M/U/T/TA-1759

20.10.2005

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" (reģ.nr.1377) izskatīšanai 2.lasījumā

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Priekšlikumi

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija
 

Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13.nr.) šādus grozījumus:

        

Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13.nr.) šādus grozījumus:
 

1. Aizstāt visā likumā vārdu "filiāle" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "nodaļa" (attiecīgā locījumā).

        

1. Aizstāt visā likumā vārdu "filiāle" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "nodaļa" (attiecīgā locījumā).

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas stāžs — pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošinātā persona (turpmāk — apdrošinātā persona) pati veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas vai par to veiktas vai no 2001.gada 14.marta bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas attiecas uz tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas;

2) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

3) apdrošināšanas iemaksas — sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai par apdrošināto personu veicis darba devējs vai pati apdrošinātā persona vai kas veiktas no valsts pamatbudžeta vai attiecīgajiem sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, vai — no 2001.gada 14.marta — arī iemaksas, kas bija jāveic par tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas;

4) apdrošināšanas iemaksu alga - ienākumi, no kuriem izdarītas un no 2001.gada 14.marta aprēķinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

2. Izslēgt 1.panta 1., 3. un 4.punktā vārdus un skaitļus “no 2001.gada 14.marta”.

        

2. Izslēgt 1.panta 1., 3. un 4.punktā vārdus un skaitļus “no 2001.gada 14.marta”.

3.pants. Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju

Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju (turpmāk - valsts pensija) saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.

3. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personai, kurai vienlaikus ir tiesības gan uz šajā likumā noteikto valsts pensiju, gan uz valsts pensiju, kādu nosaka citi Latvijas likumi, piešķir vienu pensiju, ņemot vērā personas izvēli, ja citos likumos nav noteikta citāda kārtība.”

1

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja personai vienlaikus ir tiesības gan uz šajā likumā noteikto valsts pensiju, gan uz pensiju, ko izmaksā no valsts budžeta saskaņā ar citu likumu, personai piešķir vienu pensiju, ņemot vērā tās izvēli, ja citos likumos nav noteikta citāda kārtība.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.”;

Atbalstīt

Atbalstīt

3. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja personai vienlaikus ir tiesības gan uz šajā likumā noteikto valsts pensiju, gan uz pensiju, ko izmaksā no valsts budžeta saskaņā ar citu likumu, personai piešķir vienu pensiju, ņemot vērā tās izvēli, ja citos likumos nav noteikta citāda kārtība.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

 

 

9.pants. Valsts  pensijas piešķiršanai  nepieciešamais apdrošināšanas stāžs

(3) Ja apdrošināšanas iemaksas izdarītas no valsts pamatbudžeta, apdrošināšanas stāžu veido arī šādi apdrošināšanas iemaksu periodi:

1) obligātais aktīvais militārais dienests;

4.  9.pantā:

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais dienests;";

papildināt trešo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) laiks, kad persona, kuras laulātais pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā un uzturas ārvalstī kopā ar laulāto;

6) laiks, kurā persona saņem atlīdzību par bērna aprūpi."

2

Juridiskais birojs

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4. 9.pantā:

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais dienests;”;

papildināt trešo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) laiks, kad persona, kuras laulātais pilda militārā dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, uzturas ārvalstī kopā ar laulāto;

6) laiks, kurā persona saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi.”;

Atbalstīt

Atbalstīt

4.  9.pantā:

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais dienests;”;

papildināt trešo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) laiks, kad persona, kuras laulātais pilda militārā dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, uzturas ārvalstī kopā ar laulāto;

6) laiks, kurā persona saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi.";
   

3

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lūka

Papildināt likumprojekta 4.pantu, iekļaujot tajā grozījumu likuma 9.pantā šādā redakcijā:

“papildināt trešo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) laiks, kad persona kopj bērnu invalīdu.””

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt trešo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) laiks, kad persona kopj bērnu invalīdu.”

 

 

11.pants. Tiesības uz vecuma pensiju

(1) Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

(2) (Izslēgta ar 05.08.99. likumu).

(3) (Izslēgta ar 20.12.2001. likumu).

 

 

 

5.  11.pantā:

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Papildināt 11. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas, kurām ir nepieciešamais darba stāžs, kuras ir nostrādājušas nepieciešamo gadu skaitu kaitīgos un sevišķi kaitīgos darba apstākļos, kas dod tiesības priekšlaicīgi aiziet pensijā, ir tiesīgas saņemt pensiju 5 gadus ātrāk nekā noteikts likumdošanā par aiziešanu pensijā sakarā ar vecuma iestāšanos.”

Deputāts P.Simsons

Papildināt likuma 11.pantu ar jaunām 2. un 3. daļu šādā redakcijā:

“(2) Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem, ir tiesības uz vecuma pensiju sasniedzot 55 gadu vecumu.

(3) Politiski represētajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības uz vecuma pensiju pirms 1. daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, samazinātu par ieslodzījumā, izsūtījumā vai nometinājumā pavadīto gadu skaitu, bet ne agrāk, kā sasniedzot 55 gadu vecumu.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

5.  11.pantā:

(4) Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir izaudzinājusi līdz astoņu gadu vecumam piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot likuma pārejas noteikumu 8.punktu).

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir aprūpējusi piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādā gadījumā visiem bērniem jābūt sasniegušiem vismaz astoņu gadu vecumu. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.";

        

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir aprūpējusi piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādā gadījumā visiem bērniem jābūt sasniegušiem vismaz astoņu gadu vecumu. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.";
 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Vecuma pensionāra statusu apliecinošs dokuments ir pensionāra apliecība. Pensionāra apliecību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra."

6

Juridiskais birojs

Izteikt 5.panta pēdējo rindkopu šādā redakcijā:

“(5) Personām, kurām piešķirta vecuma pensija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktā kārtībā izsniedz pensionāra apliecību.”;

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Personām, kurām piešķirta vecuma pensija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktā kārtībā izsniedz pensionāra apliecību."
   

7

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK

Papildināt likuma “Par valsts pensijām” 11.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Tiesības pieprasīt un saņemt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas ir personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ja vismaz 10 gadi no kopējā darba stāža ir nostrādāti veselībai kaitīga darba apstākļos. Veselībai kaitīgo darbu sarakstu nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

  
   

8

Deputāte S.Bendrāte

Papildināt likuma 11.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Tiesības uz vecuma pensiju no 55 gadiem ir sievietēm, kuras ir audzinājušas trīs un vairāk bērnus līdz 16 gadu vecumam un kuru darba stāžs nav mazāks par 20 gadiem.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

  

12.pants. Vecuma pensijas aprēķināšana

(1) Vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas:

       K

P= -----

       G

P - gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija;

K - apdrošinātās personas pensijas kapitāls, ko veido šīs personas personīgajā kontā reģistrētā apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais kapitāla pieaugums.

Pensijas kapitāls ir atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija.

Pensijas kapitāls, kuram piemēroti apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, ņemot vērā apdrošinātās personas izvēli, pieprasot vecuma pensiju, papildināms ar:

1) fondētās pensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam;

2) papildpensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši likumam “Par privātajiem pensiju fondiem”;

G - laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

6. Izslēgt 12.panta pirmās daļas 2.punktu.

        

6. Izslēgt 12.panta pirmās daļas 2.punktu.

16. pants. Invaliditātes pensijas aprēķināšana

(4) Mainoties invaliditātes grupai, invaliditātes pensijas apmērs pārrēķināms no invaliditātes atkārtotas noteikšanas dienas šajā pantā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā apdrošinātās personas individuālo un maksimāli iespējamo apdrošināšanas stāžu un vidējo (aktualizēto) apdrošināšanas iemaksu algu, kāda bija ņemta vērā, aprēķinot (pārrēķinot) invaliditātes pensiju līdz invaliditātes grupas maiņas dienai.

7. Papildināt 16.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja invaliditātes grupa tiek mainīta no vieglākas uz smagāku, pārrēķinātais invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemtās invaliditātes pensijas apmēru."

        

7. Papildināt 16.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja invaliditātes grupa tiek mainīta no vieglākas uz smagāku, pārrēķinātais invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemtās invaliditātes pensijas apmēru."
   

9

Deputāte S.Bendrāte

Papildināt likuma 16. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Ja invalīda apgādībā ir bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, invalīdam piešķirtā pensija palielināma šādā apmērā:

PP = MUA x ABSk

PP – pensijas palielinājums;

ABSk - par 18 gadiem jaunāko apgādājamo bērnu skaits;

MUA - normatīvajos aktos noteiktais minimālo uzturlīdzekļu apmērs, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem.”

 Neatbalstīt

Neatbalstīt

  

23.pants. Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana

(1) Šā likuma 19.pantā norādītajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas šādā apmērā:

1) vienam bērnam - 50 procenti no pensijas;

2) diviem bērniem - 75 procenti no pensijas;

3) trim un vairāk bērniem - 90 procenti no pensijas, bet ne mazāk par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam.

8.  23.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šā likuma 19.pantā minētajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam nedrīkst būt mazāks par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, un to aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas šādā apmērā:

1) vienam bērnam – 50 procenti no pensijas;

2) diviem bērniem – 75 procenti no pensijas;

3) trim un vairāk bērniem – 90 procenti no pensijas.";

10

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt likuma 23.panta 1.daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 19.pantā norādītajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir pēc šādas formulas:

Vi
P= ----------------- x APSk
APSk + 2

P - pensija, 

Vi - apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas (neatkarīgi no tā, cik ilgs bijis pārtraukums darbā) pēdējo piecu gadu laikā pirms apgādnieka nāves. Mēneši, kuros apgādnieks nostrādājis nepilnu darba dienu skaitu, apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai ņemami vērā kā pilni darba mēneši. Ja piecu gadu laikā pirms apgādnieka nāves ir nostrādāts mazāk par 36 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga aprēķināma par faktiski nostrādātajiem darba mēnešiem;

APSk - apgādājamo personu skaits.”

 Neatbalstīt

Neatbalstīt

8.  23.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šā likuma 19.pantā minētajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam nedrīkst būt mazāks par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, un to aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas šādā apmērā:

1) vienam bērnam – 50 procenti no pensijas;

2) diviem bērniem – 75 procenti no pensijas;

3) trim un vairāk bērniem – 90 procenti no pensijas.";

(2) Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā no tēva un mātes iespējamām vecuma pensijām. Par abiem vecākiem piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas kopējais apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta ceturtajā daļā noteikto apmēru, ievērojot to, ka apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs par katru no mirušajiem vecākiem nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta katram bērnam.

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs par katru no vecākiem nedrīkst būt mazāks par apmēru, kāds katram bērnam noteikts šā panta pirmajā daļā.";

11

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt likuma 23.panta 2. daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā no tēva un mātes apdrošināšanas iemaksu algas. Apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs par katru no mirušajiem vecākiem nedrīkst būt mazāks par normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem.”

 Neatbalstīt

Neatbalstīt

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs par katru no vecākiem nedrīkst būt mazāks par apmēru, kāds katram bērnam noteikts šā panta pirmajā daļā.";

(3) Iespējamā vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz mēnesim, kurā apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir veiktas apdrošināšanas iemaksas no tādas apdrošināšanas iemaksu algas, kāda apgādniekam vidēji bija darba vai tam pielīdzinātajos periodos, bet tad, ja vidējā apdrošināšanas iemaksu alga šajos periodos ir bijusi mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija), vai arī tad, ja apgādniekam pēc šā likuma spēkā stāšanās vispār nav bijis darba un tam pielīdzināto periodu, — no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentiem (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija).

  

12

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt likuma 23.panta 3.daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga darba vai tam pielīdzinātajos periodos ir bijusi mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija), vai arī tad, ja apgādniekam pēc šā likuma spēkā stāšanās vispār nav bijis darba un tam pielīdzināto periodu, tad iemaksu alga (Vi) apgādnieka zaudējuma pensijas noteikšanai aprēķināma no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentiem (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija).”

 Neatbalstīt

Neatbalstīt

  

(5) Ja apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs, kas aprēķināts, ievērojot apgādnieka apdrošināšanas iemaksas, nesasniedz šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru, starpība tiek segta no valsts pamatbudžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

  

13

Deputāte S.Bendrāte

Svītrot likuma 23.panta 5.daļu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

  

(7) Apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējam ir tiesības pieprasīt no kopējā pensijas apmēra izdalīt viņam pienākošos pensijas daļu. Pensijas daļu izdala šā likuma 30.panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos, ņemot vērā jau izmaksātās pensijas summas.

papildināt septīto daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Ja viens no izdalītās pensijas daļas saņēmējiem zaudē tiesības uz pensiju, pārējiem turpina izmaksāt iepriekš noteikto pensijas daļu (izņemot gadījumu, kad pensijas izmaksa pārtraukta sakarā ar šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētā vecuma sasniegšanu). Ja zaudētās tiesības triju mēnešu laikā nav atjaunotas, pārējiem apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem pensiju pārrēķina šā likuma 25.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.”;

       

papildināt septīto daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Ja viens no izdalītās pensijas daļas saņēmējiem zaudē tiesības uz pensiju, pārējiem turpina izmaksāt iepriekš noteikto pensijas daļu (izņemot gadījumu, kad pensijas izmaksa pārtraukta sakarā ar šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētā vecuma sasniegšanu). Ja zaudētās tiesības triju mēnešu laikā nav atjaunotas, pārējiem apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem pensiju pārrēķina šā likuma 25.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.”;

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja, aprēķinot iespējamo vecuma pensiju saskaņā ar šā panta trešo daļu, iespējamais apdrošināšanas stāža periods līdz dienai, kad apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, pārklājas divās vai vairākās valstīs, pensijas aprēķināšanai piemērojamo iespējamo apdrošināšanas stāžu aprēķina pēc šādas formulas:

ASie
AS= -------- x ASL
ASi

AS – apdrošināšanas stāžs;

ASi – mirušā apgādnieka individuālais apdrošināšanas stāžs (kopējais visās valstīs);

ASie – apdrošināšanas stāžs, kas būtu uzkrāts no apgādnieka nāves dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

ASL – mirušā apgādnieka uzkrātais apdrošināšanas stāžs, kas noteikts saskaņā ar šo likumu."

        

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja, aprēķinot iespējamo vecuma pensiju saskaņā ar šā panta trešo daļu, iespējamais apdrošināšanas stāža periods līdz dienai, kad apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, pārklājas divās vai vairākās valstīs, pensijas aprēķināšanai piemērojamo iespējamo apdrošināšanas stāžu aprēķina pēc šādas formulas:

ASie
AS= -------- x ASL
ASi

AS – apdrošināšanas stāžs;

ASi – mirušā apgādnieka individuālais apdrošināšanas stāžs (kopējais visās valstīs);

ASie – apdrošināšanas stāžs, kas būtu uzkrāts no apgādnieka nāves dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

ASL – mirušā apgādnieka uzkrātais apdrošināšanas stāžs, kas noteikts saskaņā ar šo likumu."

24.pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar apdrošināšanas iemaksu veikšanu par periodu pēc pensijas piešķiršanas

(1) Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 12 mēnešus, piešķirtā pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi trijos gados.

9.  24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (I vai II grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi gadā.";

        

9.  24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (I vai II grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi gadā.";

(2) Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, neņemot vērā šā likuma 12.panta otrajā daļā minētos nosacījumus, un pensija, kas saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto kārtību aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi gada vai ilgākā laikā pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).

izslēgt otrajā daļā vārdus "gada vai ilgākā laikā";

       

izslēgt otrajā daļā vārdus "gada vai ilgākā laikā";

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) I un II grupas invaliditātes pensiju pārrēķina, ņemot vērā papildināto apdrošināšanas stāžu, pēc formulas, kas bija piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas."

        

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) I un II grupas invaliditātes pensiju pārrēķina, ņemot vērā papildināto apdrošināšanas stāžu, pēc formulas, kas bija piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas."

24.1 pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar pievienoto fondētās pensijas kapitālu un papildpensijas kapitālu

Valsts pensiju šā likuma 24.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārrēķināt sakarā ar pievienoto fondētās pensijas kapitālu un papildpensijas kapitālu neatkarīgi no to uzkrāšanas ilguma.

10. Izslēgt 24.1 panta nosaukumā un tekstā vārdus "un papildpensijas kapitālu".

14

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt 24.1 pantā vārdu “to”.

  

Atbalstīt

10. 24.1 pantā:

izslēgt nosaukumā un tekstā vārdus "un papildpensijas kapitālu";

izslēgt vārdu “to”.

25.pants. Piešķirtās valsts pensijas pārrēķināšanas gadījumi un termiņi

(1) Tiesības uz valsts pensijas palielināšanu var iegūt sakarā ar:

1) apdrošināšanas iemaksu papildināšanu šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā;

2) to ģimenes locekļu skaita palielināšanos, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju;

3) fondētās pensijas kapitāla pievienošanu;

4) papildpensijas kapitāla pievienošanu.

11.  25.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

        

11.  25.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

(2) Ja ir iegūtas tiesības uz valsts pensijas palielināšanu, pensiju pārrēķina šādos termiņos:

1) šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā — ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu un visus nepieciešamos dokumentus viņš iesniedzis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti iesniegti pēc 15.datuma;

2) šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā — šā likuma 30.panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā;

3) šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā — ar dienu, kad pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju;

4) šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajā gadījumā — ar dienu, kad papildpensijas kapitāls ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

izslēgt otrās daļas 4.punktu.

        

izslēgt otrās daļas 4.punktu.

26.1 pants. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka Labklājības ministrija.

12. Papildināt 26.1 pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pensijas teorētiskā apmēra noteikšanai [aprēķinā tiek ņemti vērā vairākās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs uzkrātie apdrošināšanas un tai pielīdzinātie periodi] saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (turpmāk — regula Nr.1408/71), attiecībā uz citu ES un EEZ dalībvalstu apdrošināšanas periodiem pieņem, ka personas apdrošināšanas iemaksu alga konkrētajā gadā ir vienāda ar iepriekšējā gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu Latvijā.”

15

Juridiskais birojs

Papildināt 12.pantu ar jaunu rindkopu šādā redakcijā:

“uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu”;

Atbalstīt

Atbalstīt

12. Papildināt 26.1 pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pensijas teorētiskā apmēra noteikšanai [aprēķinā tiek ņemti vērā vairākās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs uzkrātie apdrošināšanas un tai pielīdzinātie periodi] saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (turpmāk — regula Nr.1408/71), attiecībā uz citu ES un EEZ dalībvalstu apdrošināšanas periodiem pieņem, ka personas apdrošināšanas iemaksu alga konkrētajā gadā ir vienāda ar iepriekšējā gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu Latvijā.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

27.pants. Valsts pensijas pieprasīšanas kārtība

Pensijas pieprasījums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti personīgi vai ar darba devēja starpniecību iesniedzami Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei pēc pensijas pieprasītāja dzīvesvietas.

13. Aizstāt 27.pantā vārdus "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei pēc pensijas pieprasītāja dzīvesvietas" ar vārdiem "vienā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām".

        

13. Aizstāt 27.pantā vārdus "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei pēc pensijas pieprasītāja dzīvesvietas" ar vārdiem "vienā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām".

28.pants. Valsts pensiju piešķiršana un pārrēķināšana Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē

(1) Pensijas pieprasījumu un pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai) nepieciešamos dokumentus, kā arī datus par pensijas pieprasītāja veikto apdrošināšanas iemaksu periodu un apjomu izskata Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāle, un tās vadītājs pieņem attiecīgu lēmumu.

14. Aizstāt 28.panta pirmajā daļā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona".

        

14. Aizstāt 28.panta pirmajā daļā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona".

29.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

(1) Sūdzību sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles lēmumu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

(2) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

15. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt, mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas iesniedzot iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas."

        

15. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt, mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas iesniedzot iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas."

30.pants. Valsts pensijas piešķiršanas termiņi

(5) Pensija, uz kuru likumā noteiktajos gadījumos ir zaudētas tiesības, atjaunojama ar dienu, kad no jauna iegūtas tiesības uz to. Atjaunojot pensijas izmaksu, pensija pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu. Ja no pensijas izmaksas pārtraukšanas dienas pagājuši vairāk nekā 3 gadi, pensiju piešķir no jauna.

16.  30.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pensija, uz kuru likumā noteiktajos gadījumos ir zaudētas tiesības, atjaunojama ar dienu, kad no jauna iegūtas tiesības uz to, taču ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pensijas atjaunošanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas. Atjaunojot pensiju, tā pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu. Ja no invaliditātes pensijas izmaksas pārtraukšanas dienas pagājuši vairāk nekā pieci gadi, invaliditātes pensiju piešķir no jauna.";

        

16.  30.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pensija, uz kuru likumā noteiktajos gadījumos ir zaudētas tiesības, atjaunojama ar dienu, kad no jauna iegūtas tiesības uz to, taču ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pensijas atjaunošanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas. Atjaunojot pensiju, tā pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu. Ja no invaliditātes pensijas izmaksas pārtraukšanas dienas pagājuši vairāk nekā pieci gadi, invaliditātes pensiju piešķir no jauna.";

(6) Valsts pensija, kuras izmaksa pārtraukta, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, atjaunojama (neatkarīgi no izmaksas pārtraukšanas laika) ar dienu, kad saņemts iesniegums par pensijas izmaksas atjaunošanu. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

izslēgt sesto daļu.

        

izslēgt sesto daļu.

32.pants. Valsts pensijas izmaksāšanas kārtība

(1) Valsts pensijas izmaksājamas katru mēnesi. Valsts pensija pēc pensijas saņēmēja pieprasījuma pārskaitāma viņa norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, izmaksājama pakalpojuma sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā vai piegādājama pensijas saņēmēja dzīvesvietā. Pieprasījums pārskaitīt pensiju kontā atjaunojams reizi 12 mēnešos.

17.  32.pantā:

izslēgt pirmās daļas trešo teikumu;

        

17.  32.pantā:

izslēgt pirmās daļas trešo teikumu;

(2) Pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt pensiju. Nepārtraukti pēc vienas pilnvaras pensija izmaksājama ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

        

izslēgt otrās daļas otro teikumu;
 

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pensija, kuras izmaksa pārtraukta, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, atjaunojama (neatkarīgi no izmaksas pārtraukšanas laika) ar dienu, kad saņemts iesniegums par pensijas izmaksas atjaunošanu. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

(6) Latvijas Republikā piešķirtā pensija, kuras izmaksa pārtraukta sakarā ar personas izbraukšanu uz dzīvi ārvalstīs, atjaunojama ar pieprasījuma iesniegšanas dienu, ja persona ir atgriezusies uz dzīvi Latvijas Republikā vai dzīvo citas ES vai EEZ dalībvalsts teritorijā. Ja ES vai EEZ teritorijā dzīvojoša persona pieprasījumu par pensijas atjaunošanu iesniedz līdz 2006.gada 30.aprīlim, pensijas izmaksu atjauno ar 2004.gada 1.maiju. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.”

        

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pensija, kuras izmaksa pārtraukta, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, atjaunojama (neatkarīgi no izmaksas pārtraukšanas laika) ar dienu, kad saņemts iesniegums par pensijas izmaksas atjaunošanu. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

(6) Latvijas Republikā piešķirtā pensija, kuras izmaksa pārtraukta sakarā ar personas izbraukšanu uz dzīvi ārvalstīs, atjaunojama ar pieprasījuma iesniegšanas dienu, ja persona ir atgriezusies uz dzīvi Latvijas Republikā vai dzīvo citas ES vai EEZ dalībvalsts teritorijā. Ja ES vai EEZ teritorijā dzīvojoša persona pieprasījumu par pensijas atjaunošanu iesniedz līdz 2006.gada 30.aprīlim, pensijas izmaksu atjauno ar 2004.gada 1.maiju. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.”

33.pants. Avansi

Ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz pensiju, bet ir paredzams, ka tās apmēra noteikšanai būs nepieciešams ilgs laiks (arhīva izziņu saņemšanai par apdrošināšanas stāžu), pensijas pieprasītājam var piešķirt un izmaksāt pensiju avansa veidā, nepārsniedzot minimālās vecuma pensijas mēneša apmēru. Avansu izmaksā, ja apdrošinātā per sona, kurai ir tiesības uz pensiju, to pieprasa. Avansa izmaksu uzsāk ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc pensijas pieprasījuma saņemšanas dienas un turpina izmaksāt ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

18.  33.pantā:

aizstāt vārdus "arhīva izziņu" ar vārdu "dokumentu";

papildināt pantu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Nosacījums par avansa minimālo apmēru un termiņu nav attiecināms uz gadījumiem, kad piemēro regulu Nr.1408/71."

16

Labklājības ministre D.Staķe

Izteikt likumprojekta 18.pantu šādā redakcijā:

“18. Izteikt 33.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz pensiju, bet pensijas apmēra noteikšanai nav visa nepieciešamā informācija, pensijas pieprasītājam izmaksā avansu. Avansu izmaksā ne ilgāk par sešiem mēnešiem, skaitot no nākamā mēneša pēc pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienas. Avansa izmaksas termiņš nav attiecināms uz gadījumiem, kad piemēro Regulu Nr.1408/71.

(2) Ja izmaksātais avanss pārsniedz summu, kas personai pienākas, pārmaksāto summu atlīdzina no turpmākās pensijas izmaksas.””

Atbalstīt

Atbalstīt

18. Izteikt 33.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz pensiju, bet pensijas apmēra noteikšanai nav visa nepieciešamā informācija, pensijas pieprasītājam izmaksā avansu. Avansu izmaksā ne ilgāk par sešiem mēnešiem, skaitot no nākamā mēneša pēc pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienas. Avansa izmaksas termiņš nav attiecināms uz gadījumiem, kad piemēro Regulu Nr.1408/71.

(2) Ja izmaksātais avanss pārsniedz summu, kas personai pienākas, pārmaksāto summu atlīdzina no turpmākās pensijas izmaksas.”

36.pants. Ieturējumi no valsts pensijas

(1) Ieturējumus no valsts pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kurus saskaņā ar likumu izpilda tiesas nolēmumu izpildīšanai noteiktajā kārtībā;

2) pamatojoties uz institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kuri izpildāmi bezstrīda kārtībā;

3) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles vadītāja rīkojumu, lai piedzītu tās pensijas summas, kas pensionāram pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10% no izmaksājamās pensijas.

19.  36.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "var izdarīt" ar vārdu "izdara";

aizstāt pirmās daļas 3.punkta pirmajā teikumā vārdus "vadītāja rīkojumu" ar vārdiem "amatpersonas lēmumu";

izslēgt pirmās daļas 3.punkta otrajā teikumā vārdus "ne vairāk kā";

        

19.  36.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "var izdarīt" ar vārdu "izdara";

aizstāt pirmās daļas 3.punkta pirmajā teikumā vārdus "vadītāja rīkojumu" ar vārdiem "amatpersonas lēmumu";

izslēgt pirmās daļas 3.punkta otrajā teikumā vārdus "ne vairāk kā";

(2) Ieturējumi no valsts pensijas aprēķināmi no pensijas saņēmējam izmaksājamās summas. Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50% no pensijas. Ja pensijas izmaksa tiek izbeigta pirms parāda dzēšanas, sociālās apdrošināšanas iestādes atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā. Ieturējumus no invaliditātes pensijas izdara no summas, kura pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

aizstāt otrās daļas trešajā teikumā vārdus "sociālās apdrošināšanas iestādes" ar vārdiem "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas".

17

 

 

 

18

Deputāte S.Bendrāte

Aizstāt likuma 36.panta otrajā daļā skaitli “50” ar skaitli “30”.

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Izteikt 36.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ieturējumi no valsts pensijas aprēķināmi no pensijas saņēmējam izmaksājamās summas. Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50% no pensijas. Ja pensijas izmaksa tiek izbeigta pirms parāda dzēšanas, sociālās apdrošināšanas iestādes atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

aizstāt otrajā daļā skaitli “50” ar skaitli “30”;

aizstāt otrās daļas trešajā teikumā vārdus "sociālās apdrošināšanas iestādes" ar vārdiem "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas".
   

19

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Papildināt 36.pantu ar 3.daļu šādā redakcijā:

“(3) Ieturējumus no invaliditātes pensijas izdara no summas, kura divreiz pārsniedz ar ienākuma nodokli neapliekamo summu.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

  

Pārejas noteikumi

1. Latvijas pilsoņiem, repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem līdz 1991.gada 1.janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai), neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta 1991.gada 1.janvārī bija Latvija, apdrošināšanas stāžu veido Latvijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī ārpus Latvijas uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kuri minēti šā punkta 4., 5. un 10. apakšpunktā. Līdz 1991.gada 1.janvārim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā - līdz 1996.gada 1.janvārim apdrošināšanas stāžu veido šādi darbam pielīdzinātie periodi:

20. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"1. Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā – līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:";

20

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt pārejas noteikumu 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"1. Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Šis nosacījums attiecas arī uz Latvijas nepilsoņiem, kā arī ārvalstniekiem un bezvalstniekiem ar pastāvīgo uzturēšanas atļauju, kuri 1992.gada 1.jūlijā bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā.

Pārējiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā – līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:"

Neatbalstīt

Neatbalstīt

20. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"1. Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā – līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:";

1) obligātais aktīvais militārais dienests;

izteikt 1.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests;";

        

izteikt 1.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests;";

4) mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas;

papildināt 1.punkta 4.apakšpunktu pēc vārdiem "pēc vidējās izglītības iegūšanas" ar vārdiem "bet ne vairāk par pieciem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti ne vairāk kā pieci gadi, un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi";

        

papildināt 1.punkta 4.apakšpunktu pēc vārdiem "pēc vidējās izglītības iegūšanas" ar vārdiem "bet ne vairāk par pieciem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti ne vairāk kā pieci gadi, un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi";

5) mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;

papildināt 1.punkta 5.apakšpunktu pēc vārdiem "aspirantūras dienas nodaļā" ar vārdiem "bet ne vairāk par trim gadiem";

        

papildināt 1.punkta 5.apakšpunktu pēc vārdiem "aspirantūras dienas nodaļā" ar vārdiem "bet ne vairāk par trim gadiem";

2. No 1991.gada 1.janvāra līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai), veido darbs vai tam pielīdzinātie nodarbinātības periodi, kuru laikā kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi nodarbinātības periodi:

izteikt 2.punkta ievaddaļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“2. No 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžu veido darbs un tam pielīdzinātie periodi, kuri norādīti šā punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā un kuros bija jāveic, bet attiecībā uz pašnodarbinātām personām ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, un šā punkta 4., 5., 6. un 7.apakšpunktā norādītie darbam pielīdzinātie periodi, kuros ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.”;

21

Deputāts P.Simsons

Līdz ar to grozījumu 20. punkta 5.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:

izteikt 2.punkta ievaddaļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“2. No 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim apdrošināšanas stāžu veido darbs un tam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šī punkta 1., 2., 3. un 4.apakšpunktā un kuru laikā bija jāveic, bet attiecībā uz pašnodarbinātām personām ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, un 5., 6., 7. un 8. apakšpunktā norādītie darbam pielīdzinātie periodi, kuru laikā ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.”;

Neatbalstīt

Neatbalstīt

izteikt 2.punkta ievaddaļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“2. No 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžu veido darbs un tam pielīdzinātie periodi, kuri norādīti šā punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā un kuros bija jāveic, bet attiecībā uz pašnodarbinātām personām ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, un šā punkta 4., 5., 6. un 7.apakšpunktā norādītie darbam pielīdzinātie periodi, kuros ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.”;

1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais dienests;

izteikt 2.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests;";

        

izteikt 2.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests;";

4) mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas;

5) pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;

6) laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu;

7) laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam.

  

22

Deputāts P.Simsons

Papildināt likuma pārejas noteikumu 2.punktu ar jaunu 4.apakšpunktu šādā redakcijā, pārējiem apakšpunktiem attiecīgi mainot numerāciju:

“4) laiks, kad persona, kuras laulātais pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs, uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

  

11. Nosakot tiesības uz koeficientu pensijai par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos Latvijas teritorijā, piemērojami saraksti, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

  

23

Labklājības ministre D.Staķe

Papildināt likumprojekta 20.pantu, iekļaujot tajā grozījumus pārejas noteikumu 11.punktā šādā redakcijā:

“aizstāt pārejas noteikumu 11.punktā vārdus "uz koeficientu pensijai" ar vārdiem “uz pensiju sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunktā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

aizstāt pārejas noteikumu 11.punktā vārdus "uz koeficientu pensijai" ar vārdiem “uz pensiju sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunktā”;

15. Līdz 2005.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas ik gadu, bet, ja inflācija pārsniedz 3 procentus gadā, — ik pēc pusgada, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksu šādā kārtībā:

valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;

valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu.

No 2006.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksa.

Pārskatot valsts pensijas, tiek pārskatīts piešķirtās pensijas apmērs.

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15. Līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas šādā kārtībā:

1) līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu;

2) no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;

3) pārskatot valsts pensijas, tiek pārskatīts piešķirtās pensijas apmērs.";

24

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK

Aizstāt likuma Pārejas noteikumu 15.punkta pirmajā apakšpunktā vārdu “trīskāršu” ar vārdu “pieckāršu” un svītrot šī punkta 2.teikumu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15. Līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas šādā kārtībā:

1) līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu;

2) no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;

3) pārskatot valsts pensijas, tiek pārskatīts piešķirtās pensijas apmērs.";

16. Pensijas, kas piešķirtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, bet attiecībā uz invaliditātes pensiju - pirms 1997.gada 1.janvāra, netiek pārrēķinātas, izņemot šādus gadījumus, kad tas tiek veikts šādā kārtībā:

1) ja papildināts līdz 1996.gada 1.janvārim uzkrātais apdrošināšanas stāžs, ja ģimenes sastāvā notikušas pārmaiņas, kas skar tos ģimenes locekļus, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mainījusies invaliditātes grupa, vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensija pārrēķināma pēc formulas:

 

   P =    0.3 x VA + 0.004 x VA x AS x ĢL

 

P - pensija,

VA — pēdējā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas,

AS - apdrošināšanas stāža pilni gadi,

ĢL - to ģimenes locekļu skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Tas ņemams vērā, vienīgi aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju, kuras apmērs trim un vairāk bērniem nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam. Ja apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs trim un vairāk bērniem nesasniedz iepriekš noteikto pensijas apmēru, starpība tiek segta no valsts pamatbudžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

16.punktā:

izteikt 1.apakšpunkta formulas apzīmējuma ĢL skaidrojumu šādā redakcijā:

"ĢL – to ģimenes locekļu skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.";

       

16.punktā:

izteikt 1.apakšpunkta formulas apzīmējuma ĢL skaidrojumu šādā redakcijā:

"ĢL – to ģimenes locekļu skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.";

4) sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts pēc šā likuma spēkā stāšanās, vecuma pensija un izdienas pensija pārrēķināma šā likuma 2 4.pantā noteiktajā kārtībā;

izteikt 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts pēc šā likuma stāšanās spēkā, vecuma pensija, izdienas pensija un I un II grupas invaliditātes pensija pārrēķināma šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā;”;

        

izteikt 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts pēc šā likuma stāšanās spēkā, vecuma pensija, izdienas pensija un I un II grupas invaliditātes pensija pārrēķināma šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā;”;

5) pārrēķinot pensiju, ņemami vērā šā likuma 25.panta otrās daļas 1. un 2.punktā un trešajā daļā noteiktie termiņi. Ja invaliditātes pensijas saņēmējam mainījusies invaliditātes grupa, invaliditātes pensija pārrēķināma no dienas, kad mainīta invaliditātes grupa;

papildināt 5.apakšpunkta pirmo teikumu ar vārdiem “izņemot šo pārejas noteikumu 23.punktā minētos gadījumus”;

       

papildināt 5.apakšpunkta pirmo teikumu ar vārdiem “izņemot šo pārejas noteikumu 23.punktā minētos gadījumus”;

28. Latvijas Republikas pilsoņi, kuri līdz 1999.gada 1.septembrim izbraukuši uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, turpina saņemt Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

izteikt 28.punktu šādā redakcijā:

"28. Personām, kuras līdz 2001.gada 31.decembrim ir izbraukušas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs kā Latvijas Republikas pilsoņi, Latvijas Republikā piešķirtās pensijas izmaksa turpināma vai atjaunojama no pieprasījuma iesniegšanas dienas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pensijas izmaksa personām, kuras uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs izbraukušas, sākot ar 2002.gada 1.janvāri, nodrošināma saskaņā ar šā likuma 38.pantu.";

        

izteikt 28.punktu šādā redakcijā:

"28. Personām, kuras līdz 2001.gada 31.decembrim ir izbraukušas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs kā Latvijas Republikas pilsoņi, Latvijas Republikā piešķirtās pensijas izmaksa turpināma vai atjaunojama no pieprasījuma iesniegšanas dienas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pensijas izmaksa personām, kuras uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs izbraukušas, sākot ar 2002.gada 1.janvāri, nodrošināma saskaņā ar šā likuma 38.pantu.";

30. Sievietēm un vīriešiem, kuriem vecuma pensija piešķirta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 29.punktu, līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) pensijas izmaksas apmērs ir 80 procenti no piešķirtās vecuma pensijas, taču tas nedrīkst būt mazāks par 80 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Minētais nosacījums attiecas arī uz personām, kurām līdz 2002.gada 1.janvārim priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija tika izmaksāta 80 procentu apmērā.

izslēgt 30.punktā vārdus "taču tas nedrīkst būt mazāks par 80 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta";

        

izslēgt 30.punktā vārdus "taču tas nedrīkst būt mazāks par 80 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta";

34. Līdz 2006.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav lielāks par 20 gadiem, — 1,1;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 20 gadiem, bet nav lielāks par 30 gadiem, — 1,3;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, — 1,5.

  

25

 

 

 

 

 

 

 

26

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā:

“Līdz 2006.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par 100 latiem.”

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt Pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā:

“34. Līdz 2006.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav lielāks par 15 gadiem, — 1,05;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 15 gadiem, bet nav lielāks par 20 gadiem, — 1,1;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 20 gadiem, bet nav lielāks par 25 gadiem, — 1,3;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 25 gadiem, bet nav lielāks par 30 gadiem, — 1,5;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, — 1,7.”

Vai variants:

Deputāte S.Bendrāte

Izteikt Pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā:

“34. Līdz 2006.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav lielāks par 15 gadiem, — 1,05;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 15 gadiem, bet nav lielāks par 20 gadiem, — 1,1;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 20 gadiem, bet nav lielāks par 25 gadiem, — 1,3;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 25 gadiem, bet nav lielāks par 30 gadiem, — 1,5;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, bet nav lielāks par 35 gadiem, — 1,7;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 35 gadiem, bet nav lielāks par 40 gadiem, — 1,9;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 40 gadiem, — 2.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

  

28

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Papildināt Pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā:

“36. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1. janvārim izstrādā noteikums par valsts pensijām, kas piešķiramas par darbu kaitīgos un sevišķi kaitīgos darba apstākļos, kas dod tiesības saņemt pensiju 5 gadus ātrāk.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt
 

papildināt pārejas noteikumus ar 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 43.punktu šādā redakcijā:

“36. Ja iegūtas tiesības uz valsts pensijas (neatkarīgi no tās piešķiršanas laika) palielināšanu sakarā ar šo noteikumu 1.punktā minēto darba un tam pielīdzināto periodu papildināšanu, pensiju, pamatojoties uz pensijas saņēmēja pieprasījumu, pārrēķina šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos, ievērojot līdz pensijas pārrēķināšanai piemēroto pensijas aprēķināšanas kārtību.

37. Valsts pensija, kas piešķirta līdz 1995.gada 31.decembrim, nedrīkst būt mazāka par minimālo apmēru, kādu attiecīgā veida pensijai nosaka šis likums.

38. Ja personai no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam ir uzkrāti šā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktā un šo pārejas noteikumu 2.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētie apdrošināšanas periodi, kuri nav ņemti vērā pensijas aprēķināšanā, pensija, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, pārrēķināma ar 2005.gada 1.aprīli.

39. Ja iestājušies apstākļi, kas saskaņā ar šo pārejas noteikumu 29.punktu ļauj piešķirtās pensijas vietā saņemt pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem, kādus nosaka šis likums, pensiju pārrēķina šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā.

40. Vecuma pensiju, kas piešķirta izdienas vai invaliditātes pensijas vietā, pārrēķināšanas gadījumā veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, neņemot vērā šo pārejas noteikumu 12. un 19.punkta nosacījumus, un pensija, kas šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).

29

Juridiskais birojs

20.pantā:

aizstāt vārdus un skaitļus “papildināt pārejas noteikumus ar 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 43.punktu šādā redakcijā:” ar vārdiem un skaitļiem “papildināt pārejas noteikumus ar 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45.punktu šādā redakcijā;”

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45.punktu šādā redakcijā:

“36. Ja iegūtas tiesības uz valsts pensijas (neatkarīgi no tās piešķiršanas laika) palielināšanu sakarā ar šo noteikumu 1.punktā minēto darba un tam pielīdzināto periodu papildināšanu, pensiju, pamatojoties uz pensijas saņēmēja pieprasījumu, pārrēķina šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos, ievērojot līdz pensijas pārrēķināšanai piemēroto pensijas aprēķināšanas kārtību.

37. Valsts pensija, kas piešķirta līdz 1995.gada 31.decembrim, nedrīkst būt mazāka par minimālo apmēru, kādu attiecīgā veida pensijai nosaka šis likums.

38. Ja personai no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam ir uzkrāti šā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktā un šo pārejas noteikumu 2.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētie apdrošināšanas periodi, kuri nav ņemti vērā pensijas aprēķināšanā, pensija, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, pārrēķināma ar 2005.gada 1.aprīli.

39. Ja iestājušies apstākļi, kas saskaņā ar šo pārejas noteikumu 29.punktu ļauj piešķirtās pensijas vietā saņemt pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem, kādus nosaka šis likums, pensiju pārrēķina šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā.

40. Vecuma pensiju, kas piešķirta izdienas vai invaliditātes pensijas vietā, pārrēķināšanas gadījumā veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, neņemot vērā šo pārejas noteikumu 12. un 19.punkta nosacījumus, un pensija, kas šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).
 

41. Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, ES un EEZ dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā), līdz 2009.gada 31.decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru stāža gadu atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā pie vecuma pensijas piešķir ikmēneša piemaksu, kā arī šīs piemaksas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

30

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK

Izteikt likuma Pārejas noteikumu 41.punktu šādā redakcijā:

“Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru pensijas apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu mēnesī, piešķir piemaksu par katru darba stāža gadu gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem vai 25 gadiem, ja piešķirta izdienas pensija vai pensija par darbu veselībai kaitīgos apstākļos. Piešķirot piemaksu, pensijas apmērā ieskaita arī to pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, ES un EEZ dalībvalstis, un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā. Piemaksu piešķir līdz 2009. gada 31. decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Kārtību, kādā pie vecuma pensijas piešķir ikmēneša piemaksu, tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 20.pantā pārejas noteikumu 41.punktu šādā redakcijā:

“41. Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet pensijas saņēmējiem, kuriem vecuma pensija piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, kuru stāžs nav mazāks par 25 gadiem un kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, kā arī valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā), līdz 2009.gada 31.decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir ikmēneša piemaksu par katru stāža gadu atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā pie vecuma pensijas piešķir ikmēneša piemaksu, tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

41. Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, ES un EEZ dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā), līdz 2009.gada 31.decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru stāža gadu atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā pie vecuma pensijas piešķir ikmēneša piemaksu, kā arī šīs piemaksas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
 

42. Ja apdrošināšanas stāžā ieskaitīti ārpus Latvijas uzkrātie periodi, tad, iegūstot tiesības uz citas valsts pensiju (saskaņā ar regulu Nr.1408/71) par to pašu apdrošināšanas periodu, pensiju pēc personas pieprasījuma pārrēķina, šo periodu neieskaitot. Visu valstu piešķirto pensiju kopsumma nevar būt mazāka par to pensijas apmēru, ko persona saņēmusi pirms pensijas pārrēķināšanas. Latvijas pensijas daļu var samazināt no nākamā mēneša pēc tam, kad saņemts lēmums par citā valstī piešķirto pensiju.

43. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 30.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumi Nr.134 "Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

        

42. Ja apdrošināšanas stāžā ieskaitīti ārpus Latvijas uzkrātie periodi, tad, iegūstot tiesības uz citas valsts pensiju (saskaņā ar regulu Nr.1408/71) par to pašu apdrošināšanas periodu, pensiju pēc personas pieprasījuma pārrēķina, šo periodu neieskaitot. Visu valstu piešķirto pensiju kopsumma nevar būt mazāka par to pensijas apmēru, ko persona saņēmusi pirms pensijas pārrēķināšanas. Latvijas pensijas daļu var samazināt no nākamā mēneša pēc tam, kad saņemts lēmums par citā valstī piešķirto pensiju.

43. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 30.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumi Nr.134 "Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

 

 
   

32

Deputāts V.Buzajevs

Papildināt pārejas noteikumus ar 44.punktu šādā redakcijā:

“44. Personām, kurām ir piešķirta valsts pensija, un kurām saskaņā ar grozījumiem parējās noteikumu 1.punktā ir papildināts apdrošināšanas stāžs, pārrēķina pensiju ar pensijas piešķiršanas brīdi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

  
   

33

Juridiskais birojs

papildināt pantu ar tekstu šādā redakcijā:

“44. Grozījumi šā likuma 24.panta 1.daļā par vecuma un invaliditātes pensijas pārrēķināšanu, ko varēs veikt ne biežā kā vienu reizi gadā stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

45. Grozījumi šā likuma pārejas noteikumu 1.punkta ievaddaļā, kas nosaka līdz 1990.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžā ieskaitāmos darba un tam pielīdzināmos periodus stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”

Atbalstīt

Atbalstīt

44. Grozījumi šā likuma 24.panta 1.daļā par vecuma un invaliditātes pensijas pārrēķināšanu, ko varēs veikt ne biežā kā vienu reizi gadā stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

45. Grozījumi šā likuma pārejas noteikumu 1.punkta ievaddaļā, kas nosaka līdz 1990.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžā ieskaitāmos darba un tam pielīdzināmos periodus stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”
 

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un 20.panta pirmā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

34

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumus.

Atbalstīt

Atbalstīt

  
   

35

Juridiskais birojs

Papildināt ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.