Publisko iepirkumu likums

Likumprojekts

 

Publisko iepirkumu likums

 

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) centralizēto iepirkumu institūcija – pasūtītājs, kurš slēdz publiskus piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumus vai vispārīgās vienošanās vai veic iepirkuma procedūras citu pasūtītāju vajadzībām;

2) dinamiskā iepirkumu sistēma – bieži lietojamu, pasūtītāja prasībām atbilstošu, tirgū plaši pieejamu preču iepirkšanai izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu;

3) elektroniskā izsole – lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar elektroniskiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi publiski pakalpojumu līgumi vai publiski būvdarbu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisku izsoļu objekts;

4) elektroniskie līdzekļi – elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

5) iepirkuma procedūra – procedūra, ar kuru saskaņā pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumus;

6) informatīvais piedāvājums – piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto preču klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai preču, pakalpojumu un būvdarbu klāstu cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam;

7) kandidāts – piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā līdz piedāvājumu iesniegšanai;

8) pasūtītājs – valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās orgāns, kā arī privāto tiesību juridiska persona, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

a) tā ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

b) tā atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas vai tās orgāna padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskas personas izšķirošā ietekmē (tā izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šīs privāto tiesību juridiskas personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona, tās orgāns vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiska persona;

9) piegādātājs – fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

10) pircēja profils – pasūtītāja publiski pieejama mājas lapā internetā, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju;

11) pretendents – piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;

12) publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi – iepirkuma līgumi, kuri rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem finansiālās interesēs un kuru priekšmets ir:

a) publiskiem būvdarbu līgumiem – šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana vai šo darbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1.pielikumā minēto darbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai tas kalpotu noteiktajam mērķim,

b) publiskiem piegādes līgumiem – preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde, un tā nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana,

c) publiskiem pakalpojumu līgumiem – šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu, ja līgumā aptverto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību. Ja līguma priekšmets ir šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi un ja tas aptver arī šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšanu, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskākā daļa, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu;

13) vispārīgā vienošanās – tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot kādā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, ar kuriem saskaņā tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkuma procedūras atklātumu;

2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazi­not pasūtītāja risku.

 

3.pants. Speciālo vai izņēmuma tiesību piešķiršana subjektam, kas nav pasūtītājs

Ja pasūtītājs piešķir speciālas vai izņēmuma tiesības publiska pakalpo­juma darbību izpildei subjektam, kas nav uzskatāms par pasūtītāju, tas nosaka, ka, slēdzot piegādes līgumus ar trešajām personām, attiecīgais subjekts ievēro diskriminācijas aizlieguma principu, pamatojoties uz valsts piederību.

 

B sadaļa

Iepirkumu noteikumi

 

I nodaļa

Vispārīgais regulējums

 

4.pants. Piegādātāji

(1) Pasūtītājs nenoraida pretendentu, kandidātu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteiktā juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus, piedāvāt preces vai veikt būvdarbus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas ir dibināts. Pasūtītājs arī neierobežo dalību iepirkuma procedūrā ar atsauci uz kādu valsts teritoriju vai tās daļu.

(2) Ja tiek slēgts publisku būvdarbu un pakalpojumu līgums vai ja publiskais piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.

(3) Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents vai kandidāts iesniegtu piedāvājumu vai pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr pasūtītājs var prasīt, lai to dara piegādātāju apvienība, ar kuru paredzēts slēgt līgumu, lai tā sekmīgi varētu izpildīt līguma noteikumus.

(4) Piegādātājs, kurš ir piedalījies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai kurš ir piedalījies iepirkuma procedūras doku­mentu izstrādāšanā, nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi dod jebkādas priekšrocības šim piegādātājam iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci.

(5) Pasūtītājs, konstatējot šā panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam apliecināt, ka nav tādu apstākļu, kas piešķirtu jebkādas priekšrocības šim kandidātam vai preten­dentam attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci.

 

5.pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumu par valsts līgumiem

Pasūtītājs piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vis­maz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), uz kurām attiecas Pasaules tirdz­niecības organizācijas nolīgums par valsts līgumiem.

 

6.pants. Konfidencialitāte

(1) Pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru tas nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.

(2) Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot pretendentus un kandidātus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt to informāciju, kuru tam kā komerc­noslēpumu nodevuši citi piegādātāji.

(3) Informācijas pieejamības ierobežošana saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu neattiecas uz informāciju, kas ir vispārpieejama saskaņā ar citām šajā likumā, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

 

II nodaļa

Iepirkuma procedūras izvēle un paredzamā līgumcena

 

7.pants. Iepirkuma procedūras izvēle

(1) Ir šādas iepirkuma procedūras:

1) atklāts konkurss;

2) slēgts konkurss;

3) cenu aptauja;

4) sarunu procedūra;

5) metu konkurss.

(2) Šo likumu attiecina uz iepirkuma procedūrām, ja iepirkuma līgumcena ir 10000 latu vai lielāka.

(3) Līgumcena šā likuma izpratnē ir kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli.

(4) Atklātu un slēgtu konkursu piemēro, ja publisku piegādes līgumu un šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumu līgumcena ir 50000 latu vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 120000 latu vai lielāka.

(5) Cenu aptauju piemēro, ja publisku piegādes līgumu un šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumu līgumcena ir 10000 latu vai lielāka, bet mazāka par 50000 latiem un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 10000 latu vai lielāka, bet mazāka par 120000 latiem.

(6) Sarunu procedūru piemēro šā likuma 66. un 67.pantā minētajos gadījumos, ja publisku piegādes līgumu un šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu un būvdarbu līgumu līgumcena ir 10000 latu vai lielāka.

(7) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 22. un 32.pantu.

(8) Ja pasūtītājs slēdz publisku pakalpojumu līgumu vienlaikus par pakal­pojumiem, kas minēti gan šā likuma 2.pielikuma A daļā, gan šā likuma 2.pielikuma B daļā, tas piemēro šajā likumā minētās iepirkuma procedūras, ja līgumā šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu vērtība pārsniedz šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu vērtību. Ja līgumā šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu vērtība pārsniedz šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu vērtību, pasūtītājs piemēro šā panta septītās daļas noteikumus.

 

8.pants. Līgumi, ko vairāk par 50 procentiem finansē pasūtītājs

Šo likumu piemēro līgumu noslēgšanai, ja:

1) publisku būvdarbu līgumu vairāk par 50 procentiem tieši finansē pasūtītājs un tā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, un ja šis līgums attiecas uz inženiertehniskajiem darbiem atbilstoši šā likuma 1.pielikumam, kā arī uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu, augstskolu un administratīvo ēku būvniecību;

2) publisku pakalpojumu līgumu vairāk par 50 procentiem tieši finansē pasūtītājs un tā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, un ja tas ir saistīts ar būvdarbu līgumu atbilstoši šā panta 1.punktam.

 

9.pants. Citi pasūtītāja finansētie projekti

Ja pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē projektus, kas nav minēti šā likuma 8.pantā, iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets.   

 

10.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, kā arī jebkurus mantiskus labumus vai maksājumus pretendentiem vai kandidātiem.

(2) Paredzamo līgumcenu nosaka, kad tiek nosūtīts paziņojums par līgumu vai, ja šāda paziņojuma nosūtīšana nav nepieciešama, kad pasūtītājs uzsāk iepirkuma procedūru.

(3) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Nav atļauts izmantot tādu metodi paredzamās līgumcenas noteikšanai, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.

(4) Publiskiem būvdarbu līgumiem paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami publiska būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno publiska būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā publiskā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas šiem publiskajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.

(5) Ja iespējamo publisko būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumus par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar šā likuma 7.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Attiecībā uz tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādu iepirkuma procedūru, kas attiektos uz attiecīgo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 7.pantam, ja šo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. 

(6) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus publiskus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar šā likuma 7.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Attiecībā uz tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādu iepirkuma procedūru, kas attiektos uz attiecīgo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 7.pantam, ja šo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. 

(7) Paredzamo līgumcenu publiskiem piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, – kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,

b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, – kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, – kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(8) Ja tiek slēgti regulāri publiski piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās izmaiņas apjomos un vērtībā turpmākajos 12 mēnešos;

2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.

(9) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka:

1) apdrošināšanas pakalpojumiem – kā maksājamo apdrošināšanas prēmi­ju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

2) banku un citiem finanšu pakalpojumiem – kā maksas par pakalpo­jumiem, komisijas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

3) publiskiem pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektū­ras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, – kā maksas par pakalpoju­miem, komisijas maksas un citu veidu atlīdzības kopējo summu.

(10) Ja publiskiem pakalpojumu līgumiem nenorāda galīgo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir 48 mēneši vai īsāks, – kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēne­šus, – kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(11) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamis­kajām iepirkuma sistēmām ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

 

11.pants. Līgumcenu robežas

Šajā likumā minētās līgumcenu robežas Ministru kabinets nosaka, pama­tojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.

 

III nodaļa

Likuma piemērošanas izņēmumi un īpašais regulējums

 

12.pants. Iepirkumi aizsardzības jomā

Šo likumu piemēro līgumiem aizsardzības jomā. Pasūtītājs, ja nepiecie­šams, ir tiesīgs nepiemērot šo likumu līgumiem, kas paredzēti militāriem mērķiem un kuru priekšmets ir militāra rakstura preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 296.pantu. Par šiem atsevišķiem gadījumiem lemj Ministru kabinets.

 

13.pants. Līgumi un vispārīgās vienošanās, kuras slēdz centralizēto iepirkumu institūcijas

(1) Pasūtītājs var slēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus vai vispārīgās vienošanās ar centralizēto iepirkumu institūcijas starpnie­cību.

(2) Ja pasūtītājs slēdz publiskus piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgu­mus vai vispārīgās vienošanās ar centralizēto iepirkumu institūciju vai izmanto tās organizētās iepirkuma procedūras, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot attiecīgos iepirku­mus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, ir piemērojusi šā likuma prasības.

 

14.pants. Līgumi sabiedrisko pakalpojumu jomā

Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par iepirkumu kādā no darbības jomām, kas noteiktas likuma "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" 3., 4., 5., 6. un 7.pantā, šajos pantos minēto darbību veikšanai.

 

15.pants. Elektronisko sakaru jomā darbojošos pasūtītāju slēgtie līgumi

Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par iepirkumiem, kas attiecas galvenokārt uz darbībām, ko šis pasūtītājs veic, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklus vai vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus.

 

16.pants. Līgumi, kuri satur valsts noslēpumu

Šo likumu nepiemēro, ja Ministru kabinets saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu vai līguma izpilde saistīta ar īpašiem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem, kā arī ja tas ir nepieciešams būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētā gadījumā lemj Ministru kabinets.

 

17.pants. Līgumi, kurus slēdz saskaņā ar starptautiskiem noteiku­miem

Šo likumu nepiemēro, ja līgumus slēdz saskaņā ar citiem procedūru noteikumiem, kurus nosaka, ņemot vērā:

1) līgumu, kas noslēgts starp Latviju un trešo valsti (valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) par piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri nepieciešami šā starptautiskā līguma dalībvalstu kopīga projekta īstenošanai vai ekspluatācijai. Pasūtītājs par visiem šādiem līgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) starptautisku līgumu, kas regulē karaspēka izvietošanu un kas attiecas uz Latvijas vai trešās valsts (valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) uzņēmumiem;

3) starptautiskas organizācijas reglamentētus iepirkuma procedūras noteikumus attiecībā uz projektiem, kurus tā finansē.

 

18.pants. Speciāli izņēmumi

(1) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par:

1) zemes, eksistējošas būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem. Šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līgumu;

2) programmas veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu (līgums tiek slēgts ar raidorganizāciju), kā arī par raidlaiku;

3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;

4) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, iegādi, pārdošanu vai nodošanu citām personām (īpaši, lai palielinātu kapitālu), kā arī par Latvijas Bankas pakalpojumiem;

5) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

6) zinātniskās pētniecības pakalpojumiem, izņemot tādus pētniecības pakalpojumus, par kuriem pilnībā samaksā un kurus izmanto paša vajadzībām vienīgi pasūtītājs;

7) pakalpojumu, ko sniedz institūcija, kura ir izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai un kura atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē vai kura ir pasūtītāja pakļautībā, kā arī galvenokārt (vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam un attiecībā pret trešajām personām pilnībā ievēro šā likuma prasības.

(2) Pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 70000 latiem un ja līgums tiek slēgts par:

1) pakalpojumiem vai piegādēm, kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz, veicot likuma "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;

2) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai mācību procesa organizēšanai izglītības iestādēs;

3) nepieciešamo muzejisko priekšmetu iepirkumu muzeju krājumu papildināšanai, kuriem ir mākslinieciska, kultūrvēsturiska, zinātniska vai memoriāla vērtība;

4) preču un pakalpojumu iepirkumu no brīvības atņemšanas iestādēm, kas izmanto notiesāto darbaspēku, pašas attiecīgās iestādes vai citu brīvības atņem­šanas iestāžu vajadzībām;

5) Latvijas Republikas diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienību (kas piedalās starptautiskajās operācijās) iepirkumiem, ja iepirkumu veic ārvalstīs.

 

19.pants. Pakalpojumu koncesijas

Šo likumu nepiemēro pakalpojumu koncesijām saskaņā ar Koncesiju piešķiršanas likumu.

 

20.pants. Pakalpojumu līgumi uz izņēmuma tiesību pamata

Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz publisku pakalpojumu līgumu ar citu pasūtītāju, kam ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. 

 

21.pants. Priviliģētie līgumi

(1) Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina invalīdus, kuri nevar tikt nodarbināti normālos apstākļos.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, paziņojumā par līgumu atsaucas uz šo pantu.

 

IV nodaļa

Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem

 

22.pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.

(2) Tehniskās specifikācijas publiskiem būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības būvizstrādā­jumiem, materiāliem, precēm, tehniskajam aprīkojumam vai priekšmetiem un kas raksturo būvizstrādājumus, materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības noteikumus, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, fasējumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes. Tehniskās specifikācijas iekļauj arī noteikumus par darba izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģijai un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai būvizstrādājumiem, materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar tehnisko projektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā.

(3) Publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem tehniskajās specifi­kācijās nosaka nepieciešamo piegāžu un pakalpojumu prasības un apjomus. Publiskiem pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī galarezultātu. Publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem tehniskajās specifikācijās papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja noteiktās prasības precei vai pakalpojumam kā kvalitātes līmenis, noteikumi par vides aizsardzību, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumus, izmērus, terminoloģiju, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, prasības preces nosaukumam, ar kādu tā tiek pārdota, iesaiņojuma un marķēšanas prasības, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesus un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.

(4) Tehniskās specifikācijas veido, izmantojot kādu no šādiem veidiem:

1) ar atsauci uz standartiem šādā secībā - Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālie standarti, citas tehniskās atsauces sistēmas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents";

2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības nosaka precīzi, lai pretendents varētu noteikt līguma priekšmetu un pasūtītājs varētu salīdzināt piedāvājumus;

3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šās daļas 2.punktu un ar atsauci uz standartiem saskaņā ar šās daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;

4) norādot dažus raksturojumus saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas prasībām un ar atsauci uz standartiem saskaņā ar šās daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šās daļas 2.punktu.

(5) Ja pasūtītājs veido tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakal­pojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikā­cijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina pasūtītāja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā.

(6) Ja pasūtītājs veido tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasī­bas vai darbības prasības, tas nenoraida piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem un Eiropas tehnis­kajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptau­tis­kajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātā prece, pakalpojumi vai būvdarbi, kas atbilst iepriekš minētajiem standartiem, apmierina pasūtītāja noteiktās funkcionālās prasības vai darbības prasības.

(7) Ja pasūtītājs vides aizsardzības prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai kā darbības prasības saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, tas var piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai specifikāciju daļas, ja:

1) šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets;

2) prasības ekomarķējumam ir sagatavotas, izmantojot zinātnisku infor­māciju;

3) ekomarķējums ir apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalī­ties visas ieinteresētās organizācijas – valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;

4) ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresē­tajām personām.

(8) Piemērojot šā panta septīto daļu, pasūtītājs var norādīt, ka tas pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifi­kā­cijās noteiktajām un procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Pasūtītājs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.

(9) Tehniskās specifikācijas veido, ņemot vērā invalīdu piekļūšanas nosacījumus, ja tas nepieciešams konkrētajam projektam.

(10) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai rada noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var lietot, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu. Šajā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".

 

23.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība

(1) Pasūtītājs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma nodod tiem tehniskās specifikācijas, kuras pasūtītājs regulāri izmanto publiskos piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums.

(2) Ja tehniskās specifikācijas ir sagatavotas, pamatojoties uz dokumen­tiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, pasūtītājs atsaucas uz šiem dokumentiem.  

 

24.pants. Piedāvājumu varianti

(1) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, pasūtītājs var noteikt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus.

(2) Pasūtītājs paziņojumā par līgumu norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav pieļaujama.

(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.

(4) Pasūtītājs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst pasūtītāja noteiktajam minimālajam prasību līmenim.

(5) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu un pasūtītājs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamato­joties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā publiska piegādes līguma vietā tiks noslēgts publisks pakalpojumu līgums vai publiska pakalpojumu līguma vietā - publisks piegādes līgums.

 

25.pants. Apakšuzņēmēju līgumi

(1) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras tas nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus. Apakšuzņēmējus drīkst mainīt tikai ar pasūtītāja rakstisku piekrišanu.

(2) Piegādātāja personālu, kuru tas iesaistījis līguma izpildē un par kuru tas sniedzis informāciju saskaņā ar šā likuma 47.panta otrās daļas 3. un 6.punktu, drīkst mainīt tikai ar pasūtītāja rakstisku piekrišanu.

 

26.pants. Līguma izpildes noteikumi

Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt speciālus līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar sociāliem apstākļiem vai vides aizsardzības prasībām, ievērojot nosacījumu, ka tie nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un tie ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu.

 

V nodaļa

Iepirkuma komisija

 

27.pants. Iepirkuma komisijas izveide

(1) Iepirkuma procedūras veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju. Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laik­posmu, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju.

(2) Izveidojot iepirkuma komisiju, nodrošina, lai tā būtu kompetenta iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.

(3) Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs personas. Ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka par 500000 latiem, pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kas sastāv vismaz no piecām personām.

 

28.pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi

(1) Komisijas locekļi un eksperti nedrīkst vienlaikus pārstāvēt pasūtītāja un pretendenta vai kandidāta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar pretendentu vai kandidātu. Šās daļas izpratnē komisijas loceklis un eksperts ir saistīts ar pretendentu vai kandidātu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas - pretendenta vai kandidāta - esošais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) juridiskās personas - pretendenta vai kandidāta - akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procentu akciju, dalībnieka vai amatpersonas radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais;

3) fiziskās personas - pretendenta vai kandidāta - radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais.

(2) Iepirkuma komisijas locekļi un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka tie ir ieinteresēti konkrēta pretendenta vai kandidāta izvēlē vai darbībā vai ka tie ir saistīti ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē.

(3) Iepirkuma komisija nodrošina iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanu, protokolē iepirkuma procesa gaitu un ir atbildīga par iepirkuma procedūras norisi.

(4) Iepirkuma komisija atlasa kandidātus un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, iepirkuma procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, slēdzot iepirkuma līgumu.

 

29.pants. Iepirkuma komisijas lēmuma pieņemšanas kārtība

(1) Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemt­tiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu. Iepir­ku­ma komisija pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma ko­mi­sijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(2) Ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirku­ma procedūras dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka to piedāvājumu, kas ieguvis visaugstāko vērtējumu pēc individuālo vērtējumu apkopojuma.

 

VI nodaļa

Izsludināšanas un atklātības ievērošanas noteikumi

 

30.pants. Iepriekšējais informatīvais paziņojums

(1) Pasūtītājs vismaz reizi gadā publicē iepriekšējo informatīvo paziņoju­mu saskaņā ar šā likuma 33.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā. Minētā paziņojuma publicēšana ir obligāta, ja pasūtītājs izmanto saīsinātos termiņus piedāvājumu iesniegšanai saskaņā ar šā likuma 34.panta astoto daļu, izņemot gadījumus, ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu. Iepriekšējais informatīvais paziņojums satur:

1) publiskiem piegādes līgumiem - to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu (ar atsauci uz iepirkuma nomenklatūru (CPV)) preču grupu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;

2) publiskiem pakalpojumu līgumiem – to līgumu vai vispārīgo vienoša­nos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu pakalpojumu kategoriju saskaņā ar šā likuma 2.pielikuma A daļu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;

3) publiskiem būvdarbu līgumiem - to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā, ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.

(2) Publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 33.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā nekavējoties pēc plānojamā gada budžeta pieņemšanas.

(3) Publiskiem būvdarbu līgumiem pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 33.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras veikšanu publiska būvdarbu līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanai.

(4) Pasūtītājs, kurš publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu pircēja profilā, nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumu par pircēja profilu saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

 

31.pants. Paziņojums par līgumu un vienkāršots paziņojums par līgumu

(1) Ja pasūtītājs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu, cenu aptauju (šā likuma 63.pantā noteiktajā gadījumā) vai sarunu procedūru (izņemot šā likuma 67.pantu), tas publicē paziņojumu par līgumu.

(2) Dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanai pasūtītājs publicē pazi­ņojumu par līgumu. Dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, uzaicinot iesniegt piedāvājumu, pasūtītājs publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu.

 

32.pants. Paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem

(1) Pasūtītājs ne vēlāk kā 48 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par līguma slēgšanu vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu nosūta publicēšanai paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem. Šis noteikums neattiecas uz līgumiem, kas tiek noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros.

(2) Pieņemot lēmumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, pasūtītājs nosūta paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem par katru līgumu 48 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Pasūtītājs var apvienot paziņojumus par iepirkuma procedūras rezultātiem viena ceturkšņa ietvaros. Šādi apvienotie paziņojumi par iepirkuma procedūras rezultātiem ir nosūtāmi 48 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

(3) Ja līguma priekšmets ir šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu sniegšana, pasūtītājs paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norāda, vai tas piekrīt šā paziņojuma publicēšanai.

 

33.pants. Paziņojumu publicēšana

(1) Šā likuma 30.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 31.pantā, 32.panta pirmajā daļā, 62.panta pirmajā daļā, 63.panta pirmajā daļā, 64.panta piektajā daļā, 79.pantā, kā arī 82.panta sestajā daļā minēto paziņojumu veidlapas paraugu un saturu nosaka Ministru kabinets.

(2) Pasūtītājs attiecīgo šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai. Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas pārbauda tā satura atbilstību šā likuma prasībām un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā.

(3) Ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta paziņojumus publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un vienlaikus tos ievieto Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā.

(4) Informāciju par līgumu vai vispārīgo vienošanos, kuras publiskošana varētu kavēt likuma piemērošanu vai ierobežot konkurenci starp piegādātājiem, vai kaitēt piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm (publiskām vai privātām), var nepublicēt.

(5) Pasūtītājam ir tiesības publicēt paziņojumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ievietot tos Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā arī tad, ja šis likums neuzliek par pienākumu publicēt šādus paziņojumus. 

 

34.pants. Pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Pasūtītājs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kas nepieciešams piedāvājumu sagatavošanai, kā arī šajā likumā noteiktos termiņu ierobežojumus.

(2) Atklātā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nedrīkst būt īsāks par 52 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.

(3) Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi un ir pagājusi puse no šā panta otrajā daļā minētā termiņa vai ilgāks laiks, piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par iepirkuma procedūras dokumentos izdarītajiem grozījumiem nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nedrīkst būt īsāks par 26 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām kopš paziņojuma publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā.

(4) Sarunu procedūrā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, kā arī slēgtā konkursā pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nedrīkst būt īsāks par 37 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 dienām kopš paziņojuma par līgumu publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā.

(5) Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi un ir pagājusi puse no šā panta ceturtajā daļā minētā termiņa vai ilgāks laiks, pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nedrīkst būt īsāks par 21 dienu, ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 13 dienām kopš paziņojuma par līgumu publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā.

(6) Slēgtā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad uzai­cinājums iesniegt piedāvājumus nosūtīts atlasītajiem kandidātiem, nedrīkst būt īsāks par 40 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 dienām kopš uzaicinājuma nosūtīšanas.

(7) Pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt noteiktos piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanas termiņus, publicējot tādu pašu paziņojumu, kādā sākotnēji publicēta informācija par piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanu. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos šā panta trešās un piektās daļas izpratnē.

(8) Ja pasūtītājs ir publicējis iepriekšējo informatīvo paziņojumu, atklātā un slēgtā konkursa minimālais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 36 dienas kopš dienas, kad atklātā konkursa paziņojums par līgumu nosūtīts Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim, bet slēgtā konkursa uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nosūtīts kandidātiem. Steidzamības gadījumā, ja tas radies no pa­sūtītāja neatkarīgu apstākļu dēļ, minimālais termiņš ir 22 dienas. Šādā gadījumā pasūtītājs saglabā visus dokumentus, kas pamato termiņa samazinājumu.

(9) Šā panta astotajā daļā noteiktos minimālos piedāvājumu iesniegšanas termiņus atļauts noteikt, ja iepriekšējais informatīvais paziņojums satur visu šajā paziņojumā paredzēto informāciju, ciktāl tā bija pieejama publicēšanas brīdī, kā arī ja šāds iepriekšējais informatīvais paziņojums nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne mazāk kā 52 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad paziņojums par līgumu nosūtīts Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim.

(10) Ja paziņojumi par līgumu tiek sagatavoti un nosūtīti elektroniski uz Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša dokumentu elektronisko saņemšanas sistēmu, šā panta otrās daļas pirmajā teikumā un astotajā daļā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātam konkursam un šā panta ceturtās daļas pirmajā teikumā minēto pieteikumu iesniegšanas termiņu slēgtam konkursam un sarunu procedūrai var samazināt par septiņām dienām.

(11) Ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, šā panta otrās daļas pirmajā teikumā un sestās daļas pirmajā teikumā minētais piedāvājumu iesniegšanas termiņš var tikt samazināts par piecām dienām. Paziņojumā norāda interneta adresi, kurā minētā informācija ir pieejama. Šajā daļā minēto termiņu samazinājumu var pieskaitīt pie šā panta desmitajā daļā minētā termiņa samazinājuma.

(12) Ja kāda iemesla dēļ tehniskās specifikācijas un citi dokumenti vai papildu informācija tiek pieprasīta, bet netiek izsniegta šā likuma 35.pantā paredzētajos termiņos vai ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc līguma izpildes vietas apskates vai iepazīšanās klātienē ar iepirkuma procedūras papildu dokumentiem, pasūtītājs pagarina piedāvājumu iesniegšanas termiņu, dodot piegādātājiem iespēju uzzināt visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājumu sagatavošanai.

(13) Ja pasūtītājs piemēro sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai rīko slēgtu konkursu un ja galējas nepieciešamības dēļ nav iespējams ievērot šajā pantā noteiktos termiņus, pasūtītājs var noteikt:

1) termiņu pieteikumu iesniegšanai, kurš nedrīkst būt mazāks par 15 dienām no paziņojuma par līgumu nosūtīšanas Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim vai publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā;

2) slēgtā konkursā – piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kurš nav mazāks par 10 dienām no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu nosūtīšanas atlasītajiem kandidātiem.

 

35.pants. Iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšana

(1) Ja pasūtītājs nenodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, pasūtītājs tos izsūta ieinteresētajiem piegādātājiem triju darbdienu laikā pēc šo dokumentu pieprasījuma saņemšanas, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums nosūtīts laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa. Taču pasūtītājs nodrošina iespēju ieinteresētajiem piegādātājiem iepazīties uz vietas ar iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot ar attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas brīdi.

(2) Ja ieinteresētais piegādātājs vai kandidāts ir laikus pieprasījis papildu informāciju, pasūtītājs to sniedz ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja kandidāts ir laikus pieprasījis papildu informāciju slēgtā konkursā vai paātrinātas procedūras gadījumā atbilstoši šā likuma 34.panta trīspadsmitajai daļai, pasūtītājs to sniedz ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

 

36.pants. Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu vai uzsākt sarunas

(1) Sarunu procedūrā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, un slēgtā konkursā pasūtītājs rakstiski vienlaikus uzaicina visus atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus vai uzsākt sarunas.

(2) Uzaicinājums satur tehniskās specifikācijas un citus nepieciešamos dokumentus vai arī norādi uz interneta adresi, kurā ir pieejami šie dokumenti, ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentācijai un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem.

(3) Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās satur vismaz šādu informāciju:

1) atsauci uz publicēto paziņojumu par līgumu;

2) piedāvājumu iesniegšanas termiņu, adresi, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, un valodu vai valodām, kādās piedāvājums iesniedzams, kā arī sarunu procedūras gadījumā – informāciju par sarunu uzsākšanas laiku un vietu;

3) slēgtā konkursā – piedāvājuma noformējuma un iesniegšanas prasības, piedāvājumu atvēršanas datumu, laiku un vietu, kā arī informāciju par piedāvājuma nodrošinājumu, ja tāds paredzēts, un tā veidu;

4) piedāvājuma derīguma termiņu;

5) pamatojoties uz šā likuma 46. un 47.panta noteikumiem, - atsauci uz jebkādiem papildu dokumentiem, kas iesniedzami, papildinot apliecinājumus saskaņā ar šā likuma 42.pantu vai iesniedzot šajā pantā norādīto informāciju saturošus dokumentus;

6) piedāvājuma izvēles kritērijus un, ja tas nav minēts paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos, arī šo kritēriju īpatsvaru to nozīmīguma secībā;

7) iepirkuma līguma projektu un citu nepieciešamo informāciju par iepirkuma priekšmetu.

 

37.pants. Kandidātu un pretendentu informēšanas kārtība par rezultātiem

(1) Pasūtītājs nekavējoties informē vienlaikus visus kandidātus vai pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz kandidātu atlases rezultātiem, līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā. Pasūtītājs paziņo atlasīto kandidātu vai izraudzītā pretendenta nosaukumu vai izraudzīto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumus vai arī norāda visus iemeslus, kāpēc lēmums par uzvarētāju nav pieņemts, iepirkuma procedūra tiek pārtraukta vai dinamiskā iepirkuma sistēma netiek izveidota.

(2) Pasūtītājs triju darbdienu laikā, pamatojoties uz attiecīgās person as pieprasījumu, informē:

1) noraidīto kandidātu par tā pieteikuma noraidīšanas iemesliem;

2) pretendentu par tā piedāvājuma noraidīšanas iemesliem. Šā likuma 22.panta piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos pamato lēmumu par neatbilstību ekvivalencei vai lēmumu par attiecīgā piedāvājuma neatbilstību funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām;

3) pretendentu, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, par izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītajām priekšrocībām.

(3) Pasūtītājs var pieņemt lēmumu neizpaust konkrēto informāciju, kas minēta šā panta pirmajā daļā, ja šī informācija var kaitēt sabiedrības interesēm vai tādējādi tiktu pārkāptas piegādātāja likumīgās komerciālās intereses vai godīgas konkurences nosacījumi.

 

38.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un piegādātājiem notiek pa pastu, faksu, elektroniski (saskaņā ar šā panta piektajā un sestajā daļā minētajiem noteikumiem), pa tālruni (šā panta astotās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos) atkarībā no pasūtītāja izvēles.

(2) Pasūtītājs izvēlas informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir vispārēji pieejami, lai neapgrūtinātu piegādātāja piekļūšanu iepirkuma procedūrām. Pasūtītājs izvēlas tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu.

(3) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi piedāvājumos un pieteikumos iekļautie dati būtu aizsargāti un pasūtītājs varētu pārbaudīt piedāvājumu un pieteikumu saturu tikai pēc piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

(4) Laikā no piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas līdz to atvēršanai pasūtītājs nesniedz informāciju par citu piedāvājumu vai pieteikumu esību. Piedāvājumu un pieteikumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

(5) Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, izvēlas tādus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārēji lietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot piegādātāju diskri­mi­nāciju uz šā pamata.

(6) Elektroniskajām iekārtām, ko izmanto piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai un nosūtīšanai, piemēro šā likuma 39.pantā minētos noteikumus.

(7) Ja piedāvājumi un pieteikumi tiek iesniegti elektroniski, pretendenti vai kandidāti iesniedz šā likuma 44., 45., 46., 47., 48. un 49.pantā paredzētos sertifikātus, apliecinājumus un citus dokumentus līdz piedāvājumu vai pietei­kumu iesniegšanas termiņa beigām, ja šie dokumenti nav elektroniskā formā.

(8) Pieteikumu nosūtīšanai piemēro šādus nosacījumus:

1) pieteikumus dalībai iepirkuma procedūrās var sūtīt rakstiski vai paziņot pa tālruni;

2) ja pieteikumu paziņo pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām iesniedz rakstisku apstiprinājumu;

3) pasūtītājs var pieprasīt, lai pieteikumi, kuri nosūtīti pa faksu, tiktu apstiprināti pa pastu vai elektroniski, kad tas nepieciešams, lai pieteikumi iegūtu likumīgu spēku (ja tas nepieciešams kā tiesisks pierādīšanas līdzeklis). Pasūtītājs jebkuru šādu prasību, kā arī termiņu apstiprinājuma nosūtīšanai ietver paziņojumā par līgumu.

 

39.pants. Prasības elektroniskai dokumentu saņemšanai

Elektroniskajām iekārtām, ar kurām elektroniski saņem piedāvājumus, pieteikumus, kā arī plānus un projektus iepirkuma procedūrās, piemēro šādus nosacījumus:

1) visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par spe­cifikācijām, kas attiecas uz piedāvājumu un pieteikumu elektronisku iesnieg­šanu;

2) tiek izmantots elektroniskais paraksts, kas atbilst Elektronisko doku­men­tu likuma prasībām;

3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniedzami piedāvājumi, pieteikumi, kā arī plāni un projekti;

4) pasūtītājs nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informā­cijai pirms noteiktā termiņa beigām;

5) ir iespējams atklāt pārkāpumu, ja kāds ir pārkāpis šā panta 4.punktā minēto aizliegumu;

6) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto datu atvēršanas laiku;

7) iepirkuma procedūru dažādo posmu laikā pieeja iesniegtajiem datiem vai to daļai ir iespējama pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

8) iesniegtajiem datiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

9) pieeja iesniegtajai un atvērtajai informācijai saglabājas tikai tām pilnvarotajām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta.

 

40.pants. Iepirkuma procedūras dokumentēšana un ziņojums

(1) Pasūtītājs nodrošina katra iepirkuma procedūras posma dokumentēša­nu, tai skaitā dokumentē iepirkuma procedūras norisi ar elektroniskiem līdzek­ļiem.

(2) Iepirkuma procedūras ziņojums ir pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi. Ziņojumu sagatavo par katru iepirkuma procedūru pēc lēmuma pieņemšanas par iepirkuma procedūras rezultātiem.

(3) Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma procedūras atsevišķo posmu norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus, ir vispār­pieejama informācija.

(4) Ziņojumā par iepirkuma procedūru iekļauj vismaz šādu informāciju:

1) pasūtītāja nosaukums un adrese, iepirkuma identifikācijas numurs, kā arī līguma, vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas priekšmets;

2) datums, kad paziņojums par līgumu nosūtīts Eiropas Savienības Ofi­ciālajam Vēstnesim vai publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā. Ja tiek piemērota cenu aptauja, – norāde, vai ir publicēts informatīvais paziņojums par cenu aptauju;

3) iepirkuma komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;

4) kandidātiem vai pretendentiem noteiktās kvalifikācijas prasības, piedāvājuma izvēles kritēriji, kā arī vērtēšanas kritēriji, ja par piedāvājumu izvēles kritēriju paredzēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

5) piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanas termiņš;

6) to personu nosaukumi, kuras ir pieteikušās uz kandidātu atlasi slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā;

7) piedāvājumu un pieteikumu atvēršanas vieta, datums un laiks;

8) tā pretendenta (vai pretendentu) nosaukums, ar kuru (vai kuriem) nolemts slēgt iepirkuma līgumu, līgumcena, kā arī piedāvājumu vērtēšanas kopsavilkums un pamatojums piedāvājuma izvēlei, ja par piedāvājumu izvēles kritēriju paredzēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

9) to personu nosaukumi, kuras ir atlasītas saskaņā ar kandidātu atlases nosacījumiem un uzaicinātas iesniegt piedāvājumus, kā arī minēto lēmumu pamatojums;

10) informācija (ja tā ir zināma) par to līguma vai vispārīgās vienošanās daļu, ko izraudzītais piegādātājs plānojis nodot apakšuzņēmējiem;

11) lēmuma pamatojums par noraidītajiem kandidātiem vai pretenden­tiem, kā arī par iepirkuma procedūras dokumentiem neatbilstošajiem piedāvāju­miem;

12) lēmuma pamatojums, ja pasūtītājs pieņēmis lēmumu pārtraukt iepir­ku­ma procedūru;

13) piedāvājuma noraidīšanas pamatojums, ja pasūtītājs to atzinis par nepamatoti lētu;

14) ja piemēro sarunu procedūru, – procedūras piemērošanas pamatojums saskaņā ar šā likuma 66. un 67.pantu.

(5) Pasūtītājs sagatavo ziņojumu ne vēlāk par dienu, kad tiek nosūtīts paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem. Ziņojumu, pamatojoties uz pieprasījumu, izsniedz divu darbdienu laikā.

(6) Pasūtītājs nosūta ziņojumu Eiropas Komisijai, ja tā to pieprasa.

 

41.pants. Iepirkuma procedūras dokumentu glabāšana

Pasūtītājs visus šā likuma 40.panta trešajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, vispārīgās vienošanās noslēgšanas vai dinamiskās iepirkumu sistēmas izveides.

 

VII nodaļa
Iepirkuma procedūru norise

 

42.pants. Kandidātu un pretendentu atlase, piedāvājumu atbilstības pārbaude un izvēle

(1) Pasūtītājs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 45., 46., 47., 48. un 49.pantā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvā­jumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(2) Pasūtītājs var noteikt minimālo atbilstības līmeni šā likuma 46. un 47.pantā minētajiem noteikumiem. Prasību apjomu, kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā līguma izpildei nosaka atbilstoši un proporcionāli līguma priekšmetam. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj paziņojumā par līgumu, ja attiecīgajā paziņojumā šāda informācija ir pieprasīta, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Izziņas un citus dokumentus, ko šajā likumā noteiktajos gadījumos izsniedz kompetentās institūcijas, pasūtītājs pieņem un atzīst, ja tās izdotas ne agrāk kā sešus mēnešus pirms to iesniegšanas brīža.

(4) Pasūtītājs ir tiesīgs pārbaudīt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, publiski pieejamās datu bāzēs vai no citiem publiski pieejamiem avotiem. Ja pasūtītājs ir ieguvis informāciju šādā veidā, attiecīgais pretendents vai kandidāts ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, ja pasūtītāja iegūtā informācija neatbilst esošajai situācijai.

(5) Ja pasūtītājam rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tas pieprasa kandidātam vai pretendentam uzrādīt dokumenta oriģinālu vai iesniegt apliecinātu dokumenta kopiju.

(6) Ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai slēgts konkurss, pasūtītājs var iepriekš paredzēt kandidātu skaitu, kas tiks uzaicināti iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās, ja vien pietiekams atbilstošu kandidātu skaits ir pieejams. Paziņojumā par līgumu, ja attiecīgajā paziņojumā šāda informācija ir pieprasīta, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tas ir nolēmis piemērot, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, ko paredzēts uzaicināt.

(7) Ja tiek piemērota šā panta sestā daļa, slēgtā konkursā pasūtītājs uzaicina vismaz piecus kandidātus. Ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, pasūtītājs uzaicina vismaz trīs kandidātus. Jebkurā gadījumā kandidātu skaitu izvēlas pietiekami lielu, lai nodrošinātu konkurenci.

(8) Ja tiek piemērota šā panta sestā un septītā daļa, pasūtītājs uzaicina noteiktu skaitu kandidātu, kas nedrīkst būt mazāks par to, kāds paredzēts paziņojumā par līgumu. Ja kandidātu skaits, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un noteiktajām kandidāta spējām, ir mazāks par paredzēto, pasūtītājs var pieaicināt minētajām prasībām atbilstošus kandidātus. Pasūtītājs var nepieaicināt tādus piegādātājus, kuri nav iesnieguši pieteikumus vai neatbilst prasībām.

 

43.pants. Iepirkuma procedūras izbeigšana

(1) Ja konkrētajā iepirkuma procedūrā nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi vai ja iesniegtie piedāvājumi neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai kandidāti neatbilst noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pasūtītājs pieņem lēmumu izbeigt iepirkuma procedūru.

(2) Pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums. Pasūtītājs publicē paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem saskaņā ar šā likuma 33.pantu, kā arī nosūta pamatojumu Iepirkumu uzraudzības birojam un visiem pretendentiem vai kandidātiem. Pamatojumā norāda apstākļus, kas bija par pamatu procedūras pārtraukšanai.

 

44.pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumi

(1) Pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu, ja:

1) tas ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā  organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

2) tas ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

3) tam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts;

4) pasūtītājs, pamatojoties uz spēkā esošu tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas sniegtu atzinumu par būtisku attiecīgo nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, ir konstatējis kandidāta vai pretendenta profesionālās darbības pārkāpumus pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas dienas;

5) tas ir iesniedzis nepatiesu informāciju savas kvalifikācijas novērtēšanai vai vispār nav iesniedzis pieprasīto informāciju.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais noteikums var attiekties gan uz pašu pretendentu vai kandidātu, gan uz juridiskām un fiziskām personām, tajā skaitā personām ar pārstāvības tiesībām un personām ar lēmumu pieņemšanas un uzraudzības tiesībām attiecībā uz šo kandidātu vai pretendentu.

(3) Lai izvērtētu kandidātu vai pretendentu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, pasūtītājs var pieprasīt:

1) kompetentas institūcijas izziņu, kas apliecina, ka kandidāts vai pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā vai tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta;

2) izziņu, ko izdevis Valsts ieņēmumu dienests vai cita nodokļu administrēšanas iestāde Latvijā, vai līdzvērtīga nodokļu administrēšanas iestāde citā valstī, kur pretendents reģistrēts, un kas apliecina, ka pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu.

(4) Ja pasūtītāja rīcībā ir informācija par kandidāta vai pretendenta iespējamiem pārkāpumiem, kas minēti šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā, pasūtītājs izslēdz attiecīgo kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības, pamatojoties vienīgi uz izrakstu no tiesas sprieduma, kas ir stājies spēkā, vai dokumentu, ko izsniegusi kompetenta institūcija attiecīgajā valstī.

 

45.pants. Tiesības veikt profesionālo darbību

(1) Pretendentam jābūt reģistrētam, licencētam vai sertificētam atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2) Pasūtītājs var pieprasīt pierādījumus par to, ka piegādātājs, kurš vēlas piedalīties iepirkuma procedūrās, ir reģistrēts komercreģistrā vai līdzvērtīgā reģistrā citā valstī, kurā tas reģistrēts, vai attiecīgā profesionālajā reģistrā vai ņem dalību noteiktā organizācijā, kā arī tam ir licence, sertifikāts, patents vai cits dokuments noteiktu preču pārdošanai vai iznomāšanai, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ja šādi sertifikāti vai licences nepieciešamas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

 

46.pants. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

(1) Piegādātājs sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt, iesniedzot šādus dokumentus:

1) kredītiestādes apliecinājumus vai, ja nepieciešams, attiecīgas pro­fesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumus;

2) finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata;

3) izziņu par komersanta kopējo finanšu apgrozījumu vai, ja nepiecie­šams, finanšu apgrozījumu, kas attiecas uz konkrēto iepirkumu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem.

(2) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei.

(3) Paziņojumā par līgumu (ja attiecīgajā paziņojumā šāda informācija ir pieprasīta) vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs nosaka, kuru no šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem tas izvēlas.

(4) Ja pamatotu iemeslu dēļ piegādātājs nespēj iesniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkuriem citiem dokumentiem, ja pasūtītājs uzskata tos par piemērotiem.

 

47.pants. Tehniskās un profesionālās spējas

(1) Piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas novērtē un pārbauda saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem.

(2) Piegādātāja tehniskās iespējas atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma raksturam, kvantitātei un svarīguma pakāpei var apliecināt ar:

1) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, pievienojot izziņas un atsauksmes par svarīgāko darbu izpildi, bet ne vairāk kā par pieciem iepriekšējiem gadiem. Šajās izziņās ietver ziņas par attiecīgo būvdarbu apjomu, būvju veidiem, izpildes termiņu un vietu, kā arī par to, vai visi darbi ir veikti atbilstoši attiecīgajiem normatīviem un pienācīgi pabeigti. Ja nepieciešams, attiecīgo būvdarbu pasūtītājs šādu izziņu iesniedz tieši pasūtītājam;

2) informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai pakalpojumiem, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Informācijai pievieno pircēja atsauksmes vai piegādātāja apliecinājumus;

3) ziņām par tehnisko personālu vai institūcijām, kas atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi, – par tehnisko personālu vai institūcijām, ko iesaistīs būvdarbu veikšanā;

4) aprakstu par tehniskajām iekārtām un līdzekļiem, ko lieto preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs kvalitātes nodrošināšanai;

5) pārbaudi, ko veic pasūtītājs vai tā vārdā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja valsts kompetenta institūcija, ja piegādājamām precēm vai sniedzamajiem pakalpojumiem ir sarežģīts raksturs vai tie ir domāti īpašam mērķim. Minētā pārbaude attiecas uz preču piegādātāja ražošanas iespējām vai pakalpojumu sniedzēja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, uz kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumiem, kurus tas veiks;

6) pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, it sevišķi par personām, kuras ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu vadību;

7) publiskiem būvdarbu un pakalpojumu līgumiem - aprakstu, norādot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ko piegādātājs ir spējīgs īstenot, izpildot līgumu;

8) informāciju par pakalp ojuma sniedzēja un būvdarbu veicēja gada vidējo nodarbināto skaitu un vadošā personāla skaitu pēdējo triju gadu laikā;

9) informāciju par instrumentiem, iekārtām un tehnisko aprīkojumu, kas ir pieejams pakalpojumu sniedzējam un būvdarbu veicējam līguma izpildei;

10) norādi par līguma daļu, ko pakalpojumu sniedzējs un būvdarbu veicējs paredzējis nodot apakšuzņēmējiem;

11) attiecībā uz piegādājamām precēm:

a) paraugiem, aprakstiem un fotogrāfijām, kuru autentiskumu apliecina, ja pasūtītājs to pieprasa,

b) kvalitātes kontroles institūcijas (kuras kompetence ir atzīta) sertifikātu, kas apliecina preces atbilstību noteiktām tehniskām specifikācijām vai standartiem.

(3) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nogādāšanu piegādātāja rīcībā.

(4) Paziņojumā (ja šāda informācija ir pieprasīta) vai piedāvājuma iesniegšanas uzaicinājumā, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs norāda, kurus šā panta otrajā daļā minētos apliecinājumus iesniedz.

 

48.pants. Kvalitātes nodrošināšanas standarti

Ja pasūtītājs pieprasa, lai būtu pārbaudīta piegādātāja kvalitātes sistēma, tas atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas atbilst attiecīgiem Eiropas sertifikācijas standartiem un ko sertificējušas attiecīgas institūcijas, kuras atbilst Eiropas sertifikācijas standartiem. Pasūtītājs atzīst ekvivalentus sertifikātus, ko izdevušas institūcijas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī akceptē citus piegādātāja iesniegtos pierādījumus par kvalitātes nodrošinājuma pasākumiem.

 

49.pants. Vides vadības standarti

Pretendenta spēju īstenot šā likuma 47.panta otrās daļas 7.punktā minētos pasākumus var apliecināt:

1) reģistrējoties vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS);

2) ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas sertifikātu, kas apliecina pretendenta atbilstību Eiropas vai starp­tautiskajiem vides vadības sistēmas standartiem;

3) ar līdzvērtīgu novērtējumu par pretendenta darbības atbilstību vides aizsardzības prasībām Latvijā, kas ir atbilstošas šā panta 1. vai 2.punktā minētajām vides vadības sistēmām.

 

50.pants. Papildu dokumenti un informācija

Pasūtītājs var lūgt piegādātājam vai kompetentai institūcijai papildināt vai izskaidrot sertifikātus un dokumentus, kas iesniegti atbilstoši šā likuma 44., 45., 46., 47., 48. un 49.pantā noteiktajām prasībām, kā arī piedāvājumu vērtēšanas gaitā pieprasīt preču paraugus.

 

51.pants. Piedāvājuma izvēles kritēriji

(1) Piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai pasūtītājs izvēlas vienu no šādiem kritērijiem:

1) saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, preču, pakalpojumu vai būvdarbu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, tehniskās priekš­rocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi faktori;

2) piedāvājumu ar viszemāko cenu.

(2) Ja pasūtītājs izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tas paziņojumā par līgumu, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvarus un piedāvājumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem. Kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā.

 

52.pants. Elektronisko izsoļu piemērošana

(1) Atklātā un slēgtā konkursā, kā arī ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai ja specifikācijas var noteikt ļoti precīzi, pasūtītājs var nolemt, ka pirms piedāvājuma izvēles notiks elektroniskā izsole. Elektronisko izsoli var rīkot arī pirms piedāvājuma izvēles vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 69.panta septīto daļu, kā arī pirms piedāvājuma izvēles dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros saskaņā ar šā likuma 70.pantu.

(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt:

1) cena vai cena un tehniskajās specifikācijās minētā raksturojuma jaunā vērtība, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

2) tikai cena, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir viszemākā cena.

(3) Ja pieņemts lēmums par elektronisku izsoli, pasūtītājs to norāda paziņojumā par līgumu. 

(4) Ja tiek veikta elektroniskā izsole, iepirkuma procedūras dokumentos papildus citām ziņām norāda arī:

1) elektroniskās izsoles objektu raksturojumu, ja šie raksturojumi ir mērāmi un to vērtību var izteikt skaitļos vai procentos;

2) jebkuras vērtību robežas (kuras var iesniegt un mainīt), ņemot vērā līguma priekšmeta tehniskās specifikācijas;

3) norādes par informāciju, kas tiks nodota pretendentiem izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija tiks nodota;

4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizāciju;

5) noteikumus, kuri pretendentiem jāievēro izsolē, it sevišķi attiecībā uz minimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;

6) nepieciešamo informāciju par izmantotajām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma specifikāciju un organizāciju.

(5) Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas pasūtītājs veic pilnu sākotnējo piedāvājumu novērtēšanu saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(6) Pasūtītājs vienlaikus uzaicina visus pretendentus, kuri bija iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Uzaicinājums satur visu nepieciešamo informāciju par individuālo pieslēgumu izsolē izmantotajai elektroniskajai iekārtai un nosaka datumu un laiku, kurā tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektronisko izsoli neuzsāk agrāk par divām darbdienām pēc tam, kad izsūtīts uzaicinājums piedalīties izsolē.

(7) Ja paredzēts izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, uzaicinājumam pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu. Uzaicinājumā ietver elektroniskajā izsolē izmantojamo matemātisko formulu vai algoritmu, kas atspoguļo visu kritēriju nosacītās vērtības un kas, ņemot vērā sākotnēji noteikto kritēriju īpatsvaru, noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības un cenas vai tikai cenas. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.

(8) Jebkura elektroniskās izsoles posma laikā pasūtītājs pastāvīgi sniedz visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā mirklī droši noteikt savu relatīvo vietu. Pasūtītājs var sniegt arī ziņas par citām piedāvātajām cenām vai vērtībām, ja tas ir paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. Pasūtītājs var jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā, bet nav tiesīgs izpaust dalībnieku identitāti.

(9) Pasūtītājs elektronisko izsoli beidz šādi (ievērojot vienu vai vairākus nosacījumus):

1) datumā un laikā, kas noteikts uzaicinājumā uz izsoli;

2) pēc pēdējā solījuma saņemšanas, ja pagājis uzaicinājumā uz izsoli noteiktais laiks un jauns solījums šajā laikā nav izteikts;

3) ja visi uzaicinājumā minētie izsoles posmi ir pabeigti.

(10) Ja pasūtītājs vēlas izbeigt izsoli, ievērojot gan šā panta devītās daļas 2.punkta, gan 3.punkta noteikumus, uzaicinājumā uz izsoli tas norāda katra izsoles posma laiku.

(11) Kad elektroniskā izsole ir pabeigta, pasūtītājs, izmantojot elektroniskās izsoles rezultātus, izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(12) Pasūtītājs nav tiesīgs izmantot elektronisko izsoli, lai ierobežotu konkurenci vai izvairītos no tās, vai mainītu iepirkuma priekšmetu, kas noteikts paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos.

 

53.pants. Nepamatoti lēts piedāvājums

(1) Ja piedāvājums konkrētam publiskajam piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumam ir nepamatoti lēts, pasūtītājs pirms šā piedāvājuma iespējamās noraidīšanas rakstiski pieprasa detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem.

(2) Detalizētais paskaidrojums īpaši var attiekties uz:

1) ražošanas procesa, sniedzamo pakalpojumu vai būvdarbu metodes izmaksām;

2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem preču piegādes, pakalpojumu sniegšanas vai būvdarbu veikšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

3) piedāvāto preču, pakalpojumu vai būvdarbu īpašībām un oriģinalitāti;

4) darba aizsardzības nosacījumu un darba apstākļu atbilstību vietai, kur tiek veikti būvdarbi, piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi;

5) pretendenta iespējām saņemt komercdarbības atbalstu.

(3) Pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šā panta otrajā daļā minētos nosacījumus.

(4) Ja pasūtītājs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo preten­dents saņēmis komercdarbības atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt, tikai pamatojoties uz to, ka pretendents nevar pasūtītāja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir likumīgs. Ja pasūtītājs noraida piedāvājumu šādos apstākļos, tas informē Eiropas Komisiju un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas apstākļiem.

 

VIII nodaļa

Atklāta un slēgta konkursa piemērošana

 

54.pants. Atklāts un slēgts konkurss

(1) Atklāts konkurss ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus. Ja pasūtītājs izvēlas piemērot dinamisko iepirkumu sistēmu, tas piemēro šā likuma 70.pantu.

(2) Slēgts konkurss ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina.

 

55.pants. Atklāta konkursa nolikums un kandidātu atlases nolikums

(1) Pirms publicēt paziņojumu par līgumu, atklātam konkursam tiek sagatavots konkursa nolikums. Nolikumā ietver šādu informāciju:

1) vispārīgā informācija:

a) iepirkuma identifikācijas numurs, kas ietver pasūtītāja pilnu nosau­kumu vai nosaukuma saīsinājumu (pirmos lielos burtus), attiecīgo gadskaitli un kārtas numuru pieaugošā secībā,

b) pasūtītāja nosaukums, adrese un citi rekvizīti,

c) piedāvājuma iesniegšanas un atvēršanas vieta, datums, laiks un kārtība,

d) piedāvājuma derīguma termiņš,

e) piedāvājuma nodrošinājums, ja tāds paredzēts, un tā veids,

f) piedāvājuma noformējuma un iesniegšanas prasības, kā arī informācija par valodu vai valodām, kādās piedāvājums iesniedzams,

g) cita informācija;

2) informācija par iepirkuma priekšmetu:

a) iepirkuma priekšmeta apraksts,

b) tehniskās specifikācijas,

c) līguma izpildes laiks un vieta,

d) cita informācija par iepirkuma priekšmetu;

3) prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 44.pantu, kā arī iesniedza­mai informācijai noteiktās prasības, kas nepieciešamas, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minēto pantu;

4) prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, pretendenta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tehniskajām un profesionālajām spējām noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 48. un 49.pantu noteiktās prasības, kā arī iesniedzamā informācija, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

5) piedāvājuma izvēles kritērijs un vērtēšanas kritēriji saskaņā ar šā liku­ma 51.pantu, kā arī norāde, vai pretendents var iesniegt piedāvājuma variantus saskaņā ar šā likuma 24.pantu;

6) iepirkuma līguma projekts.

(2) Pirms tiek publicēts paziņojums par līgumu, slēgtam konkursam pasū­tītājs sagatavo kandidātu atlases nolikumu. Nolikumā ietver šādu informāciju:

1) pasūtītāja nosaukums, adrese un citi rekvizīti;

2) iepirkuma identifikācijas numurs;

3) iepirkuma priekšmets;

4) pieteikumu iesniegšanas un atvēršanas vieta, datums un laiks;

5) prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 44.pantu, kā arī iesniedza­mā informācija, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minēto pantu;

6) prasības attiecībā uz kandidāta iespējām veikt profesionālo darbību, kandidāta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tehniskajām un profesionālajām spējām noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 48. un 49.pantu noteiktās prasības, kā arī iesniedzamā informācija, kas nepieciešama, lai kandidātu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

7) kandidātu vērtēšanas sistēmas metodika, ja tiek piemērota šā likuma 42.panta sestā daļa;

8) cita informācija par kandidātu atlasi.

 

56.pants. Piedāvājuma nodrošinājums

(1) Piedāvājuma nodrošinājums ir iepirkuma procedūras dokumentos noteikts galvojums vai līdzvērtīgs nodrošinājums par noteiktu summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esībai.

(2) Pasūtītājs var pieprasīt no pretendentiem piedāvājuma nodrošinājumu, ievērojot šādus noteikumus:

1) pieprasījums attiecināms uz visiem pretendentiem vienādi un bez izņēmumiem;

2) iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikti piedāvājuma nodrošinā­juma termiņi un informācija par to, kādas institūcijas vai organizācijas var sniegt piedāvājuma nodrošinājumu.

(3) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz īsākajam no šādiem termi­ņiem:

1) iepirkuma procedūras dokumentos minētajam piedāvājuma derīguma termiņam, kas noteikts, sākot no piedāvājumu atvēršanas dienas, vai jebkuram piedāvājuma derīguma termiņa pagarinājumam, kuru pasūtītājam rakstiski paziņojis pretendents un galvotājs;

2) ja pasūtītājs atzīst kādu pretendentu par uzvarējušu iepirkuma procedūrā, – līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz līguma nodrošinājumu (ja tāds ir paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos un līgumā). Līguma nodrošinājums ir starp pasūtītāju un konkursā izraudzīto pretendentu noslēgtajā līgumā paredzētais saistību pastiprinājums;

3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.

(4) Nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam piedāvājuma nodrošinā­juma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) izraudzītais pretendents nav iesniedzis pasūtītājam līguma nodrošinā­jumu saskaņā ar savstarpējā līguma noteikumiem, kas ir spēkā piedāvājuma pieņemšanas brīdī;

3) izraudzītais pretendents neparaksta līgumu pasūtītāja noteiktajā termi­ņā.

(5) Piedāvājuma nodrošinājums nepārsniedz trīs procentus no paredzamās līgumcenas. Līguma nodrošinājuma apmēru un veidu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma līgumcenu un līguma priekšmetu.

 

57.pants. Pieteikumu atvēršana slēgtā konkursā

(1) Kandidātu atlases nolikumā norādītajā laikā un vietā pasūtītājs rīko pieteikumu atvēršanu. Pieteikumu atvēršana ir atklāta.

(2) Pieteikumus atver to iesniegšanas secībā. Pēc pieteikumu atvēršanas pasūtītājs nosauc kandidātu, pieteikuma iesniegšanas datumu un laiku.

 

58.pants. Kandidātu atlase slēgtā konkursā

Pasūtītājs pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām atlasa kandidātus saskaņā ar kandidā tu atlases nolikumā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, kā arī saskaņā ar kandidātu vērtēšanas sistēmas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 42.panta sestā daļa.

 

59.pants. Ieinteresēto piegādātāju sanāksme, piedāvājumu iesniegša­na un atvēršana atklātā un slēgtā konkursā

(1) Ja pasūtītājs paredzējis rīkot ieinteresēto piegādātāju sanāksmi, atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā norāda tās vietu un laiku. Sanāksmi rīko ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms piedāvājumu atvēršanas. Pasūtītājs sniedz papildu informāciju un atbild uz sanāksmes laikā uzdotajiem jautājumiem.

(2) Atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā norādīta­jā vietā un laikā piegādātājs iesniedz piedāvājumu un piedāvājuma nodrošināju­mu (ja tas ir paredzēts), kas sagatavots un noformēts atbilstoši noteiktajām prasībām.

(3) Ja attiecībā uz iepirkuma priekšmetu vai atsevišķām tā daļām nepiecie­šams ievērot komercnoslēpumu, piegādātājs to norāda savā piedāvājumā.

(4) Pasūtītājs atver iesniegtos piedāvājumus tūlīt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā norādītajā vietā un laikā. Piedāvājumu atvēršanai pasūtītājs rīko sanāksmi. Piedāvājumu atvēršana ir atklāta.

(5) Piedāvājumus atver to iesniegšanas secībā, nosaucot pretendentus, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto cenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu.

 

60.pants. Piedāvājumu vērtēšanas norise un lēmuma par konkursa rezultātiem pieņemšana un paziņošana atklātā un slēgtā konkursā

(1) Atklātā konkursā pasūtītājs secīgos posmos atlasa pretendentus saskaņā ar noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību atklāta konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(2) Slēgtā konkursā pasūtītājs secīgos posmos pārbauda piedāvājumu atbilstību slēgta konkursa uzaicinājumā noteiktajām prasībām un izvēlas piedā­vā­jumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(3) Piedāvājumu vērtēšanas laikā pasūtītājs pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja pasūtītājs konstatē aritmētiskas kļūdas, tas kļūdas izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu pasūtītājs paziņo pretendentam, kura kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, pasūtītājs ņem vērā labojumus.

(4) Ja saskaņā ar atklāta konkursa nolikumu vai slēgta konkursa uzaicinājumu iepirkuma priekšmets ir sadalīts daļās, pasūtītājs pieņem lēmumu slēgt iepirkuma līgumu par katru daļu atsevišķi. Pasūtītājs paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem var nosūtīt par katru daļu atsevišķi.

(5) Ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, pasūtītājs ir tiesīgs izvēlēties nākamo prasībām atbilstošo piedāvā­jumu ar viszemāko cenu vai nākamo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Šādā gadījumā pasūtītājs nosūta atkārtotu paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem. Ja arī nākamais izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu, pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

 

IX nodaļa

Cenu aptaujas un sarunu procedūras piemērošana

 

61.pants. Cenu aptaujas piemērošana

(1) Cenu aptauja ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumu un kurā izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu.

(2) Pasūtītājs piemēro cenu aptauju šā likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā. Piemērojot cenu aptauju, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosaka piedāvājumu ar viszemāko cenu. Ja attiecīgo iepirkumu, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot piedāvājumu ar viszemāko cenu, objektīvi nav iespējams izvērtēt, pasūtītājs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu.

(3) Izvēloties piedāvājumu ar viszemāko cenu, ņem vērā tādus cenas noteikšanas rādītājus kā izmaksas pēc garantijas termiņa beigām, piegādes un uzstādīšanas izmaksas, personāla mācību izmaksas un citas izmaksas, kas attiecas uz termiņu, ne ilgāku par četriem gadiem. Cenas noteikšanas rādītājus norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā.

 

62.pants. Cenu aptaujas norise, ja ir publicēts informatīvais paziņo­jums par cenu aptauju

(1) Pasūtītājs vismaz reizi gadā publicē informatīvo paziņojumu par cenu aptauju, norādot tajā preču grupas, pakalpojumu kategorijas un būvdarbu līgumus, kā arī, ja iespējams, apjomu, uz kuru turpmāko 12 mēnešu laikā var pieteikties piegādātāji, iesniedzot informatīvo piedāvājumu cenu aptaujai. Pasūtītājs publicē informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

(2) Pasūtītājs nosūta tiem piegādātājiem, kas iesnieguši informatīvo piedā­vājumu par attiecīgo preču grupu, pakalpojumu kategoriju vai būvdarbu līgumu, uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu paredzamajam publiskajam piegādes, pakal­pojumu vai būvdarbu līgumam saskaņā ar uzaicinājumā minētajām prasībām.

(3) Pasūtītājs uzaicinājumā norāda tehniskās specifikācijas, tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanas formu, cenas noteikšanas rādītājus saskaņā ar šā likuma 61.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī, ja nepieciešams, citas prasības.

(4) Pasūtītājs uzaicinājumu nosūta ne ātrāk kā 20 darbdienas pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā publicēts informatīvs paziņo­jums par attiecīgo preču grupu, pakalpojumu kategoriju vai būvdarbu līgumu.

(5) Piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par piecām darbdienām no uzaicinājuma nosūtīšanas dienas.

(6) Pretendents iesniedz piedāvājumu uzaicinājumā noteiktajā termiņā.

(7) Ja pasūtītājs nav publicējis informatīvo paziņojumu par cenu aptauju vai nav pagājis šā panta ceturtajā daļā noteiktais termiņš, vai arī neviens piegādātājs nav iesniedzis informatīvo piedāvājumu par attiecīgo preču grupu, pakalpojumu kategoriju vai būvdarbu līgumu, nepieciešamajam iepirkumam piemēro cenu aptauju saskaņā ar šā likuma 63.panta noteikumiem.

 

63.pants. Cenu aptaujas norise, ja nav publicēts informatīvais paziņo­jums par cenu aptauju

(1) Pasūtītājs publicē paziņojumu par līgumu saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

(2) Pasūtītājs paziņojumā norāda, kur un kādā termiņā var saņemt tehnis­kās specifikācijas, tehniskā un finanšu piedāvājuma formas paraugu, kā arī, ja nepieciešams, uzzināt citas prasības.

(3) Piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par 10 darbdienām no paziņojuma publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā.

(4) Pretendents iesniedz piedāvājumu paziņojumā par līgumu noteiktajā termiņā.

 

64.pants. Lēmums par cenu aptauju

(1) Pasūtītājs pārbauda piedāvājuma atbilstību tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, ja tādas ir noteiktas, un izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu, ņemot vērā iepriekš noteiktos cenas noteikšanas rādītājus.

(2) Pasūtītājs slēdz līgumu ar izraudzīto pretendentu, ja uz to neattiecas šā likuma 44.pantā minētie izslēgšanas nosacījumi un ja tas atbilst šā likuma 45.pantā minētajām prasībām.

(3) Pasūtītājs paziņo lēmumu visiem pretendentiem triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu vai pārtraukt cenu aptauju, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

 (4) Ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pa­sūtī­tāju, pasūtītājs ir tiesīgs izvēlēties nākamo prasībām atbilstošo piedāvājumu ar visze­māko cenu. Šādā gadījumā pasūtītājs nosūta paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem. Ja arī nākamais izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu, pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt cenu aptauju, neizvēlo­ties nevienu piedāvājumu.

(5) Pasūtītājs publicē paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

 

65.pants. Sarunu procedūra

Sarunu procedūra ir iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs apspriežas ar paša izraudzītiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem.

 

66.pants. Sarunu procedūras piemērošana, iepriekš publicējot pazi­ņojumu par līgumu

(1) Pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņo­jumu par līgumu, ja:

1) atklātā vai slēgtā konkursā ir iesniegti atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai arī kandidāti vai pretendenti neatbilst pasūtītāja izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš izsludinātajā atklātajā vai slēgtajā konkursā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām. Pasūtītājs var nepublicēt paziņojumu par līgumu, ja tas uzaicina piedalīties sarunu procedūrā tikai visus tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā atklātajā vai slēgtajā konkursā nav izslēgti saskaņā ar šā likuma 44.panta noteikumiem un atbilst noteiktajām kvalifikācijas prasībām;

2) iepirkuma priekšmets ir tādi pakalpojumi, īpaši šā likuma 2.pielikuma A daļas 6.punktā minētie pakalpojumi un intelektuālie pakalpojumi (piemēram, projektēšana), kuru raksturs neļauj pietiekami precīzi paredzēt līguma izpildei nepieciešamās prasības, un tādēļ nav iespējams izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursa, kā arī cenu aptaujā;

3) līguma priekšmets ir būvdarbi un tos veic zinātnes, pētniecības vai attīstības nolūkos bez mērķa gūt peļņu vai atgūt ar tiem saistītās izmaksas.

(2) Termiņā, kas noteikts paziņojumā par līgumu, pretendents iesniedz pieteikumu, kas ietver paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos paredzēto informāciju. Pasūtītājs atlasa kandidātus saskaņā ar noteiktajām kvali­fikācijas prasībām un atlasītos kandidātus uzaicina uzsākt sarunas. Pasūtītājs vienojas ar visiem kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ko nosaka uzaicinājumā, bet, ja nevar vienoties, šo termiņu nosaka ne mazāku par 10 dienām.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos pasūtītājs ar preten­dentiem apspriež iesniegtos piedāvājumus, lai saskaņotu tos ar prasībām, kas minētas paziņojumā par līgumu un citos iepirkuma procedūras dokumentos, un izvēlētos atbilstošāko piedāvājumu saskaņā ar iepriekš noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(4) Sarunu laikā pasūtītājs nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretenden­tiem, garantējot visiem vienādu pieejamību informācijai par iepirku­mu. Pasūtītājs nevienam pretendentam nerada labvēlīgākus apstākļus.

 

67.pants. Sarunu procedūras piemērošana, nepublicējot paziņojumu par līgumu

Pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņo­jumu par līgumu:

1) publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, ja:

a) iepriekš izsludinātajam atklātajam vai slēgtajam konkursam nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi kandidātu atlasei. Pasūtītājs nav tiesīgs būtiski mainīt iepriekš izsludinātajā atklātajā vai slēgtajā konkursā paredzētās līguma izpildei nepieciešamās prasības,

b) tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju,

c) pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ objektīvi ir radusies situācija, kad nav iespējams piemērot atklātu vai slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības;

2) publiskiem piegādes līgumiem, ja:

a) nepieciešamās preces ir īpaši izgatavotas izpētei un izmēģinājumiem. Šī norma neattiecas uz preču ražošanu to noieta izpētei vai izpētes un izmēģinājumu izmaksu segšanai,

b) pasūtītājam nepieciešamas papildu piegādes no pašreizējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), pasūtītājam vajadzētu iepirkt preces, kuras tehniski atšķirtos no pasūtītāja rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu ar preču vai iekārtu uzturēšanu un ekspluatāciju saistītas grūtības. Šāda līguma, kā arī atkārtotu līgumu darbības termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus,

c) līguma priekšmets ir preces, kuras tiek kotētas un kuras pasūtītājs pērk preču biržā,

d) ir iespēja iepirkt preces par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus cenām, kad preču piegādātājs rīko izpārdošanu, izbeidzot savu komercdarbību, vai likvidators vai kreditori rīko bankrotējuša komersanta mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

3) publiskiem pakalpojumu līgumiem, ko slēdz ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām;

4) publiskiem būvdarbu un pakalpojumu līgumiem, ja:

a) pasūtītājam nepieciešami papildu pakalpojumi vai būvdarbi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a.1) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš noslēgtā līguma līgumcenas,

a.2) nepieciešamos papildu pakalpojumus sniedz vai būvdarbus veic iepriekš noslēgtā līguma izpildītājs un:

a.2.1) papildu pakalpojumus vai būvdarbus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš noslēgtajā līgumā paredzētajiem pakalpojumiem vai būvdarbiem, neradot ievērojamas grūtības pasūtītājam,

a.2.2) papildu pakalpojumi vai būvdarbi ir būtiski nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzēto pakalpojumu sniegšanas vai būvdarbu izpildes,

b) līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš noslēgtajā līgumā paredzēto pakalpojumu sniegšana vai būvdarbu veikšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie pakalpojumi vai būvdarbi atbilst iepriekš noslēgtā līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad pasūtītājs, izsludinot iepirkuma procedūru paziņojumā par līgumu pirmajam projektam un nosakot paredzamo līgumcenu, ir paredzējis atkārtotu līgumu slēgšanu un kopējo būvdarbu vai pakalpojumu paredzamo vērtību. Sarunu procedūru var piemērot triju gadu laikā no sākotnējā līguma noslēgšanas.

 

68.pants. Sarunu procedūras piemērošanas saskaņošana

(1) Ja pasūtītājs izvēlas piemērot sarunu procedūru saskaņā ar šā likuma 67.panta 1.punkta "a" un "b" apakšpunktu, 2.punkta "a" un "b" apakšpunktu, kā arī 3. un 4.punktu, tas pirms šīs procedūras piemērošanas nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam pamatojumu par sarunu procedūras izvēli.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā kopš šā panta pirmajā daļā minētā pamatojuma saņemšanas izvērtē to un nosūta pasūtītājam rakstisku atbildi par to, vai ir atļauts piemērot sarunu procedūru.

 

X nodaļa

Vispārīgās vienošanās un dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošana

 

69.pants. Vispārīgās vienošanās

(1) Lai noslēgtu vispārīgo vienošanos, pasūtītājs ievēro šajā likumā paredzētās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros. Pasūtītājs nosaka vispārīgās vienošanās dalībniekus, ņemot vērā noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

 (2) Vispārīgās vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar šā panta piektās, sestās un septītās daļas noteikumiem. Šīs procedūras attiecas vienīgi uz tiem pasūtītājiem un piegādātājiem, kuri vispārīgās vienošanās noteikumiem ir pievienojušies tās noslēgšanas dienā.

(3) Slēdzot līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, puses neveic būtiskus labojumus vispārīgās vienošanās noteikumos, it sevišķi šā panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos.

(4) Vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz četriem gadiem, izņemot gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ (it sevišķi, ja to prasa līguma priekšmets) nepieciešams ilgāks termiņš. Pasūtītājs neizmanto vispārīgo vienošanos, lai ierobežotu konkurenci.

(5) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu piegādātāju, šīs vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem. Lai noslēgtu šos līgumus, pasūtītājs var konsultēties ar piegādātāju rakstiski, ja nepieciešams, pieprasot papildināt piedāvājumu.

(6) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairākiem piegādātājiem, to skaits nedrīkst būt mazāks par trim, ja vien konkrētajā tirgū darbojas pietiekams skaits piegādātāju, kuri atbilst noteiktajām kvalifikācijas prasībām, vai ja ir iespējams saņemt pietiekamu skaitu atbilstošu piedāvājumu.

(7) Ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem, konkrētos līgumus vispārīgās vienošanas ietvaros slēdz, piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus. Ja nav paredzēti pietiekami vispārīgās vienošanās noteikumi, lai izvēlētos piegādātāju, ar ko slēgt līgumu, šie noteikumi tiek papildināti, pamatojoties uz tiem pašiem (ja nepieciešams, sīkāk regulētiem) noteikumiem vai arī citiem noteikumiem atbilstoši vispārīgās vienošanās specifikācijām saskaņā ar šādu procedūru:

1) lai noslēgtu konkrēto līgumu, pasūtītājs rakstiski konsultējas ar piegādātājiem, kas spēj izpildīt šo līgumu;

2) pasūtītājs nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītība un nepieciešamais laiks piedāvājumu sagatavošanai;

3) pretendents iesniedz piedāvājumu rakstiski, un tā saturs paliek konfidenciāls līdz iesniegšanai noteiktā termiņa beigām;

4) pasūtītājs konkrēto līgumu slēdz ar to pretendentu, kas ir iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvēles kritēriju, kas noteikts vispārīgās vienošanās specifikācijās.

 

70.pants. Dinamiskās iepirkumu sistēmas

(1) Dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļauj visus pretendentus, kuri atbilst noteiktajām kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši iepirkuma procedūras dokumentiem atbilstošu informatīvo piedāvājumu. Pretendenti var jebkurā laikā papildināt informatīvos piedāvājumus, ja tie atbilst specifikācijām. Pasūtītājs visā sistēmas darbības laikā no tās izveidošanas līdz līgumu slēgšanai izmanto tikai elektroniskos līdzekļus saskaņā ar šā likuma 38.panta otrās, trešās, piektās un sestās daļas noteikumiem.

(2) Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, pasūtītājs:

1) publicē paziņojumu par līgumu, norādot, ka tiek veidota dinamiskā iepirkumu sistēma;

2) iepirkuma procedūras dokumentos norāda sistēmas ietvaros paredzēto iepirkumu raksturu, kā arī nepieciešamo informāciju par pašu sistēmu, izman­tojamām elektroniskām iekārtām, pieslēguma nosacījumiem un specifikācijām;

3) visā sistēmas darbības laikā (sākot ar paziņojuma par līgumu publicēšanu) piedāvā neierobežotu, tiešu un pilnīgu pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Pasūtītājs paziņojumā norāda interneta adresi, kurā šādi dokumenti ir pieejami.

(3) Pasūtītājs visā dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā dod iespēju jebkuram piegādātājam iesniegt informatīvo piedāvājumu un tikt iekļautam sistēmā saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem. Informatīvo piedāvājumu izvērtē 15 dienu laikā no tā iesniegšanas brīža. Pasūtītājs var pagarināt informatīvo piedāvājumu vērtēšanas termiņu, ja šajā laikā sistēmas ietvaros nav nosūtīts neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs nekavējoties in formē pretendentu par tā iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai par informatīvā piedāvājuma noraidīšanu.

(4) Pasūtītājs uzaicina iesniegt piedāvājumus par katru konkrēto līgumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros. Pirms uzaicinājuma nosūtīšanas pasūtītājs publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu saskaņā ar šā likuma 33.pantu, uzaicinot visus ieinteresētos piegādātājus iesniegt informatīvos piedāvājumus saskaņā ar šā panta trešo daļu. Informatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka ne mazāku par 15 dienām pēc vienkāršotā paziņojuma par līgumu nosūtīšanas Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim vai publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā. Pasūtītājs neuzsāk piedāvājumu vērtēšanu, pirms nav pabeigta to informatīvo piedāvājumu novērtēšana, kas saņemti minētajā termiņā.

(5) Katra konkrētā līguma noslēgšanai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros pasūtītājs uzaicina visus dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļautos piegādātājus iesniegt piedāvājumus, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Pasūtītājs slēdz līgumu ar piegādātāju, kurš iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanu. Pasūtītājs, ja nepieciešams, var precizēt šos kritērijus minētajā uzaicinājumā.

(6) Dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laiks nedrīkst pārsniegt četrus gadus.

(7) Dinamisko iepirkumu sistēmu aizliegts izmantot, lai ierobežotu konkurenci.

(8) Pasūtītājs neņem maksu no ieinteresētajiem piegādātājiem par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, kā arī no šīs sistēmas dalībniekiem.

 

XI nodaļa

Iepirkuma līguma noteikumi

 

71.pants. Iepirkuma līgums

(1) Iepirkuma līgums nosaka tiesiskās attiecības starp pasūtītāju vai pasūtītājiem un piegādātāju vai piegādātājiem.

(2) Pasūtītājs sagatavo iepirkuma līgumu, kurā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu;

2) piegādātāja nosaukumu;

3) iepirkuma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepiecie­šamo informāciju;

4) līgumcenu un samaksas kārtību;

5) līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

6) līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu;

7) līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma;

8) citus noteikumus.

(3) Publisku pakalpojumu līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

(4) Iepirkuma līgumu slēdz ne agrāk kā pēc 10 dienām no dienas, kad šim likumam atbilstošs paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem publicēts internetā, un ne vēlāk par piedāvājuma derīguma termiņa beigām, izņemot gadījumus, kad tiek piemērota sarunu procedūra saskaņā ar šā likuma 67.panta 1.punkta "c" apakšpunktu, 2.punkta "b", "c" un "d" apakšpunktu, 3.punktu, kā arī 4.punkta "a" un "b" apakšpunktu.

 

72.pants. Informācijas pieejamība par iepirkuma līgumiem

Šāda iepirkuma līgumā ietvertā informācija ir vispārpieejama:

1) pasūtītāja nosaukums;

2) piegādātāja nosaukums;

3) iepirkuma priekšmets, tā apjoms, cena un apraksts tādā apjomā, kāds norādīts ziņojumā;

4) samaksas kārtība;

5) līguma izpildes termiņš un vieta;

6) līgumslēdzēju pušu atbildība par līguma neizpildīšanu;

7) kārtība, kādā izdarāmi līguma grozījumi, kā arī kārtība, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma.

 

C sadaļa

Metu konkursa noteikumi

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi un metu konkursa nolikums

 

73.pants. Metu konkursa vispārīgie noteikumi

(1) Metu konkurss ir iepirkuma procedūra, kas pasūtītājam dod iespēju iegūt metu (plānu vai projektu), ko žūrijas komisija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā.  

(2) Informācija par metu konkursu ir pieejama visiem interesentiem, kuri izsaka vēlmi piedalīties šajā konkursā.

 

74.pants. Metu konkursa līgumcenu robežas

(1) Metu konkursu piemēro, ja paredzamā līgumcena (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli) ir 10000 latu vai lielāka.

(2) Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz:

1) metu konkursiem, kuros dalībniekiem paredzētas godalgas un maksā­jumi;

2) metu konkursiem, kas organizēti kā daļa no publiska pakalpojuma līguma iepirkuma procedūras.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos gadījumos paredzamo līgum­cenu nosaka, ņemot vērā visas iespējamās godalgas un maksājumus dalībnie­kiem. Šā panta otrās daļas 2.punktā noteiktajos gadījumos paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā godalgas un maksājumu kopējo apjomu, kā arī saskaņā ar šā likuma 67.panta 3.punktu noslēdzamā publiskā pakalpojuma līguma paredzamo līgumcenu, ja pasūtītājs paziņojumā par metu konkursu noteicis, ka šāds līgums tiks slēgts.

 

75.pants. Žūrijas komisija un atbildīgais sekretārs

(1) Lai profesionāli novērtētu iesniegtos metus, pasūtītājs izveido žūrijas komisiju. Žūrijas komisija ir neatkarīga, pieņemot lēmumus un paužot viedokļus.

(2) Pasūtītājs ieceļ atbildīgo sekretāru, kas nodrošina metu konkursa norisi un atbild par iesniegto metu un dalībnieku devīžu atšifrējumu anonimitātes nodrošināšanu līdz metu vērtēšanas beigām. Atbildīgais sekretārs nav žūrijas komisijas loceklis.

(3) Žūrijas komisijas sastāvā ir tikai fiziskas personas, kuras nepārstāv dalībnieku intereses. Ja konkursa dalībniekiem tiek pieprasīta kāda noteikta profesionālā kvalifikācija, vismaz trešajai daļai no žūrijas komisijas locekļiem nepieciešama tāda pati vai ekvivalenta kvalifikācija.

 

76.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Informācijas apmaiņa metu konkursā notiek saskaņā ar šā likuma 38.panta pirmās, otrās un piektās daļas noteikumiem.

(2) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi dati, kurus konkursa gaitā dalībnieki nodod pasūtītājam, būtu aizsargāti, un žūrijas komisija iepazīstas ar metu saturu tikai pēc dienas, kad beidzies to iesniegšanas termiņš.

(3) Informācija, kas attiecas uz specifikācijām un kas ir nepieciešama metu prezentācijai ar elektronisku līdzekļu palīdzību, ieskaitot šifrēšanu, ir pieejama ieinteresētajām personām. Metu elektroniskai saņemšanai paredzētās iekārtas atbilst šā likuma 39.panta prasībām.

 

77.pants. Metu konkursa nolikums

(1) Pirms metu konkursa pasūtītājs nodrošina metu kon­kursa nolikuma izstrādāšanu.

(2) Metu konkursa nolikumā iekļauj šādas ziņas:

1) vispārīgā informācija:

a) identifikācijas numurs, kas ietver pasūtītāja pilnu nosaukumu vai nosaukuma saīsinājumu (pirmos lielos burtus), attiecīgo gadskaitli un kārtas numuru pieaugošā secībā,

b) pasūtītāja nosaukums, adrese un citi rekvizīti,

c) meta un devīzes atšifrējuma iesniegšanas vieta, termiņš un kārtība,

d) cita informācija;

2) projekta apraksts un mērķis;

3) iesniedzamā meta sastāvs (zīmējumi, makets, paskaidrojuma raksts), zīmējumu vai rasējumu mērogs un izstrādāšanas pakāpe, kā arī paskaidrojuma rakstam noteiktās prasības;

4) dalībnieku profesionālās kvalifikācijas prasības, ja tādas paredzētas;

5) meta un devīzes atšifrējuma noformējumam noteiktās prasības;

6) metu vērtēšanas kritēriji;

7) godalgu skaits, vērtība, maksājumi, ja tādi paredzēti, un to sadales princips, kā arī informācija saskaņā ar šā likuma 82.panta devīto daļu, ja tāda nepieciešama;

8) termiņš, kādā uzdodami papildu jautājumi par metu konkursa nolikumu;

9) kārtība, kādā pēc metu konkursa rezultātu paziņošanas saņemami meti, kas nav godalgoti;

10) norāde par to, vai godalgu ieguvējiem ir tiesības uz papildu līgumu slēgšanu, kā arī uz sarunu procedūru uzaicināmo uzvarētāju skaits;

11) žūrijas komisijas sastāvs.

(3) Metu konkursa nolikumu izsniedz laikā un vietā, kas norādīta paziņojumā par metu konkursu.

(4) Metu konkursa nolikumam pievieno darbam nepieciešamos materiālus (topogrāfisko plānu, situācijas plānu, tehniskos noteikumus, fotogrāfijas un citus materiālus).

 

78.pants. Metu iesniegšanas termiņš

(1) Paziņojumā par metu konkursu nosaka metu iesniegšanas termiņu, kas nav mazāks par 52 dienām.

(2) Pasūtītājs, nosakot metu iesniegšanas termiņu, ņem vērā projekta sarežģītības pakāpi un laiku, kas nepieciešams meta sagatavošanai.

 

II nodaļa

Metu konkursa norise

 

79.pants. Paziņojums par metu konkursu

Pasūtītājs, kurš vēlas organizēt metu konkursu, publicē par to paziņojumu. Paziņojumu par metu konkursu publicē saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

 

80.pants. Metu iesniegšana

(1) Lai nodrošinātu dalībnieku anonimitāti, metus un tiem pievienotos materiālus iesniedz slēgtā veidā, apzīmētus ar devīzi. Ar devīzi saprot burtu vai vārdu apkopojumu, kas neidentificē dalībnieku un ko lieto anonimitātes nodrošināšanai.

(2) Metu un devīzes atšifrējumu iesniedz anonīmi metu konkursa noliku­mā norādītajā vietā, termiņā un kārtībā. Devīzes atšifrējumu iesniedz vienlaikus ar metu atsevišķā slēgtā aploksnē.

(3) Uz slēgtās aploksnes, kurā ievietots devīzes atšifrējums, norāda kon­kursa nosaukumu, identifikācijas numuru, kā arī norādi "Devīzes atšifrējums". Uz aploksnes nenorāda meta autoru un devīzi.

(4) Uz iesniegtā meta un tam pievienotajiem materiāliem nav pieļaujami marķējumi, kas jebkādā veidā varētu identificēt dalībnieku.

(5) Devīzes atšifrējums satur informāciju par attiecīgā meta autoru vai autoriem.

(6) Atbildīgais sekretārs reģistrē kontaktpersonas, kas metus iesniedz, un saņemtos metus to iesniegšanas secībā un nodrošina metu glabāšanu.

 

81.pants. Metu vērtēšana

(1) Pēc metu iesniegšanas termiņa beigām atbildīgais sekretārs organizē žūrijas komisijas darbu.

(2) Žūrijas komisija vērtē iesniegtos metus atbilstoši metu konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un ievēro anonimitāti līdz lēmuma pieņemšanai.

(3) Žūrijas komisija apkopo metu konkursa rezultātus, pieņem lēmumu par labākajiem metiem, izvirza tos godalgošanai, lemj par godalgoto vietu sadalījumu, kā arī sagatavo ieteikumus metu turpmākajai izmantošanai.

(4) Žūrijas komisija var pieņemt lēmumu par vairāku pirmo vietu piešķir­šanu. Ja žūrijas komisija nevienu metu neatzīst par īstenojamu, pirmo vietu nepiešķir.

(5) Žūrijas komisija sagatavo atzinumu, kas satur:

1) informāciju par vērtētajiem metiem;

2) žūrijas komisijas vērtējumu par katru metu;

3) lēmumu par godalgu sadalījumu, ja tas paredzēts metu konkursa nolikumā;

4) pasūtītājam adresētu ieteikumu par metu turpmāko izmantošanu.

(6) Žūrijas komisija atzinumu nodod atbildīgajam sekretāram.

 

82.pants. Rezultātu paziņošana

(1) Visām kontaktpersonām, kas tika reģistrētas saskaņā ar šā likuma 80.panta sesto daļu, atbildīgais sekretārs paziņo devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes vietu, datumu un laiku. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sanāksmes.

(2) Devīžu atšifrējumu atvēršana ir atklāta.

(3) Atbildīgais sekretārs nosauc uzvarētāju un godalgoto vietu ieguvēju devīzes. Pēc tam atbildīgais sekretārs atver minēto devīžu atšifrējumus un nosauc uzvarētāju un godalgoto vietu ieguvēju nosaukumus.

(4) Atbildīgais sekretārs sagatavo metu konkursa ziņojumu, kuram pievieno šā likuma 81.panta piektajā daļā minēto žūrijas komisijas atzinumu un kas satur vismaz:

1) projekta aprakstu un mērķi;

2) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus;

3) ziņas par dalībniekiem, kas piedalījās metu konkursā;

4) ziņas par uzvarētājiem, kā arī lēmumu par godalgu sadalījumu, ja tas paredzēts metu konkursa nolikumā.

(5) Pasūtītājs izsniedz metu konkursa ziņojumu pēc pieprasījuma. Pasūtītājs glabā metu konkursa ziņojumu 10 gadus pēc lēmuma pieņemšanas par metu konkursa rezultātiem.  

(6) Triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pasūtītājs publicē paziņojumu par metu konkursa rezultātiem saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

(7) Pasūtītājs nepublicē informāciju par metu konkursa rezultātiem, ja šādas informācijas publiskošana kavē likuma piemērošanu, kaitē piegādātāju likumīgām komerciālām interesēm vai kaitē brīvai konkurencei starp pakalpojumu sniedzējiem.

(8) Dalībnieku autortiesības attiecībā uz līdzdalību metu turpmākajā izstrādē un metu turpmāko izmantošanu ievēro saskaņā ar Autortiesību likumu.

(9) Godalgas izsniedz metu konkursa nolikumā norādītajā termiņā. Godalgotie meti pāriet pasūtītāja īpašumā, ja metu konkursa noteikumos nav noteikts citādi. Dalībnieks saglabā autortiesības saskaņā ar Autortiesību likumu.

(10) Tos metus, kas nav godalgoti, autori ir tiesīgi saņemt mēneša laikā pēc metu konkursa rezultātu publicēšanas. Pēc minētā termiņa beigām metu konkursa rīkotāji nav atbildīgi par darbu saglabāšanu.

 

D sadaļa

Statistikas pārskati, uzraudzība un sūdzību izskatīšana

 

I nodaļa

Statistikas pārskati un atbildība

 

83.pants. Statistikas pārskati

Pasūtītājs katru gadu līdz 1.aprīlim iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojā statistikas pārskatus par veiktajām iepirkuma procedūrām saskaņā ar šā likuma 84.pantu.

 

84.pants. Statistikas pārskata saturs

(1) Statistikas pārskats satur vismaz šādu informāciju:

1) līgumu skaits, kas noslēgti saskaņā ar šo likumu, un summa, par kādu līgumu noslēgti, ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem:

a) ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām,

b) ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;

2) līgumu skaits, kas noslēgti, pamatojoties uz izņēmumiem, kas noteikti Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumā par valsts līgumiem, un kopējā summa, par kādu līgumu noslēgti;

3) noslēgto publisko būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu kopējā summa, kurus neslēdz saskaņā ar šā likuma prasībām tikai tāpēc, ka to līgumcenu robežas ir zemākas par šā likuma 7.panta otrajā daļā minētajām;

4) to publisko būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu kopējā summa, kas noslēgti saskaņā ar šā likuma 18.panta otro daļu;

5) to līgumu summa, kas noslēgti saskaņā ar šā likuma 7.panta septīto daļu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā minēto informāciju sadala kategorijās:

1) pēc piemērotajām iepirkuma procedūrām;

2) katrai procedūrai pēc būvdarbiem, preču grupām un pakalpojumu kategorijām saskaņā ar iepirkuma nomenklatūru (CPV);

3) pēc piegādātāju valsts piederības, ar kuriem noslēgti iepirkuma līgumi.

(3) Ja līgumi noslēgti, pamatojoties uz sarunu procedūru, šā panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā minēto informāciju papildus sadala kategorijās atbilstoši šā likuma 66. un 67.pantā minētajiem noteikumiem, un šī informācija satur līgumu skaitu un summu, kas sagrupēta pēc piegādātāju valsts piederības.

(4) Statistikas pārskatā iekļauj arī citu informāciju, ja to paredz Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts līgumiem.

 

85.pants. Atbildība un zaudējumu piedziņa

Par šā likuma un no tā izrietošo normatīvo aktu ievērošanu ir atbildīgs pasūtītājs. Ja piegādātājs uzskata, ka pasūtītājs ir pārkāpis šo likumu un tiek aizskartas piegādātāja intereses, tādējādi nodarot piegādātājam zaudējumus, piegādātājs ir tiesīgs likumā noteiktajā kārtībā vērsties tiesā, lai piedzītu zaudējumus.

 

II nodaļa

Iepirkumu uzraudzības birojs

 

86.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja juridiskais statuss

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, Iepirkumu uzraudzības biroja nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Iepirkumu uzraudzības biroja darbību finansē no valsts budžeta.

 

87.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijas

Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādas funkcijas:

1) pārraudzīt iepirkuma procedūras atbilstību likuma prasībām;

2) atbilstoši kompetencei sadarboties ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām;

3) jebkurā iepirkuma procedūras stadijā pieprasīt un bez maksas saņemt pilnu informāciju par iepirkumu;

4) pieaicināt neatkarīgus iepirkuma lietpratējus un ekspertus;

5) apkopot un analizēt statistisko informāciju par iepirkumiem valstī, kā arī sagatavot pārskatus par iepirkumiem valstī;

6) sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas un rīkot mācības pasūtītājiem, preču pārdevējiem, iznomātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un būvdarbu veicējiem;

7) veicot pirmstiesas institūcijas funkcijas, izskatīt iesniegtās sūdzības;

8) šajā likumā noteiktos paziņojumus publicēt Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā, kā arī nosūtīt publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

9) veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā paredzētās funkcijas.

 

88.pants. Sūdzību izskatīšanas komisija

(1) Lai izskatītu sūdzības, Iepirkumu uzraudzības birojs izveido sūdzību izskatīšanas komisiju (turpmāk – komisija) ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Komisijas sastāvā iekļauj Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, no kurām vismaz vienai ir augstākā juridiskā izglītība. Lai izskatītu sūdzības, Iepirkumu uzraudzības birojs pieaicina iepirkumu lietpratēju vai ekspertu (turpmāk – eksperts). Eksperts piedalās sēdēs bez balsstiesībām un izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par sūdzības izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniedz atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem.

(2) Par komisijas locekli vai ekspertu nevar būt personas, kuras iepriekš sniegušas konsultācijas par sūdzībā minēto iepirkumu vai ir ieinteresētas iegūt tiesības uz iepirkuma veikšanu, vai ir saistītas ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu. Pirms sūdzības izskatīšanas visi komisijas locekļi un eksperts paraksta attiecīgu apliecinājumu. Šā panta izpratnē eksperts ir saistīts ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas – sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta – īpašnieka vai amatpersonas radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais;

2) fiziskās personas – sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta – radinieks līdz otrajai pakāpei vai laulātais;

3) juridiskās personas – sūdzības iesniedzēja vai cita pretendenta – esošais vai bijušais darbinieks, amatpersona vai īpašnieks, kas pārtraucis darba attiecības vai īpašuma attiecības ar sūdzības iesniedzēju vai citu pretendentu laikposmā, kas ir īsāks par 24 mēnešiem, vai ir to radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei vai laulātais.

(3) Komisijas darbu vada priekšsēdētājs, kuru Iepirkumu uzraudzības birojs ieceļ no komisijas locekļu vidus. Komisija ir lemttiesīga, ja attiecīgā jautājuma izskatīšanā piedalās vismaz puse komisijas locekļu. Komisija lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso komisijas locekļu vairākums. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

 

III nodaļa
Sūdzību izskatīšanas kārtība

 

89.pants. Tiesības iesniegt sūdzību

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirku­ma līgumu, uz ko attiecas šis likums, un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai šā likuma pārkāpums, ir tiesīga iesniegt sūdzību par atlases nosacījumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedū­ru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras norisē.

(2) Sūdzību par šā panta pirmajā daļā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem var iesniegt līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Pēc iepirkuma līguma noslēgšanas sūdzības iesniedzējs pasūtītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojam ir iesniegta pirms iepirku­ma līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to pasūtītāju, un pasūtītājs neslēdz iepirkuma līgumu, līdz saņemts komisijas lēmums par sūdzības izskatīšanas rezultātiem.

(4) Sūdzību par prasībām atklāta konkursa nolikumā, uzaicinājumā, kā arī citos iepirkuma procedūras dokumentos var iesniegt pasūtītājam ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja pasūtītājs divu darbdienu laikā pēc sūdzības saņemšanas nav novērsis sūdzībā norādītos pārkāpumus vai nav sniedzis rakstisku atbildi sūdzības iesniedzējam, sūdzības iesniedzējs līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām var iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs nepieņem sūdzību, ja par iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijusi iesniegta un izskatīta sūdzība.

(6) Ja tiek iesniegta sūdzība par pasūtītāja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un sūdzību par to pašu iepirkuma procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits sūdzības iesniedzējs, bet tā vēl nav izskatīta, šīs sūdzības var apvienot un izskatīt kopā.

(7) Sūdzība iesniedzama rakstiski, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) sūdzības iesniedzēja nosaukums un adrese;

2) tā pasūtītāja nosaukums un adrese, par kuru iesniegta sūdzība;

3) fakti, par kuriem iesniegta sūdzība, norādot pārkāpumu;

4) sūdzības iesniedzēja prasība.

(8) Sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs rakstiski atsaukt iesniegto sūdzību jeb­kurā brīdī, kamēr sūdzību izskatīšanas komisija nav pieņēmusi lēmumu par attiecīgo sūdzību.

(9) Ja saņemta sūdzība, Iepirkumu uzraudzības birojs ievieto ziņas par to Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā, norādot sūdzības iesniedzēju, pasūtītāju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd sūdzības iesniedzējs, kā arī sūdzības izskatīšanas dienu.

 

90.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Komisija sūdzību izskata mēneša laikā pēc tās saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, komisija to var pagarināt, par to paziņojot iesniedzējam un pasūtītājam.

(2) Komisija atļauj slēgt līgumu, ja sūdzība ir:

1) nepamatota;

2) pamatota, bet komisijas konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu.

(3) Komisija aizliedz slēgt līgumu, ja tās konstatētie pārkāpumi ir būtiski un tie var ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu. Šādā gadījumā komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai.

(4) Komisija uzaicina uz sūdzības izskatīšanas sēdi sūdzības iesniedzēju, pasūtītāju, visus piegādātājus (turpmāk – dalībnieki), kuru intereses varētu ietekmēt komisijas pieņemtais lēmums. Komisija uzaicina dalībniekus uz sūdzības izskatīšanas sēdi vismaz trīs darbdienas iepriekš.

(5) Komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas komisija turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(6) Komisija izvērtē sūdzību, pamatojoties uz tās iesniedzēja un dalīb­nieku minētajiem faktiem, pasūtītāja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz sūdzības izskatīšanu, komisija izskata sūdzību, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā to nosūta visiem sēdes dalībniekiem.

(7) Komisijas lēmumā norāda:

1) komisijas izveidošanas pamatojumu;

2) komisijas locekļus un ekspertu, kas piedalījušies komisijas sēdē;

3) sūdzības iesniedzēja, pasūtītāja un lietas dalībnieku pārstāvjus, kas piedalījušies komisijas sēdē;

4) tās iepirkuma procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegta sūdzība;

5) faktus, par kuriem iesniegta sūdzība, un sūdzības iesniedzēja prasību;

6) lēmuma pamatojumu;

7) piemērotās tiesību normas;

8) pasūtītājam uzlikto pienākumu un termiņu, kādā tas izpildāms, ja komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

9) aizliegumu vai atļauju pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu;

10) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(8) Komisijas lēmumu dalībnieki var pārsūdzēt tiesā. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(9) Ja komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēr­šanai, pasūtītājs novērš pārkāpumus un pieņem lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem saskaņā ar šā likuma 32.pantu. Lēmumu publicē šā likuma 33.pantā noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam visu informāciju par lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu. Iepirkuma līgumu šajā gadījumā slēdz, ievērojot šā likuma 71.panta ceturtās daļas noteikumus.

(10) Komisija sūdzības izskatīšanas gaitu dokumentē protokolā. Proto­kolus un sūdzības izskatīšanas laikā iegūtās ziņas glabā 10 gadus.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 110.nr.; 2002, 165., 189.nr.; 2003, 95.nr.; 2004, 50.nr.).

2. Izsludinātu atklātu vai slēgtu konkursu, projekta skiču konkursu vai sarunu procedūru, par kuru ir publicēts paziņojums internetā, kā arī uzsāktu cenu aptauju pabeidz saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā.

3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.janvārim izdod šā likuma 8. un 9.pantā, 10.panta piektajā un sestajā daļā, 33.panta pirmajā un trešajā daļā, 34.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā, kā arī 84.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus.

4. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.603 "Noteikumi par iepirkuma procedūrām un to piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/18/EK, kas koordinē būvdarbu līgumu, piegāžu līgumu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras;

2) Padomes 1989.gada 21.decembra Direktīvas 89/665/EK par to normatīvo un administratīvo aktu koordināciju, kas attiecas uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegāžu un būvdarbu valsts līgumus.

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 31.janvārī.

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

 

1.pielikums

2.pielikums

Anotācija

 

 

Publisko iepirkumu likuma

1.pielikums

 

Būvdarbu līgumu nomenklatūra

 

Eiropas Savienības ekonomisko aktivitāšu klasifikācija (NACE)1

CPV kods

F grupa

 

 

Būvniecība

 

 

Daļa

Grupa

Klase

Subjekts

Piezīmes

 

45

 

 

Būvniecība

Šī sadaļa ietver:

jaunu būvju būvniecību, restaurācijas darbus un remontdarbus

45000000

 

45.1

 

Būvlaukuma sagatavošana

 

45100000

 

 

45.11

Būvju demontāža un nojaukšana;

grunts pārvietošana

Šī klase ietver:

1) būvju un citu konstrukciju demontāžu;

2) būvlaukuma attīrīšanu;

3) grunts noņemšanu: norakšanu, būvlaukuma līmeņošanu un iezīmēšanu, tranšeju rakšanu, akmeņu novākšanu, spridzināšanu un citus darbus;

4) derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanu: liekās slodzes noņemšanu, citus sagatavošanas darbus minerālu nogulu un karjeru vietās.

Šī klase arī ietver:

1) būvlaukuma drenāžu;

2) lauksaimniecības zemes un mežu drenāžu

45110000

 

 

45.12

Izmēģinājuma urbšana vai urbumu izveidošana

Šī klase ietver:

izmēģinājuma urbšanu, izmēģinājuma urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem.

Šī klase neietver:

1) gāzes vai naftas ieguves urbumu veidošanu;

2) ūdens ieguves aku urbšanu (sk. 45.25);

3) šahtu rakšanu (sk. 45.25);

4) naftas un gāzes lauku pētīšanu, ģeofiziskos, ģeoloģiskos un seismiskos pētījumus

45120000

 

45.2

 

Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi un inže­niertehniskie darbi

 

45200000

 

 

45.21

Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi

Šī klase ietver:

1) visu tipu ēku un būvju būvniecību;

2) inženiertehnisko būvju būvniecību;

3) tiltu, ieskaitot autoceļu estakādes, viaduktu, tuneļu, apakšzemes maģistrālo cauruļvadu, komunikāciju un elektro­padeves līniju, būvniecību;

4) pilsētu cauruļvadu, pilsētu komunikāciju un elektropadeves līniju būvniecību;

5) citus saistītos darbus pilsētās;

6) saliekamo konstrukciju montāžu un uzstādīšanu būvlaukumā.

Šī klase neietver:

1) pakalpojumus, kas ir saistīti ar naftas un gāzes ieguvi;

2) saliekamo būvju montāžu no pašražotām konstrukcijām, kas ražotas no dažādiem materiāliem, izņemot betonu;

3) stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa laukumu, golfa laukumu un citu sporta laukumu, izņemot to ēkas, būvniecību;

4) speciālos darbus (sk. 45.3);

5) virsmu apdari (sk. 45.4);

6) arhitektūras, inženierzinību, celtniecības un saistītos tehnisko konsultāciju pakalpojumus;

7) būvniecības projektu vadīšanu

45210000

 

 

45.22

Jumta segumu un konstrukciju montāža

Šī klase ietver:

jumtu montāžu, jumta seguma uzlikšanu, aiz­sardzību pret nokrišņiem

45220000

 

 

45.23

Lielceļu, ceļu, lidlauku un sporta objektu celtniecība

Šī klase ietver:

1) lielceļu, ceļu, ielu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecību;

2) dzelzceļu būvniecību;

3) lidlauku būvniecību;

4) stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa laukumu, golfa laukumu un citu sporta laukumu, izņemot to ēkas, būvniecību;

5) ceļu un stāvvietu marķēšanu.

Šī klase neietver:

iepriekšēju grunts pārvietošanu (sk. 45.11)

45230000

 

 

45.24

Hidrotehnisko būvju celtniecība

Šī klase ietver:

1) ūdensceļu, ostu un upju nostiprinājumu, piestātņu, slūžu būvniecību;

2) dambju un aizsprostu būvniecību;

3) bagarēšanu;

4) zemūdens darbus

45240000

 

 

45.25

Citi būvdarbi, kuriem nepieciešamas speciālas iemaņas

Šī klase ietver viena veida būvdarbus, kuri ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuriem ir nepieciešamas speciālas iemaņas un iekārtas:

1) pamatu likšanas darbus, ieskaitot pāļu dzīšanu;

2) ūdens ieguves aku urbšanu un būvdarbus, šahtu rakšanu;

3) rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāžu;

4) tērauda locīšanu;

5) mūrēšanas un akmeņu likšanas darbus;

6) sastatņu un darba platformu montāžu un demontāžu, ieskaitot sastatņu un darba platformu nomu;

7) skursteņu un rūpniecisko kurtuvju būvniecību.

Šī klase neietver:

sastatņu nomu bez montāžas un demontāžas

45250000

 

45.3

 

Speciālie darbi

 

45300000

 

 

45.31

Elektrības vadu instalēšana un montāža

Šī klase ietver:

1) elektrības vadu iebūvēšanu un iekārtu montāžu;

2) telekomunikāciju sistēmu;

3) elektriskās apkures sistēmu;

4) pastāvīgo antenu;

5) ugunsdzēsības signalizācijas sistēmas;

6) apsardzes signalizācijas sistēmas;

7) liftu un eskalatoru;

8) apgaismes sistēmu un citu sistēmu

ierīkošanu ēkās un būvēs

45310000

 

 

45.32

Izolācijas darbi

Šī klase ietver:

siltumizolācijas, skaņas un vibrācijas izolācijas ierīkošanu ēkās, būvēs un konstrukcijās.

Šī klase neietver:

aizsardzību pret nokrišņiem (sk. 45.22)

45320000

 

 

45.33

Sanitārtehniskie darbi

Šī klase ietver:

1) sanitārtehnikas un sanitāro iekārtu;

2) gāzes iekārtu;

3) apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtu un ūdens izsmidzināšanas sistēmu

uzstādīšanu ēkās un būvēs.

Šī klase neietver:

elektriskās apkures sistēmu uzstādīšanu (sk. 45.31)

45330000

 

 

 

45.34

Pārējās būves un ierīces

Šī klase ietver:

1) gaismas un signālu sistēmu ierīkošanu uz ceļiem, dzelzceļiem, lidostās, ostās;

2) cita aprīkojuma uzstādīšanu ēkās un būvēs

45340000

 

45.4

 

Virsmu apdare

 

45400000

 

 

45.41

Apmetēju darbi

Šī klase ietver:

ēku un būvju iekšējo un ārējo virsmu apmešanu, ieskaitot apmetumu ar plākšņu vai lokšņu materiāliem

45410000

 

 

45.42

Namdaru darbi

Šī klase ietver:

1) no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu logu, durvju, iebūvējamo virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu vai citu iekārtu iebūvēšanu;

2) iekštelpu griestu, sienu koka apdares veikšanu, bīdāmo šķērssienu ierīkošanu un citu koka apdares veidu veikšanu.

Šī klase neietver:

parketa vai citu veidu koka grīdu ierīkošanu (sk. 45.43)

45420000

 

 

45.43

Sienu un grīdu klājumu ierīkošana

Šī klase ietver:

1) grīdas vai sienu keramikas, betona vai akmens flīžu;

2) parketa vai citu veidu koka grīdu;

3) mīksto grīdas segumu (linoleja, paklāju, gumijas vai plastikāta mozaīkas);

4) marmora, granīta vai slānekļa griestu vai sienu klājumu;

5) tapešu

ieklāšanu, noklāšanu, iekāršanu vai montāžu ēkās vai būvēs

45430000

 

 

 

45.44

Krāsošana un stiklošana

Šī klase ietver:

1) ēku un būvju iekštelpu vai ārējo virsmu vai tehniskā aprīkojuma krāsošanu;

2) stiklu, spoguļu montāžu.

Šī klase neietver:

logu likšanu (sk. 45.42)

45440000

 

 

45.45

Citi būvobjekta apdares darbi

Šī klase ietver:

1) privātu baseinu montāžu;

2) tīrīšanu ar tvaiku, smilšu strūklas izmantošanu un līdzīgas darbības ar būvju fasādēm;

3) citus ēku un būvju apdares un nobeiguma darbus.

Šī klase neietver:

iekštelpu tīrīšanu

45450000

 

45.5

 

Būvkonstrukciju montāžas vai de­montāžas iekārtu (ar vadītāju) noma

 

45500000

 

 

45.50

Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtas (ar vadītāju) noma

Šī klase neietver:

būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (bez vadītāja) nomu

 

 

Piezīme.

1 Ja iepirkumu nomenklatūras CPV un NACE interpretācija atšķiras, piemēro NACE nomenklatūru.

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

 

 

 

Publisko iepirkumu likuma

2.pielikums

 

A daļa

 

Pakalpojumu līgumu nomenklatūra1

 

Kate­gorijas numurs

Pakalpojums

CPC kods

CPV kods

1.

Tehniskās apkopes un remonta pakalpojumi

6112, 6122, 633, 886

No 50100000 līdz 50982000 (izņemot no 50310000 līdz 50324200 un 50116510-9, 50190000-3,

50229000-6, 50243000-0)

2.

Sauszemes transporta pakalpojumi2, iekļaujot bruņumašīnu pakalpojumus, kurjerserviss, izņemot pasta pārvadāšanu

712 (izņemot 71235), 7512, 87304

No 60112000-6 līdz 60129300-1 (izņemot no 60121000 līdz 60121600, 60122200-1, 60122230-0) un no 64120000-3 līdz 64121200-2

3.

Pasažieru un kravu gaisa transporta pakalpojumi, izņemot pasta transportu

73 (izņemot 7321)

No 62100000-3 līdz 62300000-5 (izņemot 62121000-6, 62221000-7)

4.

Pasta transporta pakalpojumi pa zemi un gaisu, izņemot dzelzceļa transporta pakalpojumus, kas ietverti 18.kategorijā

71235, 7321

60122200-1, 60122230-0,

62121000-6, 62221000-7

5.

Elektronisko sakaru

pakalpojumi

752

No 64200000-8 līdz 64228200-2, 72318000-7 un no 72530000-9 līdz 72532000-3

6.

Finanšu pakalpojumi:

apdrošināšanas pakalpojumi, banku un investīciju pakalpojumi3

ex 81, 812, 814

No 66100000-1 līdz 66430000-3 un

no 67110000-1 līdz 67262000-1

7.

Ar datortehniku saistītie pakalpojumi

84

No 50300000-8 līdz 50324200-4,

no 72100000-6 līdz 72591000-4 (izņemot 72318000-7 un

no 72530000-9 līdz 72532000-3)

8.

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi4

85

No 73000000-2 līdz 73300000-5 (izņemot 73200000-4, 73210000-7, 73220000-0)

 

9.

Grāmatvedības, audita un uzskaites pakalpojumi

862

No 74121000-3 līdz 74121250-0

10.

Tirgus un sabiedriskās domas pētniecības pakalpojumi

864

No 74130000-9 līdz 74133000-0

un 74423100-1, 74423110-4

11.

Vadības konsultāciju pakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi5

865, 866

No 73200000-4 līdz 73220000-0,

no 74140000-2 līdz 74150000-5 (izņemot 74142200-8) un

74420000-9, 74421000-6,

74423000-0, 74423200-2,

74423210-5, 74871000-5,

93620000-0

12.

Arhitektūras pakalpojumi; inženiertehniskie pakalpojumi un integrētie inženiertehniskie pakalpojumi; pilsētplānošanas un vides plānošanas pakalpojumi; saistītie zinātniskie un konsultatīvie pakalpojumi; tehnisko izmēģinājumu un analīzes pakalpojumi

867

No 74200000-1 līdz 74276400-8,

no 74310000-5 līdz 74323100-0

un 74874000-6

13.

Reklāmas pakalpojumi

871

No 74400000-3 līdz 74422000-3 (izņemot 74420000-9 un
74421000-6)

14.

Ēku apkopes pakalpojumi un īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumi

874, 82201 līdz 82206

No 70300000-4 līdz 70340000-6 un

no 74710000-9 līdz 74760000-4

15.

Drukāšanas un izdevniecības pakalpojumi par atalgojumu vai uz līguma pamata

88442

No 78000000-7 līdz 78400000-1

16.

Notekūdeņu un atkritumu izvešanas pakalpojumi; sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi

94

No 90100000-8 līdz 90320000-6 un 50190000-3, 50229000-6,

50243000-0

B daļa

17.

Viesnīcu un restorānu pakalpojumi

64

No 55000000-0 līdz 55524000-9 un
no 93400000-2 līdz 93411000- 2

18.

Dzelzceļa transporta pakalpojumi

711

60111000-9 un
no 60121000-2 līdz 60121600-8

19.

Ūdenstransporta pakalpojumi

72

No 61000000-5 līdz 61530000-9 un no 63370000-3 līdz 63372000-7

 

20.

Atbalsta un palīgtransporta pakalpojumi

74

62400000-6, 62440000-8,

62441000-5, 62450000-1,

no 63000000-9 līdz 63600000-5 (izņemot 63370000-3, 63371000-0, 63372000-7) un 74322000-2, 93610000-7

21.

Juridiskie pakalpojumi

861

No 74110000-3 līdz 74114000-1

22.

Personāla meklēšanas un nodrošināšanas pakalpojumi6

872

No 74500000-4 līdz 74540000-6 (izņemot 74511000-4) un

no 95000000-2 līdz 95140000-5

23.

Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, izņemot inkasācijas pakalpojumus

873 (izņe­mot 87304)

No 74600000-5 līdz 74620000-1

24.

Izglītības un profesionālās apmācības pakalpojumi

92

No 80100000-5 līdz 80430000-7

25.

Veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi

93

74511000-4 un

no 85000000-9 līdz 85323000-9 (izņemot 85321000-5 un
85322000-2)

26.

Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi

96

No 74875000-3 līdz 74875200-5 un

no 92000000-1 līdz 92622000-7 (izņemot 92230000-2)

27.

Citi pakalpojumi7, kas nav minēti šajā pielikumā

 

 

 

Piezīmes.

1 Ja iepirkumu nomenklatūru CPV un CPC interpretācija atšķiras, piemēro CPC iepirkumu nomenklatūru.

2 Izņemot dzelzceļa transporta pakalpojumus, kas ietverti 18.kategorijā.

3 Izņemot finanšu pakalpojumus, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, iegādi, pārdošanu vai nodošanu citām personām, kā arī par Latvijas Bankas pakalpojumiem. Arī izslēgti: līgumi, kas saistīti ar zemes, eksistējošas būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem; tomēr šis likums attiecināms uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma vai vienlaikus ar to.

4 Tikai tie pētniecības un izstrādes pakalpojumi, par kuriem pilnībā maksā un kurus paša vajadzībām izmanto vienīgi pasūtītājs.

5 Izņemot šķīrējtiesu pakalpojumus un pakalpojumus, kas tiek sniegti pušu samierinā­šanai.

6 Izņemot darba līgumus.

7 Izņemot līgumus ar raidorganizācijām par programmu veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārtaisīšanu un līgumus par raidlaiku.

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

 

 

Likumprojekta

“Publisko iepirkumu likums”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

   Pašreiz ir spēkā 2001.gada 20.jūlija likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, kam par pamatu bija Eiropas Savienības direktīvas publisko iepirkumu jomā: Padomes 1992.gada 18.jūnija Direktīva 92/50/EEK par to, kā koordinēt pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīva 93/36/EEK, kas koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīva 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras un Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13.oktobra Direktīva 97/52/EC, kas groza Direktīvu 92/50/EEK, Direktīvu 93/36/EEK un Direktīvu 93/37/EEK par to, kā koordinēt procedūras, ar ko attiecīgi piešķir pakalpojumu valsts līgumus, piegāžu valsts līgumus un būvdarbu valsts līgumus, kā arī Padomes 1989.gada 21.decembra Direktīva 89/665/EK par to normatīvo un administratīvo aktu koordināciju, kas attiecas uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegāžu un būvdarbu valsts līgumus. 2004.gada 31.martā tika pieņemta jauna Eiropas Savienības direktīva: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/18/EK, kas koordinē būvdarbu līgumu, piegāžu līgumu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras (turpmāk – Direktīva 2004/18/EK). Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums ieviest nacionālajos normatīvajos aktos Direktīvu 2004/18/EK līdz 2006.gada 31.janvārim.

Ņemot vērā apstākli, ka likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” jau tika vairākkārt grozīts un ka jaunās direktīvas teksts būtiski atšķiras no esošā regulējuma, tika izstrādāts jauns likumprojekts publisko iepirkumu jomā.

 

 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

   Likumprojektā “Publisko iepirkumu likums” (turpmāk – likumprojekts) ir ieviests galvenokārt Direktīvas 2004/18/EK saturs, kas pielāgots Latvijas normatīvajiem aktiem, un papildināts ar nacionālo regulējumu. Jaunajā regulējumā par pamatu ņemta dalībvalstu pieredze iepirkumu procedūru piemērošanā, kā rezultātā tika izstrādāti nepieciešamie labojumi esošajā regulējumā, kā arī Eiropas Kopienu tiesas spriedumos esošie skaidrojumi par atsevišķām normām (galvenokārt attiecībā uz piedāvājuma izvēles un vērtēšanas kritērijiem – vides aizsardzības, sociālie kritēriji). Likumprojekts precizē, kā pasūtītājs var veicināt apkārtējās vides aizsardzību un sekmēt attīstību, vienlaicīgi iegūstot izdevīgāko piedāvājumu. Tiek pastiprināts regulējums tādiem principiem kā vienādas attieksmes princips, diskriminācijas aizlieguma princips, savstarpējās atzīšanas princips, proporcionalitātes un atklātības princips. Lai atvieglotu un paātrinātu noteiktus iepirkuma procesus, likumprojekts atbalsta elektronisko līdzekļu ieviešanu, regulē elektroniskās izsoles un dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanu, vienlaicīgi nodrošinot diskriminācijas aizlieguma un atklātības principu ievērošanu.

Likumprojekts satur ievērojamas izmaiņas regulējumā, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Līgumcenu robeža, sākot no kuras ir piemērojams likums, no esošajiem 1000 latiem tie noteikts uz 10 000 latiem. Minētais regulējums ir balstīts uz Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi attiecībā uz līgumcenu sliekšņiem, no kuriem piemērojamas formālās iepirkuma procedūras (Latvijā pašlaik līgumcenu sliekšņi ir viszemākie), un tas ļaus samazināt ar publisko iepirkumu saistītās administratīvās izmaksas.

Direktīva 2004/18/EK tās regulēto procedūru ieviešanai nacionālajos normatīvajos aktos pašlaik nosaka līgumcenu robežu – 154000 eiro piegāžu un pakalpojumu līgumiem un 5 923 000 eiro – būvdarbu līgumiem. Atsevišķa līgumcenu robeža – 236 000 eiro – tiek noteikta piegāžu un pakalpojumu līgumiem attiecībā uz tiem pasūtītājiem, kas nav tiešās pārvaldes iestādes, vai, kas ir tiešās pārvaldes iestādes un kas darbojas aizsardzības jomā. Likumprojekts Direktīvā 2004/18/EK regulētās iepirkuma procedūras ievieš: attiecībā uz pakalpojumu un piegāžu līgumiem – no 50 000 latu, savukārt attiecībā uz būvdarbu līgumiem – no 120000 latu. Tātad attiecībā uz piegāžu un pakalpojumu līgumiem līgumcenu robežas ir noteiktas aptuveni par 40 000 latiem zemākas, bet attiecībā uz būvdarbu līgumiem – vairāk kā par 3 miljoniem latu (zem Direktīvas noteiktajām līgumcenu robežām ir saīsināti procedūras termiņi). Likumprojekts neregulē atšķirīgas līgumcenu robežas atkarībā no pasūtītāja veida, t.i., visiem pasūtītāju veidiem ir vienādas šīs robežas. Zem iepriekšminētajām līgumcenu robežām likumprojekts paredz cenu aptaujas piemērošanu.

Būtiski mainās cenu aptaujas regulējums, kas lielā mērā tiek pamatots ar līgumcenu robežas palielināšanu. Cenu aptaujā tiek ieviesta atklātības principa nodrošināšana – obligāta paziņojuma publicēšana. Izpildot Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta norādījumus, cenu aptaujas regulējums paredz publikāciju internetā Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā, tādējādi nodrošinot atklātumu un konkurenci.

Tiek mainīta likuma struktūra. Par pamatu tai pārsvarā tiek ņemta Direktīvas 2004/18/EK struktūra.

Viena no būtiskākajām izmaiņām likumprojektā – pēc iespējas mazāk tiek izmantots detalizēts konkrētu darbību un procesu apraksts (piemēram, iepirkuma komisijas izveide, tās rīcība, pieņemot lēmumus, vērtēšanas process), tādējādi dodot pasūtītājam zināmu rīcības brīvību, kas rezultātā nodrošina likuma normu, tai skaitā principu racionālu un saprātīgu piemērošanu.

Virs Direktīvas 2004/18/EK noteiktajām līgumcenu robežām nepastāv atšķirības termiņos. Zem noteiktajām līgumcenu robežām likumprojekts satur saīsinātus termiņus.

Direktīva 2004/18/EK dod dalībvalstīm izvēles iespējas attiecībā uz atsevišķu normu ieviešanu nacionālajā likumdošanā. Likumprojektā nav ieviests viens no iepirkuma procedūras veidiem – konkursa dialogs. Par pamatu tam ir grūti izprotamie šīs procedūras piemērošanas iemesli, kā arī citu valstu pieredze tās ieviešanā.

 

  

3. Cita informācija

 

   Likumprojekts ir sākotnēji apspriests ar Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta pārstāvjiem. Tika atzinīgi novērtēta Direktīvas 2004/18/EK normu ieviešana, kā arī cenu aptaujas regulējums, kas nodrošina atklātības ievērošanu.


 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

   Likumprojekts regulē publiskā iepirkuma norisi un principus, kurus ievērojot uzlabosies godīga konkurence tirgus dalībnieku starpā un iepirkumu efektivitāte.

 

2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

   Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi.

   Netieši likumprojekts ietekmē uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru veikšanu, jo ar normatīvā akta projektu tiek standartizētas ar iepirkuma procedūras izziņošanu saistītās procedūras, kas atvieglos pretendentam iesniegt piedāvājumus, kā arī tiek mainīti procedūru izvē les sliekšņi.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

  Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

  Likumprojekts šo jomu skar netieši.

  Likumprojekts paredz iespēju iekļaut prasības un attīstīt videi draudzīgu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumu.

 

5. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu skar netieši.

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2005

2006

2007

2008

2006-2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Likum-

projektsšo jomu neskar

 

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

Likum-

projektsšo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus jāizdod šādi Ministru kabineta noteikumi:

1.                  noteikumi par iepirkumu paziņojumu saturu un formu (likumprojekta 33.panta pirmā daļa). Šo noteikumu mērķis ir noteikt iepirkuma procedūru paziņojumu standartformas un to saturu;

2.                  noteikumi par līgumcenu robežām (likumprojekta 8.pants, 10.panta piektā un sestā daļa, 33.panta trešā daļa, 34.panta otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa, kā arī 84.panta pirmā daļa). Šo noteikumu mērķis ir noteikt līgumcenu robežas, sākot no kurām pasūtītājam jāpiemēro attiecīgās iepirkuma procedūras, kā arī attiecībā uz kurām likumprojekts paredz dažādu speciālo regulējumu. Ministru kabinets pārskata minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas;

3.                  noteikumi par iepirkuma procedūrām un to finansēšanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem (likumprojekta 9.pants). Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību pasūtītāju līdzekļu vai Eiropas Savienības politiku instrumentu izlietojuma caurskatāmību un efektivitāti gadījumos, kad minēto finansējumu saņem persona, kas nebūs likuma “Publisko iepirkumu likums” subjekts.

Ministru kabineta noteikumu projekti nav sagatavoti. 1. un 2.punktā minētie noteikumi jāizstrādā līdz 2006.gada 31.janvārim. 3.punktā minētie noteikumi jāizstrādā 6 mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.

 

 

2. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

1. 2003.gada 16.aprīļa Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums.

 

2. Eiropas Savienības direktīvas:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/18/EK, kas koordinē būvdarbu līgumu, piegāžu līgumu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras; publicēta izdevumā “Official Journal” L 134, 30.04.2004.

 

 

2) Padomes 1989.gada 21.decembra Direktīva 89/665/EK par to normatīvo un administratīvo aktu koordināciju, kas attiecas uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegāžu un būvdarbu valsts līgumus; publicēta izdevumā “Official Journal” L 395, 30.12.1989.

 

 

Direktīvas normas tiek pārņemtas daļēji, jo normas, kas regulē būvdarbu koncesiju, ir iekļautas Koncesijas piešķiršanas likumprojektā.

Direktīva 2004/18/EK jāievieš līdz 2006.gada 31.janvārim. Direktīvas 89/665/EK normas ir jau pašlaik ieviestas ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un tiek pārņemtas arī likumprojektā.

 

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

Atbilst

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

 

   1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/18/EK, kas koordinē būvdarbu līgumu, piegāžu līgumu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras;

   2) Padomes 1989.gada 21.decembra Direktīva 89/665/EK par to normatīvo un administratīvo aktu koordināciju, kas attiecas uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegāžu un būvdarbu valsts līgumus.

 

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

Direktīva 2004/18/EK

 

 

1.pants

1.pants

Atbilst

 

2.pants

2.pants

Atbilst

 

3.pants

3.pants

Atbilst

 

4.pants

4.pants

Atbilst

 

5.pants

5.pants

Atbilst

 

6.pants

6.pants

Atbilst

 

7.pants

7.pants

20.pants

21.pants

22.pants

Atbilst

 

8.pants

8.pants

Atbilst

 

10.pants

9.pants

Atbilst

 

12.pants

10.pants

Atbilst

 

13.pants

11.pants

Atbilst

 

14.pants

12.pants

Atbilst

 

15.pants

13.pants

Atbilst

 

16.pants

14.pants

Atbilst

 

17.pants

15.pants

Atbilst

 

18.pants

16.pants

Atbilst

 

19.pants

17.pants

Atbilst

 

20.pants

18.pants

Atbilst

 

21.pants

19.pants

Atbilst

 

22.pants

23.pants; 6.pielikums

Atbilst

 

24.pants

24.pants

Atbilst

 

25.pants

25.pants

Atbilst

 

26.pants

26.pants

Atbilst

 

30.pants

35.pants

Atbilst

 

31.pants

35.pants

Atbilst

 

32.pants

35.pants

Atbilst

 

33.pants

7.pants;

35.pants;

36.pants;

37.pants

Atbilst

 

34.pants

38.pants

Atbilst

 

35.pants

39.pants

Atbilst

 

36.pants

40.pants

Atbilst

 

37.pants

41.pants

Atbilst

 

38.pants

42.pants

Atbilst

 

39.pants

10.pielikums;

42.pants

Atbilst

 

40.pants

43.pants

Atbilst

 

42.pants

44.pants

Atbilst

 

44.pants

45.pants

Atbilst

 

45.pants

46.pants

Atbilst

 

46.pants

47.pants

Atbilst

 

47.pants

48.pants

Atbilst

 

48.pants

49.pants

Atbilst

 

49.pants

50.pants

Atbilst

 

50.pants

51.pants

Atbilst

 

51.pants

53.pants

Atbilst

 

52.pants

54.pants

Atbilst

 

53.pants

55.pants

Atbilst

 

54.pants

1.pants

Atbilst

 

65.pants

1.pants

Atbilst

 

66.pants

30.pants

Atbilst

 

67.pants

31.pants

Atbilst

 

69.pants

32.pants

Atbilst

 

70.pants

33.pants

Atbilst

`

73.pants

66.pants

Atbilst

 

74.pants

67.pants

 

75.pants

73.pants

Atbilst

 

76.pants

71.pants

Atbilst

 

79.pants

69.pants

Atbilst

 

84.pants

76.pants

Atbilst

 

 

 

 

 

 

Direktīva 89/665/EK

 

 

89.pants

1.pants

Atbilst

 

90.pants

2.pants

Atbilst

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Latvijas Būvnieku asociācija ir sniegusi rakstiskus priekšlikumus par nepieciešamajām normām likumā, kā arī sniegusi atzinumu ar Ekonomikas ministrijas starpniecību. Latvijas Būvnieku asociācija ir izteikusi priekšlikumu nepiekļaut likumprojektā normas, kas paredz piedāvājuma nodrošinājuma iemaksāšanu skaidrā naudā, noteikt, ka galvenais būvuzņēmējs var slēgt līgumus tikai ar vienas pakāpes darba uzņēmēju, ka galvenajam būvuzņēmējam pieteikumā jāuzrāda visus darba uzņēmējus, ka galvenā būvuzņēmēja konkursā pieteikto inženiertehnisko darbinieku sastāvu var mainīt tikai ar pasūtītāja rakstiski piekrišanu, kā arī citi priekšlikumi. Liela daļa no Latvijas Būvnieku asociācijas izteiktajiem priekšlikumiem tika ņemta vērā.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Ir veikti sabiedrības informēšanas pasākumi – informācija par likumprojektu tika ievietota internetā Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā, kā arī ievietota publikācija laikrakstā “Diena”.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

   Ir notikušas konsultācijas ar Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta pārstāvjiem. Projekta izstrādes gaitā pārstāvji sniedza konsultācijas par specifiskiem attiecīgās nozares jautājumiem, kas ir jāievieš normatīvajā aktā, lai tas atbilstu Eiropas Savienības prasībām.

 

5. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

  Jaunas institūcijas un darba vietas institūcijās netiek veidotas.

  Likumprojekta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un internetā Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

 

4. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

Finanšu ministrs                                                                              O.Spurdziņš

 

 

 

Valsts sekretāres vietā valsts sekretāres vietniece

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs

 

 

 

 

 

 

 

S.Zvidriņa

E.Strazdiņa

M.Radeiko

A.Tiknuss

 

 

 

15.08.2005 14:00

2030

I.Pagrabniece, 7326705

inta.pagrabniece@fm.gov.lv