Likumprojekts

Grozījumi Iekšējā audita likumā

Izdarīt Iekšējā audita likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Likums attiecas uz visām Ministru kabinetam padotajām institūcijām, kas tiek pilnīgi vai daļēji finansētas no valsts budžeta. Šā likuma 11.panta pirmā un otrā daļa attiecas uz pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām, komersantiem un fiziskajām personām, kuras saņēmušas Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus."

2. 6.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "centrālā aparāta";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ministru prezidents nosaka iekšējā audita sistēmu Ministru prezidentam tieši padotajās institūcijās, pilnvarojot šo institūciju iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus Ministru prezidentam tieši padotajās institūcijās un nosakot tās padotībā esošās institūcijas, kurās izveidojama iekšējā audita struktūrvienība, kā arī nosaka Ministru prezidentam tieši padoto institūciju iekšējā audita struktūrvienību ziņošanas kārtību."

3. Izteikt 7.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Iekšējā audita struktūrvienības reglamentu saskaņo valsts sekretārs vai iestādes vadītājs."

4. 8.pantā:

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdus "Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam" ar vārdiem "Valsts kancelejai";

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) nosaka kārtību, kādā veicams iekšējais audits un iekšējā audita ieteikumu ieviešanas uzraudzība attiecīgajā ministrijā vai iestādē saskaņā ar iekšējo auditu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem."

5. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) kopējās pārvaldības procesa pilnveidošanu iestādē, informējot par riskiem un kontrolēm atbilstošajās jomās, efektīvi koordinējot darbību un informāciju starp iekšējiem un ārējiem auditoriem.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Iekšējā audita struktūrvienība:

1) veic finanšu, vadības, izpildes novērtējuma, kvalitātes un informācijas sistēmu iekšējos auditus;

2) palīdz ministrijai vai iestādei, identificējot un novērtējot būtiskās riska jomas un sniedzot ieguldījumu un konsultācijas risku vadības un kontroles sistēmas uzlabošanā;

3) sniedz konsultācijas vadībai, lai sekmētu ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanu.";

izslēgt ceturtās daļas 2.punktu;

aizstāt ceturtās daļas 5.punktā vārdu "un" ar vārdu "vai".

6. 11.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējo auditu, arī pašvaldībās, pašvaldības iestādēs, individuālajos uzņēmumos, zemnieku saimniecībās, zvejnieku saimniecībās, komersantiem un fiziskajām personām, kuras saņēmušas Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus, veic ministrija vai iestāde, kuru Ministru kabinets vai Saeima pilnvarojusi veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu ieviešanas institūcijas funkcijas.

(2) Finanšu ministrija veic administratīvās sistēmas, finanšu sistēmas un tehniskās vadības sistēmas iekšējo auditu ministrijā vai iestādē, kuru Ministru kabinets vai Saeima pilnvarojusi veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu ieviešanas institūcijas funkcijas, kā arī pašvaldībās, pašvaldības iestādēs, individuālajos uzņēmumos, zemnieku saimniecībās, zvejnieku saimniecībās, komersantiem un fiziskajām personām, kuras saņēmušas Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets apstiprina Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējā audita metodiku."

7. Izslēgt 12.panta trešo daļu.

8. 13.pantā:

izslēgt otro daļu;

izslēgt ceturtās daļas 6.punktā vārdus "veikšanas ieteikumus un";

papildināt pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets apstiprina iekšējā audita metodiku.

(7) Ministru kabinets nosaka salīdzinošo pārbaužu veikšanas kārtību.

(8) Ministru kabinets apstiprina iekšējā audita rokasgrāmatu."

9. Izteikt 14.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) kurai ir nevainojama reputācija, kas tiek atzīta, ja persona nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai personai ir noņemta vai dzēsta sodāmība un darba tiesiskās attiecības ar auditoru viena gada laikā nav izbeigtas par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par ētikas principu pārkāpumu, kas nav savienojams ar auditora statusu;".

10. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Iekšējais auditors, veicot iekšējo auditu, ievēro iekšējo auditu reglamentējošos normatīvos aktus.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Iekšējais auditors savā darbībā ievēro šādus profesionālā auditora ētikas principus:

1) nodrošina zināšanu, prasmju un pieredzes izmantošanu iekšējā audita veikšanā;

2) veic savu darbu godīgi, ar pienācīgu rūpību un atbildību;

3) ievēro ministrijas vai iestādes iekšējos ētikas principus;

4) apzināti neiesaistās darbībās, kas diskreditē iekšējā auditora profesiju vai iekšējo auditu;

5) respektē ministrijas vai iestādes likumīgos un ētiskos mērķus, sekmē to sasniegšanu;

6) neizmanto audita gaitā iegūto informāciju tādā veidā, kas kaitētu ministrijas vai iestādes likumīgajiem mērķiem;

7) audita gaitā izvērtē visus apstākļus un pierādījumus, neietekmējoties ne no paša, ne citu personu interesēm;

8) audita noslēguma ziņojumā atklāj visus būtiskos faktus par pārbaudīto sistēmu."

11. Papildināt 17.panta otro daļu aiz vārdiem "Iekšējais auditors" ar vārdu " rakstveidā".

12. 20.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu "uzdevumi" ar vārdu "funkcijas";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Iekšējā audita padome ir konsultatīva institūcija, kura pilda šādas funkcijas:

1) veicina vienotas iekšējā audita valsts politikas un metodikas ieviešanu un attīstību valsts pārvaldē;

2) izvērtē iekšējā audita attīstību valsts pārvaldē un sniedz atzinumu par to;

3) atbilstoši kompetencei sniedz ieteikumus."

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

“Grozījumi Iekšējā audita likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

2003.gada 1.janvārī spēkā stājās Valsts pārvaldes iekārtas likums, 2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikums. Atsevišķas Iekšējā audita likumā ietvertās tiesību normas neatbilst iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem, kā arī starptautiskajiem Iekšējā audita profesionālās prakses standartiem un ētikas kodeksam. Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otrajā daļā noteikts, ka valsts pārvaldes iestādes izdotie ārējie normatīvie akti zaudē spēku 2006.gada 1.janvārī. Iekšējā audita likuma patreizējā redakcija paredz deleģējumu finanšu ministram, Finanšu ministrijai izdot ārējos normatīvos aktus. Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma Pārejas noteikumu 6.punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos attiecībā uz pārvaldes iestādes kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus. Lai nodrošinātu Iekšējā audita likuma tiesību normu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam, Komerclikumam, Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumam, kā arī Iekšējā audita profesionālās prakses standartiem un Ētikas kodeksam, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Iekšējā audita likumā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Iekšējā audita likuma atbilstību Valsts pārvaldes likumam, Komerclikumam, Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumam, starptautiskajiem Iekšējā audita profesionālās prakses standartiem un Ētikas kodeksam.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus grozījumiem Iekšējā audita likumā nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 10.06.2003. noteikumos Nr. 305 „Iekšējā audita padomes nolikums”, Ministru kabineta 10.06.2003. noteikumos Nr. 306 „Kārtība, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits”, Ministru kabineta 10.06.2003. noteikumos Nr. 307 „Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība”. Iepriekšminēto normatīvo aktu projekti ir sagatavoti. Jāizdod Ministru kabineta instrukcijas: Iekšējā audita rokasgrāmata” (patreiz ar Finanšu ministrijas 29.12.2003. rīkojumu Nr. 1219 apstiprinātā „Iekšējā audita rokasgrāmata”) un „Salīdzinošās pārbaudes veikšana” (patreiz Finanšu ministrijas 30.03.2004. ieteikumi Nr. 1 „Salīdzinošās pārbaudes veikšana”).

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Konsultācijas nav notikušas

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīva akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts “Latvijas Vēstnesī”, Ministru kabineta “mājas lapā” internetā, Finanšu ministrijas „mājas lapā” internetā, NAIS sistēmā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds tiesības realizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

V.Andrējeva

E.Strazdiņa

M.Radeiko

I.Zvane

2005.11.14. 9:29

744

I.Zvane

7095669; inguna.zvane@fm.gov.lv