Pirmajā lasījumā pieņemtā

likumprojekta redakcija

nr.

Priekšlikums

Atbildīgās

komisijas

atzinums

Likumprojekta redakcija, kādā to otrajā lasījumā ierosina pieņemt Ārlietu komisija

3.

4.

1.pants. 1995.gada 1.februāra Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

1.

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

“Latvijas Republika kā Eiropas Padomes dalībvalsts, vēloties sekot Eiropas Padomes dalībvalstu un valdību vadītāju 1993.gada 9.oktobrī pieņemtajai deklarācijai, ņemot vērā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības okupācijas gados radīto latviešu tautas apdraudējumu, ar mērķtiecīgu cilvēku pārvietošanu panākt, ka latvieši (titulnācija) kļūst par minoritāti savā etniskajā dzīves telpā, uzskatot, ka Latvija nevar pilnībā īstenot tādu minoritāšu politiku kā spēj skaitliski lielās nācijas, kuru teritorijā dzīvo samērā niecīgs minoritātēm piederīgo pilsoņu skaits, apzinoties nepieciešamību garantēt latviešu kā titulnācijas neapdraudētu turpmāku pastāvēšanu, šo likumu pieņem un apstiprina 1995.gada 1.februāra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (turpmāk – Konvencija).”

1.pants. 1995.gada 1.februāra Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Latvijas Republika paziņo, ka termins “nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu. Personas, kas nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder pie nacionālās minoritātes Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka īpašus izņēmumus.

Izslēgt 2. pantu.

Izslēgt 2. pantu.

Izslēgt 2. pantu.

Izslēgt likumprojekta 2.pantu

Izslēgt 2. pantā vārdus” paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā”.

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

„2. pants. Latvijas Republika paziņo, ka termins „nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē līvu un čigānu tautības Latvijas pilsoņus, kuri paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgajiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu.”

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

„Latvijas Republika paziņo, ka termins „nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē personas, kuras pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā un kuras kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojušas Latvijā un uzskata sevi par piederīgām Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības.”

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Latvijas Republika paziņo, ka termins “nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu. Personas, kas nav Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder pie nacionālās minoritātes Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka īpašus izņēmumus.”

Izteikt likumprojekta 2.pantu sekojošā redakcijā:

Latvijas Republika paziņo, ka termins “nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikas teritorijā un pēc savas izcelsmes, valodas, kultūras un tradīcijām atšķiras no Latvijas Republikas pamatiedzīvotājiem.”

Deputāti: M.Grīnblats, I.Kalniņš, A.Seile, J.Dobelis P.Tabūns, J.Straume

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants Latvijas Republika paziņo, ka termins “nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē etniskās grupas, kuras kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojušas Latvijā un uzskata sevi par piederīgām Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu un kurām nav savas valsts.”

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

Latvijas Republika paziņo, ka termins „nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabā un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu. Personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālai minoritātei Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet kas sevi identificē ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka izņēmumus.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt.

2. pants. Latvijas Republika paziņo, ka termins „nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabā un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu. Personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālai minoritātei Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet kas sevi identificē ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka izņēmumus.

3.pants. Latvijas Republika paziņo, ka Konvencijas 10.panta otro daļu tā uzskata par saistošu, ciktāl tā nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas lietojumu.

Izslēgt 3.pantu.

Izslēgt 3.pantu.

Izslēgt 3.pantu.

Izslēgt likumprojekta 3.pantu

Izslēgt 3. pantu.

Izteikt likumprojekta 3. pantu šādā redakcijā:

„3. pants. Latvijas Republika paziņo, ka Konvencija ir saistoša, ciktāl tā nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas lietojumu.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

3.pants. Latvijas Republika paziņo, ka Konvencijas 10.panta otro daļu tā uzskata par saistošu, ciktāl tā nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas lietojumu.

4.pants. Latvijas Republika paziņo, ka Konvencijas 11.panta trešo daļu tā uzskata par saistošu, ciktāl tā nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas lietojumu.

20.a

Izslēgt 4. pantu.

Izslēgt likumprojekta 4. pantu.

Izslēgt 4.pantu.

Izslēgt 4. pantu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

4.pants. Latvijas Republika paziņo, ka Konvencijas 11.panta trešo daļu tā uzskata par saistošu, ciktāl tā nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas lietojumu.

5.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

5.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

6.pants. Konvencija stājas spēkā tās 28.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

7.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

7.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Ierosinām pievienot likumprojekta redakcijai atrunu un deklarāciju šādā redakcijā:

Latvijas Republika saglabā tiesības neuzskatīt par sev saistošiem Vispārējās mazākumtautību tiesību aizsardzības konvencijas 10. panta otrās daļas un 11. panta trešās daļas noteikumus.

Latvijas Republika,

-0 apstiprinādama savu apņēmību stingri ievērot vispārcilvēciskās vērtības un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības un pildīdama savas saistības pilnībā realizēt tolerantu politiku attiecībā uz personām, kuras pieder pie mazākumtautībām,

-1 ņemdama vērā, ka viens no galvenajiem Eiropas Padomes mērķiem ir nodrošināt un sekmēt Eiropas kontinenta nacionālo kultūru daudzveidību,

-2 ņemdama vērā, ka patiesa Vispārējā mazākumtautību tiesību aizsardzības konvencijā (turpmāk tekstā Konvencija) paredzēto mērķu īstenošana nav iespējama, pienācīgi neievērojot katrai valstij raksturīgos vēsturiskos un pārējos tiem līdzīgos apstākļus, deklarē sekojošo:

 

1. pants – Konvencijā nav definēts jēdziens “mazākumtautība”, un tādējādi katra Līgumslēdzēja puse pati nosaka grupas, kuras tā uzskata par savām “mazākumtautībām”. Tādējādi Latvijas Republika deklarē, ka tās izpratnē mazākumtautība ir jebkura personu grupa, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

(1) tās dalībnieki pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, un

(2) tās dalībnieki ir Latvijas pilsoņi, un

(3) tā skaitliskajā ziņā ir mazāka par pārējo valsts iedzīvotāju daļu, un

(4) tās dalībnieki izteikti atšķiras no latviešiem sakarā ar savām etniskajām, valodas un/vai kultūras raksturpazīmēm, un

(5) tā kā skaidri noteikta grupa vai kopiena pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā vismaz pēdējos 150 gadus un uztur senas, ciešas un noturīgas saites ar Latviju, un

(6) tās dalībnieki pauž savu gribu paturēt un aizsargāt savu kopīgo identitāti, it īpaši savu kultūru, tradīcijas, valodu un/vai savu reliģiju.

2. pants – Fakts, ka Latvijas Republika ratificē un ievieš Konvenciju, nav uzskatāms ne par tiešu, ne arī par netiešu atzīšanu, ka:

(1) vardarbīgā un nelikumīgā šīs valsts okupācija, ko ārvalstis veikušas laikposmā no 1940. gada līdz 1991. gadam, ir bijusi likumīga un/vai

(2) iepriekš minētā ārvalstu realizētā politika Latvijas teritorijā ir bijusi likumīga.

3. pants – Ieviešot Latvijā minēto Konvenciju, nekas šajā Konvencijā nav interpretējams kā tāds, kas radītu kādai personai vai personu grupai tiesības iesaistīties darbībās, kas apdraud Latvijas teritoriālo viengabalainību, suverenitāti, iekšējo un/vai ārējo drošību vai provocē etniska, rasu vai reliģiska rakstura naidu.”