Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta “Grozījums likumā “ Zvejniecības likums “ otrajam lasījumam (steidzams) ( reģ. nr. 1178 )

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija (dok.nr. 4050)	Pr. nr.	Iesniegtie priekšlikumi (19)	Komisijas slēdziens	Komisijas atbalstītā redakcija
Zvejniecības likums	Grozījums likumā “ Zvejniecības likums”	1	Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Izteikt likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu šādā redakcijā: “Grozījumi Zvejniecības likumā	Atbalstīts.	Grozījumi Zvejniecības likumā
	Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2004, 21.nr.) šādu grozījumu:		Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2004, 21.nr.) šādus grozījumus:		Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2004, 21.nr.) šādus grozījumus:
		2	LR vides ministrs R.Vējonis Visā likuma tekstā vārdus “Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes”aizstāt ar vārdiem “Valsts vides dienests”.	Atbalstīts.	1.Aizstāt visā likumā vārdus “Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālā vides pārvalde”(attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “Valsts vides dienests”( attiecīgā locījumā)
		3	Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Aizstāt likuma tekstā vārdus “Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Zivju resursu aģentūra”(attiecīgā locījumā). “	Atbalstīts.	un vārdus “Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Zivju resursu aģentūra”(attiecīgā locījumā). “
3.pants. Zivju resursu pārvaldīšana Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts. Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus. Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus, bet citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības šajos ūdeņos tiek noteiktas attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos.		4	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua Izslēgt 3. panta otro teikumu	Atbalstīts.	2. Izslēgt 3. panta otro teikumu
5. pants. Zivju resursu pārvaldīšanas principi (1) Zivju resursu pārvaldīšanas principi ietver zivju resursu pārvaldīšanu un izmantošanu, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām.
(2) Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts.		5	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic Valsts aģentūra “Latvijas Zivju resursu aģentūra “(turpmāk tekstā Latvijas Zivju resursu aģentūra) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē Latvijas Zivju resursu aģentūra..	Atbalstīts.	3.Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic Valsts aģentūra “Latvijas Zivju resursu aģentūra “(turpmāk tekstā - Latvijas Zivju resursu aģentūra) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē Latvijas Zivju resursu aģentūra.
(3) Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes (turpmāk - Zivsaimniecības pārvalde) personā valsts ievieš zivsaimniecības nozares politiku, piedalās nozares tiesību aktu izstrādē un pārvalda Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursus.
(4) Zivsaimniecības pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var nodot pašvaldībām zivju resursu pārzināšanu ūdeņos, kuri atrodas šo pašvaldību administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai.
(5) Zivju resursu pārzināšana ūdeņos, kuri atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, veicama saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos, ja attiecīgo ūdeņu resursu pārzināšana ir nodota pašvaldībām.
7. pants. Zvejas tiesību nodošana (1) Zivsaimniecības pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var nodot pašvaldībai valstij piederošās zvejas tiesības ūdeņos, kur zivju resursus pārzina attiecīgā pašvaldība.		6	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua Aizstāt 7. panta 1. daļā un 2. daļā vārdus „Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” ar vārdiem „zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”.	Atbalstīts.	4. Aizstāt 7. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus „Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” ar vārdiem „zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”.
(2) Valsts un pašvaldības institūcijas, kurām ir zvejas tiesības, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās var nodot (iznomāt) tādām personām, kuras veic pašpatēriņa zveju vai kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā attiecīgajos ūdeņos. Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.
(3) Privāto ūdeņu īpašnieks savas zvejas tiesības var nodot citām juridiskajām un fiziskajām personām, pamatojoties uz attiecīgu pilnvarojumu vai nomas līgumu.
(4) Zvejas tiesības ūdenstilpēs var iznomāt atsevišķi vai ietvert ūdenstilpes nomā, ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta zveja. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos, kas ir ūdenstilpes nomas līguma neatņemama sastāvdaļa, tiek atspoguļoti visi ar zveju un citu saimniecisko darbību, kā arī ar vides un zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu saistītie jautājumi. Iznomājot publiskās upes (upju posmus) un publiskos ezerus, jāparedz amatierzvejas — makšķerēšanas iespēja.
(5) Ūdenstilpju nomas un zvejas tiesību nomas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, pildījis iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus. Pārējās zvejas tiesības tiek iznomātas pašpatēriņa zvejai, un attiecībā uz šo zvejas limita daļu priekšroka ir personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās pašvaldības teritorijā vai kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas attiecīgās pašvaldības teritorijā.
(7) Iznomātās zvejas tiesības nedrīkst nodot tālāk citām juridiskajām un fiziskajām personām.
(8) Zvejas tiesību nomas parauglīgumu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde.
10. pants Amatierzveja – makšķerēšana (1) Katram Latvijas Republikas iedzīvotājam ir tiesības nodarboties ar amatierzveju - makšķerēšanu - visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos amatierzveja - makšķerēšana - nav aizliegta, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā vai atrodas viena zemes īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Pie šādiem ūdeņiem ir jābūt attiecīgām norādēm.		7	Dep. J.Sokolovskis Izteikt 10. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Katram Latvijas Republikas iedzīvotājam ir tiesības nodarboties ar amatierzveju – makšķerēšanu un zemūdens medībām – visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos amatierzveja – makšķerēšana un zemūdens medības – nav aizliegta, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā vai atrodas viena zemes īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Pie šādiem ūdeņiem ir jābūt attiecīgām norādēm.	Neatbalstīts.
(2) Ja amatierzvejā - makšķerēšanā - konkrētos ūdeņos vai to daļā vērtīgu zivju sugām pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts nozvejas vai zvejas rīku limits, zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar īpašām maksas zvejas atļaujām (licencēm) vai iegūt izsoles kārtībā, ievērojot konkrētās ūdenstilpes licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas nolikumus, kuri izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par vispārējo kārtību, kāda piemērojama licencētai amatierzvejai - makšķerēšanai - Latvijas Republikas ūdeņos.
(3) Amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — veicamas saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un citām amatierzveju — makšķerēšanu — regulējošām normām.		8	Dep. J.Sokolovskis Izteikt 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:(3) Amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — veicamas saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un citām amatierzveju — makšķerēšanu un zemūdens medības — regulējošām normām.	Neatbalstīts.
		9	Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Papildināt 10. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ja pašvaldībām ir nodota zivju resursu pārzināšana ūdeņos, kuri atrodas šo pašvaldību administratīvajā teritorijā, tās izdod licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas saistošos noteikumus par ūdeņiem, kuros ir noteikta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām zvejas atļaujām ( licencēm).”	Atbalstīts.	5. Papildināt 10. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ja pašvaldībām ir nodota zivju resursu pārzināšana ūdeņos, kuri atroda s šo pašvaldību administratīvajā teritorijā, tās izdod licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas saistošos noteikumus par ūdeņiem, kuros ir noteikta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām zvejas atļaujām ( licencēm).”
(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.
(5) Ārvalstu fiziskās personas var makšķerēt Latvijas Republikas ūdeņos saskaņā ar amatierzvejas - makšķerēšanas - noteikumiem un citām amatierzveju - makšķerēšanu - regulējošām normām.
11.pants Rūpnieciskā zveja (1) Tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos (ja rūpnieciskā zveja tajos ir atļauta) Latvijas Republikas juridiskās un fiziskās personas iegūst, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līgumu ar šo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju un saņemot zvejas atļauju (licenci) vai neslēdzot zvejas tiesību nomas līgumu, ja zveja tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju un noteikumiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos. Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos šo valstu juridiskās un fiziskās personas iegūst atbilstoši attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo aktu prasībām.
(2) Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju, kā arī tam attiecīgās pašvaldības iedzīvotājam, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, ja komercsabiedrība, individuālais komersants vai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājs ir ievērojis zveju regulējošos noteikumus.
(3) Zvejas atļauju (licenci) izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldes iedalītajiem un ar Vides ministriju saskaņotajiem limitiem.
(4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos — pamatojoties arī uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām.	1. Izteikt 11. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos – pamatojoties arī uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām. Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiek sadalīts zvejai piekrastē un zvejai aiz piekrastes, nodrošinot Eiropas Savienības tiesību aktos minēto piekrastes zvejas iespēju saglabāšanu un iedalot zvejai piekrastē ( ja to pieļauj Latvijas Republikai noteiktais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms) nozvejas apjomu, kas nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē iedalīto nozvejas apjomu, bet mencu zvejai nav mazāks par 3 procentiem un reņģu zvejai Baltijas jūrā nav mazāks par 4 procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma.”	10	Dep. M.Pietkevičs . Izteikt 11. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos – pamatojoties arī uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām. Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiek sadalīts zvejai piekrastes joslā un zvejai aiz piekrastes joslas, nodrošinot Eiropas Savienības tiesību aktos minēto piekrastes zvejas iespēju saglabāšanu un iedalot zvejai piekrastes joslā ( ja to pieļauj Latvijas Latvijas Republikai noteiktais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms) nozvejas apjomu, kas nav mazāks par iepriekšējā gada zvejai piekrastes joslā iedalīto nozvejas apjomu, bet mencu zvejai mazāks par 1 procentu un reņģu zvejai nav mazāks par 13 procentiem Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma.”	Neatbalstīts. Redakcionāli precizēts pirmā lasījuma teksts.	6.Izteikt 11. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos – pamatojoties arī uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām. Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiek sadalīts zvejai piekrastē un zvejai aiz piekrastes, nodrošinot Eiropas Savienības tiesību aktos minēto piekrastes zvejas iespēju saglabāšanu un iedalot zvejai piekrastē ( iekļaujoties Latvijas Republikai noteiktajā kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā) nozvejas apjomu, kas nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē iedalīto nozvejas apjomu, bet mencu zvejai nav mazāks par trim procentiem un reņģu zvejai Baltijas jūrā - par četriem procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma.”
(5) Juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu, ko atbilstoši kopējam pieļaujamajam nozvejas apjomam var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu un, ja nepieciešams, kā zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.
(6) Ja pieļaujamais nozvejas apjoms, zvejas rīku skaits vai rūpnieciskās zvejas vietu skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu attiecīgos ūdeņos vai to daļā juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanu, kā arī apmierinātu juridisko un fizisko personu iesniegtos lūgumus par zvejas tiesību nomas līgumu noslēgšanu, var organizēt zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoli.
(7) Izsoli var organizēt gan juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar šā likuma 7.panta sesto daļu ir dodama priekšroka zvejai attiecīgos ūdeņos vai to daļā (slēgtā izsole), gan visiem interesentiem (atklātā izsole) uz atlikušo nozvejas apjomu, zvejas rīku un zvejas vietu skaitu. (8) Rūpnieciskā zveja veicama saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām.
(9) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.
16. pants. Zvejas ierobežojumi (1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt pārtraukt ūdeņos un tauvas joslā tādu darbību, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.
(2) Rūpnieciskā zveja ar tīkliem sestdienās, svētdienās un svētku dienās no ledus brīvajā zvejas sezonā ir aizliegta visos publiskajos ezeros, izņemot atsevišķus publiskos ezerus (to daļas). Šo atsevišķo publisko ezeru sarakstu un kārtību, kādā tajos veicama rūpnieciskā zveja ar tīkliem reglamentē Ministru kabineta noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.
(3) Rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju un zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, ir aizliegta šādos publiskajos ezeros: Alūksnes rajonā — Alūksnes ezerā; Balvu rajonā — Balvu ezerā un Viļakas ezerā; Cēsu rajonā — Āraišu ezerā; Dobeles rajonā — Lielauces ezerā; Jēkabpils rajonā — Viesītes ezerā; Jūrmalā — Slokas ezerā; Krāslavas rajonā — Dagdas ezerā; Kuldīgas rajonā — Lielās Nabas ezerā un Mazās Nabas ezerā; Limbažu rajonā — Lielezerā; Ludzas rajonā — Mazajā Ludzas ezerā; Ludzas un Rēzeknes rajonā — Cirmas ezerā; Madonas rajonā — Salas ezerā; Rēzeknes rajonā — Rēzeknes ezerā, Kaunatas ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā; Rīgas pilsētā — Juglas ezerā un Ķīšezerā; Rīgas rajonā — Lielajā Baltezerā, Mazajā Baltezerā, Babītes ezerā, Dūņezerā, Dzirnezerā un Lilastes ezerā, bet rūpnieciskā zveja ar tīkliem aizliegta šādos publiskajos ezeros: Liepājas rajonā — Liepājas ezerā un Papes ezerā; Ludzas rajonā — Lielajā Ludzas ezerā; Rēzeknes un Preiļu rajonā — Feimaņu ezerā.
(4) Visās upēs un kanālos ir aizliegta rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, kā arī zveju ar zivju murdiem Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) un Buļļupē, kur to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.
(5) Lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), Zivsaimniecības pārvalde pēc savas iniciatīvas vai uz attiecīgās pašvaldības ierosinājuma pamata pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju.
17. pants. Aizliegtās zvejas metodes, rīki un līdzekļi (1) Zvejā nav atļauts izmantot tādas metodes, zvejas rīkus un līdzekļus, kas ir aizliegti vai arī nav paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos vai Latvijas normatīvajos aktos.
(2) Zivju resursu pārzinātājs atsevišķos gadījumos pēc saskaņošanas ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Vides ministriju ir tiesīgs atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, bet tiem ir jābūt konkrēti norādītiem zvejas atļaujā (licencē).		11	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua Aizstāt 17. panta otrajā daļā vārdus „Zivju resursu pārzinātājs” ar vārdiem „Valsts zivsaimniecības pārvalde”.	Atbalstīts.	8. Aizstāt 17. panta otrajā daļā vārdus „Zivju resursu pārzinātājs” ar vārdiem „Valsts zivsaimniecības pārvalde”.
(3) Rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.
18. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības institūcijas Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde un reģionālās vides pārvaldes, kā arī Vides valsts inspekcijas pilnvarota persona Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un pašvaldības pilnvarota persona — attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.		12	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua Papildināt 18. pantu aiz vārdiem „Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos” ar vārdiem „un jūras piekrastē”.	Atbalstīts.	9. Papildināt 18. pantu pēc vārdiem „Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos” ar vārdiem „un jūras piekrastē”.
19. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības institūciju tiesības (1) Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā veikt zvejas pārbaudi visos Latvijas Republikas ūdeņos (arī privātajos ūdeņos), veikt zivju izkraušanas kontroli, kā arī pārbaudīt tirdzniecības un transporta objektus, jebkuras noliktavas un ražošanas telpas, ja ir pamats domāt, ka tiek tirgotas, pārvadātas, uzglabātas vai pārstrādātas nelikumīgi iegūtas zivis.		13	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua Izteikt 19. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „Valsts vides dienests ir tiesīgs likumos un zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt zvejas pārbaudi visos Latvijas Republikas ūdeņos (arī privātajos ūdeņos), veikt zivju izkraušanas kontroli, kā arī pārbaudīt tirdzniecības un transporta objektus, jebkuras noliktavas un ražošanas telpas, ja ir pamats domāt, ka tiek tirgotas, pārvadātas, uzglabātas vai pārstrādātas nelikumīgi iegūtas zivis, kā arī, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, veikt šādu pārbaudi un kontroli uz Latvijas kuģiem, kas zvejo Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos.	Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.	10. Izteikt 19. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Valsts vides dienests ir tiesīgs likumos un zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt zvejas pārbaudi visos Latvijas Republikas ūdeņos (arī privātajos ūdeņos), kontrolēt zivju izkraušanu, kā arī pārbaudīt tirdzniecības un transporta objektus, jebkuras noliktavas un ražošanas telpas, ja ir pamats domāt, ka tiek tirgotas, pārvadātas, uzglabātas vai pārstrādātas nelikumīgi iegūtas zivis, kā arī, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, veikt šādu pārbaudi un kontroli uz Latvijas kuģiem, kas zvejo Eiropas Savienības dalībvalstu, trešo valstu un starptautiskajos ūdeņos.
(2) Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas savas kompetences ietvaros izsniegt zvejas atļauju (licenci) un pieļauto pārkāpumu gadījumos apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, izņemt un konfiscēt zivis un pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, amatierzvejas — makšķerēšanas — noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.
(3) Ja zveja tiek veikta citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības gadījumos, kad tās konstatējušas šos pārkāpumus, vai gadījumos, kad saņemti citu valstu vai starptautisko zvejniecības organizāciju zivju resursu aizsardzības institūciju sastādīti pārkāpumu protokoli vai citi pārkāpumu fiksējoši oficiāli dokumenti. (4) Pašvaldības pilnvarotas amatpersonas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un Vides valsts inspekcijas pilnvarotas personas ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgas pārbaudīt lomu un zvejā izmantotos rīkus, kā arī pārkāpumu gadījumos savas kompetences ietvaros sastādīt administratīvos protokolus, nosūtīt tos izskatīšanai attiecīgajai kompetentajai institūcijai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis, kā arī izmantotos zvejas rīkus un līdzekļus.
(5) Vides valsts inspektori ir tiesīgi iznīcināt nelikumīgi izmantotos aizliegtos zvejas rīkus un līdzekļus un nelikumīgi izmantotos nemarķētos zvejas tīklus.
(6) Ministru kabinets nosaka šā panta piektajā daļā minēto zvejas rīku, līdzekļu un tīklu iznīcināšanas kārtību.
26. pants. Atbildība par zivju resursu aizsardzību, uzraudzību un izmantošanu regulējošo normu pārkāpšanu un zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem (1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pieļāvušas šā likuma vai amatierzveju - makšķerēšanu - un rūpniecisko zveju regulējošo normu pārkāpumus, nodarījušas vai varējušas nodarīt zaudējumus zivju resursiem, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
(2) Neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda vainīgais pilnībā kompensē zivju resursiem nodarīto zaudējumu. Zivju resursiem nodarīto zaudējumu var kompensēt, arī veicot zivju resursu pārzinātāja noteiktos un ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Vides ministriju saskaņotos zivju resursu atražošanas pasākumus vai arī vides sakopšanu atbilstoši tiesas nolēmumam.
(3) Uzsākot jebkuru saimniecisko vai zinātniskās izpētes darbu, kas var kaitēt zivju resursiem vai mainīt ūdens ekosistēmu, nepieciešama šā darba projekta zivsaimnieciskā ekspertīze, lai noteiktu ietekmes un iedarbības apjomu, darba pamatotību, iespējamo zaudējumu un kompensācijas lielumu un veidu.
(4) Zivju resursiem radītos zaudējumus kompensē hidroelektrostaciju īpašnieki un citu saimniecisko darbību veicēji, īstenojot zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteiktos pasākumus: izlaižot zivju mazuļus vai samaksājot mākslīgi pavairoto mazuļu audzēšanas izdevumus, vai samaksājot kompensāciju par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem.		14 15	LR vides ministrs R.Vējonis 26. panta ceturto daļu pēc vārdiem “hidroelektrostaciju īpašnieki” papildināt ar vārdiem “(katru gadu) “. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Izteikt 26. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Zivju resursiem radītos zaudējumus kompensē saimniecisko darbību veicēji, īstenojot zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteiktos pasākumus: izlaižot zivju mazuļus vai samaksājot mākslīgi pavairoto mazuļu audzēšanas izdevumus, vai samaksājot kompensāciju par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem. Hidroelektrostaciju īpašnieki minētos zaudējumus kompensē katru gadu.	Atbalstīts daļēji. Ietverts 15. priekšlikumā. Atbalstīts.	11. Izteikt 26. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Zivju resursiem radītos zaudējumus kompensē saimniecisko darbību veicēji, īstenojot zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteiktos pasākumus: izlaižot zivju mazuļus vai samaksājot mākslīgi pavairoto mazuļu audzēšanas izdevumus, vai samaksājot kompensāciju par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem. Hidroelektrostaciju īpašnieki minētos zaudējumus kompensē katru gadu.
(5) Noteikumus par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu noteikšanu un kompensācijas kārtību izdod Ministru kabinets.
(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par to upju (upju posmu) sarakstu, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkāda veida mehāniskus šķēršļus.
Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā iesniedz Saeimai priekšlikumus par Civillikuma 1., 2. un 3.pielikuma precizēšanu.
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 156 "Par zvejniecību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.).
3. Likuma 16.panta otrā daļa un 17.panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.
4. Ministru kabinets izdod likuma 26.panta sestajā daļā minētos noteikumus triju mēnešu laikā pēc šo likuma grozījumu spēkā stāšanās.
5. Šā likuma 8.panta trešā daļa attiecībā uz lēmuma par zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu stāšanos spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un šā lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likumu. Ja minētais lēmums ir pieņemts pirms Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā, tas stājas spēkā divu nedēļu laikā pēc pieņemšanas.
6. Ministru kabinets izdod šā likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.janvārim.
7. 2003.gada 19.jūnijā pieņemtie grozījumi šā likuma 16.panta otrajā daļā, 17.panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 16.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.
8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.
9. Šā likuma normas, kurās lietoti termini “komercsabiedrība” vai “individuālais komersants”, piemērojamas arī attiecībā uz zvejnieku saimniecībām un citiem uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).
10. Līdz 2004.gada 31.decembrim izsniegtās speciālās atļaujas (licences) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai ir spēkā līdz speciālajā atļaujā (licencē) noteiktajam termiņam.
11. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.
12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.panta septītajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.
13. Grozījumi šā likuma 7.panta sestajā daļā attiecībā uz priekšroku, iznomājot zvejas tiesības komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem, kas saistīti ar komerciālo zveju, kā arī personām, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, neattiecas uz zvejas tiesību nomas līgumiem, kuri noslēgti 2004.gadam.
14. Grozījumi šā likuma 16.panta trešajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Cirmas ezerā, Dūņezerā, Feimaņu ezerā, Lielajā Ludzas ezerā, Liepājas ezerā, Lilastes ezerā, Papes ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī, bet grozījumi šā likuma 16.panta ceturtajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Buļļupē un Daugavā — 2005.gada 16.aprīlī.
		16	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua Papildināt pārejas noteikumus ar 15. punktu šādā redakcijā: “15. Grozījumi 11. panta ceturtajā daļā stājas spēkā ar 2006. gada 1. janvāri.”	Atbalstīt daļēji. Ietverts 17. priekšlikumā
		17	Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 15. punktu šādā redakcijā: “15. Grozījumi 11. panta ceturtajā daļā attiecībā uz nozvejas kvotu noteikšanu piekrastē stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī.”	Atbalstīts.	12. Papildināt pārejas noteikumus ar 15. un 16. punktu šādā redakcijā: “15. Grozījumi 11. panta ceturtajā daļā attiecībā uz nozvejas kvotu noteikšanu piekrastē stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī.”
		18	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua Papildināt pārejas noteikumus ar 16. punktu šādā redakcijā: “16. Konkrēto ūdenstilpju licencētās amatierzvejas- makšķerēšanas- nolikumi, kuri, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencētās amatierzvejas- makšķerēšanas- kārtību, ir izstrādāti un apstiprināti līdz šā likuma 10. panta otrās daļas grozījumu spēkā stāšanās brīdim, ir spēkā līdz attiecīgajā nolikumā noteiktā termiņa beigām.”	Atbalstīt daļēji. Ietverts 19. priekšlikumā.
		19	Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 16. punktu šādā redakcijā: “16. Konkrēto ūdenstilpju licencētās amatierzvejas- makšķerēšanas- nolikumi, kuri, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencētās amatierzvejas- makšķerēšanas- kārtību Latvijas Republikas ūdeņos, ir izstrādāti un apstiprināti līdz šā likuma 10. panta otrās daļas grozījumu spēkā stāšanās brīdim, ir spēkā līdz 2005. gada 31. decembrim.”	Atbalstīts.	16. Konkrēto ūdenstilpju licencētās amatierzvejas- makšķerēšanas- nolikumi, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencētās amatierzvejas- makšķerēšanas- kārtību Latvijas Republikas ūdeņos, ir izstrādāti un apstiprināti līdz šā likuma 10. panta otrās daļas grozījumu spēkā stāšanās brīdim, ir spēkā līdz 2005. gada 31. decembrim.”