiāliem.”

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta 29.pantu

46.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojekta IV nodaļu ar 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Disciplinārlietas izskatīšanas vispārīgie noteikumi

(1) Disciplinārlietu izskata iestāde, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, izmeklējot disciplinārlietu vai izskatot to saīsinātajā procesā.

(2) Izņēmuma gadījumā, ja lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu vai disciplinārlietas pārņemšanu norādīts attiecīgs pamatojums, disciplinārlietu var izskatīt Valsts civildienesta pārvalde vai tās iestādes, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, augstāka iestāde.

(3) Valsts civildienesta pārvalde var izskatīt disciplinārlietu, ja to noteikusi šā likuma 18.panta pirmās daļas 1., 2. vai 5.punktā minētā iestāde vai amatpersona.

(4) Tās iestādes, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, augstāka iestāde var izskatīt disciplinārlietu, ja to noteikusi šā likuma 18.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētā amatpersona vai pati iestāde lietu pārņēmusi, vai, ierosinot disciplinārlietu, šī iestāde nolēmusi lietu izskatīt pati.

(5) Iestādi, kura izskata disciplinārlietu nolūkā veikt disciplinārlietā pieņemtā lēmuma pēcpārbaudi, nosaka, pieņemot lēmumu par pēcpārbaudes uzsākšanu (35.pants).”

Atbalstīt

24.pants. Disciplinārlietas izskatīšanas vispārīgie noteikumi

(1) Disciplinārlietu izskata iestāde, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, izmeklējot disciplinārlietu vai izskatot to saīsinātajā procesā.

(3) Valsts civildienesta pārvalde var izskatīt disciplinārlietu, ja to noteikusi šā likuma 18.panta pirmās daļas 1., 2. vai 5.punktā minētā iestāde vai amatpersona.

(5) Iestādi, kura izskata disciplinārlietu nolūkā veikt disciplinārlietā pieņemtā lēmuma pēcpārbaudi, nosaka, pieņemot lēmumu par pēcpārbaudes uzsākšanu (35.pants).

(skat.

priekšlikumu

Nr. 53)

25. pants. Disciplinārlietas izskatīšanas termiņi

(1) Lēmumu disciplinārlietā pieņem viena mēneša laikā no disciplinārlietas ierosināšanas dienas.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto disciplinārlietas izskatīšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

(3) Disciplinārlietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, kurā ierēdnim ir bijusi pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.

47.

48.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta IV nodaļu ar jaunu 27. pantu šādā redakcijā:

“27. pants. Disciplinārlietas izmeklēšana

(1) Disciplinārlietu izmeklē lietas izmeklētājs (29. pants), kurš izmeklēšanu pabeidz sastādot atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu (32. pants), uz kura pamata šajā likumā noteiktajā termiņā (28. pants) tiek pieņemts lēmums disciplinārlietā (33. panta pirmā daļa).

(2) Ja izmeklēšanas gaitā izmeklētājs konstatē, ka ir piemērojams kāds no šā likuma 13. panta 1., 2. vai 3. punktā minētajiem disciplinārsodiem, un ja ierēdnis atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, lietas izmeklēšanu var pārtraukt, lietu izskatīt saīsinātajā procesā un pieņemt šā likuma 33. panta pirmās daļas 1. vai 3. punktā minēto lēmumu.

(3) Saīsināto procesu piemēro tikai ar ierēdņa rakstveida piekrišanu. Šo piekrišanu nevar atsaukt.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojekta IV nodaļu ar 26. pantu šādā redakcijā:

“26. pants. Disciplinārlietas izmeklēšana

(1) Disciplinārlietu izmeklē lietas izmeklētājs, kas izmeklēšanu pabeidz, sagatavojot atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, uz kura pamata šajā likumā noteiktajā termiņā tiek pieņemts lēmums disciplinārlietā.

(2) Ja izmeklēšanas gaitā izmeklētājs konstatē, ka ir piemērojams kāds no šā likuma 11. panta 1. vai 2. punktā minētajiem disciplinārsodiem, un ja ierēdnis atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, lietas izmeklēšanu var pārtraukt, lietu izskatīt saīsinātajā procesā un pieņemt šā likuma 31. panta pirmās daļas 1. vai 3. punktā minēto lēmumu.

(3) Saīsināto procesu piemēro tikai ar ierēdņa rakstveida piekrišanu. Šo piekrišanu var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanai disciplinārlietā (31. panta pirmā daļa).”

Daļēji atbalstīt, skat.priekšlik.

nr.48

Atbalstīt

26. pants. Disciplinārlietas izmeklēšana

(3) Saīsināto procesu piemēro tikai ar ierēdņa rakstveida piekrišanu. Šo piekrišanu var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanai disciplinārlietā (31. panta pirmā daļa).

27.pants. Ierēdņa un cietušā pienākumi

(1) Ierēdnim un cietušajam ir pienākums pēc pārbaudes veicēja rakstveida pieprasījuma sniegt paskaidrojumus. Paskaidrojumus pēc to sniedzēja izvēles var sniegt rakstveidā vai mutvārdos. Ja paskaidrojumus sniedz mutvārdos, pārbaudes veicējs tos protokolē un paskaidrojumu sniedzējs un pārbaudes veicējs paraksta protokolu. Protokolu pievieno lietai.

(2) Pieprasījumā norāda laiku, kad ierēdnim vai cietušajam jāsniedz paskaidrojumi, kā arī tālruņa numuru, pa kuru iespējams sazināties ar pārbaudes veicēju. Ja uzaicinātā persona nevar ierasties vai iesniegt rakstveida paskaidrojumus pieprasījumā norādītajā laikā, tās pienākums ir paziņot par to pārbaudes veicējam.

49.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojketa 27.pantu šādā redakcijā :

“27. pants. Pienākums piedalīties lietas izmeklēšanā

(1) Ierēdnim ir pienākums piedalīties lietas izmeklēšanā, lai tiktu noskaidroti apstākļi, kas saistīti ar iespējamo disciplinārpārkāpumu.

(2) Ierēdnim, cietušajam, kā arī citai iesaistītajai personai ir pienākums pēc lietas izmeklētāja pieprasījuma sniegt paskaidrojumus. Ja uzaicinātā persona nevar ierasties vai iesniegt rakstveida paskaidrojumus pieprasījumā norādītajā laikā, tās pienākums ir paziņot par to lietas izmeklētājam.

(3) Paskaidrojumus pēc to sniedzēja izvēles var sniegt rakstveidā vai mutvārdos. Ja paskaidrojumus sniedz mutvārdos, tos protokolē. Protokolu paraksta paskaidrojumu sniedzējs un lietas izmeklētājs. Protokolu pievieno disciplinārlietas materiāliem. ”

Atbalstīt

27. pants. Pienākums piedalīties lietas izmeklēšanā

(1) Ierēdnim ir pienākums piedalīties lietas izmeklēšanā, lai tiktu noskaidroti apstākļi, kas saistīti ar iespējamo disciplinārpārkāpumu.

50.

Valsts pārvaldes un pašvaldības

komisija

Papildināt likumprojektu ar 28.pantu šādā redakcijā:

„28. pants. Disciplinārlietas izmeklētājs

(1) Disciplinārlietas izmeklētāju nosaka tā iestādes vadītājs, kura izskata lietu (24. pants).

(2) Disciplinārlietas izmeklētājs ir viena persona vai komisija ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

(3) Ja disciplinārlietu ierosinājusi iestāde vai amatpersona, kas neizskata lietu, disciplinārlietas izmeklēšanas komisijā iekļaujams šīs iestādes vai amatpersonas pārstāvis.”

Atbalstīt

28. pants. Disciplinārlietas izmeklētājs

(1) Disciplinārlietas izmeklētāju nosaka tā iestādes vadītājs, kura izskata lietu (24. pants).

(2) Disciplinārlietas izmeklētājs ir viena persona vai komisija ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

(3) Ja disciplinārlietu ierosinājusi iestāde vai amatpersona, kas neizskata lietu, disciplinārlietas izmeklēšanas komisijā iekļaujams šīs iestādes vai amatpersonas pārstāvis.

Red.

preciz.

(skat. priekšlikumu

nr. 45)

29. pants.Disciplinārlietas izmeklēšanā noskaidrojamie apstākļi

(1) Lietas izmeklētājs izvērtē ar disciplinārpārkāpumu saistītos faktus un apstākļus, pieprasa paskaidrojumus no ierēdņa, cietušā, kā arī citas ieinteresētās personas un sagatavo atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu.

(2) Lietas izmeklēšanā noskaidro visus tos faktus un apstākļus, kas nepieciešami, lai varētu pieņemt tiesisku un lietderīgu lēmumu. It īpaši noskaidro:

1) vai ir veikta prettiesiska rīcība;

2) vai ierēdnis ir vainīgs tās veikšanā;

3) ierēdņa vainas formu;

4) atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus;

5) vai un kādā apmērā personai ir nodarīts mantisks zaudējums vai personisks kaitējums, bet valstij – mantisks zaudējums vai kaitējums tās interesēm.

(3) Lietas izmeklēšanas gaitā konstatētos faktus un iegūtos paskaidrojumus, kā arī citu nepieciešamo informāciju pievieno disciplinārlietas materiāliem.

28.pants. Atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu

(1) Pēc lietas izmeklēšanas lietas izmeklētājs sagatavo atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu. Atzinumā iekļauj šā likuma 26.pantā minēto apstākļu izvērtējumu.

(2) Ja lietas izmeklētājs atzīst, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, viņš atzinumā norāda ieteicamo piemērojamo disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu.

(3) Ja lietas izmeklēšanas gaitā iestāde konstatē, ka ir pamats piemērot šā likuma 13.panta 4. — 6.punktā noteikto sodu, iestāde pēc tam, kad sagatavots atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, lietu nodod Valsts civildienesta pārvaldei lēmuma pieņemšanai. Ja Valsts civildienesta pā rvalde secina, ka atzinums par disciplinārpārkāpumu nav pamatots, tā ir tiesīga nodot disciplinārlietu atpakaļ papildu izmeklēšanai.

(4) Ja lietas izmeklētājs atzīst, ka ierēdņa darbībā vai bezdarbībā nav visu nepieciešamo disciplinārpārkāpuma pazīmju, viņš atzinumā norāda, ka lieta izbeidzama.

51.

52.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izslēgt 28.panta trešo daļu.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 28. pantu kā 32. pantu šādā redakcijā:

“32. pants. Atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu

(1) Pabeidzot disciplinārlietas izmeklēšanu, lietas izmeklētājs sagatavo atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu.

(2) Ja lietas izmeklētājs konstatē, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, atzinumā norāda ieteicamo piemērojamo disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu.

(3) Ja lietas izmeklētājs konstatē, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, taču atzīst, ka šis pārkāpums ir mazsvarīgs un nepastāv šķēršļi disciplinārlietas izbeigšanai, atzinumā norāda, ka lieta izbeidzama, izsakot aizrādījumu (38. pants).

(4) Ja ierēdņa darbībā vai bezdarbībā nav konstatēts disciplinārpārkāpuma sastāvs, lietas izmeklētājs atzinumā norāda, ka disciplinārlieta izbeidzama (37. pants).

Atbalstīt

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta

30.pantu

Red.precizēts

30. pants. Atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu

(1) Pabeidzot disciplinārlietas izmeklēšanu, lietas izmeklētājs sagatavo atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu.

(2) Ja lietas izmeklētājs konstatē, ka ierēdnis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, viņš atzinumā norāda ieteicamo ierēdnim piemērojamo disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu.

(3) Ja lietas izmeklētājs konstatē, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, taču atzīst, ka šis pārkāpums ir mazsvarīgs un nepastāv šķēršļi disciplinārlietas izbeigšanai, viņš atzinumā norāda, ka lieta izbeidzama, izsakot aizrādījumu (33. pants).

(4) Ja ierēdņa darbībā vai bezdarbībā nav konstatēts disciplinārpārkāpuma sastāvs, lietas izmeklētājs atzinumā norāda, ka disciplinārlieta izbeidzama (34. pants).

29.pants. Disciplinārlietas izmeklēšanas termiņi

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai lietas izbeigšanu pieņem mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lietas izmeklēšanas termiņu iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, kas pārsniedz četrus mēnešus, iestādei šāds lēmums jāsaskaņo ar Valsts civildienesta pārvaldi, kas dod atzinumu par nepieciešamo termiņa pagarinājumu līdz vienam gadam.

(3) Izmeklēšanas termiņā neieskaita laiku, kurā ierēdnim ir bijusi pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.

53.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 29. pantu kā 25. pantu šādā redakcijā:

“25. pants. Disciplinārlietas izskatīšanas termiņi

(1) Lēmumu disciplinārlietā pieņem viena mēneša laikā no disciplinārlietas ierosināšanas dienas.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto disciplinārlietas izskatīšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

(3) Disciplinārlietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, kurā ierēdnim ir bijusi pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.”

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta 25.pantu

V nodaļa

Lēmuma pieņemšana un tā kontrole

V nodaļa

Lēmuma pieņemšana un tā kontrole

30.pants. Lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu vai disciplinārsoda piemērošanu

(1) Pēc tam, kad lietas izmeklēšanas pabeigta, iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu;

2) par disciplinārsoda piemērošanu.

(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu pieņem, ja nav konstatēti šā likuma 21.panta otrajā daļā paredzētie apstākļi vai ja ierēdnim izsaka aizrādījumu 21.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Lēmumu par lietas izbeigšanu iestāde paziņo ierēdnim un trešajai personai.

(4) Lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu iestāde norāda:

1) ierēdņa vārdu, uzvārdu un amatu;

2) disciplinārpārkāpumu;

3) šajā likumā norādītā disciplinārpārkāpuma kvalifikāciju;

4) lēmuma pamatojumu, ja lēmumā nav norādīta atsauce uz atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu vai ja iestādes vadītājs ir pieņēmis citu lēmumu, nevis atzinumā par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu ieteikto;

5)piemēroto disciplinārsodu;

6)lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību.

(5) Ja par ierēdņa prettiesisko rīcību saskaņā ar likumiem paredzēta kriminālatbildība, iestāde nekavējoties par to paziņo prokuratūrai.

(6) Ja ierēdnis gada laikā no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpildīšana, vai piecu gadu laikā, ja piemērots šā likuma 13.panta 5. vai 6.punktā noteiktais disciplinārsoda veids, nav izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

54.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta V nodaļas līdzšinējo 30. pantu kā 31. pantu šādā redakcijā:

“31. pants. Lēmums disciplinārlietā

(1) Disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā tiek pieņemts viens no šādiem lēmumiem:

1) lēmums par disciplinārsoda piemērošanu;

2) lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu;

3) lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu.

(2) Lēmumu disciplinārlietā pieņem iestāde, kas izskatījusi disciplinārlietu (24.pants) vai uzsākusi disciplinārlietā pieņemtā lēmuma pēcpārbaudi (35.pants). Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu (11.panta 3., 4. vai 5.punkts) attiecībā uz ierēdni, kuru amatā apstiprina Ministru kabinets, pieņem Ministru kabineta pilnvarotā amatpersona, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Lēmumu disciplinārlietā attiecībā uz ierēdni, kuru amatā ieceļ Ministru prezidents, pieņem Ministru prezidents.

(3) Ja disciplinārlietā ir sagatavots atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, to norāda šā panta pirmajā daļā minētajā lēmumā. Ja attiecīgā amatpersona pieņem atšķirīgu lēmumu, nevis atzinumā par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu ieteikto, tā pamato savu lēmumu.

(4) Lēmumu nosūta ieinteresētajām personām, iestādēm un amatpersonām, lai tās informētu par attiecīgā lēmuma saturu vai nodrošinātu tā izpildi. Ja par ierēdņa prettiesisko rīcību ir paredzēta kriminālatbildība, lēmumu nosūta prokuratūrai.”

Atbalstīt

31. pants. Lēmums disciplinārlietā

(1) Disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā tiek pieņemts viens no šādiem lēmumiem:

1) lēmums par disciplinārsoda piemērošanu;

2) lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu;

3) lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu.

31.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu spēkā stāšanās

(1) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots ierēdnim, ja lēmumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumā paredzēta šā likuma 13.panta 4. — 6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošana ierēdnim, kuru saskaņā ar Valsts civildienesta likumu amatā apstiprina Ministru kabinets, lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu patstāvīgi pieņem Valsts civildienesta pārvalde.

(3) Ja lēmumu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, tā triju darbdienu laikā nosūta to attiecīgajai iestādei.

55.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta līdzšinējo 31. pantu.

Atbalstīt

32.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu izpilde

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu izpilda pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru ierēdņa pieteikums noraidīts.

(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, kas paredz šā likuma 13.panta 4. — 6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošanu, izpilda nekavējoties.

56.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 32. pantu kā 36. pantu šādā redakcijā:

“36. pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu izpilde

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu izpilda pēc tam, kad beidzies lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru ierēdņa pieteikums noraidīts.

(2) Nekavējoties izpilda tādu lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, kas paredz šā likuma 13. panta 4., 5. vai 6.punktā noteiktā disciplinārsoda piemērošanu.”

Atbalstīt,

iekļauts

priekšlik.

Nr.58

33.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu ierēdnis un trešā persona var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(2) Ja lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, to var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka lēmumu var atcelt tikai tiesa.

57.

58.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 33. pantu kā 35. pantu šādā redakcijā:

“35. pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu pieņemšana un kontrole

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņem iestāde, kas pabeigusi lietas izmeklēšanu vai izskatījusi lietu saīsinātajā procesā. Lēmumu par disciplinārsoda, kas minēts šā likuma 13. panta 4., 5. vai 6. punktā, piemērošanu tādam ierēdnim, kuru saskaņā ar Valsts civildienesta likumu amatā apstiprina Ministru kabinets, patstāvīgi pieņem Valsts civildienesta pārvalde.

(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu ierēdnis var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas, bet, ja šādu lēmumu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(3) Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu var pārsūdzēt tiesā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Apvienot likumprojekta 32.un33.pantus un izteikt kā likumprojekta 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Par disciplinārsoda piemērošanu pieņemtā lēmuma apstrīdēšana, pārsūdzēšana un izpilde

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu ierēdnis var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, ierēdnis var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā

(2) Ja lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, Ministru prezidents vai šā likuma 31.panta otrās daļas otrajā teikumā minētā amatpersona, ierēdnis lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Lēmuma, kas paredz šā likuma 11. panta 3., 4. vai 5.punktā noteiktā disciplinārsoda piemērošanu, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.”

Daļēji atbalstīt,

skat.

priekšlikumu

Nr.58

Atbalstīt

32.pants. Par disciplinārsoda piemērošanu pieņemtā lēmuma apstrīdēšana, pārsūdzēšana un izpilde

(3) Lēmuma, kas paredz šā likuma 11. panta 3., 4. vai 5.punktā noteiktā disciplinārsoda piemērošanu, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.

(skat.

priekšlikumu

Nr. 61)

33.pants. Lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu

(1) Lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu, pieņem tad, ja izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka ierēdnis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs, proti, disciplinārpārkāpums nav radījis nelabvēlīgas sekas vai citu personu tiesību apdraudējumu.

(2) Aizrādījuma izteikšana nav disciplinārsods.

59.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta V nodaļu ar 37. pantu šādā redakcijā:

“37. pants. Lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu

(1) Lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem, ja izmeklēšanas gaitā nav konstatēts disciplinārpārkāpuma sastāvs.

(2) Cietušais šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē.”

Atbalstīt,

izteikt kā likumprojekta

34.pantu

34. pants. Lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu

(1) Lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem, ja izmeklēšanas gaitā nav konstatēts disciplinārpārkāpuma sastāvs.

(2) Cietušais šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē.

60.

61.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta V nodaļu ar jaunu 38. pantu:

“38. pants. Lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu

(1) Lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu pieņem tad, ja izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka ierēdnis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs, proti, disciplinārpārkāpums nav radījis kaitīgas sekas vai citu personu tiesību apdraudējumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu nepieņem, ja ierēdnis gada laikā ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, par kuru ir sodīts vai par kuru ierēdnim ir izteikts aizrādījums.

(3) Aizrādījuma izteikšana nav disciplinārsods.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojekta V nodaļu ar 33. pantu:

“33.pants. Lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu

(1) Lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu, pieņem tad, ja izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka ierēdnis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs, proti, disciplinārpārkāpums nav radījis nelabvēlīgas sekas vai citu personu tiesību apdraudējumu.

(2) Aizrādījuma izteikšana nav disciplinārsods.”

Daļēji atbalstīt,

Skat.priekšlik.

Nr.61

Atbalstīt

62.

Valsts pārvaldes un pašvaldības ko misija

Papildināt likumprojekta V nodaļu ar 35. pantu šādā redakcijā:

“35.pants. isciplinārlietā pieņemta lēmuma pēcpārbaude

(1) Šā likuma 18.panta 1., 2. vai 5.punktā minētā iestāde vai amatpersona pēc savas iniciatīvas var veikt disciplinārlietā pieņemta lēmuma pēcpārbaudi, ievērojot šā likuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma noteikumus.

(2) Disciplinārlietā pieņemta lēmuma pēcpārbaudei piemēro šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumus vai, ja nepieciešams, atkārtoti izmeklē lietu un pieņem lēmumu tajā.

Atbalstīt

35. pants. Disciplinārlietā pieņemta lēmuma pēcpārbaude

(2) Disciplinārlietā pieņemta lēmuma pēcpārbaudei piemēro šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumus vai, ja nepieciešams, atkārtoti izmeklē lietu un pieņem lēmumu tajā.

VI nodaļa

Disciplinārpārkāpumi

VI nodaļa

Disciplinārpārkāpumi

34.pants. Amata pienākumu nepildīšana

(1) Par nepamatotu amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

(3) Par nepamatotu amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu ar nodomu īstenot personiskās intereses vai kaitēt valsts pārvaldei pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

63.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 34.panta otrās daļas pirmā teikuma ievaddaļu šādā redakcijā:

“Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums,”;

izteikt likumprojekta 34.pantu kā likumprojekta 36.pantu.

Red.precizēts

Atbalstīt

Red.preciz

36. pants. Amata pienākumu nepildīšana

(1) Par amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

(3) Par amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu ar nodomu īstenot personiskās intereses vai kaitēt valsts pārvaldei pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

35.pants. Pilnvaru pārsniegšana

(1) Par darbību, kas pārsniedz amata tiesību un pilnvaru robežas, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

64.

65.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta līdzšinējā 35. panta pirmajā daļā vārdus “tiesību un”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

~~Izteikt 35.panta otrās daļas pirmā teikuma ievaddaļu šādā redakcijā:~~

Atbalstīt

37.pants. Pilnvaru pārsniegšana

(1) Par darbību, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

36.pants. Valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšana un ierobežotas pieejamības informācijas neatļauta izpaušana

(1) Par valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšanu vai ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

66.

67.

68.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta līdzšinējā 36. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“36. pants. Valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšana vai citas ar likumu aizsargātas informācijas neatļauta izpaušana”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta līdzšinējā 36. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšanu vai citas ar likumu aizsargātas informācijas neatļautu izpaušanu

izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 36.panta otrās daļas pirmā teikuma ievaddaļu šādā redakcijā:

izteikt likumprojekta 36.pantu kā likumprojekta 38.pantu.

Atbalstīt

38. pants. Valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšana vai citas ar likumu aizsargātas informācijas neatļauta izpaušana

(1) Par valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšanu vai citas ar likumu aizsargātas informācijas neatļautu izpaušanu izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums,samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

37.pants. Mantas nozaudēšana, bojāšana vai naudas nozaudēšana

(1) Par mantas nozaudēšanu, bojāšanu vai naudas nozaudēšanu samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

69.

70.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 37. panta pirmo daļu aiz vārdiem “naudas nozaudēšanu” ar vārdiem “izsaka rājienu,”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 37.panta otrās daļas pirmā teikuma ievaddaļu šādā redakcijā:

“Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums,”;

izteikt likumprojekta 37.pantu kā likumprojekta 39.pantu.

Atbalstīt

39.pants. Mantas nozaudēšana, bojāšana vai naudas nozaudēšana

(1) Par mantas nozaudēšanu, bojāšanu vai naudas nozaudēšanu izsaka rājienu, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

(Skat.

priekšlikumu nr.73)

40.pants. Nekorekta attieksme pret personu, pildot amata pienākumus

(1) Par nesamērīgi sīkumainu amata pienākumu pildīšanu attiecībā uz personu un par personas tiesību neievērošanu, kā arī par klaji aizvainojošu izturēšanos pret personu, pildot amata pienākumus, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

(3) Par personas fizisku ietekmēšanu, pildot amata pienākumus, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

38.pants. Nepiedienīga un necienīga izturēšanās ārpus amata pienākumu pildīšanas

(1) Par nepiedienīgu izturēšanos ārpus amata pienākumu pildīšanas vai necienīgu un amatam neatbilstošu izturēšanos sabiedrībā, ja tas būtiski kaitē vispārējai cieņai un uzticībai valsts pārvaldei, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemina amatā uz laiku līdz vienam gadam.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

71.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 38.pantu izteikt kā likumprojekta 41.pantu šādā redakcijā:

“41.pants. Nepiedienīga un necienīga izturēšanās laikā, kad netiek pildīti amata pienākumi

(1) Par nepiedienīgu izturēšanos laikā, kad netiek pildīti amata pienākumi, vai necienīgu un amatam neatbilstošu izturēšanos sabiedrībā, ja tas kaitē vispārējai cieņai pret valsts pārvaldi un uzticībai tai, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemina amatā uz laiku līdz vienam gadam.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.”

Atbalstīt

39.pants. Nekorekta attieksme pret apmeklētāju vai kolēģi

(1) Par nesamērīgi sīkumainu savu dienesta pienākumu pildīšanu attiecībā pret apmeklētāju vai kolēģi, par apmeklētāja vai kolēģa tiesību neievērošanu vai ignorēšanu, kā arī par klaji aizvainojošu izturēšanos pret apmeklētāju vai kolēģi izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

(3) Par apmeklētāja vai kolēģa fizisku ietekmēšanu atbrīvo no amata.

72.

73.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta līdzšinējā 39. panta trešajā daļā vārdus “atbrīvo no amata” ar vārdiem “atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 39.pantu kā likumprojekta 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. Nekorekta attieksme pret personu, pildot amata pienākumus

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

(3) Par personas fizisku ietekmēšanu, pildot amata pienākumus, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē. “

Atbalstīt,

iekļauts priekšlikumā

Nr.73

Atbalstīt

< ![endif]>

(Skat.

priekšlikumu

Nr.71)

41.pants.Nepiedienīga un necienīga izturēšanās laikā, kad netiek pildīti amata pienākumi

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 18.nr.; 1996, 4.nr.).

74.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 18.nr.; 1996, 4.nr.).

2. Ierēdņa pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas izdarīts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir disciplinārpārkāpums, ja to noteica normatīvie akti, kas bija spēkā attiecīgā pārkāpuma (darbības vai bezdarbības) izdarīšanas dienā. Par attiecīgo disciplinārpārkāpumu piemēro sodu, kāds normatīvajos aktos bija noteikts pārkāpuma izdarīšanas dienā, ja šajā likumā nav paredzēts vieglāks sods.”

Atbalstīt

Pārejas noteikumi

Likums stājas spēkā 200_.gada __._______________.

75.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī.”

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī.