26.01.2005. 8/2 10/1
LR 8. Saeimas
Prezidijam
Likumdošanas
iniciatīvas kārtībā iesniedzam izskatīšanai likumprojektu Grozījumi likumā
Par Latvijas valsts karogu.
Pielikumā:
1. Likumprojekts uz vienas lapas.
2. Likumprojekta anotācija uz 3 lapām.
LR 8. Saeimas deputāti:
Projekts
Grozījumi likumā
Par Latvijas
valsts karogu
13) pie dzīvojamām ēkām 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas dienā.
Citās valsts svētku dienās un atceres dienās, kā arī tautas, darba vai ģimenes svētkos, valsts karogu pie dzīvojamām ēkām var pacelt vai citādi lietot, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts karogu.
Likumprojekta
ANOTĀCIJA
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs? |
|
1. Pašreizējās situācijas
raksturojums |
Šobrīd saskaņā ar likumu Par Latvijas valsts karogu valsts karogs pie
dzīvojamām ēkām obligāti paceļams 11 dienās gadā, kā arī likums nosaka
iespēju valdībai un pašvaldībai noteikt arī citus valsts karoga obligātas
pacelšanas gadījumus pie dzīvojamām ēkām (pārsvarā valstu vadītāju oficiālu
vizīšu reizēs). Par noteikto prasību neievērošanu namu īpašniekiem un pārvaldniekiem
draud administratīvais sods, kurš arī praksē tiek piemērots. Šāda likumdevēja pieeja nav raksturīga Eiropas Savienības valstīs, kur
valsts karoga pacelšana vai nepacelšana ir katra indivīda brīva izvēle, kas
netiek sodīta. Igaunija jau ir atteikusies no prasības iedzīvotājiem obligāti izkārt
valsts karogu valsts svētku un atceres dienās (kopumā 7 dienas), atstājot šo
prasību vienīgi valsts neatkarības dienā. Turklāt Igaunijas parlaments ir atteicies no valsts karoga obligātas
pacelšanas Lietuvas un Latvijas neatkarības un proklamēšanas dienās 16.
februārī un 18. novembrī. |
2. Normatīvā
akta projekta būtība |
Likumprojekts piedāvā izslēgt no likuma Par Latvijas valsts karogu
desmit svētku un atceres dienas gadā, kad pie dzīvojamām mājām obligāti
jāpaceļ valsts karogs. Turklāt likumprojekts piedāvā izslēgt no šo dienu saraksta 16. februāri
(Lietuvas neatkarības diena) un 24. februāri (Igaunijas neatkarības diena),
kad Latvijas karogs ir jāpaceļ arī pie valsts un pašvaldību, iestāžu un
uzņēmumu ēkām, lai saskaņotu šo atceres dienu atzīmēšanu ar Igaunijas
likumdošanu. |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||
Likuma pieņemšanas gadījumā pieaugs iedzīvotāju apzināta cieņa pret valsts karogu un Latvijai nozīmīgām dienām, jo tā netiks īstenota ar piespiedu pasākumiem. Šāda pieeja atbilst Eiropas Savienības valstu praksei un ir solis prom no
totalitāras valsts pārvaldes principiem un liecinās par sabiedrības attīstību
demokrātijas virzienā. |
|||
III.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||
Pozitīva |
|||
IV.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||
1. Kādi
normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod |
Būs nepieciešamas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos
un pašvaldību saistošajos noteikumos par valsts karoga pacelšanu, kā arī
attiecīgos policijas darbību reglamentējošos dokumentos. |
||
V.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||
ES tiesību akti šo jomu nereglamentē, bet
piedāvātie grozījumi atbilst ES dalībvalstu praksei. |
|||
VI.
Kādas konsultācijas notikušas, |
|||
Saņemtas iedzīvotāju vēstules, kas lūdz
pieņemt piedāvātos grozījumus. |
|||
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde? |
|||
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai)
pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai
paplašinātas esošo institūciju funkcijas? |
Likuma izpildei nav nepieciešamas ne jaunas institūcijas,
ne papildus līdzekļi. Likums respektē indivīda tiesības pašam izvēlēties, kad
paceļams valsts karogs. |
||
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu? |
Sabiedrība par likuma grozījumiem tiks informēta ar publikāciju
laikrakstā Latvijas Vēstnesis. |
||