Likumprojekts

Grozījumi Valsts statistikas likumā

Izdarīt Valsts statistikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 24.nr.; 1999, 5.nr.; 2004, 8., 21.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) valsts statistika – statistika, kuru apkopo Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts vai pašvaldības iestāde valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros, kā arī Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija;";

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) respondents – fiziskā persona, juridiskā persona, komersants vai publiska persona, kura pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai kādas citas valsts vai pašvaldības iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku, pieprasījuma sagatavo un iesniedz individuālos statistiskos datus."

2.  5.panta otrajā daļā:

izteikt 1., 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"1) īsteno vienotu valsts politiku valsts statistiskās informācijas organizēšanas, apkopošanas, analīzes un publicēšanas jomā;

2) nodrošina statistikas lietotājus ar valsts statistiskās informācijas programmā iekļauto Centrālās statistikas pārvaldes atbildībā esošo informāciju;

3) kārtējā gada finanšu līdzekļu ietvaros izstrādā valsts statistiskās informācijas programmu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā;";

papildināt 5.punktu aiz vārda "iekļaujamo" ar vārdu "statistisko";

izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) koordinē valsts un pašvaldību iestāžu darbību statistikas jomā;

7) pēc vienošanās ar ieinteresēto fizisko vai juridisko personu veic papildu statistikas darbus, kas neietilpst valsts statistiskās informācijas programmā."

3. Izteikt 6.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pašu ieņēmumiem, kas gūti no maksājumiem par papildu darbiem, kuri neietilpst valsts statistiskās informācijas programmā, un citiem pakalpojumiem;".

4.  7.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ministrijas, Latvijas Banka, citas valsts un pašvaldību iestādes" ar vārdiem "valsts un pašvaldību iestādes";

papildināt otro daļu aiz vārda "iestāžu" ar vārdiem "izstrādātie un attiecīgi Ministru kabineta, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai pašvaldību darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā".

5. Papildināt II nodaļu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

"7.¹ pants. Nacionālās klasifikācijas un klasifikatori (kodu sistēmas, nomenklatūras)

Vienotās ekonomiskās informācijas sistēmu un tajā iekļautās nacionālās klasifikācijas un klasifikatorus (kodu sistēmas un nomenklatūras) apstiprina Ministru kabinets."

6. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, kuri tiek veikti valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros vai kurus veic Latvijas Banka vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

7. Izteikt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Respondentiem ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai citas valsts vai pašvaldības iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku, pieprasījuma noteiktā termiņā un pilnā apjomā sagatavot un sniegt individuālos statistiskos datus par respondenta darbību raksturojošām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vides stāvokli un dabas resursu izmantošanu, lai nodrošinātu valsts statistiskās informācijas programmā, likumos, Ministru kabineta noteikumos un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktās informācijas sagatavošanu."

8. Izslēgt 11. un 14.pantu.

9. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Informācija, ko sniedz valsts un pašvaldību iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku

Valsts un pašvaldību iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 7.panta pirmajai daļai, pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma sniedz valsts statistiskās informācijas programmā noteikto informāciju."

10. Aizstāt 16.panta otrajā daļā vārdus "Jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai" ar vārdiem "Jebkuram respondentam".

11. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Centrālās statistikas pārvaldes tiesības valsts statistiskās informācijas jautājumos

Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības:

1) izstrādāt un Ministru kabineta darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt apstiprināšanai valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapas, kā arī saņemt bez maksas no visiem respondentiem aizpildītus valsts statistikas pārskatus un nepieciešamos paskaidrojumus, un informāciju par visiem uzskaites un statistikas darbiem jebkurā to veikšanas stadijā;

2) saņemt bez maksas no valsts reģistriem vai datu bāzēm informāciju, kas nepieciešama valsts statistiskās informācijas programmas izpildei;

3) saņemt bez maksas no valsts un pašvaldību iestādēm, kas nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 7.panta pirmajai daļai, savākto un apkopoto statistisko informāciju par atsevišķām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi;

4) organizēt mājsaimniecību statistisko novērošanu, kā arī iedzīvotāju aptaujas."

12.  18.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"18.pants. Statistiskās informācijas izmantošana un statistiskā konfidencialitāte";

aizstāt trešajā daļā vārdus "kādu fizisko vai juridisko personu" ar vārdu "respondentu";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī citu valsts vai pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kas nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 7.panta pirmajai daļai, aizliegts izpaust jebkādu informāciju par respondentiem, kura kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Šis noteikums attiecas arī uz personām, kas uz laiku ir iesaistītas valsts statistiskās informācijas vākšanā un apkopošanā."

13. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Izņēmumi valsts statistiskās informācijas izmantošanas kārtībā

Šā likuma 18.panta prasības par individuālo statistisko datu neizpaušanu neattiecas uz šādu informāciju par respondentiem:

1) informāciju par komersantu, juridisko personu un publisko personu adresēm, tālruņu numuriem un darbības veidu;

2) informāciju par respondentu nodarbināto algoto darbinieku skaitu un sastāvu, izņemot ziņas par konkrētām personām;

3) informāciju par izstrādājumu veidiem, ko respondenti iegūst, apstrādā, transportē, uzkrāj, pērk un pārdod, kā arī par pakalpojumu veidiem, ko tie sniedz;

4) informāciju par emisijām vidē, vides kvalitāti, vides aizsardzības pasākumiem un dabas resursu lietošanu;

5) informāciju, kuras publicēšanai ir saņemta respondenta rakstiska atļauja."

14.  20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Centrālā statistikas pārvalde un citas valsts vai pašvaldību iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku, atbilstoši kompetencei ar publikāciju un plašsaziņas līdzekļu starpniecību sistemātiski informē sabiedrību par valstī notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vides jautājumiem. Valsts statistiskās informācijas programmā iekļautās informācijas publicēšanas autortiesības ir institūcijai, kas atbildīga par konkrētās informācijas nodrošināšanu.";

aizstāt otrajā daļā vārdu "Publicējot" ar vārdu "Izplatot";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros apkopotā kopsavilkuma informācija ir pieejama bez maksas."

Ekonomikas ministra vietā –

aizsardzības ministrs

E.Repše

Likumprojekta “Grozījumi Valsts statistikas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Spēkā esošā Valsts statistikas likuma (turpmāk likums) redakcija ietver sevī normas, kuras nav saskaņotas ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un Komerclikuma prasībām. Lai novērstu šīs pretrunas ir sagatavoti grozījumi Valsts statistikas likumā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir novērst likumā esošās nepilnības. Projekts paredz: 1) Grozīt “valsts statistikas” definīciju, nosakot, ka valsts statistika ir tā, kuru apkopo Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts vai pašvaldības iestāde valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros, kā arī Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tas nepieciešams, lai neprofesionāli savākta statistika netiktu uzskatīta par valsts statistiku. 2) Grozīt “respondenta” definīciju, jo esošā definīcija neaptver visu to subjektu loku, no kuriem tiek vākta vai nākotnē tiks vākta statistiskā informācija, papildus ņemot vērā arī to, ka tiek svītrots likuma 14. pants par statistiskās informācijas vākšanu no sabiedriskajām organizācijām; 3) Papildināt likumu ar deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt nacionālās klasifikācijas, kuras uz šo brīdi tiek apstiprinātas ar ministriju un iestāžu rīkojumiem; 4) Grozīt likuma 10. panta pirmo daļu, saturiski to apvienojot ar 11. pantu, kurš tiek svītrots, precīzāk nosakot respondenta pienākumus; 5) Svītrot no likuma vārdus par vietējām statistikas nodaļām, jo no 2005. gada 1. janvāra šādu nodaļu vairs nav; 6) Noteikt, ka valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros apkopotā kopsavilkuma informācija ir pieejama bez maksas.
3. Cita informācija	Pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās nevienai valsts pārvaldes iestādei nav tiesības izdot trešajām personām saistošus ārējos normatīvos aktus. Arī Latvijas Republikas Satversme un Ministru Kabineta iekārtas likums ierobežo valsts pārvaldes iestāžu tiesības izdot saistošus normatīvos aktus trešajām personām. Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapas (turpmāk – veidlapas) tiek uzskatītas par ārēju normatīvo aktu, ar kuru trešajai personai ir uzlikts pienākums iesniegt konkrēta veida un apjoma informāciju. Ja veidlapas būs jāapstiprina Ministru kabinetā, tas, pirmkārt, būs ilgstošs process, kas ietekmēs statistikas dinamismu, t.i. spēju operatīvi reaģēt uz objektīvām izmaiņām politiskajos, sociālajos, ekonomiskajos un ražošanas procesos, kas, savukārt, izriet no jaunu normatīvo aktu ieviešanas, jaunu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu parādīšanās tirgū, kā arī no ekonomisko darbību savstarpējo samēru pārmaiņām. Otrkārt, Padomes 1997. gada 17. februāra Regulas (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku (turpmāk – Regula par Kopienas statistiku) 1.pantā ir minēts, ka valstu iestādes valsts līmenī atbild par Kopienas statistikas apkopošanu, pamatojoties uz vienotiem standartiem. Veidlapu apstiprināšana Ministru kabinetā liegtu iespēju statistikai darboties kā neatkarīgam ekspertam statistikas jomā, jo saskaņošanas procesā iesaistītās institūcijas var izmantot iespēju ietekmēt veidlapu saturu, metodoloģiju utml, kas nav pieļaujams, jo veidlapas ir strikti veidotas, ievērojot ES regulās un direktīvās doto norādījumu prasības, kā arī statistiskie apsekojumi tiek veikti stingrā saskaņā ar ES metodoloģiju un normām. Regulas par Kopienas statistiku III nodaļas “Principi” 10. pantā ir minēts taisnīguma princips, kurš nosaka, ka "taisnīgums" ir objektīvs un neatkarīgs veids, kā iegūt Kopienas statistiku, kas ir brīva no politisko un interešu grupu spiediena, jo īpaši attiecībā uz izvirzīto mērķu sasniegšanai vispiemērotāko metožu, definīciju un metodoloģiju izvēli. Šis princips tieši attiecas uz CSP pamatdarbību, jo veidlapas ir statistisko datu savākšanas pamatinstruments, uz ko ir attiecinātas konkrētas metodes, definīcijas un metodoloģija. Treškārt, 2005. gada 25. maijā Komisija nosūtīja paziņojumu “Komisijas ieteikums par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību” (COM (2005) 217) Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā paziņojumā ir sniegts Eiropas statistikas prakses kodekss (turpmāk – kodekss) kas paredzēts kā pašregulatīvs instruments, kas ietver valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarības standartus un garantē ticamas un augstas kvalitātes statistikas veidošanu Eiropas Statistikas sistēmā. Kodekss sastāv no 15 principiem, kas jāpiemēro, veidojot Kopienas statistiku. Kodeksā 1. princips “Profesionālā neatkarība” ir definēts šādi: “Eiropas statistikas ticamību nodrošina statistikas iestāžu profesionālā neatkarība no citām politiskām, reglamentējošām vai pārvaldes institūcijām un iestādēm, kā arī no privātā sektora uzņēmējiem”. Lai uzraudzītu šī principa piemērošanu, ir ieteikti vairāki indikatori, starp tiem: i) neatkarības elementu noteikšana tiesību aktos; ii) statistikas iestāžu vadītāju statuss un funkcionālā atbildība, kas nodrošina to, ka statistikas institūciju vadītāji ir vienīgie, kas lemj par statistikas metodēm, standartiem un procedūrām, kā arī par statistiskās informācijas saturu. 2. princips “Pilnvarojums datu vākšanai” ir definēts šādi: “Statistikas iestādēm ir jābūt precīzam juridiskam pilnvarojumam attiecībā uz informācijas vākšanu Eiropas statistikas nolūkā. Ar likumu var noteikt, ka pārvaldēm, uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un plašai sabiedrībai ir pēc statistikas iestāžu pieprasījuma jānodrošina pieeja datiem vai jāsniedz dati Eiropas statistikas nolūkā.” Kā indikatori šī principa izpildei kodeksā tiek minēti: i) pilnvarojums vākt informāciju oficiālās statistikas apkopošanai un izplatīšanai ir noteikts likumā (Valsts statistikas likuma 4. un 5. pants); ii) ii) valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka statistikas iestāde var izmantot oficiālos iestādes dokumentus statistikas nolūkā (Latvijā šis princips ir pārkāpts, jo ar 2004. gada 18. marta grozījumiem Valsts statistikas likumā tika svītrots deleģējums Centrālajai statistikas pārvaldei apstiprināt valsts statistikas veidlapas). Kodekss paredz 3 gadu pakāpjveida atskaitīšanos par kodeksa ieviešanu, kā arī ārējās padomdevējas institūcijas izveidošanu šī kodeksa ieviešanas uzraudzībai ar mērķi nodrošināt ticamību pasākumiem, kas veikti, lai stiprinātu valsts iestāžu, Eurostat un Eiropas Statistikas Sistēmas neatkarību to uzdevumu veikšanai attiecībā uz Kopienas statistiku, kā to ir pieprasījusi Ekonomikas un finanšu padome. Visbeidzot šajā paziņojumā ir ietverts ieteikums, kura mērķis ir veicināt kodeksa piemērošanu gan dalībvalstīs, gan Komisijā, to politiski pieņemot.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2		3	4			5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.					Pamatojoties uz deleģējumu, ka Ministru kabinets turpmāk apstiprinās nacionālās klasifikācijas un klasifikatorus (kodu sistēmas, nomenklatūras), ministrijām un to padotības iestādēm jāizstrādā MK noteikumu projekti, ar kuriem apstiprinās nacionālās klasifikācijas un klasifikatorus (kodu sistēmas, nomenklatūras). Četru mēnešu laikā pēc likumprojekta par grozījumiem Valsts statistikas likumā pieņemšanas Saeimā, tiks izstrādāti jauni MK noteikumi par Vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu. Šo noteikumu pielikumos būs uzskaitītas visas nacionālās, ES un citas starptautiskās klasifikācijas un klasifikatori, kuru lietošana nodrošinās visas valsts līmeņa ekonomiskās informācijas standartizāciju un apmaināmību starp valsts informācijas sistēmām. Nacionālās klasifikācijas un klasifikatori saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būs jāapstiprina ar Ministru kabineta noteikumiem.
2. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)			Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)				Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Jaunas valsts institūcijas netiks radītas. Izpildi nodrošinās jau esošā iestāde – Centrālā statistikas pārvalde
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī tiks ievietots Centrālās statistikas pārvaldes Internet mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Ekonomikas ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A. K. Kariņš	K.Gerhards	Dž. Innusa	J. Eglītis	A. Žīgure

13.10.2005 10:15

1673

M.Deaks

7366642, madars.deaks@csb.gov.lv