Likumprojekts

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004, 11.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Īstenojot un aizsargājot patērētāja tiesības, piemēro Civillikuma noteikumus, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi."

2. Papildināt VII nodaļu ar 35.¹ pantu šādā redakcijā:

"35.¹ pants. Patērētāja tiesības, ja pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas

Ja pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, patērētājs ir tiesīgs prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa."

3. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības."

Īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās

A.Latkovskis

Normatīvā akta projekta

“Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2000. gada 29. jūnijā tika pieņemta Padomes Direktīva Nr. 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (turpmāk – „Direktīva”). Šīs Direktīvas prasības Latvijas Republikai bija jāpārņem līdz 2004.gada 1.maijam.

Atbilstoši Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 10. pantā noteiktajam principam dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu no šī līguma izrietošo pienākumu izpildi. Kopienu tiesa šo normu tulkojusi tādējādi, ka dalībvalstīm ir pienākums īstenot direktīvu efektīvu ieviešanu.

Lai gan Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā ir paredzēts vispārējs diskriminācijas aizliegums, tas nav konkretizēts citos normatīvajos aktos, turklāt - nav tieši piemērojams privāttiesiskajās attiecībās. Ne Latvijas Republikas normatīvajos aktos, ne arī tiesu praksē nav noteikts, kāds ir šī vispārējā diskriminācijas aizlieguma saturs. Proti, tādi Direktīvā lietotie termini kā “tieša diskriminācija”, “netieša diskriminācija”, „aizliegta atšķirīga attieksme” Latvijas Republikas normatīvajos aktos, izņemot šauru jomu regulējošo Darba likumu, nav paredzēti.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta izdošanas mērķis ir pārņemt Direktīvas prasības un ieviest efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu atšķirīgas attieksmes pārkāpuma gadījumā. Starpinstitūciju darba grupa, kas izstrādājusi normatīvo aktu, nonākusi pie secinājuma, ka nebūtu lietderīgi īpaši izcelt vienu diskrimināciju veidu (rasu diskriminācija), bet grozījumiem jāaptver arī citu diskriminācijas veidu izskaušana. Projekts paredz noteikt atšķirīgas attieksmes aizliegumu, publiski piedāvājot vai pārdodot preces, kā arī sniedzot pakalpojumus. Šādi tiek nodrošināts efektīvs Direktīvas ieviešanas mehānisms.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts netieši ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni, garantējot vienlīdzīgu attieksmi patērētāju tiesību aizsardzības jomā pret visām personām neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida, invaliditātes vai citiem apstākļiem.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Lai pilnībā pārņemtu Direktīvas prasības, papildus ir nepieciešams izdarīt grozījumus šādos likumos:

- Civillikumā;

- likumā „Par Sociālo drošību”;

- Izglītības likumā;

- Valsts civildienesta likumā;

- Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju;

- Biedrību un nodibinājumu likumā;

- Krimināllikumā;

- Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Visus minētos grozījumus ir izstrādājusi starpinstitūciju darba grupa, kuru izveidojis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un kurā tika deleģēti Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts cilvēktiesību biroja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta un Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāvji. Arī citi juristi tika aicināti paust savu viedokli par normatīvajiem aktiem diskriminācijas izskaušanas jomā.

Turklāt Direktīvas prasību pārņemšanai Labklājības ministrija izstrādājusi grozījumus Darba likumā, kuri Saeimā pieņemti 2004. gada 24. aprīlī.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvijas saistības pārņemt Direktīvas prasības izriet no Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 2.panta un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta. Šīs saistības ir minētas arī 2003.gada 5.novembra Eiropas Komisijas Visaptverošajā monitoringa ziņojumā par topošo dalībvalstu sasniegto progresu, gatavojoties dalībai ES.

Normatīvā akta projekts paredz pārņemt 2000. gada 29. jūnijā Padomes Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, prasības. Direktīvas mērķis ir noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju rasu vai etniskas piederības dēļ ar nolūku, lai vienādas attieksmes princips stātos spēkā dalībvalstīs. Starpinstitūciju darba grupa, kas izstrādājusi normatīvo aktu, nonākusi pie secinājuma, ka nebūtu lietderīgi īpaši izcelt vienu diskrimināciju veidu (rasu diskriminācija), bet grozījumiem jāaptver arī citu diskriminācijas veidu izskaušanu. Tāpat tika nolemts, ka Latvijas tiesību sistēmai atbilstošākais risinājums būtu izstrādāt grozījumus vairākos likumos, nevis vienotu Diskriminācijas izskaušanas likuma projektu, it īpaši ņemot vērā to, ka Direktīvas prasības jāpārņem pēc iespējas ātrāk.

Normatīvā akta projekts paredz daļēji pārņemt Direktīvas prasības.

Ņemot vērā to, ka līdz 2004.gada 1.maijam Direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos nav pilnīgi pārņemtas, Eiropas Komisija ir tiesīga sniegt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226.pantā paredzēto atzinumu, bet pēc tam griezties Eiropas Kopienu tiesā. Turklāt direktīva, kas nav ieviesta līdz ieviešanai noteiktā termiņa iestāšanās brīdim, kļūst par tieši iedarbīgu – indivīdam rodas tiesības tieši atsaukties uz direktīvas normām (skat. Eiropas Tiesas spriedumu lietā 148/78 Pubblico Ministero v. Ratti, [1979] ECR 1629). Valsts ir arī finansiāli atbildīga par zaudējumiem, kas indivīdiem radušies tāpēc, ka valsts nav ieviesusi direktīvu (skat. Eiropas Tiesas spriedumu lietā C-6 un 9/90 Francovich v. Italy, [1991] ECR I-5357).

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts ir izstrādāts, ievērojot 2003.gada 10.decembra ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas rekomendācijas Latvijai (CERD/C/63/CO/7, 8.§).

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts pilnībā atbilst 1965.gada 2.decembra Starptautiskajai konvencijai par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, kurai Latvija pievienojās 1990.gada 4.maijā. Normatīvais akts garantē šīs konvencijas 5. pantā paredzēto saistību izpildi. Konvencija neparedz īpašu formu tajā ietverto saistību izpildei, līdz ar to Latvijas Republikai ir tiesības izvēlēties tās tiesību sistēmai atbilstošāko formu.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2000.gada 29.jūnijā ES Padomes Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OJ 19.07.2000, L 180)

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

1.pants

2.pants

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EK 3.panta 1.punkta e) un f) apakšpunkts

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EK 2. panta 1.punkts

Atbilst

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Darba grupā, kura izstrādājusi normatīvā akta projektu, piedalījās Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāvis. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs īsteno vairākus projektus, kuri ir saistīti ar ES diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanu Latvijā.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra priekšlikumi ir iestrādāti normatīvā akta projektā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

2004.gada martā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts kopā ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru rīkoja vairākus pasākumus, kas veltīti ES diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanai Latvijā, tajā skaitā semināru par nepieciešamiem grozījumiem normatīvajos aktos.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Notikušas konsultācijas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem (Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirekcijas Diskriminācijas novēršanas nodaļas personāls, EMPL.D.3). Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Labklājības ministrijas pārstāvji 2003. un 2004. gadā piedalījās trīs Eiropas Komisijas Juridiskās darba grupas diskriminācijas jautājumos sēdēs.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās tiesas savu funkciju ietvaros. Normatīvā akta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, NAIS informatīvajā sistēmā un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājas lapā tīklā “Internet”. Par normatīvo aktu sabiedrība tiks plašāk informēta

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās	Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja	Juridiskās nodaļas vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Latkovskis	K.Vāgnere	D.Grīnberga	D.Grīnberga	D.Grīnberga

05.05.05. 15:30

1534

D.Grīnberga

7365337, dace.grinberga@integracija.gov.lv