Likumprojekts

Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju

Izdarīt Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1.panta pirmajā daļā vārdus "un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" ar vārdiem "starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem cilvēktiesību jomā".

2. 2.pantā:

papildināt 3.punktu aiz vārda "pārkāpumu" ar vārdiem "arī atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu";

papildināt 5.punktu aiz vārda "grupu" ar vārdiem "un vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu Latvijas Republikā";

papildināt pantu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6¹) īstenot iestādes funkcijas, kura atbildīga par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu Latvijas Republikā;";

papildināt 7.punktu aiz vārda "līgumiem" ar vārdiem "un Eiropas Savienības tiesību normām".

3. Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdus "Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" ar vārdiem "starptautiskajos līgumos un Eiropas Savienības tiesību aktos cilvēktiesību jomā".

4. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības."

Īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās

A.Latkovskis

Normatīvā akta projekta

“Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2000. gada 29. jūnijā tika pieņemta Padomes Direktīva Nr. 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (turpmāk – „Direktīva”). Šīs Direktīvas prasības Latvijas Republikai bija jāpārņem līdz 2004.gada 1.maijam.

Atbilstoši Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 10. pantā noteiktajam principam dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu no šī līguma izrietošo pienākumu izpildi. Kopienu tiesa šo normu tulkojusi tādējādi, ka dalībvalstīm ir pienākums īstenot direktīvu efektīvu ieviešanu.

Lai gan Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā ir paredzēts vispārējs diskriminācijas aizliegums, tas nav konkretizēts citos normatīvajos aktos, turklāt - nav tieši piemērojams privāttiesiskajās attiecībās.

Bez tam, normatīvajos aktos nav noteikts Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā paredzētā aizlieguma ieviešanas mehānisms. Proti, nav noteikta valsts iestāde, kura būtu atbildīga par diskriminācijas novēršanu, nav ieviestas efektīvas sankcijas par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem. Visu šo minēto noteikumu ieviešana ir Direktīvā noteikta imperatīva prasība. Turklāt Direktīvā paredzēts, ka dalībvalstīm jānosaka atbildīgā iestāde rasu diskriminācijas izskaušanas jautājumos.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta izdošanas mērķis ir pārņemt Direktīvas prasības un nodrošināt efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju. Direktīva pieprasa, lai valsts nosaka nacionālo vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas iestādi ar konkrētām funkcijām. Likumprojekts nosaka, ka Valsts cilvēktiesību birojs ir šāda iestāde Direktīvas izpratnē. Projekts paredz Valsts cilvēktiesību birojam jaunas funkcijas diskriminācijas novēršanā (sūdzību izskatīšana, tiesisks atbalsts upuriem, regulāra pētījumu veikšana un publicēšana, sabiedrības informēšana) kuras nepieciešams efektīvi īstenot saskaņā ar direktīvu.

3. Cita informācija

Lai pilnvērtīgi veiktu vienādas attieksmes veicināšanas iestādes funkcijas tādā līmenī, kā to prasa Direktīva, Valsts cilvēktiesību birojā jāizveido Diskriminācijas nodaļa (4 darbinieki). Tās uzdevumi būs: izskatīt sūdzības par diskrimināciju un citiem atšķirīgas attieksmes pārkāpumiem, sniegt tiesisko palīdzību upuriem, pārraudzīt normu ievērošanu attiecībā uz līdztiesību, veikt pētījumus, kā arī sniegt rekomendācijas politikas veidotājiem.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts netieši ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni, palielinot iespējas saņemt konsultācijas diskriminācijas novēršanas jomā personām, kuras pieder pie grupām, kuras var ciest no diskriminācijas.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2005

2006

2007

2008

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

24741

37198

38590

40038

40576

3. Finansiālā ietekme

-24741

- 37198

- 38590

- 40038

40576

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

- Nodaļas vadītājs, atalgojums 2005.gada 6 mēnešos Ls 7920 (3 juristi – 315*3*6=

5670 Ls, 1 nodaļas vad. -375*6=2250 Ls)

- Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 7920*0.2409= 1908 Ls

Komandējumi, dienesta braucieni Latvijā, t.sk. semināru organizēšana rajonos Ls 720,

- mācību un profesionālo zināšanu papildināšana ārzemēs Ls 550;

- sakaru pakalpojumu apmaksa 810 Ls;

- Aparatūras un tehnisko līdzekļu uzturēšanas un tehniskās apkalpošanas izdevumi 720Ls;

- Materiālu un kancelejas preču iegāde 240 Ls;

- telpu noma 1260 Ls;

- Auto-transporta izdevumi 540 Ls;

- Pētījuma par vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu valstī veikšana 3218 Ls

- Informatīvo materiālu sagatavošana (buklets 5000 ekspl.) 1130 Ls;

- Semināru (1-2 gadā) organizēšana dažādām mērķa grupām( telpu īre, lektoru atalgojums, materiālu kopēšana) 375Ls;

- Prasību iesniegšana kompetentās institūcijās (piem. Satversmes tiesa, Eiropas cilvēktiesību tiesa) likumdošanas saskaņošanai ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, dažāda juridiskā palīdzība lietu materiālu sagatavošana, advokātu pakalpojumi u.c.

300 Ls

- Kapitālie izdevumi– 4800Ls:

(tai sk. tehnisko līdzekļu un programmatūras iegāde, vīrusprogrammu, utml. izdevumi-3900 Ls; darba vietu aprīkojums- 900 Ls)

- Nodaļas vadītājs, atalgojums Ls 15840 (3 juristi – 315*3*12=111340 Ls, 1 nodaļas vad. - 375*12= 4500 Ls)

- Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 15840* 0.2409= 3816 Ls

Komandējumi, dienesta braucieni Latvijā, t.sk. semināru organizēšana rajonos 1440 Ls,

- mācību un profesionālo zināšanu papildināšana ārzemēs Ls 1100;

- sakaru pakalpojumu apmaksa 1620 Ls;

- Aparatūras un tehnisko līdzekļu uzturēšanas un tehniskās apkalpošanas izdevumi 1440 Ls;

- Materiālu un kancelejas preču iegāde 480 Ls;

- telpu noma 2520 Ls;

- Auto-transporta izdevumi 1080 Ls;

- Pētījuma par vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu valstī veikšana 3218 Ls

- Semināru (1-2 gadā) organizēšana dažādām mērķa grupām (telpu īre, lektoru atalgojums, materiālu kopēšana) 750Ls;

600 Ls

- Kapitālie izdevumi– 2400Ls:

(tai sk. tehnisko līdzekļu un programmatūras iegāde, vīrusprogrammu, utml.),

Turpmāko gadu finansējums palielināms katrā izdevumu pozīcijā par inflācijas procentu (apmēram 4%), izņemot kapitālos izdevumus -Nodaļas vadītājs, atalgojums Ls 16474 (3 juristi –

11340 Ls, 1 nodaļas vad. - 4500 Ls)

- Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 16474* 0.2409= 3969 Ls

Komandējumi, dienesta braucieni Latvijā, t.sk. semināru organizēšana rajonos 1498 Ls,

- mācību un profesionālo zināšanu papildināšana ārzemēs Ls 1144;

- sakaru pakalpojumu apmaksa 1685 Ls;

- Aparatūras un tehnisko līdzekļu uzturēšanas un tehniskās apkalpošanas izdevumi 1498 Ls;

- Materiālu un kancelejas preču iegāde 499 Ls;

- telpu noma 2621 Ls;

- Auto-transporta izdevumi 1123 Ls;

- Pētījuma par vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu valstī veikšana 3347 Ls

Informatīvo materiālu sagatavošana (buklets 5000 ekspl.) 1220 Ls;

- Semināru (1-2 gadā) organizēšana dažādām mērķa grupām (telpu īre, lektoru atalgojums, materiālu kopēšana) 780Ls;

624 Ls

- Kapitālie izdevumi– 2400Ls:

(tai sk. tehnisko līdzekļu un programmatūras iegāde, vīrusprogrammu, utml.),

Turpmāko gadu finansējums palielināms katrā izdevumu pozīcijā par inflācijas procentu (apmēram 4%), izņemot kapitālos izdevumus

-Nodaļas vadītājs, atalgojums Ls 17133 (3 juristi – 12266 Ls, 1 nodaļas vad. - 4867Ls)

- Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 17133* 0.2409= 4128 Ls

Komandējumi, dienesta braucieni Latvijā, t.sk. semināru organizēšana rajonos 1558 Ls,

- mācību un profesionālo zināšanu papildināšana ārzemēs Ls 1190;

- sakaru pakalpojumu apmaksa 1752Ls;

- Aparatūras un tehnisko līdzekļu uzturēšanas un tehniskās apkalpošanas izdevumi 1558 Ls;

- Materiālu un kancelejas preču iegāde 519 Ls;

- telpu noma 2726 Ls;

- Auto-transporta izdevumi 1168 Ls;

- Pētījuma par vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu valstī veikšana 3481 Ls

- Semināru (1-2 gadā) organizēšana dažādām mērķa grupām (telpu īre, lektoru atalgojums, materiālu kopēšana) 711Ls;

649 Ls

- Kapitālie izdevumi– 2400Ls:

(tai sk. tehnisko līdzekļu un programmatūras iegāde, vīrusprogrammu, utml.), Turpmāko gadu finansējums palielināms katrā izdevumu pozīcijā par inflācijas procentu (apmēram 4%), izņemot kapitālos izdevumus

6. Cita informācija

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu šā normatīvā akta īstenošanai 2005.gadā, 2006.gadā un turpmākajos gados izskatīt kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam”” un kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Lai pilnībā pārņemtu Direktīvas prasības, papildus ir nepieciešams izdarīt grozījumus šādos likumos:

- Civillikumā;

- likumā „Par Sociālo drošību”;

- Izglītības likumā;

- Valsts civildienesta likumā;

- Biedrību un nodibinājumu likumā;

- Parērētāju tiesību aizsardzības likumā;

- Krimināllikumā;

- Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Visus minētos grozījumus ir izstrādājusi starpinstitūciju darba grupa, kuru izveidojis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un kurā tika deleģēti Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts cilvēktiesību biroja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta un Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāvji. Arī citi juristi tika aicināti paust savu viedokli par normatīvajiem aktiem diskriminācijas izskaušanas jomā.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvijas saistības pārņemt D irektīvas prasības izriet no Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 2.panta un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta. Šīs saistības ir minētas arī 2003.gada 5.novembra Eiropas Komisijas Visaptverošajā monitoringa ziņojumā par topošo dalībvalstu sasniegto progresu, gatavojoties dalībai ES.

Normatīvā akta projekts paredz pārņemt 2000.gada 29.jūnijā Padomes Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, prasības. Direktīvas mērķis ir noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju rasu vai etniskas piederības dēļ ar nolūku, lai vienādas attieksmes princips stātos spēkā dalībvalstīs. Starpinstitūciju darba grupa, kas izstrādājusi normatīvo aktu, nonākusi pie secinājuma, ka nebūtu lietderīgi īpaši izcelt vienu diskrimināciju veidu (rasu diskriminācija), bet grozījumiem jāaptver arī citu diskriminācijas veidu izskaušanu. Tāpat tika nolemts, ka Latvijas tiesību sistēmai atbilstošākais risinājums būtu izstrādāt grozījumus vairākos likumos, nevis vienotu Diskriminācijas izskaušanas likuma projektu.

Normatīvā akta projekts paredz daļēji pārņemt Direktīvas prasības.

Ņemot vērā to, ka līdz 2004.gada 1.maijam Direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos nav pilnīgi pārņemtas, Eiropas Komisija ir tiesīga sniegt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226.pantā paredzēto atzinumu, bet pēc tam griezties Eiropas Kopienu tiesā. Turklāt direktīva, kas nav ieviesta līdz ieviešanai noteiktā termiņa iestāšanās brīdim, kļūst par tieši iedarbīgu – indivīdam rodas tiesības tieši atsaukties uz direktīvas normām (skat. Eiropas Tiesas spriedumu lietā 148/78 Pubblico Ministero v. Ratti, [1979] ECR 1629). Valsts ir arī finansiāli atbildīga par zaudējumiem, kas indivīdiem radušies tāpēc, ka valsts nav ieviesusi direktīvu (skat. Eiropas Tiesas spriedumu lietā C-6 un 9/90 Francovich v. Italy, [1991] ECR I-5357).

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts pilnībā atbilst 1965.gada 2.decembra Starptautiskajai konvencijai par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, kurai Latvija pievienojās 1990.gada 4.maijā. Normatīvais akts garantē šīs konvencijas 6. pantā paredzēto saistību izpildi. Konvencija neparedz īpašu formu tajā ietverto saistību izpildei, līdz ar to Latvijas Republikai ir tiesības izvēlēties tās tiesību sistēmai atbilstošāko formu.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2000.gada 29.jūnijā ES Padomes Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OJ 19.07.2000, L 180)

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

1.pants

2.pants

3.pants

ES Padomes Direktīva 2000/43/EK

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EK 13.pants

ES Padomes Direktīva 2000/43/EK

Atbilst

Detalizēts Direktīvas 13.panta ieviešanas mehānisma aprēķins sniegts anotācijas III. sadaļas 5.punktā.

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Darba grupā, kura izstrādājusi normatīvā akta projektu, piedalījās Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāvis. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs īsteno vairākus projektus, kuri ir saistīti ar ES diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanu Latvijā.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra priekšlikumi ir iestrādāti normatīvā akta projektā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

2004.gada martā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts kopā ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru rīkoja vairākus pasākumus, kas veltīti ES diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanai Latvijā, tajā skaitā semināru par nepieciešamiem grozījumiem normatīvajos aktos.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Notikušas konsultācijas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem (Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirekcijas Diskriminācijas novēršanas nodaļas personāls, EMPL.D.3). Konsultāciju laikā tika norādīts, ka no normatīvā akta jābūt skaidram, kura valsts iestāde ir nacionālā vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas iestāde. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Labklājības ministrijas pārstāvji 2003. un 2004.gadā piedalījās trīs Eiropas Komisijas Juridiskās darba grupas diskriminācijas jautājumos sēdēs.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās Valsts cilvēktiesību birojs savu funkciju ietvaros. Normatīvā akta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, NAIS informatīvajā sistēmā un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājas lapā tīklā “Internet”. Par normatīvo aktu sabiedrība tiks plašāk informēta Pret neiecietību vērstās valsts programmas īstenošanas ietvaros.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja

Juridiskās nodaļas vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Latkovskis

K.Vāgnere

D.Grīnberga

18.04.2005. 17:00

2156

D.Grīnberga

7365337, dace.grinberga@integracija.gov.lv