Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam (steidzams)

Grozījums Likumā par ostām

(reģ. nr. 1359)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 4 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
1	2	3	4	5	6
Likums par ostām	Grozījums Likumā par ostām			Redakc. precizēts.	Grozījumi Likumā par ostām
	Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2005, 14.nr.) šādu grozījumu:			Redakc. precizēts.	Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:
4.pants. Nekustamais īpašums ostā (1) Ostas teritorijas sauszemes daļa (turpmāk - ostas zeme) var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums. (2) Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk - akvatorija) ir valsts īpašums.
(3) Valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei, izņemot to valsts zemi, uz kuras izvietota valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla, kuru nodod valdījumā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Valsts zemi nodod valdījumā satiksmes ministrs. Pašvaldības zemi nodod valdījumā ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu. (4) Ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības īpašums, kas atrodas attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Navigācijas iekārtas un ierīces visās ostās ir ostas pārvaldes valdījumā. Piestātnes Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašums. Citās ostās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes var būt valsts vai pašvaldības, kā arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums. (5) Ostas pārvalde valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var izīrēt vai iznomāt, vai apgrūtināt to ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, it sevišķi attiecībā uz lietojuma vai būvlietojuma tiesībām. Ostas pārvalde šajos darījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā.
(6) Ostas zemes nomas un īres līgumu, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 30 gadus, izņemot gadījumu, ja ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 50 miljonus latu. Ostas zemes nomas maksas apmēru katrā ostā nosaka ostas valde.		1.	Deputāts P.Kalniņš Aizstāt likuma 4.panta sestajā daļā skaitli “30” ar skaitli “45”.	Atbalstīts.	1. Aizstāt 4.panta sestajā daļā skaitli “30” ar skaitli “45”.
(7) Ostas pārvaldei ir tiesības citām juridiskajām vai fiziskajām personām piederošo ostas zemi uz līguma pamata vai piespiedu kārtā, pamatojoties uz šo likumu, apgrūtināt ar sev nepieciešamo Civillikumā paredzēto s ervitūtu. Līguma pamatnoteikumus, piespiedu apgrūtināšanas kārtību un atlīdzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ostas zemi vai citu nekustamo īpašumu var arī atsavināt likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā. (8) (Izslēgta ar 11.05.2000. likumu).
10.pants. Latvijas Ostu padome (1) Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome.
(2) Latvijas Ostu padomes sastāvā ir: padomes priekšsēdētājs - Ministru prezidents; padomes locekļi: satiksmes ministrs un divi Satiksmes ministrijas pārstāvji; Rīgas domes priekšsēdētājs; Liepājas domes priekšsēdētājs; Ventspils domes priekšsēdētājs; Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldnieki; citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Mazo ostu asociācija; Latvijas Jūras administrācijas direktors; Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis; finanšu ministrs; ekonomikas ministrs; reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;  vides ministrs; zemkopības ministrs; Jūrniecības savienības pārstāvis; Aizsardzības ministrijas pārstāvis; Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis.	Papildināt 10.panta otro daļu aiz vārdiem "Aizsardzības ministrijas pārstāvis" ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas pārstāvis".			Redakc. precizēts.	2. Papildināt 10.panta otro daļu pēc vārdiem “Aizsardzības ministrijas pārstāvis” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijas pārstāvis”.
(3) Pārstāvji Latvijas Ostu padomē tiek deleģēti ar attiecīgās institūcijas vadītāja lēmumu un par to tiek informēts Ministru prezidents. (4) Latvijas Ostu padomes nolikumu apstiprina Ministru prezidents.
19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi (1) Ostas pārvaldes iznomāto zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju. (2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē. (3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.
(4) Pirmpirkuma tiesības uz ostas zemi un citu nekustamo īpašumu neatkarīgi no tās īpašnieka ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei aizliegts ostas zemi un citu nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta septītajā daļā.		2. 3.	Deputāts P.Kalniņš Izteikt 19.panta 4.daļu šādā redakcijā: “Pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā neatkarīgi no tās īpašnieka ir ostas pārvaldei. Ostas pārvaldei aizliegts valdījumā nodoto valsts vai pašvaldības zemi un citu nekustamo īpašumu ostā pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 7.daļā.” Deputāts K.Peters Izteikt 19.panta 4.daļu šādā redakcijā: “Valsts vai pašvaldība var atteikties no pirmpirkuma tiesībām uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā par labu ostas pārvaldei. Ostas pārvaldei aizliegts valdījumā nodoto valsts vai pašvaldības zemi un citu nekustamo īpašumu ostā pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 7.daļā.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. nr.4 Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. nr.4
		4.	Atbildīgā komisija Izteikt 19.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā neatkarīgi no tā piederības ir pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Rīgas ostas teritorijā pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu kā atvasinātai publisko tiesību juridiskajai personai ir Rīgas ostas pārvaldei. Šādā gadījumā iegūtais nekustamais īpašums ir ostas pārvaldes manta. Ostas pārvaldei aizliegts valdījumā nodoto ostas zemi un citu tās valdījumā nodoto nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta septītajā daļā.”	Atbalstīts.	3. Izteikt 19.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā neatkarīgi no tā piederības ir pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Rīgas ostas teritorijā pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu kā atvasinātai publisko tiesību juridiskajai personai ir Rīgas ostas pārvaldei. Šādā gadījumā iegūtais nekustamais īpašums ir ostas pārvaldes manta. Ostas pārvaldei aizliegts valdījumā nodoto ostas zemi un citu tās valdījumā nodoto nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzē ti šā panta septītajā daļā.”
(5) Zemes īpašuma tiesību atjaunošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantā, nav attiecināmi uz to zemi, kura tika iekļauta Rīgas ostas teritorijā pēc 1994.gada 20.aprīļa un Ventspils ostas teritorijā — pēc 1995.gada 4.maija. Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme pašreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likumā noteikto ierobežojumu dēļ, ir tiesības zemes reformas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt līdzvērtīgu zemi vai īpašuma kompensācijas sertifikātus. (6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām. (7) Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt par labu trešajai personai tās īpašumā esošo zemi un citu nekustamo īpašumu, kas atrodas ostas teritorijā, bet valdījumā nodoto valsts vai pašvaldības zemi un citu nekustamo īpašumu — tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru, ja zeme vai cits nekustamais īpašums pieder valstij, vai attiecīgo pašvaldību, ja zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai.