Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

(reģ. Nr. 1216)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Iesniegtie priekšlikumi (6)	Komisijas slēdziens	Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā
1	2
Patērētāju tiesību aizsardzības likums	Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā				Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
	Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004, 11.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004, 11.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini:
1) lietošanas noteikumi - ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja norādījumi, kurus ievērojot prece vai pakalpojums saglabā lietošanas (izmantošanas) īpašības un pienācīgu kvalitāti, kā arī nerada apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi;
2) pakalpojums — fiziskās vai juridiskās personas uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts;		1	Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš Aizstāt 1.panta 2. punktā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdiem “saimnieciskās darbības”.	atbalstīts	1. 1.pantā: aizstāt 2. punktā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdiem “saimnieciskās darbības”;
3) patērētājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav tieši saistīts ar tās uzņēmējdarbību;
4) pakalpojuma sniedzējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas sniedz pakalpojumu patērētājam;
5) pārdevējs - fiziskā vai juridiskā persona (arī — importētājs), kas uzņēmējdarbības veidā piedāvā vai pārdod preci patērētājam, kā arī persona, kas darbojas pārdevēja vārdā vai viņa uzdevumā;		2	Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš Aizstāt 1.panta 5.punktā vārdus “uzņēmējdarbības veidā” ar vārdiem “saimnieciskās darbības ietvaros”.	atbalstīts	aizstāt 5.punktā vārdus “uzņēmējdarbības veidā” ar vārdiem “saimnieciskās darbības ietvaros”.
6) prece - jebkura lieta, ko piedāvā vai pārdod patērētājam;
7) ražotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas izgatavo vai atjauno preci pārdošanai vai uzrāda sevi kā ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma vai preces tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)
II nodaļa. Līgumi
9.pants. Līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas		3	Ekonimikas ministrs A.K.Kariņš Izslēgt likuma 9. un 12.pantā vārdus “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)”.	atbalstīts	2. Izslēgt 9. un 12.pantā vārdus “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)”.
(1) Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, pārdevējs piegādā preces vai pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumus patērētājam, pēc savas iniciatīvas vai pēc patērētāja nepārprotami izteikta lūguma apmeklējot patērētāju mājās, darbavietā vai citā viņa atrašanās vietā.
(2) Līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, ietveramo informāciju, kā arī šā likuma 12.pantā paredzēto atteikuma tiesību realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
12.pants. Atteikuma ties ības
(1) Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā vienpusēji atkāpties no līguma (atteikt pasūtījumu), nemaksājot līgumsodu, procentus vai zaudējuma atlīdzību.
(2) Patērētājs var izmantot atteikuma tiesības, lai atkāptos no:
1) līguma, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas;
2) distances līguma;
3) līguma par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku.
(3) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs šā panta otrajā daļā minēto līgumu noslēgšanas brīdī vai preces pārdošanas vai pasūtījuma nodošanas brīdī iesniedz patērētājam rakstveida atteikuma veidlapu, kurā minēts ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese, kā arī sniegts atteikuma tiesību apraksts.
(4) Patērētājs rakstveida atteikumu adresē personai, kuras nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese norādīta atteikuma veidlapā. Atteikuma nosūtīšana noteiktā termiņā izbeidz līgumu un atbrīvo patērētāju no jebkurām līgumsaistībām, izņemot izmaksas, kas saistītas ar preču atdošanu atpakaļ ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.
(5) Patērētāja pienākums ir septiņu dienu laikā pēc rakstveida atteikuma nosūtīšanas atdot preci ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam (ja prece vai lieta ir saņemta). Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir septiņu dienu laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas atmaksāt patērētājam to naudas summu līdz ar visiem procentiem, kura par preci vai pakalpojumu samaksāta līdz līguma izbeigšanas brīdim. Ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības, pamatojot to ar preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem, un preci vai lietu atdod par saviem līdzekļiem, tad ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam septiņu dienu laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas jākompensē patērētājam arī ar preces vai lietas atdošanu saistītās izmaksas.
(6) Patērētājs ir atbildīgs par preces kvalitātes un drošuma saglabāšanu atteikuma tiesību realizēšanas termiņā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)
III nodaļa. Preces vai pakalpojuma atbilstība līguma noteikumiem
16.pants. Garantija
(1) Garantija ir ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājums, ka prece vai pakalpojums, vai to sastāvdaļa noteiktu laiku saglabās lietošanas īpašības, drošumu un izpildījumu un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildu saistības, kas nav paredzētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos.
(2) Garantija dodama rakstveidā, tā ir brīvi pieejama pirms preces iegādāšanās vai pakalpojuma saņemšanas, un tajā skaidri norādīti nosacījumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju, garantijas termiņš — laikposms, uz kuru attiecināta garantija, kā arī garantijas devēja nosaukums (firma) vai vārds, uzvārds un adrese. Garantijā norāda, ka patērētājam ir noteiktas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ka garantija šīs tiesības neietekmē. Ja garantija neatbilst šiem noteikumiem, tas neietekmē garantijas derīgumu un patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai garantija tiktu izpildīta.
(3) Jebkura ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja garantija ir saistoša tās devējam atbilstoši garantijas dokumenta nosacījumiem un attiecīgās preces vai pakalpojuma reklāmā ietvertajai informācijai. Ja ražotājs nav Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), pārdevējs vai ražotāja pilnvarotais pārstāvis ir atbildīgs par ražotāja dotās garantijas nodrošinājumu.		4 5	Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” ar vārdiem “saimnieciskās darbības veicējs.” Atbildīgā komisija Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” ar vārdiem “komersants vai saimnieciskās darbības veicējs.”	daļēji atbalstīts, iekļauts priekšl. nr.5 atbalstīts	3. Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” ar vārdiem “komersants vai saimnieciskās darbības veicējs”.
(4) Pārdevējs nav tiesīgs samazināt ražotāja dotās garantijas apjomu un saīsināt tās termiņu.
(5) Vārda “garantija” vai cita līdzīgas nozīmes vārda lietošana ir aizliegta, ja tas neatbilst šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem. (2001.gada 22.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)
VII nodaļa. Patērētāja tiesību pārkāpuma novēršana
29.pants. Patērētāja tiesības, ja sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums
(1) Patērētājs, kuram sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs veic vienu no šādām darbībām:
1) attiecīgi samazina pakalpojuma cenu;
2) bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem;		6	Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš Izteikt likuma 29.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājiem izdevumus par neatbilstības novēršanu.”	atbalstīts	4. Izteikt 29.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājiem izdevumus par neatbilstības novēršanu.”
3) izgatavo citu lietu no tāda paša vai tādas pašas kvalitātes materiāla vai sniedz līguma noteikumiem atbilstošu pakalpojumu;
4) atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu.
(2) Ja pakalpojuma sniedzējs pazaudē vai sabojā patērētāja materiālu vai izstrādājumu, patērētājs ir tiesīgs pēc savas izvēles pieprasīt:
1) pasūtījuma izpildi no tāda paša vai līdzvērtīga materiāla;
2) materiāla vai izstrādājuma vērtības samaksu pēc tirgus cenām pieprasījuma dienā.
(3) Ja pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem atklājas vēlāk nekā sešus mēnešus pēc pakalpojuma sniegšanas, patērētājs ir tiesīgs:
1) vispirms pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērš pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, vai izgatavo citu lietu no tāda paša vai tādas pašas kvalitātes materiāla, vai sniedz līguma noteikumiem atbilstošu pakalpojumu (izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams);
2) gadījumā, kad pakalpojuma sniedzējs nevar izgatavot jaunu lietu, sniegt citu pakalpojumu vai saprātīgā termiņā novērst pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem, neradot neērtības patērētājam, — pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs samazina pakalpojuma cenu vai atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu proporcionāli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatētajam lietas nolietojumam.
(4) Ja pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem ir maznozīmīga un nevar būtiski ietekmēt patērētāja iespējas izmantot pakalpojumu vai lietu, patērētājs nevar prasīt, lai pakalpojuma sniedzējs atceļ līgumu un atmaksā par pakalpojumu samaksāto naudas summu vai izgatavo citu lietu. Pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem uzskatāma par maznozīmīgu, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatēts, ka pakalpojuma neatbilstība nepazemina pakalpojuma vai lietas pamatfunkciju izpildes kvalitāti vai lietošanas īpašības un to var novērst, neradot vizuāli konstatējamas izmaiņas lietas ārējā izskatā.
(5) Ja pakalpojuma sniedzējs atsakās novērst pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem, patērētājs ir tiesīgs to novērst pats vai ar trešās personas palīdzību, bet uz pakalpojuma sniedzēja rēķina.
(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto tiesību izmantošana neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību vai līgumsoda samaksu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 26.12.2001. /skat. "Pārejas noteikumi" 8.punktu/)
33.pants. Ražotāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja atbildība
(1) Par šajā likumā un citos patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajos aktos noteikto patērētāju tiesību pārkāpumiem iestājas civiltiesiskā, administratīvā vai kriminālā atbildība.
(2) Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, kas atlīdzinājis patērētājam nodarīto zaudējumu vai atmaksājis par preci vai pakalpojumu samaksāto naudas summu, ir regresa prasījuma tiesības pret personu, no kuras iegādāta prece vai materiāli.
(3) Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs vienojas ar trešo personu par preces vai pakalpojuma trūkumu novēršanu, tad šāda vienošanās neatbrīvo ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju no tiešās atbildības pret patērētāju.
(4) Ja preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem radusies ražotāja, pārdevēja, izplatītāja vai citas personas darbības vai bezdarbības dēļ, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret attiecīgajām personām.< /span> (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)
	1. Papildināt likumu ar 33.^1 pantu šādā redakcijā:  "33.^1 pants. Patērētāja tiesības, ja prettiesiski izmantota viņa maksājumu karte				5. Papildināt likumu ar 33.^1 pantu šādā redakcijā:  "33.^1 pants. Patērētāja tiesības, ja prettiesiski izmantota viņa maksājumu karte
	(1) Ja prettiesiski izmantota patērētāja maksājumu karte, viņam ir tiesības prasīt kredītiestādei, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, attiecīgā maksājuma atcelšanu vai prettiesiski debetētās summas atlīdzināšanu.				(1) Ja prettiesiski izmantota patērētāja maksājumu karte, viņam ir tiesības prasīt kredītiestādei, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, attiecīgā maksājuma atcelšanu vai prettiesiski debetētās summas atlīdzināšanu.
	(2) Ja patērētājs apgalvo, ka viņa maksājumu karte ir tikusi prettiesiski izmantota, un ja kredītiestāde, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, nevar pierādīt, ka attiecīgais maksājums ir ticis apstiprināts ar identifikācijas kodu vai kādu citu identifikācijas pierādījumu vai ka patērētājs ir rīkojies nevērīgi vai prettiesiski, kredītiestāde atlīdzina prettiesiski debetēto summu.			red. precizēts	(2) Ja patērētājs apgalvo, ka viņa maksājumu karte ir prettiesiski izmantota, un ja kredītiestāde, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, nevar pierādīt, ka attiecīgais maksājums ir apstiprināts ar identifikācijas kodu vai kādu citu identifikācijas pierādījumu vai ka patērētājs ir rīkojies nevērīgi vai prettiesiski, kredītiestāde atlīdzina prettiesiski debetēto summu.
	(3) Kredītiestāde, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, ir atbildīga par neuzmanību vai kļūdām, ko tā pieļāvusi, sniedzot pakalpojumu saistībā ar patērētājam izsniegto maksājumu karti."				(3) Kredītiestāde, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, ir atbildīga par neuzmanību vai kļūdām, ko tā pieļāvusi, sniedzot pakalpojumu saistībā ar patērētājam izsniegto maksājumu karti."
	2. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:  "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām  Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:				6. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:  "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām  Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
	1) Padomes 1985.gada 20.decembra Direktīvas 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām;				1) Padomes 1985.gada 20.decembra direktīvas 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām;
	2) Padomes 1986.gada 22.decembra Direktīvas 87/102/EEK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz patēriņa kredītu;				2) Padomes 1986.gada 22.decembra direktīvas 87/102/EEK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz patēriņa kredītu;
	3) Padomes 1993.gada 5.aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos;				3) Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos;
	4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 26.oktobra Direktīvas 94/47/EK par tiesību ieguvēju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem līgumos par tādu tiesību pirkšanu, kas uz laiku ļauj izmantot nekustamo īpašumu;				4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 26.oktobra direktīvas 94/47/EK par tiesību ieguvēju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem līgumos par tādu tiesību pirkšanu, kas uz laiku ļauj izmantot nekustamo īpašumu;
	5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 20.maija Direktīvas 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem;				5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 20.maija direktīvas 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem;
	6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija Direktīvas 98/27/EK par patērētāju interešu aizsardzības izpildrakstiem;				6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija direktīvas 98/27/EK par patērētāju interešu aizsardzības izpildrakstiem;
	7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 25.maija Direktīvas 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču tirdzniecības aspektiem un saistītajām garantijām;				7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 25.maija direktīvas 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču tirdzniecības aspektiem un saistītajām garantijām;
	8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvas 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un ar kuru groza Padomes Direktīvu 90/619/EEK un Direktīvas 97/7/EK un 98/27/EK."				8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un ar kuru groza Padomes direktīvu 90/619/EEK un direktīvas 97/7/EK un 98/27/EK."