11

11.05.2005.                                                                            8/2 – 6/32

 

 

LR 8. Saeimas Prezidijam

 

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 4. punktu iesniedzam izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”.

 

 

Pielikumā:

  1. Likumprojekts uz 1 lapas.
  2. Likumprojekta anotācija uz 3 lapām.

 

 

 

LR 8. Saeimas deputāti:

 

 

  1. _____________________________________
  2. _____________________________________
  3. _____________________________________
  4. _____________________________________
  5. _____________________________________

 

 

 

 

 

 

Projekts

 

 

Grozījums

Valsts sociālo pabalstu likumā

 

 

 

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā šādu grozījumu:

 

 

Papildināt likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktu ar vārdiem: “vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku”.

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”

ANOTĀCIJA

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saeima 2004. gada 11. novembrī pieņēma Grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem noteica, ka bērnu kopšanas pabalstu personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, piešķir tikai tādā gadījumā, ja šī persona nav nodarbināta vai ir nodarbināta, bet atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Šis nodarbinātības aizliegums bērna kopšanas laikā tika pamatots ar bērna interesēm – lai vecāki pēc iespējas vairāk laika pavadītu kopā ar bērnu.

 

Ministru kabinets savukārt ar Noteikumiem Nr. 1003 2004. gada 7. decembrī noteica, ka bērna kopšanas pabalstu izmaksā personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 70 procentu apmērā, bet ne mazāk kā 56 lati mēnesī un ne vairāk kā 392 lati mēnesī.

 

Šie pabalstu izmaksas noteikumu un apmērs ļoti sliktā situācijā nostāda maznodrošinātas ģimenes ar bērniem un nepilnās ģimenes, kurām jāizšķiras vai nu par niecīgu pabalstu vai par iespēju strādāt un saņemt nedaudz vairāk.

 

Pēc 2003. gada datiem ar darba samaksu līdz 100 latiem mēnesī bija 33,4% darbinieku (iespējamais pabalsts 70 lati), bet ar darba samaksu līdz 80 latiem mēnesī – 22,4% darbinieku (iespējamais pabalsts – 56 lati).

 

Tādējādi pabalsta apmērs šīm ģimenēm ir tikai apmēram puse no iztikas minimuma vienai personai.

 

Ģimenēs, kurās bērnus audzina vientuļās mātes (šādu nereģistrētā laulībā dzimušo bērnu skaits nemitīgi pieaug), un citās maznodrošinātās ģimenēs šī noteiktā kārtība faktiski neļauj tām izvēlēties nestrādāt un saņemt pabalstu, kurš iztikai ir pārāk niecīgs. Vai arī šīm ģimenēm ir jāizvēlas nelegāla nodarbinātība, ko valsts nav ieinteresēta veicināt.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likums piedāvā atļaut personām, kuras kopj bērnu līdz viena gada vecumam, vienlaicīgi ar bērna kopšanas pabalsta saņemšanu arī strādāt nepilnu darba laiku atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un nepilna darba laika apjoma ierobežojumiem. Likuma pieņemšana ļaus paaugstināt trūcīgo ģimeņu dzīves līmeni un ļaus saņemt bērna kopšanas pabalstu, neriskējot ar nelegālo nodarbinātību.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības attīstību?

Likums ļaus paaugstināt maznodrošināto ģimeņu dzīves līmeni un mazinās sabiedrības noslāņošanos nodrošinātajos un trūcīgajos.

 

Likums ļaus palielināt valsts budžeta ienākumus no legālas nodarbinātības – sociālās apdrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu veidā, kas savukārt dos iespēju paplašināt sociālo palīdzību.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likums ļaus palielināt valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumus no nodokļiem, jo tiks samazināta nelegālā nodarbinātība bez nodokļu samaksas.

 

Likums neprasa papildus valsts budžeta izdevumus.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ministru kabinetam būs jāgroza 2004. gada 7. decembra noteikumu Nr. 1003, nosakot kārtību, kādā nepilnu darba laiku strādā personas, kuras kopj bērnu līdz viena gada vecumam.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts?

Ar šī likuma palīdzību Latvija varēs pilnīgāk īstenot Eiropas Savienības pasludināto politiku nabadzības apkarošanai.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu?

Likumprojektā iestrādāts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atzinums par bērnu kopšanas pabalstu izmaksas nosacījumiem personām, kuras kopj bērnu līdz gada vecumam.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

Lai pildītu likumu, jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.

 

Likums tiks publicēts vispārējā kārtībā.

 

Likums paplašina indivīda tiesības izvēlēties nodarbinātību bērna kopšanas periodā un dod iespēju indivīdam legāli paaugstināt savu dzīves līmeni.