Likumprojekts

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 198.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ir derīga vīza, uzturēšanās atļauja vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;".

2. Papildināt 9.panta otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā."

3.  23.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "līdz otrajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz otrajai pakāpei" ar vārdiem "līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz trešajai pakāpei";

svītrot pirmās daļas 7.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

"22) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, izceļojot uz citu valsti, zaudējis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas;

23) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nepastāv cits šā panta pirmajā daļā minētais iemesls."

4.  24.pantā:

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas;";

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Par valsts valodas prasmes pārbaudi ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā."

5. 30.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus "termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem" ar vārdiem "pastāvīgās uzturēšanās atļauju";

svītrot pirmās daļas 4.punktu.

6. 31.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus "termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem" ar vārdiem "pastāvīgās uzturēšanās atļauju";

svītrot pirmās daļas 4.punktu.

7. Izteikt 32.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) Pārvaldē – ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā likumīgi un kuram ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, un viņa ģimenes loceklis, ja ģimene ir izveidota citā Eiropas Savienības dalībvalstī pirms ārzemnieks, kuram ir citā dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, pieprasījis termiņuzturēšanas atļauju Latvijas Republikā, kā arī ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju."

8. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārzemniekam, kurš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju un kuram ir piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai viņa ģimenes loceklim termiņuzturēšanās atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 10., 13., 14., 15., 17., 18., 19., 22, 23. un 25.punktā minētajos gadījumos vai gadījumos, ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai."

9. Papildināt 35.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārzemniekam, kuram ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, vai viņa ģimenes loceklim termiņuzturēšanās atļauju var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 8., 9., 11., 14., 15., 16., 17., 18., 20. un 21.punktā minētajos gadījumos vai gadījumos, ja ārzemnieks uzturējies bez pārtraukuma ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus, kā arī ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai."

10. Papildināt 36.panta pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) ārzemnieks ir ieguvis Latvijas pilsonību."

11. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji."

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars

Likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējā situācija			Pašreiz ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā regulē 2002.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtais Imigrācijas likums, kas ir spēkā no 2003.gada 1.maija. 2003.gada 25.novembrī Eiropas Padome ir pieņēmusi direktīvu 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas. Ievērojot, ka direktīva publicēta oficiālajā laikrakstā 2004. gada 23. janvārī, tās ieviešanas termiņš Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir 2006.gada 23.janvāris. Imigrācijas likums tikai daļēji ietver direktīvā noteikto par trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlas ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi likumā, lai implementētu direktīvas normas. Papildus ir konstatēts, ka likumā ir dažas neprecizitātes, kuras nepieciešams novērst.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Normatīvā akta projekts: - nosaka ārzemnieku, kuriem ir Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā ieceļošanu valstī, kā arī nosaka ārzemnieka, kam citā valstī izsniegta pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, uzturēšanos Latvijas Republikā; - noteikts, ka ārzemniekam, kas ieguvis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, nav nepieciešama darba atļauja; - papildināts to ārzemnieku loks, kuri var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā pie radiniekiem uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. - noteiktas tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju pēc piecu gadu uzturēšanās Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, nevis 10, kā bija iepriekš; - svītrots nosacījums, kad termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt, ja ieguldīti 600 000 latu kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Šis punkts ir zaudējis savu aktualitāti un šādi ārzemnieki var saņemt termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar citu iemeslu; - noteikti gadījumi, kad ārzemniekam, kuram ir citā valstī izsniegta pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, var atteikt termiņuzturēšanās atļauju vai to anulēt.
3. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Vienkāršota uzturēšanās atļaujas pieprasīšana ārzemniekiem, kuri saņēmuši citā valstī Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, un viņu ģimenes locekļiem. Samazināts no 10 uz pieciem gadiem nepieciešamais Latvijas Republikā nodzīvojamais laiks ar termiņuzturēšanās atļauju, pirms var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
3. Sociālo seku izvērtējums			Darba tirgus tuvākajos gados netiks būtiski ietekmēts, jo prognozējamais ārzemnieku, kuri citā ES dalībvalstī saņēmuši Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja sta tusu un vēlēsies ieceļot Latvijas Republikā, skaits pašreiz ir neliels.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžeta un pašvaldības budžetiem
		(tūkst.latu)
Rādītāji		Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2				3		4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansu ietekme		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija		Arī pašreiz ārzemniekiem tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas un par dokumentu izskatīšanu tiek iekasēta valsts nodeva. Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas atvieglotā kārtība attiecas tikai uz dokumentu iesniegšanas vietu (dokumentus būs iespējams iesniegt, uzturoties Latvijas Republikā), savukārt lēmuma pieņemšanas administratīvās izmaksas nemainīsies, jo pārbaudāmās informācijas apjoms būs līdzvērtīgs pašreizējam. Līdz ar to budžeta ieņēmumi un izdevumi būtiski nemainīsies.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Direktīvas īstenošanai ir sagatavots likumprojekts „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” un likumprojekts „Par nodokļiem un nodevām”, kuri tiek virzīti vienlaicīgi ar šo likumprojektu. Nepieciešami arī grozījumi 2005.gada 27.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 732 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”, 2004.gada 20.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”, kā arī nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks valsts nodevas par valsts valodas prasmes pārbaudi apjomu un maksāšanas kārtību.
2. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Normatīvā akta projekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					2003. gada 25. novembra Eiropas Padomes direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības Pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
1.pants	11.pants				Atbilst
2.pants	11.pants				Atbilst
3.pants	9.panta 5.punkts				Atbilst
4.pants	4.panta 1.punkts				Atbilst
5.pants	4.panta 1.punkts				Atbilst
6.pants	15.panta 1.punkts un 2.punkta a un b apakšpunkti, 16.panta 3.punkts				Atbilst
7. un 8.pants	17.pants				Atbilst
5. Cita informācija					Direktīvas citi panti netiek minēti, jo atbilst Imigrācijas likuma pašreiz spēkā esošajai redakcijai un Administratīvā procesa likumam.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, Sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru. Nacionālā trīspusējās sadarbības padome atzinumu nesniedza.
2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Priekšlikumi ņemti vērā daļēji.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Projekts un informācija par projekta virzību ievietota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Notikusi Eiropas Komisijas organizētā direktīvas ieviešanas kontaktkomiteja, kurā Eiropas Komisijas pārstāvji skaidroja direktīvas ieviešanu un atsevišķu pantu interpretāciju (tika skatīti arī Latvijas Republikas pārstāvju neskaidrie jautājumi).
5. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Jaunas institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) un citi plašsaziņas līdzekļi un sistēmas. Jau pašreiz sabiedrība tiek informēta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kā arī Saeimas Eiropas informācijas centra palīdzību (ir sagatavots informatīvs materiāls).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs Dz. Jaundžeikars

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
J.Rekšņa	M.Rāzna	T. Stragova	M. Roze

02.12.2005 17:55

1107

M.Roze, 7219351

maira.roze@pmlp.gov.lv