.09.2005.
9/8 -
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija šā gada 7. septembra komisijas sēdē izskatīja
likumprojektu "Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības
likums" (Reģ. nr.1249) (Dok. nr.4343,
4343A) un pieņēma
lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā
lasījumā.
Ar
cieņu,
komisijas
priekšsēdētājs
Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību
aizsardzības likums
1.pants.
Likumā lietotie termini
(1) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) aizsargāts pakalpojums pakalpojums (piemēram, raidīšana, informācijas sabiedrības
pakalpojums), kuru šī pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz ierobežotu
piekļuvi, sniedz par attiecīgu atlīdzību;
2) ierobežotas piekļuves pakalpojums pakalpojums, kas
ietver ierobežotas piekļuves sistēmas nodrošināšanu aizsargāta pakalpojuma
sniedzējam vai saņēmējam;
3) ierobežota piekļuve tehnisks pasākums (līdzeklis)
vai vienošanās, ar kuru saskaņā piekļuve aizsargātam pakalpojumam iespējama,
pamatojoties uz iepriekšēju pakalpojuma sniedzēja piekrišanu vai individuālu
atļauju;
4) ierobežotas piekļuves sistēma risinājums, ierīce vai
programma, kas paredzēta vai pielāgota tam, lai piekļuve aizsargātam
pakalpojumam tiktu nodrošināta pakalpojuma saņēmējam saprotamā veidā;
5) nelegāla
sistēma ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez pakalpojuma sniedzēja
piekrišanas vai individuālas atļaujas;
6) pakalpojuma sniedzējs fiziska vai juridiska persona,
kas sniedz aizsargātu pakalpojumu vai ierobežotas piekļuves pakalpojumu.
(2) Likumā lietotie termini atbilst
Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā lietotajiem terminiem un to
skaidrojumam, kā arī Reklāmas likumā un Radio un televīzijas likumā lietotajiem
terminiem un to skaidrojumam.
2.pants.
Likuma mērķis
(1) Šā likuma mērķis ir
nodrošināt aizsargāta pakalpojuma (kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi) aizsardzību no neatļautas tā
izmantošanas komerciāliem mērķiem, lietojot nelegālas sistēmas, kā arī
aizsargāt pakalpojuma sniedzēja likumīgās tiesības.
(2) Šis likums neierobežo ierobežotas piekļuves
sistēmu brīvu apriti tirgū.
3.pants.
Komercdarbības aizliegums
Lai nodrošinātu aizsargāta pakalpojuma aizsardzību, ir
aizliegta:
1) nelegālu sistēmu ražošana, importēšana,
izplatīšana, iznomāšana, pārdošana vai cita veida atsavināšana komerciāliem
mērķiem;
2) nelegālu sistēmu uzstādīšana, ierīkošana,
instalācija un izmantošana komerciāliem mērķiem;
3) nelegālu sistēmu reklāma.
4.pants. Aizsargātu pakalpojumu aizsardzības un uzraudzības iestādes
(1) Šā likuma ievērošanu atbilstoši kompetencei uzrauga Valsts
policija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Nacionālā radio un
televīzijas padome (turpmāk uzraudzības
iestāde).
(2) Uzraudzību veic, pamatojoties uz pakalpojuma
sniedzēja iesniegumu, uzraudzības iestādes iniciatīvu vai citas institūcijas
ziņojumu.
5.pants. Uzraudzības iestādes kompetence
Papildus Reklāmas likumā,
Radio un televīzijas likumā, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā,
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un likumā "Par policiju"
noteiktajai kompetencei uzraudzības iestādei ir šādas tiesības un pienākumi:
1) pārbaudīt iesniegumus par šā likuma
3.pantā minētajām darbībām;
2) pieprasīt un noteiktajā termiņā saņemt
informāciju, kas nepieciešama pārbaudes veikšanai, kā arī attiecīgo personu
rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus;
3) pildot savas funkcijas un veicot pārbaudes,
apmeklēt telpas un ēkas to īpašnieka vai pilnvarotā pārstāvja klātbūtnē un
piekļūt sistēmām, kuras tiek izmantotas, lai sniegtu aizsargātu pakalpojumu vai
nodrošinātu piekļuvi aizsargātam pakalpojumam;
4) pieprasīt uzrādīt atļaujas, līgumus,
sertifikātus vai citus dokumentus, kuri apliecina tiesības izmantot ierobežotas
piekļuves sistēmas komerciāliem mērķiem;
5) sastādīt protokolu par administratīvo
pārkāpumu.
6.pants. Uzraudzības institūcijas lēmumu pārsūdzība
Uzraudzības institūcijas izdotos
administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošos
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Informatīva
atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas,
kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.novembra Direktīvas
98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu
piekļuvi vai nodrošina to.
Likums stājas spēkā 2006.gada
1.janvārī.