Juridiskā komisija Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

(reģ. nr. 1347)

Likuma redakcija, kas stājas spēkā 01.10.2005

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 09.06.2005, nr. 11.) šādus grozījumus:

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11.nr.) šādus grozījumus:

29.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un nepamatotiem izdevumiem;

5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt uzraugošajam prokuroram lemt jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu;

3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus iestādes vadītājam, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks, vai uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram;

5) pārsūdzēt amatā augstāka prokurora norādījumus nākamajam amatā augstākam prokuroram;

6) pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša lēmumus tiesas priekšsēdētājam.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt 29.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “iestādes vadītājam, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks vai”.

Atbalstīts

1. Izslēgt 29.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “iestādes vadītājam, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks vai”.

37.pants. Izmeklēšanu uzraugošais prokurors

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos;

2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;

4) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē;

5) izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem;

6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklētāja tiešajam priekšniekam, ekspertam, revidentam vai tulkam;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus;

6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam prokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“37.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

papildināt trešo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai.””

Atbalstīts

2. 37.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

papildināt trešo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai.”

229.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātu izmantošana pierādīšanā

(1) Speciālo izmeklēšanas darbību protokolus, skaņu un attēlu ierakstus, fotogrāfijas, citus ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus, izņemtos priekšmetus un dokumentus vai to kopijas izmanto pierādīšanā tāpat kā citu izmeklēšanas darbību rezultātus.

(2) Ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona par to ir obligāti jānopratina. Kad personu iepazīstina ar faktiem, kas iegūti, tai nezinot, šo personu informē par veikto slepeno darbību tiktāl, ciktāl tas skar tieši attiecīgo personu.

(3) Ja speciālā izmeklēšanas darbība veikta, neievērojot atļaujas saņemšanas noteikumus, iegūtās ziņas pierādīšanā n edrīkst izmantot.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 229.panta pirmo daļu pēc vārda “protokolus” ar vārdu “pārskatus.””

Atbalstīts

3. Papildināt 229.panta pirmo daļu pēc vārda “protokolus” ar vārdu “pārskatus.”

266.pants. Aizturēšanas procesuālā noformēšana

(1) Pēc aizturētā nogādāšanas aizturēšanas telpās amatpersona, kura izdarīja aizturēšanu, nekavējoties raksta aizturēšanas protokolu. Protokolā norāda:

1) kas, kad un kur izdarījis aizturēšanu;

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notikusi aizturēšana;

3) kāpēc un kas aizturēts;

4) kādā stāvoklī ir aizturētais, kāds ir viņa ārējais izskats un kādas ir viņa sūdzības par veselību;

5) kāds ir viņa apģērbs;

6) vai ir veikta personas pārmeklēšana un kas ir atrasts;

7) kādi dokumenti, priekšmeti, nauda un citas vērtības atrodas pie aizturētās personas;

8) aizturētā sniegto paskaidrojumu.

(2) Aizturēto iepazīstina ar protokolu, viņam izskaidro aizturētās personas tiesības, un par to viņš parakstās protokolā.

(3) Izmeklēšanas iestāde aizturēšanas protokolu nekavējoties nodod procesa virzītājam, bet aizturēšanas protokola kopiju 24 stundu laikā nosūta prokuroram.

(4) Aizturēšanas protokolā izdara atzīmes par turpmākajām darbībām- aizturētā atbrīvošanu vai drošības līdzekļa piemērošanu.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt 266.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu “pēc” ar vārdiem “personas aizturēšanas vietā vai pēc””.

Atbalstīts

4. Aizstāt 266.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu “Pēc” ar vārdiem “Personas aizturēšanas vietā vai pēc”.

277.pants. Apcietinājuma termiņi

(1) Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, cik nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet ne ilgāk, kā par lēmumā par šīs personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības norādīto noziedzīgo nodarījumu pieļauj šis likums.

(2) Apcietinājuma kopējā termiņā ieskaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, pirmsapcietinājuma aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai šīs personas izdošanu.

(3) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šā panta otrajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā.

(4) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(5) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.

(6) Personu, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(7) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesa šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību.

(8) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, tai kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu.

1. 277.pantā:

papildināt panta trešo daļu aiz vārda „kancelejā” ar vārdiem „bet iztiesāšanas laikā apcietinājuma termiņš skaitāms līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta.”

5. 277.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “kancelejā” ar vārdiem “bet iztiesāšanas laikā apcietinājuma termiņš skaitāms līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta.”

337.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzību iesniedz tai valsts institūcijai vai procesa virzītājam, kas ir atbildīgs par procesu un saskaņā ar likumu ir tiesīgs izskatīt sūdzības un pieņemt par tām lēmumus.

(2) Sūdzību iesniedz:

1) par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību – procesa virzītājam;

2) par izmeklētāja rīcību vai lēmumiem – uzraugošajam prokuroram;

3) par prokurora rīcību vai lēmumiem – amatā augstākam prokuroram;

4) par izmeklēšanas tiesneša rīcību vai lēmumiem – tiesas priekšsēdētājam;

5) par tiesneša rīcību – tiesas priekšsēdētājam;

6) par tiesas nolēmumu – augstāka līmeņa tiesai.

(3) Ja persona ir pārsūdzējusi šā panta otrās daļas 1.-3.punktā minēto personu rīcību vai lēmumus un nepiekrīt sūdzības izskatītāja – amatā augstāka prokurora pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamam amatā augstākajam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas izmeklēšanā ir galīgs.

(4) Personai, kura saņēmusi sūdzību par savu rīcību vai lēmumu, tā nekavējoties jānodod šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai. Ja persona uzskata sūdzību par pamatotu, tā vienlaikus pārtrauc pārsūdzēto rīcību vai atceļ pārsūdzēto lēmumu un atzīst tā rezultātus par spēkā neesošiem.

(5) Var būt rakstveida un mutvārdu sūdzības. Mutvārdos pieteiktu sūdzību ieraksta protokolā, ko paraksta sūdzības iesniedzējs un persona, kurai sūdzība pieteikta mutvārdos. Mutvārdos pieteiktas sūdzības izlemj tādā pašā kārtībā, kāda noteikta rakstveida sūdzību izlemšanai. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz tās saturu.

(6) Personai, kura neprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, ir tiesības iesniegt sūdzību tajā valodā, kuru tā prot.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 337.panta otrās daļas 2.punktu pēc vārda “izmeklētāja” ar vārdiem “vai izmeklētāja tiešā priekšnieka”.

Atbalstīts

6. Papildināt 337.panta otrās daļas 2.punktu pēc vārda “izmeklētāja” ar vārdiem “vai izmeklētāja tiešā priekšnieka”.

342.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Saņemto sūdzību procesa virzītājs triju darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas izskata vai nosūta pēc piekritības.

(2) Aizliegts uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras rīcība vai nolēmums pārsūdzēts, kā arī amatpersonai, kura apstiprinājusi pārsūdzēto nolēmumu.

(3) Amatpersona, kura izskata sūdzību, var ņemt vērā ne tikai sūdzības motīvus. Ja nepieciešams, tā var pārbaudīt visa pārsūdzētā nolēmuma vai pat visa kriminālprocesa likumību un pamatotību.

(4) Amatpersonai, kura izskata sūdzību, ir pienākums savas kompetences ietvaros nekavējoties veikt pasākumus, lai atjaunotu personām to pārkāptās tiesības un likumiskās intereses.

(5) Ja sūdzības termiņš nokavēts un nav atjaunots, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.

(6) Tiesa sūdzību izskata slēgtā tiesas sēdē, klātesot sūdzības iesniedzējam un viņa aizstāvim vai pārstāvim. Tiesas sēdē var piedalīties persona, kuras rīcība vai lēmums pārsūdzēts, vai tās pārstāvis. Minēto personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(7) Apelācijas un kasācijas sūdzības un protestus izskata šā likuma desmitajā sadaļā noteiktajā kārtībā un termiņos.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 342.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Saņēmis sūdzību, procesa virzītājs triju darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas lemj par šīs sūdzības izskatīšanu vai nosūta pēc piekritības.”.

Atbalstīts

7. Izteikt 342.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Saņēmis sūdzību, procesa virzītājs triju darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas lemj par šīs sūdzības izskatīšanu vai nosūta pēc piekritības.”

367.pants. Procesuālie izdevumi

(1) Procesuālie izdevumi ir:

1) summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni, kā arī dienas nauda;

2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu;

3) samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;

4) samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem;

5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai un pārsūtīšanai;

6) summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai;

7) citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

2. Izslēgt 367.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus „kā arī dienas nauda”.

8. Izslēgt 367.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “kā arī dienas nauda”.

373.pants. Atteikšanās uzsākt procesu

(1) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā šo lēmumu rezolūcijas veidā uzraksta uz iesnieguma un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot ārstniecības personas vai iestādes.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

(3) Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei.

(4) Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram, bet privātās apsūdzības lietās – augstāka līmeņa tiesai.

3. Izteikt 373.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors, bet privātās apsūdzības lietās – augstāka līmeņa tiesai.”

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 3. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Aizstāt 373.panta pirmajā daļā vārdus “šo lēmumu rezolūcijas veidā uzraksta uz iesnieguma” ar vārdiem “pieņem lēmumu rezolūcijas veidā.””

Atbalstīts

9. 373.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “šo lēmumu rezolūcijas veidā uzraksta uz iesnieguma” ar vārdiem “pieņem lēmumu rezolūcijas veidā”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors, bet privātās apsūdzības lietās – augstāka līmeņa tiesai.”

378.pants. Kriminālprocesa apturēšana un atjaunošana

(1) Procesa virzītājs aptur kriminālprocesu, ja ir veiktas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā, un ja:

1) aizdomās turētais vai apsūdzētais saslimis ar slimību, kura uz ilgāku laiku ir par šķērsli procesuālo darbību veikšanai ar šīs personas piedalīšanos, un to apliecina ārstniecības iestādes izdots atzinums;

2) aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta;

3) aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

4) personai, kura saucama pie kriminālatbildības, ir kriminālprocesuālā imunitāte un nav saņemta kompetentas institūcijas atļauja uzsākt kriminālvajāšanu;

5) ir citi šajā likumā noteikti gadījumi.

(2) Ja krimināllietā ar vairākiem aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocess tiek apturēts pret vienu vai vairākiem no tiem, attiecībā uz pārējiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesu var turpināt, vienlaikus izlemjot jautājumu par krimināllietas sadalīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Kriminālprocesu atjauno, ja zudis kriminālprocesa apturēšanas iemesls.

(4) Par kriminālprocesa apturēšanu, kā arī par tā atjaunošanu procesa virzītājs izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

4. Papildināt 378.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta, procesa virzītājs izsludina minētās personas meklēšanu.”

10. Papildināt 378.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta, procesa virzītājs izsludina minētās personas meklēšanu.”

387.pants. Institucionālā piekritība

(1) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē jebkuru noziedzīgu nodarījumu, izņemot šā panta otrajā līdz desmitajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Drošības policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs, vai citus noziedzīgus nodarījumus savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izmeklēšanu uzdevis veikt ģenerālprokurors.

(3) Finanšu policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā.

(4) Militārās policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē militārajā dienestā un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kā arī noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši karavīri, zemessargi, militārajās vienībās strādājošas civilpersonas saistībā ar savu dienesta pienākumu izpildi.

(5) Ieslodzījuma vietu pārvaldes pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki ieslodzījuma vietās.

(6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

(7) Muitas iestāžu pilnvarotas amatpersonas izmeklē kontrabandas lietas.

(8) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī, kā arī robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus.

(9) Tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi izmeklē uz Latvijas Republikas kuģiem izdarītus noziedzīgus nodarījumus.

(10) Ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris izmeklē noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši šīs vienības karavīri vai kas izdarīti šīs vienības dislokācijas vietā (uzturēšanās vietas slēgtajā teritorijā), ja vien šos nodarījumus neizmeklē attiecīgās ārvalsts izmeklēšanas iestādes.

(11) Konkrētu noziedzīgu nodarījumu institucionālo piekritību nosaka ģenerālprokurors.

(12) Ja konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšana ir piekritīga vairāk nekā vienai izmeklēšanas iestādei, to izmeklē iestāde, kura pirmā uzsākusi kriminālprocesu.

(13) Ja kāda izmeklēšanas iestāde saņem ziņu par notiekošu vai notikušu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kura izmeklēšana neietilpst tās kompetencē, bet pierādījumu fiksēšanai vai nozieguma izdarītāja aizturēšanai nepieciešams veikt neatliekamas izmeklēšanas darbības, tā uzsāk kriminālprocesu, informē par to attiecīgo kompetento izmeklēšanas iestādi, veic neatliekamās izmeklēšanas darbības un nodod uzsāktā kriminālprocesa materiālus pēc piekritības.

(14) Izmeklēšanas iestāžu strīdus par noziedzīgu nodarījumu piekritību izšķir ģenerālprokurors.

Deputāts M.Segliņš

Papildināt 387.panta pirmo daļu ar vārdiem “ja vien ģenerālprokurors nav uzdevis to darīt.”

Atbalstīts

11. Papildināt 387.panta pirmo daļu ar vārdiem “ja vien ģenerālprokurors nav uzdevis to darīt”.

389.pants. Pirmstiesas procesa termiņš

(1) No brīža, kad pirmstiesas procesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai arī persona, kuras tiesības rīkoties ar savu īpašumu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas process jāpabeidz vai jāatceļ visi tiesību ierobežojumi:

1) par kriminālpārkāpumu – sešu mēnešu laikā;

2) par mazāk smagu noziegumu – deviņu mēnešu laikā;

3) par smagu noziegumu – divpadsmit mēnešu laikā;

4) par sevišķi smagu noziegumu – astoņpadsmit mēnešu laikā.

(2) Kriminālprocesā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas tiesnesis šā panta pirmajā daļā noteikto pirmstiesas procesa termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem vienā pagarinājumā, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

5. 389.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „tiesību ierobežojumi” ar vārdiem „visi procesuālie piespiedu līdzekļi un tiesību ierobežojumi uz īpašumu:”;

papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā panta pirmajā daļā minētie pirmstiesas kriminālprocesa termiņi tiek apturēti, ja tiek apturēts kriminālprocess”

12. 389.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “tiesību ierobežojumi” ar vārdiem “visi procesuālie piespiedu līdzekļi un tiesību ierobežojumi attiecībā uz īpašumu”;

papildināt ar pantu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā daļā minētie pirmstiesas kriminālprocesa termiņi tiek apturēti, ja tiek apturēts kriminālprocess.”

390.pants. Pirmstiesas kriminālprocesu apvienošana

(1) Vienā lietvedībā var apvienot vairākus kriminālprocesus, ja:

1) noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas veids ar lielu ticamību norāda uz to savstarpējo saistību;

2) konstatētie fakti liecina, ka noziedzīgus nodarījumus izdarījusi viena un tā pati persona;

3) lietu apvienošanu lūdz aizdomās turētais, apsūdzētais, to pārstāvis vai aizstāvis.

(2) Vienā lietvedībā jāapvieno kriminālprocesi par vienu un to pašu vai savstarpēji saistītu personu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kam ir organizētās noziedzības pazīmes.

(3) Lēmumu par kriminālprocesu apvienošanu vienā lietvedībā pēc procesa virzītāja ierosinājuma pieņem rajona (pilsētas) vai tiesas apgabala virsprokurors, to ierakstot apvienojamo kriminālprocesu reģistros.

6. Izteikt 390. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumu par kriminālprocesa apvienošanu vienā lietvedībā pēc procesa virzītāja ierosinājuma savas kompetences ietvaros pieņem rajona (pilsētas), tiesas apgabala virsprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors, vai ģenerālprokurors, to ierakstot apvienojamos kriminālprocesu reģistros. Lēmums nav pārsūdzams.”

13. Izteikt 390. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmumu par kriminālprocesa apvienošanu vienā lietvedībā pēc procesa virzītāja ierosinājuma savas kompetences ietvaros pieņem rajona (pilsētas), tiesas apgabala virsprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors, vai ģenerālprokurors, to ierakstot apvienojamo kriminālprocesu reģistros. Lēmums nav pārsūdzams.”

391.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa sadalīšana

(1) Procesa virzītājam kriminālprocess jāizdala atsevišķā lietvedībā, ja:

1) pirmstiesas procesā kļuvis zināms par citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu un tas nav saistīts ar uzsākto kriminālprocesu;

2) pirmstiesas procesā nav noskaidrota tās personas identitāte, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi grupā.

(2) Prokurors var izdalīt atsevišķā lietvedībā kriminālprocesus par:

1) apsūdzēto, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījis grupā, bet slēpjas un viņa atrašanās vieta nav zināma vai arī apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas un nevar piedalīties procesā;

2) nepilngadīgo apsūdzēto, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījis kopā ar pilngadīgo;

3) apsūdzētā iespējami izdarītu citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru kļuvis zināms kriminālvajāšanas laikā;

4) personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība.

(3) Kriminālprocesu prokurors var sadalīt arī tad, ja tā ļoti lielais apjoms vai daudzās epizodes rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos.

(4) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs pieņem lēmumu, kas vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu jauna kriminālprocesa uzsākšanai. Lēmuma pieņemšanas datums ir jaunā kriminālprocesa uzsākšanas datums.

(5) Lēmumā par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs norāda:

1) kriminālprocesa sadalīšanas un jauna kriminālprocesa uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) personas datus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam (ja tāds ir zināms), attiecībā uz kuru tiek nodalīts kriminālprocess;

3) apsūdzības būtību;

4) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, ja tā ir zināma;

5) drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu.

(6) Lēmumam par kriminālprocesa sadalīšanu pievieno izdalīto lietas materiālu oriģinālus vai kopijas un to sarakstu.

(7) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs paziņo personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

7. 391.pantā:

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu “apsūdzēto” ar vārdiem “aizdomās turēto vai apsūdzēto” un vārdu “apsūdzētā” – ar vārdiem “aizdomās turētā vai apsūdzētā”;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lēmums nav pārsūdzams.”

14. 391.pantā:

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu “apsūdzēto” ar vārdiem “aizdomās turēto vai apsūdzēto” un vārdu “apsūdzētā” – ar vārdiem “aizdomās turētā vai apsūdzētā”;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lēmums nav pārsūdzams.”

423.pants. Prokurora priekšraksta par sodu sekas

(1) Ja persona noteiktā termiņā labprātīgi izpilda prokurora priekšrakstā noteikto sodu, kriminālprocess pret to tiek izbeigts. Persona atzīstama par nesodītu, ja viena gada laikā no uzliktā soda izpildes dienas tā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.

(2) Ja persona ir piekritusi priekšrakstam par sodu, taču to nepilda, par soda izpildi atbildīgā institūcija šajā likumā noteiktajā kārtībā ierosina jautājumu par soda aizstāšanu likumā paredzētajā kārtībā.

8. Izslēgt 423.panta pirmās daļas pirmo teikumu.

15. Izslēgt 423.panta pirmās daļas pirmo teikumu.

425.pants. Izmeklēšanas virzība neatliekamības kārtībā

(1) Procesa virzītājs pēc tam, kad uzsākta izmeklēšana neatliekamības kārtībā:

1) noskaidro izdarītā noziedzīga nodarījuma apstākļus;

2) noskaidro noziedzīgā nodarījumā cietušo personu;

3) noskaidro ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma raksturu un apmēru;

4) ja nepieciešams, veic notikuma vietas apskati vai citas izmeklēšanas darbības;

5) noskaidro notikuma aculieciniekus;

6) veic aculiecinieku un iespējamās vainīgās personas aptauju;

7) visu konstatēto fiksē vienā protokolā;

8) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto;

9) ja nepieciešams, aizdomās turēto aiztur vai piemēro viņam drošības līdzekli;

10) noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.

(2) Triju darba dienu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas procesa virzītājs lietas materiālus ar pavadrakstu iesniedz uzraugošajam prokuroram un izdara par to atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt 425.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus “iespējamās vainīgās personas” ar vārdiem “personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess,”.

Atbalstīts

16. Aizstāt 425.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus “iespējamās vainīgās personas” ar vārdiem “personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.

535.pants. Sprieduma kopijas izsniegšana apsūdzētajam

(1) Sprieduma pieejamības diena ir diena, kad spriedums saņemams tiesas kancelejā, bet apcietinājumā mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē esošajai personai – diena, kad šai personai dota iespēja ar spriedumu iepazīties tai saprotamā valodā.

(2) Ja apsūdzētais ir apcietinājumā mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc pilnā sprieduma sagatavošanas tiesa tā kopiju nosūta apsūdzētajam.

(3) Ja spriedums taisīts valodā, kuru apsūdzētais neprot, viņam tiesa vai, ja apsūdzētais ir apcietinājumā, ieslodzījuma vieta nodrošina iespēju iepazīties ar spriedumu, izmantojot tulka palīdzību.

9. Izteikt 535.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja spriedums taisīts valodā, kuru apsūdzētais nesaprot, tiesa nodrošina sprieduma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā.”

17. Izteikt 535.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja spriedums taisīts valodā, kuru apsūdzētais nesaprot, tiesa nodrošina sprieduma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā.”

561.pants. Lietas izskatīšana apelācijas instances tiesas sēdē

(1) Lieta apelācijas instances tiesas sēdē izskatāma kārtībā, kāda noteikta krimināllietu izskatīšanai pirmās instances tiesā, izņemot šajā nodaļā noteikto.

(2) Tiesas izmeklēšana sākas ar tiesneša ziņojumu par pirmās instances tiesas sprieduma būtību un apelācijas sūdzībā vai protestā izteiktajiem lūgumiem. Pēc ziņojuma tiesnesis jautā personai, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, vai tā uztur savu sūdzību vai protestu un kādā apjomā uztur.

10. Izteikt 561.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Lietu apelācijas instances tiesā izskata triju tiesnešu sastāvā, no kuriem viens ir sēdes priekšsēdētājs. Lieta izskatāma kārtībā, kāda noteikta krimināllietu izskatīšanai pirmās instances tiesā, izņemot šajā nodaļā noteikto.”

18. Izteikt 561.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lietu apelācijas instances tiesā izskata triju tiesnešu sastāvā, no kuriem viens ir tiesas sēdes priekšsēdētājs. Lieta izskatāma kārtībā, kāda noteikta krimināllietu izskatīšanai pirmās instances tiesā, izņemot šajā nodaļā noteikto.”

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu veiktās procesuālās darbības un to rezultātā iegūtie materiāli saglabā savu tiesisko statusu.

2. Procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, tiek arī pabeigtas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

3. Krimināllietās, kas ierosinātas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pirmstiesas procesa termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un attiecībā uz kuriem Latvijas Kriminālprocesa kodekss nenoteica procesuālo termiņu, šo termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Attiecībā uz drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā konkrētās krimināllietas procesuālajā lēmumā vai Latvijas Kriminālprocesa kodeksa attiecīgajā normā noteiktais termiņš.

6. Ja šis likums neparedz kādu agrāk piemērotu drošības līdzekli, procesa virzītājam viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jāpieņem lēmums par šā drošības līdzekļa atcelša nu vai grozīšanu.

7. Ja persona ir atzīta par aizdomās turēto Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 70.pantā paredzētajā kārtībā, procesa virzītājam 10 dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jālemj par personas atzīšanu par aizdomās turēto saskaņā ar šo likumu.

8. Krimināllietās, kurās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir pieteiktas civilprasības, turpmāk tās uzskatāmas par kaitējuma kompensācijas pieteikumiem. Ja šajās lietās civilprasītājs vienlaicīgi nav arī cietušais vai civilatbildētājs vienlaicīgi nav arī apsūdzētais, civilprasība izskatāma Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un par to procesa virzītājs viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paziņo šīm personām.

9. Normatīvajos aktos lietotie termini "izziņas iestāde" un "izziņas izdarītājs" līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotami kā termini "izmeklēšanas iestāde" un "izmeklētājs".

10. Šā likuma 353.panta trešā daļa, 354.pants un 528.panta 13.punkts stājas spēkā vienlaicīgi ar likumu par cietušo kompensācijas fondu.

11. Līdz 2006.gada 1.janvārim šā likuma 415.panta sestās daļas 3. un 4.punktā minēto funkciju Valsts probācijas dienesta vietā nodrošina Valsts policija.

12. Šā likuma 483.panta pirmā daļa ir spēkā tiesās, kurās ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.

13. Līdz 2006.gada 1.aprīlim atļaujas speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai izsniedz:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis – korespondences kontrolei, sakaru līdzekļu kontrolei, vietas vai personas audiokontrolei, vietas videokontrolei;

2) ģenerālprokurora īpaši pilnvaroti prokurori – personas novērošanai un izsekošanai, objekta novērošanai, speciālam izmeklēšanas eksperimentam, salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšanai speciālā veidā, noziedzīgas darbības kontrolei.

11. Pārejas noteikumos:

papildināt 13.punkta 1.apakšpunktu ar vārdiem “elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrolei, pārraidīto datu satura kontrolei”;

papildināt ar 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

„14. Procesa virzītājam, izņēmuma kārtā, ja nav iespējas uzaicināt aizstāvi, kurš ir noslēdzis līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, ir tiesības līdz 2006.gada 1.jūnijam aizstāvības nodrošināšanai uzaicināt aizstāvi, kuram šāda līguma nav. Šajā gadījumā aizstāvis viena mēneša laikā no juridiskās palīdzības sniegšanas brīža iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, ko apstiprinājis procesa virzītājs.

15. Prokuratūras un izmeklēšanas iestādes viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar saņemtajiem pieteikumiem par gatavotiem vai izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem bija uzsākta pārbaude Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109.panta noteiktajā kārtībā.

16. Sūdzības, kuru izskatīšana uzsākta saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa 220.-222.pantu, izlemjamas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

17. Līdz likuma, kas nosaka apcietinājumā turēšanas kārtību, spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā šim likumam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi nr.211 “Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi”.

18. Ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku Latvijas Kriminālprocesa kodekss.”

< span lang=LV style='mso-ansi-language:LV'>

19. Pārejas noteikumos:

papildināt 13.punkta 1.apakšpunktu ar vārdiem “elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrolei, pārraidīto datu satura kontrolei”;

papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“14. Procesa virzītājam, ja nav iespējas uzaicināt aizstāvi, kurš noslēdzis līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, izņēmuma kārtā ir tiesības līdz 2006.gada 1.jūnijam aizstāvības nodrošināšanai uzaicināt aizstāvi, kuram šāda līguma nav. Šajā gadījumā aizstāvis viena mēneša laikā no juridiskās palīdzības sniegšanas brīža iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, ko apstiprinājis procesa virzītājs.

15. Prokuratūras un izmeklēšanas iestādes viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar saņemtajiem pieteikumiem par gatavotiem vai izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem bija uzsākta pārbaude Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109.panta noteiktajā kārtībā.

16. Sūdzības, kuru izskatīšana uzsākta saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. – 222.pantu, izlemjamas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

17. Līdz brīdim, kad spēkā stāsies likums, kas nosaka apcietinājumā turēšanas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.211 “Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi” tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

18. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Kriminālprocesa kodekss.”

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.oktobrī.

10.

Deputāts A.Klementjevs

Izteikt normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.”

Neatbalstīts

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.oktobrī.