Sociālo un darba lietu komisija

Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija                                                                              

Likumprojekts 3.lasījumam

 

 

Grozījumi Ārstniecības likumā

(reģ.nr.1427)

 

< /table>

 

 

 

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr

Priekšlikumi

(20)

 

Komisijas

atzinums

 

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

1) ārstniecība - profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija un aprūpe;

2) ārstniecības personas - personas, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību;

3) ārstniecības iestāde - šā likuma izpratnē: slimnīcas, rehabilitācijas iestādes, hospitāļi, specializētie centri, tehniskās ortopēdijas iestādes, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes, doktorāti (ambulances), poliklīnikas, veselības punkti, speciālie terapijas kabineti, medicīnas augstskolu klīnikas, institūti, kā arī funkcionālo, morfoloģisko, hematoloģisko, bioķīmisko, mikrobioloģisko un citu diagnostisko izmeklējumu, patologanatomisko un tiesu medicīnas izmeklējumu laboratorijas, ārstu prakses;

4) ārstniecības personas sertifikāts - Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības, Latvijas Ārstu biedrības vai Latvijas Medicīnas māsu asociācijas izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības persona kā speciālists ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību (speciālista praksi) konkrētajā nozarē;

5) ārstniecības iestādes sertifikācija - neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka ārstniecības iestāde, tās struktūrvienība vai sniegtie pakalpojumi atbilst attiecīgajā standartā noteiktajām prasībām;

6) ārstu konsīlijs - ne mazāk kā triju ārstu apspriede, lai noteiktu diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku;

7) cilvēka infekcijas slimība - infekcijas slimības izraisītāja ierosināta slimība, kuras izplatīšanās var radīt epidēmiju (turpmāk - infekcijas slimība);

8) medicīniskā izglītība - likumā noteiktajā kārtībā atzītai izglītības programmai atbilstošs zināšanu un prasmju kopums, ko apliecina izglītības iestādes izsniegts izglītības dokuments;

 

 

 

 

 

9) medicīniskās tehnoloģijas - ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un medicīniskās preces;

1. 1.pantā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) medicīniskās tehnoloģijas — ārstniecībā izmantojamās metodes un medicīniskās ierīces;”;

 

 

 

 

 

 

1. 1.pantā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) medicīniskās tehnoloģijas — ārstniecībā izmantojamās metodes un medicīniskās ierīces;”;

10) neatliekamā medicīniskā palīdzība - palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī sniedz šādiem gadījumiem īpaši sagatavotas (apmācītas, ekipētas) personas ar atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kurām saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska atbildība par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām;

11) pacients - persona, kas tiek ārstēta vai kas ir reģistrēta pie kādas no ārstniecības personām un, ja nepieciešams, tiek ārstēta;

12) pacientu aprūpe - veselības aprūpes sastāvdaļa, kas ir tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības, ģimenes vai personas veselības uzturēšanu, veicināšanu, aizsardzību un atgūšanu;

13) pirmā palīdzība - palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma;

14) medicīniskā rehabilitācija - medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka fiziskā, psiholoģiskā, sociālā, aroda un izglītības potenciāla attīstīšanu vai atgūšanu atbilstoši viņa fizioloģiskajiem vai anatomiskajiem ierobežojumiem, vai - stabilu veselības traucējumu gadījumā - ar pacienta dzīves pielāgošanu videi un sabiedrībai;

15) (izslēgts ar 27.05.2004. likumu);

16) specializācija - tālākizglītības daļa, kas noris saskaņā ar akreditētu izglītības programmu, ievērojot profesijas standartu un specialitātes nolikumu;17) profesionālās kvalifikācijas pilnveidošana - tālākizglītības daļa noteiktā specialitātē, kas noris saskaņā ar brīvi izraudzītu izglītības programmu, kuras saturs un apgūšanas laiks nav reglamentēts;

18) obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām - prasības, kuru izpilde jānodrošina ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām, lai tajās būtu atļauts sniegt pacientiem medicīnisko palīdzību;

19) rezidentūra - darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“20) klīniskās vadlīnijas — ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus, veidots sistematizēts konkrētu pacientu grupu ārstniecības procesa apraksts, kurā noteiktas nepieciešamās darbības, to veikšanas kārtība un pacientu ārstēšanas taktikas izvēlē būtiski kritēriji labāka ārstēšanas rezultāta sasniegšanai;

 

 

 

 

papildināt pantu ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“20) klīniskās vadlīnijas — ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus, veidots sistematizēts konkrētu pacientu grupu ārstniecības procesa apraksts, kurā noteiktas nepieciešamās darbības, to veikšanas kārtība un pacientu ārstēšanas taktikas izvēlē būtiski kritēriji labāka ārstēšanas rezultāta sasniegšanai;

 

21) medicīniskās ierīces — jebkuri instrumenti, aparāti, iekārtas, materiāli vai citi priekšmeti, kurus lieto atsevišķi vai kopā ar kādām citām ierīcēm, ieskaitot programmatūru, kas vajadzīga, lai personas varētu izmantot ierīces, kā to paredzējis ražotājs, lai diagnosticētu, novērstu, novērotu, ārstētu vai atvieglotu slimības, diagnosticētu, novērotu, ārstētu, atvieglotu vai kompensētu traumas vai fiziskus trūkumus, pētītu, aizstātu vai pārveidotu personas organisma uzbūvi vai fizioloģiskos procesus, kontrolētu dzimstību, un ar kuriem paredzēto iedarbību uz personām nepanāk ar farmakoloģiskiem, imunoloģiskiem un metaboliskiem līdzekļiem, bet tām šādi līdzekļi var palīdzēt (priekšmeti, kuri nav medicīniskas ierīces, bet kurus ražotājs īpaši paredzējis lietošanai kopā ar kādu medicīnisko ierīci, nodrošinot to, ka šo ierīci lieto atbilstoši ierīces ražotāja paredzētajam mērķim, arī ir uzskatāmi par medicīniskajām ierīcēm).”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21) medicīniskās ierīces — jebkuri instrumenti, aparāti, iekārtas, materiāli vai citi priekšmeti, kurus lieto atsevišķi vai kopā ar kādām citām ierīcēm, ieskaitot programmatūru, kas vajadzīga, lai personas varētu izmantot ierīces, kā to paredzējis ražotājs, lai diagnosticētu, novērstu, novērotu, ārstētu vai atvieglotu slimības, diagnosticētu, novērotu, ārstētu, atvieglotu vai kompensētu traumas vai fiziskus trūkumus, pētītu, aizstātu vai pārveidotu personas organisma uzbūvi vai fizioloģiskos procesus, kontrolētu dzimstību, un ar kuriem paredzēto iedarbību uz personām nepanāk ar farmakoloģiskiem, imunoloģiskiem un metaboliskiem līdzekļiem, bet tām šādi līdzekļi var palīdzēt (priekšmeti, kuri nav medicīniskas ierīces, bet kurus ražotājs īpaši paredzējis lietošanai kopā ar kādu medicīnisko ierīci, nodrošinot to, ka šo ierīci lieto atbilstoši ierīces ražotāja paredzētajam mērķim, arī ir uzskatāmi par medicīniskajām ierīcēm).”

4.pants. (1) Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu, kuri tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem, kā arī šīs samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 (2) Zemākās darba algas likmi ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs, kuras noslēgušas līgumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu, nosaka Ministru kabinets.

 

1

 

 

 

 

 

 

 

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ģīlis

Aizstāt 4.panta otrajā daļā vārdus „Zemākās darba algas likmi” ar vārdiem „Darba samaksu, tai skaitā zemākās darba algas likmi”.

Atbalstīts

2. Aizstāt 4.panta otrajā daļā vārdus “Zemākās darba algas likmi” ar vārdiem “Darba samaksu, tai skaitā zemākās darba algas likmi”.

8.pants. Veselības ministrija veselības aprūpes jomā pilda šādas funkcijas:

 

 

 

 

 

1) izstrādā valsts politiku veselības aprūpē, kā arī pārrauga tās īstenošanu;

2) valsts mērogā koordinē un vada neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās situācijās;

3) apstiprina ārstniecības pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas rādītājus;

4) (izslēgts ar 27.05.2004. likumu);

5) (izslēgts ar 27.05.2004. likumu);

6) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai arodslimību sarakstu;

7) sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību un ārstniecības personu profesionālajām asociācijām izstrādā obligāto prasību projektus ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;

8) apstiprina to ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu sarakstus, kuras noteiktā kārtībā ir tiesīgas veikt ārstniecības personu apmācību;

9) (izslēgts ar 27.05.2004. likumu).

2. Izslēgt 8.panta 3. un 8.punktu.

 

 

 

3. Izslēgt 8.panta 3. un 8.punktu.

9.pants. (1) Ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu, medicīnisko ierīču un medicīnas preču un ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistru izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību, kā arī ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

3. Izslēgt 9.panta pirmajā daļā vārdus “un medicīnas preču”.

2

 

 

 

 

 

 

 

 

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ģīlis

 

Papildināt 9.panta pirmo daļu aiz vārdiem „ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu” ar vārdiem „jaundzimušo un bērnu slimību”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

4. 9.panta pirmajā daļā:

izslēgt vārdus “un medicīnas preču”;

papildināt daļu pēc vārdiem “ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu” ar vārdiem “jaundzimušo un bērnu slimību”.

(2) Kārtību, kādā koordinē un vada neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās situācijās, kā arī katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt likumu ar 9.1pantu šādā redakcijā:

“9.1 pants. (1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izstrādājamas klīniskās vadlīnijas.”

 

 

 

5. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

“9.1 pants.

(1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izstrādājamas klīniskās vadlīnijas.”

IV nodaļa
Personu  tiesības un pienākumi veselības aprūpē

 

 

 

 

 

17.pants. (1) Valsts garantētais medicīniskās palīdzības apjoms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek sniegts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pasē ir personas kods un kuri reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, kā arī aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām. Šāda palīdzība tiek sniegta tajā laikā un vietā, kur tā ir nepieciešama, un ārstniecība šādos gadījumos tiek veikta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izstrādātām klīniskajām vadlīnijām.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto valsts garantēto medicīnisko palīdzību ir tiesības saņemt jebkuram Latvijas teritorijā dzīvojošam bērnam, arī bērnam, kuram nav piešķirts personas kods un kurš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

5. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“17.pants. (1) No valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto ārstniecības pakalpojumu apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem, bezvalstniekiem, kuru pasē ir personas kods un kuri reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām. Pakalpojumus minētajā apjomā sniedz tajā laikā un vietā, kad un kur tas nepieciešams, atbilstoši ārstniecības personu kvalifikācijai un attiecīgajā ārstniecības iestādē diagnostikā, ārstnieciskajā un pacientu aprūpē izmantojamā aprīkojuma līmenim.”

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D. Turlais

Likumprojekta 5.pantā:

Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

(1)     No valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto ārstniecības pakalpojumu apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz:

1) Latvijas pilsoņiem;

2) Latvijas nepilsoņiem;

3) Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļiem;

4) ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;

5) bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss;

6) aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.

(2)     Pakalpojumus šā panta pirmajā daļā minētajā apjomā sniedz tajā laikā un vietā, kad un kur tas nepieciešams, atbilstoši ārstniecības personu kvalifikācijai un attiecīgajā ārstniecības iestādē diagnostiskā, ārstnieciskajā un pacientu aprūpē izmantojamā aprīkojuma līmenim.

         (3) Pakalpojumus šā panta pirmajā daļā minētajā apjomā ir tiesības saņemt jebkuram bērnam, kurš uzturas Latvijā.

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekta 5.pantā:

Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

(1) No valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto ārstniecības pakalpojumu apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz:

1) Latvijas pilsoņiem;

2) Latvijas nepilsoņiem;

3) Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļiem;

4) ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;

5) bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss;

6) aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.

        (2) Ārstniecības pakalpojumus šā panta pirmajā daļā minētajā apjomā sniedz tajā laikā un vietā, kad un kur tas nepieciešams, atbilstoši ārstniecības personu kvalifikācijai un attiecīgajā ārstniecības iestādē diagnostikā, ārstnieciskajā un pacientu aprūpē izmantojamā aprīkojuma līmenim.

        (3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu bērniem no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksātos ārstniecības pakalpojumus ir tiesības saņemt bez maksas.

      (4) Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā un trešajā daļā, ārstniecības pakalpojumus saņem par maksu.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts

komisijas

priekšlikumā Nr.4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

6. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. (1) No valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto ārstniecības pakalpojumu apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz:

1)         Latvijas pilsoņiem;

2)         Latvijas nepilsoņiem;

3)         Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņ iem, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļiem;

4)             ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;

5)             bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss;

6)         aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.

(2) Ārstniecības pakalpojumus šā panta pirmajā daļā minētajā apjomā sniedz tajā laikā un vietā, kad un kur tas nepieciešams, atbilstoši ārstniecības personu kvalifikācijai un attiecīgajā ārstniecības iestādē diagnostikā, ārstnieciskajā un pacientu aprūpē izmantojamā aprīkojuma līmenim.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu bērniem no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksātos ārstniecības pakalpojumus ir tiesības saņemt bez maksas.

 

(4) Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā un trešajā daļā, ārstniecības pakalpojumus saņem par maksu.”

 (3) Bērnam ir tiesības saņemt bezmaksas valsts garantēto medicīnisko palīdzību.

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

6

Deputāte Ināra Ostrovska

Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bērnam ir tiesības saņemt bezmaksas valsts garantēto medicīnisko palīdzību visās valsts, pašvaldību un privātajās mācību iestādēs.”

 

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bērniem, invalīdiem un personām, kas vecākas par 80 gadiem, ir tiesības saņemt bezmaksas valsts garantēto medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

19.pants. Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuru pasē nav personas koda un kuri nav reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, bet legāli uzturas Latvijā, medicīnisko palīdzību saņem par maksu.

 

7

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D. Turlais

Izslēgt 19.pantu.

Atbalstīts

7. Izslēgt 19.pantu.

V nodaļa
Ārstniecības personas un to darbība ārstniecībā

 

 

 

 

 

26.pants. (1) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību savas kompetences ietvaros atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.

 

 

 

 

 

(2) Tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu noteiktā specialitātē ir personām, kuras apguvušas akreditētu tālākizglītības programmu, kas ir iepriekš iegūtās vidējās profesionālās vai augstākās medicīniskās izglītības turpinājums specializācijas vai profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas ietvaros.

      6. Izteikt 26.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu noteiktā specialitātē ir reģistrētām ārstniecības personām, kuras apguvušas akreditētu tālākizglītības programmu specializācijas vai profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas ietvaros.”

 

 

 

8. Izteikt 26.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu noteiktā specialitātē ir reģistrētām ārstniecības personām, kuras apguvušas akreditētu tālākizglītības programmu specializācijas vai profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas ietvaros.”

27.pants. Veselības ministrija nosaka ārstniecības personu specialitāšu nosaukumus, specialitāšu klasifikāciju un sadalījumu pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs un pēc saskaņošanas ar Latvijas Ārstu biedrību un ārstniecības personu profesionālajām asociācijām apstiprina ārstniecības personu nolikumus.

7. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets, izvērtējot Latvijas Ārstu biedrības pausto viedokli.”

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

 

 

 

 

Deputāts Valdis Ģīlis

Likumprojekta 7.pantā:

Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Ārstniecības personu kompe tenci ārstniecībā, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā ārstniecības personu profesionālo organizāciju apvienību saskaņoto viedokli.”

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekta 7.pantā:

     Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

„27.pants. Ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets, izvērtējot Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības vai Latvijas Medicīnas māsu asociācijas pausto viedokli atbilstoši kompetencei.”

Daļēji iekļauts

komisijas

priekšlikumā Nr.9

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

9. Izteikt 27. un 28.pantu šādā redakcijā:

 

“27.pants. Ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets, izvērtējot Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības vai Latvijas Medicīnas māsu asociācijas pausto viedokli atbilstoši kompetencei.

28.pants. Medicīniskās izglītības diploma iegūšana ļauj personai līdz sertifikācijai specialitātē darboties ārstniecībā tikai tādas ārstniecības personas uzraudzībā vai vadībā, kurai ir sertifikāts un kura ir reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

8. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Medicīniskās izglītības diploma iegūšana ļauj ārstniecības personai līdz reģistrācijai ārstniecības personu reģistrā darboties ārstniecībā tikai tādas ārstniecības personas uzraudzībā vai vadībā, kurai ir sertifikāts un kura ir reģistrēta normatīvajos aktos par ārstniecības personu reģistru noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

28.pants. Medicīniskās izglītības diploma iegūšana ļauj ārstniecības personai līdz reģistrācijai ārstniecības personu reģistrā darboties ārstniecībā tikai tādas ārstniecības personas uzraudzībā vai vadībā, kurai ir sertifikāts un kura ir reģistrēta normatīvajos aktos par ārstniecības personu reģistru noteiktajā kārtībā.”

33.pants. Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā.

9. Papildināt 33.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Kārtību, kādā ārstniecības iestādes un ārstniecības personas iegūst tiesības veikt ārstniecības personu apmācību, nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

10. Papildināt 33.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Kārtību, kādā ārstniecības iestādes un ārstniecības personas iegūst tiesības veikt ārstniecības personu apmācību, nosaka Ministru kabinets.”

34.pants. (1) Medicīnisko ierīču un medicīnisko preču realizācijas, izplatīšanas, reģistrācijas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets. Ārstniecības iestādes vadītājs ir tieši atbildīgs par noteiktās kārtības ievērošanu ārstniecības iestādē.

10. Izslēgt 34.panta pirmajā daļā vārdus “un medicīnisko preču”.

 

 

 

 

11. 34.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “un medicīnisko preču”;

 

(2) Cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskās izpētes kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 (3) Cilvēka asins un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartus nosaka Ministru kabinets.

 

 

10

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ģīlis

Papildināt 34.panta trešo daļu aiz vārdiem „kvalitātes un drošības standartus" ar vārdiem „kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai”.

Atbalstīts

 

 

Redakcionāli

precizēts

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “kvalitātes un drošības standartus” ar vārdiem “kā arī kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai”.

VI nodaļa
Ārsta profesija

 

 

 

 

 

37.pants. Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:

1) izmeklē pacientus fizisku un psihisku slimību konstatēšanai vai noliegšanai un ārstēšanai;

2) novērtē slimības un to radītās sekas;

3) ārstē šā panta 1.punktā minētās slimības;

4) veic profilaktiskos pasākumus slimību novēršanai;

5) sniedz dzemdībpalīdzību;

6) veic rehabilitāciju;

7) izdara līķa sekcijas.

11. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. (1) Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “

Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

” noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:

1) veic slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu medicīnisko rehabilitāciju;

2) novērtē slimības un to radītās sekas;

3) pēta slimību izcelsmi un profilakses iespējas.

(2) Ārsts, kurš ir reģistrēts ārstniecības personu reģistrā, bet nav sertificēts noteiktā ārstniecības personas specialitātē, drīkst patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību atbilstoši ārsta nolikumā noteiktajai kompetencei.”

11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts Valdis Ģīlis

Likumprojekta 11.pantā:

Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„37.pants. (1) Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:

1) veic slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu rehabilitāciju;

2) novērtē slimības un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī;

3) pēta slimību izcelsmi un profilakses iespējas.

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekta 11.pantā: Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„37.pants. (1) Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:

         1) veic slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu medicīnisko rehabilitāciju;

2) novērtē slimības un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī;

          3) pēta slimības izcelsmi un profilakses iespējas.

 

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ģīlis

Likumprojekta 11.pantā:

Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ārsts, kurš ir reģistrēts ārstniecības personu reģistrā, bet nav sertificēts noteiktā ārstniecības personas specialitātē, drīkst patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.”.

Daļeji atbalstīts,

iekļauts

komisijas

priekšlikumā Nr.12

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

12. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. (1) Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:

1)         veic slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu medicīnisko rehabilitāciju;

2)         novērtē slimības un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī;

3)         pēta slimības izcelsmi un profilakses iespējas.

 

(2) Ārsts, kurš ir reģistrēts ārstniecības personu reģistrā, bet nav sertificēts noteiktā ārstniecības personas specialitātē, drīkst patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.”

 

 

45.1 pants. (1) Funkcionālais speciālists (fizioterapeits, ergoterapeits, reitterapeits, tehniskais ortopēds, klīniskais logopēds) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savas specialitātes nolikumam.

(2) Funkcionālā speciālista asistents (fizioterapeita asistents, ergoterapeita asistents) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko vai arī vismaz trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savas specialitātes nolikumam.

 

14

Deputāts Valdis Ģīlis

45.1 pantā aizstāt vārdus „klīniskais logopēds” ar vārdu „audiologopēds”.

Atbalstīts
13. 45.1 pantā aizstāt vārdus “klīniskais logopēds” ar vārdu “audiologopēds”.

 

VIII nodaļa
Ārstniecības personu pienākumi un tiesības ārstniecībā

 

 

 

 

 

50.pants. (1) Ziņas par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi (turpmāk - ziņas par pacientu), kā arī ziņas, ko ārstniecības personas ārstniecības procesā ieguvušas par pacienta un viņa tuvāko radinieku privāto dzīvi, ir konfidenciālas.

 

 

 

 

 

 

(2) Ziņas par pacientu var sniegt:

1) citām ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai;

2) Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijai (VDEĀK);

3) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai;

4) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai un slimokasēm veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai.

12. 50.pantā:

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) Valsts darba inspekcijai — nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei.”;

15

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ģīlis

Likumprojekta 12.pantā:

Izslēgt 50.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „un slimokasēm”.

Atbalstīts

14. 50.pantā:

izslēgt otrās daļas 4.punktā vārdus “un slimokasēm”;

 

 

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5)       Valsts darba inspekcijai — nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei.”;

(3) Tiesai, prokuratūrai, policijai, atbildīgajai valsts institūcijai bērnu un ģimenes lietās (valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem), bāriņtiesai (pagasttiesai), kā arī institūcijām, kuras veic izziņu, ziņas par pacientu sniedzamas tikai pēc šo institūciju rakstveida pieprasījuma, ja ir ārstniecības iestādes vadītāja parakstīta atļauja.

(4) Zinātniskos pētījumos ziņas par pacientu var izmantot, ja ir garantēta pacienta anonimitāte vai saņemta viņa piekrišana.

(5) Aizsardzības ministrijas valsts militārā dienesta pārvaldes ir tiesīgas pieprasīt no ārstniecības iestādēm informāciju par iesaucamo, rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā

(6) Valsts ugunsdzēsības dienests ir tiesīgs pieprasīt no ārstniecības iestādēm statistikas ziņas par kaitējumu personu veselībai, kas nodarīts ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbības rezultātā, un statistikas ziņas par gadījumiem, kad ugunsgrēka bīstamo faktoru nodarītā kaitējuma iedarbības rezultātā iestājusies personas nāve. Ārstniecības iestādes Valsts ugunsdzēsības dienestam nedrīkst izpaust personas datus.

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ārstniecības personas un ārstniecības iestādes ziņas par pacientu šā panta otrajā daļā minētajām personām un iestādēm sniedz ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.”

 

 

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ārstniecības personas un ārstniecības iestādes ziņas par pacientu šā panta otrajā daļā minētajām personām un iestādēm sniedz ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.”

XII  nodaļa
Veselības un darbspējas, tiesmedicīniskā un tiespsihiatriskā ekspertīze

 

 

 

 

 

71.pants. Ilgstošu vai pastāvīgu fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma gadījumos veselības un darbspējas ekspertīzi veic un invaliditāti nosaka valsts pilnvarota Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK), kuras darbību reglamentē normatīvie akti.

 

16

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17

Deputāts Valdis Ģīlis

Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

“71.pants. Ilgstošu vai pastāvīgu funkcionēšanas ierobežojuma gadījumos (ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī) veselības un darbspējas ekspertīzi veic un invaliditāti nosaka valsts pilnvarota Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK), kuras darbību reglamentē normatīvie akti.”

 

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

“71.pants. Ilgstošu vai pastāvīgu fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma un funkcionēšanas ierobežojuma gadījumos ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī veselības un darbspējas ekspertīzi veic un invaliditāti nosaka valsts pilnvarota Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK), kuras darbību reglamentē normatīvie akti.”

Daļeji atbalstīts, iekļauts

komisijas

priekšlikumā Nr.17

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

15. Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

“71.pants. Ilgstošu vai pastāvīgu fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma un funkcionēšanas ierobežojuma gadījumos ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī veselības un darbspējas ekspertīzi veic un invaliditāti nosaka valsts pilnvarota Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK), kuras darbību reglamentē normatīvie akti.”

 

Pārejas noteikumi

 

 

 

 

 

1. Ārstniecības personas, kuras ieguvušas kvalifikācijas kategoriju vai sertifikātu kādā no apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm un praktizējušas tajā vairāk nekā piecus gadus, drīkst turpināt savu praksi bez pamatspecialitātes sertifikāta iegūšanas. Sertifikācija šiem speciālistiem notiek iegūtajā apakšspecialitātē vai papildspecialitātē.

2. Ārstniecības personas, kuras ieguvušas kvalifikācijas kategoriju vai sertifikātu kādā no pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm un praktizējušas tajā vairāk nekā desmit gadus, mainoties specialitāšu klasifikatoram, drīkst turpināt savu praksi bez pamatspecialitātes sertifikāta iegūšanas, ja šī specialitāte tiek atzīta par ārstniecisko vai diagnostisko metodi.

3. (Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2000.).

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.177 "Ārstniecības noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 19.nr.; 1995, 4.nr., 1997, 5.nr.).

5. Ārstniecības iestādes un to struktūrvienības, kas izveidotas līdz 2000.gada 30.jūnijam, izvērtējamas atbilstoši obligātajām prasībām līdz 2001.gada 31.decembrim.

 

 

 

 

 

6. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.novembrim izdod šā likuma 4., 9.panta pirmajā daļā, 17.panta pirmajā daļā, 59. un 60.1 pantā minētos noteikumus.

7. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 9.panta otrajā daļā un 34.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

 

13. Pārejas noteikumos:

aizstāt 6.punktā skaitli un vārdus “17.panta pirmajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem “17.panta pirmajā daļā (2004.gada 27.maija redakcijā)”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.1 panta otrajā daļā un 33.pantā minētos noteikumus.

9. Šā likuma 27.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ģīlis

Pārejas noteikumos:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

„9. Šā likuma 4.panta otrās daļas, 27.panta jaunā redakcija un 37.panta otrā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekta 13.pantā: 

Pārejas noteikumos:

Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9. 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

          8. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.1 panta otrajā daļā un 33.pantā minētos noteikumus.

            9. Grozījumi šā likuma 4.panta otrajā daļā attiecībā uz zemāko darba algas likmi, 27.panta jaunā redakcija un 37.panta otrā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

10. Šā likuma 37.panta jaunās redakcijas pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Līdz 2009.gada 30.jūnijam ārsts savas profesionālās darbības ietvaros novērtē slimības un to radītās sekas.

            11. Grozījumi šā likuma 71.pantā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Daļeji atbalstīts,

iekļauts

komisijas

priekšlikumā Nr.19

 

 

 

 

 

Atbalstīts

16. Pārejas noteikumos:

aizstāt 6.punktā skaitli un vārdus “17.panta pirmajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem “17.panta pirmajā daļā (2004.gada 27.maija redakcijā)”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“8. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.1 panta otrajā daļā un 33.pantā minētos noteikumus.

9. Grozījumi šā likuma 4.panta otrajā daļā attiecībā uz zemāko darba algas likmi, 27.panta jaunā redakcija un 37.panta otrā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

10. Šā likuma 37.panta jaunās redakcijas pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Līdz 2009.gada 30.jūnijam ārsts savas profesionālās darbības ietvaros novērtē slimības un to radītās sekas.

11. Grozījumi šā likuma 71.pantā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”

 

14. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 14.jūnija direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm;

2) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par minimālajiem standartiem un statusu, lai trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus atzītu par bēgļiem vai personām, kam kādā citā veidā vajadzīga starptautiska aizsardzība, un par sniegtās aizsardzības apjomu;

20

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D. Turlais

Papildināt likumprojekta 14.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ).

Atbalstīts

17. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 14.jūnija direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm;

2) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par minimālajiem standartiem un statusu, lai trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus atzītu par bēgļiem vai personām, kam kādā citā veidā vajadzīga starptautiska aizsardzība, un par sniegtās aizsardzības apjomu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ).”