Likumprojekts

Grozījumi Ārstniecības likumā

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

"4.¹ pants. Zemākās darba algas likmi ārstniecības personām ārstniecības iestādēs, ar kurām noslēgts līgums par to veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kurus apmaksā no valsts budžeta, nosaka Ministru kabinets."

2. Papildināt likumu ar 34.¹ un 34.² pantu šādā redakcijā:

"34.¹ pants. Cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskās izpētes kārtību nosaka Ministru kabinets.

34.² pants. Cilvēka asins un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartus nosaka Ministru kabinets."

3. Izslēgt pārejas noteikumu 6.punktā skaitli un vārdus "17.panta pirmajā daļā".

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.decembrim izdod noteikumus par klīnisko vadlīniju izstrādāšanas kārtību.

8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 34.² pantā minētos noteikumus."

Veselības ministrs

G.Bērziņš

Normatīvā akta projekta

„Grozījumi Ārstniecības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Ārstniecības personu atalgojuma elements, atbilstoši 2004.gada 21.decembrī Ministru kabinetā akceptētajiem noteikumiem „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, ir iekļauts pakalpojuma izmaksu aprēķina formulā, kas negarantē darba samaksas caurspīdīgumu un valsts piešķirto līdzekļu izmantošanu paredzētajam mērķim. Esošā situācija nepamierina medicīnas nozarē nodarbinātos, ir atkārtoti novedusi pie medicīnas darbinieku protesta akcijām, radot nestabilitāti veselības aprūpes sistēmā. Neskaidri noteiktais darba samaksas apjoms veicina praktizējošo ārstniecības personu (sevišķi vidējā medicīniskā personāla) aizplūšanu no profesijas uz citām labāk apmaksātām profesijām, kā arī došanos strādāt savā profesijā uz ārzemēm, kur atalgojums ir ievērojami augstāks. Pie zemā atalgojuma izraisītajām sekām ir pieskaitāmas arī šādas: - ārstniecības personu garīgā un fiziskā pārpūle. Liela daļa darbinieku strādā vairāk kā vienu darba slodzi; - ārstniecības personu un sociālā darba speciālistu profesijas cilvēkresursu novecošanās tendence. Ārvalstu pieredze liecina, ka ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem, ņemot vērā amatu specifiku, tiek noteikta atsevišķa darba samaksas sistēma. Vairākās Eiropas Savienības valstīs (piemēram, Lielbritānijā, Dānijā) darbojas nozaru princips un pastāv atsevišķas darba samaksas sistēmas ārstniecības personām, pedagogiem, policistiem, tiesnešiem u.c. 2003.gada 29.maijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.359 tika apstiprināta „Koncepcija par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu, valsts uzņēmumu un statūtsabiedrību ārstniecības personām un sociālās aprūpes darbiniekiem”, kas paredz noteikt atsevišķu darba samaksas sistēmu ārstniecības personām un sociālās aprūpes speciālistiem neatkarīgi no tā kādā valsts institūcijā (no valsts budžeta finansētā iestādē, valsts uzņēmumā vai statūtsabiedrībā) persona ir nodarbināta. Patreiz Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumi Nr.804 „Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo institūciju ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem” nosaka tikai no valsts budžeta finansējamo institūciju (budžeta iestādes, valsts aģentūras, no budžeta finansētie uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības) ārstniecības personu un sociālā darba speciālistu darba samaksu. 2005.gada 3.maijā Ministru kabinets akceptēja pamatnostādnes „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”, kas paredz noteikt zemāko darba algas likmi ārstniecības personām ārstniecības iestādēs, ar kurām noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kurus apmaksā no valsts budžeta. Šāda darba samaksas sistēma ārstniecības personām ir saistīta ar Ministru kabineta 2002.gada 26.jūlija rīkojuma Nr.401 „Par streika prasību izpildi” 3.3. un 3.6.apakšpunktā izvirzīto uzdevumu izpildi, kas paredz nodrošināt medicīnas darbinieku darba samaksai plānotās finansējuma daļas izmantošanu paredzētajiem mērķiem. Lai izpildītu Eiropas Savienības prasības – ieviestu Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvu 93/42/EEC par medicīniskām ierīcēm un 1990.gada 20.jūnija Direktīvu 90/385/EEC par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 27.oktobra Direktīvu 98/79/EC par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā, Veselības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Cilvēkiem paredzēto medicīnas ierīču klīniskās izpētes kārtība”. Šie noteikumi ir viens no priekšnoteikumiem, lai Latvijas Republikā varētu realizēt vienu no Eiropas Savienības pīlāriem – brīvu preču (šajā gadījumā - medicīnas ierīču) kustību, ieviešot saskaņotās prasības medicīnas ierīču izstrādei, ražošanai, izplatīšanai, uzraudzībai un klīniskajai izpētei. Minētajam Ministru kabineta noteikumu projektam ir nepieciešams attiecīgs deleģējums Ārstniecības likumā, līdz ar to grozījumu 2.pants paredz papildināt Ārstniecības likumu ar 34.^1pantu, kurš noteiks, ka cilvēkiem paredzēto medicīnas preču klīniskās izpētes kartību nosaka Ministru kabinets. Vienlaikus nepieciešams izpildīt arī Eiropas Savienības prasības un ieviest Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvu, ar kuru nosaka savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartus cilvēka asinīm un asins komponentiem, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK. Veselības ministrija sagatavos Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiks noteikti cilvēka asins un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standarti. Šie noteikumi noteiks prasības asins dienestam, lai nodrošinātu ziedoto asiņu un asins komponentu kvalitāti, donoru veselības aizsardzību, veicinātu pašapgādi (asins pagatavojumu sagatavošana no vietējo donoru asinīm, atbilstošu asins testēšanu un katras devas pilnu izsekojamību no donora līdz recipientam) dalībvalstī ar asinīm un to komponentiem, kā arī pastiprinās pārliecību par asins pārliešanas ķēdes drošību. Minētajam Ministru kabineta noteikumu projektam ir nepieciešams attiecīgs deleģējums Ārstniecības likumā, līdz ar to grozījumu 2.pants paredz papildināt Ārstniecības likumu ar 34.^2pantu, kurš noteiks, ka cilvēka asins un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartus nosaka Ministru kabinets. Ārstniecības likuma 17.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts garantētais medicīniskās palīdzības apjoms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek sniegts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pasē ir personas kods un kuri reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, kā arī aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām. Savukārt minētā panta pirmās daļas otrajā teikumā noteikts, ka šāda palīdzība tiek sniegta tajā laikā un vietā, kur tā ir nepieciešama, un ārstniecība šādos gadījumos tiek veikta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izstrādātām klīniskajām vadlīnijām. Klīniskās vadlīnijas ietver sevī formalizētas noteiktas pacientu grupas, ārstniecības procesus un protokolus (profilakse, diagnostika, ārstniecība, rehabilitācija), kas balstās uz zinātniskajiem pierādījumiem, iesaistīto ārstniecības personu tiesības un pienākumus, lai sasniegtu optimālāko veselības aprūpes rezultātu. Klīnisko vadlīniju procesa izstrādē ir iesaistītas visas ārstu profesionālās asociācijas, ārstniecības iestāžu vadītāji un veselības aprūpes organizatori. Dokumenta izstrādē tiek ņemti vērā Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi un Eiropas Savienības dalībvalstis veselības aprūpes nozarei izvirzītās kvalitātes prasības. Līdz ar to klīnisko vadlīniju izstrādes termiņu ir nepieciešams atlikt līdz 2006.gada 1.decembrim.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz nodrošināt tiesisku pamatu Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka vienotu zemākās darba algas likmi ārstniecības personām ārstniecības iestādēs, ar kurām noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kurus apmaksā no valsts budžeta., izdarot grozījumu Ārstniecības likumā un 4.^1 pantā paredzot, ka zemākās darba algas likmi ārstniecības personām ārstniecības iestādēs, ar kurām noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kurus apmaksā no valsts budžeta, nosaka Ministru kabinets. Papildus likumprojekts paredz nodrošināt tiesisku pamatu Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka cilvēkiem paredzēto medicīnas preču klīniskās izpētes kārtību, un Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka cilvēka asins un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartus, izdarot attiecīgus grozījumus Ārstniecības likumā un papildinot Ārstniecības likumu ar 34.^1pantu un 34.^2.pantu. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets Ārstniecības likuma 17.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu projektu par klīnisko vadlīniju izstrādāšanas kārtību sagatavo un pieņem līdz 2006.gada 1.decembrim.
3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
	2005	2006	2007	2008
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme
3. Finansiālā ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme
6. Cita informācija	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme	Nav ietekme

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par zemākās darba algas likmi ārstniecības personām ārstniecības iestādēs, ar kurām noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kurus apmaksā no valsts budžeta” un Ministru kabineta noteikumi „Cilvēkiem paredzēto medicīnas ierīču klīniskās izpētes kārtība”. Noteikumu projektus paredzēts pieņemt Ministru kabineta 2002.gada 13.marta noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219.punktā noteiktajā termiņā. Ministru kabineta noteikumi „ Cilvēka asins un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standarti”. Noteikumu projektu paredzēts pieņemt līdz 2005.gada 1.oktobrim. Ministru kabineta noteikumi „Klīnisko vadlīniju izstrādāšanas kārtība”. Noteikumu projektu paredzēts pieņemt līdz 2006.gada 1.decembrim.
2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Latvijas ārstniecības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta priekšlikumu iekļaut normu ar uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par zemākās darba algas likmes noteikšanu ārstniecības personām ārstniecības iestādēs, ar kurām noslēgts līgums par tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kurus apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas radītas netiks un netiks paplašināts arī esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī Veselības ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija

Veselības ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
U. Līkops	A. Vembre	M.Briede	D.Mūrmane–Umbraško

12.05.2005 11:14

1639

D.Mūrmane–Umbraško, 7876072

Daina_ Murmane@vm.gov.lv