Likumprojekts

Mēslošanas līdzekļu aprites likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darbību veicējs – fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo mēslošanas līdzekļus, gatavo to maisījumus, iepako, ieved vai tirgo šos mēslošanas līdzekļus un to maisījumus;

2) mēslošanas līdzeklis – jebkura viela, kas satur vienu vai vairākus tādus ķīmiskus elementus, kuri tiek atzīti par augiem nepieciešamiem, ja šo vielu lieto tās elementu satura dēļ un tā ir paredzēta vai tiek piedāvāta augu augšanas veicināšanai;

3) mēslošanas līdzekļu aprite – mēslošanas līdzekļu ražošana, maisījumu gatavošana, iepakošana, ievešana un tirdzniecība.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt mēslošanas līdzekļu patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekļu lietošanas, kā arī nodrošināt vienādus apstākļus un prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem.

3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šis likums neattiecas uz:

1) notekūdeņu dūņām, ja tās lieto par mēslošanas līdzekli, kura izmantošanu reglamentē normatīvie akti par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli;

2) neapstrādātiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un neapstrādātiem kaļķošanas materiāliem;

3) mikrobioloģiskajiem mēslošanas līdzekļiem;

4) substrātiem;

5) eksportējamiem un tranzītā pārvadājamiem mēslošanas līdzekļiem.

(2) Uz mēslošanas līdzekļiem, kuriem ir marķējums "EK mēslošanas līdzeklis" (turpmāk – EK marķējums), attiecas tikai šā likuma 4.panta otrā daļa, 5.panta pirmās daļas 2.punkts, 9.panta pirmās daļas 7. un 8.punkts un otrās daļas 5.punkts, kā arī 14.pants.

4.pants. Valsts institūciju kompetence mēslošanas līdzekļu aprites jomā

(1) Ministru kabinets izdod:

1) mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumus, kuros nosaka:

a) mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes un tirdzniecības prasības,

b) mēslošanas līdzekļu reģistrācijas nosacījumus un kārtību,

c) pieļaujamās novirzes no mēslošanas līdzekļa deklarētās kvalitātes,

d) nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju mēslošanas līdzekļos,

e) prasības mēslošanas līdzekļu etiķetei un iepakojumam,

f) mēslošanas līdzekļu uzraudzības un kontroles kārtību,

g) mēslošanas līdzekļu kvalitātes atbilstības novērtēšanas kārtību, veicot uzraudzību un kontroli,

h) kārtību, kādā tiek saņemta atļauja to mēslošanas līdzekļu tirdzniecībai vai ievešanai, kuri nav iekļauti mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā (turpmāk – reģistrs) vai kuri neatbilst deklarētajai kvalitātei vai kvalitātes prasībām, vai identifikācijas prasībām;

2) mēslošanas līdzekļu kontroles paraugu ņemšanas prasības, kā arī paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtību.

(2) Ja no Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – dienests) saņemta informācija, ka mēslošanas līdzeklis, kuram ir EK marķējums, neatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos par mēslošanas līdzekļiem, Ekonomikas ministrija par neatbilstības gadījumiem ziņo Eiropas Komisijai.

II nodaļa

Darbību veicēji

5.pants. Darbību veicēja pienākumi

(1) Mēslošanas līdzekļu ražotājs, to maisījumu gatavotājs, iepakotājs un ievedējs iesniedz dienestā:

1) iesniegumu par tirdzniecībai ražotā, iepakotā vai ievestā mēslošanas līdzekļa vai sagatavotā maisījuma (izņemot individuālo pasūtījumu) reģistrāciju;

2) katru gadu līdz 31.janvārim – ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem (ar EK marķējumu vai bez tā) vai sagatavotajiem to maisījumiem (norāda mēslošanas līdzekļa veidu, nosaukumu un daudzumu).

(2) Darbību veicējs pēc mēslošanas līdzekļa pircēja vai to personu pieprasījuma, kuras uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti, uzrāda mēslošanas līdzekļa reģistrācijas apliecību (kopiju) vai atļauju (kopiju) attiecīgā mēslošanas līdzekļa pārdošanai vai ievešanai (ja mēslošanas līdzeklis nav iekļauts reģistrā vai neatbilst deklarētajai kvalitātei, kvalitātes vai identifikācijas prasībām) un akreditētas laboratorijas testēšanas pārskatu (kopiju) vai mēslošanas līdzekļa sertifikātu (kopiju).

6.pants. Paškontrole

(1) Mēslošanas līdzekļu ražotājs un mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotājs periodiski novērtē mēslošanas līdzekļa kvalitātes atbilstību normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām (turpmāk –paškontrole).

(2) Paškontroles rezultātus dokumentē, reģistrē un glabā vismaz trīs gadus.

(3) Ja paškontrolē tiek konstatēts, ka mēslošanas līdzekļa kvalitāte neatbilst reģistrā deklarētajai kvalitātei un nav iespējams panākt tās atbilstību, ražotājs vai maisījumu gatavotājs nedēļas laikā par to rakstiski informē dienestu.

7.pants. Rīcība ar nekvalitatīviem mēslošanas līdzekļiem

Nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekli, kas ar papildu apstrādi nav padarāms nekaitīgs un derīgs lietošanai, ražotājs apglabā normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā. Ja šāds mēslošanas līdzeklis ir ievests, ievedējs to nodod atpakaļ ražotājam. Ar bīstamā mēslošanas līdzekļa apglabāšanu saistītās izmaksas sedz ražotājs vai apstrādātājs.

III nodaļa

Mēslošanas līdzekļu reģistrācija, aprites uzraudzība un kontrole

8.pants. Mēslošanas līdzekļu reģistrācija

(1) Ražot, iepakot, gatavot maisījumus tirdzniecībai, tirgot un ievest drīkst tikai reģistrā iekļautos mēslošanas līdzekļus, izņemot gadījumus, ja mēslošanas līdzeklis ir ražots vai ievests izmēģinājumiem, pētījumiem vai testēšanai vai ja tas ir jauns mēslošanas līdzekļa veids, mēslošanas līdzekļa atsevišķa partija, kas neatbilst deklarētajai kvalitātei, kvalitātes vai identifikācijas prasībām, bet nav bīstama cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.

(2) Ja mēslošanas līdzeklis nav bīstams cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, dienests izsniedz atļauju mēslošanas līdzekļa tirdzniecībai vai ievešanai.

9.pants. Dienesta funkcijas un tiesības mēslošanas līdzekļu aprites jomā

(1) Dienests:

1) pieņem, izskata un izvērtē iesniegumus par mēslošanas līdzekļu reģistrāciju un ar tiem saistītos dokumentus;

2) izsniedz un anulē mēslošanas līdzekļu reģis trācijas apliecības;

3) kārto reģistru un nodrošina tā datu aktualizāciju;

4) izsniedz atļaujas mēslošanas līdzekļu ievešanai vai tirdzniecībai saskaņā ar šā likuma 8.pantu;

5) uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti;

6) ne retāk kā reizi gadā ņem analīzēm mēslošanas līdzekļu bezmaksas kontrolparaugus mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšanai. Kontrolparaugus ņem nepieciešamajā daudzumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem;

7) uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļus, kuriem ir EK marķējums, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Regulu (EK) Nr.2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (turpmāk – regula Nr.2003/2003);

8) rakstiski informē Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju, ja mēslošanas līdzeklis, kuram ir EK marķējums, neatbilst regulas Nr.2003/2003 prasībām, kā arī, ja mēslošanas līdzeklis atbilst regulas Nr.2003/2003 prasībām, bet ir iemesls uzskatīt, ka tas var radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai videi.

(2) Dienesta inspektoriem ir tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no darbību veicēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem;

2) kontrolēt iepakojuma, marķējuma, etiķetes un pavaddokumentu atbilstību normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām mēslošanas līdzekļu ražošanas, uzglabāšanas, iepakošanas un tirdzniecības vietās un attiecīgajos transportlīdzekļos;

3) apturēt līdz neatbilstības novēršanai vai aizliegt mēslošanas līdzekļa tirdzniecību vai cita veida izplatīšanu, ja persona neievēro normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktās prasības;

4) noteikt termiņu, kādā darbību veicējam jānovērš konstatētie pārkāpumi;

5) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un uzlikt administratīvo sodu par darbībām ar mēslošanas līdzekļiem (ar EK marķējumu vai bez tā);

6) iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm materiālus par personām, kuru rīcība rada būtisku kaitējumu patērētāju tiesībām un interesēm, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.

10.pants. Reģistrā iekļaujamā informācija

(1) Informāciju par darbību veicēju un reģistrējamo mēslošanas līdzekli reģistrā iekļauj normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajā kārtībā.

(2) Reģistrā katru gadu iekļauj un uzkrāj šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju par valstī pārdošanai ražoto vai ievesto mēslošanas līdzekļu apjomu.

11.pants. Reģistrācijas apliecības anulēšana un atjaunošana

(1) Reģistrācijas apliecību anulē:

1) pēc mēslošanas līdzekļa ražotāja, iepakotāja, mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotāja vai ievedēja iesnieguma saņemšanas, ja viņš ir izbeidzis darbības ar mēslošanas līdzekļiem;

2) ar attiecīgu dienesta lēmumu, ja ražotais vai ievestais mēslošanas līdzeklis neatbilst normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām.

(2) Ja reģistrācijas apliecība ir anulēta, pēc tās anulēšanas cēloņu novēršanas persona var iesniegt iesniegumu par mēslošanas līdzekļa iekļaušanu reģistrā.

12.pants. Reģistra informācijas nodošana atklātībai

Dienests reizi gadā nodod atklātībai informāciju par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražoto vai ievesto mēslošanas līdzekļu kopējo apjomu atsevišķi pa to veidiem, kā arī, veicot valsts uzraudzību un kontroli, iegūtos datus par šiem mēslošanas līdzekļiem.

13.pants. Informācijas pieejamība

Reģistra dati, kā arī informācija par mēslošanas līdzekļu ražošanas metodi un izejvielām ir pieejama ierobežotam personu lokam darba pienākumu veikšanai.

14.pants. Valsts uzraudzības un kontroles izdevumu samaksa

Izdevumus par mēslošanas līdzekļu (ar EK marķējumu vai bez tā) valsts uzraudzību un kontroli sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

15.pants. Savstarpējās atzīšanas princips

Latvijā atļauts piedāvāt tirdzniecībai mēslošanas līdzekļus, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem ražoti vai laisti brīvā apgrozībā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Turcijā vai kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem ražoti kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Mēslošanas līdzekļu aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2002, 23.nr.).

2. Līdz 2006.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdod šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

3. Līdz šā likuma 4.panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.247 "Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 97.nr.; 2003, 66.nr.; 2003, 172.nr.; 2004, 69.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvas 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Zemkopības ministra vietā –

ekonomikas ministrs

A.K.Kariņš

Likumprojekta "Mēslošanas līdzekļu aprites likums"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2003.gada 13.oktobrī par mēslošanas līdzekļiem ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr.2003/2003 (turpmāk – regula), kura regulē mēslošanas līdzekļu, kuri ir marķēti “EK mēslošanas līdzeklis”, apriti. Mēslošanas līdzekļu aprites likums (turpmāk – likums) paredz visu mēslošanas līdzekļu aprites regulēšanu, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi tajā: 1) paredzot, ka likums attiecas uz mēslošanas līdzekļiem, kuriem nav marķējuma “EK mēslošanas līdzeklis”, izņemot dažas sadaļas par valsts uzraudzību un kontroli, informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai un darbību veicēja pienākumiem; 2) nosakot institūciju, kura veiks uzraudzības un kontroles pasākumus par mēslošanas līdzekļu, kuri ir marķēti “EK mēslošanas līdzeklis” apriti; 3) nosakot institūciju, kura ziņos Eiropas Komisijai par gadījumiem, kas neatbilst regulas prasībām. Sakarā ar jaunu veidu mēslošanas līdzekļu izstrādi un ienākšanu tirgū ir nepieciešams precizēt mēslošanas līdzekļa terminu. Nepieciešams precizēt 1.panta terminu “ievešana pārdošanai”, aizstājot to ar terminu “ievešana”, jo lielie lauksaimniecības uzņēmumi arī ieved mēslošanas līdzekļus lietošanai savā saimniecībā bez pārdošanas nolūka. Būtu lietderīgi precizēt darbības veidus ar mēslošanas līdzekļiem, svītrojot visa likuma tekstā vārdus “apstrādā” un “apstrādātājs”. Pēc zinātnieku atzinumiem, ja notiek kāda mēslošanas līdzekļa apstrāde un gala produkcija ir jauns mēslošanas līdzekļu veids, tad precīzāk to nosaukt ar vārdu “ražošana”. Ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta izdodamo Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumu saturu: - paredzot sadaļu par uzraudzības un kontroles prasībām un kārtību; - precizējot pieļaujamās novirzes definīciju; - paplašinot sadaļu par atļaujas saņemšanas kārtību mēslošanas līdzekļu ievešanai un pārdošanai (lai paredzētu visus praksē sastopamus mēslošanas līdzekļu aprites gadījumus). Nepieciešams svītrot 6.pantu par mēslošanas līdzekļa reģistrācijas valsts nodevu. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (regula, likums) mēslošanas līdzekļus, kuriem ir marķējums “EK mēslošanas līdzeklis”, Latvijā nereģistrē, līdz ar to par to reģistrāciju netiek maksāta valsts nodeva. Par pārējo mēslošanas līdzekļu reģistrāciju jāmaksā reģistrācijas nodeva no Ls 50 līdz Ls 200 par veidu. Tas ir pretrunā ar Pievienošanās līguma Eiropas Savienībai 20.panta 2.pielikuma “Brīvas preču aprites” sadaļu jeb konkrēti ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto diskriminācijas principa aizliegumu. Eiropas Kopienas Tiesa ar Keck lietu (C-267 un C-268/91 Criminal proceeding against Bernard Keck and Daniel Mihourard, [1993]ECR I-6097) akcentēja, ka tikai tiem tirdzniecības noteikumiem nav ierobežojošā rakstura, kuri attiecas uz visiem attiecīgajiem tirgotājiem, kas darbojas valsts teritorijā. Valsts nodevas summa par mēslošanas līdzekļu reģistrāciju ir ļoti tuva prognozētajai un 2003.gadā tā bija Ls 5,3 tūkst., 2004.gadā – Ls 6,55 tūkst. un 2005.gadā – Ls 5 tūkst. Sakarā ar to, ka galvenie mēslošanas līdzekļi, kuri ir Latvijas apritē, jau ir reģistrēti, prognozēts, ka turpmāk nodevu summa varētu būt no Ls 1 tūkst. līdz Ls 2 tūkst. gadā. Sakarā ar mēslošanas līdzekļu aprites valsts uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu nav nepieciešams mēslošanas līdzekļu ievedējiem veikt paškontroli, līdz ar to jāprecizē likuma 7.pants. Ievērojot regulas 2003/2003 pieņemšanu un mēslošanas līdzekļu, kuriem nav marķējuma “EK mēslošanas līdzeklis”, bet kuri ir ražoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, aprites nodrošināšanu bez sertifikācijas procedūras, jāprecizē Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas (10.pants). Ņemot vērā grozījumus likumā “Par atbilstības novērtēšanu”, jāprecizē likuma 16.pants par mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšanu. Pašreiz Latvijā tirdzniecībā parādījās tikai daži mēslošanas līdzekļu veidi, kuriem ir marķējums “EK mēslošanas līdzeklis”. Lielākais mēslošanas līdzekļu apjoms tiek ievests no Krievijas un Baltkrievijas.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir nodrošināt likuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī precizēt mēslošanas līdzekļu, kuriem nav marķējums “EK mēslošanas līdzeklis”, apriti. Ņemot vērā nepieciešamo grozījumu apjomu, likums tiek izteikts jaunā redakcijā. Likumprojekts precizē: 1) likuma piemērošanas sfēru; 2) mēslošanas līdzekļa definīciju; 3) mēslošanas līdzekļa pārdošanas atļaujas un pieļaujamās novirzes definīciju; 4) darbību veicēja funkcijas; 5) Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas (sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā); 6) mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšanu. Likumprojekts nosaka: 1) institūciju, kura veiks uzraudzības un kontroles pasākumus par mēslošanas līdzekļu, kuri ir marķēti “EK mēslošanas līdzeklis” apriti (Valsts augu aizsardzības dienests); 2) institūciju, kura ziņos Eiropas Komisijai par gadījumiem, kas neatbilst regulas prasībām (Ekonomikas ministrija); 3) ka mēslošanas līdzekļu ievedējiem nav nepieciešams veikt paškontroli.
3. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvais akts ietekmēs “Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošanas” nozari (pēc Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikatora (turpmāk − NACE) klase D.24.15.). Projekts paredz tiešus ieguvumus mēslošanas līdzekļu ievedējiem, kuriem vairs nebūs nepieciešams veikt mēslošanas līdzekļu paškontroli un maksāt nodevu par mēslošanas līdzekļu reģistrāciju. Normatīvā akta projekts neskar uzņēmēju tiešās un netiešās izmaksas, kā arī laika patēriņu.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projektam būs pozitīva ietekme uz vidi, jo tas precizēs mēslošanas līdzekļu kā potenciāla piesārņojuma avota aprites kārtību.
5. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji				2005.gads		Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos				-			- 1,5		- 1,5
2. Izmaiņas budžeta izdevumos				-			-		-
3. Finansiālā ietekme				-			- 1,5		- 1,5
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai				-			-		-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins: valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi
6. Cita informācija				Izdevumi, kas saistīti ar mēslošanas līdzekļu reģistrāciju 2006.gadā un turpmākajos gados tiks segti no Zemkopības ministrijas kārtējā gadā piešķirtiem valsts budžeta līdzekļiem.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt				1. No jauna jāizdod Ministru kabineta noteikumi "Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi". Projekts ir izstrādāts un 2005.gada 18.augustā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS -1144, protokols Nr.31 34.§). Projekts paredz: - dalībvalsts izvēles attiecībā uz obligātiem norādījumiem etiķetē (marķējumā) saskaņā ar regulu; - vienkāršot mēslošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību (sertifikāta vietā dienestā būs jāiesniedz testēšanas pārskats); - sadaļu par uzraudzības un kontroles prasībām un kārtību; - precizēt pieļaujamās novirzes definīciju; - paplašināt sadaļu par atļaujas saņemšanas kārtību mēslošanas līdzekļu ievešanai un pārdošanai (lai paredzētu visus praksē sastopamus mēslošanas līdzekļu aprites gadījumus). 2. Tiek izstrādāti ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka mēslošanas līdzekļu kontroles paraugu ņemšanas prasības, kā arī paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtību.
2. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		2003.gada 13.oktobrī ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr.2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem, kura regulē mēslošanas līdzekļu, kuri ir marķēti “EK mēslošanas līdzeklis”, apriti. Regula paredz dalībvalsts kompetenci valsts uzraudzībai un kontrolei šiem mēslošanas līdzekļiem, t.sk. kontrolparaugu testēšanai atzītās laboratorijās un informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai par gadījumiem, kas neatbilst regulas prasībām. Regulā noteiktās dalībvalsts izvēles attiecībā uz obligātiem norādījumiem etiķetē (marķējumā) tiks iekļautas Ministru kabineta noteikumu projektā, kurš jau ir izstrādāts un līdz 01.08.2005. tiks iesniegts izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Regulas 37.pants paredz gadījumu, kad veicot grozījumus nacionālajos normatīvajos aktos attiecībā uz obligātiem norādījumiem etiķetē, kontroles pasākumiem vai sankcijām, par to nekavējoties ziņo Eiropas Komisijai. Regulas prasības attiecībā uz sankcijām ir iestrādātas grozījumos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Saskaņā ar regulas prasībām līdz 2005.gada 11.jūnijam Latvija paziņoja Eiropas Komisijai par kontroles pasākumiem, obligātiem norādījumiem un sankcijām. Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma 20.panta 2.pielikuma „Brīvas preču aprites” sadaļā ir noteikti brīvās preču aprites pamatprincipi, tai skaitā diskriminācijas principa aizliegums. Diskriminācijas principa aizliegums akcentē, ka tikai tiem tirdzniecības noteikumiem nav ierobežojošā rakstura, kuri attiecas uz visiem attiecīgajiem tirgotājiem, kas darbojas valsts teritorijā. Likumprojekts pilnībā atbilst brīvās preču aprites pamatprincipiem.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe			Komentāri
Likumprojekta 3.panta 1.punkts		Regulas 1.pants			Atbilst			Regulas 1.pants nosaka, ka regula attiecas tikai uz mēslošanas līdzekļiem, kuriem ir marķējums “EK mēslošanas līdzeklis”. Likumprojekta 1.pants nosaka, ka likums neattiecas uz mēslošanas līdzekļiem, kuriem ir marķējums “EK mēslošanas līdzeklis”.
Likumprojekta 4.panta otrā daļa		Regulas 30.panta 3.punkts; 15.panta 1.punkts			Atbilst			Regula rada iespēju dalībvalstīm ierosināt jautājumu par atzītās laboratorijas neatbilstību standartiem, un likumprojekts nosaka institūciju (Ekonomikas ministriju), kura ziņos Eiropas Komisijai par gadījumiem, kuri neatbilst regulas prasībām.
Likumprojekta 9.panta pirmā daļa		Regulas 15.panta 1.punkts; 29.panta 1.punkts; 30.panta 3.punkts			Atbilst			Regula nosaka, ka dalībvalsts var: - uz laiku aizliegt mēslošanas līdzekļu tirgošanu, ja tādam lēmumam ir pietiekams pamatojums (risks cilvēka, dzīvnieka veselībai vai kaitējums videi); - detalizēti kontrolēt amonija nitrātu ar augstu slāpekļa saturu; - veikt kontroles un uzraudzības pasākumus, izdarot testēšanu atzītās laboratorijās. Likumprojekts nosaka kontrolējošo institūciju un jomas, par kurām jāsniedz informācija.
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Konsultācijas notikušas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Projekts ir nosūtīts komersantiem, kuri ieved lielāko mēslošanas līdzekļu daudzumu, kā arī tirgotājiem. Iebildumi nav saņemti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Projekts tika nosūtīts Eiropas Komisijai un dalībvalstīm saskaņošanai. Oficiāli iebildumi netika saņemti.
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Šā normatīvā akta izpildes kontroli veiks Valsts augu aizsardzības dienests esošā finansējuma ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Tiks sagatavota informācija presei un internetam.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo			Savas tiesības indivīds var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Zemkopības ministrs M.Roze

2005.08.26. 10:48

1700

G.Lanka

7027258, Gints.Lanka@zm.gov.lv

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
L.Straujuma	S.Grigaļūna	A.Bunte	G.Lanka