Likumprojekts

Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā

Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Vēstnesis, 2003, 175.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989.gada 17.aprīļa Direktīvas 89/298/EEK, ar ko koordinē prasības par to, kā sastāda, pārbauda un izplata prospektus, kas jāpublicē sakarā ar pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu;

2) Padomes 1993.gada 15.marta Direktīvas 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību;

3) Padomes 1993.gada 10.maija Direktīvas 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā;

4) Padomes 1995.gada 29.jūnija Direktīvas 95/26/EK, ar ko groza Direktīvu 77/780/EK un Direktīvu 89/646/EK kredītiestāžu jomā, Direktīvu 73/239/EK un Direktīvu 92/49/EK nedzīvības apdrošināšanas jomā, Direktīvu 79/267/EK un Direktīvu 92/96/EK dzīvības apdrošināšanas jomā, Direktīvu 93/22/EK ieguldījumu sabiedrību jomā un Direktīvu 85/611/EK attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai stiprinātu konsultatīvo uzraudzību;

5) Padomes 2000.gada 7.decembra Direktīvas 2000/64/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EK, 92/49/EK, 92/96/EK un 93/22/EK attiecībā uz informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm;

6) Padomes 2001.gada 28.maija Direktīvas 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem;

7) Padomes 2002.gada 6.jūnija Direktīvas 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem;

8) Padomes 2003.gada 28.janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)."

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

"Grozījums "Finanšu instrumentu tirgus likumā""

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Pašlaik Latvijā normatīvajos aktos nav noteikta speciāla kārtība finanšu nodrošinājuma sniegšanai un ņemšanai. Pasaules praksē paralēli ir attīstījušies divi dažādi mehānismi: (a) finanšu nodrošinājuma priekšmets tiek ieķīlāts nodrošinājuma ņēmējam; (b) finanšu nodrošinājuma priekšmets uz finanšu saistību nodrošināšanai nepieciešamo laiku pāriet nodrošinājuma ņēmēja īpašumā. Tā kā finanšu nodrošinājumu regulējums ir būtisks faktors finanšu tirgu attīstības un integrācijas veicināšanā, Eiropas Savienībā 2002. gadā tika pieņemta Direktīva 2002/47/EK attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līgumiem, saskaņā ar kuru ES un EEZ dalībvalstīs izmantojami abi iepriekš minētie mehānismi. Attīstītos finanšu tirgos viens no būtiskiem finanšu nodrošinājuma priekšmetiem ir publiskajā apgrozībā esošie finanšu instrumenti (akcijas, obligācijas, naudas tirgus instrumenti u.c.). Saskaņā ar Latvijā pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu publiskajā apgrozībā esošie finanšu instrumenti nevar būt par komercķīlas priekšmetu (skat. Komercķīlas likuma 4. panta pirmo daļu), attiecīgi, to ieķīlāšana nevar tikt reģistrēta komercķīlu reģistrā. Tā kā Latvijā publiskajā apgrozībā laistie finanšu instrumenti pastāv tikai dematerializētā formā, lai nerastos pārpratumi par darījuma tiesiskajām sekām, to ieķīlāšanai ir nepieciešams speciāls regulējums. Lai nodrošinātu Latvijas finanšu tirgu integrāciju ES un EEZ finanšu tirgos, ir nepieciešams noteikt tādu finanšu nodrošinājuma sniegšanas un ņemšanas kārtību, kā arī finanšu nodrošinājuma priekšmeta realizācijas kārtību saistību neizpildes gadījumā, kas maksimāli samazina finanšu risku ietekmi uz ienesīgumu un finanšu sistēmas stabilitāti.
2. Normatīvā akta projekta būtība	1. Likumprojekts ir izstrādāts, lai Finanšu instrumentu tirgus likumā precizētu informatīvo atsauci uz direktīvām. Likumprojektā ir izdarīta informatīvā atsauce uz Direktīvu 2002/47/EK , jo šajā direktīvā esošā termina – finanšu instrumenti – tiesiskais regulējums ir atrunāts Finanšu instrumentu tirgus likumā un tas atbilst Direktīvas 2002/47/EK prasībām.
3. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Finanšu nodrošinājuma izmantošanas vienkāršošana, ierobežojot administratīvās formalitātes, veicinās pārrobežu darījumu efektivitāti, kas vajadzīgi kopējās monetārās politikas īstenošanai. Finanšu nodrošinājuma ātra un administratīvi neapgrūtināta izpilde sekmēs finanšu tirgus stabilitāti un ierobežos virknes reakcijas efektu gadījumā, kad kāda no finanšu nodrošinājuma darījuma pusēm nepilda savas saistības.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts „Finanšu nodrošinājuma likums” nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas „Komercķīlas likumā” un likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Ir sagatavoti likumprojekti par šo likumu grozījumiem, kuri tiek iesniegti kopā ar likumprojektu „Finanšu nodrošinājuma likums”.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Saskaņā ar 2003. gada 16. aprīlī noslēgto Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīva 2002/47/EK attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līgumiem (Eiropas Kopienu Oficiālais žurnāls L 168, 27.06.2002.).

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas konsultācijas	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma grozījumu izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likuma grozījumu izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā tie tiks ievietoti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā www.fktk.lv un publicēti Latvijas Vēstnesī, kur ar grozījumiem likumā varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likums neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Nav.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

V.Andrējeva

E.Strazdiņa

M.Radeiko

J.Zvīgulis

2004.12.06. 12:43:22

862