Rīgā, 2006.gada 14.jūnijā

Nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojekta

“Bāriņtiesu likums” (reģ.nr.1409) izskatīšanu trešajā lasījumā.

Pielikumā: minētais likumprojekts uz lpp.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

.

Bāriņtiesu likums (reģ.nr. 1409)

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

(101)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt bāriņtiesas izveidošanas principus un kārtību, bāriņtiesas kompetenci un darbības principus, kā arī bāriņtiesas lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

1.pants. Likuma mērķis

2.pants. Bāriņtiesas izveidošana

(1) Bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.

“(2) Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Pagastos bāriņtiesa attiecīgajā pašvaldības teritorijā Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(3) Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada, pilsētas vai pagasta administratīvā teritorija.

(4) Vienā novadā, pilsētā vai pagastā ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu var izveidot vairākas bāriņtiesas. Šādā gadījumā pašvaldība nosaka katras bāriņtiesas darbības teritoriju.

(5) Vairākas pašvaldības saskaņā ar saviem lēmumiem var izveidot vienu bāriņtiesu. Šādā gadījumā bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgo pašvaldību administratīvā teritorija.

(6) Informāciju par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju, kā arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām pašvaldība publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(7) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas bāriņtiesas, tad bāriņtiesas nosaukumā iekļauj arī tās apdzīvotās vietas nosaukumu, kurā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.

Juridiskais birojs

Izteikt 2. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pagastos un pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, kā arī novados, kuros bāriņtiesas darbības teritorijā nav zvērināta notāra, bāriņtiesa Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.”

Juridiskā komisija

Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Pagastos un tajās pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, kā arī novados, izņemot administratīvā centra pilsētu, ja tajā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šajā likumā noteiktos uzdevumus.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.2.

Atbalstīts

2.pants. Bāriņtiesas izveidošana

(1) Bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.

(3) Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada, pilsētas vai pagasta administratīvā teritorija.

(6) Informāciju par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju, kā arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām pašvaldība publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(7) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas bāriņtiesas, tad bāriņtiesas nosaukumā iekļauj arī tās apdzīvotās vietas nosaukumu, kurā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.

3.pants. Bāriņtiesas finansēšana un darba tiesiskās attiecības

(1) Finanšu līdzekļus bāriņtiesas darbībai piešķir attiecīgās pašvaldības dome (padome). Ja bāriņtiesu kopīgi izveido vairākas pašvaldības, to finansē saskaņā ar attiecīgo pašvaldību vienošanos.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa darba attiecībām piemēro darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kuras prasa ievērot vienlīdzīgu tiesību principu un aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas un kuras nosaka darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka civiltiesisko atbildību un tās termiņus, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Bāriņtiesas darba organizācijas un dokumentu aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

Juridiskā komisija

Izteikt 3. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāju, kā arī bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekli, kuri saņem pašvaldības domes (padomes) mēneša amatalgu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka civiltiesisko atbildību un tās termiņus, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.”

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt 3.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bāriņtiesas darbības noteikumus nosaka Ministru kabinets”.

Atbalstīts

3.pants. Bāriņtiesas finansēšana un darba tiesiskās attiecības

(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāju, kā arī bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekli, kuri saņem pašvaldības domes (padomes) mēneša amatalgu, neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot tās normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka civiltiesisko atbildību un tās termiņus, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Bāriņtiesas darbības noteikumus nosaka Ministru kabinets.

4.pants. Bāriņtiesas darbības principi

(1) Bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem.

(2) Bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai citas rīcības nespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

4.pants. Bāriņtiesas darbības principi

(1) Bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem.

(2) Bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

5.pants. Bāriņtiesas darbības pārraudzība (1) Attiecībā uz šā likuma IV nodaļā noteikto uzdevumu izpildi bāriņtiesas ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas funkcionālajā pārraudzībā. (2) Tieslietu ministrija sniedz bāriņtiesām metodisko palīdzību šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē. (3) Bāriņtiesas lietu paraugsarakstu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs. (4) Bāriņtiesa ne retāk kā reizi gadā sniedz attiecīgās pašvaldības domei (padomei) pārskatu par savu darbību. (5) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no bāriņtiesas pārskatu par tās darbību.				5.pants. Bāriņtiesas darbības pārraudzība (1) Attiecībā uz šā likuma IV nodaļā noteikto uzdevumu izpildi bāriņtiesas ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas funkcionālajā pārraudzībā. (2) Tieslietu ministrija sniedz bāriņtiesām metodisko palīdzību šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē. (3) Bāriņtiesas lietu paraugsarakstu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs. (4) Bāriņtiesa ne retāk kā reizi gadā sniedz attiecīgās pašvaldības domei (padomei) pārskatu par savu darbību. (5) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no bāriņtiesas pārskatu par tās darbību.
6.pants. Bāriņtiesas zīmogi un to lietošana (1) Bāriņtiesai ir divu veidu zīmogi: 1) ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu; 2) ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu. (2) Zīmogu ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu lieto, izdarot apliecinājumus. (3) Ja bāriņtiesa neizdara apliecinājumu, tā lieto zīmogu ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu.	5.	Juridiskais birojs Aizstāt 6. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus “divu veidu” ar vārdu “šādi”.	Atbalstīts	6.pants. Bāriņtiesas zīmogi un to lietošana (1) Bāriņtiesai ir šādi zīmogi: 1) zīmogus ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu; 2) zīmogus ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu. (2) Zīmogu ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu lieto, izdarot apliecinājumus. (3) Ja bāriņtiesa neizdara apliecinājumu, tā lieto zīmogu ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu.
II nodaļa Bāriņtiesas sastāvs				II nodaļa Bāriņtiesas sastāvs
7.pants. Bāriņtiesas sastāvs (1) Bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi. (2) Bāriņtiesas sastāvā var būt bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks.				7.pants. Bāriņtiesas sastāvs (1) Bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi. (2) Bāriņtiesas sastāvā var būt bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks.
8.pants. Citi bāriņtiesas darbinieki (1) Bāriņtiesas lietvedību kārto sekretārs vai pašvaldības domes (padomes) norīkots darbinieks. (2) Bāriņtiesa atbilstoši darba apjomam ir tiesīga pieņemt darbā citus darbiniekus bāriņtiesas darba nodrošināšanai.	6.	Juridiskais birojs Izslēgt 8. panta nosaukumā vārdu “Citi”.	Atbalstīts	8.pants. Bāriņtiesas darbinieki (1) Bāriņtiesas lietvedību kārto sekretārs vai pašvaldības domes (padomes) norīkots darbinieks. (2) Bāriņtiesa atbilstoši darba apjomam ir tiesīga pieņemt darbā citus darbiniekus bāriņtiesas darba nodrošināšanai.

III nodaļa

Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu ievēlēšana amatā, atbrīvošana, atstādināšana un atcelšana no amata

III nodaļa

Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu ievēlēšana amatā, atbrīvošana, atstādināšana un atcelšana no amata

9.pants. Ievēlēšanas termiņš un pretendentu konkurss

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un ne mazāk kā trīs bāriņtiesas locekļus ievēlē attiecīgā pašvaldības dome (padome) uz pieciem gadiem.

(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatu attiecīgā pašvaldība var izsludināt atklātu pretendentu konkursu.

9.pants. Ievēlēšanas termiņš un pretendentu konkurss

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un ne mazāk kā trīs bāriņtiesas locekļus ievēlē attiecīgā pašvaldības dome (padome) uz pieciem gadiem.

(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatu attiecīgā pašvaldība var izsludināt atklātu pretendentu konkursu.

10.pants. Prasības pretendentiem

(1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt personas:

1) kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi;

2) kuras sasniegušas 25 gadu vecumu;

3) kurām ir otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība;

4) kuras prot valsts valodu.

(2) Par bāriņtiesas locekli var ievēlēt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis;

2) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

3) kurai ir pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša otrā līmeņa profesionālā augstākā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība;

4) kura prot valsts valodu.

(4) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets.

Juridiskā komisija

Papildināt 10. panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja mācību programmas izdevumus attiecīgajai amatpersonai pilnībā vai daļēji ir segusi dome (padome), tad amatpersona, kura tiek atbrīvota no amata atbilstoši šā likuma 12.panta pirmajai daļai vai atcelta no amata atbilstoši šā likuma 14.pantam ātrāk kā četru gadu laikā pēc mācību programmas apgūšanas, atmaksā domei (padomei) tās segtos mācību programmas izdevumus proporcionāli nostrādātam laikam.”

Atbalstīts

10.pants. Prasības pretendentiem

(1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt personas:

1) kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi;

2) kuras sasniegušas 25 gadu vecumu;

4) kuras prot valsts valodu.

(2) Par bāriņtiesas locekli var ievēlēt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis;

2) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

4) kura prot valsts valodu.

(3) Ja persona par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli tiek ievēlēta pirmo reizi, tā gada laikā pēc ievēlēšanas apgūst attiecīgo mācību programmu. Ja mācību programmas apgūšanas izdevumus attiecīgajai amatpersonai pilnībā vai daļēji ir segusi dome (padome), tad amatpersona, kura tiek atbrīvota no amata atbilstoši šā likuma 12.panta pirmajai daļai vai atcelta no amata atbilstoši šā likuma 14.pantam agrāk nekā četru gadu laikā pēc mācību programmas apgūšanas, atmaksā domei (padomei) tās segtos mācību programmas apgūšanas izdevumus proporcionāli nostrādātajam laikam.

(4) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Personas, kuras nevar ievēlēt bāriņtiesas sastāvā

Par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli nevar ievēlēt personu:

1) kurai atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības;

2) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

5) kura ir notiesātais, apsūdzētais vai aizdomās turamais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) kura pārkāpusi bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;

7) kura atrodas aizgādnībā;

8) kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā.

11.pants. Personas, kuras nevar ievēlēt bāriņtiesas sastāvā

Par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli nevar ievēlēt personu:< o:p>

1) kurai atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības;

2) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

5) kura ir notiesātais, apsūdzētais vai aizdomās turamais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) kura pārkāpusi bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;

7) kura atrodas aizgādnībā;

8) kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā.

12.pants. Atbrīvošana no amata

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata pēc viņa vēlēšanās.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata sakarā ar šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanos, ja viņš netiek ievēlēts atkārtoti.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata, ja viņš ir ievēlēts pašvaldības domē (padomē).

12.pants. Atbrīvošana no amata

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata pēc viņa vēlēšanās.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata, ja viņš ir ievēlēts pašvaldības domē (padomē).

13.pants. Atstādināšana no amata

(1) Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi, attiecīgās pašvaldības dome (padome) viņu var atstādināt no amata līdz lietas apstākļu noskaidrošanai.

(2) Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā, procesa virzītājs viņam var aizliegt pildīt amata pienākumus.

(3) Attiecīgās pašvaldības domei (padomei) ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona, pildot savus pienākumus, kaitē trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.

(5) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja atstādināšanas laiku bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai arī attiecīgās pašvaldības dome (padome) no bāriņtiesas locekļu vidus norīko citu personu par bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.

Juridiskā komisija

Papildināt likuma 13.panta ceturto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Attiecīgo amatpersonu atstādina uz laiku līdz tā apgūst minēto apmācības programmu, bet atstādināšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par 6 mēnešiem.”

Juridiskā komisija

Papildināt 13.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„(6) Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu.”

Atbalstīts

13.pants. Atstādināšana no amata

(4) Attiecīgās pašvaldības domei (padomei) ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona neapgūst šā likuma 10.panta trešajā daļā minēto mācību programmu vai ir saņēmusi neapmierinošu vērtējumu par šīs programmas apgūšanu. Attiecīgo amatpersonu atstādina uz laiku, līdz tā apgūst minēto mācību programmu, bet atstādināšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(6) Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu.

14.pants. Atcelšana no amata

Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atceļ no amata, ja:

1) viņš, pildot savus pienākumus, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;

2) ir konstatēts kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem apstākļiem.

10.

11.

Juridiskā komisija

Izteikt 14. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) viņš nepilda savus pienākumus vai pildot savus pienākumus, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;”

Juridiskā komisija

Papildināt 14.pantu ar trešo punktu šādā redakcijā:

“3) Ja sešu mēnešu laikā pēc atstādināšanas saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu attiecīgā amatpersona nav apguvusi šā likuma 10.panta trešajā daļā noteikto mācību programmu.”

Atbalstīts

14.pants. Atcelšana no amata

Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atceļ no amata, ja:

1) viņš nepilda savus pienākumus vai, pildot tos, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;

2) ir konstatēts kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem apstākļiem;

3) ja sešu mēnešu laikā pēc atstādināšanas saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu attiecīgā amatpersona nav apguvusi šā likuma 10.panta trešajā daļā noteikto mācību programmu.

15.pants. Amatu savienošanas ierobežojumi

Bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem vienlaikus nedrīkst pildīt arī tās pašvaldības sociālā dienesta vadītāja vai sociālā darba speciālista pienākumus, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.

15.pants. Amatu savienošanas ierobežojumi

IV nodaļa

Bāriņtiesas kompetence

IV nodaļa

Bāriņtiesas kompetence

16.pants. Bāriņtiesas tiesības

Bāriņtiesai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna vai citas rīcības nespējīgas personas tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus;

2) pieprasīt un bez maksas saņemt no kredītiestādēm ziņas par fiziskās personas – mantojuma atstājēja – kontu atlikumiem, lai sastādītu mantu sarakstu (mantojuma inventāra sarakstu), kā arī ziņas par mantojuma masas, bērna vai citas rīcības nespējīgas personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis nesniedz bāriņtiesai pieprasīto informāciju par bērna vai citas rīcības nespējīgās personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka sniegtas nepatiesas ziņas;

3) veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, aizgādības vai adopcijas jautājumu izlemšanai;

4) uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai citas rīcības nespējīgas personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību;

5) iesniegt tiesā prasības pieteikumus un pieteikumus bērna vai citas rīcības nespējīgas personas interesēs;

6) veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes;

7) lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem.

12.

13.

Juridiskais birojs

Aizstāt 16. panta 3. punktā vārdus “aizgādības vai adopcijas jautājumu” ar vārdiem “adopcijas vai ar aizgādību saistīto jautājumu”

Bērnu un ģimenes lietu ministra vietā iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Papildināt 16.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) pārbaudīt bērna vai citas rīcības nespējīgas personas dzīves apstākļus.”

Atbalstīts

16.pants. Bāriņtiesas tiesības

Bāriņtiesai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus;

2) pieprasīt un bez maksas saņemt no kredītiestādēm ziņas par fiziskās personas – mantojuma atstājēja – kontu atlikumiem, lai sastādītu mantu sarakstu (mantojuma inventāra sarakstu), kā arī ziņas par mantojuma masu, bērna vai citas rīcībnespējīgas personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis nesniedz bāriņtiesai pieprasīto informāciju par bērna vai citas rīcībnespējīgās personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka sniegtas nepatiesas ziņas;

3) veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, adopcijas vai ar aizgādību saistīto jautājumu izlemšanai;

4) uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību;

5) iesniegt tiesā prasības pieteikumus un pieteikumus bērna vai citas rīcībnespējīgas personas interesēs;

6) veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes;

7) lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem;

8) pārbaudīt bērna vai citas rīcībnespējīgas personas dzīves apstākļus.

17.pants. Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi

Bāriņtiesa:

1) aizstāv bērna vai citas rīcības nespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības;

2) atbilstoši savai kompetencei izskata iesniegumus un sūdzības (arī iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību);

3) piedalās lietas izskatīšanā tiesā un sniedz atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;

4) sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes, izglītības, sociālajiem dienestiem un policijas iestādēm, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcības nespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību;

5) informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzības;

6) neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcības nespējīgai personai;

7) atbilstoši savai kompetencei sniedz palīdzību bērnam vai citai rīcības nespējīgai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;

8) Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāv bērnu vai citu rīcības nespējīgu personu kriminālprocesā.

14.

15.

16.

17.

Juridiskais birojs

Izteikt 17. panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) izskata iesniegumus un sūdzības, tai skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību;”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 17.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) noskaidro ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, kā arī ģimenes, par kurām ir aizdomas par vardarbību pret bērnu, veic uzskaiti par tām un informē pašvaldības sociālo dienestu un citu atbildīgo institūciju par šīm ģimenēm nepieciešamo palīdzību.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 17. panta 6. punktu.

Juridiskais birojs

Izslēgt 17. panta 7. punktā vārdus “atbilstoši savai kompetencei”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

17.pants. Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi

Bāriņtiesa:

1) aizstāv bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības;

2) izskata iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību;

3) piedalās lietas izskatīšanā tiesā un sniedz atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;

4) sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem un policijas iestādēm, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību;

5) informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība;

6) neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai;

7) sniedz palīdzību bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;

8) Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāv bērnu vai citu rīcībnespējīgu personu kriminālprocesā.

18.pants. Bērna personisko interešu aizstāvība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām:

1) lemj par atļaujas došanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis;

2) lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

3) nosūta bērnu konsultācijas saņemšanai pie ģimenes ārsta, psihologa vai cita speciālista, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai un bērna vecāki vai aizbildnis nepiekrīt konsultācijas saņemšanai;

4) lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksu personai, kura faktiski audzina bērnu;

5) lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas, atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksas pārtraukšanu personai, kas faktiski bērnu neaudzina, un izmaksu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu;

6) veic citus normatīvajos aktos noteiktos bērna personisko interešu aizsardzības pasākumus.

18.pants. Bērna personisko interešu aizstāvība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām:

1) lemj par atļaujas došanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis;

2) lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

4) lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu;

5) lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksu pārtraukšanu personai, kura faktiski bērnu neaudzina, un izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu;

6) veic citus normatīvajos aktos noteiktos bērna personisko interešu aizsardzības pasākumus.

19.pants. Domstarpību izšķiršana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki par to nevar vienoties.

(2) Bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu.

(3) Bāriņtiesa izšķir bērna un vecāku domstarpības.

(4) Bāriņtiesa izšķir bērna un aizbildņa domstarpības, kā arī aizbildņa un bērna vecāku domstarpības.

19.pants. Domstarpību izšķiršana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki par to nevar vienoties.

(2) Bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu.

(3) Bāriņtiesa izšķir bērna un vecāku domstarpības.

(4) Bāriņtiesa izšķir bērna un aizbildņa domstarpības, kā arī aizbildņa un bērna vecāku domstarpības.

20.pants. Piekrišana paternitātes atzīšanai

Ja bērns ir nepilngadīgs un viņam nav nodibināta aizbildnība, bāriņtiesa lemj par piekrišanu paternitātes atzīšanai, ja:

1) bērna māte mirusi;

2) tiesa bērna māti vai tēvu atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ;

3) bērna mātes atrašanās vieta nav zināma.

20.pants. Piekrišana paternitātes atzīšanai

Ja bērns ir nepilngadīgs un viņam nav nodibināta aizbildnība, bāriņtiesa lemj par piekrišanu paternitātes atzīšanai, ja:

1) bērna māte mirusi;

2) tiesa bērna māti vai tēvu atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ;

3) bērna mātes atrašanās vieta nav zināma.

21.pants. Bērna mantisko interešu aizsardzība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt bērna vārdā viņam piekritušo mantojumu;

2) lemj par bērnam piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par mantojuma sadalīšanu, bērna mantas (ja tās vērtība nepārsniedz 1000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par bērnam piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 1000 latu) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu bērnam;

6) ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp bērnu un vecākiem;

7) lemj par mantojuma, pārvaldīšanas un lietošanas tiesību atņemšanu, ja pārdzīvojušais laulātais bērnam piekritušo mantojumu pārvalda vai lieto nekārtīgi;

8) lemj par vecāka atstādināšanu no bērna mantas pārvaldības, ja vecāks pārvalda bērna mantu neatbilstoši bērna interesēm;

9) veic citus bērna mantisko tiesību aizsardzības pasākumus.

18.

Bērnu un ģimenes lietu ministra vietā iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Aizstāt 21.panta 3.un 4.punktā skaitli “1000” ar skaitli “10 000”.

Atbalstīts

21.pants. Bērna mantisko interešu aizsardzība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt bērna vārdā viņam piekritušo mantojumu;

2) lemj par bērnam piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par mantojuma sadalīšanu, bērna mantas (ja tās vērtība nepārsniedz 10 000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par bērnam piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 10 000 latu) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu bērnam;

6) ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp bērnu un vecākiem;

7) lemj par mantojuma, pārvaldīšanas un lietošanas tiesību atņemšanu, ja pārdzīvojušais laulātais bērnam piekritušo mantojumu pārvalda vai lieto nekārtīgi;

8) lemj par vecāka atstādināšanu no bērna mantas pārvaldības, ja vecāks pārvalda bērna mantu neatbilstoši bērna interesēm;

9) veic citus bērna mantisko tiesību aizsardzības pasākumus.

22.pants. Bērna aprūpes un aizgādības tiesību atņemšana un atjaunošana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākam, ja:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns vecāka vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai;

5) ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu.

(2) Ja bērna aprūpes tiesību atņemšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu.

(3) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, ja:

1) vecāks ar bērnu apietas sevišķi slikti (konstatēta vardarbība pret bērnu u.tml.);

2) vecāks nerūpējas par bērnu (ilgstoši ļaunprātīgi izvairās no pienākumu pildīšanas, gada laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas tās nav iespējams atjaunot vecāka nolaidības dēļ u.tml.);

3) vecāks nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai.

(4) Sagatavojot lietu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu vai par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, bāriņtiesa:

1) noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika atņemtas bērna aprūpes tiesības;

2) pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aprūpē;

3) pieprasa no audžuģimenes, aizbildņa vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas informāciju par bērna un vecāka saskarsmi, garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā;

4) pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

Juridiskais birojs

Aizstāt 22. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus “un nenodrošina” ar vārdiem “vai nenodrošina”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 22. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus “ir pamatotas” ar vārdiem “konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 22. panta trešās daļas 2. punktu.

Deputāte I.Šlesere

Izteikt likumprojekta 22.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) vecāks nerūpējas par bērnu (ilgstoši ļaunprātīgi izvairās no pienākumu pildīšanas, sešu mēnešu laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas tās nav iespējams atjaunot vecāka nolaidības dēļ u.tml.)”

Juridiskais birojs

Aizstāt 22. panta trešās daļas 3. punktā vārdus “nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību” ar vārdiem “nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību”.

Bērnu un ģimenes lietu ministra vietā iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Aizstāt 22.panta trešās daļas 2.punktā vārdu “gada” ar vārdiem ”sešu mēnešu”.

Juridiskā komisija

Izteikt 22.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) vecāks nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un sešu mēnešu laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot;”

Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Daļēji atbalstīts.Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.25. Daļēji atbalstīts.Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.25. Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.25. Atbalstīts

22.pants. Bērna aprūpes un aizgādības tiesību atņemšana un atjaunošana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākam, ja:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns vecāka vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai;

5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu.

(2) Ja bērna aprūpes tiesību atņemšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu.

(3) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, ja:

1) vecāks ar bērnu apietas sevišķi slikti (konstatēta vardarbība pret bērnu u.tml.);

2) vecāks nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un sešu mēnešu laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot;

3) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai.

(4) Sagatavojot lietu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu vai par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, bāriņtiesa:

1) noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika atņemtas bērna aprūpes tiesības;

2) pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aprūpē;

4) pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu.

23.pants. Vienpersoniska lēmuma pieņemšana

(1) Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa pilnvērtīgu attīstību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem;

2) bērna izņemšanu no aizbildņa ģimenes un aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna izņemšanu no audžuģimenes.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis bērnu nogādā audžuģimenē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, slimnīcā vai citos drošos apstākļos.

(3) Vienpersonisku lēmumu pieņem mutvārdos un 24 stundu laikā noformē rakstveidā, kā arī par to paziņo bērna vecākiem, aizbildnim vai audžuģimenei.

(4) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Par lēmumu nekavējoties informē bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu, kā arī bāriņtiesu, kura lēmusi par attiecīgo aizbildnības vai audžuģimenes lietu vai kuras pārraudzībā ir šī lieta.

(5) Vienpersonisku lēmumu izpilda nekavējoties. Pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur tā darbību.

(6) Ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi un attiecīgajā brīdī nav informācijas par bērna vecākiem, aizbildni vai audžuģimeni, bāriņtiesa rīkojas saskaņā ar šā panta otro daļu.

23.pants. Vienpersoniska lēmuma pieņemšana

(1) Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī tad, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa pilnvērtīgu attīstību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem;

2) bērna izņemšanu no aizbildņa ģimenes un aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna izņemšanu no audžuģimenes.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nogādā bērnu audžuģimenē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, slimnīcā vai citos drošos apstākļos.

(3) Vienpersonisku lēmumu pieņem mutvārdos un 24 stundu laikā noformē rakstveidā, kā arī par to paziņo bērna vecākiem, aizbildnim vai audžuģimenei.

(5) Vienpersonisku lēmumu izpilda nekavējoties. Pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur tā darbību.

24.pants. Vienpersoniska lēmuma darbības ilgums

(1) Bāriņtiesa ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc vienpersoniska lēmuma pieņemšanas sasauc sēdi, lai lemtu par:

1) aprūpes tiesību atjaunošanu bērna vecākiem;

2) bērna atgriešanos aizbildņa ģimenē vai aizbildņa atcelšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna atgriešanos audžuģimenē vai uzturēšanās izbeigšanu tajā.

(2) Ja nav iespējams bērna vecākiem atjaunot aprūpes tiesības, kā arī nav iespējama bērna atgriešanās aizbildņa ģimenē vai audžuģimenē, bāriņtiesa lemj par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērnam citā ģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

24.pants. Vienpersoniska lēmuma darbības ilgums

(1) Bāriņtiesa ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc vienpersoniska lēmuma pieņemšanas sasauc sēdi, lai lemtu par:

1) aprūpes tiesību atjaunošanu bērna vecākiem;

2) bērna atgriešanos aizbildņa ģimenē vai aizbildņa atcelšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna atgriešanos audžuģimenē vai uzturēšanās izbeigšanu tajā.

25.pants. Audžuģimene

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) ģimenes (personas) piemērotību audžuģimenes funkciju veikšanai;

2) audžuģimenes statusa piešķiršanu;

3) bērna ievietošanu audžuģimenē un uzturēšanās izbeigšanu tajā.

(2) Bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka audžuģimene nepilda audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm vai atsakās no audžuģimenes pienākumu pildīšanas.

(3) Audžuģimenes statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību, bērna un audžuģimenes savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības, audžuģimeņu finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā, nosaka Ministru kabinets.

26.

27.

Juridiskais birojs

Aizstāt 25.panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “ģimenes (personas)” ar vārdiem “ģimenes vai personas”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 25.panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “funkciju” ar vārdu “pienākumu”.

Atbalstīts

25.pants. Audžuģimene

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) ģimenes vai personas piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai;

2) audžuģimenes statusa piešķiršanu;

3) bērna ievietošanu audžuģimenē vai uzturēšanās izbeigšanu tajā.

(3) Audžuģimenes statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību, bērna un audžuģimenes savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības, audžuģimeņu finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei vai izbeidz viņa uzturēšanos tajā, nosaka Ministru kabinets.

26.pants. Aizbildnības nodibināšana un aizbildņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa, negaidot radinieku vai citu piederīgo lūgumu, lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja:

1) bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem;

2) bērna vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) bērna vecāki ir atzīti par rīcības nespējīgiem;

4) bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā;

5) bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu;

6) abi bērna vecāki ir nepilngadīgi;

7) radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;

8) radušies citi neatliekami gadījumi (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).

(2) Īpaši grūtos un sarežģītos aizbildnības gadījumos bāriņtiesa var iecelt vairākus aizbildņus, bet ne vairāk par trim.

(3) Pagaidu aizbildni bāriņtiesa ieceļ, ja:

1) aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību;

2) aizbildnis ir atstādināts no pienākumu pildīšanas.

(4) Bāriņtiesa lemj par cita aizbildņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus, ko aizbildnis pieļāvis aizbildnības pārvaldībā;

2) iepriekšējais aizbildnis atcelts vai atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas;

3) aizbildnis ir miris;

4) aizbildnis nolēmis adoptēt savu aizbilstamo.

(5) Bāriņtiesa ar testamentu ieceltajam aizbildnim izsniedz aizbildņa apliecību, iekārto bērna aizbildnības lietu un uzrauga aizbildņa darbību atbilstoši šā likuma un Civillikuma prasībām.

(6) Bāriņtiesa ieceļ aizbilstamajam sevišķu aizbildni, ja bērna un aizbildņa intereses saduras.

28.

29.

30.

31.

Juridiskais birojs

Izslēgt 26.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus ”negaidot radinieku vai citu piederīgo lūgumu”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 26.panta trešās daļas 2. punktā vārdu ”pienākumu” ar vārdiem “aizbildņa amata”.

Juridiskais birojs

Izteikt 26.panta piekto daļu kā panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bāriņtiesa ar testamentu ieceltajam aizbildnim iekārto bērna aizbildnības lietu.”

Juridiskais birojs

Izteikt 26.panta sesto daļu kā panta piekto daļu.

Atbalstīts

26.pants. Aizbildnības nodibināšana un aizbildņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja:

1) bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem;

2) bērna vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) bērna vecāki ir atzīti par rīcībnespējīgiem;

4) bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā;

5) bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu;

6) abi bērna vecāki ir nepilngadīgi;

7) radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;

8) radušies citi neatliekami gadījumi (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).

(2) Īpaši grūtos un sarežģītos aizbildnības gadījumos bāriņtiesa var iecelt vairākus aizbildņus, bet ne vairāk par trim.

(3) Pagaidu aizbildni bāriņtiesa ieceļ, ja:

1) aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību;

2) aizbildnis ir atstādināts no aizbildņa amata pildīšanas.

(4) Bāriņtiesa lemj par cita aizbildņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus, ko aizbildnis pieļāvis aizbildnības pārvaldībā;

2) iepriekšējais aizbildnis atcelts vai atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas;

3) aizbildnis ir miris;

4) aizbildnis nolēmis adoptēt savu aizbilstamo.

(5) Bāriņtiesa ieceļ aizbilstamajam sevišķu aizbildni, ja bērna un aizbildņa intereses saduras.

(6) Bāriņtiesa ar testamentu ieceltajam aizbildnim iekārto bērna aizbildnības lietu.

27.pants. Aizbildnības vai aizgādnības nodibināšana ārvalstniekam

(1) Ja bāriņtiesa konstatē, ka tās darbības teritorijā dzīvo vai uzturas bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, vai cita rīcības nespējīga persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, bāriņtiesa nekavējoties informē kompetento aizbildnības vai aizgādnības iestādi valstī, kuras pilsonis ir bērns vai cita rīcības nespējīga persona, vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi un lūdz izvērtēt nepieciešamību nodibināt aizbildnību vai aizgādnību un iecelt aizbildni vai aizgādni.

(2) Bāriņtiesa lemj par ārvalsts aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu, ja ārvalsts kompetentā aizbildnības vai aizgādnības iestāde ir iecēlusi aizbildni vai aizgādni un lūgusi pārņemt aizbildnības vai aizgādnības lietu.

(3) Par aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu bāriņtiesa informē bērna vai citas rīcības nespējīgas personas pilsonības valsts vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi.

(4) Ja bāriņtiesa aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai draudus bērna dzīvībai vai veselībai, tā lemj par aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un pagaidu aizbildņa iecelšanu vai bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un nekavējoties par to informē ārvalsts aizbildnības iestādi. (5) Ja bāriņtiesa konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai rīcību, kas kaitē rīcībspējīgas personas interesēm, tā lemj par aizgādņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un pagaidu aizgādņa iecelšanu un nekavējoties par to informē ārvalsts aizgādnības iestādi.

27.pants. Aizbildnības vai aizgādnības nodibināšana ārvalstniekam

(1) Ja bāriņtiesa konstatē, ka tās darbības teritorijā dzīvo vai uzturas bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, vai cita rīcībnespējīga persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, bāriņtiesa nekavējoties informē kompetento aizbildnības vai aizgādnības iestādi valstī, kuras pilsonis ir bērns vai cita rīcībnespējīga persona, vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi un lūdz izvērtēt nepieciešamību nodibināt aizbildnību vai aizgādnību un iecelt aizbildni vai aizgādni.

(2) Bāriņtiesa le mj par ārvalsts aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu, ja ārvalsts kompetentā aizbildnības vai aizgādnības iestāde ir iecēlusi aizbildni vai aizgādni un lūgusi pārņemt aizbildnības vai aizgādnības lietu.

(3) Par aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu bāriņtiesa informē bērna vai citas rīcībnespējīgas personas pilsonības valsts vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi.

(4) Ja bāriņtiesa aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai draudus bērna dzīvībai vai veselībai, tā lemj par aizbildņa atstādināšanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas un pagaidu aizbildņa iecelšanu vai bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un nekavējoties par to informē ārvalsts aizbildnības iestādi.

(5) Ja bāriņtiesa konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai rīcību, kas kaitē rīcībspējīgas personas interesēm, tā lemj par aizgādņa atstādināšanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas un pagaidu aizgādņa iecelšanu un nekavējoties par to informē ārvalsts aizgādnības iestādi.

28.pants. Atlīdzība līdzaizbildņiem par aizbildņa pienākumu pildīšanu

(1) Bāriņtiesa lemj par atlīdzības izmaksu konkrētai personai par aizbildņa pienākumu pildīšanu un pabalsta izmaksu par bērna uzturēšanu, ja bērnam iecelti līdzaizbildņi.

(2) Izvērtējusi aizbildņu pienākumus, bāriņtiesa nosaka konkrētu atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu katram līdzaizbildnim, ievērojot, lai līdzaizbildņu kopā saņemtā summa nepārsniedz atlīdzību, kas normatīvajos aktos par valsts sociālo pabalstu aizbildņiem paredzēta vienam aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

32.

Juridiskais birojs

Izslēgt 28.panta nosaukumā vārdu ”līdzaizbilņiem”.

Atbalstīts

28.pants. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu

(1) Bāriņtiesa lemj par atlīdzības izmaksu konkrētai personai par aizbildņa pienākumu pildīšanu un pabalsta izmaksu par bērna uzturēšanu, ja bērnam iecelti līdzaizbildņi.

(2) Izvērtējusi aizbildņu pienākumus, bāriņtiesa nosaka konkrētu atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu katram līdzaizbildnim, ievērojot to, lai līdzaizbildņu kopā saņemtā summa nepārsniedz atlīdzību, kas normatīvajos aktos par valsts sociālo pabalstu aizbildņiem paredzēta vienam aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

29.pants. Personas atbilstība aizbildņa pienākumu pildīšanai (1) Bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas: 1) motivāciju kļūt par aizbildni; 2) ģimenes locekļu savstarpējās attiecības; 3) nodarbinātību; 4) dzīves apstākļus; 5) spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. (2) Izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumus par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, pie kura persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatrs un narkologs. (3) Ja persona vēlas ņemt aizbildnībā bērnu un bāriņtiesai nav zināms bez vecāku gādības palicis bērns, kuram būtu nepieciešams nodibināt aizbildnību un iecelt aizbildni, bāriņtiesa lemj par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai. (4) Ja persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, nedzīvo tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura lemj par aizbildnības nodibināšanu, bāriņtiesa pieprasa no attiecīgās personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par to, vai attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības.	33. 34. 35.	Juridiskais birojs Izslēgt 29. panta otrajā daļā vārdus ”pie kura persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus”. Juridiskā komisija Aizstāt 29.panta otrajā daļā vārdus ”pie kura persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus” ar vārdiem “kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus.” Juridiskā komisija Izteikt 29. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ja persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, nedzīvo tās bāriņtiesas darbības teritorijā, kura lemj par aizbildnības nodibināšanu, personas dzīvesvietas bāriņtiesa lemj par to, vai attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.34. Atbalstīts Atbalstīts	29.pants. Personas atbilstība aizbildņa pienākumu pildīšanai (1) Bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas: 1) motivāciju kļūt par aizbildni; 2) ģimenes locekļu savstarpējās attiecības; 3) nodarbinātību; 4) dzīves apstākļus; 5) spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. (2) Izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumus par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatrs un narkologs. (3) Ja persona vēlas ņemt aizbildnībā bērnu un bāriņtiesai nav zināms bez vecāku gādības palicis bērns, kuram būtu nepieciešams nodibināt aizbildnību un iecelt aizbildni, bāriņtiesa lemj tikai par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai. (4) Ja persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, nedzīvo tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura lemj par aizbildnības nodibināšanu, bāriņtiesa pieprasa no attiecīgās personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par to, vai attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības.
30.pants. Aizbildņa apliecība (1) Bāriņtiesa aizbildnim (arī pagaidu aizbildnim un ārvalstī ieceltam aizbildnim) izsniedz aizbildņa apliecību. (2) Aizbildņa apliecības paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.	36.	Juridiskais birojs Izslēgt 30. panta pirmajā daļā vārdus iekavās ”(arī pagaidu aizbildnim un ārvalstī ieceltam aizbildnim)”.	Atbalstīts		30.pants. Aizbildņa apliecība (1) Bāriņtiesa aizbildnim izsniedz aizbildņa apliecību. (2) Aizbildņa apliecības paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
31.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizbildnības uzraudzībā (1) Bāriņtiesa pastāvīgi uzrauga aizbildņu rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā: 1) pieprasot, lai aizbildnis pieņem bērna mantu pēc saraksta un vienu saraksta eksemplāru iesniedz bāriņtiesā; 2) uzraugot, vai aizbildnis gādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu; 3) uzraugot, lai aizbildnis nerīkojas ar bērnam piederošo mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja saskaņā ar likumu tā ir nepieciešama; 4) pārbaudot, vai aizbildnis pārvalda aizbilstamā mantu atbilstoši bērna interesēm un normatīvo aktu prasībām; 5) noskaidrojot, vai aizbildnis normatīvajos aktos par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā ir informējis pašvaldību par nepieciešamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas nodrošināt viņam dzīvojamo telpu; 6) katru gadu pārbaudot aizbilstamā dzīves apstākļus aizbildņa ģimenē. (2) Bāriņtiesa pieprasa, aizbildnis, kas atlaists vai atcelts no aizbildnības pirms tās nobeiguma, sniedz galīgo norēķinu. (3) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizbildnībai izbeidzoties, saņem un pārbauda aizbildņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.					31.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizbildnības uzraudzībā (1) Bāriņtiesa pastāvīgi uzrauga aizbildņu rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā: 1) pieprasot, lai aizbildnis pieņem bērna mantu pēc saraksta un vienu saraksta eksemplāru iesniedz bāriņtiesai; 2) uzraugot, vai aizbildnis gādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu; 3) uzraugot, lai aizbildnis nerīkojas ar bērnam piederošo mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja saskaņā ar likumu tā ir nepieciešama; 4) pārbaudot, vai aizbildnis pārvalda aizbilstamā mantu atbilstoši bērna interesēm un normatīvo aktu prasībām; 5) noskaidrojot, vai aizbildnis normatīvajos aktos par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā ir informējis pašvaldību par nepieciešamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas nodrošināt viņam dzīvojamo telpu; 6) katru gadu pārbaudot aizbilstamā dzīves apstākļus aizbildņa ģimenē. (2) Bāriņtiesa pieprasa, lai aizbildnis, kas atlaists vai atcelts no aizbildnības pirms tās izbeigšanās, sniedz galīgo norēķinu. (3) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizbildnībai beidzoties, saņem un pārbauda aizbildņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.
32.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja konstatēti pārkāpumi aizbildņa rīcībā (1) Ja konstatētas kļūdas aizbildņa iesniegtajā norēķinā vai bērna interesēm neizdevīga aizbildņa darbība, bāriņtiesa: 1) dod aizbildnim attiecīgus norādījumus; 2) lemj par aizbildņa atstādināšanu; 3) lemj par aizbildņa atcelšanu. (2) Ja aizbildņa rīcība radījusi aizbilstamajam zaudējumus, par kuriem aizbildnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību. (3) Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitējusi aizbilstamā interesēm, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.					32.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja konstatēti pārkāpumi aizbildņa rīcībā (1) Ja konstatētas kļūdas aizbildņa iesniegtajā norēķinā vai bērna interesēm neizdevīga aizbildņa darbība, bāriņtiesa: 1) dod aizbildnim attiecīgus norādījumus; 2) lemj par aizbildņa atstādināšanu; 3) lemj par aizbildņa atcelšanu. (2) Ja aizbildņa rīcība radījusi aizbilstamajam zaudējumus, par kuriem aizbildnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību. (3) Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitējusi aizbilstamā interesēm, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.
33.pants. Aizbildņa atlaišana no pienākumu pildīšanas (1) Bāriņtiesa lemj par aizbildņa atlaišanu no pienākumu pildīšanas Civillikumā paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja ir izbeigušies šā likuma 26.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie aizbildnības nodibināšanas iemesli. (2) Atlaižot aizbildni no pienākumu pildīšanas, ja aizbilstamais ir sasniedzis pilngadību, bāriņtiesa pieprasa, lai aizbildnis: 1) iesniedz bāriņtiesā norēķinu aizbilstamajam; 2) sniedz galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību; 3) nodod aizbilstamajam aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta. (3) Pēc tam kad bāriņtiesā iesniegts aizbildņa lūgums par viņa atlaišanu, kā arī saņemts bijušā aizbilstamā paraksts par to, ka visu viņam pienākošos mantu tas ir saņēmis un ka bijušajam aizbilstamajam pret aizbildni nav pretenziju, bāriņtiesa atlaiž aizbildni. (4) Bāriņtiesa sešus mēnešus pirms bērna pilngadības sasniegšanas informē aizbilstamo un pašvaldības sociālo dienestu par sociālo garantiju saņemšanu. (5) Pārējos gadījumos, atlaižot aizbildni no pienākumu pildīšanas, bāriņtiesa pieprasa, lai aizbildnis: 1) sniedz aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim norēķinu bāriņtiesā; 2) sniedz galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību; 3) nodod aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta. (6) Aizbildni atlaiž un, ja nepieciešams, ieceļ citu aizbildni tā bāriņtiesa, kas aizbildni iecēlusi.					33.pants. Aizbildņa atlaišana no aizbildņa pienākumu pildīšanas (1) Bāriņtiesa lemj par aizbildņa atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas Civillikumā paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja ir izbeigušies šā likuma 26.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie aizbildnības nodibināšanas iemesli. (2) Atlaižot aizbildni no aizbildņa pienākumu pildīšanas, ja aizbilstamais ir sasniedzis pilngadību, bāriņtiesa pieprasa, lai aizbildnis: 1) iesniedz bāriņtiesai aizbilstamajam sniegto norēķinu; 2) sniedz galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību; 3) nodod aizbilstamajam aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta. (3) Pēc tam kad bāriņtiesai iesniegts aizbildņa lūgums par viņa atlaišanu, kā arī saņemts bijušā aizbilstamā paraksts par to, ka visu viņam pienākošos mantu viņš ir saņēmis un ka bijušajam aizbilstamajam pret aizbildni nav pretenziju, bāriņtiesa atlaiž aizbildni. (4) Bāriņtiesa sešus mēnešus pirms bērna pilngadības sasniegšanas informē aizbilstamo un pašvaldības sociālo dienestu par sociālo garantiju saņemšanu. (5) Pārējos gadījumos, atlaižot aizbildni no aizbildņa pienākumu pildīšanas, bāriņtiesa pieprasa, lai aizbildnis: 1) iesniedz bāriņtiesai aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim sniegto norēķinu; 2) sniedz galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību; 3) nodod aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta. (6) Aizbildni atlaiž un, ja nepieciešams, ieceļ citu aizbildni tā bāriņtiesa, kas aizbildni iecēlusi.

34.pants. Adopcija

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;

2) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos;

3) bērna adopciju uz ārvalstīm;

4) bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

5) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

6) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

(2) Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas sēdē ir obligāta. Citi adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski savas dzīvesvietas bāriņtiesā vai iesniedz publiski pie notāra vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.

(3) Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.

37.

38.

39.

Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus “Bērnu tiesību aizsardzības likumā” ar vārdu “Civillikumā”.

Juridiskais birojs

Izteikt 34.panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē vai pienācīgu aprūpi;”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta pirmās daļas 4. punktā vārdu “adoptētāju” ar vārdu “adoptētāja”.

Atbalstīts

Atbalstīts

34.pants. Adopcija

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;

2) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos;

3) to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē vai pienācīgu aprūpi;

4) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

5) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

6) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

(3) Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.

35.pants. Bērna ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā

(1) Bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

(2) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna aizbildņa pienākumus pilda šīs institūcijas vadītājs.

35.pants. Bērna ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā

(2) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna aizbildņa pienākumus pilda šīs institūcijas vadītājs.

36.pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna tiesību un interešu ievērošanas uzraudzība

(1) Bāriņtiesa katru gadu:

1) pārbauda bērna personisko un mantisko tiesību ievērošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

2) ja bērna mantas pārvaldībai nav iecelts sevišķais aizbildnis, pieprasa no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(2) Bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja:

1) bērna vecākiem ir atjaunotas aprūpes vai aizgādības tiesības;

2) bērnam ir nodibināta aizbildnība;

3) bērns tiek nodots audžuģimenei;

4) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par bērna adopcijas apstiprināšanu.

(3) Lemjot par bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bāriņtiesa no institūcijas vadītāja pieprasa norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(4) Ja bērna aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā izbeidzas tādēļ, ka bērns sasniedz pilngadību, bāriņtiesa nelemj par bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bet pieprasa no institūcijas galīgo norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(5) Bāriņtiesa noskaidro, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs normatīvajos aktos par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā ir informējis pašvaldību par nepieciešamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas nodrošināt viņam dzīvojamo telpu.

36.pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna tiesību un interešu ievērošanas uzraudzība

(1) Bāriņtiesa katru gadu:

1) pārbauda bērna personisko un mantisko tiesību ievērošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

(2) Bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja:

1) bērna vecākiem ir atjaunotas aprūpes vai aizgādības tiesības;

2) bērnam ir nodibināta aizbildnība;

3) bērns tiek nodots audžuģimenei;

4) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par bērna adopcijas apstiprināšanu.

(4) Ja bērna aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā izbeidzas tādēļ, ka bērns sasniedzis pilngadību, bāriņtiesa nelemj par bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bet pieprasa no šīs institūcijas galīgo norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

37.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

Bāriņtiesa lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi slimības dēļ nevar bērnu aprūpēt.

37.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

Bāriņtiesa lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi slimības dēļ nevar bērnu aprūpēt.

38.pants. Apliecība sociālo garantiju saņemšanai

(1) Bāriņtiesa bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam izsniedz apliecību sociālo garantiju saņemšanai.

(2) Apliecības paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

38.pants. Apliecība sociālo garantiju saņemšanai

(1) Bāriņtiesa bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam izsniedz apliecību sociālo garantiju saņemšanai.

(2) Apliecības paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

39.pants. Bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā

(1) Pēc tam kad ir pieņemts lēmums par bērna ārpusģimenes aprūpi, bāriņtiesa nekavējoties par to informē bērna vecāku dzīvesvietas sociālo dienestu un lūdz sniegt nepieciešamo palīdzību bērna vecākiem.

(2) Bāriņtiesa seko, lai aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija veicinātu bērna un vecāka saskarsmi, ja bāriņtiesa nav pieņēmusi lēmumu par satikšanās aizliegumu.

(3) Bāriņtiesa lemj par aizliegumu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.

(4) Pēc tam kad bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns ieguvis vispārējo pamatizglītību, bāriņtiesa sadarbībā ar aizbildni, audžuģimeni vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju izvērtē bāreņa vai bez vecāku gādības palikušā bērna tālākās izglītības iespējas.

40.

41.

Juridiskais birojs

Izslēgt 39. panta otrajā daļā vārdus ”ja bāriņtiesa nav pieņēmusi lēmumu par satikšanās aizliegumu”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 39. panta trešo daļu.

Atbalstīts

Neatbalstīts

39.pants. Bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā

(2) Bāriņtiesa seko, lai aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija veicinātu bērna un vecāka saskarsmi.

40.pants. Aizgādņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni:

1) rīcības nespējīgai personai un tās mantai;

2) personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

3) promesošas vai pazudušas personas mantai;

4) mantojumam;

5) testamenta izpildīšanai (arī ja mantojums novēlēts labdarīgiem mērķiem un paredzēts jaundibināmai juridiskajai personai).

(2) Bāriņtiesa aizgādņus pirmām kārtām izvēlas no tuviniekiem vai mantojuma lietā ieinteresētajām personām un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības.

(3) Bāriņtiesa lēmuma norakstu par aizgādņa iecelšanu nosūta tiesai, kura nodibinājusi aizgādnību.

(4) Pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ, ja aizgādnis ir:

1) kavēts uzņemties aizgādnību;

2) atstādināts.

(5) Bāriņtiesa lemj par cita aizgādņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus aizgādņa rīcībā;

2) aizgādnis ir atcelts no pienākumu pildīšanas;

3) aizgādnis ir miris.

42.

43.

44.

Juridiskais birojs

Izteikt 40. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) personai, kuru tiesa atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ un tās mantai;”

Juridiskais birojs

Izslēgt 40.panta pirmās daļas 5. punktā vārdus iekavās ”(arī ja mantojums novēlēts labdarīgiem mērķiem un paredzēts jaundibināmai juridiskajai personai)”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 40. panta otrajā daļā vārdus “no tuviniekiem vai mantojuma lietā ieinteresētajām personām” ar vārdiem “no Civillikuma 355. pantā minētajām personām vai no Civillikuma 661. pantā minētajām personām”.

Atbalstīts

redakcionāli precizējot.

Atbalstīts

40.pants. Aizgādņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni:

1) personai, kuru tiesa atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, un tās mantai;

2) personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

3) promesošas vai pazudušas personas mantai;

4) mantojumam;

5) testamenta izpildīšanai.

(2) Bāriņtiesa aizgādņus pirmām kārtām izvēlas no Civillikuma 355. vai 661. pantā minētajām personām un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības.

(3) Bāriņtiesa lēmuma norakstu par aizgādņa iecelšanu nosūta tiesai, kura nodibinājusi aizgādnību.

(4) Pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ, ja aizgādnis ir:

1) kavēts uzņemties aizgādnību;

2) atstādināts.

(5) Bāriņtiesa lemj par cita aizgādņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus aizgādņa rīcībā;

2) aizgādnis ir atcelts no aizgādņa pienākumu pildīšanas;

3) aizgādnis ir miris.

41.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizgādnības uzraudzībā

(1) Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību viņa pienākumu izpildē, Civillikumā paredzētajos gadījumos atļauj aizgādnim kārtot darījumus.

(2) Bāriņtiesa, aizstāvot rīcības nespējīgas personas mantiskās intereses, Civillikumā paredzētajos gadījumos:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt rīcības nespējīgai personai piekritušo mantojumu;

2) lemj par rīcības nespējīgai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par rīcības nespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 1000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par rīcības nespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 1000 latu) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu rīcības nespējīgai personai;

6) seko, lai aizgādnis nerīkojas ar rīcības nespējīgai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama;

7) pārbauda, vai aizgādnis pārvalda aizgādājamā mantu atbilstoši aizgādājamā interesēm un normatīvo aktu prasībām.

(3) Bāriņtiesa pieprasa, lai aizgādnis, kas atstādināts, atlaists vai atcelts no aizgādnības pirms tās nobeiguma, sniedz norēķinu.

(4) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizgādni atlaižot vai atstādinot, saņem un pārbauda aizgādņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.

(5) Bāriņtiesa var uzlikt aizgādnim par pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par aizgādnības pārvaldību.

45.

Bērnu un ģimenes lietu ministra vietā iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Aizstāt 41.panta 3. un 4.punktā skaitli “1000” ar skaitli “10 000”.

Atbalstīts

41.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizgādnības uzraudzībā

(1) Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē, Civillikumā paredzētajos gadījumos atļauj aizgādnim kārtot darījumus.

(2) Bāriņtiesa, aizstāvot rīcībnespējīgas personas mantiskās intereses, Civillikumā paredzētajos gadījumos:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt rīcībnespējīgai personai piekritušo mantojumu;

2) lemj par rīcībnespējīgai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par rīcībnespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 10 000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par rīcībnespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 10 000 latu) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu rīcībnespējīgai personai;

6) seko, lai aizgādnis nerīkojas ar rīcībnespējīgai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama;

7) pārbauda, vai aizgādnis pārvalda aizgādājamā mantu atbilstoši aizgādājamā interesēm un normatīvo aktu prasībām.

(3) Bāriņtiesa pieprasa, lai aizgādnis, kas atstādināts, atlaists vai atcelts no aizgādnības pirms tās izbeigšanās, sniedz norēķinu.

(5) Bāriņtiesa var uzlikt aizgādnim par pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par aizgādnības pārvaldību.

42.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja konstatēti pārkāpumi aizgādņa rīcībā

(1) Ja konstatētas kļūdas aizgādņa iesniegtajā norēķinā vai aizgādnības pārvaldības interesēm neizdevīga aizgādņa darbība, bāriņtiesa:

1) dod aizgādnim attiecīgus norādījumus;

2) lemj par aizgādņa atstādināšanu;

3) lemj par aizgādņa atcelšanu.

(2) Ja aizgādnis atstādināts vai atcelts, bāriņtiesa ieceļ citu aizgādni.

(3) Ja aizgādņa rīcība radījusi zaudējumus, par kuriem aizgādnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību.

(4) Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizgādņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.

42.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja konstatēti pārkāpumi aizgādņa rīcībā

(1) Ja konstatētas kļūdas aizgādņa iesniegtajā norēķinā vai aizgādnības pārvaldības interesēm neizdevīga aizgādņa darbība, bāriņtiesa:

1) dod aizgādnim attiecīgus norādījumus;

2) lemj par aizgādņa atstādināšanu;

3) lemj par aizgādņa atcelšanu.

(2) Ja aizgādnis atstādināts vai atcelts no aizgādnības, bāriņtiesa ieceļ citu aizgādni.

(3) Ja aizgādņa rīcība radījusi zaudējumus, par kuriem aizgādnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību.

(4) Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizgādņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.

43.pants. Aizgādņa atbrīvošana no pienākumu pildīšanas (1) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, ja: 1) tiesa garā slimo personu atzinusi par rīcībspējīgu un izbeigusi aizgādnību un aizgādnis iesniedzis norēķinu un nodevis veselību atguvušajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā; 2) ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu aizgādnības nodibināšanai personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un tiesa izbeigusi aizgādnību; 3) tiesa izbeigusi aizgādnību promesošas vai pazudušas personas mantai; 4) ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums vai notārs izdevis apliecību par mantojuma pieprasītāja tiesībām un aizgādnis pret parakstu nodevis mantojumu kopā ar galīgo norēķinu tiesas vai notāra apstiprinātiem mantiniekiem un iesniedzis galīgo norēķinu bāriņtiesai. (2) Ja mantinieki bez svarīga iemesla neparakstās par mantas saņemšanu, bet bāriņtiesa nav konstatējusi aizgādņa ļaunprātīgu darbību, bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas.	46.	Juridiskais birojs Aizstāt 43. panta pirmās daļas 4. punktā vārdu “spriedums” ar vārdu “nolēmums”.	Atbalstīts	43.pants. Aizgādņa atbrīvošana no pienākumu pildīšanas (1) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, ja: 1) tiesa garā slimo personu atzinusi par rīcībspējīgu un izbeigusi aizgādnību un aizgādnis iesniedzis norēķinu un nodevis veselību atguvušajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā; 2) ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu aizgādnības nodibināšanai personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un tiesa izbeigusi aizgādnību; 3) tiesa izbeigusi aizgādnību promesošas vai pazudušas personas mantai; 4) ir stājies likumīgā spēkā tiesas nolēmums vai notārs izdevis apliecību par mantojuma pieprasītāja tiesībām un aizgādnis pret parakstu nodevis mantojumu kopā ar galīgo norēķinu tiesas vai notāra apstiprinātajiem mantiniekiem un iesniedzis galīgo norēķinu bāriņtiesai. (2) Ja mantinieki bez svarīga iemesla neparakstās par mantas saņemšanu, bet bāriņtiesa nav konstatējusi aizgādņa ļaunprātīgu darbību, bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas.
44.pants. Pieteikums personas atzīšanai par rīcībspējīgu Bāriņtiesa lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai rīcības nespējīgo personu, kura ir izveseļojusies, atzītu par rīcībspējīgu.				44.pants. Pieteikums personas atzīšanai par rīcībspējīgu Bāriņtiesa lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai rīcībnespējīgo personu, kura ir izveseļojusies, atzītu par rīcībspējīgu.
V nodaļa Bāriņtiesas darba organizācija				V nodaļa Bāriņtiesas darba organizācija
45.pants. Bāriņtiesas darba vadība Bāriņtiesas darbu vada bāriņtiesas priekšsēdētājs. Bāriņtiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis.				45.pants. Bāriņtiesas darba vadība Bāriņtiesas darbu vada bāriņtiesas priekšsēdētājs. Bāriņtiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis.
46.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumi Bāriņtiesas priekšsēdētājs: 1) vada, organizē un kontrolē bāriņtiesas darbu un pārstāv bāriņtiesu; 2) nosaka bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka, bāriņtiesas locekļu un darbinieku pienākumus; 3) norīko bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekļus par bāriņtiesas sēžu priekšsēdētājiem, kā arī sadala citus pienākumus bāriņtiesas darbiniekiem; 4) organizē bāriņtiesas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu; 5) organizē bāriņtiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā; 6) nodrošina datu sniegšanu valsts statistikas pārskata sagatavošanai par bāriņtiesas darbu.				46.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumi Bāriņtiesas priekšsēdētājs: 1) vada, organizē un kontrolē bāriņtiesas darbu un pārstāv bāriņtiesu; 2) nosaka bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka, bāriņtiesas locekļu un darbinieku pienākumus; 3) norīko bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekļus par bāriņtiesas sēžu priekšsēdētājiem, kā arī sadala citus pienākumus bāriņtiesas darbiniekiem; 4) organizē bāriņtiesas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu; 5) organizē bāriņtiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā; 6) nodrošina datu sniegšanu valsts statistikas pārskata sagatavošanai par bāriņtiesas darbu.
47.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja uzdevumi Bāriņtiesas priekšsēdētājs: 1) pārvalda bāriņtiesas finanšu, personāla un citus resursus; 2) pieņem darbā un atlaiž no darba šā likuma 8.pantā minētos darbiniekus; 3) pilnvaro bāriņtiesas locekļus un citus darbiniekus pārstāvībai administratīvajās iestādēs un tiesā; 4) personiski piedalās lietu izskatīšanā bāriņtiesas sēdēs; 5) īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras.				47.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja uzdevumi Bāriņtiesas priekšsēdētājs: 1) pārvalda bāriņtiesas finanšu, personāla un citus resursus; 2) pieņem darbā un atlaiž no darba šā likuma 8.pantā minētos darbiniekus; 3) pilnvaro bāriņtiesas locekļus un citus darbiniekus pārstāvībai administratīvajās iestādēs un tiesā; 4) piedalās lietu izskatīšanā bāriņtiesas sēdēs; 5) īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras.
48.pants. Lietu izskatīšana (1) Bāriņtiesa lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē. (2) Bāriņtiesas sēdi vada bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis. Bāriņtiesas sēdē piedalās sēdes vadītājs un vismaz divi bāriņtiesas locekļi.				48.pants. Lietu izskatīšana (1) Bāriņtiesa lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē. (2) Bāriņtiesas sēdi vada bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis. Bāriņtiesas sēdē piedalās sēdes vadītājs un vismaz divi bāriņtiesas locekļi.

49.pants. Lēmumu stāšanās spēkā un pārsūdzēšana

(1) Bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un izpildāmi nekavējoties. Bāriņtiesas lēmumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot šā likuma 51.pantā minētos lēmumus.

(2) Bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma izpildi.

(3) Par administratīviem aktiem nav uzskatāmi un nav pārsūdzami tiesā lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 22.panta trešo daļu, 29.panta ceturto daļu un 50. un 52.pantu.

47.

48.

Juridiskais birojs

Aizstāt 49. panta otrās daļas otrajā teikumā vārdu “izpildi” ar vārdu “darbību”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 49.panta trešajā daļā vārdu un skaitli “un 50”.

Atbalstīts

49.pants. Lēmumu stāšanās spēkā un pārsūdzēšana

(2) Bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

(3) Par administratīviem aktiem nav uzskatāmi un nav pārsūdzami tiesā lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 22.panta trešo daļu, 29.panta ceturto daļu un 52.pantu.

50.pants. Pēc tiesas pieprasījuma pieņemtie lēmumi

Bāriņtiesa pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumus, kas nepieciešami šādos gadījumos:

1) saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanai;

2) viena vecāka atsevišķas aizgādības noteikšanai;

3) aizgādības tiesību atņemšanai un atjaunošanai;

4) paternitātes atzīšanai vai apstrīdēšanai;

5) citos Civilprocesa likumā paredzētajos gadījumos.

50.pants. Pēc tiesas pieprasījuma pieņemtie lēmumi

Bāriņtiesa pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumus, kas nepieciešami šādos gadījumos:

1) saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanai;

2) viena vecāka atsevišķas aizgādības noteikšanai;

3) aizgādības tiesību atņemšanai un atjaunošanai;

4) paternitātes atzīšanai vai apstrīdēšanai;

5) citos Civilprocesa likumā paredzētajos gadījumos.

51.pants. Tiesā apstiprināmie lēmumi

Bāriņtiesa iesniedz tiesā apstiprināšanai lēmumus par:

1) pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

2) atlīdzību aizbildnim (aizgādnim), ja tā pārsniedz 300 latu;

3) mājas kārtībā izdarītu mantojuma dalīšanu, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz 1000 latu.

49.

Bērnu un ģimenes lietu ministra vietā iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Aizstāt 51.panta 3.punktā skaitli “1000” ar skaitli “10000”.

Atbalstīts

51.pants. Tiesā apstiprināmie lēmumi

Bāriņtiesa iesniedz tiesā apstiprināšanai lēmumus par:

1) pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

2) atlīdzību aizbildnim (aizgādnim), ja tā pārsniedz 300 latu;

3) mājas kārtībā izdarītu mantojuma dalīšanu, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz 10 000 latu.

52.pants. Tiesā izšķiramās lietas

Bāriņtiesa iesniedz tiesā izšķiršanai lietas par bērnam vai citai rīcības nespējīgai personai piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 1000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām.

50.

51.

Bērnu un ģimenes lietu ministra vietā iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Aizstāt 52.pantā skaitli “1000” ar skaitli

“10 000”.

Juridiskā komisija

Izteikt 52. panta tekstu šādā redakcijā:

“Bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērnam vai citai rīcības nespējīgai personai piederošā nekustamā īpašuma, ja tā vērtība pārsniedz 10 000 latu, atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām iesniedz lietu izšķirt tiesā.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.51.

Atbalstīts

52.pants. Tiesā izšķiramās lietas

Bāriņtiesa, pieņēmusi lēmumu par bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 10 000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām, iesniedz lietu izšķiršanai tiesā.

53.pants. Bāriņtiesu sadarbība

(1) Bāriņtiesas sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus.

(2) Bāriņtiesa var lūgt citai bāriņtiesai sniegt atzinumu jautājumā, kas ir atzinuma sniedzējas bāriņtiesas kompetencē.

(3) Ja persona, kurai atņemtas vai atjaunotas bērna aprūpes tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā pārcēlusies dzīvot attiecīgā persona, lietas materiālu kopijas par aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu.

(4) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, bāriņtiesa pēc lēmuma pieņemšanas par prasības sniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai informē otra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesu par prasības celšanu tiesā.

(5) Ja ģimene, kurā netiek nodrošināti apstākļi bērna pilnvērtīgai augšanai un attīstībai, maina dzīvesvietu, bāriņtiesa par šādu ģimeni informē attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesu.

(6) Ja aizbildnis vai aizgādnis dzīvo citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bāriņtiesa, kura nodibinājusi aizbildnību vai iecēlusi aizgādni, nosūta aizbildņa vai aizgādņa dzīvesvietas bāriņtiesai aizbildnības vai aizgādnības lietas materiālu kopijas aizbildnības vai aizgādnības pārraudzībai.

52.

Juridiskā komisija

Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdus “savas funkcijas un uzdevumus” ar vārdiem “savus uzdevumus”.

Atbalstīts

53.pants. Bāriņtiesu sadarbība

(1) Bāriņtiesas sadarbojas, lai veiktu savus uzdevumus.

(2) Bāriņtiesa var lūgt citai bāriņtiesai sniegt atzinumu jautājumā, kas ir atzinuma sniedzējas bāriņtiesas kompetencē.

(3) Ja persona, kurai atņemtas vai atjaunotas bērna aprūpes tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju pārcēlusies dzīvot attiecīgā persona, lietas materiālu kopijas par aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu.

(4) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bāriņtiesa pēc lēmuma pieņemšanas par prasības sniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai informē otra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesu par prasības celšanu tiesā.

VI nodaļa

Lietu piekritība

VI nodaļa

Lietu piekritība

54.pants. Ārpusģimenes aprūpe

(1) Lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna mātes dzīvesvieta. Ja bērna mātes dzīvesvieta nav deklarēta, bet bērna tēva dzīvesvieta ir deklarēta, lēmumu pieņem bērna tēva dzīvesvietas bāriņtiesa.

(3) Ja, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.

(4) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo.

(5) Ja bērna vecāki nav zināmi vai bērns ir atradenis, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērns ir atrasts.

(6) Bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par:

1) aizliegumu bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem;

2) bērna uzturēšanos pie vecākiem vai svešā ģimenē;

3) bērna uzturēšanos viesģimenē ārvalstī;

4) atļauju rīkoties ar bērna mantu;

5) bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

6) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

7) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu adopcijas gadījumā;

8) bērna adopciju uz ārvalstīm;

9) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 54. panta pirmajā daļā vārdus “tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta” ar vārdiem “bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa”.

Juridiskā komisija

Izteikt 54.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.”

Juridiskā komisija

Izteikt 54.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir dažādās pašvaldības administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura bērns dzīvo.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 54. panta ceturto daļu.

Juridiskais birojs

Izslēgt 54. panta piektajā daļā vārdus ”tās pašvaldības”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 54. panta sestās daļas 1. punktu.

Juridiskais birojs

Aizstāt 54. panta sestās daļas 2. punktā vārdus “svešā ģimenē” ar vārdiem “citā ģimenē”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 54. panta sestās daļas 3. punktā vārdu “viesģimenē” ar vārdiem “citā ģimenē”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

54.pants. Ārpusģimenes aprūpe

(1) Lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.

(3) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādās pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura bērns dzīvo.

(4) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo.

(5) Ja bērna vecāki nav zināmi vai bērns ir atradenis, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērns ir atrasts.

(6) Bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par:

1) aizliegumu bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem;

2) bērna uzturēšanos pie vecākiem vai citā ģimenē;

3) bērna uzturēšanos citā ģimenē ārvalstī;

4) atļauju rīkoties ar bērna mantu;

5) bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

6) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

7) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu adopcijas gadījumā;

8) bērna adopciju uz ārvalstīm;

9) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

55.pants. Bērna aprūpes tiesību atņemšana un atjaunošana

(1) Lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu vecākiem pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo.

(3) Ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu pieņem abas bāriņtiesas, kuru darbības teritorijā deklarēta attiecīgā vecāka dzīvesvieta vai kuru darbības teritorijā attiecīgais vecāks faktiski dzīvo.

61.

62.

63.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 55. panta pirmajā daļā vārdus “bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta” ar vārdiem “bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 55. panta otro daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 55.panta trešo daļu.

Neatbalstīts

Atbalstīts

55.pants. Bērna aprūpes tiesību atņemšana un atjaunošana

(1) Lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu vecākiem pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

56.pants. Prasības iesniegšana tiesā aizgādības tiesību atņemšanai

Lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai bērna vecākiem bāriņtiesa pieņem atbilstoši šā likuma 55.pantā noteiktajai lietu piekritībai.

56.pants. Prasības iesniegšana tiesā aizgādības tiesību atņemšanai

Lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai bērna vecākiem bāriņtiesa pieņem atbilstoši šā likuma 55.pantā noteiktajai lietu piekritībai.

57.pants. Adopcija

(1) Lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju pieņem adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm pieņem tā vecāka dzīvesvietas bāriņtiesa, ar kuru bērns dzīvo kopā.

64.

Juridiskais birojs

Aizstāt 57. panta pirmajā daļā vārdus “adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa” ar vārdiem “bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta adoptētāja dzīvesvieta”.

Atbalstīts

57.pants. Adopcija

(1) Lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta adoptētāja dzīvesvieta.

(2) Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm pieņem tā vecāka dzīvesvietas bāriņtiesa, ar kuru bērns dzīvo kopā.

58.pants. Atzinuma sniegšana tiesai

(1) Atzinumu tiesai šā likuma 50.pantā minētajos gadījumos sniedz bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, atzinumu tiesai par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību un atsevišķas aizgādības noteikšanu sniedz katra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesa.

(3) Atzinumu tiesai par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā dzīvo bērns un vecāki. Minētā bāriņtiesa pieprasa lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju no tās personas dzīvesvietas bāriņtiesas, kura vērsusies tiesā ar prasību par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību.

65.

Juridiskā komisija

Aizstāt likuma 58. panta otrajā daļā vārdus “Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās” ar vārdiem “Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādās pašvaldības administratīvajās teritorijās”.

Atbalstīts

58.pants. Atzinuma sniegšana tiesai

(1) Atzinumu tiesai šā likuma 50.pantā minētajos gadījumos sniedz bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, atzinumu tiesai par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību un atsevišķas aizgādības noteikšanu sniedz katra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesa.

59.pants. Mantisko interešu aizsardzība

(1) Lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna vai citas rīcības nespējīgas personas mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku vai rīcības nespējīgās personas dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna mātes dzīvesvieta. Ja bērna mātes dzīvesvieta nav deklarēta, bet bērna tēva dzīvesvieta ir deklarēta, lēmumu pieņem bērna tēva dzīvesvietas bāriņtiesa.

(3) Ja, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.

66.

67.

Juridiskā komisija

Izteikt 59. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.”

Juridiskā komisija

Izteikt 59.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja bērna vecāku deklarētā dzīvesvieta ir dažādās pašvaldības administratīvajās teritorijās, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura bērns dzīvo.”

Atbalstīts

59.pants. Mantisko interešu aizsardzība

(1) Lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku vai rīcībnespējīgās personas dzīvesvieta.

(2) Ja bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.

(3) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura bērns dzīvo.

VII nodaļa

Apliecinājuma izdarīšana un citu funkciju pildīšana

68.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvātās VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Apliecinājuma izdarīšana un citu uzdevumu pildīšana”.

Atbalstīts

VII nodaļa

Apliecinājuma izdarīšana un citu uzdevumu pildīšana

60.pants. Par apliecinājuma izdarīšanu atbildīgās amatpersonas

(1) Apliecinājumu izdara un citas šajā nodaļā minētās funkcijas pilda bāriņtiesas priekšsēdētājs.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim izdarīt apliecinājumu un pildīt citas šajā nodaļā noteiktās funkcijas.

69.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto 60.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Apliecinājumu izdara un citus šajā nodaļā minētos uzdevumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētājs.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim izdarīt apliecinājumu un pildīt citus šajā nodaļā noteiktos uzdevumus.”

Atbalstīts

60.pants. Par apliecinājuma izdarīšanu atbildīgās amatpersonas

(1) Apliecinājumu izdara un citus šajā nodaļā minētos uzdevumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētājs.

61.pants. Bāriņtiesas funkcijas

(1)Bāriņtiesa savā darbības teritorijā pilda šādas funkcijas:

1) apliecina vai izgatavo un apliecina darījuma aktu, ja darījumu slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 3000 latu;

2) apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teri torijā;

3) ieraksta testamentu grāmatā attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju testamentus, pieņem glabāšanā to privātos testamentus (neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas);

4) apliecina vai izgatavo un apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras) un pieņem pilnvaras atsaukumus;

5) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem, kā arī sagatavo šādu dokumentu projektus;

6) apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kas attiecas uz konkrēto personu, vai izgatavo šādu dokumentu un apliecina tā pareizību;

7) pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja tās dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;

8) apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants), ja viens no līdzējiem dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā.

(2) Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam.

(3) Visi apliecinājumi un citas darbības ierakstāmas attiecīgajā bāriņtiesas reģistrā. Reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

70.

71.

72.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvātā 61. panta nosaukumu, pirmās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā:

“61.pants. Bāriņtiesas uzdevumi

(1)Bāriņtiesa savā darbības teritorijā pilda šādus uzdevumus:

1) apliecina darījumu, ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 6000 latu;”.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvātā 61. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

“4) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras) un pieņem pilnvaras atsaukumus;

5) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem;

6) apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kas attiecas uz konkrēto personu;”

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektā piedāvāto 61. panta pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9) sastāda dokumentu projektus.”

Atbalstīts

61.pants. Bāriņtiesas uzdevumi

(1) Bāriņtiesa savā darbības teritorijā veic šādus uzdevumus:

1) apliecina darījumu, ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 6000 latu;

4) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras) un pieņem pilnvaru atsaukumus;

5) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem;

6) apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu;

7) pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja tās dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;

8) apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants), ja viens no līdzējiem dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;

9) sagatavo dokumentu projektus.

(2) Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam.

(3) Visi apliecinājumi un citas darbības ierakstāmas attiecīgajā bāriņtiesas reģistrā. Reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

62.pants. Personas, kuru darījumus apliecina bāriņtiesa

(1) Bāriņtiesa apliecina darījumu, ja tai ir noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un ir rīcībspējīgi.

(2) Ja bāriņtiesai nav pazīstama persona, kurai jāsastāda darījuma akts vai jāizdara apliecinājums vai kura jāidentificē cita iemesla dēļ, bāriņtiesa noskaidro šīs personas identitāti pēc personas pases datiem. Darījuma aktā vai apliecinājumā norāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.

73.

74.

75.

Juridiskais birojs

Izslēgt 62. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdu ”datiem”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 62. panta otrās daļas otrajā teikumā vārdu ”Darījuma”.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto 62. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja bāriņtiesai nav pazīstama persona, kurai izdarāms apliecinājums vai kura identificējama cita iemesla dēļ, bāriņtiesa noskaidro šīs personas identitāti pēc personas pases. Apliecinājumā norāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.75.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.75.

Atbalstīts

62.pants. Personas, kuru darījumus apliecina bāriņtiesa

(1) Bāriņtiesa apliecina darījumu, ja tai ir noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un ir rīcībspējīgi.

(2) Ja bāriņtiesai nav pazīstama persona, kurai izdarāms apliecinājums vai kura identificējama cita iemesla dēļ, bāriņtiesa noskaidro šīs personas identitāti pēc personas pases. Apliecinājumā norāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.

63.pants. Darījuma akta sagatavošana

(1) Darījuma dalībnieki iesniedz bāriņtiesā sagatavotu apliecināmā darījuma akta projektu vai vēršas bāriņtiesā ar lūgumu sastādīt darījuma akta projektu pēc viņu vārdiem.

(2) Apliecinot vai sastādot darījuma akta projektu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis to nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt darījuma akta noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta darījuma aktu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu.

76.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto 63.pantu šādā redakcijā:

“63.pants. Darījuma akta projekta sastādīšana

Darījuma dalībnieki iesniedz bāriņtiesā sastādītu darījuma akta projektu vai vēršas bāriņtiesā ar lūgumu sastādīt darījuma akta projektu pēc viņu vārdiem.”

Atbalstīts

63.pants. Darījuma akta projekta sagatavošana

Darījuma dalībnieki iesniedz bāriņtiesā sagatavotu darījuma akta projektu vai vēršas bāriņtiesā ar lūgumu sagatavot darījuma akta projektu pēc viņu vārdiem.

64.pants. Darījuma akta apliecināšana (1) Pēc darījuma akta parakstīšanas to ieraksta reģistrā. Uz darījuma akta izdara apliecinājuma uzrakstu, kurā norāda: 1) apliecināšanas gadu, mēnesi un dienu; 2) bāriņtiesas nosaukumu; 3) numuru, ar kādu darījuma akts ierakstīts reģistrā; 4) norādi par to, ka darījuma dalībnieki ir rīcībspējīgi, un viņu pases datus (arī personas kodu) vai atzīmi, ka darījuma dalībnieki ir personiski pazīstami. (2) Apliecinājuma uzrakstu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis. Zem uzraksta uzspiež bāriņtiesas zīmogu. (3) Apliecinātā darījuma akta viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā.	77.	Juridiskā komisija Izteikt likumprojektā 64. pantu šādā redakcijā: “64.pants. Darījuma apliecināšana (1) Pirms darījuma apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis darījuma akta projektu nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt tā noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta darījuma akta projektu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu. (2) Uz darījuma akta projekta izdara apliecinājuma uzrakstu, kurā norāda: 1) apliecināšanas gadu, mēnesi un dienu; 2) bāriņtiesas nosaukumu; 3) numuru, ar kādu darījuma akts ierakstīts reģistrā; 4) katra darījuma dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, kā arī šo personu dzimšanas laiku un vietu, vai atzīmi, ka darījuma dalībnieki ir personiski pazīstami; 5) norādi par to, ka darījuma dalībnieki ir rīcībspējīgi. (3) Apliecinājuma uzrakstu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis. Zem uzraksta uzspiež bāriņtiesas zīmogu. (4) Apliecinātā darījuma akta viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā. Darījuma aktu ieraksta reģistrā.”	Atbalstīts	64.pants. Darījuma apliecināšana (1) Pirms darījuma apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis darījuma akta projektu nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt tā noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta darījuma akta projektu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu. (2) Uz darījuma akta projekta izdara apliecinājuma uzrakstu, kurā norāda: 1) apliecināšanas gadu, mēnesi un dienu; 2) bāriņtiesas nosaukumu; 3) numuru, ar kādu darījuma akts ierakstīts reģistrā; 4) katra darījuma dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, kā arī šo personu dzimšanas laiku un vietu, vai atzīmi, ka darījuma dalībnieki ir personiski pazīstami; 5) norādi par to, ka darījuma dalībnieki ir rīcībspējīgi. (3) Apliecinājuma uzrakstu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis. Zem uzraksta uzspiež bāriņtiesas zīmogu. (4) Apliecinātā darījuma akta viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā. Darījuma aktu ieraksta reģistrā.
65.pants. Darījuma akta ierakstīšana zemesgrāmatā Šā likuma 61., 62. un 63.pantā noteiktajā kārtībā apliecināts darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā.	78.	Juridiskā komisija Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 65. pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju.	Atbalstīts
66.pants. Testamenta apliecināšana Taisot testamentu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, diviem lieciniekiem klātesot (Civillikuma 435. un 448.pants), nolasa testatoram sastādītā akta projektu un jautā, vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Ja atbilde ir apstiprinoša, testamentu paraksta testators un liecinieki un tiek izdarīts apliecinājums.				65.pants. Testamenta apliecināšana Taisot testamentu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, diviem lieciniekiem klātesot (Civillikuma 435. un 448.pants), nolasa testatoram sastādītā akta projektu un jautā, vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Ja atbilde ir apstiprinoša, testamentu paraksta testators un liecinieki un tiek izdarīts apliecinājums.
67.pants. Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta izsniegšana (1) Bāriņtiesa testatoram izsniedz testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu. (2) Pēc testatora nāves testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu bāriņtiesa izsniedz ar testamentu ieceltajam mantiniekam, testamenta izpildītājam, zvērinātam notāram vai tiesai pēc to lūguma. (3) Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta apliecinājumā norāda bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu testaments ierakstīts reģistrā. Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis paraksta apliecinājumu un uzspiež zīmogu. (4) Par testamenta izraksta izsniegšanu izdara atzīmi testamentu grāmatā. (5) Testamentu grāmata sastāv no testamentu oriģināliem, kas sakopoti sējumā reģistra numuru secībā.				66.pants. Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta izsniegšana (1) Bāriņtiesa testatoram izsniedz testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu. (2) Pēc testatora nāves testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu bāriņtiesa izsniedz ar testamentu ieceltajam mantiniekam, testamenta izpildītājam, zvērinātam notāram vai tiesai pēc to lūguma. (3) Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta apliecinājumā norāda bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu testaments ierakstīts reģistrā. Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis paraksta apliecinājumu un uzspiež zīmogu. (4) Par testamenta izraksta izsniegšanu izdara atzīmi testamentu grāmatā. (5) Testamentu grāmata sastāv no testamentu oriģināliem, kas sakopoti sējumā reģistra numuru secībā.
68.pants. Testamenta pieņemšana glabāšanā (1) Bāriņtiesa pieņem glabāšanā privātus testamentus un ieraksta testamentu grāmatā aktu par testamenta pieņemšanu glabāšanā. (2) Pieņemot testamentu glabāšanā, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārliecinās par testatora personību un rīcībspēju. (3) Bāriņtiesai glabāšanā nodotam privātam testamentam ir publiska testamenta spēks, ja ir ievēroti Civillikuma 439.panta noteikumi.				67.pants. Testamenta pieņemšana glabāšanā (1) Bāriņtiesa pieņem glabāšanā privātus testamentus un ieraksta testamentu grāmatā aktu par testamenta pieņemšanu glabāšanā. (2) Pieņemot testamentu glabāšanā, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārliecinās par testatora personību un rīcībspēju. (3) Bāriņtiesai glabāšanā nodotam privātam testamentam ir publiska testamenta spēks, ja ir ievēroti Civillikuma 439.panta noteikumi.

69.pants. Testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšana (1) Testamentu grāmatā ierakstītu aktu var atsaukt testators personīgi. (2) Ja saņemts lūgums par testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pēc testatora identitātes un rīcībspējas pārbaudes sastāda testamenta atsaukšanas aktu. Testamenta atsaukšanas aktu testators paraksta divu liecinieku klātbūtnē. (3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas uz testamenta oriģināla izdara atzīmi par tā atsaukšanu.				68.pants. Testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšana (1) Testamentu grāmatā ierakstītu aktu var atsaukt testators personīgi. (2) Ja saņemts lūgums par testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pēc testatora identitātes un rīcībspējas pārbaudes sagatavo testamenta atsaukšanas aktu. Testamenta atsaukšanas aktu testators paraksta divu liecinieku klātbūtnē. (3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas uz testamenta oriģināla izdara atzīmi par tā atsaukšanu.
70.pants. Glabāšanā nodota testamenta atsaukšana (1) Bāriņtiesai glabāšanā nodotu testamentu var atsaukt testators personīgi vai viņa ar īpašu pilnvaru pilnvarots pilnvarnieks. (2) Ja saņemts lūgums par glabāšanā nodota testamenta atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis sastāda testamenta atsaukšanas aktu. (3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas tā apliecinātu kopiju ievieto glabājamā testamenta vietā.				69.pants. Glabāšanā nodota testamenta atsaukšana (1) Bāriņtiesai glabāšanā nodotu testamentu var atsaukt testators personīgi vai viņa ar īpašu pilnvaru pilnvarots pilnvarnieks. (2) Ja saņemts lūgums par glabāšanā nodota testamenta atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis sagatavo testamenta atsaukšanas aktu. (3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas tā apliecinātu kopiju ievieto glabājamā testamenta vietā.
71.pants. Pilnvaras apliecināšana un atsaukšana (1) Pirms pilnvaras apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda pilnvarotāja identitāti un rīcībspēju. (2) Apliecinājumu uz pilnvaras izdara šā likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā un ieraksta reģistrā. (3) Apliecinātās pilnvaras viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā. (4) Ja saņemts iesniegums par pilnvaras atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda iesniedzēja identitāti, rīcībspēju, izdara ierakstu reģistrā un publicē attiecīgu paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". (5) Par pilnvarojuma atsaukšanu paziņo pilnvarniekam, ja viņa dzīvesvieta ir zināma. (6) Izdevumus par pilnvaras atsaukšanas paziņojuma publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" sedz pilnvarotājs.				70.pants. Pilnvaras apliecināšana un atsaukšana (1) Pirms pilnvaras apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda pilnvarotāja identitāti un rīcībspēju. (2) Apliecinājumu uz pilnvaras izdara šā likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā un ieraksta reģistrā. (3) Apliecinātās pilnvaras viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā. (4) Ja saņemts iesniegums par pilnvaras atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda iesniedzēja identitāti, rīcībspēju, izdara ierakstu reģistrā un publicē attiecīgu paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". (5) Par pilnvarojuma atsaukšanu paziņo pilnvarniekam, ja viņa dzīvesvieta ir zināma. (6) Izdevumus par pilnvaras atsaukšanas paziņojuma publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" sedz pilnvarotājs.
72.pants. Paraksta īstuma apliecināšana Pirms paraksta īstuma apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda parakstītāja identitāti, kā arī izdara ierakstu reģistrā. Apliecinot paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma, Zemesgrāmatu likumā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa pārbauda arī parakstītāja rīcībspēju un izdara par to atzīmi apliecinājuma uzrakstā.				71.pants. Paraksta īstuma apliecināšana Pirms paraksta īstuma apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda parakstītāja identitāti, kā arī izdara ierakstu reģistrā. Apliecinot paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma, Zemesgrāmatu likumā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa pārbauda arī parakstītāja rīcībspēju un izdara par to atzīmi apliecinājuma uzrakstā.
73.pants. Dokumenta noraksta vai kopijas apliecināšana (1) Lai apliecinātu dokumenta norakstu vai kopiju, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis to salīdzina ar uzrādīto dokumentu. (2) Apliecinājuma uzrakstā norāda dokumenta uzrādītāju, apliecināšanas gadu, mēnesi, dienu, bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu apliecinājums ierakstīts reģistrā, kā arī norāda, kādi uzrādītajā dokumentā ir labojumi, svītrojumi un citas īpatnības. (3) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nepārbauda uzrādītā dokumenta izdošanas likumību, bet pārbauda tikai tā atbilstību uzrādītajam dokumentam un to atzīmē apliecinājumā. (4) Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim aizliegts apliecināt tāda dokumenta norakstu vai kopiju, kura saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu. (5) Par apliecinājumu izdara ierakstu reģistrā.	79.	Juridiskā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto 73. panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nepārbauda uzrādītā dokumenta izdošanas likumību, bet pārbauda tikai apliecināmā noraksta vai kopijas atbilstību uzrādītajam dokumentam un to atzīmē apliecinājumā.”	Atbalstīts	72.pants. Dokumenta noraksta vai kopijas apliecināšana (1) Lai apliecinātu dokumenta norakstu vai kopiju, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis to salīdzina ar uzrādīto dokumentu. (2) Apliecinājuma uzrakstā norāda dokumenta uzrādītāju, apliecināšanas gadu, mēnesi, dienu, bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu apliecinājums ierakstīts reģistrā, kā arī norāda, kādi uzrādītajā dokumentā ir labojumi, svītrojumi un citas īpatnības. (3) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nepārbauda uzrādītā dokumenta izdošanas likumību, bet pārbauda tikai apliecināmā noraksta vai kopijas atbilstību uzrādītajam dokumentam un to atzīmē apliecinājumā. (4) Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim aizliegts apliecināt tāda dokumenta norakstu vai kopiju, kura saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu. (5) Par apliecinājumu izdara ierakstu reģistrā.
74.pants. Paziņojumu izsniegšana (1) Lūgumu par paziņojuma izsniegšanu iesniedz rakstveidā, un to ieraksta reģistrā. Paziņojuma noraksts glabājas bāriņtiesas lietās. (2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda iesniedzēja identitāti un raksta apliecinājumu uz iesniegtā lūguma. (3) Adresātam izsniedz iesniegtā paziņojuma apliecinātu norakstu vai apliecinātu kopiju. Paziņojumu izsniedz adresātam personiski vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē (jāsaņem pasta apliecinājums par vēstules izsniegšanu). (4) Par paziņojuma izsniegšanu bāriņtiesa izsniedz apliecību. Apliecībā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu un laiku, kad paziņojums izsniegts. (5) Par apliecības izsniegšanu izdara ierakstu reģistrā.				73.pants. Paziņojumu izsniegšana (1) Lūgumu par paziņojuma izsniegšanu iesniedz rakstveidā, un to ieraksta reģistrā. Paziņojuma noraksts glabājas bāriņtiesas lietās. (2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda iesniedzēja identitāti un raksta apliecinājumu uz iesniegtā lūguma. (3) Adresātam izsniedz iesniegtā paziņojuma apliecinātu norakstu vai apliecinātu kopiju. Paziņojumu izsniedz adresātam personiski vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē (jāsaņem pasta apliecinājums par vēstules izsniegšanu). (4) Par paziņojuma izsniegšanu bāriņtiesa izsniedz apliecību. Apliecībā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu un laiku, kad paziņojums izsniegts. (5) Par apliecības izsniegšanu izdara ierakstu reģistrā.

75.pants. Darījuma akta apliecināšana, ja persona neprot vai nevar rakstīt

Ja persona neprot vai nevar rakstīt, parakstās tas, kam šī persona to uztic, un par to izdara atzīmi darījuma akta apliecinājumā vai pašā darījuma aktā. Darījuma aktu paraksta divu liecinieku klātbūtnē.

80.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto 75. pantu šādā redakcijā:

“75.pants. Darījuma apliecināšana, ja persona neprot vai nevar rakstīt

Ja persona neprot vai nevar rakstīt, divu liecinieku klātbūtnē parakstās tas, kam šī persona to uztic, un par to izdara atzīmi apliecinājuma uzrakstā.”

Atbalstīts

74.pants. Darījuma apliecināšana, ja persona neprot vai nevar rakstīt

Ja persona neprot vai nevar rakstīt, divu liecinieku klātbūtnē parakstās tas, kam šī persona to uztic, un par to izdara atzīmi apliecinājuma uzrakstā.

76.pants. Apliecinājuma izdarīšana iedzīvotāja dzīvesvietā vai atrašanās vietā

Taisīt testamentu, kā arī izdarīt apliecinājumu bāriņtiesa var attiecīgās pašvaldības iedzīvotāja dzīvesvietā vai atrašanās vietā, ja iedzīvotājs slimības vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties bāriņtiesā.

81.

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 76. panta nosaukumā un tekstā vārdus “atrašanās vietā” ar vārdiem “citā vietā”.

Atbalstīts

75.pants. Apliecinājuma izdarīšana iedzīvotāja dzīvesvietā vai citā vietā

Taisīt testamentu, kā arī izdarīt apliecinājumu bāriņtiesa var attiecīgās pašvaldības iedzīvotāja dzīvesvietā vai citā vietā, ja iedzīvotājs slimības vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties bāriņtiesā.

77.pants. Atteikšanās pildīt amata pienākumus

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nedrīkst atteikties pildīt šajā nodaļā paredzētās darbības, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(2) Par atteikšanos pildīt amata pienākumus bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis triju dienu laikā izsniedz rakstveida atteikumu. Atteikumā norāda tā pamatojumu un pārsūdzības kārtību.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim jāatsakās no akta sastādīšanas vai apliecinājuma izdarīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībā, kura acīmredzami kalpo prettiesiskam vai netikumīgam mērķim.

82.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto 77. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis atsakās no apliecinājuma izdarīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībā, kura acīmredzami kalpo prettiesiskam vai netikumīgam mērķim.”

Atbalstīts

76.pants. Atteikšanās pildīt amata pienākumus

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis atsakās no apliecinājuma izdarīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībā, kura acīmredzami kalpo prettiesiskam vai netikumīgam mērķim.

78.pants. Ierobežojums sastādīt aktu un izdarīt apliecinājumu

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim aizliegts sastādīt aktu un izdarīt apliecinājumu savās paša lietās, sava laulātā (arī bijušā), sava un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu – līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai sava paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.

(2) Gribas izteikums, kas izteikts bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa sastādītā vai apliecinātā aktā un ir viņa paša vai citu šā panta pirmajā daļā minēto personu labā, nav spēkā.

83.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto 78. pantu šādā redakcijā:

“78.pants. Ierobežojums izdarīt apliecinājumu

Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim aizliegts izdarīt apliecinājumu savās paša lietās, sava laulātā (arī bijušā), sava un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu – līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai sava paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.”

Atbalstīts

77.pants. Ierobežojums izdarīt apliecinājumu

Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim aizliegts izdarīt apliecinājumu savās paša lietās, sava laulātā (arī bijušā), savu un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu – līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai sava paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.

79.pants. Uzticēto ziņu neizpaušana

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis un sekretārs nedrīkst izpaust trešajām personām viņiem uzticētās ziņas, kuras tiem kļuvušas zināmas, pildot amata pienākumus.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad minētās personas atstājušas savu amatu.

(3) Visas uzticētās lietas, aktus un dokumentus bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis un sekretārs glabā slepenībā.

(4) šā panta pirmās daļas noteikumu izņēmumus pieļauj attiecībā uz:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām to amata pienākumu pildīšanas laikā;

2) citām personām, ja saņemta akta vai apliecinājuma dalībnieka piekrišana.

84.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 79. panta ceturtās daļas 2. punktā vārdus “akta vai”.

Atbalstīts

78.pants. Uzticēto ziņu neizpaušana

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad minētās personas atstājušas savu amatu.

(3) Visas uzticētās lietas, aktus un dokumentus bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis un sekretārs glabā slepenībā.

(4) Šā panta pirmās daļas noteikumu izņēmumus pieļauj attiecībā uz:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām to amata pienākumu pildīšanas laikā;

2) citām personām, ja saņemta apliecinājuma dalībnieka piekrišana.

80.pants. Valsts nodevas

(1) Valsts nodevas par bāriņtiesas pakalpojumiem ieskaita pašvaldības budžetā. Bāriņtiesa iekasē šādas valsts nodevas:

1) par darījuma akta sastādīšanu – 8 lati;

2) par darījuma akta apliecināšanu – 5 lati;

3) par testamenta sastādīšanu vai atsaukšanu – 13 latu;

4) par testamenta pieņemšanu glabāšanā – 24 lati;

5) par pilnvaras sagatavošanu – 3 lati;

6) par pilnvaras apliecināšanu – 2 lati;

7) par paraksta apliecināšanu – 2 lati;

8) par apliecinājumu un citu darbību reģistra izraksta sagatavošanu un izsniegšanu – 1 lats (par katru lappusi);

9) par noraksta vai izraksta izgatavošanu – 1 lats (par katru lappusi);

10) par noraksta, izraksta vai kopijas apliecināšanu – 0,30 latu (par katru lappusi);

11) par paziņojuma izsniegšanu – 3 lati;

12) par apliecības izsniegšanu par izsniegto paziņojumu – 3 lati;

13) par nostiprinājuma lūguma sagatavošanu – 5 lati;

14) par paraksta apliecināšanu uz nostiprinājuma lūguma – 3 lati;

15) par mantojuma saraksta sastādīšanu – 34 lati;

16) par cita veida dokumentu sastādīšanu – 3 lati (par katru lappusi).

(2) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piemērot valsts nodevu atvieglojumus.

85.

86.

87.

88.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvātajā likuma 80. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) par darījuma akta projekta sastādīšanu – 8 lati;

2) par darījuma apliecināšanu – 5 lati;”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvātajā likuma 80. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

“5) par pilnvaras sastādīšanu – 3 lati;”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvātajā likuma 80. panta pirmās daļas 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

“8) par apliecinājumu un citu darbību reģistra izraksta sastādīšanu un izsniegšanu – 1 lats (par katru lappusi);

9) par noraksta vai izraksta sastādīšanu – 1 lats (par katru lappusi);”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvātajā likuma 80. panta pirmās daļas 13. punktu šādā redakcijā:

“13) par nostiprinājuma lūguma sastādīšanu – 5 lati;”

Atbalstīts

79.pants. Valsts nodevas

(1) Valsts nodevas par bāriņtiesas pakalpojumiem ieskaita pašvaldības budžetā. Bāriņtiesa iekasē šādas valsts nodevas:

1) par darījuma akta projekta sagatavošanu – 8 latus;

2) par darījuma apliecināšanu – 5 latus;

3) par testamenta sastādīšanu vai atsaukšanu – 13 latus;

4) par testamenta pieņemšanu glabāšanā – 24 latus;

5) par pilnvaras sagatavošanu – 3 latus;

6) par pilnvaras apliecināšanu – 2 latus;

7) par paraksta apliecināšanu – 2 latus;

8) par apliecinājumu un citu darbību reģistra izraksta sastādīšanu un izsniegšanu – 1 latu (par katru lappusi);

9) par noraksta vai izraksta sastādīšanu – 1 latu (par katru lappusi);

10) par noraksta, izraksta vai kopijas apliecināšanu – 0,30 latus (par katru lappusi);

11) par paziņojuma izsniegšanu – 3 latus;

12) par apliecības izsniegšanu par izsniegto paziņojumu – 3 latus;

13) par nostiprinājuma lūguma sastādīšanu – 5 latus;

14) par paraksta apliecināšanu uz nostiprinājuma lūguma – 3 latus;

15) par mantojuma saraksta sastādīšanu – 34 latus;

16) par cita veida dokumentu sastādīšanu – 3 latus (par katru lappusi).

(2) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piemērot valsts nodevu atvieglojumus.

81.pants. Bāriņtiesas faktiskās rīcības un lēmumu pārsūdzēšana

(1) Ja ieinteresētā persona uzskata bāriņtiesas rīcību apliecinājumu izdarīšanā un citu šajā nodaļā minēto darbību veikšanā par nepamatotu, tā var mēneša laikā iesniegt attiecīgu pieteikumu tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Bāriņtiesas atteikumu izdarīt apliecinājumu vai pildīt citas šajā nodaļā noteiktās darbības ieinteresētā persona mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

80.pants. Bāriņtiesas faktiskās rīcības un lēmumu pārsūdzēšana

VIII nodaļa Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzība				VIII nodaļa Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzība
82.pants. Mantojuma saraksts Bāriņtiesa sniedz palīdzību mantiniekam, ja mantinieks grib izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma sarakstu) un tiesa vai notārs mantojuma saraksta sastādīšanu uzdevis bāriņtiesai – ārpus pilsētām un novadiem (Civillikuma 709.pants).	89.	Juridiskais birojs Izslēgt 82. pantā vārdus ”- ārpus pilsētām un novadiem”.	Atbalstīts	81.pants. Mantojuma saraksts Bāriņtiesa sniedz palīdzību mantiniekam, ja mantinieks grib izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma sarakstu) un tiesa vai notārs mantojuma saraksta sastādīšanu uzdevis bāriņtiesai (Civillikuma 709.pants).
83.pants. Mantojuma saraksta sastādīšanā pieaicināmās personas Mantojuma saraksta sastādīšanā bāriņtiesa pieaicina mantinieku, kurš lūdzis sastādīt sarakstu, un citus mantiniekus, ja tādi ir zināmi, kā arī divus lieciniekus.				82.pants. Mantojuma saraksta sastādīšanā pieaicināmās personas Mantojuma saraksta sastādīšanā bāriņtiesa pieaicina mantinieku, kurš lūdzis sastādīt sarakstu, un citus mantiniekus, ja tādi ir zināmi, kā arī divus lieciniekus.
84.pants. Mantojuma saraksta sastādīšana (1) Sastādot mantojuma sarakstu, atbilstoši Civilprocesa likumam rakstāms akts. Aktā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu, personas, kas piedalās mantojuma saraksta sastādīšanā, katras lietas nosaukumu un pazīmes, kā arī vērtību. (2) Ja mantinieki nepiekrīt mantas novērtējumam, bāriņtiesa ir tiesīga pieaicināt ekspertu. Ar eksperta pakalpojumiem saistītos izdevumus sedz mantinieki. (3) Aktā ieraksta to personu paziņojumus, kuras piedalās saraksta sastādīšanā, ja šādi paziņojumi ir izteikti. (4) Aktu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis un personas, kas piedalījušās saraksta sastādīšanā. Aktu apzīmogo ar bāriņtiesas zīmogu.				83.pants. Mantojuma saraksta sastādīšana (1) Sastādot mantojuma sarakstu, atbilstoši Civilprocesa likumam rakstāms akts. Aktā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu, personas, kas piedalās mantojuma saraksta sastādīšanā, katras lietas nosaukumu un pazīmes, kā arī vērtību. (2) Ja mantinieki nepiekrīt mantas novērtējumam, bāriņtiesa ir tiesīga pieaicināt ekspertu. Ar eksperta pakalpojumiem saistītos izdevumus sedz mantinieki. (3) Aktā ieraksta to personu paziņojumus, kuras piedalās saraksta sastādīšanā, ja šādi paziņojumi ir izteikti. (4) Aktu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis un personas, kas piedalījušās saraksta sastādīšanā. Aktu apzīmogo ar bāriņtiesas zīmogu.
85.pants. Maksa par ceļa izdevumiem un citiem faktiskajiem izdevumiem (1) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par ceļa izdevumiem, kas saistīti ar mantojuma saraksta sastādīšanu, testamenta sastādīšanu vai apliecinājuma izdarīšanu ārpus bāriņtiesas telpām. (2) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par pasta un citiem faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar apliecinājumu izdarīšanu un citu funkciju veikšanu.				84.pants. Maksa par ceļa izdevumiem un citiem faktiskajiem izdevumiem (1) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par ceļa izdevumiem, kas saistīti ar mantojuma saraksta sastādīšanu, testamenta sastādīšanu vai apliecinājuma izdarīšanu ārpus bāriņtiesas telpām. (2) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par pasta un citiem faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar apliecinājumu izdarīšanu un citu funkciju veikšanu.

86.pants. Mantojuma apsardzība Ja nomirst mantojuma atstājējs un klāt nav mirušā mantinieku, bāriņtiesa nodrošina mantojuma apsardzību, negaidot tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojuma masai.				85.pants. Mantojuma apsardzība Ja nomirst mantojuma atstājējs un klāt nav mirušā mantinieku, bāriņtiesa nodrošina mantojuma apsardzību, negaidot tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojuma masai.
87.pants. Mantojuma apsardzības līdzekļi Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas: 1) aizzīmogošana; 2) aprakstīšana un novērtēšana; 3) nodošana glabāšanā.				86.pants. Mantojuma apsardzības līdzekļi Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas: 1) aizzīmogošana; 2) aprakstīšana un novērtēšana; 3) nodošana glabāšanā.
88.pants. Mantas aprakstīšana Mantas aprakstīšanu bāriņtiesa veic šā likuma 84.pantā noteiktajā kārtībā.				87.pants. Mantas aprakstīšana Mantas aprakstīšanu bāriņtiesa veic šā likuma 83.pantā noteiktajā kārtībā.
89.pants. Aizzīmogošana (1) Ja uzreiz pēc attiecīgās informācijas saņemšanas aprakstīt mantu nav iespējams, bāriņtiesa liecinieku klātbūtnē aizzīmogo telpu, kurā atrodas manta, vai aizzīmogo pašu mantu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (2) Aizzīmogošanu veic arī tad, ja pirmajā dienā neizdodas aprakstīšanu pabeigt.				88.pants. Aizzīmogošana (1) Ja uzreiz pēc attiecīgās informācijas saņemšanas aprakstīt mantu nav iespējams, bāriņtiesa liecinieku klātbūtnē aizzīmogo telpu, kurā atrodas manta, vai aizzīmogo pašu mantu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (2) Aizzīmogošanu veic arī tad, ja pirmajā dienā neizdodas aprakstīšanu pabeigt.

90.pants. Mantojuma aizgādnis

(1) Pēc mantas aprakstīšanas bāriņtiesa mantu pret parakstu nodod glabāšanā aizgādnim.

(2) Aizgādnis saņem atlīdzību no mantiniekiem vai no mantas bāriņtiesas noteiktajā apmērā.

89.pants. Mantojuma aizgādnis

(1) Pēc mantas aprakstīšanas bāriņtiesa mantu pret parakstu nodod glabāšanā aizgādnim.

(2) Aizgādnis saņem atlīdzību no mantiniekiem vai no mantas bāriņtiesas noteiktajā apmērā.

91.pants. Mantas aprakstīšanas akts

Mantas aprakstīšanas akts glabājas bāriņtiesā. Akta norakstu izsniedz aizgādnim, kā arī nosūta notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta, lai izsludinātu mantojuma atklāšanos.

90.pants. Mantas aprakstīšanas akts

Mantas aprakstīšanas akts glabājas bāriņtiesā. Akta norakstu izsniedz aizgādnim, kā arī nosūta notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta, lai izsludinātu mantojuma atklāšanos.

IX nodaļa

Darba samaksa un pabalsti

IX nodaļa

Darba samaksa un pabalsti

92.pants. Darba samaksa

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētājs saņem pašvaldības domes (padomes) noteiktu mēnešalgu.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas locekļi saņem pašvaldības domes (padomes) noteiktu mēnešalgu vai atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu atbilstoši nostrādāto stundu skaitam pēc pašvaldības domes (padomes) noteiktas likmes.

90.

91.

Juridiskā komisija

Aizstāt 92. pantā vārdu “mēnešalgu” ar vārdiem “mēneša amatalgu”.

Juridiskā komisija

Izteikt 92. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas locekļi, ņemot vērā darba apjomu, saņem mēneša amatalgu vai atlīdzību atbilstoši nostrādāto stundu skaitam pēc pašvaldības domes (padomes) noteiktas likmes.”

Atbalstīts

91.pants. Darba samaksa

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētājs saņem pašvaldības domes (padomes) noteiktu mēneša amatalgu.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas locekļi, ņemot vērā darba apjomu, saņem noteiktu mēneša amatalgu vai atlīdzību atbilstoši nostrādāto stundu skaitam pēc pašvaldības domes (padomes) noteiktas likmes.

93.pants. Atvaļinājuma un nelaimes gadījuma pabalsts

Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piešķirt pabalstu mēnešalgas apmērā bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim:

1) viņam aizejot kārtējā atvaļinājumā;

2) ja noticis smags nelaimes gadījums, kas radījis attiecīgās amatpersonas veselības traucējumus;

3) ja miris attiecīgās amatpersonas pirmās pakāpes radinieks.

92.

Juridiskā komisija

Izteikt 93. pantu šādā redakcijā:

“93. pants. Atvaļinājuma pabalsts

Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim var piešķirt vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā aizejot ikgadējā atvaļinājumā.”

Atbalstīts

92.pants. Atvaļinājuma pabalsts

Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim var piešķirt vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā.

94.pants. Papildu atvaļinājums

Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piešķirt bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim papildu atvaļinājumu līdz 12 darbdienām kalendāra gadā.

93.

Juridiskā komisija

Izteikt 94. pantu šādā redakcijā:

“94. pants. Nelaimes gadījuma pabalsts

Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim var piešķirt vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā ja:

1) ir noticis smags nelaimes gadījums, kas radījis attiecīgās amatpersonas veselības traucējumus;

2) ir miris attiecīgās amatpersonas laulātais vai pirmās pakāpes radinieks.”

Atbalstīts

93. pants. Nelaimes gadījuma pabalsts

Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim var piešķirt vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā ja:

1) ir noticis smags nelaimes gadījums, kas radījis attiecīgās amatpersonas veselības traucējumus;

2) ir miris attiecīgās amatpersonas laulātais vai pirmās pakāpes radinieks.

	94.	Juridiskā komisija Papildināt likumu ar 95. pantu šādā redakcijā: “95. pants. Papildatvaļinājums Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim gada laikā var piešķirt līdz 12 darbdienu ilgu papildatvaļinājumu.”	Atbalstīts	94. pants. Papildatvaļinājums Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim gada laikā var piešķirt līdz 12 darbdienu ilgu papildatvaļinājumu.
	95.	Juridiskā komisija Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “96.pants. Mācību maksa Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības segt šā likuma 10.panta trešajā daļā noteiktos izdevumus mācību programmas apgūšanai.”	Atbalstīts	95.pants. Mācību maksa Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības segt šā likuma 10.panta trešajā daļā noteiktos izdevumus mācību programmas apgūšanai.
Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 17.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 5.nr.). 2. Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kuram šā likuma spēkā stāšanās dienā nav tā 10.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās izglītības, ir tiesības turpināt pienākumu pildīšanu līdz ievēlēšanas termiņa beigām. 3. Šā likuma 3.panta otrā daļa, 93. un 94.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. 4. Šā likuma 15.pantā minētais amatu savienošanas ierobežojums vienlaikus pildīt arī tās pašvaldības sociālā dienesta vadītāja vai sociālā darba speciālista pienākumus, kuras teritorijā atrodas bāriņtiesa, attiecas uz tiem bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem, kuri ievēlēti pēc šā likuma spēkā stāšanās. 5. Līdz 2007.gada 1.janvārim bāriņtiesas lieto esošos zīmogus. 6. Līdz 2007.gada 1.janvārim pagasttiesas pārdēvē par bāriņtiesām. Līdz 2007.gada 1.janvārim pagasttiesām ir saistošs šis likums.	96. 97. 98. 99. 100. 101.	Juridiskais birojs Izteikt pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā: “2. Šā likuma 10. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās izglītības prasības neattiecas uz tiem bāriņtiesas priekšsēdētājiem, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekiem vai bāriņtiesas locekļiem, kuriem šā likuma spēkā stāšanās dienā nav minētās izglītības un ir tiesības turpināt pienākumu veikšanu līdz ievēlēšanas termiņa beigām.” Juridiskā komisija Izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu. Juridiskais birojs Izteikt pārejas noteikumu 4. punktu šādā redakcijā: “4. Šā likuma 15. pantā minētais amatu savienošanas ierobežojums neattiecas uz tiem bāriņtiesas priekšsēdētājiem, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekiem vai bāriņtiesas locekļiem, kuri ir ievēlēti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.” Juridiskais birojs Aizstāt pārejas noteikumu 5. punktā vārdu “lieto” ar vārdiem “var lietot”. Juridiskā komisija Izteikt 5.punktu šādā redakcijā: “5. Līdz 2007. gada 31.janvārim bāriņtiesas var lietot esošos zīmogus”. Juridiskā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto pārejas noteikumu 6. punktu šādā redakcijā: “6. Līdz 2007. gada 31.janvārim pagasttiesas pārdēvē par bāriņtiesām. Līdz 2007. gada 31.janvārim pagasttiesām, kuras nav pārdēvētas par bāriņtiesām, ir saistoši šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumi, kas attiecināmi uz bāriņtiesām.”	Neatbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.100. Atbalstīts Atbalstīts	Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 17.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 5.nr.). 2. Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kuram šā likuma spēkā stāšanās dienā nav tā 10.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās izglītības, ir tiesības turpināt pienākumu pildīšanu līdz ievēlēšanas termiņa beigām. 3. Šā likuma 15. pantā minētais amatu savienošanas ierobežojums neattiecas uz tiem bāriņtiesas priekšsēdētājiem, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekiem vai bāriņtiesas locekļiem, kuri ir ievēlēti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. 4. Līdz 2007.gada 31.janvārim bāriņtiesas var lietot esošos zīmogus. 5. Līdz 2007. gada 31.janvārim pagasttiesas pārdēvē par bāriņtiesām. Līdz 2007. gada 31.janvārim pagasttiesām, kuras nav pārdēvētas par bāriņtiesām, ir saistoši šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumi, kas attiecināmi uz bāriņtiesām.
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.				Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.